52007PC0653

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.10.2007

COM(2007) 653 galīgā redakcija

2007/0233 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) NR. 1172/95 atcelšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar šo Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu paredzēts pārskatīt pašreizējo statistikas sistēmu par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm ( Extrastat ), lai

- panāktu to, ka tiesību akti kļūst skaidrāki, vienkāršāki un pārredzamāki;

- pielāgotu Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas sistēmu pārmaiņām, kas jāveic muitas deklarāciju procedūrās, jo tika ieviestas vienotās atļaujas, kuras ļauj izmantot vienkāršotu deklarāciju vai vietējās muitošanas procedūru[1], kā arī tika ieviesta centralizēta muitošana saskaņā ar modernizēto Kopienas Muitas kodeksu (lai aizstātu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92);

- samazinātu „Roterdamas efektu”, proti, to, ka a) ārējās tirdzniecības statistikā ir pārāk liels to dalībvalstu īpatsvars, kurās notiek liela apjoma muitošana vai liela apjoma eksports, lai gan tās ir tikai tranzīta valstis, nenovērtējot faktiskās preču galamērķa vai sūtīšanas dalībvalstis, un ka b) vienas un tās pašas preces tiek reģistrētas divas reizes, proti, Extrastat sistēmā kā ārpuskopienas preces un pēc tam Intrastat sistēmā kā Kopienas preces, kas tiek ievestas no citas dalībvalsts, turklāt situācija ar eksportu ir līdzīga;

- palielinātu ārējās tirdzniecības statistikas atbilstību, precizitāti, laicīgumu un salīdzināmību un izveidotu kvalitātes novērtēšanas sistēmu;

- veicinātu tirdzniecības statistikas sasaisti ar uzņēmējdarbības statistiku;

- apmierinātu lietotāju vajadzības un apkopotu papildu tirdzniecības statistiku, izmantojot muitas deklarācijās pieejamo informāciju;

- kontrolētu priviliģēto piekļuvi jutīgiem ārējās tirdzniecības datiem saskaņā ar Eiropas Statistikas prakses kodu.

1.2. Vispārīgais konteksts

Ārējās tirdzniecības statistikā ( Extrastat ) tiek reģistrēti dalībvalstu preču ievedumi un izvedumi, kas tiek veikti ar ārpuskopienas valstīm. Šī informācija ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas un tirdzniecības politikai un atsevišķu preču tirgus attīstības analīzei. Statistikā ietilpst mēneša ievedumu un izvedumu vērtības un daudzuma reģistrēšana informācijas sniedzējas dalībvalsts un partnervalsts dalījumā, preču dalījumā saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, transporta veidu dalījumā un tarifa režīma dalījumā (ievedumiem).

Izņemot atsevišķas īpašas preču pārvešanas, Extrastat statistikas pamatā ir muitas deklarācijās iegūtie dati. Muitas deklarāciju kā statistikas informācijas avota izmantošana nozīmē, ka tirgotājiem netiek noteikts tiešs statistikas informācijas sniegšanas slogs. Informācija ir kvalitatīva, tāpēc ir ļoti vēlams arī turpmāk izmantot muitas deklarācijas statistikas sagatavošanai par ārējo tirdzniecību.

Lai gan ar šādu statistiku paredzēts sniegt Kopienas ārējās tirdzniecības plūsmu pārskatu kopumā, tomēr statistikai jānodrošina šo plūsmu pārskats arī dalībvalstu dalījumā.

1. Tomēr tādu jaunu metožu izstrāde, kuras paredzētas preču muitošanai Kopienā (vienotas atļaujas vienkāršoto procedūru izmantošanai, centralizēta muitošana), nosaka vajadzību pielāgot ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanu un saistībā ar to arī pielāgot to statistikas datu sarakstu, kas jāiegūst, izmantojot muitas deklarācijas.Vienotā atļauja izmantot vienkāršoto deklarāciju vai vietējo muitošanas procedūru saistībā ar laišanu brīvā apgrozībā (jāievieš 2008. gadā), kā arī „centralizētā muitošana”, ko ieviesīs ar modernizēto Muitas kodeksu, ļaus personai iesniegt muitas deklarāciju vietā, kur tā veic uzņēmējdarbību, lai gan preces atrodas citā vietā. Tāpēc šajos apstākļos muitas deklarācijas iesniegšana, iespējams, nebūs saistīta ne ar preču ievešanas vai izvešanas un pārbaudes vietu, ne ar ievesto preču galamērķa vai izvesto preču faktisko nosūtīšanas vietu. Tādējādi statistikai vajadzīgie muitas dati, iespējams, nebūs pieejami ievedumu galamērķa dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras preces faktiski ir nosūtītas, bet tikai dalībvalstī, kurā ir iesniegta deklarācija. Tas ir iemesls, kāpēc ir jāapsver „ievešanas” vai „izvešanas” dalībvalsts jēdziens no statistikas viedokļa, precīzāk jādefinē Kopienas statistikas apkopošanai vajadzīgais muitas datu avots un sniedzamie dati, un jānodrošina informācijas apmaiņa starp valstu iestādēm dažādajās iesaistītajās dalībvalstīs. Pielāgojot ievešanas un izvešanas dalībvalsts definīciju, tiks samazināts arī „Roterdamas efekts”, kas rodas, ja pirms izvešanas no ES vai pēc ievešanas ES preces tiek pārvestas no vienas dalībvalsts uz otru, bet muitas formalitātes tiek veiktas ievešanas (ievedot ES) vai izvešanas (izvedot no ES) dalībvalstī. Tādējādi attiecībā uz ievedumiem informācija par tirdzniecības plūsmām tiek sniegta vienu reizi kā informācija par ārpuskopienas precēm Extrastat sistēmā un otru reizi kā informācija par Kopienas precēm Intrastat sistēmā (proti, statistika saistībā ar preču tirdzniecību starp dalībvalstīm). Attiecībā uz izvedumiem statistika nozīmē, ka izvedumi tiek veikti no izvešanas dalībvalsts, nevis no valsts, kurā faktiskais izvedējs veic uzņēmējdarbību. Tas sarežģī Kopienas statistikas interpretāciju.

