52007PC0361

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.7.2007

COM(2007) 361 galīgā redakcija

2007/0143 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā MAKSĀTSPĒJA II

(iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 870}{SEC(2007) 871}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas ekonomiskā un sociālā ietekme ir tāda, ka valsts iestāžu iejaukšanās konsultatīvās uzraudzības veidā parasti tiek uzskatīta par nepieciešamu. Apdrošinātāji ne tikai nodrošina aizsardzību pret nākotnes notikumiem, kas var radīt zaudējumus, bet arī novirza mājsaimniecību ietaupījumus uz finanšu tirgiem un reālo ekonomiku.

Apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem ir jāizpilda noteiktas maksātspējas prasības, lai nodrošinātu to, ka tie spēj pildīt apdrošinājuma ņēmējiem dotos solījumus. Pašreizējie maksātspējas noteikumi ir novecojuši. Tie nav atkarīgi no riskiem, dod dalībvalstīm lielu rīcības brīvību un pienācīgi neregulē grupu uzraudzības jautājumus, un ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas nozares, starptautiskajā un starpnozaru līmenī. Tādēļ ir nepieciešams jauns maksātspējas režīms, tā sauktais "Maksātspēja II" ( Solvency II ), kas pilnībā atspoguļos jaunākās attīstības tendences konsultatīvās uzraudzības, aktuārzinātnes un riska vadības jomā un ļaus izdarīt precizējumus nākotnē.

Projekts "Maksātspēja II" ir viens no galvenajiem neatrisinātajiem jautājumiem saistībā ar Rīcības plānu finanšu pakalpojumu sniegšanai (1999.-2005. gads). Projekts "Maksātspēja I" piesaistīja līdzekļus minimālajam garantiju fondam 2002. gadā, bet šā pasākuma mērķis bija novērst tos trūkumus, kas kavēja apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības uzlabošanu, kamēr tiek izstrādāts pamatreformas projekts. Projekts "Maksātspēja II" ir šā procesa rezultāts, kas rosina izvērstāk pārskatīt (pār)apdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokli.

Ievērojot Komisijas labāka regulējuma un vienkāršošanas iniciatīvas darba kārtību, pašreizējā maksātspējas režīma pārskatīšana ir izmantota kā iespēja pārstrādāt 13 (pār)apdrošināšanas direktīvas, apvienojot tās vienā dokumentā, kurā iekļauti jaunie maksātspējas noteikumi.

KONSULTāCIJAS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

a) Konsultācijas ar ieinteresētajām personām

Visa projekta izstrādes gaitā Komisijas dienesti ir uzturējuši ciešus sakarus ar ieinteresētajām personām. Komisijas Maksātspējas ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir dalībvalstu eksperti, tikās 3 līdz 5 reizes gadā, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar 2004. gadā sākto projektu "Maksātspēja II".

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja ( CEIOPS ) ir bijis nozīmīgs tehniskās pieredzes avots projekta "Maksātspēja II" īstenošanā. Tā sniedza ieteikumus Komisijai par jaunā maksātspējas režīma koncepciju un organizēja vairākus kvantitatīvās ietekmes pētījumus. Pirms ieteikumu nosūtīšanas Komisijai CEIOPS veica publiskas konsultācijas par savu ieteikumu projektiem. Komitejas devums projekta īstenošanā ir nozīmīgs, un tās palīdzība būs nepieciešama arī šā procesa tālākajā gaitā.

Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts 2006. gada jūnijā organizēja atklātu izskatīšanu, kopā pulcinot 191 dalībnieku. Turklāt Komisijas dienesti sagatavoja sabiedriskās domas aptaujas lapu, ko publicēja portālā "Tava balss Eiropā", saņemot atbildes no 147 respondentiem. Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts nosūtīja sīki izstrādātu aptaujas lapu arī 58 uzņēmējsabiedrībām visā Eiropā, kam sekoja tiešās intervijas ar daudzām no minētajām uzņēmējsabiedrībām (galvenokārt ar mazām un vidējām uzņēmējsabiedrībām).

Vairākām šādām organizācijām tika lūgts sniegt palīdzību Komisijai saistībā ar jaunā maksātspējas režīma iespējamās ietekmes izvērtēšanu: Eiropas Centrāla banka (finanšu stabilitāte), (pār)apdrošināšanas nozare (Eiropas Apdrošināšanas komiteja ( CEA ), Starptautiskā savstarpējās apdrošināšanas biedrību asociācija ( AISAM ), Eiropas Kooperatīvās un savstarpējās apdrošināšanas biedrību asociācija ( ACME )) (apdrošināšanas produkti un tirgi), finanšu pakalpojumu ekspertu forums ( FIN-USE ) (patērētāji) un CEIOPS (uzraudzības iestādes). Turklāt Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts sagatavoja ziņojumu par projekta "Maksātspēja II" ietekmi makroekonomikas līmenī.

b) Ietekmes novērtējums

Veiktā analīze un no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes apstiprina, ka efektīvākais un lietderīgākais līdzeklis projekta "Maksātspēja II" vispārējo mērķu sasniegšanai ir jauna, uz ekonomisko risku balstīta maksātspējas režīma ieviešana, pilnā mērā piemērojot Lamfalisī (Lamfalussy) procedūru. Tā pamatuzdevumi ir šādi: padziļināt ES (pār)apdrošināšanas tirgus integrāciju, veicināt apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju aizsardzību, uzlabot ES apdrošinātāju un pārapdrošinātāju starptautisko konkurētspēju un veicināt labāku regulējumu.

Sistēma, kuras pamatā būs pareizi ekonomiskā vērtējuma principi, atspoguļos apdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokli, uzlabos pārredzamību un uzticēšanos nozarei kopumā. Uz risku balstītu normatīvo prasību ieviešana nodrošinās taisnīgu līdzsvaru starp apdrošinājuma ņēmēju interešu stingru aizsardzību, no vienas puses, un samērīgām apdrošinātāju izmaksām, no otras puses.

Kapitāla prasības jo īpaši atspoguļos katrai (pār)apdrošināšanas sabiedrībai raksturīgo riska profilu. Apdrošināšanas sabiedrības, kas labi vada savus riskus, īstenojot stingru politiku, izmantojot piemērotas riska mazināšanas metodes vai dažādojot savas darbības, tiks atalgotas tādā veidā, ka tām tiks izvirzītas mazākas kapitāla prasības, nekā to paredz pašreizējais ES režīms. No otras puses, apdrošināšanas sabiedrībām ar nepietiekamu riska vadību vai apdrošināšanas sabiedrībām ar vēlmi uzņemties lielāku risku tiks izvirzītas lielākas kapitāla prasības, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju prasību izpildi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

Projekta "Maksātspēja II" ietvaros daudz lielāks uzsvars tiks likts uz pārdomātu riska vadību un stingru iekšējo kontroli. Atbildība par apdrošinātāju finanšu stabilitāti tiks stingri novirzīta uz vadību, kas citādāk nemaz nevar būt. Apdrošinātājiem tiks dota lielāka rīcības brīvība, t.i., tiem būs jāievēro saprātīgi principi, nevis patvaļīgi noteiktas normas. Normatīvās prasības tiks saskaņotas ar nozares praksi, un apdrošinātāji tiks atalgoti par tādu riska un kapitāla vadības sistēmu ieviešanu, kas vislabāk atbilst to vajadzībām un kopējā riska profilam. Taču šā iemesla dēļ tie būs pakļauti pastiprinātas konsultatīvās uzraudzības procedūrām. Jaunais režīms uzlabos arī pārredzamību un informācijas nodošanu atklātībai. Ieguldītāji, tirgus dalībnieki un patērētāji savukārt atalgos tos apdrošinātājus, kas piemēros paraugpraksi.

Taču uz ekonomisko risku balstītas pieejas ieviešana var būt saistīta ar nelielu īstermiņa blakus iedarbību. Projekts "Maksātspēja II" var izraisīt seguma samazināšanos dažiem apdrošināšanas veidiem, jo riskiem tiks piemērota normatīvā pieeja atbilstoši to patiesajām ekonomiskajām izmaksām (piemēram, tradicionālās finanšu garantijas, kas iekļautas ilgtermiņa uzkrājumu produktos). Tāpat lielāka pārredzamība var izraisīt šķērssubsidēšanas samazināšanos starp apdrošināšanas darījumu veidiem (piem., no sauszemes transporta apdrošināšanas uz veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu) un cenu pieaugumu atsevišķās jomās vai īpašām lielāka riska apdrošinājuma ņēmēju kategorijām. Kaut arī tas ir optimāls variants, no efektīvas un pārredzamas apdrošināšanas nozares izveides viedokļa raugoties, ikvienas apdrošinātāju darbības izmaiņas iespējamā sociālā ietekme būs rūpīgi jāuzrauga un jāizdiskutē, lai nodrošinātu ilgstspējīgu risinājumu rašanu ilgtermiņā visiem jautājumiem, kas saistīti ar jaunā maksātspējas režīma ieviešanu. Jāstimulē apdrošināšanas sabiedrību un valstu iestāžu centieni izskatīt šādu izmaiņu iespējamību un, ja tādas izmaiņas iespējamas, no tām izrietošo negatīvo ietekmju mazināšanas iespējas. Visbeidzot, tā kā projektam "Maksātspēja II" nevarētu būt liela ietekme uz dzīvības apdrošinātāju darbību, nevar izslēgt iespējamību, ka nedzīvības apdrošinātāji palielinās savu ieguldījumu obligācijās uz pašu kapitāla rēķina. Taču nedzīvības apdrošinātāju ieguldījumi pašu kapitālā ir tikai neliela daļa no ES 25 dalībvalstu vērtspapīru kapitalizācijas (4%), un ir gaidāma vienmērīga pāreja uz jauno aktīvu sadalījumu.

LIKUMDOšANAS PIEEJA UN JURIDISKAIS PAMATS

a) Likumdošanas pieeja

Sakarā ar jaunā režīma "Maksātspēja II" grozījumiem 13 direktīvas dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas, pārapdrošināšanas, apdrošināšanas grupu un likvidācijas jomā tika pārstrādātas vienā tekstā.

- Padomes 1964. gada 25. februāra Direktīva 64/225/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā[1];

- Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmā direktīva 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[2];

- Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīva73/240/EEK, ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana[3];

- Padomes 1976. gada 29. jūnija Direktīva 76/580/EEK, ar ko groza Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[4];

- Padomes 1978. gada 30. maija Direktīva 78/473/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā[5];

- Padomes 1984. gada 10. decembra Direktīva 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu (73/239/EEK) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[6];

- Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīva 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu[7];

- Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrā direktīva 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK[8];

- Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva)[9];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību[10];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu[11];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīva 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu[12];

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīva 2005/68/EK par pārapdrošināšanu[13].

Tā kā direktīvu pārstrādāšanas vajadzībām pilnīga esošo direktīvu pārrakstīšana nebija vajadzīga, pārstrādātais variants ievēro esošo (pār)apdrošināšanas direktīvu struktūru. Tādēļ jaunie režīma "Maksātspēja II" noteikumi ir iekļauti direktīvas projekta dažādās nodaļās un sadaļās un ir iekrāsoti pelēkā krāsā. Esošajās direktīvās, kas ir pārstrādātas, nav veiktas nekādas būtiskas izmaiņas, izņemot tās izmaiņas, kas ir nepieciešamas jaunā maksātspējas režīma ieviešanai.

Priekšlikumā izmantota "pārstrādāšanas metode" (Iestāžu nolīgums 2002/C 77/01), kas ļauj veikt satura grozījumus esošajos tiesību aktos, nepieņemot atsevišķas direktīvas par grozījumiem. Pārstrādātais variants samazina ES tiesību aktu sarežģītību un padara tos saprotamākus un uztveramākus. Lai uzlabotu esošo direktīvu struktūru, formulējumu un uztveramību, daudzos esošo direktīvu noteikumos ir veikti nebūtiski grozījumi. Ir svītroti panti vai pantu daļas, kas ir novecojušas. Tekstā ir skaidri norādītas visas izmaiņas.

Jauno maksātspējas noteikumu pamatā ir Lamfalisī finanšu pakalpojumu procedūras principi un četru līmeņu struktūra. Šie principi tiks pilnveidoti ar īstenošanas pasākumu starpniecību. Jaunā Lamfalisī procedūra ļaus pielāgot jauno maksātspējas režīmu nākotnes tirgus prasībām un tehnoloģijas attīstībai, kā arī starptautiskajām izmaiņām grāmatvedības un (pār)apdrošināšanas nozares regulējuma jomā.

b) Juridiskais pamats

Šis priekšlikums balstās uz Līguma 47. panta 2. punktu un 55. pantu, kas ir juridiskais pamats tādu Kopienas pasākumu pieņemšanai, kuru mērķis ir panākt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi. Izvēlētais instruments ir direktīva, jo tā uzskatāma par piemērotāko instrumentu uzstādīto mērķu sasniegšanai. Ierosinātie jaunie noteikumi neskar citus pasākumus, kā vien tos, kas ir nepieciešami tās mērķu sasniegšanai.

DARBīBAS JOMA

Esošo direktīvu darbības joma nav mainījusies. Tādēļ priekšlikums piemērojams visām dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Taču pašreizējā mazo savstarpējās apdrošināšanas sabiedrību izslēgšana ir attiecināta arī uz 4. pantā minētajām mazām apdrošināšanas sabiedrībām neatkarīgi no to juridiskās formas. Direktīva nav piemērojama pensiju fondiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK[14] par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību. Šīs direktīvas pārskatīšana notiks 2008. gadā. Tad Komisija izskatīs jautājumu par to, vai un kādā veidā ir lietderīgi un iespējams izstrādāt maksātspējas prasības pensiju fondiem. Tāpat Direktīva negroza finanšu konglomerātiem piemērojamo režīmu. Taču, ja radīsies kādi jautājumi, tie tiks risināti Finanšu konglomerātu direktīvas (2002/87/EK) pārskatīšanas laikā, kas notiks 2008. gadā.

PIEZīMES PAR PANTIEM

Piezīmes attiecas tikai uz tiem pantiem, kas ir jauni un kas ir mainījušies sakarā ar jaunu maksātspējas noteikumu ieviešanu.

a) Kvalitatīvās prasības un uzraudzība

Kvalitatīvās prasības un noteikumi par uzraudzību, kas piemērojami (pār)apdrošināšanas sabiedrībām (sistēmas "Maksātspēja II" otrais pīlārs), iekļauti divās sadaļās – Uzraudzības iestādes un vispārīgie noteikumi un Pārvaldes sistēma.

Uzraudzības iestādes un vispārīgie noteikumi – 27.-38. pants

Uzraudzības galvenais mērķis – 27. pants

(Pār)apdrošināšanas un uzraudzības galvenais mērķis ir pienācīga apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība. Jāņem vērā arī citi mērķi, kā finanšu stabilitāte un godīgi un stabili tirgi, bet tie nedrīkst novirzīt no galvenā mērķa.

Uzraudzības vispārīgie principi – 28. pants

Uzraudzības pamatā ir perspektīva un uz risku orientēta pieeja. Ar jauno sistēmu "Maksātspēja II" tiek pieņemta pieeja, kas balstīta uz ekonomisko risku un ļauj atspoguļot (pār)apdrošināšanas sabiedrību patieso riska profilu. Šīs sistēmas pamatā jābūt pareiziem ekonomiskajiem principiem un optimālam finanšu tirgu sniegtās informācijas izmantojumam.

Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai jaunais maksātspējas režīms neradītu pārāk lielu slogu mazām un vidējām (pār)apdrošināšanas sabiedrībām. Tādēļ liela nozīme piešķirta proporcionalitātes principam, kurš piemērojams visām direktīvas prasībām, bet īpaši svarīgs tas ir maksātspējas režīma kvantitatīvo un kvalitatīvo prasību un uzraudzības noteikumu piemērošanai. Šis princips tiks precizēts īstenošanas pasākumos.

Pārredzamība un atbildība – 30. pants

Pārredzamība un atbildība veicina uzraudzības iestāžu leģitimitāti un integritāti un uzraudzības sistēmas uzticamību. Tādēļ šis pants paredz, ka uzraudzības iestādes veic savas funkcijas pārredzamā veidā un ir atbildīgas par savu darbību. Informācijas atklāšana sekmē pārredzamību un ļauj izdarīt vērtīgus secinājumus par dalībvalstu pieņemtajām pieejām. Pārredzamības un atbildības svarīgs aspekts ir iespēja nodrošināt pārredzamu procedūru attiecībā uz uzraudzības iestāžu pārvaldes vai padomes locekļu iecelšanu amatā un atlaišanu no amata.

Uzraudzības pilnvaras – 34. pants

Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti, uzraudzības iestādēm jāpiešķir visas pilnvaras, kas vajadzīgas to funkciju veikšanai. Tādēļ 34. pants paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai uzraudzības iestādēm tiktu piešķirtas pilnvaras veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi šo uzņēmējsabiedrību darbības atbilstībai šajā direktīvā noteiktajām normatīvajām prasībām, kā arī visu nelikumību novēršanai un likvidēšanai. Šajā sakarā jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai uzraudzības pilnvaras būtu pieejamas attiecībā arī uz ārpakalpojumiem un apakšuzņēmumiem. Visas uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi.

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai uzraudzība tiktu veikta gan klātienē, gan neklātienē; tādēļ uzraudzības iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras veikt klātienes pārbaudes apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja telpās.

Konsultatīvās uzraudzības process – 36. pants

Kvalitatīvo un kvantitatīvo prasību neievērošanai var būt nopietnas sekas attiecībā uz apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja finanšu stabilitāti. Tādēļ konsultatīvās uzraudzības mērķis ir noteikt iestādes, kurām to finansiālo, organizatorisko vai citu iezīmju dēļ raksturīgs augsts riska profils.

Konsultatīvās uzraudzības procesa laikā (KUP) uzraudzības iestādes pārskata un izvērtē stratēģijas, procesus un pārskatu sniegšanas procedūras, ko noteikuši apdrošinātāji vai pārapdrošinātāji, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, kā arī riskus, ar kuriem saskaras vai var saskarties apdrošināšanas sabiedrības, un to spēju novērtēt šos riskus. Šī konsultatīvā uzraudzība ietver arī novērtējumu par uzņēmējsabiedrību metožu un prakses piemērotību to iespējamo notikumu vai nākotnes ekonomisko apstākļu izmaiņu noteikšanai, kuriem varētu būt nelabvēlīga ietekme uz šo uzņēmējsabiedrību vispārējo finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu KUP efektivitāti, uzraudzības iestādēm jāpiešķir pilnvaras likvidēt trūkumus un nepilnības, kas konstatētas konsultatīvās uzraudzības gaitā, tostarp pārraudzīt turpmākos pasākumus, ko veic, ievērojot to atzinumus.

Vēl jo svarīgāk ir nodrošināt, lai uzraudzības iestādēm būtu atbilstīgi uzraudzības instrumenti, kas ļauj konstatēt un novērst finanšu stāvokļa pasliktināšanos. KUP rezultāti ir ļoti noderīgi, jo tie uzraudzības iestādēm dod iespēju noteikt prioritātes nākotnē veicamajiem uzdevumiem, lai garantētu pietiekamu konsekvenci attiecībā uz uzraudzības iestāžu piemērotajām uzraudzības pieejām un nodrošinātu savlaicīgu informāciju uzņēmējsabiedrībām.

Kapitāla palielinājums – 37. pants

Sākumpunkts kvantitatīvo prasību pietiekamībai (pār)apdrošināšanas nozarē ir maksātspējas kapitāla prasība. Tādēļ uzraudzības iestādes, veicot konsultatīvās uzraudzības procedūras, kapitāla palielināšanu (pār)apdrošināšanas sabiedrībām var pieprasīt tikai stingri noteiktos ārkārtas gadījumos. Arī tad, ja standartformula aptver gandrīz visu Kopienas (pār)apdrošināšanas sabiedrību riska profilu, var gadīties, ka standartizētā pieeja neatspoguļo pilnīgi kādas uzņēmējsabiedrības ļoti specifisko riska profilu.

Pilnīgu vai daļēju iekšējo modeļu būtisku nepilnību (skatīt tālāk e) punktu) vai pārvaldes būtisku trūkumu gadījumā ir svarīgi, lai uzraudzības iestādes nodrošinātu to, ka attiecīgās uzņēmējsabiedrības veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu trūkumus, kuru dēļ tiek izvirzīta prasība par kapitāla palielinājumu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības nolūkos. Uzraudzības iestādei ir jāpārbauda uzņēmējsabiedrības veiktie pasākumi trūkumu novēršanai vismaz reizi gadā. Kapitāla palielinājumam var būt pastāvīgs raksturs tikai tad, ja šādas uzņēmējsabiedrības riska profila novirze ir būtiska un daļēja vai pilnīga iekšējā modeļa uzlabojumu izstrāde ir neefektīva.

Ekonomiskā un saskaņotāka pieeja (pār)apdrošināšanas nozarē salīdzinājumā ar Kapitāla prasību direktīvu attiecīgi attaisno saskaņotāku kapitāla palielinājuma pieeju.

Pārvaldes vai vadības institūcijas atbildība – 40. pants

(Pār)apdrošināšanas sabiedrībām vairāk būs jāievēro principi un nevis noteikumi, un tas nozīmē, ka vadībai tiks uzlikta lielāka atbildība nekā šobrīd.

Direktīva skaidri nosaka, ka (pār)apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes vai vadības institūcijai ir jāuzņemas pilna atbildība par sabiedrības darbības atbilstību šai direktīvai.

Pārvaldes sistēma – 41. līdz 49. pants

Pārvaldes sistēma un vispārīgās prasības – 41. pants

Konsekventas pārvaldes prasības banku, vērtspapīru un (pār)apdrošināšanas nozarē ir svarīgs elements starpnozaru konsekvences nodrošināšanai. Šajā direktīvā noteiktās pārvaldes prasības ir vērstas uz šā mērķa sasniegšanu.

Stingras pārvaldes prasības ir priekšnosacījums efektīvai maksātspējas sistēmai. Dažus riskus var novērst, nosakot pārvaldes prasības un nevis kvantitatīvas prasības. Šā iemesla dēļ stingra pārvaldes sistēma ir īpaši svarīga apdrošinātāja pienācīgas vadības nodrošināšanai un būtiska uzraudzības sistēmas efektivitātei.

Pārvaldes sistēma ietver atbilstību prasībām par lietderīgu un piemērotu riska vadību, pašu risku un maksātspējas novērtējumu, iekšējo kontroli, iekšējo revīziju, aktuārfunkcijām un ārpakalpojumiem. Īstenošanas pasākumi attiecībā uz pārvaldes prasībām precizēs proporcionalitātes principu.

Pārvaldes funkciju noteikšana direktīvā var palīdzēt uzņēmējsabiedrībām pieņemt lēmumu par veidu, kādā ieviešama pārvaldes sistēma. Tā ietver administratīvās darbspējas funkciju, lai uzņemtos konkrētu uzdevumu veikšanu. Konkrētas funkcijas noteikšana neliedz uzņēmējsabiedrībai pieņemt neatkarīgu lēmumu par veidu, kādā šī funkcija organizējama praksē, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. Tas nedrīkst būt par iemeslu nevajadzīgi apgrūtinošām prasībām, jo ir jāņem vērā uzņēmējsabiedrības darbības raksturs, apjoms un sarežģītība. Tādēļ pārvaldes funkcijas var noteikt paša uzņēmuma personāls vai pamatojoties uz pieaicināto ekspertu ieteikumiem, vai deleģējot šo uzdevumu ārpakalpojumu sniedzējiem-ekspertiem šīs direktīvas noteiktajās robežās. Turklāt mazākās un ne tik sarežģītās uzņēmējsabiedrībās viena persona vai organizatoriskā struktūrvienība var veikt vairāk nekā tikai vienu funkciju.

Lai pārvaldes sistēma darbotos labi, uzņēmējsabiedrībām tiek prasīts iesniegt rakstveida izklāstu par nostādni, kas skaidri paredz, kā regulējama iekšējā kontrole, iekšējā revīzija, riska vadība un, ja vajadzīgs, ārpakalpojumu sniegšana. Ir svarīgi, lai pārvaldes vai vadības institūcija aktīvi iesaistītos pārvaldes sistēmas darbā. Tādēļ pārvaldes vai vadības institūcijai ir jāapstiprina šī rakstveida nostādne un jāpārskata tā vismaz reizi gadā vai pirms būtiskām izmaiņām sistēmā. Grozījumus politikā jāizdara pirms izmaiņām sistēmā, jo pretējā gadījumā uzņēmējsabiedrība neatbildīs tās iekšējo stratēģiju un procesu prasībām. Pārvaldes sistēmas pārskatīšana un novērtēšana ir uzraudzības iestādes uzdevums, kas veicams, īstenojot konsultatīvās uzraudzības procesu.

Pašu riska un maksātspējas novērtējums (PRMN) – 44. pants

Riska vadības sistēmas ietvaros visām (pār)apdrošināšanas sabiedrībām jāizvērtē savas maksātspējas vispārējās vajadzības, kas ir uzņēmējdarbības stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, ņemot vērā to specifisko riska profilu. PRMN ietver divus aspektus. Tas ir iekšējā novērtējuma process uzņēmējsabiedrībā, un kā tāds tas ir iestrādāts uzņēmējsabiedrības stratēģiskajos lēmumos. Tas ir arī uzraudzības instruments uzraudzības iestādēm, kurām jābūt informētām par uzņēmējsabiedrības pašu riska un maksātspējas novērtējuma rezultātiem.

PRMN neprasa uzņēmējsabiedrībām izstrādāt un piemērot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli. Taču, ja uzņēmējsabiedrība jau izmanto apstiprinātu pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli maksātspējas kapitāla prasību aprēķināšanai, ar šī modeļa starpniecību gūtie rezultāti izmantojami PRMN veikšanai. PRMN nerada trešo maksātspējas kapitāla prasību. PRMN nevajadzētu kļūt par pārmērīgu slogu mazām un ne tik sarežģītām uzņēmējsabiedrībām. Uzraudzības iestāde pārskata pašu risku un maksātspējas novērtējumu uzņēmējsabiedrības konsultatīvās uzraudzības procesa ietvaros. Uzraudzības iestādi informē par katra PRMN rezultātiem, kas ir daļa no informācijas, kas sniedzama uzraudzības nolūkos saskaņā ar 35. pantu.

Ārpakalpojumi – 38. un 48. pants

Ārpakalpojumu nozīme aizvien pieaug, un tādēļ ir būtiski pieņemt konsekventāku pieeju šajā jomā. Lai nodrošinātu ārpakalpojumu darbību efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai ārpakalpojumus deleģējošo uzņēmējsabiedrību uzraudzības iestādēm būtu tiesības piekļūt visiem attiecīgajiem ārpakalpojuma sniedzēja glabātajiem datiem, kā arī tiesības veikt ārpakalpojuma darbību klātienes pārbaudes ārpakalpojuma sniedzēja telpās neatkarīgi no tā, vai ārpakalpojuma sniedzējs ir regulēta vai neregulēta komercsabiedrība. Ja darbība ir deleģēta kā ārpakalpojums pakalpojuma sniedzējam trešā valstī, ir jānodrošina, lai ārpakalpojumu deleģējošās uzņēmējsabiedrības uzraudzības iestādei būtu tiesības piekļūt visiem attiecīgajiem ārpakalpojuma sniedzēja glabātajiem datiem neatkarīgi no tā, vai ārpakalpojuma sniedzējs ir regulēta vai neregulēta komercsabiedrība. Ārpakalpojumi ietver apakšuzņēmumus.

Viens veids, kā nodrošināt iepriekšminēto, jo īpaši gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs ir neregulēta komercsabiedrība, ir pievērst īpašu uzmanību līgumam, kas noslēgts starp ārpakalpojumu deleģējošo uzņēmējsabiedrību un ārpakalpojuma sniedzēju. Pirms svarīgu darbību deleģēšanas ārpakalpojumu sniedzējiem vai būtisku izmaiņu izdarīšanas šādās darbībās par tām pienācīgi un savlaicīgi jāinformē uzraudzības iestādes.

Šajā direktīvā noteiktās prasības ņem vērā Apvienotā foruma darbu un atbilst spēkā esošajiem noteikumiem un praksei banku nozarē, kā arī Direktīvas par finanšu instrumentu tirgiem (2004/39/EK) noteikumiem un tās piemērošanai kredītiestādēm.

b) Uzraudzības pārskati un informācijas atklāšana

Uzraudzības pārskati un informācijas atklāšana ir sistēmas "Maksātspēja III" trešais pīlārs.

Uzraudzības vajadzībām sniedzamā informācija

Priekšlikums pamatā saglabā pašreizējos acquis principus, izvirzot uzņēmējsabiedrībām vispārēju prasību sniegt visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības vajadzībām. Taču saskaņā ar Lamfalisī pieeju priekšlikums ievieš vairākus jaunus principus, kas jāievēro, sniedzot uzraudzības pārskatus, un kas ļauj pieņemt īstenošanas pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu konverģenci.

Informācijas atklāšana – 50. līdz 55. pants

Priekšlikums prasa uzņēmējsabiedrībām katru gadu sniegt pārskatu, iekļaujot konspektīvā veidā būtisku informāciju par to maksātspēju un finanšu stāvokli. Pārejas periodā ir iespējams izņēmums individuālam kapitāla palielinājumam. Uzņēmējsabiedrībām attiecīgā gadījumā ir jāatjauno publiskotā informācija (īpaši noteikumi piemērojami gadījumos, kad pastāv neatbilstība minimālā kapitāla prasībai vai maksātspējas kapitāla prasībai), un tās var brīvprātīgi publiskot papildu informāciju. Uzņēmējsabiedrībām ir jāizstrādā informācijas atklāšanas politika un jāsaņem savas pārvaldes vai vadības institūcijas atļauja pārskata publicēšanai par maksātspēju un finanšu stāvokli. Visbeidzot, priekšlikums ļauj pieņemt īstenošanas pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu konverģenci.

c) Uzraudzības konverģences veicināšana – 69. pants

Viens no galvenajiem Finanšu pakalpojumu komitejas uzdevumiem nākamajos gados ir uzraudzības prakses uzraudzības konverģences veicināšana. Pat tad, ja kopēji normatīvie noteikumi ir priekšnosacījums, patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus var nodrošināt tikai tad, ja uzraudzības iestādes pieņems konsekventus un kopējus lēmumus un īstenošanas praksi. Uzraudzības konverģence ietver vienādu un vienotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu praksē un konsekventas vienotā tirgus uzraudzības un izpildes veicināšanu. Salīdzinošai pārskatīšanai un starpniecības mehānismiem var būt svarīga loma uzraudzības konverģences uzlabošanā.

CEIOPS ir īpaša loma šīs direktīvas konsekventas piemērošanas un uzraudzības prakses konverģences veicināšanā visā Kopienā. Tāpēc šis pants nosaka, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu uzraudzības iestāžu aktīvu iesaistīšanos CEIOPS darbībās.

d) Kvantitatīvās prasības

Kvantitatīvās prasības, kas piemērojamas (pār)apdrošināšanas sabiedrībām (sistēmas "Maksātspēja II" pirmajam pīlāram), iekļautas sešās sadaļās: aktīvu un pasīvu novērtējums, tehniskās rezerves, pašu kapitāls, maksātspējas kapitāla prasības, minimālā kapitāla prasības un ieguldījumi. Pirmā pīlāra prasības balstās uz pieeju, kuras pamatā ir ekonomiskā kopsavilkuma bilance. Šīs pieejas pamatā ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību visas bilances vienots novērtējums, kurā aktīvi un pasīvi ir novērtēti, izmantojot vienotu pieeju. Šāda pieeja nozīmē to, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām pieejamo finanšu resursu summa ietver kopējās finansiālās prasības, t.i., nesubordinētās saistības un kapitāla prasības. Saskaņā ar šo pieeju izmantojamajam pašu kapitālam (skatīt tālāk) jābūt lielākam par maksātspējas kapitāla prasību.

Aktīvu un pasīvu novērtēšana – 73. pants

Ar 73. pantu tiek ieviesti visu aktīvu un pasīvu novērtējuma standarti, kuru pamatā ir starptautisko finanšu pārskatu standartu ( IFRS ) patiesās vērtības pašreizējā definīcija. Īstenošanas pasākumi tiks izstrādāti, nosakot, kā aprēķināma konkrētu bilances posteņu patiesā vērtība, lai šie posteņi visās dalībvalstīs tiktu novērtēti, izmantojot vienotu pieeju. Attiecībā uz pasīviem novērtējuma standartos netiek ņemta vērā pašu kredītspēja, taču attiecībā uz aktīviem šajos standartos tiek ņemta vērā pašreizējo kredītu kvalitāte un likviditāte.

Tehniskās rezerves – 74. -84. pants

Ir jāaprēķina tehniskās rezerves, lai uzņēmējsabiedrība varētu izpildīt savas (pār)apdrošināšanas saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem. Šis aprēķins tiks veikts, ievērojot 74. pantā izklāstītos vispārīgos noteikumus:

- Jo īpaši tehnisko rezervju aprēķina pamatā būs to pašreizējā izejošā vērtība. Pašreizējā izejošā vērtība atspoguļo summu, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu šodien, kā paredzēts, ja tā nekavējoties nodotu savas līgumtiesības un saistības citai uzņēmējsabiedrībai. Pašreizējās izejošās vērtības izmantošana nav jāsaprot kā norāde uz to, ka (pār)apdrošināšanas sabiedrība varētu nodot, plāno nodot vai nodos šīs saistības.

- Tehnisko rezervju aprēķins jāsaskaņo ar tirgu, un ar uzņēmējsabiedrību saistītā informācija tehnisko rezervju aprēķināšanai tiks izmantota tikai tad, ja šī informācija (pār)apdrošināšanas sabiedrībai ļaus labāk saprast pamatā esošā apdrošināšanas portfeļa raksturlielumus.

75. līdz 78. un 80. līdz 84. pants apraksta tehnisko rezervju aprēķināšanu. Tehniskās rezerves aprēķina kā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summu, izņemot ierobežojamu risku gadījumos, kas izriet no (pār)apdrošināšanas saistībām (skatīt tālāk):

- Visprecīzākais novērtējums atbilst nākotnes naudas plūsmu paredzētajai pašreizējai vērtībai, ņemot vērā visas ienākošās un izejošās naudas plūsmas (pielāgotas inflācijai), kas vajadzīgas, lai nokārtotu (pār)apdrošināšanas saistības to darbības laikā, tostarp visus izdevumus, nākotnes gratifikācijas aplēses, iekļautās finanšu garantijas un līgumā paredzētās iespējas. Visprecīzākā novērtējuma aprēķina pamatā ir nevainojamas aktuārmetodes un labas kvalitātes dati, kas tiek regulāri pārbaudīti, ņemot vērā jaunāko uzkrāto pieredzi.

- Riska rezerve nodrošina to, ka tehnisko rezervju kopējā vērtība ir vienāda ar summu, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība maksātu šodien, kā paredzēts, ja tā nekavējoties nodotu savas līgumtiesības un saistības citai uzņēmējsabiedrībai; to var definēt arī kā papildu izmaksas, kas pārsniedz iepriekšminēto visprecīzāko novērtējumu, saistībā ar kapitāla nodrošināšanu, lai garantētu segumu (pār)apdrošināšanas saistībām portfeļa darbības laikā.

Attiecībā uz ierobežojamiem riskiem, t.i., riskiem, ko var efektīvi neitralizēt, nopērkot vai pārdodot finanšu instrumentus, tehnisko rezervju vērtību aprēķina tieši kā kopsummu, izmantojot šo finanšu instrumentu vērtību (skatīt 75. panta 4. punktu).

Attiecībā uz neierobežojamiem riskiem riska rezervi aprēķina, izmantojot tā saukto kapitāla izmaksu metodi (skatīt 75. panta 5. punktu). Šajā gadījumā kapitāla vērtības likme visām uzņēmējsabiedrībām ir viena un tā pati (piem., fiksēti procenti) un atbilst starpībai, kas pārsniedz bezriska procentu likmi, ko varētu pieprasīt (pār)apdrošināšanas sabiedrībai ar BBB kredītvērtējumu, lai iegūtu izmantojamo pašu kapitālu.

Pašu kapitāls – 85. līdz 98. pants

Pašu kapitāls atbilst (pār)apdrošināšanas sabiedrību pieejamajiem finanšu resursiem, kurus var izmantot aizsardzībai pret risku un vajadzības gadījumā finanšu zaudējumu segšanai. Izmantojamā pašu kapitāla summas noteikšana, lai segtu divas kapitāla prasības, ir trīs posmu process. Katrs posms atbilst atsevišķai apakšiedaļai: pašu kapitāla noteikšana, pašu kapitāla klasificēšana un pašu kapitāla atbilstības kritēriji.

Pirmajā posmā jānosaka pieejamā pašu kapitāla summa. Pašu kapitāls ir summa, ko veido

- bilances posteņi vai "pamata pašu kapitāla posteņi" (skatīt 86. pantu);

- ārpusbilances posteņi vai "papildu pašu kapitāla posteņi" (skatīt 87. pantu).

Pamata pašu kapitāls ietver ekonomisko kapitālu (t.i., aktīvu pārsniegumu pār pasīviem, ko aprēķina saskaņā ar 1. un 2. iedaļu) un subordinētās saistības (jo šīs saistības var izmantot kā kapitālu, piemēram, likvidācijas gadījumā).

Papildu pašu kapitāls ietver saistības, kuru izpildi uzņēmējsabiedrības var pieprasīt, lai palielinātu savus finanšu resursus, piemēram, līdzekļu pieprasījumus akcionāriem un akreditīvus. Tā kā šis papildu pašu kapitāls neietilpst 1. un 2. iedaļā paredzēto novērtējuma standartu darbības jomā, šo summu noteikšana ir pakļauta iepriekšējam uzraudzības iestādes apstiprinājumam.

Otrajā posmā , tā kā pašu kapitāla posteņiem piemīt dažādas īpašības un tie nodrošina dažādus zaudējumu segšanas līmeņus, šie pašu kapitāla posteņi tiks iedalīti trīs līmeņos atkarībā no to rakstura un līmeņa, ciktāl tie atbilst pieciem pamatkritērijiem (t.i., subordinācija, zaudējumu segšana, pastāvība, nepārtrauktība un apkalpošanas izmaksu neesība), kā noteikts 92. pantā.

