52007PC0514

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.9.2007

COM(2007) 514 galīgā redakcija

2007/0188 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts |

110 | Mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir, pamatojoties uz EK līguma 169. pantu, pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu par Kopienas dalību vairāku dalībvalstu īstenotā kopīgā pētniecības un attīstības programmā Eurostars (turpmāk tekstā — „kopīgā programma Eurostars”). Šī EUREKA ierosinātā iniciatīva paredzēta, lai atbalstītu pētniecības un attīstības darbā iesaistītus MVU (turpmāk tekstā — „pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU”), kuri, piedaloties starpvalstu projektos, veic uz tirgu orientētu pētniecību. Principā finansiāli atbalstīt kopīgo programmu Eurostars ir apņēmušās 22 dalībvalstis un vēl piecas EUREKA valstis[1], kuras programmas īstenošanai sešu gadu laikā ir gatavas piešķirt 300 miljonus euro. Kopienas līdzfinansējums programmai Eurostars būs līdz 100 miljoniem euro. Īstenojot 169. pantu, iesaistītās dalībvalstis dara vairāk par pētniecības programmu vienkāršu koordinēšanu — tās aktīvi piedalās mērķtiecīgā integrācijas procesā, kas aptver zinātniskos, pārvaldības un finanšu aspektus. Zinātniskā integrācija ietver zinātnisko un tehnoloģisko darbību kopīgu noteikšanu un īstenošanu un projektu pieteikumu centralizētu atlasi, pamatojoties uz zinātnisko izcilību un paredzamo ekonomisko ietekmi. Pārvaldības integrācija nozīmē to, ka nepieciešama faktiski funkcionējoša īpaša īstenošanas struktūra, kas atbild par kopīgās programmas Eurostars centralizētu un efektīvu īstenošanu. Finanšu integrācija ietver tāda daudzgadu finanšu plāna izstrādi, kuru faktiski īstenotu iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija. Priekšlikuma pamatojums Konkurētspējas padome 2004. gada novembrī[2] uzsvēra MVU nozīmi Eiropas izaugsmē un konkurētspējā un tādējādi norādīja uz to, ka dalībvalstīm un Komisijai jāveicina MVU atbalstam paredzētu valsts un Eiropas mēroga programmu efektivitāte un papildināmība. Konkrēti, Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt augšupējas pieejas shēmu pētniecībā iesaistītiem MVU. Padome arī atgādināja to, ka Eiropas Pētniecības telpas (EPT) izveidei ir svarīgi koordinēt valstu programmas, kā arī aicināja dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, izraugoties nedaudzas jomas, kurās turpmāk piemērot 169. pantu. Padome aicināja Komisiju turpināt attīstīt Eiropas shēmu un Eiropas Savienības sadarbību un koordināciju, īpaši ar EUREKA. Eiropas Parlaments „Rezolūcijā par zinātni un tehnoloģiju”[3] atzina, ka pētniecības, attīstības un jauninājumu atbalstam ir daudz racionālāk un saskaņotāk jāizmanto citi finansēšanas un atbalsta mehānismi, piemēram, EUREKA. Parlaments atbalsta ciešāku sadarbību starp valstu pētniecības programmām un aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu saskaņā ar EK līguma 169. pantu. Septītajā pamatprogrammā[4] (turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”) paredzēta iespēja šādas 169. panta iniciatīvas uzsākt jomās, kuras izraudzītas, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Kopienas dalība kopīgās pētniecības programmās ir īpaši jēgpilna vērienīgos Eiropas „mainīgas ģeometrijas” sadarbības projektos, kuros piedalās dalībvalstis ar kopīgām vajadzībām un/vai interesēm. Īpašajās programmās[5] ir noteiktas četras šādas jomas, tostarp „Pētniecībā iesaistīto MVU” (Eurostars) iniciatīvu, kas iekļauta īpašajā programmā „Spējas”[6]. Tāpēc „Spēju” darba programmā minēta iniciatīva Eurostars[7]. |

ir 120 | Vispārīgais konteksts MVU globalizācijas apstākļos un Lisabonas process MVU[8] veido 99 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, un tiem ir būtiska loma atjauninātās Lisabonas partnerības izaugsmei un nodarbinātībai veiksmīgā īstenošanā, jo MVU ir neatsverams jauninājumu un darbavietu avots[9]. Šiem uzņēmumiem jāsaskaras ar daudzām sarežģītām problēmām — ar spēcīgu globālo konkurenci saistībā ar aizvien pieaugošu vērtības ķēdes internacionalizāciju, ražojumu ātrāku aprites ciklu, pārmaiņām ekonomikas struktūrā un starptautisko darba dalīšanu. Daudzi MVU saskaras ar grūtībām, cenšoties atrast jaunu vietu tirgū. Taču novatoriskiem MVU nelielais darbinieku skaits un elastīgā organizācija var izrādīties par būtisku priekšrocību šajā mainīgajā ekonomikas vidē, jo minētās īpašības dod iespēju ātri pielāgoties un šādā veidā apgūt jaunas tirgus iespējas. Pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU var dot ļoti lielu ieguldījumu zinātnes atziņu un jaunu tehnoloģiju pārtapšanā novatoriskos produktos, procesos un pakalpojumos, tādējādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu. Pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU Eiropā Pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU ir MVU, kuriem ir pētniecības spējas. Šie MVU ir zinībietilpīgi, uz tehnoloģijām un jauninājumiem balstīti uzņēmumi, kuriem ir būtiska loma inovāciju procesā. Izmantojot savas pētniecības un attīstības spējas, šie uzņēmumi var izstrādāt produktus, procesus vai pakalpojumus, kuriem ir nepārprotamas novatoriskas vai tehnoloģiskas priekšrocības. Pētniecība un attīstība ir būtisks šo MVU korporatīvās stratēģijas un uzņēmējdarbības plāna elements. Eiropā ir pārāk maz tādu MVU, kas būtu spēcīgi pētniecības un attīstības veicēji un kam būtu potenciāls augt un nākotnē kļūt par ievērojamiem Eiropas un pasaules tirgus dalībniekiem[10]. Iespaidīgs ir fakts, ka ASV 82 % no lielajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti pēc 1980. gada, tika veidoti pilnīgi no jauna. Savukārt ES tikai 37 % no lielajiem uzņēmumiem, kas reģistrēti pēc 1980. gada, bija veidoti pilnīgi no jauna[11]. Eiropā ir ne tikai mazāks skaits pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU — šie uzņēmumi izaugsmes posmā pētniecībā un attīstībā iegulda mazāk resursu nekā ASV mazie uzņēmumi. Eiropa atpaliek pētniecībā un attīstībā iesaistīto MVU izaugsmes stimulēšanā. Valstu politika šajā jomā ir sadrumstalota, un trūkst konkrētu Kopienas mēroga instrumentu. Valstu un Eiropas pētniecības programmu koordinēšana Gatavojoties Kopienas Septītajai pamatprogrammai, tika veikts „Ietekmes novērtējums un provizoriskais novērtējums”[12], kurā konstatēja, ka Eiropas pētniecības un attīstības sistēmas būtisks strukturāls trūkums ir tas, ka netiek koordinētas valstu pētniecības politikas. Šī pasākumu sadrumstalotība nopietni kavē pilnībā izveidot EPT. Valstu programmu satura un īstenošanas atšķirības apgrūtina pārrobežu sadarbību zinātnes un tehnikas jomā un ir cēlonis neefektīvai resursu sadalei. Lai Kopienas un dalībvalstu mēroga pasākumus varētu labāk koordinēt un panākt to sinerģiju, vajadzīgas jaunas iniciatīvas. Tas noteikti pozitīvi ietekmētu visā Eiropā notiekošo pētniecības un attīstības darbu, jo palielinātos pasākumu mērogs un varētu labāk sadalīt mobilizētos resursus. EUREKA un pamatprogramma EUREKA ir 1985. gadā izveidota starpvaldību iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt uz tirgu orientētus starptautiskus pētniecības, attīstības un jauninājumu projektus visās nozarēs. Tajā ir 38 dalībnieki, ieskaitot Eiropas Kopienu. Komisija 2000. gada paziņojumā par EPT aicināja veidot ciešākas attiecības ar tādām iniciatīvām kā EUREKA. EUREKA ministru konferencē, kas notika Parīzē 2004. gada jūnijā, tika sperts liels solis virzībā uz konkrētu sadarbību starp pamatprogrammu un EUREKA. Par EUREKA atbildīgie ministri un pētniecības komisārs aicināja Komisiju izvērtēt iespēju izveidot konkrētus finansēšanas mehānismus, lai stiprinātu EUREKA un pamatprogrammas sadarbību, iesaistot arī MVU, pamatojoties uz tādiem instrumentiem kā Līguma 171. vai 169. pants. Pēc tam EUREKA izstrādāja kopīgo programmu Eurostars, kura īstenojama, izmantojot 169. pantu, un kura vērsta uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU ar lielu izaugsmes potenciālu. Līdzšinējie pasākumi un pieredze Galvenā atziņa par pirmo 169. panta iniciatīvu klīnisko izmēģinājumu jomā (EDCTP) ir tā, ka šāda iniciatīva var būt efektīva tikai tad, ja tiek nodrošināta valstu programmu integrācija zinātniskajā, pārvaldības un finanšu jomā. EDCTP arī pierādīja, ka īpaši būtiska ir pēdējā minētā joma un ka iesaistītajām valstīm jau no paša sākuma jāuzņemas skaidras finansiālas daudzgadu saistības. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Lai gan MVU var piedalīties vairākās pamatprogrammā ietvertās programmās, pašlaik nav nevienas konkrētas shēmas, kas būtu vērsta uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. MVU Septītajā pamatprogrammā var piedalīties divējādi. Pirmkārt, MVU ir aicināti piedalīties kopīgos projektos saskaņā ar īpašo programmu „Sadarbība”. Otrkārt, darbība „Pētniecība MVU vajadzībām” ir vērsta uz MVU, kas vēlas izmantot ārējus pētniecības un attīstības pakalpojumus. EUREKA atbalsta uz tirgu vērstus starptautiskus pētniecības projektus, nenosakot tematiskus ierobežojumus. Kad piešķirta EUREKA zīme, projekta partneriem jāmeklē finansējums no savu valstu programmām, jo nav centralizēta finansēšanas mehānisma. Kopīgā programma Eurostars papildina pamatprogrammas un EUREKA pasākumus, piedāvājot augšupējas pieejas programmu, kas ir īpaši pielāgota pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Kopīgā programma Eurostars ļauj MVU pašiem būt noteicējiem, atbalsta mazus konsorcijus, rosina uz tirgu orientētu pētniecību, veicina valstu procedūru sinhronizēšanu un saskaņošanu un, visbeidzot, piedāvā projektu dalībniekiem drošu finansēšanas mehānismu. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem MVU ir būtiska loma atjauninātās Lisabonas partnerības izaugsmei un nodarbinātībai veiksmīgā īstenošanā[13]. Eurostars mērķis ir stimulēt īpaši svarīgu segmentu — pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU —, tādējādi veicinot Barselonas mērķa sasniegšanu, proti, panākt, lai pētniecībā tiktu ieguldīti 3 % no IKP. EPT veidošanas kontekstā[14] tika aicināts ciešāk koordinēt valsts un Eiropas mēroga pētniecības programmu īstenošanu un veidot ciešākas saiknes ar tādām Eiropas zinātnes un tehnoloģiju jomas sadarbības organizācijām kā EUREKA. Nesen pieņemtajā zaļajā grāmatā par EPT arī pieminēta tādu starpvaldību tīklu veidošanas struktūru kā EUREKA loma, jo tās var veicināt EPT pasākumu saskaņotību[15]. Eurostars veicinās šo mērķu sasniegšanu. Paredzams arī, ka programma mudinās MVU izstrādāt un plašāk izmantot vides tehnoloģijas, ekoloģiskus jauninājumus, videi nekaitīgus produktus un praksi, tādējādi sekmējot efektīvāku dabas aizsardzību. Turklāt tas Eiropas Savienības MVU nodrošinātu priekšrocības ekoloģisko produktu tirgū, un tas ir saskaņā ar ES politikas iniciatīvām[16]. |