2. Ir iespējami precizitātes un laicīguma uzlabojumi; tie padarīs efektīvāku ārējās tirdzniecības statistikas izmantošanu, jo datu apmaiņa starp muitas pārvaldēm (valstu un ES), kā arī tirdzniecības dalībniekiem un muitas pārvaldēm kļūs arvien standartizētāka (saskaņā ar e-muitas iniciatīvu). Priekšlikumā aicināts pastāvīgi atjaunināt ievedumu un izvedumu rādītājus, ņemot vērā visjaunākos pieejamos datus, tostarp pārmaiņas, kas veiktas muitā pēc deklarācijas pieņemšanas. Noteiktais datu nosūtīšanas laiks Eurostat tiks samazināts līdz 40 dienām pēc pārskata mēneša beigām, turklāt īstenošanas noteikumos pat ir paredzēta iespēja nākotnē samazināt šo laiku.

3. Komisija ( Eurostat ) saņēma no lietotājiem papildu pieprasījumus, ko ņēma vērā tiesiskā regulējuma priekšlikumā.

4. ECB un ECFIN ģenerāldirektorātam ir vajadzīga informācija, lai veiktu euro īpatsvara uzraudzību starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc tiks sniegta kopsavilkuma informācija par faktūrā norādīto izvedumu un ievedumu valūtu.

5. TRADE ģenerāldirektorātam un AGRI ģenerāldirektorātam ir vajadzīgi ticamāki dati par ES ievesto preču tarifa režīmu, tostarp informācija par kvotām.

6. Ārējās tirdzniecības statistika nodrošina datus maksājumu bilancei un nacionālajiem kontiem. Raksturlielumi, kas ļauj pielāgot ārējās tirdzniecības statistiku maksājumu bilances vajadzībām, tiks iekļauti obligātajā un standarta datu kopā.

7. Lai reģistrētu ES izvedumus un ievedumus pa dalībvalstīm „centralizētās muitošanas” sistēmā, lietotājiem ir vajadzīgi dati par „galamērķa dalībvalsti” attiecībā uz ievedumiem un „faktisko izvešanas dalībvalsti” attiecībā uz izvedumiem.

8. Jaunajā Extrastat sistēmā dalībvalstu tirdzniecības dati tiks dalīti pēc uzņēmējdarbības raksturlielumiem tā, lai, piemēram, varētu redzēt, kā Eiropas uzņēmumi darbojas globalizācijas kontekstā. Uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistiku var sasaistīt, izmantojot muitas deklarācijā ietverto informāciju par ievedēju un izvedēju.

1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Padomes 1995. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 1172/95 par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, un Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1917/2000 par noteikumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 īstenošanai attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistiku. Priekšlikums un tā īstenošanas noteikumi aizstās šo regulu.

1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Atbilst kopējai tirdzniecības, muitas un makroekonomikas politikai.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Kopš 2004. gada rudens notika sarunas par Extrastat regulas projektu projekta grupā, kurā ietilpa dalībvalstu eksperti, un Extrastat komitejā.

Tika nodibināta starpdienestu koordinācijas grupa (piedalījās šādi ģenerāldirektorāti: ESTAT, AGRI, ENTR, FISH, TAXUD, TRADE, TREN ), lai sniegtu ieteikumus par priekšlikumu dažādos tā izstrādes posmos.

Vairākas apspriešanās notikušas ar ECB par faktūru valūtu.

2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

2.3. Ietekmes un seku analīze

Izšķiramas vairākas ārējās tirdzniecības statistikas vākšanas iespējas.

A iespēja. Saglabāt pašreizējo stāvokli un nemainīt spēkā esošos tiesību aktus.

B iespēja. Nepieņemt jaunus Extrastat tiesību aktus, kamēr nav īstenots modernizētais Muitas kodekss, kamēr papildu datu iekļaušana muitas deklarācijās nav obligāta un kamēr nav ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm.

C iespēja. 2009. gadā ieviest jaunu Extrastat sistēmu, kurā tiktu iekļauti pagaidu noteikumi, kas būtu spēkā, līdz tiktu pielāgoti muitas noteikumi.

Turpmāk minēto iemeslu dēļ vēlamā iespēja ir C iespēja, proti, jauna EP/Padomes regula 2009. gadā par Kopienas ārējās tirdzniecības statistiku.

