52007PC0492

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.9.2007

COM(2007) 492 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

110

- Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstīm komerciāli vissvarīgāko zivju krājumu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2008. gadā.

120

- Vispārīgais konteksts

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku kopējā zivsaimniecības politika garantē ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, tās izsakot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kvotu un zvejas piepūles ierobežojumu veidā.

Vienkāršošanas un skaidrības labad zvejas iespējas Baltijas jūrā 2006. gadam pirmo reizi tika noteiktas ar atsevišķu regulu, proti, ar Padomes 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 52/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 2007. gada jūnijā sniedza zinātnisko ieteikumu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2008. gadā. Pamatojoties uz šo zinātnisko ieteikumu, Kopiena piedalījās neformālās tehniskās konsultācijās ar Krievijas Federāciju par KPN un kvotām, un ar tām saistītiem nosacījumiem, ņemot vērā 2006. gada jūlijā parafēto jauno divpusējo nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Šis nolīgums oficiāli stāsies spēkā tikai tad, kad to būs ratificējušas abas puses. Kopienā šim nolūkam tiks pieņemts Padomes lēmums, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Patlaban kopīgajiem zivju krājumiem vēl nav izveidoti kopīgi pārvaldības pasākumi.

Priekšlikumam ir trīs iedaļas, kas ir svarīgas Baltijas jūras zvejniecības pārvaldībai 2008. gadā: iedaļa, kurā noteikta KPN un kvotas, iedaļa, kurā paredzēti zvejas piepūles ierobežojumi, un iedaļa, kurā noteikti saistīti tehniskie pasākumi.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas katru gadu tiek noteiktas un iedalītas dalībvalstīm saskaņā ar jaunas regulas noteikumiem. Jaunākā ir Padomes 2006. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā.

Uz Baltijas jūras zvejniecības pārvaldību attiecas arī Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

Padomes 2007. gada XX XX Regulā (EK) Nr. XXX/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu mencu krājumiem Baltijas jūrā un zivsaimniecībām, kas šos krājumus izmanto, ir paredzēti kontroles un uzraudzības pasākumi, kurus piemēro saistībā ar attiecīgo mencas krājumu atjaunošanu. Turklāt tajā ir iekļauti noteikumi KPN noteikšanai rietumu un austrumu mencas krājumam un ar to saistītie zvejas piepūles ierobežojumi.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un atbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikai.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Iedaļas, kurās paredzēti zvejas piepūles ierobežojumi un noteikti saistīti tehniskie pasākumi, ir saskaņā ar 2006. gada decembrī pieņemtajiem Padomes lēmumiem par Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā, un par Padomes 2007. gada XX XX Regulu (EK) Nr. XXX/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu mencu krājumiem Baltijas jūrā un zivsaimniecībām, kas šos krājumus izmanto. Abas regulas 2005. un 2006. gadā ir apspriestas ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem, nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar Baltijas jūras zvejniecības jautājumiem, un attiecīgajām dalībvalstīm.

Apspriešanās ar 2006. gada martā dibināto Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi notika tās izpildu komitejas sanāksmē 2007. gada jūnijā, pamatojoties uz Komisijas politikas paziņojumu par zvejas iespējām 2008. gadā. ICES un ZZTEK sniedza priekšlikuma zinātnisko pamatojumu. Pamatojoties uz minēto politikas paziņojumu, Zivsaimniecības ģenerāldirektorāts izklāstīja noteikumus, pēc kuriem tas plāno vadīties, nosakot KPN un kvotas 2008. gadam. Tika ņemti vērā sanāksmē izteiktie provizoriskie viedokļi un pēc tam iesniegtie rakstiskie ieteikumi.