Pašu kapitāla iedalījums trijos līmeņos balstās uz kvalitātes kritērijiem, kas jāprecizē ar īstenošanas pasākumu starpniecību (skatīt 96. pantu). Taču, lai atvieglotu minēto klasificēšanu, īstenošanas pasākumos tiks iekļauts arī iepriekš klasificēto posteņu saraksts.

Raksturs Kvalitāte | Bilancē (pamata pašu kapitāls) | Ārpusbilancē (papildu pašu kapitāls) |

Augsta | 1. līmenis | 2. līmenis |

Vidēja | 2. līmenis | 3. līmenis |

Zema | 3. līmenis | − |

Trešajā posmā , tā kā 2. un 3. līmeņa posteņi neparedz visu zaudējumu pilnīgu segšanu visos gadījumos, šķiet ir jāierobežo to atzīšana uzraudzības nolūkos. Kā minēts 97. pantā, pieejamajam pašu kapitālam piemērojami divi ierobežojumu kopumi, lai noteiktu izmantojamās summas uzraudzības nolūkos.

- Attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību 1. līmeņa posteņu daļai izmantojamajā pašu kapitālā jāsasniedz vismaz 1/3, bet 3. līmeņa posteņu daļa nedrīkst pārsniegt 1/3.

- Attiecībā uz minimālo kapitāla prasību papildu pašu kapitāla posteņi nav izmantojami, bet izmantojamo 2. līmeņa posteņu daļa jāierobežo līdz ½.

Maksātspējas kapitāla prasība – 99. līdz 124. pants

4. iedaļa par maksātspējas kapitāla prasību ietver trīs daļas: šīs kapitāla prasības vispārējs raksturojums, maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas standarta formula un iekšējo modeļu izmantojums maksātspējas vajadzībām.

Vispārīgie noteikumi par maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot standarta formulu vai iekšējo modeli

Maksātspējas kapitāla prasība atbilst ekonomiskajam kapitālam, kuram jābūt (pār)apdrošināšanas sabiedrības rīcībā, lai ierobežotu maksātnespējas varbūtību līdz 0,5 %, t.i., maksātnespēja varētu būt iespējama vienreiz 200 gados (skatīt 100. pantu). Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, izmantojot riskam pakļautās vērtības metodes vai nu saskaņā ar standarta formulu, vai izmantojot iekšējo modeli: jāizvērtē visi iespējamie zaudējumi nākamo 12 mēnešu laikā, tostarp aktīvu un pasīvu negatīvs pārvērtējums. Maksātspējas kapitāla prasība atspoguļo uzņēmējsabiedrības patieso riska profilu, ņemot vērā visus nosakāmos riskus, kā arī riska mazināšanas paņēmienu tīro ietekmi.

Maksātspējas kapitāla prasība jāaprēķina vismaz vienu reizi gadā, pastāvīgi jāuzrauga un jāpārrēķina, tiklīdz uzņēmējsabiedrības riska profils ievērojami novirzās no paredzētās normas. Maksātspējas kapitāla prasība ir jāsedz ar līdzvērtīgu izmantojamā pašu kapitāla summu (skatīt 99. pantu).

Maksātspējas kapitāla prasības standarta formula

102. līdz 108. pantā aprakstīti maksātspējas kapitāla prasības standarta formulas mērķi, struktūra un vispārējā kalibrēšana. Modulārā struktūra, pamatojoties uz lineāriem summēšanas paņēmieniem, ir precizēta Direktīvas IV pielikumā. Dažādos standarta formulas moduļos un apakšmoduļos iekļautie riski ir definēti 13. , 103. un 104. pantā. Tā kā šādi riski laiku pa laikam var parādīties, ar īstenošanas pasākumu starpniecību tiks pieņemti šiem moduļiem un apakšmoduļiem paredzētie sīki izstrādātie parametri.

Maksātspējas kapitāla prasības mērķis ir nodrošināt pareizu līdzsvaru starp riska jutīgumu un praktiskiem apsvērumiem. Tas ļauj izmantot uzņēmējsabiedrības konkrētos parametrus (skatīt 103. panta 7. punktu), ja vajadzīgs, un maksātspējas kapitāla prasību standartizētos vienkāršojumus (skatīt 107. pantu).

Tā kā jaunajos novērtējuma standartos ir pienācīgi ņemta vērā kredītu kvalitāte un aktīvu likviditāte, jo maksātspējas kapitāla prasība aptver visus nosakāmos riskus, un tā kā ieguldījumi ir pakļauti piesardzības principam, kvantitatīvi ieguldījumu ierobežojumi un aktīvu atbilstības kritēriji netiks saglabāti. Taču, ņemot vērā tirgus attīstību, ja parādīsies jauni riski, uz kuriem neattiecas maksātspējas kapitāla prasības standarta formula, 108. panta 2. punkts ļauj Komisijai pieņemt pagaidu īstenošanas pasākumus, lai noteiktu ieguldījumu ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, kamēr tiek precizēta formula.

Iekšējie modeļi

109. līdz 124. pantā aprakstītas prasības, kas piemērojamas (pār)apdrošināšanas sabiedrībām, kas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto vai vēlas izmantot pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli. Pirms uzraudzības iestāde dod atļauju izmantot iekšējo modeli, (pār)apdrošināšanas sabiedrībām jāiesniedz pieteikums (skatīt 109. pantu), ko apstiprinājusi uzņēmējsabiedrības pārvaldes vai vadības institūcija (skatīt 113. pantu), sniedzot pierādījumus tam, ka tās atbilst izmantošanas testa, statistiskās kvalitātes, kalibrēšanas, validācijas un dokumentācijas standartiem (skatīt 117. līdz 122. pantu). Uzraudzības iestādēm jāpieņem lēmums par pieteikuma pieņemšanu vai noraidīšanu sešu mēnešu laikā pēc (pār)apdrošināšanas sabiedrības pilnīga pieteikuma saņemšanas.

Attiecībā uz daļēju iekšējo modeļu izmantošanu ir ieviestas papildu prasības, kas ir paredzētas, lai atturētu (pār)apdrošināšanas sabiedrības no visizdevīgāko elementu izvēles pieejas ( cherry-picking ) izmantošanas (skatīt 110. pantu). Turklāt 111. pants ļauj Komisijai pieņemt īstenošanas pasākumus, ar kuriem pielāgo 117. līdz 122. pantā noteiktos standartus attiecībā uz daļējiem iekšējiem modeļiem, lai ņemtu vērā šo modeļu ierobežoto piemērošanu.

116. pants paredz uzraudzības iestāžu tiesības pieprasīt, lai (pār)apdrošināšanas sabiedrības veiktu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu, pamatojoties uz standarta formulu, izstrādātu pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, ja maksātspējas kapitāla prasības standarta formula precīzi neatspoguļo attiecīgās sabiedrības riska profilu.

Minimālā kapitāla prasība – 125. līdz 128. pants

Minimālā kapitāla prasība atspoguļo kapitāla līmeni, zem kura apdrošinājuma ņēmēju intereses būtu nopietni apdraudētas, ja uzņēmējsabiedrībai atļautu turpināt darbību. Ja minimālā kapitāla prasība netiek ievērota, tiek uzsākti radikāli uzraudzības pasākumi, t.i., licence tiek anulēta (skatīt 126. un 136. pantu). Tādēļ uzņēmējsabiedrībām tiek prasīts turēt izmantojamu pamata pašu kapitālu, lai segtu minimālā kapitāla prasību (skatīt 125. pantu). Tā kā radikāliem uzraudzības pasākumiem var būt nepieciešama valsts tiesas atļauja, minimālā kapitāla prasība jāaprēķina katru ceturksni saskaņā ar vienkāršu un stingri noteiktu formulu, pamatojoties uz pārbaudāmiem datiem.

126. pants par minimālā kapitāla prasības struktūru un kalibrēšanu ietver īsu vispārējo principu sarakstu. Pagaidām, kamēr vēl nav zināmi trešā kvantitatīvās ietekmes pētījuma rezultāti ( QIS3 ), ir izvēlēta atklātā pieeja, jo galīgais lēmums par minimālo kapitāla prasību vēl nav pieņemts.

Teksts jo īpaši dod iespēju pārbaudīt divas šādas pieejas:

- minimālā kapitāla prasība aprēķināta, izmantojot standarta formulas vienkāršoto variantu (modulāro pieeju) un ņemot vērā dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku, nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risku un tirgus risku, un kalibrēta atbilstoši riskam pakļautajai vērtībai ar 90% ticamības līmeni līdz vienam gadam;

- minimālā kapitāla prasība aprēķināta kā procenti no maksātspējas kapitāla prasības (kompaktā pieeja) un kalibrēta līdz 1/3 no maksātspējas kapitāla prasības.

Piemēram, 126. panta 1. punkta c) apakšpunts ļauj kalibrēt minimālā kapitāla prasību ar ticamības līmeni intervālā no 80 % (jo 1/3 maksātspējas kapitāla prasības, kas kalibrēta atbilstoši riskam pakļautajai vērtībai ar 99,5 % ticamības līmeni, ir līdzvērtīga 80 % riskam pakļautās vērtības normālas sadales gadījumā) līdz 90 % (pārbaudot saskaņā ar modulāro pieeju izmantoto līmeni).

Tādējādi, lai atvieglotu pāreju uz jauno režīmu (skatīt 128. pantu), (pār)apdrošināšanas sabiedrībām, kas šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā atbilst režīma "Maksātspēja I" prasībām, bet neatbilst minimālā kapitāla prasībai, tiek noteikts viena gada termiņš, kura laikā tām ir jānodrošina atbilstība jaunā režīma prasībām.

Ieguldījumi – 129. līdz 132. pants

Visi (pār)apdrošināšanas sabiedrību turētie ieguldījumi (t.i., aktīvi, kas sedz tehniskās rezerves, plus aktīvi, kas sedz maksātspējas kapitāla prasību, un brīvie līdzekļi) jāiegulda, jāpārvalda un jāuzrauga saskaņā ar 129. pantā noteikto piesardzības principu. Piesardzības princips (pār)apdrošināšanas sabiedrībām prasa ieguldīt aktīvus apdrošinājuma ņēmēju interesēs, pienācīgi saskaņot ieguldījumus un saistības un pievērst vajadzīgo uzmanību finanšu riskiem, tādiem kā likviditātes un koncentrācijas risks.

e) Apdrošināšanas sabiedrību grupu uzraudzība – 219. līdz 277. pants

Ievads

Veids, kādā (pār)apdrošināšanas grupas tiks uzraudzītas, būs izšķirošais faktors vienotā tirgus un režīma "Maksātspēja II" panākumu nodrošināšanā. Tādēļ ar šo priekšlikumu tiek meklēta iespēja racionalizēt (pār)apdrošināšanas grupu uzraudzību ES.

Galvenie uzlabojumi, kas piemērojami visām (pār)apdrošināšanas grupām

- Grupas uzraudzības iestāde – noteikšana un izraudzīšanās. Priekšlikums ievieš jēdzienu "grupas uzraudzības iestāde". Katrai grupai tiks izraudzīta viena iestāde ar konkrētām koordinācijas un lēmumu pieņemšanas pilnvarām. Saglabātie kritēriji balstās uz Finanšu konglomerātu direktīvu, bet ar šo priekšlikumu tiek ieviesta lielāka elastība vajadzības gadījumos.

- Grupas uzraudzības iestāde – tiesības un pienākumi. Grupas uzraudzības iestāde nes galveno atbildību par visiem grupas uzraudzības galvenajiem aspektiem (grupas maksātspēja, grupas iekšējie darījumi, riska koncentrācija, riska vadība un iekšējā kontrole). Šādu atbildību īsteno, sadarbojoties un apspriežoties ar vietējām uzraudzības iestādēm. Turklāt sadarbības noteikumus katrai grupai nosaka visas iesaistītās uzraudzības iestādes.

- Citi pamatpasākumi, lai nodrošinātu efektīvu grupu uzraudzību. Ar šo priekšlikumu saskaņā ar Finanšu konglomerātu direktīvu tiek ieviests pilnīgs noteikumu kopums, kas visām uzraudzības iestādēm uzliek par pienākumu veikt informācijas apmaiņu automātiski (pamatinformācija) vai pēc pieprasījuma (būtiska informācija), veikt savstarpējas konsultācijas pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas un pienācīgi izskatīt informācijas pārbaudes pieprasījumus.

- Grupas maksātspēja – metodes izvēle . Lai grupas pēc iespējas vairāk izmantotu diversifikācijas radītās iespējas, priekšroka priekšlikumā nepārprotami tiek dota konsolidācijas metodei.

- Grupas maksātspēja – grupas iekšējais modelis. Priekšlikums ļauj grupai lūgt atļauju izmantot iekšējo modeli grupas maksātspējas kapitāla prasības un saistīto komercsabiedrību individuālās maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai. Šī procedūra balstās uz Kapitāla prasību direktīvu (2006/48/EK, 129. pants). Pēc mātessabiedrības vai iesaistītās uzraudzības iestādes lūguma var apspriesties ar CEIOPS .

- Apakšgrupu uzraudzība . Lai samazinātu slogu, ko rada grupu uzraudzība, priekšlikumā būtībā ir noteikts, ka a) grupu uzraudzība būtu veicama tikai augšējā līmenī ES un b) ka dalībvalstis var atļaut savām uzraudzības iestādēm veikt grupu uzraudzību augšējā līmenī dalībvalstī. Tas nozīmē, ka uzraudzības līmeņu skaits praktiski varētu samazināties līdz maksimums trim līmeņiem (ES grupa, valstu apakšgrupas, individuālas komercsabiedrības), kas atbilst Kapitāla prasību direktīvas prasībām.

- Īstenošanas pasākumi. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku konverģenci lēmumu pieņemšanā un grupu uzraudzības iestāžu praksē, priekšlikumā iekļauta atsauce uz vairāku pamatnoteikumu turpmākajiem īstenošanas pasākumiem.

Papildu uzlabojumi, kas piemērojami grupām, kuras izmanto grupu atbalsta sistēmu

Ar šo priekšlikumu tiek ieviests inovatīvs režīms, kura mērķis ir atvieglot grupu veikto kapitāla vadību, jo īpaši a) atļaujot mātessabiedrībai ar zināmiem nosacījumiem izmantot grupu atbalsta deklarācijas, lai izpildītu daļu tās meitassabiedrību maksātspējas kapitāla prasības, un b) ieviešot atkāpes dažos pantos par individuālu uzraudzību, ja vajadzīgs. Priekšlikums ļauj pieņemt īstenošanas pasākumus un paredz visas sistēmas pārskatīšanu piecus gadus pēc direktīvas transponēšanas.

Vispārēji apsvērumi: Grupu uzraudzība nav tikai papildu uzraudzība

Pašreizējais ES acquis apskata grupu uzraudzību vienīgi kā papildinājumu individuālai uzraudzībai (individuālo uzraudzību visām uzņēmējsabiedrībām veic vienādi neatkarīgi no tā, vai tās ir grupas dalībnieces vai ne, un grupas uzraudzība ir vienīgi papildinājums individuālai uzraudzībai). Šis priekšlikums būtiski maina šos pamatprincipus: daļa par grupu uzraudzību ietver daudzus noteikumus, kas tieši ietekmē veidu, kādā tiek veikta to komercsabiedrību individuālā uzraudzība, kas ir grupas dalībnieces. Lai labāk atspoguļotu šo būtisko izmaiņu, vārds "papildu" ir svītrots visās vietās (tostarp virsrakstā).

ĪSTENOšANAS PASāKUMI

Direktīva piešķir Komisijai ieviešanas pilnvaras. Gadījumi, kādos tiek piešķirtas ieviešanas pilnvaras, ir uzskaitīti katrā atsevišķajā pantā. Šo ieviešanas pilnvaru īstenošanā Komisijai palīdzēs Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK. Pasākumi, kas Komisijai jāpieņem, tiks pakļauti konsultēšanās procedūrai vai regulatīvai kontroles procedūrai, kā noteikts Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā, 5.a panta 1. līdz 4. punktā un 7. pantā.

Īstenošanas pasākumi tiks izmantoti, lai precizētu šajā direktīvā noteikto principu definīcijas tā, lai uzlabotu saskaņošanas un uzraudzības prakses konverģenci. Tie tiks izstrādāti, pamatojoties uz Komisijas doto pilnvarojumu CEIOPS , un tiem piemēros procedūru konsultācijām ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu.

2007/0143 (COD)

ê2002/83/EK (pielāgots)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA …/…/EK

(…)

par dzīvības apdrošināšanu √ par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ∏

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[15],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[16],

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju[17],

saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā[18],

tā kā:

ò jauns

1. Jāveic virkne būtisku izmaiņu Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmajā direktīvā 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[19], Padomes 1978. gada 30. maija Direktīvā 78/473/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju Kopienas līdzapdrošināšanas jomā[20], Padomes 1987. gada 22. jūnija Direktīvā 87/344/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu[21], Padomes 1988. gada 22. jūnija Otrajā direktīvā 88/357/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem Direktīvā 73/239/EEK[22], Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvā 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva)[23], Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīvā 98/78/EK par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību[24], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvā 2001/17/EK par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un darbības izbeigšanu[25], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Direktīvā 2002/83/EK par dzīvības apdrošināšanu[26] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Direktīvā 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes Direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī Direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem[27]. Skaidrības labad minētās direktīvas ir jāpārstrādā.

2. Lai atvieglotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzsākšanas un veikšanas darbības, jālikvidē visbūtiskākās atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem to noteikumos, kas attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Tādēļ jānodrošina tiesiskais regulējums apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, lai vadītu apdrošināšanas uzņēmējdarbību visā iekšējā tirgū, tādējādi atvieglojot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenie biroju atrodas Kopienā, saistību un no tām izrietošo risku apdrošināšanu.

3. Iekšējā tirgus pareizu darbību sekmēs saskaņotu noteikumu paredzēšana par apdrošināšanas grupu uzraudzību un, lai aizsargātu kreditorus, par apdrošināšanas sabiedrību sanācijas un likvidācijas procesu.

4. Ir lietderīgi, ka sistēma, kas noteikta šajā direktīvā, neattiecas uz atsevišķām sabiedrībām, kuras sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, to lieluma, juridiskā statusa, veida — cieši saistītas ar valsts apdrošināšanas sistēmām — vai to piedāvāto īpašo pakalpojumu dēļ. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt arī uz tādām iestādēm vairākās dalībvalstīs, kuras darbojas tikai ļoti ierobežotā jomā un kuru darbības teritorija un klienti ir noteikti ar likumu.

5. Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvā 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību[28], Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītajā direktīvā 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem[29], Padomes 1983. gada 30. decembra Otrajā direktīvā 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu[30], Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK[31], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)[32] paredzēti vispārīgie noteikumi grāmatvedības, mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, finanšu instrumentu un kredītiestāžu jomā un noteiktas definīcijas minētajās jomās. Ir lietderīgi, ka dažas minētās definīcijas izmanto šajā direktīvā.

6. Lai sāktu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbības, iepriekš jāsaņem licence. Tādēļ jāparedz nosacījumi un procedūra minētās licences piešķiršanai, kā arī atteikšanai.

7. Šī direktīva ir būtisks iekšējā tirgus izveides instruments, un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir licencētas savās piederības dalībvalstīs, jāatļauj visā Kopienā veikt kādu darbību vai visas darbības, atverot filiāles vai sniedzot pakalpojumus. Tādēļ ir lietderīgi veikt šādu saskaņošanu, kas ir vajadzīga un pietiekama, lai panāktu licenču un uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu, un tādējādi panāktu vienotu licencēšanu, kura ir spēkā visā Kopienā un ļauj sabiedrības uzraudzību īstenot piederības dalībvalstij.

8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvā 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu)[33] paredzēti noteikumi par atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju iecelšanu. Šajā direktīvā jāizmanto minētie noteikumi.

9. Pārapdrošināšanas sabiedrībām jāierobežo sava darbība ar pārapdrošināšanas darījumiem un ar tiem saistītām darbībām. Šādai prasībai nevajadzētu kavēt pārapdrošināšanas sabiedrību veikt tādas darbības kā statistikas vai aktuāru konsultācijas, riska analīzi vai pētījumus savu klientu uzdevumā. Tas var ietvert arī kontrolakciju sabiedrības funkciju un darbības attiecībā uz finanšu nozares darbībām 2. panta 8. punkta nozīmē Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK[34]. Jebkurā gadījumā šī prasība neļauj turpināt ar pamatdarbību nesaistītu banku vai finanšu darbību.

10. Apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība paredz, ka uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecas maksātspējas prasības. Ņemot vērā tirgus attīstību, pašreizējā sistēma vairs nav atbilstīga. Tādēļ jāievieš jauns tiesiskais regulējums.

11. Atbilstīgi jaunākajām riska vadības tendencēm Starptautiskajā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācijā, Starptautisko grāmatvedības standartu padomē un Starptautiskajā Aktuāru asociācijā un jaunākajām tendencēm citās finanšu nozarēs ir jāpieņem uz ekonomisku risku orientēta pieeja, kas stimulē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pareizi noteikt un vadīt savus riskus. Paredzot īpašus noteikumus par aktīvu un pasīvu, kā arī tehnisko rezervju novērtēšanu, jāpanāk lielāka saskaņotība.

12. Jaunajam maksātspējas režīmam nav jābūt pārāk apgrūtinošam mazām un vidējām apdrošināšanas sabiedrībām.

13. Galvenais apdrošināšanas un pārapdrošināšanas regulēšanas un uzraudzīšanas mērķis ir pietiekama apdrošinājuma ņēmēju aizsardzība. Finanšu stabilitāte un taisnīgi un stabili tirgi arī ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas regulēšanas un uzraudzīšanas citi mērķi, kas jāņem vērā, bet tie nemazina galvenā mērķa nozīmi.

14. Dalībvalstu uzraudzības iestāžu rīcībā tāpēc jābūt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visā Kopienā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veic uzņēmējdarbību kārtīgi, neatkarīgi no tā, vai izmanto tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti, visām uzraudzības iestāžu veiktajām darbībām jābūt samērīgām ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidu un sarežģītību, neskatoties uz minētās sabiedrības nozīmi tirgus vispārējā finanšu stabilitātē.

15. Uzraudzības iestādēm jāspēj iegūt no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām informāciju uzraudzības vajadzībām.

16. Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm jāatbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu stabilitātes uzraudzību. Tādēļ tām jāveic regulāras pārbaudes un novērtējumi.

17. Maksātspējas kapitāla prasība ir priekšnoteikums kvantitatīvo prasību atbilstībai apdrošināšanas nozarē. Tādēļ uzraudzības iestādēm jānosaka kapitāla palielinājums maksātspējas kapitāla prasībai tikai precīzi definētos izņēmuma gadījumos pēc uzraudzības pārbaudes procesa. Maksātspējas kapitāla prasības standarta formula ir paredzēta, lai atspoguļotu riska profilu vairumam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību. Tomēr reizēm var gadīties, ka standarta pieeja nepietiekami atspoguļo ļoti īpašu kādas sabiedrības riska profilu. Ja šāda sabiedrības riska profila novirze ir būtiska un daļēja vai pilnīga iekšējā modeļa izstrādāšana nav efektīva, kapitāla palielinājums var būt pastāvīgs. Ja daļējam vai pilnīgam iekšējam modelim ir būtiski trūkumi vai ir būtiski pārvaldes trūkumi, uzraudzības iestādēm jānodrošina, ka minētā sabiedrība dara visu iespējamo, lai novērstu trūkumus, kas bijuši par iemeslu tam, ka tika noteikts kapitāla palielinājums.

18. Dažus riskus var pienācīgi ņemt vērā tikai ar pārvaldes prasībām, nevis kvantitatīvām prasībām, kas atspoguļotas maksātspējas kapitāla prasībā. Tādēļ efektīva pārvaldes sistēma ir būtiska apdrošināšanas sabiedrības atbilstīgai vadībai un regulatīvajai sistēmai.

19. Visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības kā uzņēmējdarbības stratēģijas neatņemamu daļu regulāri praktizē savu vispārējo maksātspējas vajadzību novērtēšanu, ņemot vērā savu īpašo riska profilu. Par katra novērtējuma rezultātiem jāziņo uzraudzības iestādei, jo šāds ziņojums ir daļa no informācijas, kas sniedzama uzraudzības mērķu īstenošanai.

20. Lai nodrošinātu efektīvu ārpakalpojumu uzraudzību, ir būtiski, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, kas izmanto ārpakalpojumus, uzraudzības iestādēm būtu pieejami visi attiecīgie dati, kuri ir ārpakalpojumu sniedzēja rīcībā, neskatoties uz to, vai tā ir regulēta, vai neregulēta uzņēmējsabiedrība, kā arī ir tiesības veikt pārbaudes klātienē. Lai ņemtu vērā tirgus attīstību un nodrošinātu, ka ārpakalpojumu izmantošanas nosacījumi joprojām tiek pildīti, uzraudzības iestādēm jābūt informētām pirms ārpakalpojumi tiek izmantoti svarīgām darbībām. Šīs prasības ir noteiktas, ņemot vērā Apvienota foruma („ Joint Forum ”) darbu, un atbilst pašreizējiem noteikumiem un praksei banku nozarē, Finanšu instrumentu tirgu direktīvai un tās piemērošanai kredītiestādēm.

21. Lai garantētu pārredzamību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vismaz reizi gadā jāatklāj būtiska informācija par savu maksātspēju un finanšu stāvokli. Sabiedrībām jāļauj brīvprātīgi izpaust papildu informāciju.

22. Jāparedz informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar to funkcijām veicina finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ jāprecizē nosacījumi, ar kādiem iespējama iepriekš minētā informācijas apmaiņa. Turklāt, ja informāciju var atklāt tikai ar uzraudzības iestāžu skaidru piekrišanu, minētajām iestādēm attiecīgā gadījumā jādod iespēja šo piekrišanu dot, paredzot stingru nosacījumu izpildi.

23. Jāsekmē uzraudzības konverģence ne tikai attiecībā uz uzraudzības līdzekļiem, bet arī attiecībā uz uzraudzības praksi. Šajā ziņā Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisija Lēmumu 2004/6/EK[35], jāuzņemas svarīga loma un regulāri jāziņo par sasniegto.

24. Lai mazinātu administratīvo slogu un izvairītos no uzdevumu dublēšanās, uzraudzības iestādēm un valsts statistikas iestādēm jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju.

25. Lai stingrāk uzraudzītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus, obligātajiem revidentiem nozīmē, kura izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvā 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK[36], jābūt pienākumam uzreiz ziņot par jebkuriem faktiem, kas var būtiski ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu situāciju vai administratīvo organizāciju.

26. Apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas darbības, minētās darbības jāveic atsevišķi, lai aizsargātu dzīvības apdrošinājuma ņēmēju intereses. Konkrēti, minētajām sabiedrībām jāizvirza tādas pašas prasības kā prasības, ko piemēro līdzvērtīgai apdrošināšanas grupai, kuru veido dzīvības apdrošināšanas sabiedrība un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, ņemot vērā lielāko kapitāla pārnesamību jauktu apdrošināšanas sabiedrību gadījumā.

27. Veicot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokļa novērtējumu, jābalstās uz pareiziem ekonomiskiem principiem un optimāli jāizmanto finanšu tirgos iegūtā informācija, kā arī vispārēji pieejamie dati par apdrošināšanas tehniskajiem riskiem.

28. Uzraudzības mērķiem izmantotajiem vērtēšanas standartiem iespējami vairāk jāatbilst starptautiskajām grāmatvedības tendencēm, lai mazinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību administratīvo slogu.

29. Saskaņā ar minēto pieeju kapitāla prasība jāsedz ar pašu kapitālu no bilances vai ārpusbilances posteņiem. Pašu kapitāla posteņi jāklasificē saskaņā ar kvalitātes kritēriju un atbilstīgi jāierobežo pašu kapitāla izmantojamā summa kapitāla prasību segšanai, jo visi finanšu resursi neparedz pilnīgu zaudējumu segšanu likvidācijas gadījumā un turpinot darbību. Ierobežojumus, kas piemērojami pašu kapitāla posteņiem, jāpiemēro tikai, lai noteiktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas stāvokli, un pēc tam tiem nav jāierobežo minēto sabiedrību brīvība attiecībā uz sava iekšējā kapitāla vadību.

30. Lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu izpildīt savas saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, dalībvalstij jāpieprasa, lai minētās sabiedrības izveidotu atbilstošas tehniskās rezerves. Minēto tehnisko rezervju aprēķināšana jāsaskaņo visā Kopienā, lai panāktu labāku salīdzināmību un pārredzamību.

31. Tehnisko rezervju aprēķinam jāatbilst aktīvu un citu saistību novērtējumam, jāatbilst tirgum un starptautiskajām grāmatvedības un uzraudzības tendencēm.

32. Tehnisko rezervju summai jāatspoguļo pamatā esošā apdrošināšanas portfeļa pazīmes. Tādēļ uzņēmējsabiedrības īpašo informāciju jāizmanto aprēķinā, ciktāl minētā informācija ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām labāk atspoguļot pamatā esošā apdrošināšanas portfeļa pazīmes.

33. Apdrošināšanas saistību sagaidāmo pašreizējo vērtību jāaprēķina, pamatojoties uz pašreizēju un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem, ņemot vērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumos paredzētās finanšu garantijas un iespējas, lai sniegtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību ekonomisko novērtējumu. Jāpieprasa izmantot efektīvas un saskaņotas aktuāra metodes.

34. Lai atspoguļotu mazu un vidēju uzņēmumu īpašo situāciju, jāparedz vienkāršotas pieejas tehnisko rezervju aprēķināšanai.

35. Uzraudzības režīmā jāiekļauj prasība ņemt vērā risku, kuras pamatā ir perspektīvs aprēķins, lai nodrošinātu precīzu un savlaicīgu uzraudzības iestāžu iejaukšanos, (maksātspējas kapitāla prasība) un minimālais drošības līmenis, par kuru finanšu resursu summa nedrīkst kļūt mazāka (minimālā kapitāla prasība). Abas kapitāla prasības jāsaskaņo visā Kopienā, lai nodrošinātu vienādu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni.

36. Maksātspējas kapitāla prasībai jāatspoguļo izmantojamā pašu kapitāla līmenis, kas ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām segt ievērojamus zaudējumus un kas sniedz pamatotu pārliecību apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, ka maksājumi tiks izdarīti termiņā.

37. Lai sekmētu labu riska vadību un saskaņotu reglamentējošas kapitāla prasības ar nozares praksi, maksātspējas kapitāla prasība jānosaka kā ekonomiskais kapitāls, kas ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā, lai nodrošinātu, ka bankrots notiek ne biežāk kā reizi 200 gados. Minētais ekonomiskais kapitāls jāaprēķina, pamatojoties uz minēto uzņēmumu patieso riska profilu, ņemot vērā iespējamo risku mazināšanas metožu ietekmi, kā arī diversifikācijas efektus.

38. Jāparedz noteikums par standarta formulu noteikšanu maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai, lai visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības varētu novērtēt savu ekonomisko kapitālu. Attiecībā uz standarta formulas struktūru jāpieņem modulāra pieeja, kas nozīmē, ka vispirms jānovērtē individuālā pakļautība katras kategorijas riskam un tikai tad tā jāapkopo. Ja uzņēmējsabiedrības īpašos parametru izmantošana ļauj labāk atspoguļot uzņēmējsabiedrības patieso parakstīšanas riska profilu, tā ir jāatļauj, ja šādus parametrus iegūst, izmantojot standartizētu metodiku.

39. Lai atspoguļotu mazu un vidēju uzņēmumu īpašo situāciju, jāparedz vienkāršotas pieejas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar standarta formulu.

40. Atbilstīgi uz risku orientētai pieejai maksātspējas kapitāla prasībai ir jābūt iespējai īpašos apstākļos minētās prasības aprēķināšanai standarta formulas vietā izmantot daļējus vai pilnīgus iekšējus modeļus. Lai apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, šādus iekšējus modeļus iepriekš apstiprina uzraudzības iestādē, pamatojoties uz saskaņotiem procesiem un standartiem.

41. Principā jaunā uz risku orientētā pieeja neietver jēdzienu par kvantitatīviem ieguldījumu ierobežojumiem un aktīvu atbilstības kritērijus. Tomēr jābūt iespējai ieviest ieguldījumu ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, lai aptvertu riskus, kas nav pietiekami segti ar standarta formulas apakšmoduli.

42. Ja izmantojamajā pamata pašu kapitāla summa kļūst mazāka par minimālā kapitāla prasību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību licence ir jāanulē, ja minētās sabiedrības īsā laikā nespēj atjaunot izmantojamajā pamata pašu kapitāla summu minimālā kapitāla prasības līmenī.

43. Minimālā kapitāla prasība jāaprēķina pēc vienkāršas formulas, pamatojoties uz datiem, par ko var veikt revīziju.

44. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām jābūt pietiekamas kvalitātes aktīviem, lai ievērotu vispārējās finansiālās prasības. Visus ieguldījumus, kas pieder apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, jāpārvalda saskaņā ar piesardzīgas ieguldīšanas principu.

45. Dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus ieguldītu konkrētās aktīvu kategorijās, jo šāda prasība nebūtu saderīga ar Līguma 56. pantā paredzēto kapitāla plūsmas liberalizāciju.

46. Jāaizliedz noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm jebkādā veidā pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību tehnisko rezervju seguma aktīvu ieķīlāšanu, ja apdrošinātājs ir pārapdrošināts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībā, kura licencēta saskaņā ar šo direktīvu, vai trešās valsts sabiedrībā, ja minētās trešās valsts uzraudzības režīms tiek uzskatīts par līdzvērtīgu.

47. Lai palielinātu Eiropas iedzīvotāju mobilitāti, transportlīdzekļu īpašnieku atbildības apdrošināšana arvien vairāk tiek piedāvāta arī pāri robežām. Lai nodrošinātu nepārtrauktu pareizu darbību zaļo karšu sistēmai un nolīgumiem starp mehānisko transportlīdzekļu apdrošinātāju valsts birojiem, ir lietderīgi, ka dalībvalstis var prasīt apdrošināšanas sabiedrībām, kas, sniedzot pakalpojumus, veic transportlīdzekļu īpašnieku atbildības apdrošināšanu to teritorijā, pievienoties valsts birojam, kā arī minētajā dalībvalstī izveidotajam garantiju fondam un piedalīties tā finansēšanā. Pakalpojumu sniegšanas dalībvalstij jāprasa sabiedrībām, kas veic transportlīdzekļu īpašnieku atbildības apdrošināšanu, iecelt pārstāvi tās teritorijā, lai savāktu visu vajadzīgo informāciju saistībā ar prasībām un pārstāvētu attiecīgo sabiedrību.

48. Iekšējā tirgū apdrošinājuma ņēmēju interesēs ir piekļūt pēc iespējas plašākam Kopienā pieejamo apdrošināšanas pakalpojumu klāstam. Tādēļ saistību dalībvalstij vai riska dalībvalstij jānodrošina, ka nekas nekavē visu Kopienā piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanu tās teritorijā, ja, tos sniedzot, netiek pārkāptas minētajā dalībvalstī spēkā esošās tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses, un ciktāl piederības dalībvalsts noteikumi neaizsargā sabiedrības intereses.

49. Jāparedz noteikumi par sodu sistēmu, kas piemērojami, ja apdrošināšanas sabiedrība saistību dalībvalstī vai riska dalībvalstī neievēro piemērojamos sabiedrības interešu aizsardzības noteikumus.

50. Iekšējā apdrošināšanas tirgū patērētājiem ir plašāka un dažādāka līgumu izvēle. Lai tie pilnībā izmantotu šo dažādību un lielāko konkurenci, jāsniedz tiem jebkura vajadzīgā informācija pirms līguma noslēgšanas un līguma darbības laikā, dodot iespēju izvēlēties savām vajadzībām vislabāk atbilstošo līgumu.

51. Apdrošināšanas sabiedrībai, kas piedāvā palīdzības līgumus, jābūt vajadzīgajiem līdzekļiem, lai natūrā sniegtu atlīdzību, ko tā piedāvā piemērotā laika posmā. Jānosaka īpaši noteikumi, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību un minimālo kapitāla prasību absolūto minimālo vērtību, kam jābūt šādas sabiedrības rīcībā.

52. Efektīvas Kopienas kopapdrošināšana darbības, uz kurām pēc būtības vai apmēra dēļ visdrīzāk attieksies starptautiska kopapdrošināšana, jāsekmē ar minimālu saskaņošanu, lai novērstu konkurences traucējumus un atšķirīgu attieksmi. Šajā ziņā vadošajai apdrošināšanas sabiedrībai jānovērtē prasības un jāprecizē tehnisko rezervju apjoms. Turklāt Kopienas kopapdrošināšanas jomā jāparedz īpaša sadarbība gan dalībvalstu uzraudzības iestāžu starpā, gan starp minētājām iestādēm un Komisiju.

53. Apdrošināto personu aizsardzības interesēs jāsaskaņo valsts tiesību akti par juridisko izdevumu apdrošināšanu. Interešu konflikti, kas jo īpaši rodas sakarā ar to, ka apdrošināšanas sabiedrība apdrošina citu personu vai apdrošina personu attiecībā gan uz juridiskajiem izdevumiem, gan jebkurā citā apdrošināšanas veidā, pēc iespējas jānovērš vai jāspēj atrisināt. Tādējādi ar dažādiem līdzekļiem var panākt atbilstīgu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzības līmeni. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma apdrošināto intereses juridisko izdevumu apdrošināšanā jāaizsargā līdzvērtīgi.

54. Konfliktus starp apdrošināšanas sabiedrībām, kas apdrošina juridiskos izdevumus, un apdrošinātajām personām jāatrisina iespējami taisnīgi un ātri. Tādēļ ir lietderīgi, ka dalībvalstis paredz šķīrējtiesas procesu vai citu procedūru, kura sniedz pielīdzināmas garantijas.

55. Dažās dalībvalstīs privātpersonu vai brīvprātīgā veselības apdrošināšana darbojas kā daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz sociālā nodrošinājuma sistēmas. Šādai veselības apdrošināšanai ir īpatnības, kas to atšķir no citām zaudējumu apdrošināšanas un dzīvības apdrošināšanas nozarēm tādā ziņā, ka ir vajadzība nodrošināt apdrošinājuma ņēmējiem iespējas neatkarīgi no personu vecuma vai riska veida efektīvi izmantot privātpersonu veselības apdrošināšanu vai brīvprātīgi izraudzītu veselības apdrošināšanu. Ņemot vērā veselības apdrošināšanas līgumu būtību un sociālās sekas, riska dalībvalstu kompetentajām iestādēm privātpersonu vai brīvprātīgi izraudzītas veselības apdrošināšanas gadījumā jāspēj izvirzīt prasību regulāri ziņot par vispārīgajiem un īpašajiem nosacījumiem, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai šie līgumi ir daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz sociālā nodrošinājuma sistēma. Šāda pārbaude nedrīkst būt priekšnoteikums pakalpojumu pārdošanai.