Apspriešanās ar ieinteresētajām PERSONāM UN IESPēJU NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Apspriešanos ar Septītajā pamatprogrammā ieinteresētajām personām sāka, pamatojoties uz 2004. gada jūnijā pieņemto paziņojumu „Zinātne un tehnoloģija — Eiropas nākotnes pamats. Pamatnostādnes Eiropas Savienības politikai nākotnē pētniecības atbalstam”. Šīs apspriešanās mērķis bija iesaistīt plašu ieinteresēto personu loku, kuras nodarbojas ar pētniecību, pētniecības politiku un pētniecības rezultātu izmantošanu. Apspriešanās ar MVU par turpmāko ES pētniecības politiku notika divos posmos. Pirmajā posmā ES Īrijas prezidentūra organizēja konferenci „Pētniecība, jauninājumi un Eiropas MVU”, savukārt Nīderlandes prezidentūras laikā norisinājās konference „Investīcijas pētniecībā un jauninājumos” ar atsevišķu tēmu „MVU, pētniecība, attīstība un jauninājumi”. Otrajā posmā tika sarīkoti divi ieinteresēto MVU darbsemināri — 2004. gada novembrī un 2005. gada janvārī. Septītās pamatprogrammas padomdevēju grupu MVU jautājumos informēja par kopīgās programmas Eurostars saturu un aicināja izteikties par to. CREST (Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos) locekļus regulāri informēja un aicināja izteikties par 169. panta iniciatīvu veidošanu, kā arī iesaistīja diskusijā par zinātnisko, pārvaldības un finanšu aspektu integrēšanu. EUREKA ietvaros Eurostars iniciatīvu regulāri apsprieda ar dalībvalstīm. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanās rezultāti liecina par ieinteresēto personu spēcīgu atbalstu pasākumiem, ar kuriem tiktu atbalstīta pētniecība MVU, un pārliecību par šo pasākumu lietderību. Visus MVU, kuri izmanto pētniecības darba rezultātus, var iedalīt divās lielās grupās: pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU un pētniecības un attīstības ārpakalpojumus izmantojoši MVU. Izstrādājot politikas iniciatīvas, jāņem vērā šo abu atšķirīgo grupu vajadzības. Dažas ieinteresētās personas izteicās par labu atsevišķai augšupējas pieejas shēmai, kura būtu vērsta tikai uz pētniecībā iesaistītiem MVU. Ieinteresētās personas norādīja, ka pētniecības un attīstības ārpakalpojumu izmantotājiem paredzētās shēmas nav piemērotas tādiem MVU, kas paši vēlas veikt pētniecības darbu. Turklāt tās pašas ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka pamatprogrammas kopīgajos projektos pētniecībā iesaistītiem MVU ir maza loma. Tāpat tika ieteikts panākt lielāku saskaņotību valsts, reģionālā un Eiropas finansējuma programmu vidū, veicinot efektīvu sadarbību starp valstu un Eiropas iniciatīvām, piemēram, pamatprogramma un EUREKA. CREST apsprieda Septītās pamatprogrammas īpašajās programmās minētās četras 169. panta iniciatīvas, tostarp arī Eurostars, un atzina tās par pienācīgi izstrādātām. |

230 | Politikas iespējas un to salīdzinājums Komisija šim priekšlikumam nav veikusi pilnu ietekmes novērtējumu. Tomēr tika veikts provizorisks novērtējums, kurā apsvēra un salīdzināja vairākas politikas iespējas, kuru kopsavilkums sniegts turpmāk. 1. iespēja — netiek izmantota ne kopīga programma, ne Septītā pamatprogramma Šajā variantā pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem MVU būtu jāpaļaujas tikai uz pieejamo valsts programmu finansējumu. Tomēr šajās programmās bieži trūkst stimulu starptautisku konsorciju izveidei, taču šādi konsorciji ir vajadzīgi, ja vēlas optimāli izmantot Eiropas un pasaules mērogā piedāvātās iespējas. Turklāt bez Kopienas mēroga rīcības pētniecības darbs kļūtu sadrumstalotāks, un pētniecībai pieejamo publisko līdzekļu izmantojums būtu neefektīvāks, jo notiktu nevajadzīga ar pētniecību un attīstību saistīta darba pārklāšanās. 2. variants — neīsteno kopīgu programmu, izmanto tikai Septīto pamatprogrammu Septītā pamatprogramma maziem un vidējiem uzņēmumiem piedāvā vairākas iespējas piedalīties pētniecības un attīstības pasākumos. Finansējuma shēma „Pētniecība MVU vajadzībām” atbalsta to, ka MVU pētniecību un attīstību ārpakalpojumu veidā uztic PTA veicējiem. MVU var piedalīties arī īpašās programmas „Sadarbība” kopīgos projektos. Tomēr pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU bieži darbojas specializētos tirgos, kuri ne vienmēr atbilst darba programmā noteiktajām tēmām. Turklāt piedāvātie termiņi var nebūt piemēroti, jo īpaši ņemot vērā šo uzņēmumu dinamisko, uz tirgu orientēto pieeju pētniecības un attīstības darbam. Visbeidzot, MVU ne vienmēr ir noteicēji šajos projektos. ERA-NET shēmas mērķis ir koordinēt valsts un reģionālās pētniecības programmas. ERA-NET+ rada stimulu vairākām valstīm organizēt kopīgus uzaicinājumus piedalīties konkursā savu programmu ietvaros, tādējādi veidojot trūkstošo posmu starp ERA-NET un 169. panta iniciatīvām. Tomēr šīs divas shēmas neparedz tādas kopīgas programmas izveidi, kura nodrošinātu iesaistīto valstu programmu ilgstošu integrāciju. 3. variants — kopīgā programma Eurostars Līguma 169. panta izmantošana ir visiedarbīgākā metode, kā veicināt sadarbību starp valstu pētniecības programmām, kopīgi īstenojot visu programmu vai programmas lielāko daļu. Tas dod iespēju sasniegt tādus rezultātus, kādus citādi nebūtu iespējams panākt — to nodrošina mobilizēto resursu apjoms un daudzveidība un Kopienas un dalībvalstu centienu apvienošanas strukturālais efekts. Kopīgā programma Eurostars Kopienas finansējumam nodrošina ievērojamu sviras efektu — Kopienas finansējums būs līdz 100 miljoniem euro, bet iesaistītās dalībvalstis, Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija ieguldīs 300 miljonus euro, kā rezultātā programmas kopējais publiskais finansējums būs 400 miljoni euro. Pieņemot, ka projektu finansēšanas likme būs 50 %–75 %, Eurostars visā programmas laikā papildus varētu piesaistīt 133–400 miljonus[17] euro privātā finansējuma. Kopīgā programma Eurostars ir īpaši pielāgota pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU un piedāvā augšupēju pieeju, kas ir īpaši svarīga, jo šie uzņēmumi bieži darbojas specializētos tirgos un tiem ir ātri jāreaģē uz jaunām tirgus prasībām. Tas šiem MVU dos iespēju uzsākt un vadīt uz tirgu orientētus pētniecības un attīstības projektus, piesaistot partnerus, kuri vislabāk papildina konkrēto uzņēmumu lietpratību un spējas. Visbeidzot, kopīgās programmas Eurostars nolūks ir piedāvāt ātru lēmumu pieņemšanas procedūru, valstu procedūru sinhronizēšanu un saskaņošanu un drošu finansējumu izraudzīto projektu dalībniekiem. |

Kādēļ izmantot 169. pantu? Visu dažādo politikas iespēju salīdzinājums parāda, ka Kopienas dalība kopīgā pētniecības programmā, pamatojoties uz 169. pantu, ir vienīgais variants, kas dod iespēju risināt visas ar pētniecībā un attīstībā iesaistīto MVU atbalstu saistītās problēmas: pašlaik atbalsts pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU ir ļoti sadrumstalots, un tam trūkst saskaņotas pieejas; pastāv izteikta nepieciešamība iet tālāk par valsts programmu koordinēšanu — ir jāapvieno valstu un Kopienas resursi un jāizveido kopīga programma, kas būtu pielāgota minēto MVU vajadzībām; Kopienas dalība kopīgajā programmā Eurostars, pamatojoties uz 169. pantu, ir konkrēts EUREKA un pamatprogrammas ciešākas sadarbības mērķa piepildījums, un ir pavērsiena punkts Eiropas Pētniecības telpas veidošanā; izmantojot 169. pantu, tiek izveidots pamats, kas dod iespēju apvienot resursu kritisko masu un panākt valstu programmu ilgstošu integrāciju, ietverot to zinātniskos, pārvaldības un finanšu aspektus; 169. panta izmantošana Kopienas finansējumam nodrošina ievērojamu sviras efektu, jo paredzams, ka 100 miljoniem euro izdotos piesaistīt vēl 433–700 miljonus euro publiskā un privātā finansējuma. Kopīgu pasākumu īstenošana un finansēšana, izmantojot kopīgo programmu Eurostars, radīs dinamisku procesu, kura rezultātā tiks integrētas iesaistīto valstu programmas, sekmēta izcilība zinātnes un tehnikas jomā un uzlabota pārvaldības efektivitāte, tādējādi veicinot Eiropas Pētniecības telpas mērķu sasniegšanu. |