Sanāksmē īpaši apspriedās par austrumu mencas krājumu un laša krājumiem centrālajā baseinā. Austrumu mencas krājumu negatīvi ietekmē tas, ka par to ievērojamā mērā tiek sniegti nepatiesi nozveju ziņojumi. ICES savās nozvejas prognozēs iekļauj nepatieso nozvejas ziņojumu skaitlisko novērtējumu, taču neiesaka KPN noteikšanā ņemt vērā ar kvotām neiedalītās nozvejas, ja vien netiek ieviesti pasākumi nelegālu izkrāvumu apturēšanai. Daudzgadu plānā mencas krājumiem Baltijas jūrā un šo krājumu zvejniecībai ir iekļauti kontroles un uzraudzības pasākumi ar mērķi novērst nepatiesus ziņojumus par mencu zveju; minētais plāns stāsies spēkā 2008. gadā.

- Laša krājumus centrālajā baseinā negatīvi ietekmē arvien mazāka lašu izdzīvotība pēcsmoltu periodā, kā rezultātā 2007.–2008. gadā nārstojošo zivju skaits samazināsies. Tāpēc ir ierosināts KPN samazināt par 15 %.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Kopiena katru gadu pieprasa ICES un ZZTEK zinātnisko ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtais ieteikums attiecas uz visiem Baltijas jūras krājumiem, kuriem nosaka KPN, izņemot jūras zeltpleksti, par kuras krājumiem ieteikums šogad nav sniegts. Šis ieteikums ir ierosinātās KPN pamatā, taču minēto ieteikumu ne vienmēr ievēro burtiski. Saskaņā ar Komisijas nolūku nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, KPN izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedrīkst pārsniegt 15 %, ja vien krājuma stāvokļa dēļ nav vajadzīgi stingrāki pasākumi. Ja ir izstrādāts krājuma pārvaldības plāns, ierosinātā KPN atbilst šim plānam.

Ierosinot mencas krājumu KPN, ir ņemta vērā pakāpeniskā pieeja, kura piemērota daudzgadu plānā mencu krājumiem Baltijas jūrā un šo krājumu zvejniecībai. Šā plāna galvenais elements ir zvejas piepūles pakāpeniska samazināšana, ilgtermiņā panākot noturīgu līmeni, kas nodrošinās krājumu atjaunošanu un lielas un stabilas nozvejas.

ICES izteiktās KPN prognozes pamatā ir kopējais izkrāvumu apjoms, ieskaitot nepatieso nozvejas ziņojumu skaitlisko novērtējumu, savukārt mencas krājumu KPN pamatojas tikai uz likumīgajiem izkrāvumiem, ņemot vērā stingrākus kontroles un uzraudzības pasākumus, ko 2008. gadā īstenos kā daudzgadu plāna daļu, un Komisijas nolūku 2008. gadā ievērojami samazināt nepatiesu ziņojumu sniegšanu attiecīgajās dalībvalstīs. Ņemot vērā austrumu mencas krājuma slikto stāvokli un zvejas izraisītas mirstības augstos rādītājus abos krājumos, abu krājumu KPN ir ierosināta tā, lai tā atbilstu zvejas izraisītas mirstības samazināšanai par 10 %, neievērojot KPN ikgadējo izmaiņu ierobežojumu 15 % apmērā.

Attiecībā uz laša krājumiem Baltijas jūrā ir vajadzīgi papildu pārvaldības pasākumi jūrās un iekšējos ūdeņos, lai vajadzības gadījumā veicinātu krājumu faktisku atjaunošanos. Tāpēc ir paredzēts 2008. gadā izstrādāt laša krājumu pārvaldības plānu.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

Zinātniskās organizācijas, ar kurām notika apspriešanās, ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome ( ICES ) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

- Ietekmes novērtējums

Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, Kopienas kuģu zvejas iespējas Baltijas jūrā kopumā samazināsies par 10 %. Vairāku siļķes krājumu un brētliņu zvejas iespēju samazinājuma pamatā ir sliktāka krājumu papildināšanās. Visbūtiskāk ir samazināta KPN mencas krājumiem Baltijas jūrā saskaņā ar daudzgadu plānu un lašu krājumiem centrālajā baseinā sakarā ar arvien mazāku izdzīvotību pēcsmoltu periodā. KPN, kas lasim centrālajā baseinā un jūras zeltplekstei noteikta saskaņā ar ierosinātajiem samazinājumiem, pārsniedz faktiskās nozvejas, un tāpēc nav paredzams, ka tā ietekmēs izkrāvumu sākotnējo vērtību. Ir palielināta KPN siļķes krājumiem centrālajā baseinā.