56. Tādēļ dažas dalībvalstis ir pieņēmušas īpašas tiesību normas. Lai aizsargātu sabiedrības intereses, šādas tiesību normas, ja vien tās pārmērīgi neierobežo tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, jāvar pieņemt vai paturēt spēkā, nosakot, ka tās vienādi piemērojamas. Šīs tiesību normas pēc būtības var atšķirties atkarībā no apstākļiem katrā dalībvalstī. Mērķi aizsargāt sabiedrības intereses var sasniegt arī tā, ka sabiedrībām, kuras piedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu vai brīvprātīgu veselības apdrošināšanu, tiek pieprasīts piedāvāt standarta apdrošināšanas līgumus, kas atbilst apdrošināšanai, kuru paredz valsts sociālā nodrošinājuma sistēma, ar prēmiju likmēm, kas nepārsniedz maksimālās, kā arī piedalīties zaudējumu atlīdzināšanas programmās. Var arī noteikt prasību, ka privātpersonu veselības apdrošināšanas vai brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tehniskajai bāzei jābūt līdzīgai dzīvības apdrošināšanas tehniskajai bāzei.

57. Dalībvalstīm jāvar pieprasīt, lai apdrošināšanas sabiedrība, kas to teritorijā uz savu risku piedāvā obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā, ievērotu valsts tiesību aktus par šādu apdrošināšanu. Tomēr šāda prasība nedrīkst attiekties uz noteikumiem par finanšu uzraudzību, par ko atbild vienīgi piederības dalībvalsts.

58. Jāparedz atbilstīgi noteikumi īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas uzņemas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riskus un kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības. Summas, kas atgūstamas no īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, jāuzskata par summām, kuras var atskaitīt atbilstīgi pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumiem.

59. Ierobežotas pārapdrošināšanas darījumu īpašās būtības dēļ dalībvalstīm jānodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, var pareizi noteikt un kontrolēt riskus, kuri izriet no minētajiem līgumiem vai darījumiem.

60. Lai ņemtu vērā pārapdrošināšanas starptautiskos aspektus, jāparedz iespēja slēgt starpvalstu nolīgumus ar trešām valstīm, kuru mērķis ir noteikt līdzekļus to pārapdrošinātāju uzraudzībai, kas veic uzņēmējdarbību līgumslēdzēju pušu teritorijā. Turklāt jāparedz elastīga procedūra, lai Kopienas līmenī varētu novērtēt trešo valstu uzraudzības principu līdzvērtību, nolūkā uzlabot to pārapdrošināšanas pakalpojumu liberalizāciju trešās valstīs, kas tiek sniegti, dibinot sabiedrību vai nodrošinot pārrobežu pakalpojums.

61. Pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību jādod iespēja iestādēm, kas uzrauga apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, sagatavot labāk pamatotu spriedumu par tā finanšu stāvokli.

62. Veicot šādas grupas uzraudzību, atbilstīgi jāņem vērā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības. Tomēr šajā direktīvā nekādā ziņā nav paredzēts, ka dalībvalstīm jāpiemēro minēto uzņēmumu uzraudzība atsevišķi.

63. Lai gan atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzība joprojām ir apdrošināšanas uzraudzības galvenais princips, ir jānosaka, kurām sabiedrībām piemēro uzraudzību grupas līmenī.

64. Grupu uzraudzība katrā ziņā jāpiemēro galējās dalības sabiedrības līmenī, kurai galvenais birojs ir Kopienā. Tomēr dalībvalstīm jāspēj atļaut uzraudzības iestādēm piemērot grupas uzraudzību ierobežotam skaitam zemāku līmeņu, ja tās uzskata to par vajadzīgu.

65. Jāaprēķina maksātspēja grupas līmenī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir grupas daļa.

66. Jāparedz iespēja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas pieder pie grupas, pieprasīt iekšējā modeļa apstiprināšanu, kurš izmantojams maksātspējas aprēķināšanai gan grupas, gan individuālā līmenī.

67. Jānodrošina, lai pašu kapitāls grupā tiktu atbilstīgi sadalīts un būtu pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt pietiekamam pašu kapitālam, lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, ja vien mērķi aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus nevar sasniegt citādi. Tādēļ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jāļauj segt maksātspējas kapitāla prasību ar grupas atbalstu, par ko noteiktos apstākļos deklarē mātesuzņēmums. Lai novērtētu vajadzību pēc grupas atbalsta režīma iespējamas turpmākas pārskatīšanas un tai sagatavotos, Komisijai jāziņo par dalībvalstu noteikumiem un uzraudzības iestāžu praksi šajā jomā.

68. Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitas sabiedrības maksātspēju var iespaidot grupas, pie kuras tā pieder, finanšu resursi un to sadale minētajā grupā. Tādēļ uzraudzības iestādes jānodrošina ar līdzekļiem grupu uzraudzībai un attiecīgu pasākumu veikšanai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī, ja tās maksātspēja ir vai var tikt apdraudēta.

69. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokli var iespaidot riska koncentrācija vai grupas iekšējie darījumi. Uzraudzības iestādēm jāspēj veikt vispārīgu uzraudzību šāda riska koncentrācijas noteiktiem veidiem un šādiem grupas iekšējiem darījumiem un noteikt atbilstīgus pasākumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī, ja tās maksātspēja ir vai var tikt apdraudēta.

70. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām grupā jābūt ar atbilstīgu pārvaldes sistēmu, kas jāpakļauj uzraudzības pārbaudei.

71. Visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupām, kam piemēro grupas uzraudzību, jābūt pakļautām grupas uzraudzības iestādei, kura izraudzīta no iesaistīto uzraudzības iestāžu vidus. Grupas uzraudzības iestādes tiesībās un pienākumos jāiekļauj atbilstīgas koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Iestādēm, kas iesaistītas pie vienas un tās pašas grupas piederošu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā, jānosaka koordinēšanas pasākumi.

72. Uzraudzības iestādēm jābūt pieejamai visai informācijai, kas ir svarīga grupu uzraudzības veikšanai. Jāizveido sadarbība to iestāžu starpā, kuras atbild par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, kā arī sadarbība starp minētajām iestādēm un iestādēm, kas atbild par tādu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, kas darbojas citās finanšu nozarēs.

73. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir daļa no grupas, kurai galvenais birojs neatrodas Kopienā, jāpiemēro līdzvērtīgi un atbilstīgi grupas uzraudzības pasākumi. Tādēļ jānodrošina pārredzamība attiecībā uz noteikumiem un informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm visos attiecīgos apstākļos.

74. Valstu tiesību akti par apdrošināšanas sabiedrību sanācijas pasākumiem un likvidācijas procesu nav saskaņoti, tāpēc ir lietderīgi iekšējā tirgū nodrošināt savstarpēju atzīšanu dalībvalstu tiesību aktiem par apdrošināšanas sabiedrību sanācijas pasākumiem un likvidāciju, kā arī nepieciešamo sadarbību, jo ir vajadzīga šādu pasākumu vienota piemērošana, universālums, koordinācija un publicitāte, kā arī vienāda attieksme pret apdrošināšanas kreditoriem un to aizsardzību.

75. Jānodrošina, ka sanācijas pasākumi, ko pieņēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas sabiedrības finanšu stabilitāti un cik vien iespējams novērstu likvidācijas situāciju, ir pilnībā spēkā visā Kopienā. Tomēr nedrīkst ietekmēt šādu sanācijas pasākumu, kā arī likvidācijas procesa rezultātus vis-à-vis trešām valstīm.

76. Jānošķir sanācijas pasākumu un likvidācijas procesa kompetentās iestādes no apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādēm.

77. Definējot jēdzienu „filiāle” maksātnespējas vajadzībām, saskaņā ar maksātnespējas principiem jāņem vērā apdrošināšanas sabiedrības kā atsevišķas juridiskas personas statuss. Tomēr piederības dalībvalsts tiesību aktos jānosaka, kā, likvidējot apdrošināšanas sabiedrību, rīkoties ar aktīviem un pasīviem, kas ir tādu neatkarīgu personu rīcībā, kurām piešķirtas pastāvīgas pilnvaras pārstāvēt apdrošināšanas sabiedrību.

78. Jāparedz nosacījumi, ar kādiem šo direktīvu attiecina uz likvidācijas procesu, kas nav pamatots ar maksātnespēju, paredzot paritāru kārtību maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas atlīdzību prasībām. Valsts algu garantiju sistēmā jāparedz iespēja pārņemt apdrošināšanas sabiedrību darbinieku prasības, kas izriet no darba līgumiem un darba attiecībām. Šādām pārņemtām prasībām piemēro noteikumus, kas paredzēti piederības dalībvalsts tiesību aktos ( lex concursus ).

79. Sanācijas pasākumi neliedz uzsākt likvidācijas procesu. Tādēļ jābūt iespējai likvidācijas procesu uzsākt bez sanācijas pasākumu pieņemšanas vai pēc tās, un to var pārtraukt ar mierizlīgumu vai līdzvērtīgiem pasākumiem, tostarp sanācijas pasākumiem.

80. Tikai piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm jādod tiesības pieņemt lēmumus par apdrošināšanas sabiedrību likvidācijas procesa uzsākšanu. Šiem lēmumiem jābūt spēkā visā Kopienā, un tos jāatzīst visām dalībvalstīm. Šos lēmumus jāpublicē saskaņā ar piederības dalībvalsts procedūru un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī . Informācija jādara pieejama arī zināmiem kreditoriem, kam dzīvesvieta ir Kopienā, kam jābūt tiesībām iesniegt prasības vai apsvērumus.

81. Likvidācijas procesā jāņem vērā visi apdrošināšanas sabiedrības aktīvi un pasīvi.

82. Piederības dalībvalsts tiesību aktos jāreglamentē visi nosacījumi likvidācijas procesa uzsākšanai, vadīšanai un izbeigšanai.

83. Lai panāktu koordinētu dalībvalstu rīcību, piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm un visu pārējo dalībvalsts uzraudzības iestādēm nekavējoties jāsaņem informācija par likvidācijas procesa uzsākšanu.

84. Ir ļoti svarīgi, lai likvidācijas procesā apdrošinātās personas, apdrošinājuma ņēmēji, apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji un cietusī puse, kam ir tiesības tieši iesniegt prasību pret apdrošināšanas sabiedrību par apdrošināšanas darījumiem, būtu aizsargātas, t.i., lai šāda aizsardzība neietvertu prasības, kuras izriet nevis no pienākumiem, kas paredzēti apdrošināšanas līgumos vai apdrošināšanas darījumos, bet no pārstāvja izraisītas civiltiesiskās atbildības, par kuru atbilstīgi apdrošināšanas līgumam vai darījumam piemērojamajiem tiesību aktiem pats pārstāvis neatbild saskaņā ar šādu līgumu vai darījumu. Lai sasniegtu minēto mērķi, dalībvalstīm jādod iespēja izvēlēties kādu no līdzvērtīgām metodēm, lai nodrošinātu īpašus apstākļus apdrošināšanas kreditoriem, neviena no kurām nekavē dalībvalsti grupēt dažādu kategoriju apdrošināšanas prasības. Turklāt atbilstīgi jālīdzsvaro apdrošināšanas kreditoru aizsardzība un citu tādu priviliģēto kreditoru aizsardzība, ko aizsargā minētās dalībvalsts tiesību akti.

85. Likvidācijas procesa uzsākšanai jāietver tās darbības licences anulēšana, kas piešķirta apdrošināšanas sabiedrībai, ja vien tā jau nav anulēta.

86. Kreditoriem jābūt tiesībām iesniegt prasības vai rakstiskus apsvērumus likvidācijas procesā. Prasības, ko iesnieguši kreditori, kuru dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, jāizskata tieši tāpat kā līdzvērtīgas prasības piederības dalībvalstī, nediskriminējot pēc valstiskās piederības vai dzīvesvietas.

87. Lai aizsargātu tiesisko paļāvību un pārliecību par dažiem darījumiem dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, jānosaka tiesību akts, ko piemēro, ja sanācijas pasākumi un likvidācijas procedūra ietekmē nepabeigtus tiesas procesus un no tiesas procesiem izrietošas individuālas izpildes darbības.

88. Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[37]. Konkrēti, Komisija jāpilnvaro pieņemt pasākumus par pielikumu pieņemšanu un pasākumus, ar ko jo īpaši precizē uzraudzības pilnvaras un veicamās darbības un ar ko nosaka sīkākas prasības tādās jomās kā pārvaldes sistēma, informācijas publiskošana, tehnisko rezervju un kapitāla prasību aprēķināšana, ieguldījumu noteikumi un grupu uzraudzība. Minētos pasākumus pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā, jo tie ir vispārēji un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un papildinātu to ar jauniem nebūtiskus elementiem.

89. Ņemot vērā, ka veicamās darbības mērķus dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt un ka šo mērķu mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

90. Noteikumi Padomes 1964. gada 25. februāra Direktīvā 64/225/EEK par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību pārapdrošināšanas un retrocesijas jomā[38], Padomes 1973. gada 24. jūlija Direktīvā 73/240/EEK, ar ko atceļ ierobežojumus attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību tiešās apdrošināšanas jomā, kas nav dzīvības apdrošināšana[39], Padomes 1976. gada 29. jūnija Direktīvā 76/580/EEK, ar ko groza Direktīvu 73/239/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[40], un Padomes 1984. gada 10. decembra Direktīvā 84/641/EEK, ar ko groza, jo īpaši attiecībā uz palīdzību tūristiem, Padomes Pirmo direktīvu (73/239/EEK) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana[41], ir novecojuši un tādēļ skaidrības labad jāatceļ.

91. Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuros ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus ir saistīts ar iepriekšējām direktīvām.

92. Šī direktīva neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz laika ierobežojumiem, lai valsts tiesību aktos transponētu VI pielikuma B daļā norādītās direktīvas,

ê2002/83/EK (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

√VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TIEŠĀS APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS UZSĀKŠANU UN VEIKŠANU ∏

I NODAĻA

√ PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN ∏ DEFINĪCIJAS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

1. IEDAļA – PRIEKšMETS UN PIEMēROšANAS JOMA

ê2002/83/EK 2. pants (pielāgots)

1. pants √ Priekšmets ∏

Šī direktīva attiecas √ paredz šādus noteikumus: ∏

1). pašnodarbinātības patstāvīgas uzņēmējdarbības uzsākšanua un veikšanua √ Kopienā ∏ tiešās apdrošināšanas √ un pārapdrošināšanas ∏ jomā, ko veic sabiedrības, kas reģistrētas vai vēlas darboties dalībvalstīs kādā no turpmāk minētajām nozarēm:

√ 2) papildu uzraudzība attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupām, ∏

√ 3) tiešās apdrošināšanas sabiedrību reorganizācija un likvidācija. ∏

ê84/641/EEK 1. pants un 2002/83/EK 2. pants (pielāgots)

2. pants √ Piemērošanas joma ∏

1. Šīo direktīvau √ piemēro ∏ attiecasībā uz pašnodarbinātu darbību sākšanu un veikšanu tiešās √ dzīvības un nedzīvības ∏ apdrošināšanas jomā, tostarp uz 2. punktā minēto palīdzības sniegšanu, ko veic uzņēmumi sabiedrībām, kas reģistrētias vai grib vēlas reģistrēties kādas dalībvalsts teritorijā.

ê2005/68/EK 1. pants (pielāgots)

1. Šajā direktīvā paredzēti noteikumi pašnodarbinātības darbību sākšanai un veikšanai pārapdrošināšanas jomā, ko veic √ To piemēro arī attiecībā uz ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumi, kuri sabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar pārapdrošināšanu un ir reģistrētias dalībvalstīs √ teritorijā ∏ vai √ kuras ∏ grib uzsākt tajās savu darbību √ , izņemot IV sadaļu ∏ .

ê84/641/EEK 1. pants (pielāgots)

2. √Pirmā punkta pirmās daļas vajadzībām nedzīvības apdrošināšana ietver ∏ Palīdzības darbībau √ , kas ∏ ir palīdzība, ko sniedz personām, kuras nokļuvušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no mājām, vai arī esot prom no pastāvīgās dzīvesvietas. Palīdzības sniegšana nozīmē to, ka apdrošināšanas uzņēmums uzņēmējsabiedrība pret avansā iepriekš iemaksātu prēmiju sniedz tūlītēju palīdzību apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam saskaņā ar palīdzības līgumu, ja attiecīgā persona nonākusi grūtībās neparedzēta atgadījuma dēļ līgumā noteiktos gadījumos un saskaņā ar līguma nosacījumiem.

Palīdzība var būt atlīdzība naudā vai praktiskas palīdzības veidā. Praktisku palīdzību var sniegt arī, izmantojot palīdzības sniedzējas personas personālu un aprīkojumu.

Palīdzībā nav iekļautas tādas darbības kā apkalpe, apkope, garantijas remonts, vai arī vienkārši palīdzības avota norāde, vai palīdzības sniegšana, darbojoties par starpnieku.

3. Šajā pantā minētās darbības nozaru klasifikācija sniegta pielikumā.

ê2002/83/EK (pielāgots)

ðjauns

√ 3. Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu šo direktīvu piemēro šādās jomās. ∏

a) 1. Šādas dzīvības apdrošināšanas √ darbības ∏ , kas veicama ja tās sniedz uz līguma pamata:

ai) dzīvības apdrošināšana, proti, apdrošināšanas nozare, kurā ietver dzīvības apdrošināšanu tikai līdz noteiktam vecumam, apdrošināšanu tikai nāves gadījumam, dzīvības apdrošināšanu līdz noteiktam vecumam vai pāragras nāves gadījumam pirms šā vecuma iestāšanās, dzīvības apdrošināšanu ar prēmiju atmaksāšanu, laulības apdrošināšanu un dzimšanas apdrošināšanu;

bii) mūža rentes apdrošināšana;

ciii) papildu apdrošināšana, √ kas parakstīta papildus dzīvības apdrošināšanai, ∏ ko veic dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un kas ietver jo īpaši apdrošināšanua pret miesas bojājumiem, kas izraisa darbaspēju zudumu, apdrošināšanua pret nelaimes gadījumiem, kas izraisa nāvi, un apdrošināšanua pret invaliditāti, kas radusies nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, ja šīs dažādās apdrošināšanas nozares papildina dzīvības apdrošināšanu;

div) √ neanulējama ilgtermiņa veselības ∏ apdrošināšana, kādau √ pašlaik ∏ ir piedāvā Īrijā un Apvienotajā Karalistē un pazīstama kā permanent health insurance not subject to cancellation;

b) 2. šādi darījumi uz līguma pamata, ciktāl uz tiem attiecas to administratīvo iestāžu uzraudzība, kuras atbild par privātpersonu privātās apdrošināšanas uzraudzību:

ai) tontīnas √ darījumi ∏ , izveidojot dalībnieku apvienības nolūkā kopīgi kapitalizēt iemaksas un vēlāk sadalīt šādi uzkrātuos līdzekļus dzīvajiem apvienības locekļiem vai mirušo apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem atlīdzības saņēmējiem, kas saņem atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā √ , (tontīnas) ∏ ;

bii) kapitāla izpirkšanas darījumi, kas pamatoti ar statistikas aprēķiniem, kuros par vienreizēju vai periodisku maksājumu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos uzņemas noteikta ilguma un apjoma saistības;

ciii) pensiju fondu vadība, t. i., darījumi, ko attiecīgās sabiedrības veic, pārvaldot ð kas ietver ï ieguldījumus √ pārvaldību ∏ , un it īpaši līdzekļus aktīvus no to struktūru rezervēm, kas nodrošina maksājumus nāves vai pārizdzīvošanas gadījumā, vai darbības beigšanas vai darbības laika saīsināšanas gadījumā;

div) šā panta punkta ciii) apakšpunktā norādītie darījumi, ja to apdrošināšana saistīta ar kapitāla saglabāšanu vai obligāto procentu maksājumiem;

ev) dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darījumi, piemēram, kas minēti Francijas „ Code des assurances ” IV grāmatas 4. sadaļas 1. nodaļā minētie darījumi;

3. c) darījumi, kas saistīti ar cilvēka mūža ilgumu, kuri noteikti vai paredzēti sociālās apdrošināšanas tiesību aktos, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības tos izpilda vai pārvalda uz savu pašu risku saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

ê73/239/EEK 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 2002/83/EK 3. panta 4. punkts (pielāgots)

ðjauns

√2. IEDAļA – IZņēMUMI NO PIEMēROšANAS JOMAS ∏

√1. APAKšIEDAļA – VISPāRīGI ∏

3. PANTS √Tiesību aktos noteiktās sistēmas ∏

saskaņā ar šīs direktīvas √ Neskarot ∏ 2. panta 3. punktua uz √ c) apakšpunktu, šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz ∏ apdrošināšanu, kas ietilpst tiesību aktos noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmās;.

òjauns

4. pantsIzņēmumi no piemērošanas jomas saistībā ar ieņēmumu apjomu

1. Neskarot 5. līdz 10. pantu, šo direktīvu nepiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, kuru gada ieņēmumi no prēmijām nepārsniedz 5 miljonus EUR.

2. Ja 1. punktā noradītā summa tiek pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro no ceturtā gada.

ê73/239/EEK 2. pants (pielāgots)

√2. APAKšIEDAļA – NEDZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

5. PANTS √Darījumi ∏

√Saistībā ar nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ∏Ššī direktīva neattiecas uz:

1. Šāda veida apdrošināšanu:

a) dzīvības apdrošināšanu, kas ir apdrošināšanas nozare, kura ietver dzīvības apdrošināšanu tikai līdz noteiktam vecumam, tikai dzīvības riska apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu līdz noteiktam vecumam vai pret pāragru nāvi, dzīvības apdrošināšanu ar prēmiju atmaksāšanu, tontīnu, laulības apdrošināšanu un dzimšanas apdrošināšanu;

b) regulāriem maksājumiem;

c) papildapdrošināšanu, ko veic dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi un kas ietver apdrošināšanu pret ievainojumiem, kuri rada darbaspēju zudumu, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kas izraisa nāvi, apdrošināšanu pret invaliditāti, kas radusies nelaimes gadījuma vai slimības dēļ, ja šie dažādie apdrošināšanas veidi papildina dzīvības apdrošināšanu;

e) apdrošināšanu, kāda ir Īrijā un Apvienotajā Karalistē un ko sauc par “neanulējamu ilgtermiņa veselības apdrošināšanu”

2. Šādām šādiem operācijām darījumiem:

a1) kapitāla izpirkšanas operācijām darījumi, kas noteiktasi katras dalībvalsts tiesību aktos;

b2) sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības institūciju operācijām darījumi, kuru izmaksātās atlīdzības apjoms ir atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kas tām pieejami, un kuros dalībnieku ieguldījumu nosaka, pamatojoties uz vienotu likmi;

c3) operācijam darījumi, ko veic organizācijas, kuras nav juridiskas personas, nolūkā nodrošināt to dalībniekiem savstarpēju apdrošināšanu bez prēmiju maksājumiem vai tehnisku rezervju izveides;

ê87/343/EEK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

d4) kamēr nav notikusi koordinēšana, eksporta kredītapdrošināšanas operācijas darījumi uz valsts rēķina vai ar tās garantijām, vai arī gadījumos, kad apdrošinātājs ir valsts.

ê84/641/EEK 2. pants (pielāgots)

ðjauns

6. pants √Palīdzība ∏

√ 1. Šo direktīvu nepiemēro ∏ Ppalīdzībai, √ kura atbilst šādiem nosacījumiem: ∏

a) kurā atbildība √ palīdzību ∏ sniedz ar ceļu transportalīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā, √ ja negadījums vai avārija ∏ kas notikusiek uzņēmuma sabiedrības, kurša veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā, paredzēta tikai par šādām darbībām:;

√b) atbildība par palīdzību attiecas tikai uz šādām darbībām: ∏

i) avārijas seku novēršana notikuma vietā, ja uzņēmums sabiedrība, kas veic apdrošināšanu, galvenokārt izmanto pats savu personālu un aprīkojumu,

ii) transportalīdzekļa nogādāšana uz tuvāko vai arī piemērotāko vietu, kur iespējams veikt remontu, kā arī, vajadzības gadījumā, autovadītāja un pasažieru nogādāšana, parasti ar tiem pašiem palīdzības līdzekļiem, uz tuvāko vietu, no kuras viņi var turpināt pārtraukto ceļojumu citiem līdzekļiem,

iii) ja to paredz uzņēmuma sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts, transportalīdzekļa nogādāšana, kas var notikt arī autovadītāja un pasažieru pavadībā, uz viņu mājām, uz izbraukšanas vietu vai uz iecerēto galamērķi tajā pašā valstī,;

c) ja vien šādas darbības √ palīdzību ∏ neveic apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Pirmajos divos ievilkumos Pirmā punkta b) apakšpunkta i) un ii) ievilkumā minētajos gadījumos nosacījums, ka negadījumam vai avārijai jābūt notikušai uzņēmuma sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, dalībvalsts teritorijā:, a) nav piemērojams, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir uzņēmuma sabiedrības, kas veic apdrošināšanu, dalībnieks un avārijas seku novēršanu vai transportalīdzekļa pārvešanu, pamatojoties uz savstarpēju nolīgumu, veic līdzīga struktūra attiecīgajā valstī, turklāt palīdzību sniedz, pamatojoties tikai uz dalībnieka kartes uzrādīšanu un nepieprasot papildu prēmiju; b) pieļauj šādas palīdzības sniegšanu √ , vai, ∏ Īrijāas un Apvienotajās Karalistēes √ gadījumā ∏ , ja palīdzību sniedz viena un tā pati struktūra, kas darbojas abās valstīs.

√ 3. Šo dDirektīvu nepiemēro tādu darbību gadījumā, kas ∏ Trešajā ievilkumā minētajosas apstākļos 1. punkta b) apakšpunkta iii) ievilkumā, ja negadījums vai avārija notikusi Īrijas teritorijā vai Apvienotajā Karalistē- Ziemeļīrijas teritorijā √ un ∏ , transportalīdzeklis, iespējams, arī autovadītāja un pasažieru pavadībā var √ ir ∏ nogādāts uz viņu mājām, izbraukšanas vietu vai iecerēto galamērķi abās minētajās teritorijās.

4. Turklāt √ Šo ∏ direktīvau neattiecas √ nepiemēro ∏ arī uz palīdzības darbībām, ko veic √ Luksemburgas Lielhercogistes Automobiļu klubs, ja ∏ , kad transportalīdzekļa negadījums vai avārija notikusi ārpus Luksemburgas Lielhercogistes teritorijas, un √ palīdzība ir ∏ šā √ minētajā ∏ negadījumaā vai avārijasā iesaistītā transportlīdzekļa nogādāšana mājās dēļ cietušais vai salūzušais transporta līdzeklis, iespējams, arī autovadītāja un pasažieru pavadībā ir jānogādā uz mājām, ja šādas darbības veic Luksemburgas Lielhercogistes Automobiļu klubs.

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, šajā punktā minēto darbību drīkst veikt tikai tad, ja tie ir saņēmuši atļauju darboties pielikuma A punktā minētajā 18. nozarē, neierobežojot minētā pielikuma C punktu. Tādā gadījumā attiecīgajām darbībām piemēro šo direktīvu.

ê2002/13/EK 1,1. pants (pielāgots)

Šī direktīva neattiecas uz uzņēmumiem, kas atbilst šādu nosacījumu kopumam:

uzņēmums neveic nevienu citu šīs direktīvas regulētu darbību kā vien to, kas pielikuma A punktā paredzēta kā 18. nozare,

šo darbību veic tikai vietējā mērogā, un apdrošinājuma summu izmaksā vienīgi natūrā, un

kopējie gada ieņēmumi, kurus iekasē attiecībā uz darbību, kas paredzēta tam, lai palīdzētu grūtībās nonākušām personām, nepārsniedz EUR 200000.

7. pants √ Savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības ∏

1. Šī direktīva neattiecas uz savstarpējas apdrošināšanas apvienībām, kas atbilst šādu nosacījumu kopumam:

a) a) statūtos ir paredzēta iespēja prasīt papildu iemaksas vai atlīdzības samazināšanu;

b) darbība neaptver civiltiesiskās atbildības riskus, ja vien to sakarā nav paredzēta īpaša garantija saskaņā ar I pielikuma C punktu, kredītriskus un galvojuma riskus;

c) to iemaksu gada apjoms, kas iekasētas sakarā ar darbībām, uz ko attiecas šī direktīva, nepārsniedz 5 miljonus eiro; un

d) sakarā ar darbībām, uz ko attiecas šī direktīva, vismaz pusei iekasēto iemaksu ir jābūt no personām, kas ir savstarpējās apdrošināšanas apvienības biedri.

ê73/239/EEK 3. pants (pielāgots)

2. Šī direktīva turklāt neattiecas uz savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām, kuras √ veic nedzīvības apdrošināšanu un kuras ∏ ar citām līdzīgām √ savstarpējās apdrošināšanas ∏ sabiedrībām ir noslēgušas nolīgumus, kas paredz pilnīgu pārapdrošināšanu to izdotajām apdrošināšanas polisēm vai saskaņā ar kuriemu uzņēmumi cesionāriem jāuzņemas uzņēmumu cedentu saistības, kas izriet no šādām polisēm. Šādā gadījumā uz uzņēmumu cesionāru attiecas šās direktīvas noteikumi.

ê73/239/EEK 4. pants (pielāgots)

8. pants √ Iestādes ∏

Šī direktīva neattiecas uz šādām iestādēm, √ kas veic nedzīvības apdrošināšanu, ∏ ja vien kompetences sakarā nav grozīti to statūti vai tiesību akti:

ê84/641/EEK 4. pants (pielāgots)

f1) Dānijā –– Falcks Redningskorps A/S, København √ Danmark ∏ ;

ê73/239/EEK 4. pants (pielāgots)

a2) Vācijā ––

uz publisko tiesību subjektiem, kam pieder monopols (Monopolanstalten):

1. Badische Gebäudeversicherungsanstalt, Karlsruhe.

2. Bayerische Landesbrandversicherungsanstalt, Munich.

3. Bayerische Landestierversicherungsanstalt, Schlachtviehversicherung, Munich.

4. Braunschweigische Landesbrandversicherungsanstalt, Brunswick,

5. Hamburger Feuerkasse, Hamburg.

6. Hessische Brandversicherungsanstalt (Hessische Brandversicherungskammer), Darmstadt.

7. Hessische Brandversicherungsanstalt, Kassel.

8. Hohenzollernsche Feuerversicherungsanstalt, Sigmaringen.

9. Lippische Landesbrandversicherungsanstalt, Detmold.

10. Nassauische Brandversicherungsanstalt, Wiesbaden.

11. Oldenburgische Landesbrandkasse, Oldenburg.

12. Ostfriesische Landschaftliche Brandkasse, Aurich.

13. Feuersozietät Berlin, Berlin.

14. Württembergische Gebäudebrandversicherungsanstalt, Stuttgart.

Tomēr teritoriālo kompetenci neuzskata par grozītu, ja, apvienojoties minētajām iestādēm, jaunajai iestādei saglabājas iepriekšējo iestāžu teritoriālā kompetence; neuzskata par grozītu arī kompetenci attiecībā uz apdrošināšanas nozarēm, ja viena no šīm iestādēm šajā pašā teritorijā pārņem vienu vai vairākas citas šādas iestādes nozares.

Uz šādiemas uzņēmumiem iestādes ar valsts kapitāla daļu:

1.a) Postbeamtenkrankenkasse,

2. b) Krankenversorgung der Bundesbahnbeamten;

b) Francijā

Šādas iestādes:

1. Caisse départementale des incendiés des Ardennes.

2. Caisse départementale des incendiés de la Côte-d'Or.

3. Caisse départementale des incendiés de la Marne.

4. Caisse départementale des incendiés de la Meuse.

5. Caisse départementale des incendiés de la Somme.

6. Caisse départementale grêle du Gers.

7. Caisse départementale grêle de l'Hérault;

c3) Īrijā –– √ the ∏ Voluntary Health Insurance Board;

êSpānijas un Portugāles Pievienošanās akta 26. pants un I pielikums, 156. lpp. (pielāgots)

ðjauns

g4) Spānijā ––

Šādas iestādes:

1. Comisaria de Seguro Obligatorio de Viajeros,

2. Consorcio de Compensación de Seguros.;

3. Fondo Nacional de Garantía de Riesgos de la Circulación.

ê73/239/EEK 4. pants

d5) Itālijā ––

The Cassa di Previdenza per l'assicurazione degli sportivi (Sportass);.

e) Apvienotajā Karalistē The Crown Agents;

ê2002/83/EK 3. pants (pielāgots)

ðjauns

√3. APAKšIEDAļA – DZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

9. PANTS √Darījumi un ∏ Izslēgtās darbības un institūcijas

√Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ∏ Šīšo direktīvau neattiecas uz √ nepiemēro šādiem darījumiem un darbībām∏ :

1. piemērojot 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uz Direktīvas 73/239/EEK pielikumā noteiktajiem veidiem;

1) 2. sociālā nodrošinājuma un pašpalīdzības iestāžu darījumiem, kuru izmaksātā atlīdzība ir atkarīga no tām pieejamiem līdzekļiem un kurās katram dalībniekam jāiemaksā attiecīga daļa pēc vienotas likmes;

2) 3. darījumiem, ko veic organizācijas, kas nav minētas 2. pantā, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmuma uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumu uzņēmējsabiedrību grupas darbiniekiem vai aroda vai arodu grupas darbiniekiem, vai pašnodarbinātām personām atlīdzību nāves vai pārizdzīvošanas gadījumā, vai gadījumā, kad darbību beidz vai darbības laiku saīsina, neatkarīgi no tā, vai šādu darījumu rezultātā radušās saistības vienmēr pilnīgi sedz no matemātiskajām rezervēm.;

3) 8. pensiju apdrošināšanas sabiedrību darbībua pensiju jomā, kas noteikta Likumā par darba darbinieku nodarbināto personu pensijām ( TEL ) un citos saistītos Somijas tiesību aktos, ja:

a) pensiju apdrošināšanas sabiedrības, kam jau saskaņā ar Somijas likumiem jābūt atsevišķai grāmatvedības un vadības sistēmai saistībā ar darbību pensiju jomā, turpmāk, sākot no pievienošanās dienas √ 1995. gada 1. janvāra ∏ , izveido atsevišķas juridiskas personas šo darbību veikšanai;

b) Somijas iestādes bez diskriminācijas atļauj visu dalībvalstu pilsoņiem un uzņēmējsabiedrībām saskaņā ar Somijas tiesību aktiem veikt darbības, kas noteiktas 2. pantā saistībā ar šo atbrīvojumu, pamatojoties uz: īpašumtiesībām vai līdzdalību esošajā apdrošināšanas sabiedrībā vai sabiedrību grupā √ vai izveidojot ∏ jaunu apdrošināšanas sabiedrību vai sabiedrību grupu, arī pensiju apdrošināšanas sabiedrību, radīšanu vai līdzdalību piedaloties tajās;.

c) Somijas iestādes trīs mēnešu laikā pēc pievienošanās dienas iesniedz Komisijai ziņojumu, norādot, kādi pasākumi ir veikti, lai nodalītu TEL darbības no parastām apdrošināšanas darbībām, ko parasti veic Somijas apdrošināšanas sabiedrības, lai panāktu visu šīs direktīvas prasību izpildi.

10. pants √ Organizācijas, uzņēmējsabiedrības un iestādes ∏

√Saistībā ar dzīvības apdrošināšanu šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz šādām organizācijām, uzņēmējsabiedrībām un iestādēm: ∏

1) 5) organizācijāmas, kas uzņemas izmaksāt atlīdzību vienīgi nāves gadījumā, ja atlīdzības apjoms nepārsniedz viena mirušā apbedīšanas caurmēra vidējās izmaksas vai ja atlīdzība paredzēta materiālā izteiksmē natūrā;

6. savstarpējās apdrošināšanas apvienībām, kuru:

- statūtos ir paredzēta iespēja prasīt vai nu papildu iemaksas, vai atlīdzības samazināšanu, vai arī atbalstu no citām personām, kas uzņēmušās saistības šajā nolūkā,; un

- gada ienākums no iemaksām, kas iekasētas saskaņā ar darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva, nepārsniedz EUR 5 miljonus trīs secīgu gadu laikā. Ja šī summa pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro, sākot no ceturtā gada.

Tomēr šā panta noteikumi neliedz savstarpējas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai prasīt licenci vai palikt licencētai saskaņā ar šo direktīvu;

2) 7. „Versorgungsverband deutscher Wirtschaftsorganisationen” Vācijā, ja vien tās statūtus negroza saistībā ar tās darbības jomu ð kompetenci ï ;.

ê2005/68/EK 1. pants (pielāgots)

√4. APAKšIEDAļA – PāRAPDROšINāšANA ∏

11. PANTS √ Pārapdrošināšana ∏

2. √Attiecībā uz pārapdrošināšanu ∏ Ššo direktīvu nepiemēro:

a) apdrošināšanas uzņēmumiem, kuriem piemēro Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK;

b) darbībām un organizācijām, kas minētas Direktīvas 73/239/EEK 2. un 3. pantā;

c) darbībām un organizācijām, kas minētas Direktīvas 2002/83/EK 3. pantā;

d) pārapdrošināšanas darbībām, ko veic vai pilnībā garantē dalībvalsts valdība, ja tā būtisku sabiedrības interešu vārdā rīkojas kā pārapdrošinātājs pēdējā instancē, tostarp apstākļos, kuros šāda funkcija tai jāuzņemas tirgus situācijā, kad pienācīga komerciāla seguma iegūšana tirgū nav iespējama.

ê2005/68/EK 62. pants

12. pantsPārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, kas izbeidz savu darbību

1. Šo direktīvu nepiemēro tādiemām pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām, kas līdz 2007. gada 10. decembrim ir pārtraukušias slēgt jaunus pārapdrošināšanas līgumus un pārvalda tikai savu esošo portfeli, lai izbeigtu savu darbību.