Priekšlikuma juridiskie aspekti |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Eurostars iniciatīvas mērķis ir izveidot kopīgu pētniecības un attīstības programmu, nodrošinot juridisko un organizatorisko pamatu, kāds vajadzīgs plašai Eiropas mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm lietišķās pētniecības un jauninājumu jomā, programmu vēršot uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Savu ieguldījumu kopīgās programmas Eurostars koordinēšanā un kopīgā īstenošanā ir piekritušas sniegt šādas valstis: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (turpmāk tekstā — „iesaistītās dalībvalstis”), kā arī Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk tekstā — „pārējās iesaistītās valstis”). Šo valstu kopējās finansiālās dalības apjoms programmas sešu gadu laikā tiek lēsts vismaz 300 miljonu euro apmērā. Lai palielinātu kopīgās programmas Eurostars ietekmi, nodrošinātu kritisko masu un stimulētu iesaistīto valstu programmu ciešāku integrāciju, Kopienai jāpiedalās šajā programmā un jānodrošina finansiālais ieguldījums līdz 100 miljoniem euro, ar nosacījumu, ka dalībvalstis programmu īsteno efektīvi un pilda finanšu saistības saskaņā ar lēmumā par Septīto pamatprogrammu noteiktajiem kritērijiem. |

310 | Juridiskais pamats Priekšlikums par kopīgo programmu Eurostars pamatojas uz EK līguma 169. pantu, kurā paredzēts, ka Kopiena var piedalīties pētniecības programmās, ko kopīgi veic vairākas dalībvalstis. Šajā priekšlikumā paredzēta netieša centralizēta pārvaldība atbilstoši Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkta noteikumiem. Saskaņā ar Finanšu regulas 56. pantu Komisijai vispirms jāgūst pierādījumi, ka struktūrā, kurai tā uztic īstenošanu, cita starpā ir ieviestas un pienācīgi darbojas piešķīrumu sniegšanas procedūras, iekšējās kontroles sistēma, atbilstoša uzskaites sistēma, kā arī tiek nodrošināta neatkarīga ārējā revīzija. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

321 | Dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami efektīvi sasniegt priekšlikuma mērķus, jo to programmās parasti nav pietiekami ņemti vērā globalizācijas apstākļi, kuros darbojas pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU. Valstu programmas bieži nedod iespēju pietiekami saskaņoti un sinhronizēti finansēt MVU kopīgos pārrobežu projektus. |

324 | Kopienas rīcības pievienotā vērtība ir ievērojama, jo Kopienas iesaistīšanās radīs iespēju izveidot jaunu tiesisko regulējumu, uz kura pamata kopīgas stratēģijas ietvaros varēs apvienot Kopienas un valstu finansējumu, lai stimulētu starptautiskus pētniecības un attīstības sadarbības projektus, kurus izstrādā un vada pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU. Valsts programmu resursu un Kopienas resursu apvienošana dod iespēju sasniegt kritisko masu un tādējādi labāk risināt problēmas, ar kurām saskaras pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU. Izmantojot pamatprogrammas un valsts programmu esošās struktūras, tas nebūtu iespējams. |

327 | Sviras efekts attiecībā uz valstu un privāto pētniecības un attīstības finansējumu ir ievērojams, jo Kopienas 100 miljonu euro ieguldījums varētu piesaistīt 433–700 miljonus valstu publiskā un privātā finansējuma pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU, t. i., nodrošinātais reizulis būtu 4–7. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Kopīgā programma Eurostars ir vērsta uz visas Eiropas pētniecībā un attīstībā iesaistīto MVU pētniecības un attīstības pasākumu integrēšanu. Programmas centralizētā pārvaldība nodrošinās saskaņotu rīcību. Kopienas loma ir tikai radīt stimulu koordinācijas un integrācijas uzlabošanai un nodrošināt sinerģiju ar attiecīgajiem papildinošajiem pasākumiem, kas ietverti pamatprogrammā un Konkurētspējas un jauninājumu programmā. Dalībvalstis atbildēs par visu to darbības aspektu izstrādi, kuri vajadzīgi dalībai Eurostars. |

332 | Ierosinātā organizatoriskā struktūra nodrošina iespējami minimālu administratīvo slogu, jo par vispārējo plānošanu, uzaicinājumu un atlases organizēšanu, projektu uzraudzību un Kopienas ieguldījuma pārvaldību atbildēs viena īpaša struktūra. Maksājumu faktisku veikšanu izraudzīto projektu dalībniekiem pārvaldīs iesaistīto dalībvalstu norīkotas finansēšanas struktūras. |

Juridisko instrumentu izvēle |

342 | Ierosinātais juridiskais instruments ir 169. panta īstenošanai paredzētais instruments, t. i., Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmums. |

Ietekme uz budžetu |

401 | Šā priekšlikuma ietekme uz budžetu jau ir paredzēta Septītās pamatprogrammas juridiskajā pamatā[18], kā arī Septītās pamatprogrammas īpašajā programmā „Spējas”. Kopienas finanšu interešu aizsardzību nodrošinās nolīgums, ko noslēgs starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru. |

Papildu informācija |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā ir paredzēta publisko iestāžu (ES vai valsts) un privāto tiesību subjektu administratīvo procedūru vienkāršošana. |

513 | ES tieši sadarbosies ar Eurostars īpašo īstenošanas struktūru, kura atbildēs par Kopienas ieguldījuma sadali, uzraudzību un ziņojumiem par tā izlietojumu. |

514 | Eurostars pētniecības finansējuma saņēmēji varēs izmantot attiecīgajā valstī spēkā esošos finansēšanas noteikumus, kuri tiem ir labāk zināmi. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

531 | Priekšlikumā ir iekļauta pārbaudes klauzula. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts ir saistīts ar EEZ aktuālu jautājumu, tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2007/0188 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Kopienas dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[19],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[20],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[21],

tā kā:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”)[22] Kopienai ir paredzēta iespēja piedalīties pētniecības un attīstības programmās, ko veic vairākas dalībvalstis, tostarp iespēja darboties šīs programmas īstenošanai izveidotajās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē.

2. Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, pēc kuriem izraudzīties šādu 169. panta iniciatīvu jomas: saskanība ar Kopienas mērķiem, skaidri noteikts sasniedzamais mērķis un tā atbilstība pamatprogrammas mērķiem, iepriekšējas bāzes esība (esošās vai paredzētās valsts pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzība un Līguma 169. pants kā visatbilstīgākais līdzeklis mērķu sasniegšanai.

3. Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā Nr. 974/2006/EK par Īpašo programmu „Spējas”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)[23] (turpmāk tekstā — „īpašā programma „Spējas””), kā viena no jomām, kas būtu piemērota Kopienas dalībai dalībvalstu kopīgi īstenotās pētniecības programmās, pamatojoties uz Līguma 169. pantu, noteikta 169. panta iniciatīva pētniecībā iesaistīto mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jomā.

4. Padome 2004. gada 24. septembra sanāksmes secinājumos atzina, ka pamatprogrammai ir būtiska loma Eiropas Pētniecības telpas (EPT) turpmākā veidošanā, un šajā sakarā uzsvēra, ka ir svarīgi stiprināt saikni starp EPT un tādām Eiropas starpvaldību organizācijām kā EUREKA .

5. Padome 2004. gada 25. un 26. novembra sanāksmes secinājumos uzsvēra MVU nozīmi Eiropas izaugsmē un konkurētspējā un norādīja to, ka dalībvalstīm un Komisijai jāveicina valsts un Eiropas mēroga MVU atbalsta programmu efektivitāte un papildināmība. Padome aicināja Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt augšupējas pieejas shēmu pētniecībā iesaistītiem MVU. Padome atgādināja, ka valstu programmu koordinēšana ir svarīgs EPT izveides faktors. Tā arī aicināja dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, izraugoties nedaudzas jomas, kurās turpmāk piemērot Līguma 169. pantu. Padome, atgādinot par EUREKA 2004. gada 18. jūnija ministru konferenci, aicināja Komisiju turpināt attīstīt sadarbību un koordināciju starp Kopienām un pasākumiem, kurus īsteno starpvaldību struktūras, īpaši EUREKA .

6. Eiropas Parlaments rezolūcijā par zinātni un tehnoloģiju[24] mudina dalībvalstis izveidot fiskālus un cita veida stimulus, lai veicinātu novatorismu nozarēs, kā arī saikni ar EUREKA iniciatīvu, īpaši attiecībā uz MVU, un uzsver, ka EPT varēs izveidot tikai tad, ja Eiropas Savienība arvien lielāku pētniecības finansējuma daļu atvēlēs, lai ciešāk koordinētu Eiropas, valsts un reģionālā mēroga pētniecības politiku gan attiecībā uz tās saturu, gan finansējumu, un ja šis finansējums papildinās pētniecības politiku dalībvalstīs un to starpā. Eiropas Parlaments uzskata, ka pētniecības, attīstības un jauninājumu atbalsta nolūkos ir daudz racionālāk un saskaņotāk jāizmanto citi finansēšanas un atbalsta mehānismi, tostarp EUREKA . Parlaments atbalsta ciešāku sadarbību starp valstu pētniecības programmām un aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu saskaņā ar EK līguma 169. pantu.

7. Komisija 2003. gada 4. jūnija paziņojumā[25] uzsvēra, ka ir būtiski, lai MVU piedalītos tiešos pasākumos pētniecības un jauninājumu atbalstam, jo tam ir izšķiroša nozīme plašu tautsaimniecības jomu novatorisko spēju palielināšanā.

8. Patlaban daudzas pētniecības un attīstības programmas vai pasākumi, ko dalībvalstis īsteno atsevišķi valsts mērogā nolūkā atbalstīt MVU pētniecības un attīstības pasākumus, netiek pietiekami koordinētas Eiropas mērogā un nedod iespēju izveidot saskaņotu Eiropas mēroga pieeju, lai nodrošinātu efektīvu pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu.

9. Vēloties, lai attiecībā uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU tiktu panākta saskaņota Eiropas mēroga pieeja un lai rīcība būtu efektīva, vairākas dalībvalstis EUREKA ietvaros uzņēmās iniciatīvu izveidot kopīgu pētniecības un attīstības programmu Eurostars (turpmāk tekstā — „kopīgā programma Eurostars ”), kas vērsta uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU, lai tādējādi panāktu kritisko masu pārvaldības un finanšu resursu ziņā un apvienotu dažādu Eiropas valstu īpašās zināšanas un tajās pieejamos resursus.