- „Vienotā atļauja”, kas paredzēta vienkāršotās deklarācijas vai vietējas muitošanas procedūras izmantošanai, joprojām ir izmēģinājuma rakstura, un tās pamatā ir dalībvalstu divpusēji nolīgumi. Tomēr Komisija ( TAXUD ) iedrošina izmantot šīs vienkāršotās procedūras, izstrādā standarta procedūras un ierosina pārmaiņas muitas īstenošanas noteikumos (paredzēti 2008. gada janvārī). Vienotā atļauja, lai izmantotu vienkāršoto deklarāciju vai vietējās muitošanas procedūru un laistu preces brīvā apgrozībā, līdzās „centralizētajai muitošanai” saskaņā ar modernizēto Muitas kodeksu „atsaistīs” vietu, kurā tiek iesniegta muitas deklarācija, no preču fiziskās atrašanās vietas. Paredzēts, ka šādas procedūras tiks izmantotas visā Kopienā; tas var radīt strukturālas pārmaiņas muitošanas procedūrās ― tas ietekmēs Kopienas izvedējus un ievedējus, ievērojami vienkāršojot viņu darbību.

- Attiecībā uz ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanu pašreizējie noteikumi ir neskaidri, un dažas dalībvalstis ir sākušas vākt datus tieši no tirdzniecības dalībniekiem par tiem gadījumiem, kad ievešanai vai izvešanai paredzētās preces atrodas viņu teritorijā, bet muitas deklarācija tiek sagatavota citā dalībvalstī. Tas palielina statistikas informācijas sniegšanas slogu un samazina Kopienas statistikas kvalitāti. „Centralizētās muitošanas” procedūras ir paredzētas, lai turpmākajos gados palielinātu tirdzniecības apjomu, kas tiek deklarēts vietā, kurā ievedējs/izvedējs veic uzņēmējdarbību, nevis vietā, kur notiek preču fiziska ievešana vai izvešana. Šādi centralizējot procedūras, ārējās tirdzniecības statistikas apkopošana iegūst acīmredzamu priekšrocību, jo vieglāk var noteikt faktisko ievedēju/izvedēju un faktisko preču ievešanas un izvešanas dalībvalsti. Tomēr tas nenotiktu, ja turpinātu izmantot pašreizējos apkopošanas noteikumus un praksi; būtībā apkopošana varētu kļūt arvien nesaskaņotāka, saistīta ar lielu slogu un neprecīza. Jaunā kārtība ir būtiska, un jaunajā priekšlikumā norādīts, kāda muitas deklarācija jāizmanto katrā valstī; nav paredzēta tieša datu vākšana no izvedējiem vai ievedējiem. Ar laiku jāmaina dalībvalstu tendence piemērot dažādu praksi, izmantot dažādus datu avotus un iekļaut/izslēgt tirdzniecības darījumus atbilstoši savam spriedumam vai jaudai.

- Lai sasniegtu šīs jaunās regulas mērķus, tiks sagatavotas Kopienas Muitas kodeksa īstenošanas noteikumu pārmaiņas un iesniegtas Muitas kodeksa komitejai; tajās tiks paredzēts, ka dati par galamērķa dalībvalsti un faktisko izvešanas dalībvalsti tiks noteikti kā obligāti un vākti muitā. Patlaban informācija ir pieejama tikai daļēji, un katra dalībvalsts lemj par datu pieprasīšanu. Turklāt jāņem vērā datu apmaiņa starp dalībvalstīm, kad muita izstrādās automātisko ievešanas un izvešanas sistēmu ( AIS un AES ). Tas ļaus dalībvalstīm apmainīties ar ievešanas un izvešanas rādītājiem saskaņā ar koncepciju par galamērķa dalībvalsti/faktisko izvešanas dalībvalsti. Ar priekšlikumu tiek ieviesti īpaši tirdzniecības statistikas noteikumi, kuri pakāpeniski jāpielāgo, līdz visās dalībvalstīs būs pieejami vajadzīgie dati. Šī pieeja samazina atkarību no termiņiem, kas jāparedz muitas noteikumu maiņai, tomēr vienlaikus mudina dalībvalstis straujāk pielāgoties jaunajām prasībām. Konkrēti datu pakāpeniskā vākšana par galamērķa dalībvalsti un faktisko izvešanas dalībvalsti atvieglos arvien pieaugošo izmeklēšanas apjomu saistībā ar atšķirībām starp dalībvalstīm, kurās ir sagatavota muitas deklarācija, un tām dalībvalstīm, no kurām plānota ievešana un izvešana. Eurostat izplatīs tirdzniecības rādītājus tās dalībvalsts dalījumā, kura iesniegusi muitas deklarāciju, bet lietotājiem jau tagad var sniegt daļēju informāciju par galamērķa vai faktisko izvešanas dalībvalsti.

- Vilcināšanās ar tiesību aktu īstenošanu negatīvi ietekmēs visus pārējos priekšlikuma aspektus, piemēram, laicīgumu un jaunas lietotāju prasības.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1. Ierosinātās rīcības kopsavilkums

Šis priekšlikums nodrošina tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai uzlabotu Extrastat kvalitāti un pārredzamību; tā ir atbilde uz administratīvās vides pārmaiņām, un tas apmierinās jaunās lietotāju prasības.

3.2. Juridiskais pamats

Kopienas statistikas juridisko pamatu nodrošina Līguma 285. pants. Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņem tādas statistikas sagatavošanas pasākumus, kas vajadzīga Kopienas darbību veikšanai. Šajā pantā izklāstītas prasības Kopienas statistikas sagatavošanai, ievērojot neitralitātes, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas datu konfidencialitātes principu.