2. Dalībvalstis izveido attiecīgo pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību sarakstu un dara zināmu šo sarakstu visām pārējām dalībvalstīm.

ê98/78/EK 1. pants un 2001/17/EK 2. pants (pielāgots)

√3. IEDAļA – DEFINīCIJAS ∏

13. PANTS DEFINīCIJAS

1. Šajā direktīvā √ piemēro šādas definīcijas ∏ :

a1) " apdrošināšanas sabiedrība " ir √ tiešās dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmējsabiedrība, kas saņēmusi atļauju licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6 √ 14 ∏ . pantu;

ê98/78/EK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

b2) trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība ir √ apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība, kam būtu vajadzīga licence saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6 √ 14 ∏ . pantu, ja tās juridiskā adrese √ galvenais birojs ∏ būtu bijusi atrastos Kopienā;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 59. panta 2. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

c3) pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība ir uzņēmumsējsabiedrība, kasm izsniegta oficiālia licencēta licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu 3 √ 14 ∏ . pantu √ pārapdrošināšanas darbību veikšanai ∏ ;

ê2005/68/EK 59. panta 2. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

l4) trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība ir √ pārapdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība, kam būtu vajadzīga licence saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 3 √ 14 ∏ . pantu, ja tās galvenais birojs atrastos Kopienā.;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkts (pielāgots)

a5) „ pārapdrošināšana ” ir √ vai nu ∏

a) darbība, ko veic pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, pieņemot cedētos riskus no apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības vai citas pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības.; vai

b) Ttādas riska parakstītāju asociācijas gadījumā, kas pazīstama kā Lloyd's, pārapdrošināšana ir arī darbība, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kas nav riska parakstītāju asociācija, kura pazīstama kā Lloyd's, pieņemot cedētos riskus no jebkura Lloyd's locekļa;

e) "uzņēmums" ir pārapdrošināšanas uzņēmuma galvenais birojs vai d) apakšpunktā minētā filiāle;

ê92/49/EEK 1. panta c) punkts (pielāgots)

c6) " piederības dalībvalsts " ir √ vai nu ∏

√a) –– attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu –– ∏ dalībvalsts, kurā atrodas galvenais birojs apdrošināšanas uzņēmumam sabiedrības, kas apdrošina attiecīgo sedz risku, galvenais birojs; vai

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts (pielāgots)

eb) “piederības dalībvalsts” nozīmē √ –– attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu –– ∏ dalībvalstis, kurā atrodas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas uzņemas saistības, galvenais birojs; vai

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta f) apakšpunkts (pielāgots)

fc) "piederības dalībvalsts" ir dalībvalsts ir √ –– attiecībā uz pārapdrošināšanu –– ∏ dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības galvenais birojs;

ê92/49/EEK 1. panta d) un e) punkts (pielāgots)

d)“ filiāles dalībvalsts ” ir dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, kas apdrošina attiecīgo risku;

e)“ pakalpojumu sniegšanas dalībvalsts ” ir dalībvalsts, kurā atrodas Direktīvas 88/357/EEK 2. panta d) apakšpunktā definētais risks, ja to apdrošina apdrošināšanas uzņēmums vai filiāle, kas atrodas citā dalībvalstī;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkts (pielāgots)

g) "filiāles dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā atrodas pārapdrošināšanas uzņēmuma filiāle;

h7) " uzņēmēja dalībvalsts " ir dalībvalsts, √ kas nav piederības dalībvalsts un ∏ kurā √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai ir filiāles vai kurā pārapdrošināšanas uzņēmums tā sniedz pakalpojumus;

ê2005/68/EK 59. panta 2. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

k8) kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes ir valsts iestādes, kuras ar likumu vai citiem normatīviem aktiem pilnvarotas uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus vai pārapdrošināšanas uzņēmumus sabiedrības;

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

b)“filiāle” nozīmē dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pārstāvniecību vai filiāli.

Dalībvalsts teritorijā pastāvīgi esošas sabiedrības pielīdzina pārstāvniecībām vai filiālēm, pat ja to klātbūtne nav pārstāvniecības vai filiāles veidā, bet tikai kā birojs, ko vada pašas sabiedrības personāls vai neatkarīga persona, kurai dotas pastāvīgas pilnvaras rīkoties sabiedrības vārdā kā pārstāvim;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkts (pielāgots)

d9) " filiāle " ir √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības pārstāvniecība vai filiāle √ , kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav piederības dalībvalsts ∏ ;

ê92/49/EEK 1. pants (pielāgots)

b)“ filiāle ” ir apdrošināšanas uzņēmuma pārstāvniecība vai filiāle saskaņā ar Direktīvas 88/357/EEK 3. pantu;

ê2001/17/EK 2. pants (pielāgots)

b) "filiāle" ir kādas apdrošināšanas sabiedrības jebkāda veida pastāvīga klātbūtne, veicot apdrošināšanas darbību tādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts;

ê88/357/EEK 2. pants (pielāgots)

ðjauns

a)“Pirmā direktīva” nozīmē

Direktīvu 73/239/EEK;

b)“uzņēmums”,

- I un II sadaļu piemērojot, nozīmē

jebkuru uzņēmumu, kas saņēmis licenci saskaņā ar Pirmās direktīvas 6. vai 23. pantu,

- I un III sadaļu piemērojot, nozīmē

jebkuru uzņēmumu, kas saņēmis licenci saskaņā ar Pirmās direktīvas 6. vai 23. pantu,

c) "iestāde"

nozīmē uzņēmuma galveno biroju, pārstāvniecību vai filiāli, ievērojot šīs direktīvas 3. pantu;

d10) " riska dalībvalsts " dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti , nozīmē ir √ jebkura no turpmāk norādītajām dalībvalstīm ∏ ð no nedzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas ï:

a) dalībvalstis, kurā atrodas īpašums, ja apdrošināšana attiecas uz ēkām vai ēkām un to piederumiem, ja piederumi ir apdrošināti tajā pašā apdrošināšanas polisē,;

b) reģistrācijas dalībvalstis, ja apdrošināšana attiecas uz jebkura veida transportlīdzekļiem,;

c) dalībvalstis, kurā apdrošinājuma ņēmējs izņēmis polisi, ja tā ir polise ar derīguma termiņu līdz četriem mēnešiem, kas apdrošina pret risku ceļojumos vai brīvdienās, neatkarīgi no apdrošināšanas veida,;

d) √visos gadījumos, kas nav skaidri ietverti a), b) vai c) apakšpunktā ∏, dalībvalstis, kurā atrodas √ vai nu ∏

i) apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai,

ii) ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, dalībvalsti, kurā atrodas šīs personas iestāde uzņēmums, ar ko noslēgts līgums;

e) "iestādes dalībvalsts" nozīmē

dalībvalsti, kurā atrodas iestāde, kas apdrošina pret risku;

f) "pakalpojumu sniegšanas dalībvalsts" nozīmē

dalībvalsti, kurā pastāv risks, pret ko apdrošina iestāde, kura atrodas citā dalībvalstī.

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

ðjauns

c)“iestāde” nozīmē sabiedrības galveno biroju, pārstāvniecību vai filiāli;

d)“saistības” nozīmē saistības kādā no apdrošināšanas vai 2. pantā norādīto darbību veidiem;

f)“filiāles dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā atrodas filiāle, kas uzņemas saistības;

g11) " saistību dalībvalsts " nozīmē ir dalībvalstis, kurā ð dzīvības apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā ï √ atrodas vai nu ∏

a) apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta, vai,

b) uzņēmums, ar ko noslēgts līgums, ja apdrošinājuma ņēmējs ir juridiska persona, dalībvalsti, kurā atrodas šīs personas iestāde, ar ko noslēgts līgums;

h)“pakalpojumu sniegšanas dalībvalsts” nozīmē saistību dalībvalsti, ja saistības uzņemas dzīvības apdrošināšanas sabiedrība vai filiāle, kas atrodas citā dalībvalstī;

ê98/78/EK 1. panta d) punkts (pielāgots)

d12) mātes uzņēmums sabiedrība ir mātes sabiedrība [mātes uzņēmums] Padomes Direktīvas 83/349/EEK[42] 1. panta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kas pēc kompetento iestāžu uzskata faktiski dominē citā uzņēmumā;

ê98/78/EK 1. panta e) punkts (pielāgots)

e13) meitas uzņēmums sabiedrība ir √ jebkāda ∏ meitas sabiedrība [meitas uzņēmums] Direktīvas 83/349/EEK 1. panta nozīmē √ , tostarp tās meitas sabiedrības ∏ un jebkurš uzņēmums, kurā mātes uzņēmums pēc kompetento iestāžu uzskata faktiski dominē. Arī meitas uzņēmumu meitas uzņēmumus uzskata par tā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem, kurš ir pirmais no šiem uzņēmumiem;

ê95/26/EK 2. panta 1. punkts un 2002/83/EK 1. panta 1. punkta r) apakšpunkts (pielāgots)

r14) “ ciešas ” saistība attiecības nozīmē ir situācijua, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista: √kontrole vai ∏

i) līdzdalība, kura nozīmē vismaz 20 % no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla tieša vai netieša turēšana, vai

ii) kontrole, kura nozīmē saistību starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kā tā visos gadījumos definēta Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīga saistība starp fizisku vai juridisku personu un kādu sabiedrību; meitasuzņēmumu meitasuzņēmumus uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Uzskata, ka situācija, kad viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir pastāvīgi saistītas ar vienu un to pašu personu ar kontroles saistībāmu palīdzību, arī veido ciešu saistību šādu personu starpā;

ê92/49/EEK 1. panta f) punkts, 2002/83/EK 1. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 2005/68/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunkts (pielāgots)

i15) " kontrole " ir mātesuzņēmuma sabiedrības un meitasuzņēmuma sabiedrības attiecības, kas definētas √ kā izklāstīts ∏ Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp fizisku vai juridisku personu un uzņēmumuējsabiedrību;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) ievilkums (pielāgots)

n) "ciešas attiecības" ir situācija, kurā divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir saistītas ar:

i16) līdzdalība , kura nozīmē ir vismaz 20 % no uzņēmuma sabiedrības balsstiesībām vai kapitāla tieša vai netieša turēšana,; vai

ii) kontroli, visos gadījumos, kas paredzēti Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. un 2. punktā, vai kas ir līdzīgas attiecības starp jebkuru fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

ê92/49/EEK 1. panta g) punkts, 2002/83/EK 1. panta 1. punkta j) apakšpunkts un 2005/68/EK 2. panta 1. punkta j) apakšpunkts (pielāgots)

j17) " būtiska līdzdalība " ir tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumāējsabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj ievērojami būtiski ietekmēt pārvaldību vadību √ minētajā ∏ uzņēmumāējsabiedrībā, kurā līdzdalība iegūta;

ê92/49/EEK 1. panta g) punkts

Sakarā ar 8. un 15. pantu un pārējiem līdzdalības līmeņiem, kas minēti 15. pantā, šajā definīcijā ievēro balsstiesības, kas minētas Direktīvas 88/627/EEK 7. pantā[43];

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkta m) apakšpunkts (pielāgots)

m18) " regulēts tirgus " nozīmē √ vai nu ∏ :

a) attiecībā uz tirgu, kas atrodas dalībvalstī, regulētu tirgu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 93/22/EEK 2004/39/EK[44] 14. panta 13. punktāa 14) apakšpunktā, un vai

b) attiecībā uz tirgu, kas atrodas trešā valstī, finanšu tirgu, √ kurš atbilst šādiem nosacījumiem: ∏

i) √to ir ∏ atzinusi dzīvības apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalsts, kurš √ un tas ∏ atbilst salīdzināmām prasībām., √kas salīdzināmas ar Direktīvā 2004/39/EK minētajām; ∏

ii) Visiem finanšu dokumentiem instrumenti, ar kuriem šajā tirgū tirgojas, kvalitātes ziņā jābūt √ ir ∏ līdzvērtīgiem dokumentiem instrumentiem, ar kuriem tirgojas attiecīgās √ piederības ∏ dalībvalsts regulētajā tirgū vai tirgos;

ê76/580/EEK 1. panta 1. punkts un 1. panta 2. punkts (pielāgots)

a)“norēķinu vienība” ir Eiropas norēķinu vienība (ENV), kas noteikta ar Komisijas Lēmumu Nr. 3289/75/EOTK[45]. Ja šī direktīva atsaucas uz norēķinu vienībām, to maiņas vērtība attiecīgo valstu valūtās, kas jāizmanto katru gadu no 31. decembra, ir tā vērtība, kas ir spēkā tā gada oktobra pēdējā dienā, kurā ENV maiņas vērtība ir noteikta visās Kopienas valūtās;

ê73/239/EEK 5. panta b) punkts

b) “atbilstīgi aktīvi” nozīmē apdrošināšanas saistību, kas izteiktas noteiktā valūtā, pārstāvēšanu ar aktīviem, kas izteikti vai realizējami tajā pašā valūtā;

ê90/618/EEK 1. pants (pielāgots)

c)“transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 72/166/EEK 1. panta 1. punktā;

b19) " √ valsts ∏ birojs " ir valsts apdrošinātāju birojs apvienība, kā definēts Padomes Direktīvas 72/166/EEK[46] 1. panta 3. punktaā definējumā;

c20) "√ valsts ∏ garantiju fonds " ir Padomes Direktīvas 84/5/EEK[47] 1. panta 4. punktā minētais fonds;

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkta q) apakšpunkts (jauns)

q) “ riska kapitāls ” nozīmē summu, kas maksājama nāves gadījumā, atrēķinot galvenā riska matemātiskās rezerves;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkts (pielāgots)

o21) finanšu uzņēmums sabiedrība ir viens √ kāda ∏ no šādiemām uzņēmumiem sabiedrībām:

ia) kredītiestāde, finanšu iestāde vai bankas pakalpojumu palīguzņēmums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK[48] 2006/48/EK [49] 14. panta 5. un 23 21. punkta nozīmē;

iib) apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, √ vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, vai apdrošināšanas kontrolakciju pārvaldītājsabiedrība Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta 219. panta 1. punkta e) apakšpunkta nozīmē;

iiic) ieguldījumu sabiedrība vai finanšu iestāde Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē;

ivd) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība [kontrolakciju sabiedrība] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK [50] 2. panta 15). punkta nozīmē;

ê2005/68/EK 59. panta 2. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

l)trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums ir uzņēmums, kam būtu vajadzīga licence saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 3. pantu, ja tā galvenais birojs atrastos Kopienā.

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta p) apakšpunkts (pielāgots)

p22) " īpašam nolūkam dibināta sabiedrība " ir jebkurša iekļauts vai neiekļauts uzņēmums sabiedrība, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kas uzņemas riskus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām un kas savu pakļautību šādiem riskiem savus riska darījumus pilnībā finansē ar ieņēmumiem no aizdevumu izsniegšanas vai no kāda cita finansēšanas mehānisma, ja šāda aizdevuma sniedzēja atmaksas tiesības vai cits finansēšanas mehānisms ir pakļauts šādas sabiedrības pārapdrošināšanas saistībām;

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) "kaptīvs pārapdrošināšanas uzņēmums" ir pārapdrošināšanas uzņēmums, kas pieder vai nu finanšu uzņēmumam, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu grupa, kuru darbību regulē Direktīva 98/78/EK, vai uzņēmumam, kas nav finanšu uzņēmums, un kura mērķis ir nodrošināt pārapdrošināšanas segumu tikai tiem riskiem, kas attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmumu grupu, kurai kaptīvais pārapdrošinātājs pieder vai kurā tas ietilpst;

òjauns

23) ārpakalpojums ir jebkāda veida vienošanās starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību un pakalpojumu sniedzēju, kurš vai nu ir, vai nav uzraudzīta struktūrvienība, ar ko šis pakalpojumu sniedzējs īsteno procesu, pakalpojumu vai darbību vai nu tieši, vai ar apakšuzņēmēju starpniecību, ko citādi veiktu pati apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

24) parakstīšanas risks ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, ko izraisījusi neatbilstīga cenu noteikšana un provizoriskie pieņēmumi;

25) tirgus risks ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks finanšu stāvoklī, kas tieši vai netieši rodas aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa svārstību un nepastāvības rezultātā;

26) kredītrisks ir zaudējumu vai negatīvu pārmaiņu risks finanšu stāvoklī, kas rodas vērtspapīru emitentu, darījumu partneru un jebkuru debitoru kredītstāvokļa svārstību rezultātā, kam pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un kas izpaužas kā darījumu partneru saistību nepildīšanas risks, likmju starpības risks vai tirgus riska koncentrācija;

27) operacionālais risks ir zaudējumu risks, ko rada neatbilstīgas vai kļūdainas iekšējās procedūras vai personāls un sistēmas, vai arī ārēji notikumi;

28) likviditātes risks ir risks, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nespēs realizēt ieguldījumus un citus aktīvus, lai nokārtotu savas finansiālās saistības, iestājoties to termiņam;

29) koncentrācijas risks ir visi riska darījumi, kuru vērtībai ir tāds zaudējumu potenciāls, kas ir pietiekami liels, lai apdraudētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspēju vai finanšu stāvokli;

30) riska mazināšanas metodes ir visas metodes, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ļauj nodot daļu risku vai visus to riskus citai pusei;

31) diversifikācijas efekti ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību un grupu riska darījumu vērtības samazināšana saistībā ar to uzņēmējdarbības diversifikāciju, kas rodas saistībā ar faktu, ka kāda riska negatīvo rezultātu var kompensēt ar cita riska labvēlīgāku rezultātu, ja šie riski nav pilnībā savstarpēji saistīti;

32) varbūtības sadalījuma prognoze ir matemātiska funkcija, ar ko apraksta noteiktas grupas savstarpēji izslēdzošu nākotnes notikumu iespējamu realizāciju;

33) riska pakāpe ir matemātiska funkcija, ar ko nosaka dotās varbūtības sadalījuma prognozes naudas summu un monotoni palielina riska darījumu vērtības līmeni, kas ir minētās varbūtības sadalījuma prognozes pamatā;

ê2005/68/EK 2. pants

2. Šī panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē pārapdrošināšanas uzņēmumu veiktu apdrošināšanu papildpensiju uzkrāšanas institūcijām, kuru darbību regulē Direktīva 2003/41/EK[51], ja šādas iestādes piederības dalībvalsts tiesību akti to atļauj, arī uzskata par darbību, uz kuru attiecas šī direktīva.

Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē pārapdrošināšanas uzņēmuma pastāvīga klātbūtne dalībvalstī pielīdzināma pārstāvniecībai vai filiālei, pat ja šī klātbūtne nav filiāles vai pārstāvniecības formā, bet izpaužas tikai kā birojs ar minētā uzņēmuma darbiniekiem vai kā neatkarīga persona, kurai ir pastāvīgas pilnvaras rīkoties uzņēmumu vārdā tā, kā to darītu pārstāvniecība.

Šā panta 1. punkta j) apakšpunkta nozīmē un saistībā ar 12. un 19.–23. pantu un pārējiem līdzdalības līmeņiem, kas minēti 19.–23. pantā, jāņem vērā balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā[52].

Šā panta 1. punkta l) apakšpunkta nozīmē meitasuzņēmumus, kuru mātesuzņēmums ir cita uzņēmuma meitasuzņēmums, uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

Šā panta 1. punkta n) apakšpunkta nozīmē:

jebkuru meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskata par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas vada šo uzņēmumu grupu;

stāvokli, kad divas vai vairāk fiziskas vai juridiskas personas ar vienu un to pašu personu saista pastāvīgas kontroles attiecības, uzskata par ciešām saiknēm šādu personu starpā.

ê2002/83/EK 1. panta 2. punkts un 2005/68/EK 2. pants

2. Ja šī direktīva atsaucas uz eiro, to maiņas vērtība attiecīgo valstu valūtās, kas jāizmanto katru gadu no 31. decembra, ir tā vērtība, kas ir spēkā tā gada oktobra pēdējā dienā, kurā eiro maiņas vērtība ir noteikta visās Kopienas valūtās.

ê2002/83/EK (pielāgots)

II SADAĻA NODAĻA –– DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS UZSĀKŠANA

14. pants Licencēšanas princips

ê92/49/EEK 4. pants (pielāgots)

1. Lai sāktu darījumus tiešās apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ jomā, uz ko attiecas šī direktīva, vajadzīga licence.

2. Šādu √ Pirmajā punktā minēto ∏ licenci no piederības dalībvalstus kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm lūdz:

a) uzņēmumi sabiedrības, kas reģistrē galveno biroju šajās valstīs minētās valsts teritorijā;

b) √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības, kas ir saņēmušias šā panta pirmajā daļā minēto licenci √ atbilstīgi 1. punktam un vēlas ∏ un izvērš paplašināt savu uzņēmējdarbību visā ar apdrošināšanas nozarē veidiem vai citās apdrošināšanas nozarēs √ , kuriem tās vēl nav saņēmušas licenci ∏ .;

òjauns

c) pārapdrošināšanas sabiedrības, kas ir saņēmušas licenci atbilstīgi 1. punktam un vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību ar pārapdrošināšanas darbībām, kurām tās vēl nav saņēmušas licenci.

2002/13/EK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

ðjauns

3. Tomēr šā panta ð Direktīvas 4. panta ï noteikumi neliedz savstarpējas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai pieprasīt licenci vai palikt licencētami saskaņā ar šo direktīvu.

ê2002/83/EK 5. pants (pielāgots)

15. pantsLicencēšanas joma

1. √Direktīvas 14. panta noteikumiem atbilstīga ∏ Llicence ir derīga visā Kopienas teritorijā. Tā ļauj sabiedrībai √ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ∏ tajā veikt uzņēmējdarbību, √ un šī licence attiecas arī uz ∏ izmantojot tiesībasām veikt uzņēmējdarbību vai √ un uz ∏ pakalpojumu sniegšanas brīvību.

2. √Saskaņā ar 14. panta noteikumiem ∏ Llicenci izsniedz par kādu konkrētu dzīvības kādam no √ tiešās ∏ apdrošināšanas veiduiem, kādi kas uzskaitīti I pielikumāa A punktā vai II pielikumā. Tā attiecas uz visu apdrošināšanas veidu, ja vien pieteikuma iesniedzējs nevēlas to attiecināt tikai uz dažiem riskiem, uz ko attiecas šis apdrošināšanas veids.

ê73/239/EEK pielikums, A punkts (pielāgots)

Riskus, kas iekļauti kādā nozarē apdrošināšanas veidā, nevar iekļaut nevienā citā nozarē apdrošināšanas veidā, izņemot C punktā √ 16. panta 1. punktā ∏ minētajos gadījumos.

ê2002/83/EK 5. panta 2. punkts (pielāgots)

Dalībvalsts var piešķirt lLicenci √ var piešķirt ∏ darbībai divos vai vairākos apdrošināšanas veidos, ja tās √ dalībvalsts ∏ tiesību akti pieļauj vienlaicīgiu darboties darbību šajos apdrošināšanas veidos.

ê92/49/EEK 5. panta 2. punkts (pielāgots)

Tomēr:

a) 3. √Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu ∏ dalībvalstis var piešķirt licenci to apdrošināšanas nozaru veidu grupām, kas uzskaitītasi I pielikuma B punktā, pievienojot attiecīgu apzīmējumu, kas norādīts minētajā punktā;.

b) licence, kas piešķirta vienai apdrošināšanas nozarei vai nozaru grupai, ir derīga arī papildu riska apdrošināšanai, kas pieder pie citas nozares, ja tiek ievēroti pielikuma C punktā minētie nosacījumi.

ê2002/83/EK 5. panta 2. punkts (pielāgots)

Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes var ierobežot licenci, kas lūgta darbībai vienā apdrošināšanas veidā, līdz 7 √ 23 ∏ . pantā minētajā darbības plānā paredzētajām darbībām.

ê84/641/EEK 2. pants (pielāgots)

4. Uzņēmumi Uzņēmējsabiedrības, uz kuriemām attiecas šī direktīva, šajā punktā √ 6. pantā ∏ minēto darbību drīkst veikt tikai tad, ja tieās ir saņēmušias atļauju darboties licenci darbībai I pielikuma A punktā minētajā 18. nozarē apdrošināšanas veidā, neierobežojot minētā pielikuma C punktu √ 16. panta 1. punkta noteikumus ∏ . Tādā gadījumā attiecīgajām darbībām piemēro šo direktīvu.

ê2005/68/EK 4. pants (pielāgots)

25. √Attiecībā uz pārapdrošināšanu ∏ Llicenci piešķir nedzīvības pārapdrošināšanas darbībām √ pārapdrošināšanai ∏ , dzīvības pārapdrošināšanas darbībām √ pārapdrošināšanai ∏ vai visa veida pārapdrošināšanas darbībām √ pārapdrošināšanai ∏ atbilstoši pieteikuma iesniedzēja pieprasījumam.

Licences pieteikumu izskata, ņemot vēraā darbības plānu, kas iesniegts saskaņā ar 6. panta b) apakšpunktu un 11. pantu √ 18. panta 1. punkta c) apakšpunktu ∏ , un visu nosacījumu izpildi, kurus licences saņemšanai noteikusi tā dalībvalsts, kurā licence tiek pieprasīta.

ê73/239/EEK pielikums, C punkts (pielāgots)

16. pants √Papildriski ∏

1. √ Apdrošināšanas ∏ Uzņēmums sabiedrība, kas saņēmis √ kas saņēmusi ∏ licenci apdrošināt pamatrisku vienā nozarē apdrošināšanas veidā vai nozaru apdrošināšanas veidu grupā, √ kā izklāstīts I pielikumā, ∏ var apdrošināt arī citu nozaru riskus, kas ietverti citos apdrošināšanas veidos, bez √ vajadzības saņemt ∏ licencesi, ja tie √ minētajiem riskiem, ja riski pilnībā atbilst šādiem nosacījumiem ∏ :

a) √tie ∏ ir saistīti ar pamatrisku,;

b) √tie ∏ attiecas uz objektu, kas ir apdrošināts pret pamatrisku,; un

c) √tie ∏ ir iekļautsi pamatriska apdrošināšanas līgumā.

ê87/344/EEK 9. pants (pielāgots)

2. √ Atkāpjoties no 1. punkta, ∏ I pielikuma A punkta 14., 15. un 17. nozarē apdrošināšanas veidā iekļautos riskus tomēr nedrīkst uzskatīt par citu nozaru apdrošināšanas veidu papilduriskiem.

√ Tomēr ∏ Risku, kas iekļauts 17. nozarē (juridisko izdevumu apdrošināšanau), √ kā norādīts 17. apdrošināšanas veidā, ∏ tomēr var uzskatīt par 18. nozares apdrošināšanas veida papildurisku, ja ir izpildīti pirmajā √ 1. punktā ∏ daļā izklāstītie nosacījumi √ un viens no turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem ∏ ,:

a) gadījumā, ja galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas.;

b) Juridisko izdevumu apdrošināšanua var uzskatīt par papildu risku arī apstākļos, kas izklāstīti pirmajā daļā, ja apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to.

ê2005/68/EK 5. pants (pielāgots)

17. pants √ Apdrošināšanas un ∏ Ppārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības forma

1. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai katrami pārapdrošināšanas uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai, kas iesniedzisgusi licences pieteikumu √ saskaņā ar 14. pantu ∏ , būtu viena no IIII pielikumā minētajām uzņēmējdarbības formām.

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var izveidot uzņēmumusējsabiedrības saskaņā ar jebkuru publisko tiesību formu, ja to mērķis ir veikt √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas darījumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi nosacījumiem, ar kuriem darbojas uzņēmumiējsabiedrības, kurus ko regulē privāttiesības.

ê2002/83/EK 64. pants (pielāgots)

√ 3. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus saistībā ar III pielikumā norādīto formu uzskaitījuma papildināšanu. ∏

òjauns

Minētos īstenošanas pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, cita starpā papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2005/68/EK 6. pants (pielāgots)

18. pants √ Licences iegūšanas ∏ Nnosacījumi

1. Piederības dalībvalsts pārapdrošināšanas uzņēmumiem visām uzņēmējsabiedrībām, kas vēlas iegūt licenci, nosaka šādas prasības:

ê92/49/EEK 6. pants (pielāgots)

ba) √apdrošināšanas sabiedrībām – ∏ ierobežot tie √ to ∏ drīkst veikt darbību ar darījumusiem tikai apdrošināšanas jomā un ar tiem tieši saistītasām darbībasām, neveicot citādu komercdarbību;

ê2005/68/EK 6. pants (pielāgots)

ab) √pārapdrošināšanas sabiedrībām – ∏ ierobežot savu √ to ∏ darbību ar pārapdrošināšanas darījumiem un ar tiem saistītām darbībām; tas šī prasība var ietvert arī kontrolakciju pārvaldītājsabiedrības funkciju un darbības attiecībā uz finanšu nozares darbībām Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 8. punkta nozīmē;

ê2002/83/EK 6. panta 1. punkts (pielāgots)

ðjauns

c) tām jāiesniedz darbībuas plāns saskaņā ar 7 √ 23 ∏ . pantu;

d) ð tām jāuztur izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību ï tām jābūt minimālajam garantiju fondam, kurš kas paredzētsa šīs direktīvas 29. panta 2. punktā 126. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

òjauns

e) jāpierāda, ka tā turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pašu kapitālu, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību, kas paredzēta 99. pantā;

f) jāpierāda, ka tā turpmāk spēs uzturēt izmantojamo pamata pašu kapitālu, ar ko segt minimālā kapitāla prasību, kas paredzēta 125. pantā;

ê2002/83/EK 6. panta 1. punkts, 92/49/EEK 6. panta e) punkts un 2005/68/EK 6. panta d) punkts (pielāgots)

ðjauns

eg) ðjāsniedz informācija par pārvaldes sistēmas struktūru, kas minēta IV nodaļas 2. iedaļā; ï tās efektīvi jāvada personām ar labu reputāciju un attiecīgu profesionālo kvalifikāciju vai pieredzi.

ê2000/26/EK 8. panta a) punkts (pielāgots)

fh) √attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu ∏ paziņo tā √ visu to ∏ atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja √ pārstāvju ∏ vārdus un adresies, kas √ atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/26/EK[53] 4. pantam ∏ katrā dalībvalstī ir ieceltsi citādi nekā dalībvalstī, kurā lūgta atļauja licence, ja apdrošinātie riski pieder pie I pielikuma A punktā norādītās 10. nozares apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību.

ê92/49/EEK 6. pants (pielāgots)

ðjauns

2. An √Apdrošināšanas ∏ Uzņēmumam sabiedrībai, kas vēlas iegūt licenci, lai izvērstu darbību savu uzņēmējdarbību citāsos apdrošināšanas nozarēs veidos, vai paplašinātu piemērošanas jomu licenciei, kas derīga tikai vienas nozares apdrošināšanas veida risku apdrošināšanai, jāiesniedz darbības plāns saskaņā ar 9 √ 23 ∏ . pantu.

Turklāt tami jāpierāda, ka tami ir 16 √ 99. panta 1. daļā un 125 ∏ . pantā paredzētāais maksātspējas rezerve ð izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību ï , un, ja attiecībā uz šīm citām nozarēm 17. panta 2. punkta noteikumos prasīts lielāks obligāto garantiju fonds nekā iepriekš, ka tai šāds fonds ir.

òjauns

3. Neskarot šā panta 2. punktu, apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu un vēlas iegūt licenci, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību ar riskiem, kas uzskaitīti I pielikuma A punkta 1. vai 2. apdrošināšanas veidā, kā norādīts 71. pantā, pierāda:

a) ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt dzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību, kā norādīts 126. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b) ka tā turpmāk apņemas segt minimālās finansiālās saistības, kā norādīts 72. panta 3. punktā.

4. Neskarot šā panta 2. punktu, apdrošināšanas sabiedrība, kas veic nedzīvības apdrošināšanu I pielikuma A punkta 1. vai 2. apdrošināšanas veidā uzskaitītajiem riskiem un vēlas iegūt licenci, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību ar dzīvības apdrošināšanas riskiem, kā norādīts 71. pantā, pierāda:

a) ka tai ir izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt dzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību un nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību, kā norādīts 126. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b) ka tā turpmāk apņemas segt minimālās finansiālās saistības, kā norādīts 72. panta 3. punktā.

ê2005/68/EK 7. pants (pielāgots)

19. pantsCiešas attiecības

1. Ja starp √ apdrošināšanas sabiedrību vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību un citām fiziskām vai juridiskām personām pastāv ciešas attiecības, kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes piešķir licenci tikai tad, ja šīs attiecības nekavē kompetentajām uzraudzības iestādēm efektīvi veikt to uzraudzības funkcijas.

2. Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes atsaka licences piešķiršanu, ja trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas regulē to fizisko vai juridisko personu darbību, ar kurām √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai grūtības šo tiesību aktu īstenošanā kavē kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu uzraudzības funkciju efektīvu veikšanu.

3. Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes pieprasa, lai pārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības pastāvīgi sniegtu tiemām informāciju, ko tās pieprasa, lai uzraudzītu atbilstību 1. punktā pirmajā daļā minētoajiem nosacījumuiem izpildi.

ê2005/68/EK 8. pants (pielāgots)

20. pants √ Apdrošināšanas vai ∏ Ppārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības galvenais birojs

Dalībvalstis pieprasa, lai √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību galvenie biroji atrastos tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese.

ê2005/68/EK 9. pants

21. pantsPolišu nosacījumi noteikumi un prēmiju lielumi

ê2002/83/EK 6. panta 5. punkts (pielāgots)

51. Dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas prasa √ nepieprasa ∏ iepriekš apstiprināt vai sistemātiski sniegt ziņas par vispārīgajiem un īpašajiem apdrošināšanas nosacījumiem noteikumiem, prēmiju lielumiem, par tehnisko bāzi, ko izmanto metodi prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai vai par veidlapām un citiem iespiedu dokumentiem, kurus dzīvības apdrošināšanas uzņēmējsabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem √ vai uzņēmējsabiedrībām, kas veic cesiju vai retrocesiju ∏ .

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas √ Tomēr attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu un ∏ vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai ievēroti valsts noteikumi par aktuārprincipiem, piederības dalībvalsts drīkst pieprasīt regulārus ziņojumus par to, kāda tehniskā bāze metode tiek izmantota prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai,. neizvirzot šo Šī prasībua √ nav ∏ kā priekšnoteikumus dzīvības apdrošināšanas sabiedrības darbībai √ licencēšanai ∏ .

ê92/49/EEK 6. pants (pielāgots)

2. Dalībvalstis nedrīkst paturēt √ nepatur ∏ spēkā vai neieviestš noteikumu par iepriekšēju ziņojumu sniegšanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā.

3. Šī direktīva nekādā ziņā neliedz dDalībvalstīmis √ var ∏ noteikt, ka uzņēmumiem sabiedrībām, kas vēlas iegūt vai ir ieguvušias licenci 18. apdrošināšanas nozarei veidam, kuraš norādītas I pielikuma A punktā, tiks tiek pārbaudīti to tiešie vai netiešie personāla un aprīkojuma avoti, ietverot medicīniskās grupas kvalifikāciju un aprīkojuma kvalitāti, kas šiemīm uzņēmumiem sabiedrībām pieejami, lai tieās varētu izpildīt saistības, kas rodas, veicot darījumus šaijā apdrošināšanas nozarē veidā.

34. Šī direktīva nekādā veidā neliedz dDalībvalstīmis √ var ∏ paturēt spēkā vai ieviest normatīvos vai un administratīvos aktus, kas liek apstiprināt statūtus un dibināšanas dokumentus un iesniegt citus dokumentus, kuri vajadzīgi normālai uzraudzībai.

ê2005/68/EK 10. pants (pielāgots)

22. pantsTirgus ekonomiskās vajadzības

Dalībvalstis nedrīkst paredzēt √ neparedz ∏ , ka, izskatot licences pieteikumu, tiek ņemtas vērā tirgus ekonomiskās vajadzības.

ê2005/68/EK 11. pants (pielāgots)

ðjauns

23. pants Darbības plāns

1. Darbības plānā, kas minēts 6. panta b) apakšpunktā 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jābūt šādiem datiem vai liecībām par:

a) to riskiemu √ vai saistību ∏ raksturs, kurus √ attiecīgā apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība paredz segt;

b) pārapdrošināšanas līgumu veidiems, kurus pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība vēlas paredz noslēgt ar cedentiem;

c) galvenajiem √ pārapdrošināšanas un ∏ retrocesijas pamatprincipiem;

d) minimālo garantiju fonda ð pamata pašu kapitāla ï posteņiem, kas veido ð minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību ï ;

ê92/49/EEK 7. pants (pielāgots)

de) aprēķiniem par to izdevumiemu novērtējumi, kas saistīti ar administratīvo pakalpojumu ieviešanu un darījumu drošību; finanšu avotiem, no kuriem paredzēts segt šīs izmaksas, un, ja apdrošināmie riski pieder pie I pielikuma A punktā norādītās 18. apdrošināšanas nozares veida — √ apdrošināšanas ∏ uzņēmuma sabiedrības rīcībā esošajiemie avotiem, kas nodrošina solītoās palīdzībuas sniegšanu;.

ê2005/68/EK 11. pants (pielāgots)

2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām, darbības plānā pirmajiem trīs finanšu gadiem √ plānā ∏ norāda √ šādu informāciju ∏ :

a) aprēķinus par pārvaldības izdevumiem, kas nav dibināšanas izmaksas, proti, kārtējie vispārējie izdevumi un komisijas;

b) aprēķinus par prēmijām vai maksājumiem un atlīdzību aprēķinus;

ca) provizoriskā paredzamā bilance;

òjauns

b) turpmākās maksātspējas kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļas 1. apakšiedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kas minēta a) apakšpunktā, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

c) turpmākās minimālā kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi 125. un 126. pantam, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kas minēta a) apakšpunktā, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

ê2005/68/EK 11. pants (pielāgots)

ðjauns

d) to finanšu avotu aprēķinus resursu novērtējums, kas ar ko paredzētis segt ð tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību ï parakstīto saistību segšanai un ð maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas normas nodrošināšanai.;

ê92/49/EEK 7. pants (pielāgots)

e) √ attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu un pārapdrošināšanu sniedz arī šādu informāciju ∏ par pirmajiem trim finanšu gadiem arī:

ei) aprēķiniem par to vadības pārvaldības izdevumiemu novērtējumi, kas nav ieviešanas izmaksas, proti, jo īpaši novērtējumi par kārtējiem vispārējiem izdevumiem un komisijuas maksu;

fii) prēmiju vai maksājumu un prasījumu prasību aprēķiniem novērtējumi;

ê2002/83/EK 7. pants (pielāgots)

f) √ attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu iesniedz ∏ un par pirmajiem trijiem finanšu gadiem arī: e) plānu, kurā sīki izklāstīti ienākumu un izdevumu aprēķini novērtējumi attiecībā uz tiešoajiem apdrošināšanu darījumiem, dzīvības pārapdrošināšanas līgumiem un dzīvības pārapdrošināšanas cesijām;.

f) paredzamajai bilancei;

g) apdrošināšanas saistību izpildei un maksātspējas rezerves nodrošināšanai paredzēto finanšu avotu aprēķiniem.