10. Kopīgās programmas Eurostars mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, nodrošinot juridisko un organizatorisko pamatu, kāds vajadzīgs plašai Eiropas mēroga sadarbībai starp dalībvalstīm lietišķās pētniecības un jauninājumu jomā jebkurā tehnoloģiju laukā vai rūpniecības nozarē, par labu minētajiem MVU. Savu ieguldījumu kopīgās programmas Eurostars koordinēšanā un kopīgā īstenošanā ir piekritušas sniegt šādas valstis: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (turpmāk tekstā — „iesaistītās dalībvalstis”), un Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk tekstā — „pārējās iesaistītās valstis”). Šo valstu kopējās finansiālās dalības apjoms ierosinātajā sešu gadu laikā tiek lēsts vismaz 300 miljonu euro apmērā. Kopienas finansiālajam ieguldījumam jābūt lielākais 25 % apmērā no kopīgās programmas Eurostars kopējā publisko līdzekļu ieguldījuma, kas ir lēsts 400 miljonu euro apmērā.

11. Lai palielinātu kopīgās programmas Eurostars ietekmi, iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis ir piekritušas Kopienas dalībai kopīgajā programmā Eurostars . Kopienai ir jāpiedalās tajā, visā kopīgās programmas Eurostars laikā veicot finansiālu ieguldījumu līdz 100 miljoniem euro. Tā kā kopīgā programma Eurostars atbilst Septītās pamatprogrammas mērķiem zinātnes jomā un kopīgās programmas Eurostars darbības joma saskan ar Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Spējas” daļu „Pētniecība MVU vajadzībām”, Kopienas finansiālais ieguldījums jāņem no minētajai daļai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

12. Kopienas finansiālais atbalsts jāsniedz ar nosacījumu, ka ir sagatavots finanšu plāns, kurš balstās uz kompetento valsts iestāžu oficiālām saistībām kopīgi īstenot valsts mēroga pētniecības un attīstības programmas un pasākumus un piedalīties kopīgās programmas Eurostars īstenošanas finansēšanā.

13. Lai kopīgi īstenotu valstu pētniecības programmas, jāizveido jauna vai jāizmanto esoša īpaša īstenošanas struktūra, kā tas paredzēts īpašajā programmā „Spējas”.

14. Iesaistītās dalībvalstis ir piekritušas, ka kopīgo programmu Eurostars īsteno šāda īpaša īstenošanas struktūra.

15. Īpašajai īstenošanas struktūrai jābūt Kopienas finansiālā ieguldījuma saņēmējai, un tai jānodrošina kopīgās programmas Eurostars faktiska īstenošana.

16. Kopienas ieguldījuma piešķiršana ir atkarīga no iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstis saistībām piešķirt līdzekļus un no šo finansiālo ieguldījumu faktiskas veikšanas.

17. Kopienas ieguldījuma veikšana ir atkarīga no vispārēja nolīguma noslēgšanas starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru, nolīgumā iekļaujot sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas ieguldījuma izmantošanu. Šajā vispārējā nolīgumā jāiekļauj noteikumi, kas nodrošina Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

18. Kopienas ieguldījuma nestie procenti ir jāuzskata par piešķirtiem ieņēmumiem atbilstīgi 18. panta 2. punktam Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[26] (turpmāk tekstā — „Finanšu regula”). Komisija var attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

19. Atbilstīgi starp Kopienu un īpašo īstenošanas struktūru noslēdzamā nolīguma noteikumiem Kopienai jābūt tiesīgai samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ja kopīgo programmu Eurostars īsteno nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis kopīgo programmu Eurostars nefinansē vai finansē daļēji vai novēloti.

20. Lai varētu faktiski īstenot kopīgo programmu Eurostars , īpašajai īstenošanas struktūrai jāpiešķir finansiālais atbalsts trešām personām, kuras pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā izraudzītas dalībai kopīgajā programmā Eurostars .

21. Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,[27] (turpmāk tekstā — „īstenošanas noteikumi”) Kopienas ieguldījums jāpārvalda, izmantojot netiešu centralizētu pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu un īstenošanas noteikumu 35. un 41. pantu.

22. Ikvienai dalībvalstij jābūt iespējai pievienoties kopīgajai programmai Eurostars .

23. Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem ir jāparedz iespēja kopīgajā programmā Eurostars iesaistīt Septītās pamatprogrammas asociētās valstis vai citas valstis, ar nosacījumu, ka to dalību paredz attiecīgs starptautisks nolīgums un ka šai dalībai piekrīt Komisija un iesaistītās dalībvalstis.

24. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Kopienai jābūt tiesīgai kopīgās programmas Eurostars īstenošanas laikā vienoties par nosacījumiem, ar kādiem Kopienas finansiālo ieguldījumu sniedz attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas nepieciešams kopīgās programmas Eurostars īstenošanai, citu valstu dalību šajā programmā, atbilstoši šajā lēmumā ietvertajiem noteikumiem un nosacījumiem.

25. Saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[28], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[29], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[30], ir jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā novērst nelikumības un krāpšanu un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētus, nepareizi samaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

26. Svarīgi, lai saskaņā ar kopīgo programmu Eurostars veiktais pētniecības darbs atbilstu ētikas pamatprincipiem, ieskaitot Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā iekļautos principus, un tiktu ievērots princips par vienādu iespēju nodrošināšanu abiem dzimumiem un dzimumu līdztiesības princips.

27. Komisijai ir jāveic starpposma novērtējums, izvērtējot kopīgās programmas Eurostars īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, un nobeiguma novērtējums,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

28. Īstenojot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (turpmāk tekstā — „Septītā pamatprogramma”), kuru pieņēma ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Kopiena veic finansiālu ieguldījumu pētniecības un attīstības programmā Eurostars (turpmāk tekstā — „kopīgā programma Eurostars ”), kuru kopīgi īsteno Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (turpmāk tekstā — „iesaistītās dalībvalstis”), un Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija (turpmāk tekstā — „pārējās iesaistītās valstis”).

29. Kopiena veic finansiālu ieguldījumu, kurš atbilst lielākais vienai trešdaļai no iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu faktiskajiem ieguldījumiem, bet kopīgās programmas Eurostars darbības sešu gadu laikā, sākot no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas, nepārsniedz 100 miljonus euro. Kopienas finansiālais ieguldījums papildina vismaz 300 miljonus euro lielo ieguldījumu, ko veic iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis. Tādējādi Kopienas finansiālais ieguldījums veido ne vairāk kā 25 % no kopīgās programmas Eurostars kopējā publisko līdzekļu ieguldījuma, kurš ir aptuveni 400 miljoni euro.

30. Kopienas finansiālo ieguldījumu maksā no budžeta apropriācijas, kura saskaņā ar Lēmumu 2006/974/EK piešķirta Septītās pamatprogrammas īpašās programmas „Spējas” daļai „Pētniecība MVU vajadzībām” (turpmāk tekstā — „īpašā programma „Spējas””).

2. pants

Kopienas finansiālo ieguldījumu veic, ja:

31. iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis pierāda, ka ir faktiski izveidota kopīgā programma Eurostars , kā tā aprakstīta šā lēmuma I pielikumā;

32. iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis vai iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu norīkotas organizācijas oficiāli izveido vai norīko struktūru ar juridiskas personas statusu (turpmāk šajā lēmumā — „īpašā īstenošanas struktūra”), kura atbild par kopīgās programmas Eurostars īstenošanu un par Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu;

33. kopīgajai programmai Eurostars ir izveidots piemērots un efektīvs pārvaldes modelis, ievērojot šā lēmuma II pielikumā izklāstīto kārtību;

34. īpašā īstenošanas struktūra faktiski īsteno šā lēmuma I pielikumā aprakstītās kopīgās programmas Eurostars pasākumus, tostarp organizē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus piešķīrumu saņemšanai;

35. iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis apņemas finansēt kopīgo programmu Eurostars un faktiski veic attiecīgo finansiālo ieguldījumu, īpaši nodrošinot finansējumu projektu dalībniekiem, kuri izraudzīti, pamatojoties uz kopīgās programmas Eurostars uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

36. ir ievēroti Kopienas noteikumi par valsts atbalstu un jo īpaši noteikumi, kuri izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[31];

37. saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem ir nodrošināta augsta zinātniskās izcilības pakāpe un ievēroti ētikas principi, ir ievērots princips par vienādu iespēju nodrošināšanu abiem dzimumiem un dzimumu līdztiesības princips un tiek veicināta ilgtspējīga attīstība;

38. ir izstrādāti noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kurš radīts kopīgās programmas Eurostars pasākumu rezultātā, un iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu valsts mēroga pētniecības un attīstības programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu tā, lai tie būtu vērsti uz šādu zināšanu radīšanu un atbalstu radīto zināšanu plašai izmantošanai un izplatīšanai.

3. pants

Īpašā īstenošanas struktūra finansiālo atbalstu trešām personām, kuras īsteno kopīgo programmu Eurostars , un jo īpaši finansiālo atbalstu projektu dalībniekiem, kuri izraudzīti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus piešķīrumu saņemšanai, iedala, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu. Finansiālo atbalstu trešām personām piešķir, pamatojoties uz projektu zinātnisko izcilību un paredzamo ekonomisko ietekmi, ņemot vērā MVU kā mērķgrupas īpašās iezīmes, un saskaņā ar šā lēmuma I pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūrām.

4. pants

Kopienas finansiālā ieguldījuma nodrošināšanas kārtību, noteikumus par finansiālo atbildību un intelektuālā īpašuma tiesībām un sīki izstrādātus noteikumus par kārtību, kādā īpašā īstenošanas struktūra sniedz finansiālo atbalstu trešām personām, nosaka vispārējā nolīgumā, kuru noslēdz starp Komisiju, kas rīkojas Kopienas vārdā, un īpašo īstenošanas struktūru, un gada finansēšanas līgumos.

5. pants

Saskaņā ar 18. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, kopīgajai programmai Eurostars atvēlētā Kopienas finansiālā ieguldījuma nestos procentus uzskata par piešķirtiem ieņēmumiem. Komisija var attiecīgi palielināt 1. pantā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu.

6. pants

Ja kopīgo programmu Eurostars neīsteno vai īsteno nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis kopīgo programmu Eurostars nefinansē vai finansē daļēji vai novēloti, Kopiena atbilstoši starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru noslēdzamā nolīguma noteikumiem var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā kopīgās programmas Eurostars faktisko īstenošanas pakāpi un publiskā finansējuma summu, kuru iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis piešķīrušas kopīgās programmas Eurostars īstenošanai.

7. pants

Īstenojot kopīgo programmu Eurostars , iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis veic visus Kopienas finanšu interešu aizsardzībai vajadzīgos likumdošanas, reglamentējošos, administratīvos vai citus pasākumus. Iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis īpaši sniedz atbilstīgas garantijas par jebkādu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu no īpašās īstenošanas struktūras.