3.3. Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

Ierosinātās rīcības mērķi, proti, Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas sagatavošanu, nevar pietiekami sekmīgi īstenot, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi, tādēļ to var labāk sasniegt Kopienas mērogā uz Kopienas tiesību akta pamata, jo tikai Komisija var koordinēt nepieciešamo statistikas informācijas saskaņošanu Kopienas mērogā, savukārt dalībvalstis var organizēt datu vākšanu un salīdzināmas ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanu. Līdz ar to Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā.

3.4. Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šī regula ietver obligātās prasības, lai sasniegtu minēto mērķi, un ir samērīga ar tās mērķi. Priekšlikumā precizētas Kopienas prasības attiecībā uz datiem par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, cik iespējams izmantojot informāciju, ko muitas vajadzībām deklarē ievedēji un izvedēji (proti, ārējās tirdzniecības statistikas pamatā ir administratīvi avoti). Tomēr labi pamatotu iemeslu dēļ muitas deklarācijā ietverti nedaudzi papildu dati, kas jāvāc statistikas vajadzībām.

Lai apmierinātu jaunas lietotāju prasības un nodrošinātu precīzu statistiku, ar priekšlikumu ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanā tiek iekļauti jauni datu elementi. Daži dati (ievedēja un izvedēja noteikšana, nosūtīšanas valsts) ir vajadzīgi muitas deklarācijas aizpildīšanai un turpmāk jāizmanto statistikā. Uzņēmumiem tas nenozīmē papildu informācijas sniegšanas slogu; valstu administrācijām nedaudz jāpielāgo datu nosūtīšana un apstrādes sistēmas.

Priekšlikumā arī izteikta prasība norādīt kvotas identifikācijas numuru ievešanas darījumiem. Lai gan informāciju glabā valsts muitas pārvalde, apkopošana statistikas vajadzībām ir sarežģītāka, jo bieži vien informācija netiek tieši pārņemta no muitas deklarācijas un to var iegūt tikai pēc tam, kad Komisijas dienesti ir piešķīruši kvotu.

Tomēr visās dalībvalstīs vēl netiek prasīts, lai muitas deklarācijā norādītu galamērķa/faktisko izvešanas dalībvalsti, un šis elements īsā laikposmā radīs papildu informācijas sniegšanas slogu tirgus dalībniekiem. Tomēr informācija tiek uzskatīta par būtisku un vajadzīga, lai veiktu „centralizēto muitošanu”. Vidējā laika perspektīvā tiks samazināts vispārējais statistikas informācijas sniegšanas pienākums, jo paredzēts atcelt Intrastat deklarācijas par Kopienas iekšienē veikto preču pārvešanu pirms vai pēc muitas laišanas brīvā apgrozībā, ja informācija ir muitas datos. Iekļaujot divu zīmju burtu un ciparu valsts kodu muitas deklarācijās, var izvairīties no divu pilna apjoma Intrastat deklarāciju sagatavošanas (vienu par nosūtīšanu un otru par saņemšanu).

Turklāt dati par „faktūras valūtu” (izvedumiem) un „darījuma veidu” visu dalībvalstīs muitas deklarācijās nav pilnībā pieejami. Lai tos savāktu, būs jāpieliek pūles, un tas nozīmēs (ierobežotu) papildu slogu tajās nedaudzajās dalībvalstīs, kuras pašlaik tos nevāc.

Pateicoties apspriešanai ar ārējās tirdzniecības statistikas lietotājiem, priekšlikumā vairs nav iekļauta prasība norādīt „to aktīvo transportlīdzekļu valstspiederību, kas šķērso robežu”. Šīs prasības atcelšana daļēji var kompensēt iepriekšminēto papildu informācijas sniegšanas slogu.

2008. gadā plānots sākt programmu MEETS ( Modernisation of European Enterprise and Trade Statistics — Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizēšana). Daļa šīs programmas budžeta līdzekļu ir paredzēta jaunās Extrastat sistēmas darbības finansēšanai.

3.5. Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: EP/Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ.

- Ir vispārēji atzīts, ka EP un Padomes regula ir piemērots instruments lielākajai daļai statistikas pasākumu, kuri precīzi un vienveidīgi jāpiemēro visā Kopienā.

- Priekšroka dodama nevis direktīvai, bet regulai kā pamata tiesību aktam, jo tajā pretēji direktīvai paredz vienādus noteikumus visā Kopienā, neļaujot dalībvalstīm tos piemērot nepilnīgi un izlases veidā un neļaujot izvēlēties formu un metodes tās mērķu sasniegšanai.

- Turklāt regula ir tieši piemērojama, un tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valsts tiesību aktos, tādējādi izvairoties no kavēšanās, kas saistīta ar šādu transponēšanu. Tas arī uzlabo un paātrina likumdošanas procesu.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Var uzskatīt, ka ar programmu MEETS tiks segtas jaunās Extrastat sistēmas īstenošanas izmaksas (2010. gadā ― 335 tūkst., 2011. gadā ― 600 tūkst., 2012. gadā ― 600 tūkst., 2013. gadā ― 600 tūkst. euro ir rezervēti ārējās tirdzniecības statiskas pielāgošanai).