Priekšlikums ne tikai atspoguļo īstermiņa lēmumus, bet ir arī daļa no ilgāka termiņa pieejas, sakarā ar ko zvejas apjoms pakāpeniski tiek samazināts līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.

Tāpēc priekšlikumā iestrādātās pieejas rezultātā vidējā termiņā līdz ilgtermiņā tiks panākta mazāka zvejas piepūle un ilgtermiņā — stabilas vai lielākas kvotas. Turklāt paredzams, ka šīs pieejas rezultāts ilgtermiņā būs mazāka ietekme uz vidi, tas saistīts ar reducētu zvejas piepūli un samazinājumiem nozvejas jomā, proti, mazāku kuģu skaitu un/vai mazāku kuģa vidējo zvejas piepūli, kā arī nemainīgi vai lielāki izkrāvumi. Nozares stabilitāte ilgtermiņā palielināsies.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 un jo īpaši tās 20. pants.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

- Sīkāks skaidrojums

Priekšlikumā noteiktas zvejas iespējas 2008. gadā dalībvalstīm, kuras zvejo Baltijas jūrā.

KPN un dalībvalstīm iedalītās kvotas ir sniegtas I pielikumā. Ierosinātie rādītāji pamatojas uz zinātnisko ieteikumu un atbilst KPN un kvotu noteikšanas sistēmai, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Komisijas politikas paziņojumu attiecībā uz zvejas iespējām 2008. gadā.

KPN un kvotas abiem mencas krājumiem ir cieši saistītas ar zvejas piepūles ierobežojumiem, kas izklāstīti II pielikumā.

Tehniskie pasākumi, kas norādīti III pielikumā, ir papildu pasākumi parastās plekstes un akmeņplekstes zvejas pārvaldībai.

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/1996, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[2], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgas zvejas darbības, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja.

(2) Saskaņā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 ar 20. pantu Padomei ir jānosaka zvejas iespēju ierobežojumi atkarībā no zvejas veida vai zvejas veidu grupas un jāiedala šīs iespējas dalībvalstīm.

(3) Lai nodrošinātu zvejas iespēju faktisku pārvaldību, ir jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veiktas zvejas darbības.

(4) Ir jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas mērogā, lai dalībvalstis varētu nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas peld ar to karogu.

(5) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir iekļautas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(6) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi tajā minētie pasākumi.

(7) Zvejas iespējas ir jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[3], Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[4], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[5], Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām[6], Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības[7], Padomes 1991. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[8], un Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā[9], un Padomes 2007. gada XX XX Regulu (EK) Nr. XXX/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu mencu krājumu pārvaldībai Baltijas jūrā un zivsaimniecībām, kas šos krājumus izmanto[10].

(8) Saskaņā ar Komisijas deklarāciju Padomes 2007. gada 11. un 12. jūnija sanāksmē ir lietderīgi ņemt vērā dalībvalstu centienus, kas pēdējos gados veikti, lai pielāgotu flotes kapacitāti Baltijas jūrā, vienlaikus neapdraudot Regulā (EK) Nr. XXX/2007 paredzētās zvejas piepūles shēmas vispārējo mērķi.

(9) Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2008. gadā ir jāīsteno konkrēti papildu pasākumi saistībā ar zvejas tehniskajiem nosacījumiem.