8. pants

Komisija un Revīzijas palāta ar savu ierēdņu vai pārstāvju starpniecību var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par Kopienas līdzekļu pareizu pārvaldību un lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. Šajā nolūkā iesaistītās dalībvalstis, pārējās iesaistītās valstis un/vai īpašā īstenošanas struktūra Komisijai un Revīzijas palātai pienācīgi nodrošina visu attiecīgo dokumentu pieejamību.

9. pants

Komisija visu attiecīgo informāciju paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis ar īpašās īstenošanas struktūras starpniecību tiek aicinātas iesniegt Komisijai jebkādu Eiropas Parlamenta, Padomes un Revīzijas palātas pieprasītu papildu informāciju par īpašās īstenošanas struktūras finanšu pārvaldību.

10. pants

Ikviena dalībvalsts var pievienoties kopīgajai programmai Eurostars uz šajā lēmumā izklāstīto noteikumu pamata.

1 1. pants

Ikviena trešā valsts var pievienoties kopīgajai programmai Eurostars uz šajā lēmumā izklāstīto noteikumu pamata, ar nosacījumu, ka šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā un ka tam piekrīt Komisija, iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis.

1 2. pants

Pamatojoties uz šajā lēmumā ietvertajiem noteikumiem un visiem noteikumiem un kārtību tā īstenošanai, Kopiena var vienoties par nosacījumiem, ar kādiem Kopienas finansiālo ieguldījumu sniedz attiecībā uz jebkuras Septītās pamatprogrammas asociētās valsts vai, ja tas nepieciešams kopīgās programmas Eurostars īstenošanai, jebkuru citu valstu dalību kopīgajā programmā Eurostars .

1 3. pants

1. Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver kopīgās programmas Eurostars pasākumu kopsavilkumu, kuru sagatavo, pamatojoties uz Komisijai iesniegto īpašās īstenošanas struktūras gada ziņojumu.

2. Divus gadus pēc kopīgās programmas Eurostars uzsākšanas Komisija veic šīs programmas starpposma novērtējumu. Novērtējumā raksturo kopīgās programmas Eurostars īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, aptverot zinātniskos, pārvaldības un finanšu integrācijas aspektus, izvērtē panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā un iekļauj ieteikumus par vispiemērotākajiem veidiem integrācijas turpmākai veicināšanai. Novērtējuma secinājumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot savus apsvērumus un — attiecīgā gadījumā — priekšlikumus par lēmuma grozīšanu.

3. Noslēdzoties kopīgajai programmai Eurostars , Komisija veic programmas nobeiguma novērtējumu. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

14. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

15. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

I PIELIKUMS

Kopīgās programmas Eurostars mērķu un pasākumu apraksts

I. Mērķi

Šīs EUREKA valstu ierosinātās iniciatīvas mērķis ir izveidot kopīgo programmu Eurostars , kura vērsta uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Šie MVU ir zinībietilpīgi, uz tehnoloģijām un jauninājumiem balstīti uzņēmumi, kuriem ir būtiska loma inovāciju procesā. Tiem raksturīga izteikta orientēšanās uz klientiem vai tirgu un mērķis nostiprināt pozīcijas starptautiskajā tirgū, īstenojot patiesi novatoriskus, uz tirgu orientētus projektus. Izmantojot savas pētniecības un attīstības spējas, šie uzņēmumi var izstrādāt produktus, procesus vai pakalpojumus, kuriem ir nepārprotamas novatoriskas vai tehnoloģiskas priekšrocības. Uzņēmumu lielums un darbības joma var būt visdažādākā — piemēram, tie var būt pieredzējuši uzņēmumi, kuri jau iepriekš ir iesaistījušies uz praktisku izmantojumu orientētā, progresīvā pētniecībā un attīstībā, vai arī jaunizveidoti uzņēmumi ar lielu potenciālu. Pētniecība un attīstība ir būtisks šo MVU korporatīvās stratēģijas un uzņēmējdarbības plāna elements. Šiem uzņēmumiem jābūt maziem vai vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK[32] nozīmē.

Kopīgās programmas Eurostars mērķis ir atbalstīt šos pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU:

39. izveidojot ilgtspējīgu Eiropas pētniecības un attīstības atbalsta mehānismu, kas vērsts uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU;

40. mudinot tos uzsākt jaunu saimniecisko darbību, pamatojoties uz pētniecības un attīstības rezultātiem, un jaunus produktus, procesus un pakalpojumus tirgū laist drīzāk, nekā tas būtu iespējams bez atbalsta;

41. veicinot tehnoloģiju izstrādi un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī šo uzņēmumu internacionalizāciju.

Kopīgā programma Eurostars papildina esošās valsts un Eiropas mēroga programmas, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU jauninājumu procesā.

Programma veicina Eiropas konkurētspēju, jauninājumus, nodarbinātību, ekonomiskās pārmaiņas, ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, kā arī palīdz sasniegt Lisabonas un Barselonas mērķus. Šī 27 EUREKA valstu iniciatīva, pamatojoties uz augšupēju pieeju, atbalsta pētniecības, attīstības un demonstrējumu pasākumus, ko veic starptautiski konsorciji, kurus vada pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pētniecības organizācijām un/vai lieliem uzņēmumiem.

Kopīgā programma Eurostars ir vērsta uz attiecīgo valstu pētniecības un jauninājumu programmu saskaņošanu un sinhronizēšanu, lai izveidotu kopīgu programmu, kurā būtu panākta zinātniskā, pārvaldības un finanšu integrācija, tādējādi ievērojami veicinot Eiropas Pētniecības telpas izveidi. Zinātnisko integrāciju panāk, kopīgi nosakot un īstenojot kopīgās programmas Eurostars pasākumus. Pārvaldības integrāciju panāk, par īpašo īstenošanas struktūru izmantojot EUREKA sekretariātu. Šīs struktūras uzdevums ir pārvaldīt kopīgo programmu Eurostars un uzraudzīt tās īstenošanu, kā sīkāk skaidrots II pielikumā. Finanšu integrācija nozīmē to, ka iesaistītās valstis faktiski finansē kopīgo programmu Eurostars , jo īpaši, ka tās apņemas finansēt izraudzīto Eurostars projektu dalībniekus no valsts līdzekļiem, kuri atvēlēti Eurostars programmai.

Ilgtermiņā šai iniciatīvai ir jātiecas panākt vēl ciešāku zinātnisko, pārvaldības un finanšu integrāciju. Iesaistītajām dalībvalstīm, Izraēlai, Īslandei, Norvēģijai, Šveicei un Turcijai (turpmāk tekstā — „iesaistītās valstis”) ir jāturpina stiprināt integrāciju un jālikvidē valsts tiesību aktos pastāvošie šķēršļi, kas kavē starptautisko sadarbību.

II. Pasākumi

Kopīgās programmas Eurostars galvenais saturs ir pētniecības un attīstības pasākumi , kurus vada viens vai vairāki iesaistītajās valstīs reģistrēti pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU. Pētniecības un attīstības pasākumus var veikt jebkurā zinātnes un tehnoloģiju jomā, ievērojot turpmāk minēto.

42. Tos īsteno, izmantojot vairāku partneru starptautiskus projektus, kuros piedalās vismaz divi neatkarīgi dalībnieki no dažādām iesaistītajām valstīm un kuri ir vērsti uz pētniecības, tehnoloģiju attīstības, demonstrējumu, mācību un rezultātu izplatīšanas pasākumiem. Šajos projektos var piedalīties arī pētniecības organizācijas, universitātes vai lielie uzņēmumi.

43. To lielāko daļu īsteno pētniecībā un attīstībā iesaistīts(-i) MVU, kuram(-iem) jāsedz vismaz 50 % no projekta izmaksām, kuras saistītas ar pētniecību un attīstību. Ja tas nepieciešams projekta īstenošanai, par nelielu projekta daļu var slēgt apakšlīgumus.

44. To mērķis ir uz tirgu orientēta pētniecība un attīstība, tie ir īstermiņa vai vidēja termiņa pasākumi, kuros veic tālejošu pētniecības un attīstības darbu; attiecīgajam(-ajiem) MVU jāpierāda spēja izmantot projekta rezultātus reāli sasniedzamā termiņā.

45. Tos vada un koordinē viens no pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem MVU, tā dēvētais „vadošais MVU”.

Papildus tam ierobežotā apjomā tiek atbalstīti starpniecības, programmas popularizēšanas un tīklu veidošanas pasākumi , kuru nolūks ir popularizēt kopīgo programmu Eurostars un palielināt tās ietekmi. Šie pasākumi ietver darbsemināru organizēšanu un kontaktu veidošanu ar tādām ieinteresētajām personām kā investori un zināšanu pārvaldības pakalpojumu sniedzēji.

III. Programmas īstenošanas paredzamie rezultāti

Kopīgās programmas Eurostars galvenais paredzamais rezultāts ir jauna Eiropas pētniecības un attīstības programma pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU, kura būtu veidota, izmantojot augšupēju pieeju, balstīta uz EUREKA un kuru kopīgi finansētu no iesaistīto valstu pētniecības un attīstības programmām un Eiropas Kopienas līdzekļiem.

Īpašā īstenošanas struktūra iesniedz gada ziņojumu, kurā sniedz sīku pārskatu par kopīgās programmas īstenošanu (vērtēšanas un atlases process, statistikas dati par vērtētāju grupas sastāvu, iesniegto un finansēšanai izraudzīto projektu skaits, Kopienas finansējuma izlietojums, valsts līdzekļu sadalījums, dalībnieku veids, statistika pa valstīm, starpniecības pasākumi, rezultātu izplatīšanas pasākumi utt.) un par virzību uz ciešāku integrāciju. Noslēdzoties kopīgajai programmai Eurostars , īpašā īstenošanas struktūra veic programmas faktiskās ietekmes novērtējumu.

IV. Programmas īstenošana

Kopīgo programmu Eurostars pārvalda īpaša īstenošanas struktūra. Pretendenti priekšlikumus iesniedz centralizēti — īpašajai īstenošanas struktūrai (vienota pieņemšanas vieta). Uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludina centralizēti, vienu reizi gadā, nosakot vairākus iesniegšanas termiņus. Projektu priekšlikumus vērtē un atlasa centralizēti, izmantojot divu posmu procedūru un pamatojoties uz pārskatāmiem un vienotiem atbilstības un vērtēšanas kritērijiem. Pirmajā posmā priekšlikumus vērtē vismaz divi neatkarīgi eksperti, kuri analizē priekšlikuma tehniskos un tirgus aspektus. Šie eksperti var darboties neklātienē. Otrajā posmā priekšlikumus prioritārā secībā sarindo starptautiska vērtētāju grupa, kurā darbojas neatkarīgi eksperti. Izraudzīto priekšlikumu sarindojums, kuru apstiprina centralizēti, ir saistošs attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas līdzekļiem un no valstu līdzekļiem, kuri atvēlēti Eurostars projektiem. Īpašā īstenošanas struktūra atbild par projektu uzraudzību un ievieš kopīgas darbības procedūras visa projekta cikla pārvaldībai. Administratīvos jautājumus, kuri saistīti ar apstiprināto Eurostars projektu dalībniekiem, risina to attiecīgās valsts programmas pārvaldības iestāde.