5. PAPILDU INFORMāCIJA

5.1. Vienkāršošana

Priekšlikums, iespējams, vienkāršos procedūras, kas savukārt, iespējams, samazinās informācijas sniegšanas slogu, kas gulstas uz uzņēmumiem. Patlaban ir grūti precīzi noteikt šīs ietekmes apjomu. Priekšrocības, pateicoties vienkāršošanai, tiks pilnībā īstenotas ilgtermiņa perspektīvā, proti, pēc tam, kad tiks ieviesti jaunie muitas noteikumi, visas dalībvalstis vāks informāciju par galamērķa/faktisko izvešanas dalībvalsti un tiks ieviesta un darbosies muitas informācijas elektroniskā apmaiņa. No tā brīža Kopienas un valstu rādītāji tiks apkopoti saskaņā ar vienām un tām pašām procedūrām un abu veidu rādītāju pamatā būs administratīvie dati (muitas deklarācija). Turklāt ar Intrastat sistēmu saistītais informācijas sniegšanas slogs tiks mazināts, jo tirdzniecības statistika tiks izplatīta galamērķa un faktiskās izvešanas dalībvalsts dalījumā, un vairs nebūs jāsniedz informācija par saistīto pārvešanu Kopienas iekšienē.

No otras puses, vajadzīgie papildu dati to veida dēļ radīs papildu slogu valstu pārvaldēm un respondentiem (skatīt 3.4. punktu par proporcionalitāti). Tomēr pašreizējās sistēmas saglabāšana varētu radīt pat lielāku informācijas sniegšanas slogu un vienlaikus samazināt statistikas kvalitāti. Uzskata, ka, nepieņemot tiesību aktu grozījumus, valstu statistikas iestādes turpinās vākt arvien vairāk datu ārējās tirdzniecības statistikai tieši no uzņēmumiem, jo valstu muitas iestādes nevar nodrošināt vajadzīgo informāciju saskaņā ar „centralizēto muitošanu”. Situāciju pasliktina tas, ka šie informācijas sniedzēji uzņēmumi pat neveic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, kas nozīmē, ka ir mazāk iespēju pārbaudīt, vai dati ir pilnīgi un kvalitatīvi (nemaz neminot valodas problēmas).

Pretēji spēkā esošajiem tiesību aktiem priekšlikums vairs neattiecas uz Kopienas statistiku par tranzītu, muitas noliktavām un brīvajām zonām, un brīvajām noliktavām, jo Kopienas iestādes nav paudušas vajadzību pēc šādiem statistikas datiem.

5.2. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, spēkā esošie tiesību akti būs jāatceļ.

5.3. Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ, un tāpēc tas jāpiemēro visā Eiropas Ekonomikas zonā.

2007/0233 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) NR. 1172/95 atcelšanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Statistikas informācija par dalībvalstu tirdzniecības plūsmām ar ārpuskopienas valstīm ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas un tirdzniecības politikai un atsevišķu preču tirgus attīstības analīzei. Jāuzlabo statistikas sistēmas pārredzamība, lai varētu reaģēt uz administratīvās vides pārmaiņām un apmierinātu jaunas lietotāju prasības. Tāpēc saskaņā ar Līguma 285. panta 2. punktā noteiktajām prasībām ar jaunu regulu jāaizstāj Padomes 1995. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 1172/95 par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm[2].

(2) Ārējās tirdzniecības statistika tiek iegūta, izmantojot muitas deklarācijas, kā paredzēts Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[3], turpmāk ― „Muitas kodekss”. Eiropas integrācijas progress un ar to saistītās pārmaiņas muitošanā, tostarp vienotās atļaujas, kas paredzētas, lai izmantotu vienkāršoto deklarāciju vai vietējās muitošanas procedūru, kā arī centralizēto muitošanu, kura tiks ieviesta, pateicoties pašreizējam Muitas kodeksa modernizēšanas procesam, nosaka to, jāpielāgo veids, kādā tiek apkopota ārējās tirdzniecības statistika, vēlreiz jāapsver ievešanas vai izvešanas dalībvalsts jēdziens un precīzāk jādefinē Kopienas statistikas apkopošanas datu avots.

(3) Lai reģistrētu fiziskās tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm un ārpuskopienas valstīm un nodrošinātu, ka attiecīgajā dalībvalstī ir pieejama informācija par ievedumiem un izvedumiem, ir vajadzīga vienošanās starp muitu un statistikas iestādēm un tā jākonkretizē. Tas ietver noteikumus par datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

(4) Lai reģistrētu ES izvedumus un ievedumus pa dalībvalstīm, ir jāapkopo informācija par „galamērķa dalībvalsti” attiecībā uz ievedumiem un „faktisko izvešanas dalībvalsti” attiecībā uz izvedumiem. Vidēja termiņa laikposmā ārējās tirdzniecības statistikas vajadzībām minētās dalībvalstis jānosaka par ievešanas un izvešanas dalībvalstīm.

(5) Šīs regulas vajadzībām preces ārējā tirdzniecībā jāklasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru, ko izveidoja ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu[4], turpmāk ― „kombinētā nomenklatūra”.

(6) Lai apmierinātu Eiropas Centrālās bankas un Komisijas vajadzības pēc informācijas par euro īpatsvaru starptautiskajā tirdzniecībā, kopsavilkuma līmenī jāsniedz informācija par faktūrā norādīto izvedumu un ievedumu valūtu.

(7) Tirdzniecības sarunu un iekšējā tirgus pārvaldības vajadzībām Komisija jānodrošina ar detalizētiem datiem par to preču tarifa režīmu, kas tiek ievestas Eiropas Savienībā, ieskaitot informāciju par kvotām.

(8) Ārējās tirdzniecības statistika nodrošina datus maksājumu bilances un nacionālo kontu apkopošanai. Raksturlielumi, kas ļauj pielāgot tos maksājumu bilances vajadzībām, jānosaka kā obligāto un standarta datu kopas daļa.