ê2005/68/EK 12. pants (pielāgots)

24. pantsAkcionāri un dalībnieki, kur iemu ir būtiska līdzdalība ir būtiska

1. Piederības dalībvalstus kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes nepiešķir uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai licenci darījumu uzsākšanai √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas jomā, iekams tās nav informētas par to, kas ir tiešie vai netiešie akcionāri vai dalībnieki, kuriemu ir būtiska līdzdalība ir būtiska, un par šīs līdzdalības apjomu, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziskas vai juridiskas personas.

Kompetentās √ Minētās ∏ iestādes atsaka licenci, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības stabilu un pienācīgu piesardzīgu vadību, tās neapmierina minēto akcionāru vai dalībnieku kvalifikācija.

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkta j) apakšpunkts (pielāgots)

2. Šīs definīcijas Pirmā punkta nolūkiem vajadzībām 8. un 15. panta sakarā un attiecībā uz citiem 15. pantā minētajiem līdzdalības līmeņiem jāņem vērā ņem balsstiesības, kas minētas 92. 10. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK √ 2004/109/EK ∏ (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem[54];.

ê73/239/EEK 12. pants, 2002/83/EK 9. pants un 2005/68/EK 13. pants (pielāgots)

25. pantsAtteikums piešķirt licenci

Visi lēmumi atteikt licenci precīzi jāpamato un jāpaziņo attiecīgajam √ attiecīgajai ∏ uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai.

ê73/239/EEK 12. pants, 2002/83/EK 9. pants un 2005/68/EK 13. pants (pielāgots)

Katra dalībvalsts paredz tiesības atteikuma gadījumā griezties tiesā √ , ja bijis atteikums piešķirt licenci ∏ .

ê73/239/EEK 12. pants, 2002/83/EK 9. pants un 2005/68/EK 13. pants (pielāgots)

Šādas tiesības paredz arī tādā gadījumā, ja kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes nav izskatījušas pieteikumu piešķirt licenci sešu mēnešu laikā pēc √ no ∏ tā saņemšanas nav izskatījušas pieteikumu piešķirt licenci.

ê2005/68/EK 60. panta 2. punkts (pielāgots)

26. pantsIepriekšēja s konsultēšanās apspriešanās ar citu dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm

1. Pirms licences piešķiršanas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai jākonsultējas jāapspriežas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, ja dzīvības apdrošināšanas uzņēmums minētā uzņēmējsabiedrība ir:

ê2005/68/EK 14. pants, 57. panta 1. punkts un 60. panta 2. punkts (pielāgots)

a) meitasuzņēmums sabiedrība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai, kas licencētsa citā dalībvalstī; vai

b) meitasuzņēmums sabiedrība uzņēmumamējsabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums sabiedrība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai, kas licencētsa citā dalībvalstī; vai

c) √uzņēmējsabiedrība ∏, kuru kontrolē viena un tā pati fiziskaā vai juridiskaā persona, kas kontrolē apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas licencētsa citā dalībvalstī.

ê2005/68/EK 60. panta 2. punkts (pielāgots)

2. Pirms licences piešķiršanas dzīvības apdrošināšanas √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrībai jākonsultējas jāapspriežas ar citu iesaistītoās dalībvalstus kompetentajām iestādēm √ iestādēm ∏ , kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja dzīvības apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība ir:

ê2005/68/EK 14. pants, 57. panta 1. punkts un 60. panta 2. punkts (pielāgots)

a) meitasuzņēmums sabiedrība Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai; vai

b) meitasuzņēmums sabiedrība uzņēmumamējsabiedrībai, kas ir mātesuzņēmums sabiedrība Kopienā licencētai kredītiestādei vai ieguldījumu sabiedrībai; vai

c) √uzņēmējsabiedrība ∏, kuru kontrolē viena un tā pati fiziskaā vai juridiskaā persona, kas kontrolē Kopienā licencētu kredītiestādi vai ieguldījumu sabiedrību.

ê2002/87/EK 22. panta 1. punkts un 2005/68/EK 14. pants un 60. panta 2. punkts (pielāgots)

ðjauns

3. Attiecīgās kompetentās iestādes, kas minētas 1. un 2. punktā, jo īpaši konsultē viena otru apspriežas savā starpā, novērtējot akcionāru piemērotību un ð visu to personu atbilstību un piemērotību prasībām, kuras faktiski vada uzņēmējsabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas ï un ir iesaistītas tās pašas uzņēmumuējsabiedrības grupas citas uzņēmuma vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi.

Tās sniedz viena otrai visu informāciju attiecībā uz par akcionāru piemērotību un ð visu to personu atbilstību un piemērotību prasībām, kuras faktiski vada uzņēmējsabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas ï vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīgas pārējām kompetentajām iestādēm kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā īstenot pastāvīgu kontroli attiecībā uz to, kā ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

ê2002/83/EK (pielāgots)

III SADAĻA

NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS UZŅĒMĒJDARBĪBU

1. III NODAĻA

FINANŠU UZRAUDZĪBAS PRINCIPI UN METODES √ UZRAUDZīBAS IESTāDES UN VISPāRīGIE NOTEIKUMI ∏

òjauns

27. pantsUzraudzības galvenais mērķis

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir sniegti vajadzīgie līdzekļi, ar ko panākt uzraudzības galveno mērķi, proti, apdrošinājuma ņēmēju un atlīdzības saņēmēju aizsardzību.

28. pantsUzraudzības vispārīgie principi

1. Uzraudzību pamato ar perspektīvu un uz risku orientētu pieeju. Tā ietver pastāvīgu pārbaudi attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības pareizu darbību un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atbilstību uzraudzības noteikumiem.

2. Uzraudzību veic gan klātienē, gan neklātienē.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā izklāstītās prasības piemēro proporcionāli apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzņēmējdarbībai raksturīgā riska veidam, sarežģītībai un pakāpei.

ê2005/68/EK 15. pants (pielāgots) un 2002/83/EK 10. pants (pielāgots)

ðjauns

29. pants Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes un uzraudzības objekts √ piemērošanas joma ∏

1. Par √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu √ sabiedrību ∏ finanšu uzraudzību, ieskaitot darījumus, ko tie √ tās ∏ veic caur filiālēm ar filiāļu palīdzību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbild vienīgi piederības dalībvalsts.

Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka kāda pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības varētu ietekmēt tās finansiālās sistēmas stabilitāti, tās informē kompetentās iestādes pārapdrošināšanas uzņēmuma piederības dalībvalstī. Pēdējās minētās iestādes novērtē pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem uzraudzības noteikumiem.

2. Finanšu uzraudzībā, kas paredzēta 1. punktā, ietilpst uzdevums pārbaudīt attiecībā uz √ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ∏ visu pārapdrošināšanas uzņēmuma uzņēmējdarbību, tā tās maksātspēju, tehnisko rezervju izveidošanu un ð izmantojamo pašu kapitālu ï aktīvus, no kuriem tās sedz, saskaņā ar piederības dalībvalsts noteikumiem vai praksi, ievērojot atbilstīgi Kopienas līmenī mērogā pieņemtosiem noteikumusiem.

ê92/49/EEK 9. pants (pielāgots)

Ja attiecīgais √ attiecīgā apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība ir licencētsa apdrošināt riskus, kas pieder pie I pielikuma A punktā norādītās 18. apdrošināšanas nozares veida, uzraudzību attiecina arī uz tehniskajiem līdzekļiem, kuri ir √ apdrošināšanas ∏ uzņēmuma sabiedrības rīcībā palīdzības darbībai, ko tasā uzņēmiesusies veikt, ja piederības dalībvalsts tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.

3. Piederības dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes prasa, lai visiem apdrošināšanas uzņēmumiem būtu stabila vadības un grāmatvedības sistēma un piemērota iekšējās kontroles organizācija.

ê2002/83/EK 10. panta 1. punkts (pielāgots)

1 3. Ja √ dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ saistību dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrības darbības varētu ietekmēt tās finanšu stāvokļa stabilitāti, tās informē kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes √ minētās ∏ sabiedrības piederības dalībvalstī.

Pēdējās minētās √ Piederības dalībvalsts uzraudzības ∏ iestādes novērtē sabiedrības darbības atbilstību šīsajā direktīvasā paredzētajiem konsultatīvās uzraudzības principiem.

òjauns

30. pantsPārredzamība un atbildība

1. Uzraudzības iestādes veic savus pienākumus pārredzami un atbildīgi, pienācīgi ievērojot konfidenciālās informācijas aizsardzību.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek atklāta šāda informācija:

a) normatīvo un administratīvo aktu un vispārīgo norādījumu teksti apdrošināšanas regulējuma jomā;

b) vispārējie kritēriji un metodes, ko izmanto 36. pantā minētajā uzraudzības pārbaudes procesā;

c) apkopotie statistikas dati par konsultatīvās uzraudzības piemērošanas galvenajiem aspektiem;

d) šajā direktīvā paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids;

e) uzraudzības mērķi un galvenās funkcijas un darbības.

Pirmajā daļā norādītā atklātā informācija ir pietiekama, lai būtu iespējams salīdzināt dažādu dalībvalstu uzraudzības iestāžu pieņemtos uzraudzības veidus.

Informāciju atklāj vienotā formā un regulāri atjaunina. Tā ir pieejama katrā dalībvalstī vienā elektroniskās piekļuves adresē.

3. Dalībvalstis var nodrošināt pārredzamas procedūras attiecībā uz savu uzraudzības iestāžu pārvaldes un vadības institūciju dalībnieku iecelšanu un atbrīvošanu.

4. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz 2. punktu, lai precizētu galvenos aspektus, par kuriem jāatklāj apkopotie statistikas dati, kā arī atklājamās informācijas formu, struktūru, satura rādītāju un publicēšanas datumu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2005/68/EK 60. panta 3. punkts (pielāgots)

ðjauns

√31. pants Pārapdrošināšanas līgumu vai retrocesijas līgumu noraidīšanas aizliegums ∏

1. Apdrošināšanas uzņēmuma pPārapdrošināšanas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, vai ar tādu apdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas licencētsa saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai šo direktīvu 14. pantu, apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības piederības dalībvalsts neatnoraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar √ minētās ∏ pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības vai √ minētās ∏ apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības finansiālošu stabilitāti.

ê2005/68/EK 15. pants (pielāgots)

32. Pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības retrocesijas līgumu ar tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu, vai ar tādu apdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas licencētsa saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai 2002/83/EK 14. pantu, pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības piederības dalībvalsts nenoraida uz tādu apsvērumu pamata, kas tieši saistīti ar attiecīgā minētās pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības vai attiecīgā minētās apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības finansiālošu stabilitāti.

4. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes prasa, lai visiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem būtu stabila vadības un grāmatvedības sistēma un piemērota iekšējās kontroles organizācija.

ê2005/68/EK 16. pants (pielāgots)

32. pantsCitā dalībvalstī reģistrētu filiāļu uzraudzība

Filiāles dDalībvalstis paredz, ka gadījumos, kad citā dalībvalstī licencētam √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrība kādā citā dalībvalstī darbojas filiāle veic uzņēmējdarbību ar filiāles palīdzību, piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, informējušas filiāles √ konkrētās uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, pašas vai ar šim nolūkam ieceltu personu starpniecību var uzņēmuma teritorijā √ klātienē ∏ pārbaudīt uzņēmuma sabiedrības finanšu uzraudzības īstenošanai vajadzīgo informāciju.

Filiāles √ Attiecīgās uzņēmēja ∏ dalībvalsts iestādes var piedalīties šajā pārbaudē √ šajās pārbaudēs ∏ .

ê2002/83/EK 13. pants (pielāgots)

33. pants Grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistikas informācija: uzraudzības pilnvaras

ê84/641/EEK 11. pants (pielāgots)

1. Dalībvalstis prasa, lai visias √ apdrošināšanas un pārapdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā, sagatavotu gada pārskatus par finanšu stāvokli un maksātspēju, ietverot visus darījumu veidus, un – attiecībā uz to riskiemu apdrošināšanu, kas ietverti I pielikuma A punktāa ar 18. numuru apdrošināšanas veidā, — arī par citiem līdzekļiem, kas uzņēmumiem tām pieejami saistību veikšanai, ja attiecīgāso dalībvalstsu tiesību akti paredz šādu līdzekļu uzraudzību.

ê87/343/EEK 1.7. pants (pielāgots)

12. Attiecībā uz kredītapdrošināšanu, √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība uzraudzības iestādei √ iestādēm ∏ dara pieejamus pārskatus, kuros atspoguļoti gan ar šo apdrošināšanas nozari darījumu veidu saistītie tehniskie rezultāti, gan un tehniskās rezerves.

ê2005/68/EK 17. pants (pielāgots)

23. Dalībvalstis prasa, lai √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, kuru galvenieais birojis atrodas to teritorijā, regulāri iesniegtu uzraudzības īstenošanai vajadzīgos pārskatus un statistikas dokumentus.

Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes nodrošina cita citai dokumentus un apmainās ar uzraudzībai noderīgu informāciju.

ê2002/83/EK 13. pants (pielāgots)

ðjauns

√ 34. pants Uzraudzības vispārējās pilnvaras ∏

òjauns

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt preventīvus un koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

2. Uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt jebkādus pasākumus, tostarp, attiecīgā gadījumā, administratīvus un finanšu pasākumus, attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un to pārvaldes vai vadības institūcijas dalībniekiem vai personām, kuras kontrolē šo institūciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu uzraudzību saskaņā ar 35. pantu.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes, papildus maksātspējas kapitāla prasības aprēķinam vajadzības gadījumā, ir pilnvarotas izstrādāt kvantitatīvos līdzekļus saskaņā ar uzraudzības pārbaudes procesu, lai novērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību spēju pārvarēt tādus iespējamus notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt to vispārējo finanšu stāvokli. Uzraudzības iestādes pieprasa, lai šādus testus veic uzņēmējsabiedrības.

ê2002/83/EK 13. pants (pielāgots)

√ 5. Uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt pārbaudes klātienē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību telpās. ∏

òjauns

6. Uzraudzības pilnvaras piemēro savlaicīgi un samērīgi.

òjauns

7. Šā panta 1. līdz 5. punktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pilnvaras ir piemērojamas attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību ārpakalpojumiem.

ê2002/83/EK 13. pants (pielāgots)

8.c) nodrošināt šo √ Šā panta 1. līdz 5. un 7. punktā punktā izklāstīto ∏ pasākumu izpildi, ja nepieciešams, piespiedu kārtā , attiecīgā vajadzības gadījumā veic ar tiesas palīdzību.

ê2002/83/EK 13. pants (pielāgots)

3. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai kompetentajām iestādēm nodrošinātu pilnvaras un līdzekļus, kas vajadzīgi dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, kuru galvenais birojs atrodas to teritorijā, darbības uzraudzībai, ieskaitot darbības, ko veic ārpus tās teritorijas, saskaņā ar Padomes direktīvām, kas regulē šīs darbības, un nolūkā nodrošināt to izpildi.

Šīm pilnvarām un līdzekļiem jābūt tādiem, lai kompetentās iestādes jo īpaši spētu:

a) sīki izpētīt dzīvības apdrošināšanas sabiedrības stāvokli un visu darbību, cita starpā veicot šādus pasākumus:

- vācot informāciju vai pieprasot iesniegt dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbības dokumentus,

- veicot pārbaudes uz vietas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības teritorijā;

b) noteikt attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, tās direktoriem vai vadītājiem, vai personām, kas to kontrolē, piemērotus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu sabiedrības darbības atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas sabiedrībai jāievēro katrā dalībvalstī, jo īpaši darbības plānam tādā mērā, cik tas ir obligāts, un lai novērstu vai izlabotu pārkāpumus, kas kaitē apdrošināto personu interesēm;

òjauns

35. pantsUzraudzības vajadzībām sniedzamā informācija

1. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt uzraudzības iestādēm uzraudzības vajadzībām nepieciešamo informāciju. Veicot 36. pantā norādīto procedūru, minētā informācija ietver vismaz tādu informāciju, kas nepieciešama šādām vajadzībām:

a) lai novērtētu uzņēmējsabiedrību izmantoto pārvaldes sistēmu, to veikto uzņēmējdarbību, maksātspējas vajadzībām izmantotos novērtēšanas principus, faktiskos riskus un riska vadības sistēmas, kā arī to kapitāla struktūru, vajadzības un vadību;

b) lai pieņemtu atbilstošus lēmumus saistībā ar to uzraudzības tiesību un pienākumu veikšanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir šādas pilnvaras:

a) noteikt veidu, piemērošanas jomu un formu 1. punktā minētajai informācijai, ko tās pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt šādos laikos:

i) iepriekš noteiktos laika posmos;

ii) iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem;

iii) ievācot ziņas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības stāvokli;

b) iegūt jebkādu informāciju par līgumiem, kas ir starpnieku rīcībā, vai par līgumiem, kas ir noslēgti ar trešajām pusēm;

c) pieprasīt informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:

a) kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;

b) vēsturiskie, pašreizējie vai paredzamie elementi vai jebkura to piemērota kombinācija;

c) iekšējo vai ārējo avotu dati vai jebkura to piemērota kombinācija.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija atbilst šādiem principiem:

a) tai jāatspoguļo attiecīgās uzņēmējsabiedrības uzņēmējdarbības veids, apjoms un sarežģītība;

b) tai jābūt pieejamai, pilnīgai visos būtiskajos aspektos, salīdzināmai un ilgākā laika posmā konsekventai;

c) tai jābūt atbilstīgai, ticamai un visaptverošai.

5. Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu atbilstošas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 4. punktā izklāstītās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes vai vadības institūcija, ar ko nodrošina iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.

6. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai precizētu 1. līdz 5. punktā minēto informāciju, nodrošinot piemērotu konverģences pakāpi uzraudzības pārskatiem.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2002/83/EK 13. pants un 2005/68/EK 17. panta 4. punkts (pielāgots)

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par to, kā kompetentās iestādes iegūst informāciju par līgumiem, kas atrodas pie starpniekiem.

òjauns

36. pantsUzraudzības pārbaudes process

1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes pārbauda un novērtē stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidojušas, lai ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

Minētā pārbaude un novērtējums ietver kvalitatīvo prasību novērtējumu pārvaldes sistēmai, novērtējumu riskam, ar ko uzņēmējsabiedrības saskaras vai var saskarties, un novērtējumu minēto uzņēmējsabiedrību spējai izvērtēt šos riskus, ņemot vērā vidi, kurā uzņēmējsabiedrības darbojas.

2. Uzraudzības iestādes jo īpaši pārbauda un novērtē atbilstību šādām prasībām:

a) pārvaldes sistēma, kā norādīts IV nodaļas 2. iedaļā;

b) tehniskās rezerves, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

c) kapitāla prasības, kā norādīts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā;

d) ieguldījumu noteikumi, kā norādīts VI nodaļas 6. iedaļā;

e) pašu kapitāla kvalitāte un kvantitāte, kā norādīts VI nodaļas 3. iedaļā;

f) ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība izmanto pilnīgu vai daļēju iekšējo modeli, pastāvīga atbilstība pilnīgu un daļēju iekšējo modeļu prasībām, kā norādīts VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļā.

3. Uzraudzības iestāžu rīcībā ir atbilstīgi uzraudzības līdzekļi, kas ļauj tām noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā un uzraudzīt, kā šī pasliktināšanās tiek novērsta.

4. Uzraudzības iestādes novērtē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību to metožu un prakses piemērotību, ar kurām paredzēts noteikt iespējamos gadījumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kam varētu būt nelabvēlīga ietekme uz attiecīgās uzņēmējsabiedrības vispārējo finanšu stāvokli.

Uzraudzības iestādes novērtē uzņēmējsabiedrību spēju izturēt iespējamos notikumus vai turpmākas pārmaiņas ekonomiskajā situācijā.

5. Uzraudzības iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai pieprasītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām novērst vājās vietas vai trūkumus uzraudzības pārbaudes procesā.

6. Pārbaudi un novērtējumu veic regulāri.

Uzraudzības iestādes nosaka minimālo biežumu un piemērošanas jomu pārbaudēm, izvērtēšanai un novērtējumiem, kas norādīti 1., 2. un 4. punktā, ņemot vērā attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darbības veidu, apjomu un sarežģītību.

37. pants Kapitāla palielinājums

1. Pēc uzraudzības pārbaudes procesa uzraudzības iestādes izņēmuma gadījumos ar lēmumu, norādot iemeslus, var noteikt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības kapitāla palielinājumu. Šāda iespēja pastāv tikai šādos gadījumos:

a) uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot standarta formulu, saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu, un 116. pantā paredzētais pieprasījums nav bijis efektīvs vai arī saskaņā ar minēto pantu tika izstrādāts daļējs vai pilnīgs iekšējais modelis;

b) uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti, izmantojot iekšējo modeli vai daļēji iekšējo modeli, saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu, jo daži aprēķināmie riski nav ietverti pietiekami un piemērotā laikposmā nav notikusi modeļa pielāgošana, kas labāk atspoguļotu doto riska profilu;

c) uzraudzības iestāde secina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes sistēma ievērojami atšķiras no IV nodaļas 2. iedaļā noteiktajiem standartiem, ka šīs novirzes aizkavē tās spēju pareizi novērtēt un vadīt riskus, kam tā ir vai varētu būt pakļauta, un šķiet, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi pietiekami nenovērsīs trūkumus piemērotā laikposmā.

2 Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta gadījumos kapitāla palielinājumu aprēķina tā, lai nodrošinātu to, ka uzņēmējsabiedrība atbilst 100. panta 3. punkta noteikumiem.

3. Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajā gadījumā uzraudzības iestāde nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība dara visu iespējamo, lai novērstu trūkumus, kas bijuši par iemeslu tam, ka noteikts kapitāla palielinājums.

4. Šā panta 1. punktā minēto kapitāla palielinājumu uzraudzības iestāde pārskata vismaz reizi gadā un atceļ, kad uzņēmējsabiedrība ir novērsusi trūkumus, kas bijuši par iemeslu minēto pasākumu piemērošanai.

Kapitāla palielinājums var būt ilgstošs tikai tad, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētos nosacījumus turpina piemērot tāpēc, ka attiecīgās uzņēmējsabiedrības riska profils turpina ievērojami atšķirties no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, kas aprēķināti saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu.

5. Ar maksātspējas kapitāla prasību, ieskaitot kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu, aizstāj neatbilstošo maksātspējas kapitāla prasību.

Ar maksātspējas kapitāla prasību, ieskaitot kapitāla palielinājumu, jebkurā gadījumā aizstāj neatbilstošo maksātspējas kapitāla prasību, lai konstatētu neatbilstību 135. pantā minētajai maksātspējas kapitāla prasībai.

6. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar kuriem nosaka turpmākas instrukcijas apstākļiem, kādos var noteikt kapitāla palielinājumu, kā arī tā aprēķinu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

38. pantsĀrpakalpojumu uzraudzība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, kuras sniedz ārpakalpojumu saskaņā ar 48. pantu, paredz šo:

a) pakalpojuma sniedzējam ir jāsadarbojas ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm jautājumos par ārpakalpojumiem;

b) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, to revidentiem un attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir jābūt faktiskai piekļuvei datiem par ārpakalpojumiem, kā arī pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības telpām, ja šīs telpas atrodas Kopienas teritorijā, un uzraudzības iestādēm jāspēj izmantot šīs piekļuves tiesības.

2. Dalībvalsts, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs, atļauj apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm pašām vai ar šim nolūkam izraudzītu personu starpniecību veikt pārbaudes klātienē pakalpojuma sniedzēja telpās, vispirms par to informējot savas attiecīgās iestādes. Neuzraudzītas struktūrvienības gadījumā attiecīgā iestāde ir uzraudzības iestāde.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības dalībvalsts uzraudzības iestādes var deleģēt tiesības veikt šādas pārbaudes klātienē tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā atrodas pakalpojuma sniedzējs.

ê2002/83/EK 14. pants (pielāgots)

ðjauns

39. pants Portfeļa nodošana

1. Saskaņā ar saviem tiesību aktiem dalībvalstis dzīvības apdrošināšanas √ un pārapdrošināšanas ∏ sabiedrībām, kam kuru galvenais birojs atrodas to teritorijā, ļauj pilnīgi vai daļēji nodot visu to līgumu portfeli, kuri noslēgti, √ vai nu ∏ izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, Kopienā reģistrētam cesionāram,. ,

√Šādu nodošanu var atļaut tikai tad, ja ∏ cesionāra piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes apliecina, ka, ņemot vērā nodošanu, pēdējam √ cesionāram ∏ ir pietiekams vajadzīgais maksātspējas rezerve ð izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt 99. panta 1. punktā minēto maksātspējas kapitāla prasību ï .

√ 2. Apdrošināšanas sabiedrībām piemēro 3. līdz 6. punktu. ∏

23. Gadījumā, ja filiāle izsaka priekšlikumu pilnīgi vai daļēji nodot to līgumu portfeli, kuri noslēgti, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, jākonsultējas ar filiāles dalībvalsti √ , kurā atrodas filiāle ∏ .

34. Gadījumos, kas norādīti 1. un 23. punktā, √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumu sabiedrības, kas nodod līgumu portfeli, piederības dalībvalstus √ uzraudzības ∏ iestādes atļauj nodošanu pēc tam, kad tam piekritušas √ dalībvalstu, kurās atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ saistību dalībvalstsu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes.

45. To dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, ar kurām konsultējas, sniedz savu atzinumu vai piekrišanu par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, kas veic nodošanu, piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm trīs mēnešu laikā pēc √ konsultāciju ∏ pieprasījuma saņemšanas;.

jJa šajā laikā tās savu viedokli nav paziņojušas, to uzskata par labvēlīgu atzinumu vai par piekrišanu klusuciešot.

56. Nodošanu, kas atļauta saskaņā ar šo pantu 1. līdz 5. punktu, ievērojot valsts tiesību aktus, izziņo publicē √ dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ saistību dalībvalstī.

Pēc līgumu portfeļa nodošanas paliek spēkā nodotajos līgumos paredzētās apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto personu un citu personu tiesības vai saistības.

ê92/49/EEK 12. pants un 2002/83/EK 14. pants (pielāgots)

Šis nosacījums Šā punkta pirmā un otrā daļa neietekmē dalībvalstu tiesības dot apdrošinājuma ņēmējiem iespēju noteiktā termiņā pēc šās nodošanas līgumu lauzt.

III SADAĻA IV NODAĻA –– UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS UZŅĒMĒJDARBĪBU

òjauns

1. iedaļa –– Pārvaldes vai vadības institūcijas atbildība

òjauns

40. pantsPārvaldes vai vadības institūcijas atbildība

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes vai vadības institūcija ir pilnībā atbildīga par to, lai attiecīgā uzņēmējsabiedrība ievērotu normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai.

òjauns

2. IEDAĻA –– PĀRVALDES SISTĒMA

41. PANTS PāRVALDES VISPāRēJāS PRASīBAS

1. Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu efektīvu pārvaldes sistēmu, kas nodrošina uzņēmējdarbības stabilu un racionālu vadību.

Šī sistēma ietver vismaz pietiekami pārskatāmu organizatorisko struktūru ar atbildību skaidru sadalījumu un atbilstošu nodalīšanu un efektīvu sistēmu informācijas pārraides nodrošināšanai. Tā atbilst 42. līdz 48. panta prasībām.

Pārvaldes sistēmai veic regulāras iekšējās pārbaudes.

2. Pārvaldes sistēma ir proporcionāla apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darījumu veidam, apjomam un sarežģītībai.

3. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir rakstiskas nostādnes vismaz par riska vadību, iekšējo kontroli, iekšējo revīziju un, attiecīgā gadījumā, ārpakalpojumiem. Tās nodrošina, ka minētās nostādnes tiek īstenotas.

Minētās rakstiskās nostādnes pārskata vismaz reizi gadā. Pārvaldes vai vadības institūcija tās iepriekš apstiprina, un tās pielāgo, ņemot vērā jebkādas būtiskas pārmaiņas attiecīgajā sistēmā vai jomā.

4. Uzraudzības iestādēm ir atbilstoši līdzekļi, metodes un pilnvaras pārbaudīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmu un novērtēt minēto uzņēmējsabiedrību konstatēto risku rašanos, kas var skart to finanšu stabilitāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras pieprasīt pārvaldes sistēmas uzlabošanu un nostiprināšanu, nodrošinot atbilstību 42. līdz 48. pantā izklāstītajām prasībām.

42. pants Atbilstošas un piemērotas prasības personām, kuras faktiski vada uzņēmējsabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka visas personas, kuras faktiski vada uzņēmējsabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas, vienmēr atbilst šādām prasībām:

a) viņu profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze atbilst tam, lai nodrošinātu stabilu un piesardzīgu vadību (atbilstība);

b) viņām piemīt vislabākā reputācija un godīgums (piemērotība).

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo uzraudzības iestādēm par jebkurām pārmaiņām to personu datos, kuras faktiski vada uzņēmējsabiedrību vai pilda citas pamatfunkcijas, kā arī visu vajadzīgo informāciju, lai novērtētu, vai jebkādas jaunas personas, kas ieceltas uzņēmējsabiedrības vadībā, ir atbilstošas un piemērotas.

3. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo savai uzraudzības iestādei, ja kāda 1. un 2. minētā persona tiek aizstāta tāpēc, ka tā vairs neatbilst 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.

43. pantsRiska vadība

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva riska vadības sistēma, kurā ietvertas stratēģijas, metodes un ziņojumu sniegšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai pastāvīgi uzraudzītu un pārvaldītu esošos vai iespējamos atsevišķos riskus vai šādu risku apkopojumus un to mijiedarbību, kā arī ziņotu par tiem.

Minētā riska vadības sistēma ir labi integrēta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības organizatoriskajā struktūrā. Tajā ir ietverti ārkārtas rīcības plāni.

2. Riska vadības sistēma attiecas uz riskiem, kas jāiekļauj maksātspējas kapitāla prasības aprēķinā, kā izklāstīts 100. panta 4. punktā, kā arī uz riskiem, kas nav vai nav pilnībā iekļauti minētajos aprēķinos.

Tā attiecas vismaz uz šādām jomām:

a) parakstīšana un rezervju veidošana;

b) aktīvu un pasīvu vadība;

c) ieguldījumi, jo īpaši atvasinātie instrumenti un līdzīgas saistības;

d) likviditātes un koncentrācijas riska vadība;

e) pārapdrošināšana un citas riska mazināšanas metodes.

Riska vadības rakstiskā nostādne, kas minēta 41. panta 3. punktā, ietver nostādnes attiecībā uz šā punkta otrās daļas a) līdz e) apakšpunktu.

3. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka attiecībā uz ieguldījumu risku tās ir izpildījušas VI nodaļas 6. iedaļas prasības.

4. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina riska vadības funkciju, kas ir strukturēta tā, lai veicinātu riska vadības sistēmas ieviešanu.

5. Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuras izmanto daļēju vai pilnīgu iekšējo modeli, kas apstiprināts saskaņā ar 109. un 110. pantu, riska vadības funkcijā jāiekļauj šādi papildu uzdevumi:

a) izveidot un ieviest iekšējo modeli;

b) pārbaudīt un apstiprināt iekšējo modeli;

c) dokumentēt iekšējo modeli un jebkuras tam turpmāk veiktas pārmaiņas;

d) informēt pārvaldes vai vadības institūciju par iekšējā modeļa sniegumu, ierosinot jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un informējot minēto institūciju par aktuālo situāciju saistībā ar mēģinājumiem uzlabot iepriekš konstatētus trūkumus;

e) analizēt iekšējā modeļa sniegumu un sagatavot kopsavilkuma ziņojumus par to.

44. pants Pašu riska un maksātspējas novērtējums

1. Kā daļu no pašu riska vadības sistēmas katra apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic pašu riska un maksātspējas novērtējumu.

Šajā novērtējumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) vispārējās maksātspējas vajadzības, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības specifiskā riska profilu, apstiprinātos riska pielaides ierobežojumus un sabiedrības uzņēmējdarbības stratēģiju;

b) pastāvīga atbilstība kapitāla prasībām, ka noteikts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā, un prasībām saistībā ar tehniskajām rezervēm, kā norādīts VI nodaļas 2. iedaļā;

c) apmērs, kādā attiecīgās uzņēmējsabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pamatā, kā norādīts 100. panta 3. punktā, aprēķinot pēc standarta formulas saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. apakšiedaļu vai pēc tās daļējā vai pilnīgā iekšējā modeļa saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu.

2. Pirmā punkta a) apakšpunkta vajadzībām attiecīgās uzņēmējsabiedrības rīcībā ir metodes, kas ļauj tai pareizi noteikt un novērtēt riskus, ar kurām tā saskaras īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī noteikt iespējamos notikumus vai turpmākās pārmaiņas ekonomiskajā situācijā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tās vispārējo finanšu stāvokli. Uzņēmējsabiedrība uzskatāmi parāda metodes, kas izmantotas, lai noteiktu tās maksātspējas vispārējās vajadzības.

3. Pirmā punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja ir izmantots iekšējais modelis, novērtēšanu veic vienlaikus ar atkārtotu kalibrēšanu, kas iekšējā riska rādītājus pārveido maksātspējas kapitāla prasības riska pakāpē un kalibrēšanā.

4. Pašu riska un maksātspējas novērtēšana ir uzņēmējdarbības stratēģijas sastāvdaļa, un to pastāvīgi ņem vērā uzņēmējsabiedrības stratēģiskajos lēmumos.

5. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības veic 1. punktā minēto novērtējumu regulāri un nekavējoties pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām to riska profilā.

6. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paziņo uzraudzības iestādēm katra pašu riska un maksātspējas novērtējuma rezultātus kā daļu no informācijas, kas jāpaziņo saskaņā ar 35. pantu.

45. pants Iekšējā kontrole

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir efektīva iekšējās kontroles sistēma.

Minētā sistēma ietver vismaz pārvaldes un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles procedūru, piemērotus ziņojumu sniegšanas mehānismus visos uzņēmējsabiedrības līmeņos un pastāvīgas atbilstības funkciju.

2. Atbilstības funkcijā iekļauj konsultēšanos ar pārvaldes vai vadības institūciju par atbilstību normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi šai direktīvai. Tajā iekļauj arī novērtējumu jebkuru pārmaiņu iespējamajai ietekmei tiesiskajā vidē uz attiecīgās uzņēmējsabiedrības darījumiem un atbilstības riska noteikšanu un novērtējumu.

46. pants Iekšējā revīzija

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina efektīvu un pastāvīgu iekšējās revīzijas funkcionēšanu.

2. Iekšējās revīzijas funkcija ietver apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības darbību atbilstības pārbaudi visām tās iekšējām stratēģijām, metodēm un ziņojumu sniegšanas procedūrām.

Iekšējās revīzijas funkcija ietver arī novērtēšanu, vai uzņēmējsabiedrības iekšējā kontroles sistēma saglabājas pietiekama un atbilstoša tās uzņēmējdarbībai.

3. Iekšējās revīzijas funkcija ir objektīva un neatkarīga no darbības funkcijām.

4. Jebkādus iekšējās revīzijas atklātos faktus un ieteikumus paziņo pārvaldes vai vadības institūcijai, kura nodrošina iekšējās revīzijas atklāto faktu un ieteikumu ievērošanu.

47. pantsAktuāra funkcija

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina efektīvu aktuāra funkciju šādu darbību veikšanai:

a) koordinēt tehnisko rezervju aprēķināšanu;

b) nodrošināt izmantotās metodoloģijas un pamatā esošo modeļu, kā arī tehnisko rezervju aprēķināšanā veikto pieņēmumu piemērotību;

c) novērtēt tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti;

d) salīdzināt visprecīzākos novērtējumus ar pieredzi;

e) informēt pārvaldes vai vadības institūciju par tehnisko rezervju aprēķina drošumu un atbilstību;

f) pārskatīt tehnisko rezervju aprēķinu gadījumos, kas norādīti 80. pantā;

g) izteikt atzinumu par vispārīgo riska parakstīšanas nostādni;

h) izteikt atzinumu par pārapdrošināšanas kārtību;

i) veicināt 43. pantā minētās riska vadības sistēmas efektīvu ieviešanu, jo īpaši attiecībā uz riska modelēšanu, kas ir VI nodaļas 4. un 5. iedaļā norādīto kapitāla prasību aprēķina un 44. pantā minētā novērtējuma pamatā.

2. Aktuāra funkcijas pilda personas ar pietiekamām zināšanām aktuāra un finanšu matemātikas jomā, kas vajadzības gadījumā ar piemērojamiem profesionālajiem un citiem standartiem spēj uzskatāmi parādīt savu attiecīgo pieredzi un speciālās zināšanas.

48. pantsĀrpakalpojumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto ārpakalpojumus kritiskām vai svarīgām darbības funkcijām vai jebkurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbībām, uzņēmējsabiedrības paliek pilnībā atbildīgas par savu saistību izpildi saskaņā ar šo direktīvu.

2. Svarīgu darbību ārpakalpojumus neveic veidā, kas varētu novest pie kāda no šādiem rezultātiem:

a) būtiski tiek ietekmēta attiecīgās uzņēmējsabiedrības pārvaldes sistēmas kvalitāte;

b) pārmērīgi tiek palielināts operacionālais risks;

c) tiek pasliktināta uzraudzības iestāžu spēja uzraudzīt uzņēmējsabiedrības atbilstību savām saistībām;

d) tiek pasliktināta nepārtraukta un apmierinoša pakalpojumu sniegšana apdrošinājuma ņēmējiem.

3. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības laikus paziņo uzraudzības iestādēm par to, ka paredzēts izmantot ārpakalpojumus svarīgām darbībām, ka arī par jebkādiem sekojošiem būtiskiem pavērsieniem attiecībā uz minētajam darbībām.

49. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai sīkāk precizētu šādus datus:

(1) direktīvas 41., 43., 45. un 46. pantā minēto sistēmu elementi un jo īpaši jomas, uz kurām jāattiecina apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aktīvu-pasīvu vadība un ieguldījumu nostādne, kā norādīts 43. panta 2. punktā;

(2) funkcijas, kas norādītas 43., 45., 46. un 47. pantā;

(3) prasības, kas izklāstītas 42. pantā, un funkcijas, kas uz tām attiecas;

(4) nosacījumi, kādos var veikt ārpakalpojumus.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

3. iedaļa –– Informācijas publiskošana

50. PANTS ZIņOJUMS PAR MAKSāTSPēJU UN FINANšU STāVOKLI: saturs

1. Dalībvalstis, ņemot vērā 35. panta 3. un 4. punktā izklāstītos principus, pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ik gadu publiskot ziņojumu par to maksātspēju un finanšu stāvokli.

Minētajā ziņojumā ietver šādu informāciju vai nu pilnā apjomā, vai atsaucoties uz atbilstošo informāciju, kas publiskota saskaņā ar tiesiskajām vai reglamentējošām prasībām:

a) sabiedrības uzņēmējdarbības apraksts un sniegums;

b) pārvaldes sistēmas apraksts un tās atbilstības novērtējums uzņēmējsabiedrības riska profilam;

c) atsevišķi katrai riska kategorijai – riska darījumu vērtības, koncentrācijas, samazināšanas un jutīguma apraksts;

d) atsevišķi aktīviem, tehniskajām rezervēm un pārējiem pasīviem –– to novērtēšanā finanšu pārskatos izmantoto bāžu un metožu apraksts, kā arī skaidrojums par jebkurām nozīmīgām atšķirībām to novērtēšanā izmantotajās bāzēs un metodēs;

e) kapitāla vadības apraksts, tostarp vismaz šāda informācija:

i) pašu kapitāla struktūra un apjoms un to kvalitāte;

ii) minimālā kapitāla prasības un maksātspējas kapitāla prasības apjoms;

iii) informācija, kas ļauj pareizi saprast galvenās atšķirības starp standarta formulu un jebkuru iekšējo modeli, ko uzņēmējsabiedrība izmanto savas maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai;

iv) jebkura neatbilstība minimālā kapitāla prasībai vai jebkāda ievērojama neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai ziņojumu sniegšanas laikā, pat, ja tās pēc tam tiek atrisinātas, izskaidrojot to izcelsmi un sekas, kā arī jebkurus veiktos novēršanas pasākumus.

2. Pirmā punkta e) apakšpunkta i) ievilkumā norādītajā aprakstā ietver jebkuru būtisku pārmaiņu analīzi, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu sniegšanas periodu, un jebkuru nozīmīgu atšķirību skaidrojumu saistībā ar šādu elementu vērtību finanšu pārskatos, kā arī kapitāla pārnesamības īsu aprakstu.

Atklājot informāciju par 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkumā norādīto maksātspējas kapitāla prasību, atsevišķi norāda saskaņā ar VI nodaļas 4. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu aprēķināto summu un jebkādu kapitāla palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar 37. pantu, kā arī īsu informāciju par tā pamatojumu attiecīgajā uzraudzības iestādē.

Tomēr, neskarot informācijas sniegšanu, kas obligāta saskaņā ar jebkurām citām tiesiskajām vai reglamentējošām prasībām, dalībvalstis nodrošina, ka informācija par kapitāla palielinājumu nav jāatklāj atsevišķi pārejas perioda laikā, kas nepārsniedz piecus gadus no 318. pantā norādītās dienas.

Atklājot informāciju par maksātspējas kapitāla prasību, attiecīgajā gadījumā tai pievieno norādi, ka prasības galīgo apjomu vēl novērtē uzraudzības iestādes.

51. pantsInformācija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai un tās ziņojumi

1 Dalībvalstis pieprasa uzraudzības iestādēm ik gadu sniegt šādu informāciju Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai:

a) kapitāla vidējais palielinājums vienai uzņēmējsabiedrībai un uzraudzības iestādes noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums iepriekšējā gadā, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, šo rādītāju atspoguļojot atsevišķi:

i) kopā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām;

ii) dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām;

iii) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām;

b) katrai a) apakšpunktā norādītajai informācijas atklāšanai –– attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteiktā kapitāla palielinājuma proporcija.

2. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja ik gadus publisko šādu informāciju:

a) kapitāla palielinājuma kopējais sadalījums visā Kopienā, aprēķinot procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības; un to norāda pēc šāda iedalījuma:

i) visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības;

ii) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības;

iii) nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības;

b) katrai a) apakšpunktā norādītajai informācijas atklāšanai –– attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteiktā kapitāla palielinājuma proporcija.

Papildus minētā komiteja ik gadus atklāj šādu informāciju:

a) kapitāla palielinājuma gadījumu sadalījums, ko aprēķina procentuāli no maksātspējas kapitāla prasības, aptverot visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības katrā dalībvalstī;

b) šīs daļas a) apakšpunktā norādītajai informācijas atklāšanai –– attiecīgi saskaņā ar 37. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu noteikto kapitāla palielinājuma gadījumu proporcija.

3. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja sniedz Komisijai 2. punktā norādīto informāciju, kā arī ziņojumu, kurā aprakstīta uzraudzības konverģences pakāpe, ar kādu dažādu dalībvalstu uzraudzības iestādes izmanto kapitāla palielinājumu.

52. pantsZiņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: piemērojamie principi

1. Uzraudzības iestādes ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām neatklāt informāciju šādos gadījumos:

a) ja, atklājot šādu informāciju, uzņēmējsabiedrības konkurenti gūst ievērojamas, nepelnītas priekšrocības;

b) ja ir saistības attiecībā pret apdrošinājuma ņēmējiem vai citas darījumu partneru saistības, kas liek uzņēmējsabiedrībai ievērot slepenību vai konfidencialitāti.

2. Ja informācijas neatklāšanu ir apstiprinājusi uzraudzības iestāde, uzņēmējsabiedrības to norāda ziņojumā par maksātspējas un finanšu stāvokli un paskaidro iemeslus.

3. Uzraudzības iestādes ļauj apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām izmantot saskaņā ar citām tiesiskajām vai reglamentējošām prasībām publiskoto informāciju vai atsaukties uz to tiktāl, ciktāl minētā informācijas atklāšana atbilst saskaņā ar 50. pantu prasītajai informācijai gan pēc veida, gan piemērošanas jomas.

4. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro 50. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajai informācijai.

53. pantsZiņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: atjaunināšana un papildu brīvprātīgā informācija

1. Jebkuru nozīmīgu pavērsienu gadījumā, kas nopietni skar saskaņā ar 50. un 52. pantu atklātās informācijas būtiskumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atklāj attiecīgo informāciju par minēto pavērsienu veidu un ietekmi.

Pirmās daļas vajadzībām par nozīmīgu pavērsienu uzskata vismaz šādu:

a) ja ir novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai un uzraudzības iestādes vai nu uzskata, ka uzņēmējsabiedrība nespēs iesniegt īstenojamu sanācijas plānu, vai arī nesaņem šādu plānu viena mēneša laikā;

b) ja ir novērota būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai un uzraudzības iestādes divu mēnešu laikā nesaņem sanācijas plānu, kuru tās uzskata par īstenojamu.

Otrās daļas a) apakšpunktā norādītajos gadījumos uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, neatbilstība minimālā kapitāla prasībai nav novērsta divu mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos novēršanas pasākumus.

Otrās daļas b) apakšpunktā norādītajā gadījumā uzraudzības iestādes attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai pieprasa nekavējoši atklāt informāciju par neatbilstības apjomu, kā arī paskaidrot tās izcelsmi un sekas, tostarp norādīt jebkurus veiktos novēršanas pasākumus. Ja, neraugoties uz sanācijas plānu, kas sākotnēji uzskatīts par īstenojamu, būtiska neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai nav novērsta četru mēnešu laikā pēc tās konstatēšanas, to atklāj pēc minētā perioda beigām, kā arī paskaidro tās izcelsmi un sekas, tostarp norāda jebkurus veiktos novēršanas pasākumus.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības brīvprātīgi var atklāt jebkādu informāciju vai skaidrojumu par to maksātspējas un finanšu stāvokli, ko nav pieprasīts atklāt saskaņā ar 50. un 52. pantu un šā panta 1. punktu.

54. pantsZiņojums par maksātspēju un finanšu stāvokli: nostādne un apstiprinājums

1. Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveidotu atbilstošas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 50., 52. pantā un 53. panta 1. punktā izklāstītās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ar ko garantē jebkuras saskaņā ar 50., 52. un 53. pantu atklātās informācijas pastāvīgo atbilstību.

2. Maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu apstiprina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pārvaldes vai vadības institūcija un publicē tikai pēc minētā apstiprinājuma saņemšanas.

55. pantsMaksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums: īstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai sīkāk precizētu atklājamo informāciju un līdzekļus, kā to panākt.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2002/83/EK 15. pants (pielāgots)

2 4. IEDAļA – BūTISKA LīDZDALīBA

56. PANTS √Iegāde ∏

Dalībvalstis prasa, lai fiziskās vai juridiskās personas, kuras plānojušas tieši vai netieši pārņemt būtisku līdzdalību kādā dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrībā, vispirms informētu √ paziņotu ∏ piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādesi par šīs līdzdalības apjomu.

Šīm personām tāpat jāinformē piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, ja tās plāno palielināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 33 % vai 50 % vai dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu sabiedrību.

Iebilst pret šādiem plāniem piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes drīkst trīs mēnešu laikā no pirmajā un otrajā daļā norādītā paziņojuma brīža, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt dzīvības √ attiecīgās ∏ apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrības stabilu un pārdomātu piesardzīgu vadību, tās neapmierina pirmajā daļā minētās personas īpašības kvalifikācija. Ja tās neiebilst pret minēto plānu, tās var noteikt galīgo termiņu tā īstenošanai.

ê2005/68/EK 20. pants

57. pantsIegāde, ko veic finanšu uzņēmumi sabiedrības

Ja 19 58. pantā minētās būtiskās līdzdalības ieguvējs ir apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kas licencēta kādā citā dalībvalstī, vai šādas uzņēmuma sabiedrības mātesuzņēmums sabiedrība, vai fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē šo šādu uzņēmumu sabiedrību, un ja šādas iegādes rezultātā tasā uzņēmums sabiedrība, kurā ieguvējs gatavojas iegūt būtisku līdzdalību, kļūst par ieguvēja meitasuzņēmumu sabiedrību vai nonāk tās kontrolē, iegūšana iegāde jānovērtē, iepriekš apspriežoties, kā noteikts 14 26. pantā.

ê2005/68/EK 21. pants (pielāgots)

58. pantsAtsavināšana

Dalībvalstis prasa, lai tiklab fiziskas, kā juridiskas personas, kas paredzējušas tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kādā √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumā sabiedrībā, vispirms informētu piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes √ par šādu nodomu, ∏ norādot par šīs līdzdalības lielumu, √ kuru paredzēts atsavināt ∏ .

Šādas personas tāpat informē kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, ja tās plāno samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tai √ tām ∏ piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka nekā 20 %, 33 % vai 50 % vai √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība pārstātu būt tās √ to ∏ meitasuzņēmums sabiedrība.

ê2005/68/EK 22. pants (pielāgots)

59. pants Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes informēšana, ko veic √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrības

√ Apdrošināšanas un ∏ Ppārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, tiklīdz tiem tām tas kļūst zināms, informē savu piederības dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes par jebkuras līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu, kas rada √ šo ∏ daļu palielināšanos virs kāda no √ attiecīgi ∏ 19 56. un √ vai ∏ 21 58. pantā minētajiem sliekšņa līmeņiem vai samazināšanos zemāk par tiem.

ê2002/83/EK, 92/49/EEK 15. pants un 2005/68/EK 22. pants (pielāgots)

Vismaz reizi gadā tās dara kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm dara zināmus to kapitāldaļu turētāju un dalībnieku vārdus vai nosaukumus, kuriem pieder ir būtiska līdzdalība, un šādas līdzdalības lielumu, kas norādīts, piemēram, informācijā, ko saņem kapitāldaļu turētāju vai dalībnieku gada pilnsapulce, vai saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro fondu biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem.

ê2005/68/EK 23. pants (pielāgots)

60. pantsBūtiska līdzdalība :, kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes pilnvaras

Ja 1956. pantā minēto personu ietekme var kaitēt √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības pienācīgai piesardzīgai un stabilai vadībai, dalībvalstis pieprasa, lai √ sabiedrības, kurā mēģina iegūt vai palielina būtisko līdzdalību, ∏ piederības dalībvalstus kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes veic atbilstīgus pasākumus, lai labotu šo stāvokli novērstu šādu situāciju. Šādi pasākumi var būt, piemēram, rīkojumi, sankcijas pret direktoriem un vadītājiem vai ar attiecīgajiem kapitāldaļu turētājiem vai dalībniekiem piederošajām daļām atbilstīgo saistīto balsstiesību izmantošanas atcelšana atlikšana.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām vai juridiskām personām, kas neievēro √ paziņošanas ∏ pienākumu savlaicīgi sniegt informāciju, kas noteikta √ , kas minēts ∏ 19 56. pantā.

Ja līdzdalība ir iegūta pretēji kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu iebildumam, dalībvalstis neatkarīgi no visām citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz vai nu

1) √atlikt ∏ atbilstīgo balsstiesību izmantošanu; vai atcelšanu,

2) atzīt par nederīgu √ jebkuru ∏ balsojumau atzīšanu par nederīgu, vai arī paredz iespēju to anulēt.

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkta j) apakšpunkts (pielāgots)

61. pantsBalsstiesības

Šīs definīcijas iedaļas nolūkiem vajadzībām 8. un 15. panta sakarā un attiecībā uz citiem 15. pantā minētajiem līdzdalības līmeņiem jāņem vērā ņem balsstiesības, kas minētas Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem;.

ê2005/68/EK 24. pants (pielāgots)

ðjauns

3 5. IEDAļA –– DIENESTA NOSLēPUMS, UN INFORMāCIJAS APMAIņA ð UN UZRAUDZīBAS KONVERģENCES VEICINāšANA ï

ê2005/68/EK 24. pants (pielāgots)

62. pantsPienākums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās √ uzraudzības ∏ iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento √ minēto ∏ iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Tas nozīmē, ka √ Jebkuru ∏ konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt √ saņem minētās personas ∏ , pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētusas √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumus sabiedrības, izņemot neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesības.

2. Tomēr, ja √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību atzīst izsludina par maksātnespējīgu vai likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos labot pārapdrošināšanas uzņēmuma minēto sabiedrību stāvokli, var izpaust, izskatot civillietas vai komerclietas.

ê2005/68/EK 25. pants (pielāgots)

63. pantsInformācijas apmaiņa starp dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm

Direktīvas 2462. pants neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm apmainīties ar informāciju saskaņā ar direktīvām, kas attiecas uz pārapdrošināšanas uzņēmumiem. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumi, kā paredzēts 24 62. pantā.

ê2005/68/EK 26. pants (pielāgots)

64. pantsSadarbības līgumi ar trešām valstīm

Sadarbības līgumus, kas paredz dalīties informācijā ar trešo valstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas noteiktas definētas 28 66. panta 1. un 2. punktā, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz sniedzamo atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumu garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šajā iedaļā. Šādai informācijas apmaiņai ir jābūt vērstai uz minēto iestāžu vai struktūru uzraudzības pienākuma izpildi.

ê2002/83/EK, 2000/64/EK 2. pants un 2005/68/EK 26. pants (pielāgots)

Ja informācija √ , kas dalībvalstij jāatklāj trešai valstij, ∏ ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras √ minētās dalībvalsts ∏ to kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un attiecīgā gadījumā to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

ê2005/68/EK 27. pants (pielāgots)

ðjauns

65. pants Konfidenciālas informācijas izmantošana

Kompetentās √ Uzraudzības ∏ iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 24 62. un √ vai ∏ 25 63. pantu, drīkst to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē √ un šādām vajadzībām ∏ :

a1) pārbaudot, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē uzņēmējdarbības uzsākšanu √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas jomā, un atvieglojot šādas uzņēmējdarbības vadības uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tehnisko rezervju, ð minimālā kapitāla prasības, maksātspējas kapitāla prasības ï maksātspējas normas, ð un pārvaldes sistēmas ï administratīvo un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu uzraudzību;

b2) uzliekot nosakot sankcijas,;

c3) pārsūdzot sakarā ar kāda kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes lēmumau pārsūdzēšanu administratīvā kārtā,; vai

d4) tiesvedībā, kas ierosināta saskaņā ar 53. pantu vai īpašiem noteikumiem, kuri paredzēti šajā šo direktīvāu un citās direktīvās, kas attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

ê2005/68/EK 28. pants (pielāgots)

66. pantsInformācijas apmaiņa ar citām iestādēm

1. Direktīvas 24 62. un 27 65. panta noteikumi neaizliedz √ nevienu no šādām darbībām: ∏

a) apmainīties ar informācijuas apmaiņa kādas dalībvalsts divām vai vairākām kompetentajām √ starp vairākām uzraudzības ∏ iestādēm vienā dalībvalstī √ , pildot to uzraudzības funkcijas; ∏

b) vai dalībvalstu starpā √ informācijas apmaiņa, pildot uzraudzības funkcijas, ∏ apmainīties ar informāciju starp kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm un √ kādu no turpmāk norādītajām iestādēm, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī ∏ :

ai) iestādēmes, kas atbild par kredītiestāžu un citu finansšu organizāciju uzraudzību, un iestādēmes, kas atbild par finanšu tirgu uzraudzību,;

bii) struktūrāmas, kas iesaistītas apdrošināšanas √ sabiedrību, ∏ un pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās,; un

ciii) personāmas, kas atbild par likumā noteikto revīziju apdrošināšanas uzņēmumos sabiedrībās, pārapdrošināšanas uzņēmumos sabiedrībās un citās finanšu iestādēs,;

c) veicot uzraudzības uzdevumus vai pienākumu izpildei vajadzīgās informācijas izpaužot atklāšana struktūrām, kas vada piespiedu likvidācijas procesu vai garantiju sistēmas √ fondus ∏ , informāciju, kas ir vajadzīga to pienākumu izpildei.

√Pirmās daļas b) apakšpunktā norādīto informācijas apmaiņu var veikt arī starp dažādām dalībvalstīm. ∏

Uz informāciju, ko šīs iestādes, struktūras un personas saņem, attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi √ glabāšanas pienākums ∏ , kā norādīts 24 62. pantā.

ê2005/68/EK 28. pants (pielāgots)

2. Neatkarīgi no Direktīvas 24 62. līdz 27 65. panta noteikumiem √ neliedz ∏ , dalībvalstisīm var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm un:

a) iestādēm, kas atbild par apdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību un pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību likvidēšanā, bankrota procedūrā un tamlīdzīgās procedūrās iesaistīto struktūru pārraudzību,; vai

b) iestādēm, kuras atbild par to personu pārraudzību, kas veic likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas √ sabiedrībās, ∏ vai pārapdrošināšanas uzņēmumos sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs,; vai

c) neatkarīgiem apdrošināšanas √ sabiedrību ∏ vai pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību aktuāriem, kas veic šo uzņēmumu sabiedrību juridisko uzraudzību, un struktūrām, kas pārrauga šos aktuārus.

Dalībvalstis, kuras izmanto √ piemēro ∏ pirmajāo daļāu paredzēto iespēju, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

a) šī informācija ir izmantojama, lai veiktu pirmajā daļā minēto pārraudzību vai juridisko uzraudzību;

b) uz šādu saņemto informāciju attiecas jāattiecina dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumi, kā paredzēts izklāstīts 24 62. pantā;

c) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to attiecīgā gadījumā drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu, personu un struktūru nosaukumus, kas drīkst saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu pirmo un otro daļu.

3. Neatkarīgi no Direktīvas 24 62. līdz 27 65. panta noteikumi √ neliedz ∏ dalībvalstisīm, nolūkā stiprinātot finanšu sistēmas stabilitāti, tostarp tās √ un ∏ vienotību, var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentām √ uzraudzības ∏ iestādēm un iestādēm vai institūcijām, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgas par uzņēmējdarbībuas tiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

ê2002/83/EK 16. panta 5. punkts, 92/49/EEK 16. panta 5. punkta b) apakšpunkts un 2005/68/EK 28. panta 3. punkts (pielāgots)

ðjauns

Dalībvalstis, kuras izmanto √ piemēro ∏ pirmajāo daļāu paredzēto iespēju, pieprasa vismaz šādu nosacījumu izpildi:

a) šī informācijai ir √ jābūt ∏ paredzētai pirmajā daļā minētās uzdevuma √ atklāšanas un izmeklēšanas ∏ veikšanai;

b) uz šādu saņemto informāciju attiecas √ jāattiecina ∏ dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumi, kā paredzēts √ izklāstīts ∏ 24 62. pantā;

c) ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un to attiecīgā gadījumā drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

Ja dalībvalstī iestādēm vai struktūrām, kas minētas pirmajā daļā, atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt tādas personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, bet kas nestrādā valsts sektorā, uz šādām personām drīkst attiecināt pirmajā daļā paredzēto informācijas apmaiņas iespēju ar otrajā daļā paredzētajiem √ izklāstītajiem ∏ nosacījumiem.

Lai īstenotu otrās daļas c) apakšpunkta noteikumus, pirmajā daļā minētās iestādes vai struktūras kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, paziņo to personu vārdus un precīzus pienākumus, kam tā ir jāsūta.

4. Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu, ð personu ï un vai struktūru nosaukumus, kas drīkst saņemt informāciju saskaņā ar 3. punktu šo punktu.

ê2002/83/EK 16. panta 7. punkts (pielāgots)

Līdz 2000. gada 31. decembrim Komisija sastāda ziņojumu par šā punkta piemērošanu.

ê2005/68/EK 60. panta 5. punkta b) apakšpunkts

8. Kompetentajām iestādēm 1. līdz 7. punkts neliedz sniegt

a) centrālajām bankām un citām struktūrām ar līdzīgu funkciju kā monetārām iestādēm,

b) un attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu pārraudzību,

informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei, kā arī neliedz šīm iestādēm vai struktūrām paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga 4. punkta noteikumu izpildei. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts šajā pantā.

ê2005/68/EK 30. pants (pielāgots)

67. pantsInformācijas atklāšana valsts pārvaldes struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par tiesību aktiem finanšu jomā

Neatkarīgi no Direktīvas 24 62. un 27 65. panta, noteikumi √ neliedz ∏ dalībvalstisīm atbilstīgi likumā paredzētiem noteikumiem drīkst atļaut sniegt noteiktu atklāt konkrētu informāciju citām valsts pārvaldes struktūrvienībām, kuras ir atbildīgas par tiesību aktiem kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību uzraudzības jomā, un inspektoriem, kas rīkojas minēto struktūru uzdevumā.

Tomēr šŠādu informāciju drīkst izpaust atklāt vienīgi tad, ja tas vajadzīgs piesardzīgai konsultatīvajai uzraudzībai. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 25 63. pantu un 28 66. panta 1. punktu √ , un informāciju, ko ∏ vai iegūst 16 32. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust atklāt √ tikai ∏ šajā pantā minētajos apstākļos citādi, kā vien ar to kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju sniegušas, vai ar tās dalībvalsts kompetento √ uzraudzības ∏ iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta pārbaude uz vietas.

ê2005/68/EK 29. pants (pielāgots)

68. pantsInformācijas nodošana centrālajām bankām un monetārajām iestādēm

√Neskarot ∏ šīs iedaļas noteikumus, Šī iedaļa neliedz kompetentajai √ uzraudzības ∏ iestādei √ savu pienākumu izpildei paredzēto informāciju drīkst ∏ darīt zināmu sniegt √ šādām iestādēm: ∏

(1) centrālajāmās bankāmas un citāmas struktūrāmas ar līdzīgu funkciju kā monetārām iestādēm,; un

(2) attiecīgā gadījumā – citāmas valsts iestādēmes, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu pārraudzību, to uzdevumu izpildei paredzētu informāciju.

Tā arī neliedz šīm Šīs iestādēmes vai struktūrāmas √ drīkst arī ∏ paziņot kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga 27 65. panta noteikumu izpildei. Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas nosacījumi, kā paredzēts šajā iedaļā.

òjauns

69. pants Uzraudzības konverģence

Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes piedalās Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas darbībās saskaņā ar 2. panta otrā daļas noteikumiem Komisijas Lēmumā 2004/6/EK[55].

ê2005/68/EK 31. pants (pielāgots)

4 6. IEDAļA – REVIDENTU PIENāKUMI

70. PANTS REVIDENTU PIENāKUMI

1. Dalībvalstis paredz vismaz to, lai ka ikvienai personaiām, kuras ir pilnvarotas saskaņā ar √ Padomes ∏ Direktīvu 84/253/EEK[56] un √ kuras apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumā sabiedrībā pilda veic √ likumā noteikto revīziju, kas paredzēta ∏ Padomes Direktīvas 78/660/EEK[57] 51. pantā, Padomes Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK[58] 31. pantā, aprakstīto uzdevumu vai jebkuru citu likumā paredzētu uzdevumu, būtu ir pienākums nekavējoties ziņot kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm par jebkuru tādu viņas minētā uzdevuma izpildes gaitā atklājušos faktu vai lēmumu saistībā ar šo pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas var √ izraisīt kādu no šādiem faktoriem ∏ :

a) būtiski pārkāpt tādu normatīvos vai un administratīvos aktus būtiska pārkāpšana, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē licencēšanu, vai kuri īpaši reglamentē apdrošināšanas vai √ un ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību darbību,; vai

b) ietekmēt √ nelabvēlīga ietekme uz apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības darbības nepārtrauktību,; vai

c) likt atteikties √ atteikums ∏ apstiprināt pārskatus vai likt izteikt iebildumus;

òjauns

d) neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai;

e) neatbilstība minimālā kapitāla prasībai.

ê2005/68/EK 31. pants (pielāgots)

Šai personai √ Pirmajā daļā minēto personu ∏ tāpat ir pienākums √ tāpat ∏ ir ziņot par jebkuriem faktiem vai un lēmumiem, kas, viņai √ tām ∏ pildot pirmajā daļā aprakstīto uzdevumu, atklājušies kādā uzņēmumā uzņēmējsabiedrībā, kam kurai ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas attiecības ar to √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kurā šī persona √ tās ∏ pilda iepriekš minēto uzdevumu.

ê95/26/EK 5. pants (pielāgots)

2. Kāda 1. punktā minēta fakta vai lēmuma labticīga izpaušana atklāšana kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, ko izdara personas, kam ir atļauja kas pilnvarotas Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, nav līgumā vai kādā normatīvā vai un administratīvā aktā paredzēta informācijas izpaušanas atklāšanas ierobežojuma pārkāpums, un šādām personām neuzliek nekādu atbildību.

ê2002/83/EK 18. pants (pielāgots)

√ V NODAĻA –– DZĪVĪBAS UN NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS VEIKŠANA ∏

71. pants Dzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas darbību √ darbības ∏ veikšana

1. Neskarot 3. un 7. punkta noteikumus, sabiedrībām nedrīkst izsniegt licences gan saskaņā ar šo direktīvu, gan Direktīvu 73/239/EEK. √Apdrošināšanas sabiedrības nedrīkst būt licencētas vienlaicīgi dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas darbību veikšanai. ∏

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka:

a) sabiedrības, kurām piešķirta licence saskaņā ar šo direktīvu √ veikt dzīvības apdrošināšanu ∏ , saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu var iegūt licenci arī √ nedzīvības apdrošināšanai attiecībā uz ∏ tiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, kas norādīti minētās direktīvas I pielikumāa A punktā,;

b) sabiedrības, kurām saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu piešķirta licence tikai minētās direktīvas I pielikumāa A punktā norādītajiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, var iegūt licenci arī saskaņā ar šo direktīvu √ dzīvības apdrošināšanas veikšanai ∏ .

√Tomēr saskaņā ar 72. pantu katru darbību vada atsevišķi. ∏

43. Dalībvalstis var noteikt, ka šā panta 2. punktā minētajām sabiedrībām visā to darbībā jāievēro grāmatvedības noteikumi, kas attiecas uz √ dzīvības apdrošināšanas ∏ sabiedrībām, kurām piešķirta licence saskaņā ar šo direktīvu. Līdz šā jautājuma koordinācijai saskaņošanai dalībvalstis var arī noteikt, ka likvidācijas sakarā šā panta 2. punktā minēto sabiedrību darbību, kas saistīta ar Direktīvas 73/239/EEK pielikumā uzskaitītajiem I pielikuma A punktā minētajiem 1. un 2. apdrošināšanas veida riskiem, regulē noteikumi, kas attiecas uz darbību dzīvības apdrošināšanāu.

54. Ja √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ sabiedrība, kas veic Direktīvas 73/239/EEK pielikumā norādītās darbības, ir finansiāli, komerciāli vai administratīvi saistīta ar dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, kas veic darbības, uz ko attiecas šī direktīva, to √ , piederības ∏ dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuru teritorijā atrodas šo sabiedrību galvenie biroji, gādā, lai šo √ attiecīgo ∏ sabiedrību kontus finanses nevēlami neietekmētu šo sabiedrību vienošanās vai citi pasākumi, kas var ietekmēt izdevumu un ienākumu sadalījumu.

35. Ievērojot 6. punktu, 2. punktā minētās sSabiedrības un tās, kuras √ turpmāk minētajos datumos vienlaikus veica gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu, uz ko attiecas šī direktīva, var turpināt vienlaikus veikt minētās darbības, ja katru darbību vada saskaņā ar 72. panta noteikumiem ∏ :

a) 1981. gada 1. janvārīis, – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Grieķijā,;

b) 1986. gada 1. janvārīis, – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Spānijā un Portugālē,;

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

c) 1995. gada 1. janvārīis – attiecībā uz sabiedrībām, kam licence ir izsniegta Austrijā, Somijā un Zviedrijā,;

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 3. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

d) 2004. gada 1. maijās –– attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Čehijasā Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā, √ un Slovēnijā; ∏

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 3. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

e) 2007. gada 1. janvārīis –– attiecībā uz sabiedrībām, kam licence izsniegta Bulgārijā un Rumānijā,; un

ê2002/83/EK (pielāgots)

f) 1979. gada 15. martās, – attiecībā uz visām pārējām sabiedrībām,.

vienlaicīgi veica darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un darbības, uz kurām attiecas Direktīva 73/239/EEK, var turpināt vienlaicīgi veikt šīs darbības ar noteikumu, ka katru darbību vada atsevišķi saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu.

6. √ Piederības ∏ Ddalībvalstis var pieprasīt √ apdrošināšanas ∏ sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas to teritorijā, attiecīgās √ minētās ∏ dalībvalsts noteiktā termiņā pārtraukt vienlaicīgi veikt √ dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu ∏ darbības, kurās tās bija iesaistītas šīs direktīvas 3. punktā pirmajā daļā noteiktajā norādītajā laikā.

7. Šā panta noteikumi jāpārskata, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Padomei, ņemot vērā turpmāko likvidācijas noteikumu koordināciju, un katrā gadījumā līdz 1999. gada 31. decembrim.

ê2002/83/EK 19. pants (pielāgots)

72. pantsDzīvības apdrošināšanas un nedzīvības apdrošināšanas darbību vadības nodalīšana

1. Atsevišķāo vadībau, kas minēta 18. panta 3. punktā 71. pantā, jāorganizē tā, ka šajā direktīvā norādītās √ lai dzīvības apdrošināšana ∏ darbības ir būtu šķirtas no darbībām, uz ko attiecas Direktīva 73/239/EEK, lai: √nedzīvības apdrošināšanas. ∏

netiktu nelabvēlīgi ietekmētas Nav pieļaujama nelabvēlīga ietekme uz Ddzīvības apdrošinājuma ņēmēju un nedzīvības apdrošinājuma ņēmēju attiecīgajām interesesēm, un jo īpaši jānodrošina, lai dzīvības apdrošināšanas peļņa dotu labumu dzīvības apdrošinājuma ņēmējiem tāpat kā tad, ja √ dzīvības apdrošināšanas ∏ sabiedrība nodarbotos tikai ar dzīvības apdrošināšanu,.

òjauns

2. Neskarot 99. un 125. panta noteikumus, 71. panta 2. un 5. punktā minētās apdrošināšanas sabiedrības aprēķina šādus divus rādītājus:

a) nosacītā dzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība attiecībā uz to dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, kas aprēķināta tā, it kā attiecīgā sabiedrība būtu veikusi tikai minēto darbību, pamatojoties uz atsevišķiem pārskatiem, kas minēti šā panta 6. punktā;

b) nosacītā nedzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība attiecībā uz to nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darbību, kas aprēķināta tā, it kā attiecīgā sabiedrība būtu veikusi tikai minēto darbību, pamatojoties uz atsevišķiem pārskatiem, kas minēti šā panta 6. punktā.

3. Šīs direktīvas 71. panta 2. punktā un 5. punktā minētās apdrošināšanas sabiedrības ar izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu ekvivalenta summu sedz vismaz šādas prasības:

a) nosacītā dzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība –– attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu;

b) nosacītā nedzīvības apdrošināšanas minimālā kapitāla prasība –– attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu.

ê2002/83/EK 19. pants (pielāgots)

ðjauns

mMinimālās finansiālās saistības, √ kas minētas pirmajā daļā, ∏ jo īpaši maksātspējas rezerves nodrošināšana attiecībā uz vienu no abām darbībām, proti, darbību, ko regulē šī direktīva, un darbību, ko regulē Direktīva 73/239/EEK √ dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu nedrīkst ∏ , netiktu pildītas uz otras darbības rēķina.

4. Tomēr, kamēr Ja ir izpildītas minimālās finansiālās saistības √ , kas minētas 3. punktā, ∏ pilda saskaņā ar pirmā apakšpunkta otrā ievilkuma nosacījumiem un tiek ir informēta kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde, sabiedrība var izmantot ð izmantojamā pašu kapitāla ï tiešos līdzekļus no maksātspējas rezerves noteiktos posteņus, kas tās rīcībā vēl ir vienas vai otras darbības veikšanai ð , lai segtu maksātspējas kapitāla prasību, kas minēta 99. pantā ï .

5. Uzraudzības iestādes izvērtē abu √ dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas ∏ darbību rezultātus, lai pārliecinātos par šā panta 1. punkta noteikumu ievērošanu.

56. a) Pārskatus veido, skaidri √ atsevišķi ∏ norādot iegūto rezultātu avotus attiecībā uz katru no abām darbībām, dzīvības apdrošināšanu un nedzīvības apdrošināšanu. Šim nolūkam vVisus ienākumus, (jo īpaši prēmijas, pārapdrošinātāju maksājumus un ienākumus no ieguldījumiem) un, kā arī izdevumus, (jo īpaši apdrošināšanas izmaksas maksājumus, īpašo tehnisko rezervju papildinājumus, pārapdrošināšanas prēmijas, √ un ∏ kārtējos darbības izdevumus, kas saistīti ar apdrošināšanas uzņēmējdarbību), sadala pēc to izcelsmes. Abām darbībām kopīgos posteņus sakārto √ iegrāmato ∏ saskaņā ar iedalījumu sadalījuma metodēm, kuruas apstiprina kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde;.

b) iIzmantojot pārskatus, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībāmas ir jāsagatavo ziņojumsu, skaidri uzrādot pozīcijas, kas veido maksātspējas rezervi katrai no darbībām, kā noteikts šīs direktīvas 27. pantā ð izmantojamā pamata pašu kapitāla ï posteņus ð , kas sedz katru nosacīto minimālā kapitāla prasību, kas norādīta 2. punktā, ï saskaņā ar 97. panta 5. punkta noteikumiem un Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 1. punktā.

37. Ja vienai no darbībām maksātspējas rezerve ð izmantojamā pamata pašu kapitāla posteņu summa attiecībā uz vienu no darbībām ï ir nepietiekama, ð lai segtu minimālās finansiālās saistības, kas minētas 3. punkta pirmajā daļā, ï uzraudzības iestādes tai darbībai ar nepietiekamo rādītāju piemēro pasākumus, kas paredzēti attiecīgajā √ šajā ∏ direktīvā, neatkarīgi no otras darbības rezultātiem.

Atkāpjoties no šā panta 1 3. punkta pirmās otrās daļas otrā ievilkuma noteikumiem, šādsi pasākumsi var būt atļauja pārskaitīt pārnest no vienas darbības uz otru ð izmantojamā pamata pašu kapitāla noteiktus posteņus ï līdzekļus no vienas darbības uz otru.

òjauns

VI NODAĻA –– NOTEIKUMI PAR AKTĪVU UN PASĪVU NOVĒRTĒŠANU, TEHNISKAJāM REZERVēM, PAšU KAPITāLU, MAKSāTSPēJAS KAPITāLA PRASīBU, MINIMāLā KAPITāLA PRASīBU UN IEGULDīJUMIEM

1. IEDAļA –– AKTīVU UN PASīVU NOVēRTēšANA

73. PANTS AKTīVU UN PASīVU NOVēRTēšANA

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ja vien nav norādīts citādi, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības aktīvus un pasīvus novērtē šādi:

a) aktīvus novērtē pēc summas, par kādu varētu veikt to maiņu informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā;

b) pasīvus novērtē pēc summas, par kādu varētu veikt to pārnešanu vai izmantošanu norēķinos informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā;

Novērtējot pasīvus, neveic korekcijas, ņemot vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašas kredītstāvokli.

2. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, nosakot 1. punktā norādītajā aktīvu un pasīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un pieņēmumus.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

2. iedaļa –– Noteikumi par tehniskajām rezervēm

74. PANTS VISPāRīGIE NOTEIKUMI

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveido tehniskās rezerves attiecībā uz visām savām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām pret apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem.

2. Tehnisko rezervju aprēķinu pamato ar to pašreizējo izejošo vērtību.

3. Tehnisko rezervju aprēķināšanā izmanto konsekventu informāciju, kas iegūta finanšu tirgos, un vispārīgi pieejamus datus par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tehniskajiem riskiem (tirgus konsekvence).