V. Finansēšanas mehānisms

Kopīgo programmu Eurostars līdzfinansē iesaistītās valstis un Kopiena. Iesaistītās valstis izstrādā daudzgadu finansēšanas plānu dalībai kopīgajā programmā Eurostars un līdzfinansē šīs programmas pasākumus. Valstu ieguldījumus var veikt no esošu vai jaunizveidotu programmu budžeta, bet tiem jāatbilst Eurostars augšupējai pieejai. Ikviena iesaistītā valsts jebkurā programmas īstenošanas brīdī var palielināt kopīgajai programmai Eurostars atvēlēto finansējumu.

Programmas finansēšana

Kopienas ieguldījums kopīgajā programmā Eurostars , ko pārvalda īpašā īstenošanas struktūra, atbilst lielākais vienai trešdaļai no iesaistīto valstu faktiskā ieguldījuma, nepārsniedzot 100 miljonus euro. Kopienas ieguldījums papildina vismaz 300 miljonus euro lielo ieguldījumu, ko veic iesaistītās valstis, un tādējādi tas ir lielākais 25 % no kopīgajai programmai Eurostars pieejamā kopējā publiskā finansējuma.

No Kopienas finansiālā ieguldījuma lielākais 4,5 % atvēl, lai segtu īpašās īstenošanas struktūras izmaksas, kas tai rodas kopīgās programmas Eurostars īstenošanā.

Īpašā īstenošanas struktūra Kopienas finansiālo atbalstu, kurš piešķirams izraudzītajiem Eurostars projektiem, var pārskaitīt iesaistīto valstu norīkotajām finansēšanas struktūrām, pamatojoties uz nolīgumu, ko noslēdz starp valsts finansēšanas struktūrām un īpašo īstenošanas struktūru. Īpašā īstenošanas struktūra pārliecinās, vai valsts finansēšanas struktūras faktiski pārskaita Kopienas finansiālo ieguldījumu izraudzīto Eurostars projektu dalībniekiem.

Eurostars projektu finansēšana

Finansējumu no valstu atvēlētajiem līdzekļiem un Kopienas ieguldījuma izraudzītajiem Eurostars projektiem piešķir, ievērojot projektu sarindojumu prioritārā secībā. Finansējumu, ko piešķir šo projektu dalībniekiem, aprēķina saskaņā ar iesaistīto valstu programmu finansēšanas noteikumiem.

Aizdevuma gadījumā izmanto bruto piešķīruma ekvivalenta standarta aprēķinus, ņemot vērā attiecīgās valsts programmā noteikto procentu subsīdiju intensitāti un vidējo saistību nepildīšanas procentu.

VI. Noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām

Īpašā īstenošanas struktūra nosaka kopīgās programmas Eurostars intelektuālā īpašuma politiku. Kopīgās programmas Eurostars intelektuālā īpašuma politikas mērķis ir veicināt zināšanu radīšanu un projektu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu par labu mērķgrupai, t. i., pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Šajā jautājumā par paraugu izmanto Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos[33] izmantoto pieeju.

II PIELIKUMS

Kopīgās programmas Eurostars pārvaldības noteikumi

Kopīgās programmas Eurostars īpašā īstenošanas struktūra ir EUREKA sekretariāts. Šīs struktūras uzdevums ir pārvaldīt kopīgo programmu Eurostars un saņemt, sadalīt un uzraudzīt Kopienas finansiālo ieguldījumu kopīgajā programmā Eurostars .

Kopīgās programmas Eurostars pārvaldības sistēmu veido četras galvenās struktūras.

46. „ EUREKA augsta līmeņa grupa”, kurā darbojas EUREKA valstu ieceltie augsta līmeņa pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvis. Tā atbild par jaunu valstu iesaistīšanos kopīgajā programmā Eurostars .

47. „ Eurostars augsta līmeņa grupa”, kurā darbojas to valstu EUREKA augsta līmeņa pārstāvji, kuras piedalās kopīgajā programmā Eurostars . Eiropas Komisija saglabā tiesības uz grupas sanāksmēm nosūtīt savu pārstāvi novērotāja statusā. Šīs grupas kompetencē ir kopīgās programmas Eurostars īstenošanas uzraudzība un jo īpaši šādas funkcijas: iecelt Eurostars padomdevējas grupas locekļus, apstiprināt kopīgās programmas Eurostars īstenošanas procedūras, apstiprināt uzaicinājumu plānus un budžetus un apstiprināt finansējamo Eurostars projektu sarindojumu.

48. „ Eurostars padomdevēja grupa”, kurā darbojas EUREKA valstu projektu koordinatori no Eurostars iesaistītajām valstīm un kuru vada EUREKA sekretariāta vadītājs. Eurostars padomdevēja grupa palīdz EUREKA sekretariātam īstenot kopīgo programmu Eurostars un sniedz ieteikumus tās īstenošanā, piemēram, par finansēšanas procedūrām, vērtēšanas un atlases procesu, centrālo un valsts procedūru sinhronizēšanu un projektu uzraudzību. Tā sniedz ieteikumus par termiņu plānošanu attiecībā uz ikgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šī grupa sniedz arī ieteikumus par kopīgās programmas turpmāko īstenošanu, tostarp par virzību uz ciešāku integrāciju.

49. EUREKA sekretariāts darbojas kā Eurostars īpašā īstenošanas struktūra, kurā EUREKA sekretariāta vadītājs ir programmas Eurostars likumīgais pārstāvis attiecībās ar EUREKA augsta līmeņa grupu, Eurostars augsta līmeņa grupu, Eiropas Komisiju, EUREKA tīklu un sabiedrību. EUREKA sekretariāts atbild par kopīgās programmas Eurostars īstenošanu un jo īpaši par šādām funkcijām:

50. sagatavot ikgadējo uzaicinājumu budžetu, centralizēti organizēt vienotos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un saņemt projektu priekšlikumus (vienota pieņemšanas vieta);

51. centralizēti organizēt projektu priekšlikumu atbilstības un tehnisko vērtēšanu saskaņā ar kopīgajiem atbilstības un vērtēšanas kritērijiem, centralizēti organizēt finansējamo projektu priekšlikumu atlasi un uzraudzīt projektus, un veikt attiecīgus turpmākos pasākumus;

52. saņemt, sadalīt un uzraudzīt Kopienas ieguldījumu;

53. apkopot uzskaites dokumentus par to, kā iesaistīto valstu finansēšanas struktūras sadalījušas finansējumu Eurostars projektu dalībniekiem;

54. popularizēt kopīgo programmu Eurostars ;

55. sniegt ziņojumus EUREKA augsta līmeņa grupai, Eurostars augsta līmeņa grupai, EUREKA tīklam un Eiropas Komisijai par kopīgo programmu Eurostars , tostarp par virzību uz ciešāku integrāciju.

56. TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Kopienas dalība vairāku dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecības un attīstības darbā iesaistītus MVU, kā izklāstīts lēmumā.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgā politikas joma un saistītās darbības:

Pētniecība un tehnoloģiju attīstība — Septītā pamatprogramma.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 169. pants.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

08 13 01 01 „Spējas” — „Pētniecība MVU vajadzībām”[34]

08 13 01 02 „Spējas” — „Pētniecība MVU vajadzībām”; „kopīgā programma Eurostars ”[35]

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Paredzams, ka Kopienas ieguldījums kopīgajā programmā Eurostars sākotnējam periodam līdz 2013. gada 31. decembrim tiks noteikts Padomes un Parlamenta koplēmumā 2007. gada decembrī. Tās finansiālā ietekme uz ES budžetu beigsies pēc 2013. gada.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

08.13 01 01. | Fakult. | Dif. [36] | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

08.13 01 02. | Fakult. | Dif.[37] | JĀ | JĀ | JĀ | Nr. [1A] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

Visi šajā pārskatā sniegtie skaitļi ir orientējoši un sniegti pašreizējā vērtībā.

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012. gads un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 0 | 15,964 | 15,964 | 15,964 | 15,964 | 31,926 | 95,782 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 0 | 7,982 | 12,771 | 15,964 | 15,964 | 43,101 | 95,782 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[38] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0 | 0,703 | 0,703 | 0,703 | 0,703 | 1,406 | 4,218 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 0 | 16,667 | 16,667 | 16,667 | 16,667 | 33,332 | 100 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 0 | 8,685 | 13,474 | 16,667 | 16,667 | 44,507 | 100 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[39] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,352 | 1,173 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,021 | 0,014 | 0,035 | 0,105 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 0,124 | 16,857 | 16,857 | 16,864 | 16,857 | 33.719 | 101.278 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 0,124 | 8,875 | 13,664 | 16,864 | 16,857 | 44,894 | 101.278 |

Ziņas par līdzfinansējumu

i) Programmas līdzfinansējums

Programmai nodrošina Kopienas ieguldījumu līdz 100 miljonu euro apmērā, ar nosacījumu, ka iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis, izmantojot valsts mēroga programmas, laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam iegulda vismaz 300 miljonus euro. Ja iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis iegulda mazāk par 300 miljoniem euro, Kopienas ieguldījums būs mazāks par 100 miljoniem euro, un to aprēķinās vienas trešdaļas apmērā no iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu faktiskā ieguldījuma.

Kopienas ieguldījumu plānots izmaksāt, izmantojot ikgadēju iepriekšēju finansējumu, kura vidējā summa būtu 16,667 miljoni euro. Maksājums kļūst galīgs, kad Komisija apstiprina izmaksas.

Daļu no Kopienas ieguldījuma izmanto, lai segtu kopīgās programmas Eurostars īpašās īstenošanas struktūras darbības izmaksas, nepārsniedzot 4,5 % no Kopienas ieguldījuma[40]. Minētās izmaksas ir programmas pārvaldības, komunikāciju, IT, ceļa un projektu priekšlikumu vērtēšanas izmaksas. Pieskaitāmās izmaksas (ēka, biroja piederumi, daļa IT infrastruktūras, apkure utt.) sedz no EUREKA sekretariāta budžeta, kuru finansē EUREKA valstis. Izdevumus, kuri saistīti ar valsts līmeņa administratīvo darbu ar projektu dalībniekiem, sedz iesaistītās valstis[41].

ii) Projektu līdzfinansējums

Finansējumu no valstu atvēlētajiem līdzekļiem un Kopienas ieguldījuma izraudzītajiem Eurostars projektiem piešķir, ievērojot izraudzīto projektu sarindojumu prioritārā secībā. Finansējumu, ko piešķir šo projektu dalībniekiem, aprēķina saskaņā ar iesaistīto valstu programmu finansēšanas noteikumiem.