(10) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju uzsākt 2008. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmuma statuss sešu nedēļu laikposmam, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻADarbības joma un definīcijas

1. pants Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2008. gadā un ar tām saistīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

2. pants Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (še turpmāk — „Kopienas kuģi”) un zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, ir reģistrēti trešā valstī un darbojas Baltijas jūrā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes mērķiem, ko īsteno ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos šo izpēti veic.

3. pants Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b) „Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons;

c) „kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma;

d) „kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e) „diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundas ilgs laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II NODAĻAZvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi

4. pants Nozvejas limiti un to sadalījums

Nozvejas limiti, šādu limitu sadalījums starp dalībvalstīm un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

5. pants Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2. Lai ieturētu kvotas, kas jāpārceļ uz 2009. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, var piemērot visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

6. pants Nozvejas un piezvejas nosacījumi

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozvejas guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta;

b) to sugu zivis, kas nav siļķes un brētliņas, ir nozvejotas kopā ar citu sugu zivīm, nozvejas ir gūtas ar traļiem, bugurvadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, un nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

2. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3. Ja dalībvalstij iedalītā siļķu kvota ir pilnībā apgūta, kuģi, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejā, kam piemēro attiecīgo kvotu, nedrīkst izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir siļķes.

7. pants Zvejas piepūles ierobežojumi

Zvejas piepūles ierobežojumi ir noteikti II pielikumā.

8. pants Pārejas posma tehniskie pasākumi

Pārejas posma tehniskie pasākumi ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA Nobeiguma noteikumi

9. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

10. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Izkrāvumu limiti un ar tiem saistītie nosacījumi to nozvejas limitu ikgadējai pārvaldībai, kas piemērojami Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas limiti (atkarībā no sugas un apgabala)

Turpmāk sniegtajās tabulās ir noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) atkarībā no krājuma, dalībvalstīm iedalītā daļa un saistītie nosacījumi kvotu ikgadējai pārvaldībai.

Katram apgabalam zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šajās tabulās dažādu sugu apzīmēšanai izmantoti šādi kodi.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Clupea harengus | HER | Siļķe |

Gadus morhua | COD | Menca |

Platichthys flesus | FLX | Parastā plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Salmo salar | SAL | Lasis |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Suga: | siļķe | Zona: | 30.–31. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3D30.; HER/3D31. |

Somija | 63 834 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Zviedrija | 14 026 |

EK | 77 860 |

KPN | 77 860 |

Suga: | siļķe | Zona: | 22.–24. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24. |

Dānija | 5 551 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 21 848 |

Somija | 3 |

Polija | 5 153 |

Zviedrija | 7 045 |

EK | 39 600 |

KPN | 39 600 |

Suga: | siļķe | Zona: | 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32. |

Dānija | 3 265 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 866 |

Igaunija | 16 673 |

Somija | 32 546 |

Latvija | 4 115 |

Lietuva | 4 333 |

Polija | 36 975 |

Zviedrija | 49 634 |

EK | 148 407 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | siļķe | Zona: | 28.1. apakšrajons |

Clupea harengus | HER/03D.RG |

Igaunija | 16 668 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Latvija | 19 426 |

EK | 36 094 |

KPN | 36 094 |

Suga: | menca | Zona: | 25.–32. apakšrajona EK ūdeņi |

Gadus morhua | COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32. |

Dānija | 7 250 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 2 884 |

Igaunija | 706 |

Somija | 555 |

Latvija | 2 696 |

Lietuva | 1 776 |

Polija | 8 349 |

Zviedrija | 7 345 |

EK | 31 561 |

KPN | Nepiemēro |

Suga: | menca | Zona: | 22.–24. apakšrajona EK ūdeņi |

Gadus morhua | COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24. |

Dānija | 7 827 | Analītiskā KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 3 826 |

Igaunija | 174 |

Somija | 154 |

Latvija | 647 |

Lietuva | 420 |

Polija | 2 094 |

Zviedrija | 2 788 |

EK | 17 930 |

KPN | 17 930 |

Suga: | jūras zeltplekste | Zona: | IIIb,c,d zonas EK ūdeņi |

Pleuronectes platessa | PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32. |