(9) Dalībvalstīm jāsniedz Eurostat ikgada kopsavilkuma dati par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā; viens no to izmantošanas veidiem ir veicināt analīzi par to, kā Eiropas uzņēmumi darbojas globalizācijas kontekstā. Saikne starp uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistiku tika izveidota, apvienojot muitas deklarācijā pieejamo informāciju par ievedēju un izvedēju ar informāciju, kas noteikta Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā[5], turpmāk ― „uzņēmumu komercreģistru tiesību akti”.

(10) Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku[6] nodrošina pamatprincipu kopumu noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā. Tomēr informācijas par preču tirdzniecību detalizācijas pakāpe nosaka vajadzību pēc īpašas konfidencialitātes noteikumiem, lai šī statistika būtu izmantojama.

(11) Apkopojot un izplatot Kopienas statistiku saskaņā ar šo regulu, valstu un Kopienas statistikas iestādēm jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas 2005. gada 25. maija ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(12) Jāsagatavo īpaši noteikumi līdz laikam, kad, pateicoties muitas jomas tiesību aktiem, varēs iegūt papildu informāciju no muitas deklarācijas, un līdz Kopienas tiesību aktos tiks iekļauta prasība elektroniski apmainīties ar muitas informāciju.

(13) Tā kā dalībvalstis nevar sasniegt šīs regulas mērķi un to var vieglāk izdarīt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(14) Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas procedūras[7].

(15) Konkrēti Komisijai jāpiešķir pilnvaras, lai precizētu muitas procedūras, kurās definēta izvešana vai ievešana ārējās tirdzniecības statistikas vajadzībām, lai pieņemtu atšķirīgus vai īpašus noteikumus attiecībā uz precēm vai preču pārvešanu, kas metodikas apsvērumu dēļ rada nepieciešamību pēc īpašiem noteikumiem, lai precizētu statistikas datus, saņemtu detalizētu informāciju par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā, kā arī, lai noteiktu īpašus noteikumus par izplatīšanu. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai, inter alia , papildināt šo regulu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (ārējās tirdzniecības statistika).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

a) „preces” ir jebkāds kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju;

b) „Kopienas statistikas teritorija” ir Kopienas muitas teritorija, kas definēta Muitas kodeksā, ieskaitot Helgolandes salas teritoriju Vācijas Federatīvajā Republikā;

c) „valsts statistikas iestādes” ir valsts statistikas iestādes un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas sagatavošanu;

d) „muitas iestādes” ir „muitas iestādes”, kas definētas Muitas kodeksā;

e) „muitas deklarācija” ir „muitas deklarācija”, kas definēta Muitas kodeksā;

f) „muitas lēmums” ir jebkurš muitas iestāžu oficiāls lēmums, kas attiecas uz pieņemtajām muitas deklarācijām un kam ir juridisks spēks attiecībā uz vienu vai vairākām personām.

3. pants

Darbības joma

1. Ārējās tirdzniecības statistikā atspoguļo preču ievedumus un izvedumus.

Dalībvalstis reģistrē izvedumu, kad preces tiek izvestas no Kopienas statistikas teritorijas saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām vai muitas noteikumos atzītu izmantošanas veidu, kas noteikts Muitas kodeksā:

9. izvešana;

10. izvešana pārstrādei;

11. atkalizvešana pēc ievešanas pārstrādei vai pārstrādei muitas kontrolē.

Dalībvalstis reģistrē ievedumu, kad preces tiek ievestas Kopienas statistikas teritorijā saskaņā ar vienu no šādām muitas procedūrām, kas noteiktas Muitas kodeksā:

12. laišana brīvā apgrozībā;

13. ievešana pārstrādei;

14. pārstrāde muitas kontrolē.

2. Šā panta 1. punktā minēto muitas procedūru vai muitas noteikumos atzītos preču izmantošanas veidu sarakstus Komisija var pieņemt, lai īpaši ņemtu vērā Muitas kodeksa vai to noteikumu pārmaiņas, kas izriet no starptautiskām konvencijām. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, cita starpā to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

3. Attiecībā uz precēm vai pārvešanu, kam metodikas iemeslu dēļ vajadzīgi īpaši noteikumi („īpašas preces vai pārvešana”), Komisija var pieņemt atšķirīgus vai īpašus noteikumus. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

4. Atsevišķas preces vai pārvešana tiek izslēgta no ārējās tirdzniecības statistikas metodikas iemeslu dēļ. To sarakstu izstrādā Komisija. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

4. pants

Datu avoti

5. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto preču ievedumu un izvedumu reģistrācijas datu avots ir muitas deklarācija, tostarp iespējamie statistikas datu grozījumi vai pārmaiņas, kas izriet no muitas iestāžu lēmumiem.

Ja tiek izmantota Muitas kodeksā definētā vienkāršotā procedūra un tiek iesniegta papildu deklarācija, reģistrēšanas datu avots ir šī papildu deklarācija.

6. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija definē statistisko robežvērtību, ko izsaka vērtībā vai daudzumā; ja rādītājs ir mazāks par šo robežvērtību, muitas deklarācijai vairs nav jākalpo par datu avotu ievedumu un izvedumu reģistrēšanai. Dalībvalstis var piemērot statistisko robežvērtību, ja tiek iesniegti novērtējumi par ievedumu un izvedumu rādītājiem, kas ir mazāki par robežvērtību.