4. Tehniskās rezerves aprēķina piesardzīgi, ticami un objektīvi.

75. pantsTehnisko rezervju aprēķināšana

1. Tehnisko rezervju vērtība atbilst 2. un 3. punktā norādītā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summai.

2. Visprecīzākais novērtējums atbilst nākotnes naudas plūsmu prognozētajam vidējam aritmētiskajam, ņemot vērā naudas vērtību laikā (nākotnes naudas plūsmas sagaidāmā pašreizējā vērtība) un izmantojot attiecīgo procentu likmju nulles riska termiņstruktūru.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinu pamato ar aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem un veic, izmantojot piemērotas aktuāra metodes un statistikas metodes.

Visprecīzākā novērtējuma aprēķinā izmantotajā naudas plūsmas plānošanā vērā ņem visu ienākošās un izejošās naudas plūsmu, kas vajadzīga, lai nokārtotu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības to darbības laikā.

Visprecīzāko novērtējumu aprēķina bruto, neatņemot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām. Šīs summas aprēķina atsevišķi saskaņā ar 79. pantu.

3. Riska rezerve ir pietiekama, lai varētu nodrošināt to, ka tehnisko rezervju vērtība atbilst summai, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, iespējams, varētu pieprasīt, lai pārņemtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un atbilstu tām.

4. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi novērtē atsevišķi.

Tomēr, ja turpmāko naudas plūsmu, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistībām, var aizvietot, izmantojot finanšu instrumentus, kuru tirgus vērtība ir nosakāma tieši, tehnisko rezervju vērtību nosaka, pamatojoties uz minēto finanšu instrumentu tirgus vērtību. Šādā gadījumā nav vajadzīgi atsevišķi aprēķini par visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi.

5. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visprecīzāko novērtējumu un riska rezervi vērtē atsevišķi, riska rezervi aprēķina, nosakot izmaksas, ar ko nodrošina izmantojamā pašu kapitāla apjomu, kas vienāds ar maksātspējas kapitāla prasību, kas vajadzīga, lai segtu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības to darbības laikā.

Likme, kas izmantota, nosakot šāda izmantojamā pašu kapitāla apjoma nodrošināšanas izmaksas (kapitāla vērtības likme), ir vienāda visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Izmantotā kapitāla vērtības likme ir vienāda ar papildu likmi virs attiecīgās procentu likmes bez riska, ko apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai ir izmantojamais pašu kapitāls, kā norādīts 3. iedaļā, kas atbilst maksātspējas kapitāla prasībai, kas rastos, uzturot šo kapitālu.

76. pantsTehnisko rezervju aprēķināšanā citi vērā ņemamie aspekti

Aprēķinot tehniskās rezerves, papildus 75. panta noteikumiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā:

1) visus izdevumus, kas radīsies, apkalpojot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības;

2) inflāciju, tostarp izdevumu un prasību inflāciju;

3) visus maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, ieskaitot turpmākās aplēses gratifikācijas, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paredzējušas veikt, neatkarīgi no tā, vai šie maksājumi ir vai nav paredzēti līgumā, ja uz tiem attiecas 89. pants.

77. pantsFinanšu garantiju novērtēšana un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumos iekļautās līgumā paredzētās iespējas

Aprēķinot tehniskās rezerves, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā finanšu garantiju un jebkuru apdrošināšanas un pārapdrošināšanas polisēs iekļauto līgumā paredzēto iespēju vērtību.

Jebkuri apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pieņēmumi par varbūtību, ka apdrošinājuma ņēmēji izmantos līgumā paredzētās iespējas, tostarp polises apturēšanu un polises atpirkšanu, ir reāli un pamatoti ar pašreizēju un ticamu informāciju. Pieņēmumos vai nu tieši, vai netieši ņem vērā ietekmi, kāda turpmākajām pārmaiņām finanšu un nefinanšu stāvoklī var būt, izmantojot minētās iespējas.

78. pants Segmentēšana

Aprēķinot savas tehniskās rezerves, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības segmentē savas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības viendabīgās riska grupās vismaz pēc darījumu veidiem.

79. pantsNo pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību aprēķini par summām, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, atbilst 74. līdz 78. panta noteikumiem.

Aprēķinot summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā laika starpību starp līdzekļu atgūšanu un tiešo maksājumu veikšanu

Minētā aprēķina rezultātu pielāgo, ņemot vērā darījumu partneru saistību nepildīšanas dēļ paredzamos zaudējumus. Minēto pielāgojumu pamato ar novērtējumu par darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtību un no tās izrietošiem vidējiem zaudējumiem (saistību nepildīšanas zaudējumi).

80. pants Datu kvalitāte un individuālas pieejas piemērošana tehniskajām rezervēm

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir iekšējās procedūras un metodes, ar ko nodrošināt to tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu atbilstību, pilnīgumu un precizitāti.

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nav pietiekamu datu attiecīgā kvalitātē, lai piemērotu drošu akturāra metodi savu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību apakšgrupā, vai summas, kas atgūstamas no pārapdrošināšanas līgumiem un īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām, attiecībā uz visprecīzākā novērtējuma aprēķinu izmanto individuālu pieeju.

81. pantsSalīdzinājums ar pieredzi

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir metodes un procedūras, ar ko nodrošināt to, ka visprecīzākie novērtējumi un to aprēķinu pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri salīdzināti ar pieredzi.

Ja salīdzinājumā konstatē sistemātiskas novirzes starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību pieredzi un visprecīzākā novērtējuma aprēķiniem, attiecīgā sabiedrība veic atbilstošus pielāgojumus izmantotajās akturāra metodēs vai veiktajos novērtējumos.

82. pantsTehnisko rezervju līmeņa atbilstība

Pēc uzraudzības iestāžu pieprasījuma apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda savu tehnisko rezervju līmeņa atbilstību, kā arī izmantoto metožu lietojamību un būtiskumu un izmantoto pamata statistikas datu piemērotību.

83. pantsTehnisko rezervju palielināšana

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību tehnisko rezervju aprēķins neatbilst 74. līdz 81. panta noteikumiem, uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām paaugstināt tehnisko rezervju apjomu, lai tās atbilstu līmeņiem, kas noteikti saskaņā ar minētajiem pantiem.

84. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

a) aktuāra metodes un statistikas tehnikas, ar ko aprēķina visprecīzāko novērtējumu, kas minēts 75. panta 2. punktā;

b) attiecīgo procentu likmju nulles riska termiņstruktūru, ko izmanto, lai aprēķinātu 75. panta 2. punktā minēto visprecīzāko novērtējumu;

c) apstākļus, kādos aprēķina tehniskās rezerves kopumā vai kā visprecīzākā novērtējuma un riska rezerves summu, kā arī metodes, kuras izmanto gadījumā, ja tehniskās rezerves aprēķina kopumā;

d) metodes un pieņēmumus, ko izmanto riska rezerves aprēķināšanā, tostarp izmantojamā pašu kapitāla summas noteikšanu, kas vajadzīgs, lai atbalstītu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības un kapitāla vērtības likmes kalibrēšanu;

e) darījumu veidus, uz kuru pamata jāsadala apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības, lai aprēķinātu tehniskās rezerves;

f) standartus, kuri jāievēro attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu atbilstības, pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu, un situācijas, kurās tehnisko rezervju aprēķinam būtu atbilstoši izmantot individuālu pieeju;

g) metodes, kas jāizmanto, aprēķinot 79. pantā minēto darījumu partnera saistību nepildīšanas pielāgojumu, ar ko paredzēts izlīdzināt paredzamos zaudējumus darījumu partnera saistību nepildīšanas dēļ;

h) vajadzības gadījumā vienkāršotas metodes un paņēmienus, ar ko aprēķināt tehniskās rezerves, lai nodrošinātu to, ka a) punktā minētās akturāra metodes un statistikas tehnikas ir pielāgotas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību risku veidam, pakāpei un sarežģītībai.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

3. iedaļa –– Pašu kapitāls

1. APAKšIEDAļA –– PAšU KAPITāLA NOTEIKšANA

85. pants Pašu kapitāls

Pašu kapitālu veido 86. pantā minētā pamata pašu kapitāla un 87. pantā minētā papildu pašu kapitāla summa.

86. pantsPamata pašu kapitāls

Pamata pašu kapitāls sastāv no šādiem posteņiem:

1) aktīvu un pasīvu starpības atlikums, ko aprēķina atbilstīgi 73. pantam un 2. iedaļai;

2) subordinētie pasīvi.

Pirmajā punktā norādītā atlikuma summu samazina par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības tieši turēto pašu akciju summu.

87. pantsPapildu pašu kapitāls

1. Papildu pašu kapitāls sastāv no posteņiem, kas nav pamata pašu kapitāls un ko var pieprasīt, lai līdzsvarotu zaudējumus.

Papildu pašu kapitālu var veidot šādi posteņi, ja tie nav pamata pašu kapitāla posteņi:

a) neapmaksātais akciju kapitāls vai sākuma kapitāls, kas nav pieprasīts, kā norādīts 90. pantā;

b) akreditīvi;

c) jebkādas citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību saņemtās saistības.

Savstarpējās apdrošināšanas vai savstarpējās apdrošināšanas veida apvienības ar mainīgu ieguldījumu apmēru gadījumā papildu pašu kapitālā var ietvert arī jebkādas turpmākās prasības, kādas šai apvienībai var būt pret tās dalībniekiem, attiecīgajā finanšu gadā pieprasot papildu ieguldījumu.

2. Ja ir iemaksāts vai pieprasīts papildu pašu kapitāla postenis, to uzskata par aktīvu, un tas pārstāj būt daļa no papildu pašu kapitāla posteņiem.

88. pantsUzraudzības iestāžu apstiprinājums papildu pašu kapitālam

1. Papildu pašu kapitāla summām, kas jāņem vērā, nosakot pašu kapitālu, vajadzīgs iepriekšējs uzraudzības iestāžu apstiprinājums.

2. Veicot katra papildu pašu kapitāla posteņa apstiprināšanu, uzraudzības iestādes pamato savu apstiprinājumu ar šādiem novērtējumiem:

a) attiecīgo darījumu partneru statuss attiecībā uz to spēju un gatavību maksāt;

b) kapitāla atgūstamība, ņemot vērā posteņa juridisko formu, kā arī jebkurus nosacījumus, kas kavētu posteņa veiksmīgu pieprasīšanu;

c) jebkāda informācija par rezultātu saistība ar iepriekšējiem pieprasījumiem, ko apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir veikušas šādam papildu pašu kapitālam.

3. Katra papildu pašu kapitāla posteņa summa ir vienāda ar tās nominālu, ja vien nav izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a) postenim nav nomināla vai ir maksimālais nomināls;

b) nomināls neatspoguļo posteņa spēju segt zaudējumus.

Šajos gadījumos vērā ņemamā posteņa summa papildu pašu kapitāla noteikšanai ir jāpamato ar piesardzīgiem un reāliem pieņēmumiem.

4. Uzraudzības iestādes apstiprina vai nu

a) naudas summu katram papildu pašu kapitāla postenim, vai

b) metodi, kā noteikt papildu pašu kapitāla katra posteņa summu, šādā gadījumā uzraudzības iestāžu apstiprinājumu pēc šīs metodes noteiktajai summai piešķir uz noteiktu laikposmu.

89. pants Rezerves kapitāls

Ja tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, realizēto peļņu, kas obligātajos gada pārskatos uzrādās kā rezerves kapitāls, neuzskata par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, ja minēto rezerves kapitālu var izmantot, lai segtu jebkurus zaudējumus, kas var rasties, un ja tie nav darīti pieejami izdalīšanai apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem.

90. pantsNesamaksātais akciju kapitāls vai sākuma kapitāls

Ja pieprasīts nesamaksātais akciju kapitāls vai sākuma kapitāls, to uzskata par aktīvu.

Ja nav pieprasīts nesamaksātais akciju kapitāls vai sākuma kapitāls, to uzskata par saistībām un uz to attiecina 87. panta noteikumus.

91. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko precizē:

a) kritērijus uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanai saskaņā ar 88. pantu;

b) rīcību attiecībā uz līdzdalību saskaņā ar 219. panta 2. punkta trešo daļu finanšu iestādēs un kredītiestādēs attiecībā uz pašu kapitāla noteikšanu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

2. Līdzdalība finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver šo:

a) līdzdalība, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir:

i) kredītiestādēs un finanšu iestādēs Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. un 5. punkta nozīmē;

ii) ieguldījumu sabiedrībās Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē;

b) subordinētie prasījumi un instrumenti, kas minēti Direktīvas 2006/48/EK 63. pantā un 64. panta 3. punktā un kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā definētajām iestādēm, kurās tām ir daļas.

2. APAKšIEDAļA –– PAšU KAPITāLA KLASIFICēšANA

92. pants Pašu kapitāla klasificēšanas līmeņu pazīmes

Pašu kapitāla posteņus klasificē trīs līmeņos, pamatojoties uz šādām pazīmēm:

1) likvidācijas gadījumā posteņu atmaksu to turētājam atsaka, līdz tiek ievērotas visas pārējās saistības, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu atlīdzības saņēmējiem (subordinācija);

2) likvidācijas gadījumā zaudējumus var segt drīzāk ar posteņa kopsummu nekā tikai ar tā daļu (zaudējumu segšana);

3) ar posteni var vai var pieprasīt segt zaudējumus, turpinot darbību, kā arī likvidācijas gadījumā (pastāvība);

4) postenis nav datēts vai tā derīgums ir pietiekams, ņemot vērā uzņēmējsabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību derīgumu (nepārtrauktība);

5) postenis ir atbrīvots no obligātajiem fiksētajiem maksājumiem un prasībām vai stimula atgūt nomināla summu, un tam nav traucēkļu (obligāto apkalpošanas izmaksu neesība).

93. pantsGalvenie kritēriji klasificēšanai līmeņos

1. Pamata pašu kapitāla posteņus klasificē 1. līmenī, ja tiem ir 92. panta 1., 2. un 3. punktā, kā arī jo īpaši 4. un 5. punktā norādītās pazīmes.

2. Pamata pašu kapitāla posteņus klasificē 2. līmenī, ja tiem ir 92. panta 1. un 2. punktā, kā arī jo īpaši 4. un 5. punktā norādītās pazīmes.

Papildu pašu kapitāla posteņus klasificē 2. līmenī, ja tiem ir 92. panta 1., 2. un 3. punktā, kā arī jo īpaši 4. un 5. punktā norādītās pazīmes.

3. Jebkādus pamata un papildu pašu kapitāla posteņus, kas neietilpst 1. un 2. punktā, klasificē 3. līmenī.

94. pantsPašu kapitāla klasificēšana līmeņos

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības klasificē pašu kapitāla posteņus, pamatojoties uz 93. pantā norādītajiem kritērijiem.

Šajā nolūkā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vajadzības gadījumā atsaucas uz pašu kapitāla sarakstu, kas norādīts 96. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Ja pašu kapitāla postenis nav iekļauts minētajā sarakstā, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības to novērtē un klasificē saskaņā ar pirmo daļu. Šo novērtējumu apstiprina uzraudzības iestāde.

95. pants Īpašo apdrošināšanas pašu kapitāla posteņu klasifikācija

Neskarot 94. pantu un 96. panta 1. punkta c) apakšpunktu, šajā direktīvā piemēro šādu klasifikāciju:

1) rezerves kapitālu, uz kuru attiecas 89. pants, klasificē 1. līmenī;

2) akreditīvus un garantijas, ko izsniegušas saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK licencētās kredītiestādes un ko neatkarīga trasta kompānija uzglabā trasta kontos apdrošināšanas kreditoru labā, klasificē 2. līmenī;

3) jebkādas turpmākās prasības, kas aizsardzības un atlīdzības apvienībām var būt pret saviem dalībniekiem, pieprasot papildu ieguldījumus finanšu gada laikā, klasificē 2. līmenī.

96. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

a) ja vajadzīgs nodrošināt pašu kapitāla vispārējo kvalitāti un starpnozaru konsekvenci, līmeņu iedalīšanu apakšlīmeņos;

b) kritērijus, ko izmanto, lai klasificētu pašu kapitāla posteņus a) apakšpunktā norādītajos apakšlīmenos, pamatojoties uz 92. pantā izklāstītajām pazīmēm;

c) pašu kapitāla to posteņu sarakstu, ko uzskata par atbilstošiem 93. pantā un šā punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem; šajā sarakstā katram pašu kapitāla postenim ir precīzs to pazīmju apraksts, kas noteica tā klasifikāciju;

d) metodes, ko izmanto uzraudzības iestādes, apstiprinot novērtēšanas un klasificēšanas metodes pašu kapitāla posteņiem, kas nav iekļauti c) apakšpunktā norādītajā sarakstā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

2. Komisija regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina 1. punkta c) apakšpunktā minēto sarakstu, ņemot vērā notikumu attīstību tirgū.

3. APAKšIEDAļA –– PAšU KAPITāLA ATBILSTīBAS KRITēRIJI

97. pants 1., 2. un 3. līmenim piemērojamie atbilstības kritēriji un ierobežojumi

1. Ja skarta maksātspējas kapitāla prasība, uz 2. līmeņa un 3. līmeņa posteņu summām attiecas šādi ierobežojumi:

a) lai nodrošinātu to, ka 1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pašu kapitālā ir lielāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla, 2. līmeņa izmantojamo summu kopā ar 3. līmeņa atbilstošo summu ierobežo līdz divkāršai 1. līmeņa posteņu kopsummai;

b) lai nodrošinātu to, ka 3. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pašu kapitālā ir mazāka par vienu trešdaļu no kopējā izmantojamā pašu kapitāla, 3. līmeņa izmantojamo summu ierobežo līdz pusei no kopsummas, ko veido 1. līmeņa posteņu kopsumma un 2. līmeņa posteņu izmantojamā summa.

2. Ja skarta minimālā kapitāla prasība, lai nodrošinātu to, ka 1. līmeņa posteņu proporcija izmantojamajā pamata pašu kapitālā ir lielāka nekā puse no kopējā izmantojamā pamata pašu kapitāla, izmantojamo summu pamata pašu kapitāla posteņiem, ar ko sedz minimālā kapitāla prasību un kas klasificēti 2. līmenī, ierobežo līdz 1. līmeņa posteņu kopsummai.

3. Ja saskaņā ar 96. panta 1. punkta a) apakšpunktu ieviesti apakšlīmeņi, šajos apakšlīmeņos klasificēto pašu kapitāla posteņu summai piemēro īpašus ierobežojumus.

4. Pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 99. pantā norādīto maksātspējas kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas, 2. līmeņa izmantojamās summas un 3. līmeņa izmantojamās summas kopsummu.

5. Pamata pašu kapitāla izmantojamā summa, ar ko segt 125. pantā norādīto minimālā kapitāla prasību, ir vienāda ar 1. līmeņa summas un 2. līmeņa pamata pašu kapitāla posteņu izmantojamās summas kopsummu.

98. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka īpašus ierobežojumus, kas piemērojami apakšlīmeņiem, ja tie ir ieviesti.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

4. iedaļa – Maksātspējas kapitāla prasība

1. APAKšIEDAļA –– MAKSāTSPēJAS KAPITāLA PRASīBAS VISPāRīGIE NOTEIKUMI, IZMANTOJOT STANDARTA FORMULU VAI IEKšēJO MODELI

99. pants Vispārīgie noteikumi

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir izmantojamais pašu kapitāls, kas sedz maksātspējas kapitāla prasību.

Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina vai nu saskaņā ar standarta formulu, kas norādīta 2. apakšiedaļā, vai ar iekšējo modeli, kas norādīts 3. apakšiedaļā.

100. pantsMaksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

1. Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 2. līdz 5. punkta noteikumiem.

2 Maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pieņemot, ka uzņēmējsabiedrība turpinās savu uzņēmējdarbību.

3. Maksātspējas kapitāla prasību kalibrē, lai nodrošinātu, ka vērā ņemti visi aprēķināmie riski, kam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība ir pakļauta. Attiecībā uz pastāvošu uzņēmējdarbību ar to sedz neparedzamos zaudējumus.

Tā atbilst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas ticamības līmenis 99,5% apjomā viena gada laikā.

4. Maksātspējas kapitāla prasība attiecas vismaz uz šādiem riskiem:

a) nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

b) dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

c) veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

d) tirgus risks;

e) kredītrisks;

f) operacionālais risks.

Pirmās daļas f) apakšpunktā norādītais operacionālais risks ietver tiesisko nedrošību, bet neietver riskus, kas izriet no stratēģiskiem lēmumiem, kā arī reputācijas risku.

5 Aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, ja kredītrisks un citi riska veidi, kas izriet no šādu metožu izmantošanas, ir pareizi atspoguļoti maksātspējas kapitāla prasībā.

101. pantsAprēķina biežums

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina vismaz vienu reizi gadā un šā aprēķina rezultātu paziņo uzraudzības iestādēm.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka tām ir izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt pēdējo paziņoto maksātspējas kapitāla prasību.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pastāvīgi uzrauga izmantojamā pašu kapitāla summu un maksātspējas kapitāla prasību.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pēdējā ziņojuma pamatā, attiecīgā uzņēmējsabiedrība nekavējoties pārrēķina maksātspējas kapitāla prasību un paziņo to uzraudzības iestādēm.

2. Ja ir pierādījums uzskatīt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kurā pēdējo reizi paziņots par maksātspējas kapitāla prasību, uzraudzības iestādes var pieprasīt attiecīgajām uzņēmējsabiedrībām pārrēķināt maksātspējas kapitāla prasību.

2. APAKšIEDAļA –– MAKSāTSPēJAS KAPITāLA PRASīBA –– STANDARTA FORMULA

102. pants Standarta formulas struktūra

1. Maksātspējas kapitāla prasība ir šādu posteņu summa:

a) pamata maksātspējas kapitāla prasības, kā norādīts 103. pantā;

b) kapitāla prasība operacionālajam riskam, kā norādīts 105. pantā;

c) pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai, kā norādīts 106. pantā.

2. Lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, definējot standarta formulu saskaņā ar 103. līdz 107. pantā izklāstītajiem kritērijiem.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

103. pantsPamata maksātspējas kapitāla prasības uzbūve

1. Pamata maksātspējas kapitāla prasība ietver atsevišķus riska moduļus, kas apkopoti saskaņā ar IV pielikuma 1. punktu.

To veido vismaz šādi riska moduļi:

a) nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

b) dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

c) īpašais veselības apdrošināšanas parakstīšanas risks;

d) tirgus risks;

e) darījumu partneru saistību nepildīšanas risks.

2. Pirmā punkta a), b) un c) apakšpunkta vajadzībām uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas darījumiem attiecina to parakstīšanas riska moduli, kas vislabāk atspoguļo pamata risku tehniskās īpašības.

3. Korelācijas koeficienti 1. punktā norādīto riska moduļu apkopošanai, kā arī kapitāla prasību kalibrēšana katram riska modulim rezultātā veido vispārējo maksātspējas kapitāla prasību, kas atbilst 100. pantā izklāstītajiem principiem.

4. Katru no 1. punktā minētajiem riska moduļiem kalibrē, izmantojot riskam pakļautās vērtības pakāpi ar ticamības līmeni 99,5% apjomā viena gada laikā.

Vajadzības gadījumā katra riska modeļa uzbūvē vērā ņem diversifikācijas efektus.

5. Tādu pašu riska modeļa uzbūvi un specifikācijas izmanto visās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībās gan attiecībā uz pamata maksātspējas kapitāla prasību, gan attiecībā uz jebkuru vienkāršotu aprēķinu, kā norādīts 107. pantā.

6. Attiecībā uz katastrofu riskiem vajadzības gadījumā dzīvības, nedzīvības un īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļu aprēķinā var izmantot ģeogrāfiskās specifikācijas.

7. Ja saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, izmantojot standarta formulas uzbūvi, var aizstāt savu parametru apakšgrupu ar attiecīgās uzņēmējsabiedrības īpašajiem parametriem, aprēķinot dzīvības, nedzīvības un īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļus.

Šādus parametrus kalibrē, pamatojoties uz attiecīgās uzņēmējsabiedrības iekšējiem datiem vai datiem, kas tieši attiecas uz minētās uzņēmējsabiedrības darījumiem, izmantojot standartizētas metodes.

Piešķirot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu, uzraudzības iestādes pārbauda izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību.

104. pantsPamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

1. Pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 2. līdz 6. punkta noteikumiem.

2. Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no nedzīvības apdrošināšanas līgumu parakstīšanas attiecībā uz segtajiem riskiem un uzņēmējdarbības vadīšanā izmantotajām metodēm.

Vērā ņem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rezultātu nenoteiktību saistībā ar esošajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 2. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām apdrošināto gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un nopietnībā un prasību izskatīšanas laikā un apjomā (nedzīvības apdrošināšanas prēmija un rezerves risks);

b) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un pieņēmumu sagatavošanā par ekstremāliem vai ārkārtējiem gadījumiem (nedzīvības apdrošināšanas katastrofu risks).

3. Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas līgumu parakstīšanas attiecībā uz segtajiem riskiem un uzņēmējdarbības vadīšanā izmantotajām metodēm.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 3. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju palielināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās (mirstības risks);

b) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām mirstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ja mirstības rādītāju samazināšanās noved pie apdrošināšanas saistību vērtības palielināšanās (ilgdzīvošanas risks);

c) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām invaliditātes, slimības un saslimstības rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā (invaliditātes un saslimstības risks);

d) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kas rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus (dzīvības apdrošināšanas izdevumu risks);

e) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām to pārskatīšanas rādītāju līmenī, tendencē vai nepastāvībā, ko piemēro mūža rentei, saistībā ar pārmaiņām tiesiskajā vidē vai apdrošinātās personas veselības stāvoklī (pārskatīšanas risks);

f) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām polises apturēšanas, izbeigšanas un atpirkšanas rādītāju līmenī vai nepastāvībā (polises apturēšanas risks);

g) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un pieņēmumu sagatavošanā par ārkārtējiem vai neregulāriem gadījumiem (dzīvības apdrošināšanas katastrofu risks).

4. Ja veselības apdrošināšanu veic, izmantojot dzīvības apdrošināšanai līdzīgu tehnisko bāzi, kā norādīts 213. pantā, īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no veselības apdrošināšanas līgumu parakstīšanas, gan pēc segtajiem riskiem, gan metodēm, ko izmanto uzņēmējdarbības vadīšanā.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no pārmaiņām to izdevumu līmenī, tendencē vai nepastāvībā, kas rodas, apkalpojot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumus (veselības apdrošināšanas izdevumu risks);

b) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no svārstībām apdrošināto gadījumu iestāšanās laikā, biežumā un nopietnībā un prasību izskatīšanas laikā un apjomā rezervju veidošanas brīdī laikā (veselības apdrošināšanas prēmijas un rezerves risks);

c) zaudējumu risks vai negatīvu pārmaiņu risks apdrošināšanas saistību vērtībā, kas rodas no ievērojamas nenoteiktības cenu noteikšanā un pieņēmumu sagatavošanā par plaša mēroga epidēmiju uzliesmošanu, kā arī risku neierastu biežumu šādos ārkārtējos apstākļos (veselības apdrošināšanas epidēmiju risks).

5. Tirgus riska modulis atspoguļo risku, kas izriet no to finanšu instrumentu tirgus cenu līmeņa vai nepastāvības, kas ietekmē uzņēmējsabiedrības aktīvu un pasīvu vērtību. Tas pienācīgi atspoguļo aktīvu un pasīvu strukturālo neatbilstību, jo īpaši ņemot vērā tās ilgumu.

To aprēķina saskaņā ar IV pielikuma 5. punktu kā kapitāla prasību kombināciju vismaz šādiem apakšmoduļiem:

a) aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām procentu likmju termiņstruktūrā vai procentu likmju nepastāvībā (procentu likmju risks);

b) aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām pašu kapitāla tirgus cenu līmenī vai nepastāvībā (pašu kapitāla risks);

c) aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenī vai nepastāvībā (īpašuma risks);

d) aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām kredīta likmju starpības līmenī vai nepastāvībā attiecībā pret procentu likmju nulles riska termiņstruktūru (likmju starpības risks);

e) aktīvu, pasīvu un finanšu instrumentu vērtību jutīgums pret pārmaiņām vai svārstībām valūtas maiņas kursa līmenī (ārvalstu valūtas risks);

f) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības papildu riski, kas izriet vai nu no diversifikācijas trūkuma aktīvu portfelī, vai no pārmērīgi liela saistību nepildīšanas riska, ko rada atsevišķs vērtspapīru emitents vai saistītu emitentu grupa (tirgus riska koncentrācija).

6. Darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulis atspoguļo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu partneru un debitoru iespējamos zaudējumus neparedzētos saistību nepildīšanas gadījumos vai kredītstāvokļa pasliktināšanos nākamo divpadsmit mēnešu laikā. Darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulis attiecas uz riska mazināšanas līgumiem, piemēram, pārapdrošināšanas līgumiem, pārvēršanu vērtspapīros un atvasinātajiem instrumentiem, un debitoru parādiem no starpniekiem, kā arī cita veida kredītriskiem, uz kuriem neattiecas likmju starpības riska apakšmodulis.

Attiecībā uz katru darījumu partneri darījumu partneru saistību nepildīšanas riska modulī vērā ņem attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības darījumu partnera vispārējo riska darījumu vērtību attiecībā pret šo darījumu partneri neatkarīgi no tā līgumsaistību juridiskās formas attiecībā pret šo uzņēmējsabiedrību.

105. pants Kapitāla prasība operacionālajam riskam

1. Kapitāla prasība operacionālajam riskam atspoguļo operacionālos riskus tādā apjomā, kādā tie jau nav atspoguļoti 103. pantā norādītajos riska moduļos. Šo prasību kalibrē saskaņā ar 100. panta 3. punkta noteikumiem.

2. Ja dzīvības apdrošināšanas līgumu ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā vērā ņem gada izdevumu summu par šīm apdrošināšanas saistībām.

3. Attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem, kas nav 2. punktā norādītie darījumi, operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā vērā ņem minēto darījumu apjomu iekasēto prēmiju un minēto apdrošināšanas saistību tehnisko rezervju izteiksmē. Šajā gadījumā operacionālā riska kapitāla prasība nepārsniedz 30% no pamata maksātspējas kapitāla prasības attiecībā uz šiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem.

106. pantsPielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai

Direktīvas 102. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie pielāgojumi tehnisko rezervju un atlikto nodokļu zaudējumu segšanas spējai atspoguļo neparedzamo zaudējumu potenciālo kompensāciju, vienlaikus samazinot tehniskās rezerves un atliktos nodokļus.

Pielāgojumā vērā ņem riska mazināšanas efektu, ko sniedz dzīvības apdrošināšanas līgumu turpmākie aplēses ieguvumi tādā apjomā, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var konstatēt, ka šādu ieguvumu samazinājumu var izmantot, lai segtu jebkurus neparedzamos zaudējumus, kad tie rodas. Riska mazināšanas efekts, ko sniedz turpmākie aplēses ieguvumi, nav lielāks par tehnisko rezervju un atlikto nodokļu summu saistībā ar šīm turpmākajiem aplēses ieguvumiem.

Otrās daļas vajadzībām turpmāko aplēses ieguvumu vērtību nelabvēlīgos apstākļos salīdzina ar šādu ieguvumu vērtību saskaņā ar visprecīzākā novērtējuma aprēķina pamatā esošajiem pieņēmumiem.

107. pants Standarta formulas vienkāršošana

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot vienkāršotu aprēķinu īpašam apakšmodulim vai riska modulim, ja risku, ar kurām tās saskaras, veids, apjoms un sarežģītība to attaisno un ja būtu nesamērīgi pieprasīt visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemērot standartizētu aprēķina metodi.

Vienkāršotos aprēķinus kalibrē saskaņā ar 100. panta 3. punkta noteikumiem.

108. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Lai visām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām nodrošinātu vienāda režīma piemērošanu, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību pēc standarta formulas, vai lai ņemtu vērā tirgus pilnveidošanos, Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka šo:

a) jebkuri apakšmoduļi, kas vajadzīgi, lai precīzāk segtu riskus, uz kuriem attiecas 103. pantā minētie attiecīgie riska moduļi, kā arī jebkuri turpmākie atjauninājumi;

b) metodes, pieņēmumi un standarta parametri, kas jāizmanto, aprēķinot 103. un 104. pantā norādītās pamata maksātspējas kapitāla prasības katru riska moduli vai apakšmoduli;

c) korelācijas parametri;

d) ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto riska mazināšanas metodes, metodes un pieņēmumi, kas jāizmanto, lai novērtētu attiecīgās uzņēmējsabiedrības riska profila pārmaiņas un pielāgotu maksātspējas kapitāla prasības aprēķinu;

e) kvalitatīvie kritēriji, kas jāizpilda ar d) apakšpunktā minētajām riska mazināšanas metodēm, lai nodrošinātu to, ka risks ir faktiski nodots trešai personai;

f) metodes un parametri, kas jāizmanto, novērtējot 105. pantā minēto kapitāla prasību operacionālajam riskam;

g) metodes, kas jāizmanto, aprēķinot 106. pantā minēto pielāgojumu tehnisko rezervju zaudējumu segšanas spējai;

h) standarta parametru apakšgrupa dzīvības, nedzīvības un īpašajos veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļos, ko var aizstāt ar uzņēmējsabiedrības īpašajiem parametriem, kā norādīts 103. panta 7. punktā;

i) standartizētas metodes, kas jāizmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, aprēķinot h) apakšpunktā norādītos uzņēmējsabiedrības īpašos parametrus un citus kritērijus attiecībā uz izmantoto datu pilnīgumu, precizitāti un atbilstību, kas jāievēro pirms uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas;

j) īpašu apakšmoduļu un riska moduļu vienkāršoti aprēķini, kā arī kritēriji, kas jāievēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, lai tās būtu tiesīgas izmantot katru no šiem vienkāršošanas veidiem, kā norādīts 107. pantā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, nosakot daudzuma ierobežojumus un aktīvu atbilstības kritērijus, lai aptvertu riskus, kas nav pietiekami segti ar apakšmoduli. Šādus īstenošanas pasākumus piemēro aktīviem, ar ko sedz tehniskās rezerves, izņemot aktīvus, kuri ir attiecināmi uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ja to ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

3. APAKšIEDAļA –– MAKSāTSPēJAS KAPITāLA PRASīBA –– PILNīGI UN DAļēJI IEKšēJIE MODEļI

109. pants Vispārīgie noteikumi daļēju un pilnīgu iekšējo modeļu apstiprināšanai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības var aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību, izmantojot uzraudzības iestāžu apstiprināto pilnīgo vai daļējo iekšējo modeli.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var izmantot daļējus iekšējos modeļus, aprēķinot šādu rādītāju vai rādītājus:

a) pamata maksātspējas kapitāla prasības viens vai vairāki riska moduļi vai apakšmoduļi, kā norādīts 103. un 104. pantā;

b) kapitāla prasība operacionālajam riskam, kā norādīts 105. pantā;

c) pielāgojums, kā norādīts 106. pantā.

Uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas visu uzņēmējdarbību vai tikai uz vienu vai vairākām galvenajām struktūrvienībām papildus var attiecināt daļēju modelēšanu.

3. Visos pieteikumos apstiprinājuma saņemšanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iesniedz vismaz dokumentāru pieradījumu tam, ka iekšējais modelis atbilst 117. līdz 122. pantā izklāstītajām prasībām.

Ja pieteikums minētā apstiprinājuma saņemšanai attiecas uz daļēju iekšējo modeli, 117. līdz 122. pantā izklāstītās prasības pielāgo, ņemot vērā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu.

4. Uzraudzības iestādes pieņem lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas.

5. Uzraudzības iestādes apstiprina pieteikumu tikai tad, ja tās ir pārliecinātas, ka attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska uzraudzības un vadības sistēmas ir atbilstošas un iekšējais modelis atbilst 3. punktā izklāstītajām prasībām.

6. Jebkuram uzraudzības iestāžu lēmumam noraidīt pieteikumu par iekšējā modeļa izmantošanu pievieno šādas rīcības pamatojumu.

7. Divu gadu laikā pēc tam, kad saņemts uzraudzības iestāžu apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestādēm iesniedz novērtējumu maksātspējas kapitāla prasībai, kas noteikta saskaņā ar 2. apakšiedaļā norādīto standarta formulu.

110. pants Īpašie noteikumi daļēju iekšējo modeļu apstiprināšanai

1. Daļēja iekšējā modeļa gadījumā uzraudzības iestāžu apstiprinājumu izsniedz tikai, ja šis modelis atbilst 109. panta prasībām un šādiem papildu nosacījumiem:

a) uzņēmējsabiedrība ir pienācīgi attaisnojusi modeļa ierobežotās piemērošanas jomas iemeslu;

b) izrietošā maksātspējas kapitāla prasība pareizāk atspoguļo uzņēmējsabiedrības riska profilu un jo īpaši atbilst 1. apakšiedaļā norādītajiem principiem;

c) tā uzbūve atbilst 1. apakšiedaļas principiem, tādējādi daļēji iekšējo modeli var pilnībā iekļaut maksātspējas kapitāla prasības standarta formulā.

2. Novērtējot pieteikumu daļēja iekšējā modeļa izmantošanai, kas attiecas tikai uz specifiskā riska moduļa konkrētiem apakšmoduļiem vai uz dažām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām saistībā ar specifiskā riska moduli, vai uz abām daļām, uzraudzības iestādes var pieprasīt attiecīgajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām iesniegt reālistisku pārejas plānu modeļa piemērošanas jomas paplašināšanai.

Pārejas plānā norāda veidu, kādā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības paredzējušas paplašināt modeļa piemērošanas jomu ar citiem apakšmoduļiem vai struktūrvienībām, lai nodrošinātu to, ka modelis aptver apdrošināšanas darījumu dominējošo daļu saistībā ar šo specifiskā riska moduli.

111. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

1) procedūru iekšējā modeļa apstiprināšanai;

2) pielāgojumus 117. līdz 122. pantā minētajiem standartiem, ņemot vērā daļējā iekšējā modeļa ierobežoto piemērošanas jomu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

112. pantsNostādne pilnīgu un daļēju iekšējo modeļu mainīšanai

Kā daļu no sava iekšējā modeļa sākotnējās apstiprināšanas procedūras apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vienojas ar uzraudzības iestādēm par nostādni modeļa mainīšanai. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var mainīt savu iekšējo modeli saskaņā ar minēto nostādni.