Dānija | 2 293 | Piesardzības KPN. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 255 |

Polija | 480 |

Zviedrija | 173 |

EK | 3 201 |

KPN | 3 201 |

Suga: | lasis | Zona: | IIIb,c,d zonas EK ūdeņi, izņemot 32. apakšrajonu |

Salmo salar | SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31. |

Dānija | 75 511 | (1) | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 8 401 | (1) |

Igaunija | 7 674 | (1) |

Somija | 94 157 | (1) |

Latvija | 48 028 | (1) |

Lietuva | 5 646 | (1) |

Polija | 22 907 | (1) |

Zviedrija | 102 068 | (1) |

EK | 364 392 | (1) |

KPN | Nepiemēro |

__________ |

(1) Izteikti ar zivju skaitu. |

Suga: | lasis | Zona: | 32. apakšrajons |

Salmo salar | SAL/3D32. |

Igaunija | 1 581 | (1) | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Somija | 13 838 | (1) |

EK | 15 419 | (1) |

KPN | Nepiemēro |

_________ |

(1) Izteikti ar zivju skaitu. |

Suga: | brētliņa | Zona: | IIIb,c,d zonas EK ūdeņi |

Sprattus sprattus | SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32. |

Dānija | 42 614 | Analītiskā KPN. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Vācija | 26 997 |

Igaunija | 49 484 |

Somija | 22 307 |

Latvija | 59 765 |

Lietuva | 21 619 |

Polija | 126 833 |

Zviedrija | 82 381 |

EK | 432 000 |

KPN | Nepiemēro |

II PIELIKUMS

1. Zvejas piepūles ierobežojumi

1.1. Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģiem, kas peld ar to karogu, zvejot ar traļiem, bugurvadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, ar rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, ir atļauts ne vairāk kā:

(a) 223 dienas ārpus ostas 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, ja piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. XXX/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

(b) 200 dienas ārpus ostas 25.–27. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, ja piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. XXX/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1.2. Komisija var iedalīt dalībvalstīm līdz pat 4 papildu dienām, kas pavadāmas ārpus ostas, pamatojoties uz to, ka pēc 2005. gada 1. janvāra saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantu attiecīgajos apgabalos ir izbeigtas zvejas darbības, ko veic ar kādu no Padomes Regulas (EK) Nr. XXX/2007 8. panta 1. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem.

1.3. Dalībvalstis, kas vēlas saņemt 2. punktā minētās iedalāmās dienas, līdz 2008. gada 30. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kuros sniegta informācija par attiecīgo zvejas darbību izbeigšanu. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru var mainīt šai dalībvalstij 1. punktā noteikto ārpus ostas pavadāmo dienu skaitu.

III PIELIKUMS Pārejas posma tehniskie pasākumi

1. Parasto plekstu un akmeņplekstu zvejas ierobežojumi

1.1. Ir aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

Suga | Ģeogrāfiskais apgabals | Laikposms |

Parastā plekste (Platichthys flesus) | 26 līdz 28. apakšrajons, 29. apakšrajons uz dienvidiem no 59°30′ N 32. apakšrajons | no 15. februāra līdz 15. maijam no 15. februāra līdz 31. maijam |

Akmeņplekste (Psetta maxima) | 25 līdz 26. apakšrajons, 28. apakšrajons uz dienvidiem no 56°50′ N | no 1. jūnija līdz 31. jūlijam |

2. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, bugurvadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 105 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks, minētajā punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos var paturēt uz kuģa un izkraut parasto plekstu un akmeņplekstu piezvejas, kas nepārsniedz 10 % no kopējās uz kuģa paturētās un izkrautās nozvejas dzīvsvara.

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[3] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[4] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

[5] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

[6] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

[7] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

[8] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

[9] OV L 16, 20.1.2005., 184. lpp.

[10] OV L