7. Attiecībā uz datiem par ievedumiem vai izvedumiem saistībā ar īpašām precēm vai preču pārvešanu Komisija var precizēt un noteikt citus datu avotus, nevis muitas deklarāciju. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

5. pants

Statistikas dati

8. Dalībvalstis iegūst šādus datus no ievedumu un izvedumu reģistrēšanas datiem, kas minēti 3. panta 1. punktā:

15. tirdzniecības plūsma;

16. ikmēneša pārskata periods;

17. preču statistiskā vērtība pie tās dalībvalsts robežas, kas ieved vai izved preces;

18. kvantitāte, kas izteikta neto daudzumā un papildu vienībā, ja šāda vienība ir norādīta muitas deklarācijā;

19. tirdzniecības dalībnieks, proti, ievedējs/saņēmējs ievešanas gadījumā un izvedējs/nosūtītājs izvešanas gadījumā;

20. ievešanas vai izvešanas dalībvalsts proti, dalībvalsts, kurā iesniegta muitas deklarācija, un ja šī dalībvalsts tiek norādīta muitas deklarācijā;

i) ievešanas gadījumā galamērķa dalībvalstis,

ii) izvešanas gadījumā faktiskās izvešanas dalībvalstis;

21. partnervalstis, proti, ievešanas gadījumā izcelsmes valsts un nosūtīšanas valsts un izvešanas gadījumā galamērķa valsts;

22. prece saskaņā ar kombinēto nomenklatūru:

i) par ievedumiem ― TARIC apakšpozīcijas preču kods,

ii) par izvedumiem ― kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas preču kods;

23. muitas procedūru kodi, kas jāizmanto, lai noteiktu statistikas procedūru;

24. darījuma veids, ja norādīts muitas deklarācija;

25. tarifa režīms ievedumiem (ja ir piešķirts), ko nosaka muitas iestādes, proti, preferenciālais kods un kvotas kārtas numurs;

26. faktūras valūta, ja norādīta muitas deklarācijā;

27. transporta veids, proti, šāda informācija:

i) pārvadājuma veids, šķērsojot robežu,

ii) transporta veids valsts iekšienē,

iii) tvertne.

9. Komisija var noteikt to datu papildu specifikācijas, kas minēti 1. punktā, tostarp izmantojamos kodus. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

10. Ja nav noteikts citādi un tas nav pretrunā ar muitas tiesību aktiem, datiem jābūt iekļautiem muitas deklarācijā.

11. Attiecībā uz „īpašām precēm vai pārvešanu” Komisija var pieprasīt citus datus, nevis tos, kas noteikti 1. punktā. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

6. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas apkopošana

12. Par katru mēneša pārskata periodu dalībvalstis apkopo statistiku par preču ievešanu un izvešanu (izsakot vērtībā un daudzumā) šādos dalījumos:

28. preces;

29. ievešanas/izvešanas dalībvalstis;

30. partnervalstis;

31. statistikas procedūra;

32. darījuma veids;

33. tarifa režīms ievedumiem;

34. transporta veids.

Statistikas apkopošanas īstenošanas noteikumus Komisija var pieņemt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. Dalībvalstis apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

Statistiku apkopo, apvienojot datus par tādu uzņēmumu raksturlielumiem, kas reģistrēti saskaņā ar uzņēmumu reģistra tiesību aktiem, ar datiem, kas reģistrēti saskaņā ar 5. panta 1. punktu par ievedumiem un izvedumiem.

Komisija var noteikt statistikas apkopošanas īstenošanas noteikumus. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

14. Ik pēc diviem gadiem dalībvalstis apkopo tirdzniecības statistiku faktūras valūtas dalījumā.

Dalībvalstis apkopo statistiku, izmantojot reprezentatīvu datu izlasi par ievedumiem un izvedumiem, pamatojoties uz muitas deklarācijām, kurās ir iekļauti dati par faktūras valūtu. Ja muitas deklarācijā nav pieejama informācija par faktūras valūtu attiecībā uz izvedumiem, veic apsekojumu, lai iegūtu vajadzīgo datus.

Komisija nosaka izlases raksturlielumus, informācijas sniegšanas periodu, kvalitātes prasības un kopsavilkumu izdarīšanas līmeni partnervalstīm, preces un valūtas. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

15. Kad dati muitas deklarācijā ir pieejami, dalībvalstis var nolemt apkopot papildu statistiku Kopienas vai valstu vajadzībām.

Komisija var noteikt Kopienas vajadzībām paredzētas papildu statistikas apkopošanas īstenošanas noteikumus. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

16. Dalībvalstīm nav jāapkopo un nav jānosūta Komisijai ( Eurostat ) ārējās tirdzniecības statistika par statistikas datiem, kuri atbilstoši Muitas kodeksam vai valstu norādījumiem vēl nav iekļauti muitas deklarācijā, kas tiek iesniegta muitas iestādēm. Ir iekļauti šādi dati:

35. galamērķa dalībvalsts (ievešana);

36. faktiskā izvešanas dalībvalsts (izvešana);

37. darījuma veids.

7. pants

Datu apmaiņa

17. Bez kavēšanās un vēlākais nākamajā mēnesī pēc tā mēneša, kad tika pieņemtas muitas deklarācijas vai par tām tika pieņemti lēmumi, valstu statistikas iestādes saņem no valsts muitas iestādes datus par ievedumiem un izvedumiem, pamatojoties uz deklarācijām, kuras iesniegtas minētajai iestādei.