Īpašā īstenošanas struktūra Kopienas finansiālo atbalstu, kurš piešķirams izraudzītajiem Eurostars projektiem, var pārskaitīt iesaistīto valstu norīkotajām valsts finansēšanas struktūrām, pamatojoties uz nolīgumu, ko noslēdz starp valsts finansēšanas struktūrām un īpašo īstenošanas struktūru. Īpašā īstenošanas struktūra pārliecinās, vai valsts finansēšanas struktūras faktiski pārskaita Kopienas finansiālo ieguldījumu izraudzīto Eurostars projektu dalībniekiem.

Visbeidzot, organizācijas, kas piedalās izraudzītajos Eurostars projektos, līdzfinansē šos projektus saskaņā ar nolīgumu, ko noslēdz starp īpašo īstenošanas struktūru un iesaistīto valstu finansēšanas struktūrām.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. g. un turpmākie gadi | Kopā |

Iesaistītās dalībvalstis | f | 0 | 50 | 50 | 50 | 50 | 100 | 300 |

Kopienas ieguldījums | a+c | 0 | 16,667 | 16,667 | 16,667 | 16,667 | 33,332 | 100 |

Administratīvie izdevumi | d+e | 0,124 | 0,190 | 0,190 | 0,197 | 0,190 | 0,387 | 1,278 |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 0,124 | 66,857 | 66,857 | 66,864 | 66,857 | 133,719 | 401,278 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[42] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā — cilvēkresursi |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kopīgās programmas Eurostars izveidē un īstenošanā Kopienas ieguldījums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pasākumu līdzfinansējumu kopā ar iesaistītajām dalībvalstīm un pārējām iesaistītajām valstīm. Kopienas ieguldījums galvenokārt tiks izmantots, lai sniegtu līdzfinansējumu Eurostars projektu dalībniekiem, kuri izraudzīti, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Kopīgā programma Eurostars paredz apvienot Kopienas, valstu un privāto finansējumu, lai atbalstītu uz tirgu orientētu pētniecību tādu starptautisku projektu ietvaros, kurus izstrādā un vada pētniecībā un attīstībā iesaistīti MVU. Dalība minētajos projektos šiem uzņēmumiem sniegtu iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus un pakalpojumus un ievērojami stiprināt to konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū.

Kopienas iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ievērojama turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Kopienas iesaistīšanās dos iespēju radīt jaunu tiesisko regulējumu, kuru izmantojot, Kopienas un valstu finansējumu var apvienot kopējai stratēģijai, lai veicinātu kopīgus starptautiskus pētniecības, attīstības un jauninājumu projektus, kuri dotu labumu pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU. Izmantojot esošās struktūras, tas nebūtu iespējams, un noteikti netiktu sasniegta kritiskā masa.

Kopīgā programma Eurostars palīdzēs risināt problēmas, ar kurām saskaras pētniecībā un attīstībā iesaistītie MVU ar lielu izaugsmes potenciālu, jo tā piedāvās atbalsta shēmu, kurā lēmums par finansējumu tiek pieņemts īsā laikā, kā arī elastīgu pieeju partneru izvēlē un sinhronizētu un drošu finansējumu. Šī programma ir īpaši pielāgota pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU ar lielu izaugsmes potenciālu — uzņēmumiem, kuri nākotnē var kļūt par Eiropas lielajiem uzņēmumiem.

Visbeidzot, ierosinātā shēma radīs stimulu palielināt valstu un nozares ieguldījumu pētniecībā, attīstībā un jauninājumos visās zinātnes un tehnoloģiju jomās, tādējādi veicinot Barselonas mērķa sasniegšanu, proti, pētniecībā un attīstībā ieguldīt 3 % no Eiropas IKP.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Šā tiesību akta projekta galvenais darbības mērķis , proti, Kopienas dalība vairāku dalībvalstu īstenotā kopīgajā pētniecības, attīstības un jauninājumu programmā, kura vērsta uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU, jau ir izklāstīts Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un tās īpašajā programmā „Spējas”.

Ar šo darbības mērķi saistītie politikas mērķi ir šādi.

Izveidot ilgtspējīgu Eiropas atbalsta mehānismu, kas vērsts uz pētniecībā un attīstībā iesaistītiem MVU ar lielu izaugsmes potenciālu, kuri pētniecības darbu vēlas veikt paši, sadarbojoties ar partneriem. Atbalstot šos uzņēmumus, kopīgā programma Eurostars palīdzēs stiprināt Eiropas MVU konkurētspēju, stimulēs jauninājumus, nodarbinātību un ekonomiskās pārmaiņas, tādējādi veicinot Lisabonas un Barselonas mērķu sasniegšanu.

Panākt iesaistīto valstu programmu vai šo programmu ievērojamu daļu zinātnisko, pārvaldības un finanšu integrāciju.

Tehnoloģiskie un ekonomiskie mērķi

- mudināt pētniecībā un attīstībā iesaistītos MVU radīt jaunu saimniecisko darbību, pamatojoties uz pētniecības un attīstības rezultātiem, un jaunus produktus, procesus un pakalpojumus laist tirgū agrāk, nekā tas būtu iespējams bez atbalsta;

- veicināt tehnoloģiju izstrādi un uzņēmējdarbības attīstību, kā arī šo uzņēmumu internacionalizāciju.

Komisijas ieguldījums ir 4.1. iedaļā minētie līdzekļi.

Rezultāti ir a) kopīgās programmas Eurostars izveide un b) pētniecības, attīstības un jauninājumu projekti, kas izraudzīti un uzsākti, pamatojoties uz atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri izsludināti saskaņā ar kopīgo programmu Eurostars .

Turpmāk aprakstītos sagaidāmos rezultātus var izvērtēt, izmantojot turpmāk minētos rādītājus (2008–2013). Šos rādītājus var izstrādāt sīkāk un papildināt ar citiem rādītājiem, to nosakot nolīgumā, kuru noslēdz starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru.

1. Ieguldījumi sviras efekta nodrošināšanai un iesaistīto valstu līdzfinansējums kopīgajai programmai Eurostars

- Valstu finansējuma saistības un Eurostars projektiem faktiski piešķirtais finansējums — mērķis ir panākt, lai no iesaistīto valstu programmām faktiski tiktu piešķirti 300 miljoni euro.

- Kopīgajiem uzaicinājumiem piešķirtais valstu finansējums — iesaistītās valstis kopīgajiem uzaicinājumiem ir apņēmušās ik gadu piešķirt vismaz 50 miljonus euro (izņemot kopīgās programmas Eurostars pirmo darbības gadu).

2. Programmas efektivitāte

- Laiks no iesniegšanas termiņa līdz brīdim, kad priekšlikumu iesniedzējiem nosūta informāciju par vērtēšanas procesa rezultātu — līdz programmas darbības vidusposmam jāpanāk, lai šis laiks nebūtu ilgāks par 4 mēnešiem.

3. Virzība uz valstu programmu integrāciju

3.1. Zinātniskā integrācija

- Efektīva centralizēta vērtēšanas procedūra, kurā iesaistīti neatkarīgi eksperti, un centralizēts lēmums par atbalstāmajiem projektiem.

- Valstu procedūru sinhronizēšana. Līdz programmas darbības vidusposmam piešķīruma nolīgumi ar projektu dalībniekiem jānoslēdz vēlākais 6 mēnešu laikā no priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

3.2. Pārvaldības integrācija

- Ir izveidota īpašā īstenošanas struktūra, un tā efektīvi īsteno kopīgo programmu Eurostars .

3.3. Finanšu integrācija

- Centralizēti izraudzītos projektus faktiski līdzfinansē no iesaistīto valstu programmām atbilstoši secībai, kādā sarindoti izraudzītie projekti.

- Kopienas finansējums projektiem tiek piešķirts atbilstoši secībai, kādā sarindoti izraudzītie projekti.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( valstu vai starptautiskām publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu un par kurām garantiju sniedz dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis.

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes

Kopienas finanšu ieguldījumu kopīgajā programmā izmaksās īpašajai īstenošanas struktūrai, kura darbosies dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu vārdā saskaņā ar Finanšu regulas 54. un 56. pantu. Īpašā īstenošanas struktūra pārvaldīs kopīgo programmu Eurostars un saņems, sadalīs un uzraudzīs Kopienas finansiālo ieguldījumu. Struktūra, kuru ir izraudzījušās iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis, ir EUREKA sekretariāts. Pārvaldības struktūra sīkāk aprakstīta lēmuma II pielikumā.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Kopīgo programmu Eurostars pēc tās izveides uzraudzīs, sagatavojot gada ziņojumus, kurus iesniegs īpašā īstenošanas struktūra. Tajos, izmantojot 5.3. iedaļā minētos rādītājus, būs sniegts sīks pārskats par kopīgās programmas īstenošanu.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Ierosinātās iniciatīvas novērtējums ir iekļauts Septītās pamatprogrammas priekšlikuma provizoriskajā novērtējumā.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Ierosinātais pārvaldības modelis ir izstrādāts, balstoties uz pieredzi, kas gūta pirmajā saskaņā ar 169. pantu uzsāktajā iniciatīvā, kuru īstenoja Sestās pamatprogrammas laikā, proti, EDCTP iniciatīvā.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Komisija veiks kopīgās programmas Eurostars starpposma un nobeiguma novērtējumu, kurā analizēs kopīgās programmas Eurostars īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, aptverot zinātniskos, pārvaldības un finanšu integrācijas aspektus, un izvērtēs panākumus I pielikumā noteikto mērķu sasniegšanā. Komisija var izmantot neatkarīgu ekspertu palīdzību.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Lēmuma par kopīgās programmas Eurostars izveidi 7. pantā noteikts, ka, īstenojot kopīgo programmu Eurostars , iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis veic visus Kopienas finanšu interešu aizsardzībai vajadzīgos likumdošanas, reglamentējošos, administratīvos vai citus pasākumus. Iesaistītās dalībvalstis un pārējās iesaistītās valstis īpaši sniedz atbilstīgas garantijas par jebkādu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu no īpašās īstenošanas struktūras.

Lēmuma par kopīgās programmas Eurostars izveidi 8. pantā paredzēts, ka Komisija un Revīzijas palāta ar savu ierēdņu vai pārstāvju starpniecību var veikt visas pārbaudes un inspekcijas, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par Kopienas līdzekļu pareizu pārvaldību un lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu vai nelikumībām. Šajā nolūkā iesaistītās dalībvalstis, pārējās iesaistītās valstis un/vai īpašā īstenošanas struktūra Komisijai un Revīzijas palātai pienācīgi nodrošina visu attiecīgo dokumentu pieejamību.