Šajos datos ietilpst vismaz 5. pantā minētie statistikas dati, kuri saskaņā ar Muitas kodeksu vai valstu norādījumiem ir pieejami muitas deklarācijā.

18. Dalībvalstis nodrošina, lai tie reģistrētie dati par ievedumiem un izvedumiem, kuri pamatojas uz muitas deklarāciju, kas iesniegta valsts muitas iestādē, tiktu nosūtīti tās dalībvalsts statistikas iestādei, kura norādīta šajā informācijā kā

38. galamērķa dalībvalsts ievešanas gadījumā;

39. faktiskā izvešanas dalībvalsts izvešanas gadījumā .

19. Saskaņā ar 7. panta 2. punktu dalībvalstij nav jānosūta reģistrētie dati par ievedumiem un izvedumiem citai dalībvalstij, kamēr muitas iestādes attiecīgajās dalībvalstīs nav izveidojušas mehānismu attiecīgo datu savstarpējai apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus.

20. Šādas nosūtīšanas īstenošanas noteikumus var noteikt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas nosūtīšana Komisijai ( Eurostat)

21. Dalībvalstis nosūta Komisijai ( Eurostat ) 6. panta 1. punktā minēto statistiku ne vēlāk kā 40 dienas pēc katra attiecīgā mēneša pārskata perioda beigām.

Dalībvalstis nodrošina, lai statistikā būtu iekļauta informācija par visiem ievedumiem un izvedumiem attiecīgajā pārskata periodā, veicot korekcijas, ja dati nav pieejami.

Dalībvalstis nosūta atjauninātu statistiku, ja nosūtītā statistika ir pārskatīta.

Dalībvalstis iekļauj Komisijai ( Eurostat ) nosūtāmajos rezultātos visu konfidenciālo statistikas informāciju.

Komisija var precizēt noteikumus par statistikas iesniegšanas termiņu, aptvērumu, pārskatīšanu un saturu. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

22. Komisija var noteikt termiņu, kas paredzēts 6. panta 2. punktā minētās tirdzniecības statistikas nosūtīšanai Komisijai ( Eurostat ) uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, 6. panta 3. punktā minētās tirdzniecības statistikas nosūtīšanai faktūras valūtas dalījumā un 6. panta 4. punktā minētās Kopienas statistikas nosūtīšanai. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

23. Dalībvalstis statistiku nosūta elektroniski saskaņā ar datu apmaiņas standartu. Praktiskos rezultātu nosūtīšanas paņēmienus var noteikt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Kvalitātes novērtēšana

24. Šīs regulas vajadzībām nosūtāmajai statistikai piemēro šādus kvalitātes novērtēšanas aspektus:

40. „atbilstība” attiecas uz pakāpi, kādā statistika atbilst pašreizējām un iespējamām lietotāju vajadzībām;

41. „precizitāte” attiecas uz novērtējumu atbilstību nezināmajām faktiskajām vērtībām;

42. „laicīgums” attiecas uz laika posmu starp informācijas pieejamību un informācijā aprakstīto notikumu;

43. „punktualitāte” attiecas uz laika posmu starp datu publicēšanu un datu iesniegšanas termiņu;

44. „pieejamība” un „skaidrība” attiecas uz kārtību un nosacījumiem, kādos lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

45. „salīdzināmība” attiecas uz piemēroto statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmi, salīdzinot statistiku ģeogrāfiskos apgabalos, nozaru jomās vai laikā;

46. „saskanība” attiecas uz datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt dažādos veidos un dažādi izmantot.

25. Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai (Eurostat ) ziņojumu par nosūtītās statistikas kvalitāti.

26. Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru definē kārtību, struktūru un periodiskumu, piemērojot 1. punktā noteiktos kvalitātes aspektus statistikai, uz ko attiecas šī regula.

Komisija ( Eurostat ) novērtē nosūtītās statistikas kvalitāti.

10. pants

Ārējās tirdzniecības statistikas izplatīšana

27. Komisija izplata saskaņā ar 6. panta 1. punktu apkopoto un nosūtīto ārējās tirdzniecības statistiku vismaz kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas dalījumā.

Tikai tad, ja kāds ievedējs vai izvedējs pieprasa, attiecīgās dalībvalsts iestādes lemj, vai šāda minētās valsts statistika, kura ļauj noteikt šo ievedēju vai izvedēju, ir izplatāma vai jāgroza tā, lai tās izplatīšana neapdraudētu statistikas konfidencialitāti.

28. Lai aizsargātu būtiskas Eiropas Savienības intereses, var ierobežot jutīgu datu izplatīšanu.

29. Komisija nosaka īstenošanas pasākumus, kas vajadzīgi ārējās tirdzniecības statistikas izplatīšanai. Visus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus šajā regulā, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta 11. panta 3. punktā.

11. pants

Komitejas procedūra

30. Komisijai palīdz ārējās tirdzniecības statistikas komiteja.

31. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

32. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

12. pants

Atcelšana

No 2009. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 1172/95.

To piemēro datiem, kuru pārskata periods ir līdz 2009. gada 1. janvārim.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, (..)

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

[1] 1. panta 13. punkts Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (Muitas kodeksa īstenošanas noteikumi), kuras grozījumi stāsies spēkā 2008. gada 1. janvārī (Darba dokuments TAXUD/1409/2006 7. red.)

[2] OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003. (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[3] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

[4] OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 733/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 1. lpp.).

[5] OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[6] OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)