Citi krāpšanas apkarošanas pasākumi tiks īstenoti saskaņā ar nolīgumu, kas noslēdzams starp Komisiju un īpašo īstenošanas struktūru.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[46] (XX 01 01) | A*/AD |

B*, C*/AST |

Personāls, ko finansē[47] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls[48], ko finansē atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0 | 0,703 | 0,703 | 0,703 | 0,703 | 1,406 | 4,218 |

Plānots, ka īpašās īstenošanas struktūras gada darbības izmaksas būs vidēji 703 000 euro. Minētās izmaksas ietver programmas pārvaldības, komunikāciju, IT, ceļa un projektu priekšlikumu vērtēšanas izmaksas. Visu programmas darbības sešu gadu laikā šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 4,5 % no Kopienas ieguldījuma.

Īpašās īstenošanas struktūras uzdevumi ir šādi:

- sagatavot ikgadējo uzaicinājumu budžetu, centralizēti organizēt vienotos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un saņemt projektu priekšlikumus (vienota pieņemšanas vieta);

- centralizēti organizēt projektu priekšlikumu atbilstības un tehnisko vērtēšanu saskaņā ar kopīgajiem atbilstības un vērtēšanas kritērijiem, centralizēti organizēt finansējamo projektu priekšlikumu atlasi un uzraudzīt projektus, un veikt attiecīgus turpmākos pasākumus;

- saņemt, sadalīt un uzraudzīt Kopienas ieguldījumu;

- apkopot uzskaites dokumentus par to, kā iesaistīto dalībvalstu un pārējo iesaistīto valstu finansēšanas struktūras sadalījušas finansējumu Eurostars projektu dalībniekiem;

- popularizēt kopīgo programmu Eurostars ;

- sniegt ziņojumus EUREKA augsta līmeņa grupai, Eurostars augsta līmeņa grupai, EUREKA tīklam un Eiropas Komisijai par kopīgo programmu Eurostars , tostarp par virzību uz ciešāku integrāciju.

Aprēķins — īpašās īstenošanas struktūras plānotās izmaksas |

Izmaksu aprēķinu pamatā ir aplēses, kuras EUREKA iesniedza šā priekšlikuma gatavošanas laikā. - Eurostars pārvaldība: vadītājs (120 000) + biroja administrācija (25 000) - Komunikācija: komunikāciju darbinieks (40 000) + pasākumi (20 000) + materiāli, preses izdevumi un citi iespieddarbi (30 000) + tīmekļa vietne (5000) - IT: IT darbinieks (60 000) + uzturēšana un licences (60 000) - Ceļa izdevumi (20 000) - Priekšlikumu vērtēšana (neatkarīgo ekspertu darbs): maksa ekspertiem (262 500) + ceļa izdevumi (35 000) - Vērtēšana (atbalsts): projektu koordinators (nepilna slodze, 25 000) Šīs kopīgās programmas Eurostars darbības izmaksas tiks segtas, nepārsniedzot 4,5 % no Kopienas ieguldījuma. Šajos aprēķinos nav ietverti papildu resursi (vajadzības gadījumā ieskaitot cilvēkresursus), kurus iegulda EUREKA sekretariāts un par kuriem tieši maksā EUREKA tīkls. Turklāt aprēķinos nav iekļauts administratīvais darbs ar projektiem, kuru veic iesaistīto valstu programmu ietvaros un tieši sedz iesaistītās dalībvalstis. |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. g. un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki Budžeta pozīcija 08.01 01. | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0.352 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,117 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0,176 | 0.352 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

Vidējās izmaksas: 117 000 euro par vienu pilna laika ekvivalentu (FTE). 2007. gadā līguma apspriešanas posmā ierēķināts 1 FTE. Laikā no 2008. gada līdz 2013. gadam ierēķināti 1,5 FTE. |

Aprēķins – personāls, ko finansē atbilstoši XX 01 02. pantam |

[…] |

Komisijas dienesti šīs iniciatīvas turpmākai koordinēšanai plāno 1,5 FTE gadā, sākot no 2008. gada. Līguma apspriešanas posmā, kura sākums paredzēts 2007. gada otrajā pusē, vajadzīgs 1 FTE . Galvenie uzdevumi būs šādi:

- novērotāja statusā piedalīties EUREKA augsta līmeņa grupas un Eurostars augsta līmeņa grupas sanāksmēs; 4 divu dienu sanāksmes gadā (direktora/nodaļas vadītāja līmenis);

- 4–5 reizes gadā piedalīties Eurostars padomdevēju grupas sanāksmēs (projektu koordinatora līmenis);

- 2–3 reizes gadā piedalīties darbsemināros un rezultātu izplatīšanas pasākumos (projektu koordinatora līmenis);

- apspriest un sagatavot līgumu, kurš noslēdzams ar īpašo īstenošanas struktūru (projektu koordinatora līmenis + palīga līmenis);

- uzraudzīt īstenošanu, balstoties uz gada ziņojumiem, un koordinēt starpposma un nobeiguma novērtējumu (projektu koordinatora līmenis);

- nodrošināt kopīgās programmas īstenošanas finanšu un juridisko revīziju (finanšu darbinieka līmenis).

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2007. gads | 2008. gads | 2009. gads | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads un turpmākie gadi | KOPĀ |

08 01 02 11 01 — Komandējumi | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,028 | 0,091 |

08 01 02 11 02 — Sanāksmes un konferences |

08 01 02 11 03 — Komitejas[50] |

08 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

08 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (08 01 02 11) | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,014 | 0,028 | 0,091 |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi Neatkarīgi eksperti starpposma un nobeiguma novērtējumam | 0,007 | 0,007 | 0,014 |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,007 | 0,014 | 0,014 | 0,021 | 0,014 | 0,035 | 0,105 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Komandējumi — izmaksas aprēķinātas, pieņemot vidēji 700 euro par viena komandējuma ceļa izdevumiem un 149,63 euro dienas naudai; komandējuma ilgums ir vidēji 1,5 dienas; komandējumu skaits un veids: 4 komandējumi gadā diviem ierēdņiem, lai piedalītos EUREKA un Eurostars augsta līmeņa grupu sanāksmēs, 3 komandējumi gadā vienam ierēdnim, lai piedalītos darbsemināros un citos pasākumos, 4 komandējumi gadā vienam ierēdnim, lai piedalītos Eurostars padomdevējas grupas sanāksmēs, kad tās nenotiek Briselē. 2007. gadā ierēķināta puse no gada izmaksām. Ārējā palīdzība — izmaksas par ārējo atbalstu starpposma un nobeiguma novērtējuma veikšanai (3 ārējie eksperti, paredzot 450 euro dienā uz trim dienām + ceļa izdevumi 700 euro + 448,89 euro par dienas naudu vienam ekspertam). |

[1] Izraēla, Īslande, Norvēģija, Šveice un Turcija.

[2] Konkurētspējas padome, 2004. gada 25. un 26. novembris, 14687/04 (Presse 323).

[3] OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp.

[4] Lēmums Nr. 1982/2006/EK, OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[5] OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

[6] Lēmums Nr. 974/2006/EK, OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.

[7] 2007. gada darba programma, „Pētniecība MVU vajadzībām”, C (2006) 563, 26.2.2007.

[8] MVU definīcija saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK, OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[9] COM(2006) 349, galīgā redakcija, 29.6.2006.

[10] „ES apkopojums par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 2005. gadā”, Eiropas Komisija.

[11] „Ceļā uz Eiropas Pētniecības telpu. Zinātne, tehnoloģija un jauninājumi. Galvenie dati 2005”, Eiropas Komisija.

[12] „Ietekmes novērtējums un provizoriskais novērtējums”, Komisijas dienestu darba dokuments, SEC (2005) 430, 1. pielikums.

[13] COM(2006) 349, galīgā redakcija, 29.6.2006.

[14] COM(2000) 6, galīgā redakcija, 18.1.2000.

[15] COM(2007) 161, galīgā redakcija, 4.4.2007.

[16] ETAP (Vides tehnoloģiju rīcības plāns), ECAP (Vides tiesību aktu ievērošanas palīdzības programma MVU).

[17] Ja vidējā finansēšanas likme būtu 50 %, projektu dalībniekiem pētniecības un attīstības projektos būtu jāiegulda 400 miljoni euro privātā finansējuma papildus publiskajam atbalstam 400 miljonu euro apmērā. Ja pieņem, ka maksimālā finansēšanas likme ir 75 %, projektu kopējās izmaksas būtu 533 miljoni euro (400 miljoni euro/0,75), tātad šajā gadījumā privātais ieguldījums būtu 133 miljoni euro.

[18] Lēmums Nr. 1982/2006/EK, OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[19] OV C […], […], […]. lpp.

[20] OV C […], […], […]. lpp.

[21] OV C […], […], […]. lpp.

[22] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[23] OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.

[24] P6_TA (2005) 0077, OV C 320E, 15.12.2005, .259. lpp.

[25] COM(2003) 226, galīgā redakcija/2.

[26] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

[27] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. XXXX/2007 (OV L …).

[28] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[29] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[30] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[31] OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

[32] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[33] OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

[34] Budžeta pozīcija 08.13. ir paredzēta pasākuma „Pētniecība MVU vajadzībām” darbības izmaksu segšanai; budžeta pozīcija 08.13 01 01. ir jāveido no jauna.

[35] Budžeta pozīcija 08.13 01 02. tiks izveidota kopīgās programmas Eurostars izmaksu segšanai.

[36] Diferencētās apropriācijas.

[37] Diferencētās apropriācijas.

[38] Tie ir atbalsta izdevumi attiecībā uz kopīgās programmas Eurostars īpašās īstenošanas struktūras darbības izmaksām. Šo summu neņems vērā, nosakot atbilstību Septītās pamatprogrammas administratīvo izdevumu maksimālajai robežai (6 %).

[39] Pamatsumma ir Kopienas ieguldījums kopīgajā programmā Eurostars .

[40] Minētie 4,5 % no Kopienas ieguldījuma, ko izmantos, lai segtu ar kopīgās programmas Eurostars īstenošanu saistītās darbības izmaksas, nav iekļauti biedra naudā, kuru katru gadu maksā EUREKA .

[41] Īpaši attiecībā uz individuālajiem piešķīruma nolīgumiem, kurus noslēgs starp Eurostars projektu dalībniekiem un valstu finansēšanas struktūrām.

[42] Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[43] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[44] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[45] Īstenojot kopīgo programmu Eurostars, Komisijas ierēdņi īpašajā īstenošanas struktūrā nestrādās.

[46] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[47] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[48] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[49] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[50] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.