Nostādne ietver iekšējā modeļa nelielu un nozīmīgu pārmaiņu specifikācijas.

Iekšējā modeļa nozīmīgās pārmaiņas, kā arī pārmaiņas nostādnē vienmēr iepriekš apstiprina uzraudzības iestādē, kā noteikts 109. pantā.

Iekšējā modeļa nelielām pārmaiņām nav vajadzīgs iepriekšējs uzraudzības iestāžu apstiprinājums, ja tās ir izstrādātas saskaņā ar nostādni.

113. pantsPārvaldes un vadības institūciju atbildība

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes vai vadības institūcijas apstiprina pieteikumu uzraudzības iestādēm iekšējā modeļa apstiprināšanai, kā norādīts 109. pantā, kā arī pieteikumu jebkādu turpmāko šajā modelī veikto nozīmīgo pārmaiņu apstiprināšanai.

Pārvaldes vai vadības institūcija ir atbildīga par tādu sistēmu ieviešanu, ar kurām pastāvīgi nodrošina iekšējā modeļa pienācīgu darbību.

114. pantsAtgriešanās pie standarta formulas

Pēc tam, kad apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir saņēmušas apstiprinājumu saskaņā ar 109. pantu, tās neatsāk maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanu saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā, izņemot pienācīgi attaisnotus gadījumus un saņemot uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

115. pantsIekšējā modeļa neatbilstība

1. Ja pēc tam, kad no uzraudzības iestādēm saņemts apstiprinājums par iekšējā modeļa izmantošanu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pārstāj atbilst 117. līdz 122. pantā noteiktajām prasībām, tās vai nu uzraudzības iestādēm uzrāda plānu, kā atjaunot atbilstību pieņemamā laika posmā, vai uzskatāmi parāda, ka neatbilstības ietekme ir nebūtiska.

2. Gadījumā, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības neīsteno 1. punktā norādīto plānu, uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām atgriezties pie maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā.

116. pantsBūtiskas novirzes no pieņēmumiem, kas ir maksātspējas kapitāla prasības pamatā

Ja nav piemēroti aprēķināt maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu, kā norādīts 2. apakšiedaļā, jo attiecīgo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska profils ievērojami atšķiras no maksātspējas kapitāla prasības pamatā esošajiem pieņēmumiem, uzraudzības iestādes ar lēmumu, norādot iemeslus, var pieprasīt attiecīgajām uzņēmējsabiedrībām izmantot iekšējo modeli, aprēķinot maksātspējas kapitāla prasību, vai tā saistītos riska moduļus.

117. pants Izmantošanas tests

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka iekšējo modeli izmanto plaši un ka tam ir svarīga nozīme

1) to pārvaldes sistēmā, kā norādīts 41. līdz 49. pantā, jo īpaši

a) to riska vadības sistēmā, kā norādīts 43. pantā, un to lēmumu pieņemšanas procesos;

b) to ekonomiskā un maksātspējas kapitāla novērtēšanā un piešķiršanas procedūrās, tostarp 44. pantā minētajā novērtējumā.

Turklāt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības uzskatāmi parāda, ka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas biežums, izmantojot iekšējo modeli, atbilst biežumam, kādā tās izmanto iekšējo modeli citām pirmajā daļā minētajām vajadzībām.

Pārvaldes vai vadības institūcija ir atbildīga par iekšējā modeļa koncepcijas un darbības veida pastāvīgo atbilstību un par to, ka iekšējais modelis turpina pareizi atspoguļot attiecīgās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības riska profilu.

118. pantsStatistiskās kvalitātes standarti

1. Iekšējais modelis un jo īpaši tā pamatā esošās varbūtības sadalījuma prognozes aprēķins atbilst 2. līdz 9. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz piemērotām aktuāra un statistikas metodēm un atbilst metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu tehniskās rezerves.

Metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu varbūtības sadalījuma prognozi, pamatojas uz aktuālu un ticamu informāciju un reālistiskiem pieņēmumiem.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības spēj uzraudzības iestādēm attaisnot pieņēmumus, kas ir to iekšējā modeļa pamatā.

3. Iekšējā modeļa aprēķināšanai izmantotie dati ir precīzi, pilnīgi un atbilstoši.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atjaunina datu kopumu, kas izmantots varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai, vismaz reizi gadā.

4. Nenosaka nekādu īpašu metodi varbūtības sadalījuma prognozes aprēķināšanai.

Neraugoties uz izvēlēto aprēķina metodi, iekšējā modeļa spēja klasificēt risku ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka to plaši izmanto un ka tam ir būtiska nozīme apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību pārvaldes sistēmā, jo īpaši to riska vadības sistēmā, lēmumu pieņemšanas procesos un kapitāla piešķiršanā saskaņā ar 117. panta noteikumiem.

Iekšējais modelis sedz visus būtiskos riskus, kam pakļautas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības. Direktīvas 100. panta 4. punktā norādītos riskus sedz vismaz ar pilnīgu iekšējo modeli.

5. Attiecībā uz diversifikācijas efektiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšēja modelī var ņemt vērā atkarības riska kategorijās, kā arī starp riska kategorijām, ja uzraudzības iestādes piekrīt, ka šāda sistēma, ko izmanto minēto diversifikācijas efektu noteikšanai, ir atbilstoša.

6. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības savā iekšējā modelī var pilnībā ņemt vērā riska mazināšanas metožu ietekmi, kamēr kredītrisks un citi riska veidi, kas rodas, izmantojot riska mazināšanas metodes, ir pareizi atspoguļoti iekšējā modelī.

7. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības rūpīgi aprēķina īpašos riskus, kas saistīti ar to iekšējā modeļa finanšu garantijām un jebkādām līgumā paredzētām iespējām, ja tās ir būtiskas. Tās arī novērtē riskus, kas saistīti gan ar apdrošinājuma ņēmēja iespējām, gan ar līgumā paredzētajām iespējām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Tāpēc tās ņem vērā to, kā turpmākās finanšu un citu nosacījumu pārmaiņas var ietekmēt minēto iespēju izmantošanu.

8. Savā iekšējā modelī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības var ņemt vērā vadības turpmākos pasākumus, kuru īstenošana būtu pamatota īpašos apstākļos.

Pirmajā daļā norādītajā gadījumā attiecīgā uzņēmējsabiedrība nosaka laiku, kas vajadzīgs šādu darbību īstenošanai.

9. Savā iekšējā modelī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ņem vērā visus paredzētos maksājumus apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem neatkarīgi no tā, vai šie maksājumi līgumā ir garantēti, vai nav.

119. pantsKalibrēšanas standarti

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iekšējās modelēšanas vajadzībām var izmantot citādu laika posmu vai riska pakāpi nekā norādīts 100. panta 3. punktā, ja iekšējā modeļa rezultātu minētajās uzņēmējsabiedrībās var izmantot, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību, nodrošinot apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem aizsardzības līmeni, kas atbilst 100. pantā norādītajam.

2. Ja iespējams, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības rādītāju iegūst tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar minēto uzņēmējsabiedrību iekšējo modeli, izmantojot 100. panta 3. punktā norādīto riskam pakļautās vērtības pakāpi.

3. Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību nevar iegūt tieši no varbūtības sadalījuma prognozes, kas noteikta ar iekšējo modeli, uzraudzības iestādes var atļaut maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas procesā izmantot aptuvenas vērtības, ja minētās uzņēmējsabiedrības uzraudzības iestādēm var uzskatāmi parādīt, ka apdrošinājuma ņēmējiem ir nodrošināts 100. panta noteikumiem atbilstošs aizsardzības līmenis.

4. Uzraudzības iestādes var pieprasīt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām izmantot savu iekšējo modeli pēc atbilstošiem standarta portfeļiem ar pieņēmumiem, kas pamatoti drīzāk ar ārējiem nekā iekšējiem datiem, lai apstiprinātu iekšējā modeļa kalibrēšanu un pārbaudītu, vai tā specifikācijas atbilst vispārēji pieņemtajai tirgus praksei.

120. pantsPeļņas un zaudējumu attiecinājums

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vismaz reizi gadā pārskata katras nozīmīgas struktūrvienības peļņas un zaudējumu iemeslus un avotus.

Tās uzskatāmi parāda, kā iekšējā modeļa izvēlētā riska klasificēšana izskaidro peļņas un zaudējumu iemeslus un avotus. Riska klasificēšana un peļņas un zaudējumu attiecinājums atspoguļo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību riska profilu.

121. pants Apstiprināšanas standarti

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izmanto regulārus modeļu apstiprināšanas ciklus, kuros ietverta iekšējā modeļa snieguma uzraudzīšana, tā specifikācijas pastāvīgas atbilstības pārbaude un rezultātu salīdzināšana ar pieredzi.

Modeļa apstiprināšanas process ietver efektīvu iekšējā modeļa apstiprināšanas statistikas procedūru, kas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ļauj savām uzraudzības iestādēm uzskatāmi parādīt, ka iegūtās kapitāla prasības ir atbilstošas.

Ar izmantotajām statistikas metodēm ne tikai pārbauda varbūtības sadalījuma prognozes piemērotību, salīdzinot ar zaudējumu pieredzi, bet arī visus ar to saistītos jaunos datus un informāciju.

Modeļa apstiprināšanas process ietver iekšējā modeļa stabilitātes analīzi un jo īpaši iekšējā modeļa rezultātu jutības pārbaudi attiecībā uz pārmaiņām galvenajos pamata pieņēmumos. Tas ietver arī iekšējā modelī izmantoto datu precizitāti, pilnīgumu un atbilstību.

122. pants Dokumentēšanas standarti

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības dokumentē sava iekšējā modeļa koncepciju un darbības aspektu.

Dokumentācijā uzskatāmi jāparāda atbilstība 117. līdz 121. panta noteikumiem.

Ar dokumentāciju nodrošina teorijas, pieņēmumu un iekšējā modeļa pamatā esošā matemātiskā un empīriskā pamatojuma sīku izklāstu.

Dokumentācijā norāda visus apstākļus, kādos iekšējais modelis nefunkcionē efektīvi.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības dokumentē sava iekšējā modeļa visas nozīmīgās pārmaiņas, kā norādīts 112. pantā.

123. pantsĀrējie modeļi un dati

Tādu datu vai modeļa izmantošanu, kas iegūti no trešās personas, neuzskata par attaisnojumu atbrīvojumam no jebkādām prasībām, kas iekšējam modelim noteiktas 117. līdz 122. pantā.

124. pantsĪstenošanas pasākumi

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju iekšējo modeļu izmantošanai visā Kopienā un uzlabotu riska profila labāku novērtēšanu, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības vadīšanu, Komisija pieņem īstenošanas pasākumus attiecībā uz 117. līdz 123. pantu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

5. iedaļa – Minimālā kapitāla prasība

125. PANTS VISPāRīGIE NOTEIKUMI

Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir izmantojamais pamata pašu kapitāls, kas sedz minimālā kapitāla prasību.

126. pants Minimālā kapitāla prasības aprēķināšana

1. Minimālā kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

a) to aprēķina skaidri un vienkārši, nodrošinot, ka aprēķinam var veikt revīziju;

b) minimālā kapitāla prasība atbilst izmantojamā pamata pašu kapitāla summai, zem kuras apdrošinājuma ņēmēji un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēji būtu pakļauti nepieņemamam riska līmenim, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām būtu atļauts turpināt savus darījumus;

c) minimālā kapitāla prasības līmeni kalibrē atbilstīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pamata pašu kapitāla riskam pakļautajai vērtībai, uz ko attiecas ticamības līmenis 80 % līdz 90 % diapazonā viena gada laikā;

d) tās absolūtā minimālā vērtība ir EUR 1 000 000 nedzīvības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām un EUR 2 000 000 dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības minimālā kapitāla prasību aprēķina vismaz reizi ceturksnī un šā aprēķina rezultātus paziņo uzraudzības iestādēm.

127. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko precizē minimālā kapitāla prasības aprēķināšanu, kā norādīts 125. un 126. pantā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

128. pantsPārejas noteikumi saistībā ar atbilstību minimālā kapitāla prasībai

Atkāpjoties no 136. panta noteikumiem, ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības atbilst attiecīgi Direktīvas 2002/83/EK 28. pantā, Direktīvas 73/239/EK 16. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 37., 38. vai 39. pantā minētajai vajadzīgajai maksātspējas normai 318. pantā norādītajā dienā, bet tām nav pietiekams izmantojamais pamata pašu kapitāls, ar ko segt minimālā kapitāla prasību, attiecīgās uzņēmējsabiedrības panāk atbilstību 125. panta noteikumiem viena gada laikā no 318. pantā norādītās dienas.

Ja attiecīgā uzņēmējsabiedrība neatbilst 125. panta noteikumiem šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā, uzņēmējsabiedrības licenci anulē saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajām piemērojamām procedūrām.

6. iedaļa – Ieguldījumi

129. PANTS PIESARDZīBAS PRINCIPS

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības visus savus aktīvus iegulda saskaņā ar piesardzības principu, kā norādīts 2., 3. un 4. punktā.

2. Attiecībā uz visu aktīvu portfeli apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības iegulda tikai tajos aktīvos un instrumentos, kuru riskus attiecīgā uzņēmējsabiedrība var pienācīgi uzraudzīt, vadīt un kontrolēt.

Visus aktīvus, jo īpaši tos, kuri sedz minimālā kapitāla prasību un maksātspējas kapitāla prasību, iegulda, nodrošinot visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti.

Aktīvus, ar kuriem sedz tehniskās rezerves, arī iegulda atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību veidam un ilgumam. Minētos aktīvus iegulda saskaņā ar apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēm.

Interešu konflikta gadījumā apdrošināšanas sabiedrības vai persona, kas pārvalda to aktīvu portfeli, nodrošina, ka ieguldījums ir veikts apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju interesēs.

3. Neskarot 2. punkta noteikumus, attiecībā uz aktīviem, kas ir paredzēti dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuru ieguldījumu risku sedz apdrošinājuma ņēmēji, piemēro šā punkta 2., 3. un 4. daļu.

Ja līgumā paredzētie ieguvumi ir tieši saistīti ar vienību vērtību PVKIU, kā definēts Direktīvā 85/611/EEK, vai ar aktīvu vērtību apdrošināšanas sabiedrību iekšējā kapitālā, kas parasti sadalīts vienībās, tehniskās rezerves attiecībā uz šiem ieguvumiem iespējami cieši jāsaista ar šīm vienībām vai, ja vienības nav izveidotas, šiem aktīviem.

Ja līgumā paredzētie ieguvumi ir tieši saistīti ar akciju indeksu vai citu atsauces vērtību, kas nav norādīta otrajā daļā, tehniskās rezerves attiecībā uz šiem ieguvumiem iespējami cieši jāsaista ar vienībām, kuras uzskatāmas par atsauces vērtību, vai, ja vienības nav izveidotas, ar aktīviem, kam ir attiecīgs nodrošinājums un tirgojamība un kas iespējami tuvu atbilst tiem, kuri ir attiecīgās atsauces vērtības pamatā.

Ja otrajā un trešajā daļā minētie ieguvumi ietver ieguldījumu efektivitātes garantiju vai kādu citu garantētu ieguvumu, uz aktīviem, ar kuriem sedz atbilstošās papildu tehniskās rezerves, attiecina 4. punkta noteikumus.

4. Neskarot 2. punkta noteikumus, aktīviem, uz kuriem neattiecas 3. punkta noteikumi, piemēro šā punkta otrā līdz piektā apakšpunkta noteikumus.

Atvasināto instrumentu izmantošana ir pieļaujama, ja tie veicina risku samazināšanu vai sekmē efektīvu portfeļa pārvaldīšanu.

Ieguldījumus aktīvos, kas netiek laisti tirdzniecībā regulētā finanšu tirgū, uztur piesardzīgā līmenī.

Aktīvus pienācīgi diversificē, lai nepieļautu pārmērīgu atkarību no kāda konkrēta aktīva, emitenta vai uzņēmējsabiedrību grupas, vai ģeogrāfiskās jomas un pārmērīgas riska uzkrāšanās portfelī.

Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakļaut apdrošināšanas sabiedrības pārmērīgai riska koncentrācijai.

130. pantsBrīva ieguldījumu veikšana

1. Dalībvalstis nepieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām veikt ieguldījumus konkrētās aktīvu kategorijās.

2. Dalībvalstis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai tās ieguldījumu pārvaldītāja lēmumiem par ieguldījumiem nepiemēro nekādas prasības par iepriekšēju apstiprināšanu vai sistemātisku ziņošanu.

131. pantsAktīvu lokalizācija un aizliegums ieķīlāt aktīvus

93. Attiecībā uz Kopienā esošiem apdrošināšanas riskiem dalībvalstis nodrošina, ka aktīvi, ar kuriem paredzēts segt tehniskās rezerves saistībā ar šiem riskiem, atrodas Kopienas teritorijā. Dalībvalstis apdrošināšanas sabiedrībām nepieprasa izvietot minētos aktīvus kādā konkrētā dalībvalstī.

Tomēr attiecībā uz atgūstamajām summām no pārapdrošināšanas līgumiem ar uzņēmējsabiedrībām, kuras licencētas saskaņā ar šo direktīvu vai kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par atbilstīgu saskaņā ar 169. pantu, dalībvalstis nepieprasa izvietot Kopienas teritorijā aktīvus, kas veido šīs atgūstamās summas.

ê2002/83/EK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

√Aktīvu atrašanās vietas prasība ∏ “ aktīvu lokalizācija ” nozīmē, ka dalībvalstī ir kustami vai nekustami aktīvi, bet tas √ , kā norādīts pirmajā daļā, ∏ nav saistītsa ar prasību, lai kustamu īpašumu deponē vai uz nekustamu īpašumu attiecina ierobežojošus pasākumus, piemēram, hipotēku reģistrēšanu;. aAktīvus, ko veido prasības pret parādniekiem, uzskata par aktīviem, kas atrodas dalībvalstī, kurā tie realizējami;.

ê2005/68/EK 32. panta 2. punkts (pielāgots)

94. Dalībvalstis √ tehnisko rezervju izveidei ∏ nepatur un neievieš sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai, ja pārapdrošinātājs √ pārapdrošināšanas sabiedrība ∏ ir √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kas licencētsa saskaņā ar šo direktīvu, vai apdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK.

òjauns

132. pantsĪstenošanas pasākumi

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai precizētu:

a) ieguldījumu risku noteikšanu, mērīšanu un kontroli attiecībā uz attiecībā uz 129. panta 2. punkta pirmo daļu;

b) to risku noteikšanu, mērīšanu un kontroli, kas izriet no ieguldījumiem atvasinātajos instrumentos, kas minēti 129. panta 4. punkta otrajā daļā;

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2002/83/EK

2. NODAļA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TEHNISKAJĀM REZERVĒM UN TO SEGUMU

ê92/49/EEK 17. pants

15. pants

1. Piederības dalībvalsts visiem apdrošināšanas uzņēmumiem nosaka prasību izveidot visai tā darbībai pietiekamas tehniskās rezerves.

Šo tehnisko rezervju apjomu nosaka saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK noteikumiem.

ê2005/68/EK 57. panta 3. punkts

2. Piederības dalībvalsts pieprasa visiem apdrošināšanas uzņēmumiem tehniskās rezerves un šīs direktīvas 15.a pantā minēto izlīdzināšanas rezervi segt ar atbilstīgiem aktīviem saskaņā ar Direktīvas 88/357/EEK 6. pantu. Attiecībā uz riskiem, kas atrodas Kopienā, šiem aktīviem jābūt izvietotiem Kopienā. Dalībvalstis apdrošināšanas uzņēmumiem neizvirza prasību izvietot aktīvus kādā konkrētā dalībvalstī. Tomēr piederības dalībvalsts var atļaut brīvākus aktīvu izvietošanas noteikumus.

3. Dalībvalstis nepatur un neievieš tehnisko rezervju izveidošanai tādu sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai no pārapdrošinātāja puses, ja pārapdrošinātājs ir pārapdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, vai apdrošināšanas uzņēmums kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu 2002/83/EK.

Ja piederības dalībvalsts atļauj nodrošināt tehniskās rezerves ar prasījumiem pret pārapdrošinātāju, kas nav saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK licencēts pārapdrošināšanas uzņēmums un nav saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2002/83/EK licencēts apdrošināšanas uzņēmums, tā nosaka šādu prasījumu pieņemšanas noteikumus.

ê2002/83/EK

2. NODAļA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TEHNISKAJĀM REZERVĒM UN TO SEGUMU

20. PANTS

Tehnisko rezervju veidošana

1. Piederības dalībvalsts liek visām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām izveidot visai to darbībai pietiekamas tehniskās rezerves, ieskaitot matemātiskās rezerves.

ê2002/83/EK

Tehnisko rezervju apjomu nosaka saskaņā ar šādiem principiem:

A.

i) Dzīvības apdrošināšanas tehnisko rezervju apjomu nosaka ar pietiekami pārdomāta apdrošināšanas matemātikas perspektīvā aprēķina palīdzību, ņemot vērā paredzamās saistības pēc visu pastāvošo apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, ieskaitot:

- visus garantētos labumus, ieskaitot līguma laušanas gadījumā atmaksājamās garantētās summas,

- atlaides, uz kurām apdrošinājuma ņēmējiem kolektīvi vai individuāli ir tiesības, lai kā šīs atlaides nebūtu apzīmētas — līgumiskas, deklarētas vai piešķirtas,

- izvēles iespējas, ko apdrošinājuma ņēmējam paredz līguma noteikumi,

- izdevumus, ieskaitot komisiju,

ņemot vērā nākotnē saņemamās prēmijas;

ii) drīkst izmantot retrospektīvu metodi, ja var pierādīt, ka iznākumā tehniskās rezerves nav mazākas par tām, kādām būtu jābūt, ja izmantotu pietiekami pārdomātu perspektīvo aprēķinu, vai ja perspektīvo aprēķinu metodi nevar izmantot attiecīgā veida līgumam;

iii) pārdomāts novērtējums nav tikai “visprecīzākais” novērtējums, bet tas ietver arī pietiekamas rezerves nelabvēlīgām novirzēm attiecīgajos faktoros;

iv) tehnisko rezervju novērtējuma metodei jābūt pārdomātai ne tikai pašai par sevi, bet arī attiecībā uz aktīvu, kas nodrošina šīs rezerves, novērtējuma metodi;

v) tehniskās rezerves aprēķina katram līgumam atsevišķi. Tomēr drīkst izmantot noapaļošanu vai vispārināšanu, ja, izmantojot atsevišķus aprēķinus, iegūtu aptuveni tādu pašu iznākumu. Atsevišķa aprēķina princips nekādi neliedz nodrošināties ar papildu rezervēm vispārīgiem riskiem, kas nav individualizēti;

vi) ja ir garantēta līguma laušanas gadījumā izmaksājamā summa, līguma matemātiskajām rezervēm ikkatrā brīdī jābūt vismaz vienādām ar tajā brīdī garantēto vērtību.

B. Procentu likmi izraugās pārdomāti. To nosaka pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu noteikumiem, piemērojot šādus principus:

a) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka visiem līgumiem vienu vai vairākas maksimālās procentu likmes, jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

i) ja līgumos ir garantēta procentu likme, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosaka vienotu maksimālo procentu likmi. Tā var mainīties atkarībā no valūtas, kura norādīta līgumā, ar nosacījumu, ka tā nepārsniedz 60 % no likmes obligācijās, ko emitē valsts, kuras valūta izmantota līgumā.

Ja saskaņā ar pirmās daļas otro teikumu dalībvalsts nolemj noteikt maksimālo procentu likmi citas dalībvalsts valūtā, tā iepriekš apspriežas ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras valūta izmantota līgumā;

ii) ja tomēr uzņēmuma aktīvi nav novērtēti to pirkuma cenā, dalībvalsts var paredzēt, ka var aprēķināt vienu vai vairākas maksimālās likmes, ņemot vērā ienākumu no esošajiem atbilstošajiem aktīviem, atrēķinot drošības rezervi un, jo īpaši līgumiem ar regulārām prēmijām, ņemot vērā arī gaidāmo peļņu no paredzamiem aktīviem. Drošības rezervi un maksimālo procentu likmi vai likmes, ko nosaka gaidāmajai peļņai no paredzamajiem aktīviem, nosaka piederības dalībvalsts kompetentās iestādes;

b) maksimālās procentu likmes noteikšana nenozīmē, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai ir pienākums izmantot tik augstu likmi;

c) piederības dalībvalsts var nolemt nepiemērot a) punkta noteikumus šādu veidu līgumiem:

- mainīga daļu kapitāla līgumiem,

- vienreizējas prēmijas līgumiem, kas noslēgti uz laiku līdz astoņiem gadiem,

- bezpeļņas līgumiem un rentes līgumiem, kas neparedz atlīdzību līguma laušanas gadījumā.

Pirmās daļas pēdējos divos ievilkumos norādītajos gadījumos, izvēloties pārdomātu procentu likmi, drīkst ņemt vērā valūtu, kas izmantota līgumā, un esošos atbilstošos aktīvus, un, ja sabiedrības aktīvi novērtēti to pašreizējā vērtībā, gaidāmo peļņu no paredzamajiem aktīviem.

Izmantotā procentu likme nekādā gadījumā nedrīkst būt augstāka par peļņu no aktīviem, atrēķinot attiecīgos atvilkumus, kas aprēķināta saskaņā ar piederības dalībvalsts grāmatvedības noteikumiem;

d) dalībvalsts pieprasa sabiedrībām atlikt to kontos rezervi procentu likmes saistību izpildei attiecībā pret apdrošinājuma ņēmējiem, ja pašreizējā vai paredzamā peļņa no sabiedrības aktīviem šo saistību izpildei nav pietiekama;

e) Komisijai un to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nosaka šādu prasību, dara zināmas maksimālās procentu likmes, kas norādītas a) apakšpunktā.

C. Aprēķinos izmantojamos statistikas datus un pieļaujamo izdevumu apjomu izvēlas pārdomāti, ievērojot saistību dalībvalsts intereses, līguma veidu un paredzamos administratīvos un komisijas izdevumus.

D. Dalības līgumu gadījumā tehnisko rezervju aprēķinā tieši vai netieši var ņemt vērā dažādas paredzamās atlaides atbilstoši pārējiem pieņēmumiem par gaidāmajiem darījumiem un esošajai atlikuma sadales metodei.

E. Paredzamo izdevumu apjomu var noteikt netieši, piemēram, no paredzamajām prēmijām atskaitot vadības izmaksas. Tomēr kopējais izdevumu apjoms tieši vai netieši nedrīkst būt mazāks par attiecīgo paredzēto izdevumu apjomu.

F. Tehnisko rezervju aprēķina metodi neietekmē pārtraukumi, kas gadu no gada rodas, patvaļīgi mainot metodes vai aprēķinu bāzi, un tajā jāievēro peļņas pienācīga sadale katra līguma darbības laikā.

2. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības dara zināmus atklātībai tehnisko rezervju aprēķinos izmantotās aprēķinu bāzes un metodes, ieskaitot rezerves atlaidēm.

3. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai katra dzīvības apdrošināšanas sabiedrība segtu tehniskās rezerves attiecībā uz visu to uzņēmējdarbību ar aktīviem, kas saskaņoti ar saistībām, saskaņā ar 26. pantu. Attiecībā uz darījumiem, kas noslēgti Kopienā, šie aktīvi ir jāizvieto Kopienā. Dalībvalstis nedrīkst noteikt, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrību aktīvi izvietojami konkrētā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts tomēr var mīkstināt noteikumus, kas attiecas uz aktīvu izvietošanu.

ê2005/68/EK 60. panta 6. punkts

4. Dalībvalstis nepatur un neievieš tehnisko rezervju izveidošanai tādu sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai no pārapdrošinātāja puses, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK, ja pārapdrošinātājs ir pārapdrošināšanas uzņēmums vai apdrošināšanas uzņēmums, licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai saskaņā ar šo direktīvu.

ê2005/68/EK 60. panta 6. punkts

Ja piederības dalībvalsts atļauj nodrošināt tehniskās rezerves ar prasījumiem pret pārapdrošinātāju, kas nav saskaņā ar Direktīvu 2005/68/EK licencēts pārapdrošināšanas uzņēmums un nav saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai saskaņā ar šo direktīvu licencēts apdrošināšanas uzņēmums, tā nosaka šādu prasījumu pieņemšanas noteikumus.

ê92/49/EEK 18. pants

15.a pants

1. Dalībvalstis prasa, lai visi apdrošināšanas uzņēmumi, kam galvenais birojs atrodas to teritorijā un kas apdrošina riskus, kuri pieder pie pielikuma A punkta 14. nozares riskiem (turpmāk saukti par “kredītapdrošināšanu”), izveidotu izlīdzināšanas rezerves, no kurām kompensēt tehnisko rezervju deficītu vai prasījumus, kas pārsniedz vidējo finanšu gada apjomu.

2. Izlīdzināšanas rezerves aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kurus piederības dalībvalsts nosaka pēc vienas no četrām metodēm, kas dotas pielikuma D punktā un uzskatāmas par līdzvērtīgām.

3. Līdz apjomam, kādu aprēķina saskaņā ar metodēm, kas norādītas pielikuma D punktā, izlīdzināšanas rezerves neņem vērā, aprēķinot maksātspējas rezervi.

4. Dalībvalstis var atbrīvot apdrošināšanas uzņēmumus, kuru galvenais birojs atrodas to teritorijā, no pienākuma izveidot izlīdzināšanas rezerves kredītapdrošināšanas darījumiem, ja saņemamās prēmijas vai maksājumi par kredītapdrošināšanu veido mazāk par 4 % no kopējām saņemtajām prēmijām vai maksājumiem un mazāk par ECU 2500000.

ê2002/83/EK

22. pants

Aktīvi, kas sedz tehniskās rezerves

Izvēloties aktīvus, no kuriem veidot tehniskās rezerves, ņem vērā to, kādā veidā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība rūpējas, lai sabiedrības nodrošināto ieguldījumu drošība, peļņa un tirgus iespējas būtu daudzveidīgas un pietiekami izkliedētas.

ê92/49/EEK 20. pants

Izvēloties aktīvus, no kuriem veidot tehniskās rezerves, ņem vērā uzņēmuma darbības veidu, rūpējoties, lai uzņēmuma nodrošināto ieguldījumu drošība, peļņa un pārdošanas iespējas būtu daudzveidīgas un pietiekami izkliedētas.

ê2002/83/EK

23. pants

Atļauto ieguldījumu kategorijas

1. Piederības dalībvalsts drīkst pieļaut dzīvības apdrošināšanas sabiedrību tehniskajās rezervēs izmantot tikai šādu kategoriju aktīvus:

ê2005/68/EK 58. panta 3. punkta a) apakšpunkts

1. Piederības dalībvalsts nedrīkst atļaut apdrošināšanas uzņēmumiem segt to tehniskās rezerves un izlīdzināšanas rezerves ar aktīviem, kas nav ietverti sekojošos veidos:

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

A. ieguldījumi:

a) parāda vērtspapīri, obligācijas un citi naudas un kapitāla tirgus instrumenti;

b) aizdevumi;

c) akcijas un citi mainīga ienākuma līdzdalības veidi;

d) vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (VKIU) un citu ieguldījumu fondu vienības;

e) zeme, ēkas un nekustamā īpašuma tiesības;

B. parādi un prasības:

ê2005/68/EK 58. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 60. panta 7. punkta a) apakšpunkts

f) Direktīvas 2005/68/EK 46. pantā minēto īpašam nolūkam dibināto sabiedrību un pārapdrošinātāju atmaksājamie parādi, tostarp pārapdrošinātāju daļas tehniskajās rezervēs;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

g) noguldījumi cedējošās sabiedrībās un to parādi;

ê2002/83/EK

h) apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas starpnieku parādi no tiešās dzīvības apdrošināšanas un dzīvības pārapdrošināšanas operācijām;

ê92/49/EEK 21. pants

h) apdrošinājuma ņēmēju un starpnieku parādi, kas rodas tiešos un pārapdrošināšanas darījumos;

i) prasījumi, kas rodas sakarā ar īpašumu izglābšanu un atteikšanos no tiesībām;

ê2002/83/EK

i) avansa maksājumi pret polisēm;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

j) nodokļu atmaksas;

k) prasības pret garantiju fondiem;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

C.citi:

l) materiālie pamatlīdzekļi, izņemot zemi un ēkas, kas vērtējami, ņemot vērā saprātīgu nolietošanos (amortizāciju);

m) nauda bankā un kasē, noguldījumi kredītiestādēs un citās iestādēs, kam atļauts pieņemt noguldījumus;

n) atliktie klientu piesaistīšanas izdevumi;

o) uzkrātais investīciju ienākums un īre, citi uzkrātie ienākumi un priekšapmaksa;

ê2002/83/EK

p) būvēšanas un lietošanas tiesības.

2. Lloyd's apdrošināšanas sabiedrībā aktīvos ietilpst arī garantijas un kredītvēstules, ko izsniedz kredītiestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK[59] nozīmē vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, līdz ar pārbaudāmām summām, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas polisēm, tiktāl, ciktāl tie ir dalībniekiem piederoši līdzekļi.

ê92/49/EEK

Lloyd's apdrošināšanas sabiedrībā aktīvos ietilpst arī garantijas un kredītvēstules, ko izsniedz kredītiestādes Direktīvas 77/780/EEK[60] nozīmē vai apdrošināšanas uzņēmumi, līdz ar pārbaudāmām summām, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas polisēm, tiktāl, cik tie ir dalībniekiem piederoši līdzekļi.

ê2005/68/EK 58. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 60. panta 7. punkta b) apakšpunkts

3. Ja tajos ietilpst kādi aktīvi vai aktīvu veids, kas minēts šā panta pirmajā daļā, tas nenozīmē, ka tehnisko rezervju segšanai tādējādi pieņemami visi šie aktīvi. Piederības dalībvalsts izstrādā detalizētus noteikumus, kuros precizē pieņemamu aktīvu izmantošanu.

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

Nosakot un piemērojot šos noteikumus, piederības dalībvalsts jo īpaši nodrošina šādu principu ievērošanu:

i) aktīvus, no kuriem veido tehniskās rezerves, novērtē, atskaitot visus parādus, kas rodas, tos iegūstot;

ii) visus aktīvus vērtē racionāli, ierēķinot risku, ka daļa summu nav realizējamas. Jo īpaši, materiālus pamatlīdzekļus, izņemot zemi un ēkas, var izmantot par tehnisko rezervju līdzekļiem vienīgi tad, ja to vērtībā ierēķina saprātīgu amortizāciju;

ê2002/83/EK

iii) aizdevumus uzņēmumiem, valsts iestādēm vai starptautiskām organizācijām, vietējām vai reģionālajām iestādēm vai fiziskām personām var izmantot tehnisko rezervju veidošanai vienīgi tad, ja ir pietiekamas garantijas to drošībai, neatkarīgi no tā, vai tās balstītas uz aizņēmēja statusu, hipotēkām, banku garantijām vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrību garantijām, vai citiem nodrošinājuma veidiem;

ê92/49/EEK 21. pants

iii) aizdevumus uzņēmumiem, valsts iestādēm vai starptautiskām organizācijām, vietējām vai reģionālām pašvaldībām vai fiziskām personām var izmantot tehnisko rezervju veidošanai vienīgi tad, ja ir pietiekamas garantijas to drošībai, ja tās ir balstītas uz aizņēmēja statusu, ķīlām, bankas garantijām vai apdrošināšanas uzņēmumu garantijām, vai citādām garantijām;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

iv) atvasinātos dokumentus, kā iespējas darījumus, nākotnes darījumus un mijmaiņas darījumus saistībā ar aktīviem, kas veido tehniskās rezerves, var izmantot vienīgi tad, ja tie palīdz samazināt investīciju risku vai veicināt efektīvu līgumu portfeļa pārvaldi. Tie vērtējami racionāli, un tos ņem vērā, vērtējot pakārtotos aktīvus;

ê2002/83/EK

v) vērtspapīrus, kurus netirgo regulētā tirgū, var izmantot tehnisko rezervju veidošanai tikai tad, ja tie ir realizējami īsā laikā vai ja tās ir kapitāla daļas kredītiestādēs, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās 6. pantā atļautajās robežās, vai kādā dalībvalstī reģistrētās ieguldījumu sabiedrībās;

ê92/49/EEK 21. pants

v) tirgojamus vērtspapīrus, kurus netirgo regulētā tirgū, var izmantot tehnisko rezervju veidošanai tikai tad, ja tie ir realizējami īsā termiņā;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 21. pants

vi) trešās personas parādus un prasījumus pret tām var izmantot tehnisko rezervju veidošanai tikai pēc visu to summu atrēķināšanas, ko uzņēmums ir parādā trešai personai;

ê2002/83/EK

vii) visu parādu un prasību vērtība, kurus pieņem tehnisko rezervju veidošanai, aprēķināma racionāli, ierēķinot risku, ka daļa summas nav realizējama. Jo īpaši, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas starpnieku parādi, kas radušies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumos, izmantojami tikai tad, ja tie nav iekavēti ilgāk par trijiem mēnešiem;

ê92/49/EEK 21. pants

vii) visu parādu un prasījumu vērtība, kurus pieņem tehnisko rezervju veidošanai, aprēķināma racionāli, ierēķinot risku, ka daļa summas nav realizējama. Jo īpaši, apdrošinājuma ņēmēju un starpnieku parādi, kas radušies apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumos, izmantojami tikai tad, ja tie nav dzēsti ilgāk par trijiem mēnešiem;

ê2002/83/EK

viii) ja piederošajos aktīvos ietilpst ieguldījumi kādā meitasuzņēmumā, kas pārvalda visus vai daļu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ieguldījumiem tā labā, piederības dalībvalstij, piemērojot šajā pantā norādītos noteikumus un principus, jāņem vērā meitasuzņēmuma pakārtotie aktīvi; tāpat piederības dalībvalsts var rīkoties ar citu meitasuzņēmumu aktīviem;

ê92/49/EEK 21. pants

viii) ja piederošajos aktīvos ietilpst ieguldījums meitas uzņēmumā, kurš pilnīgi vai pa daļai pārvalda uzņēmuma ieguldījumus, piederības dalībvalstij, piemērojot šajā pantā norādītos noteikumus un principus, jāņem vērā meitas uzņēmuma pakārtoto aktīvu apjoms; tāpat piederības dalībvalsts var rīkoties ar citu meitasuzņēmumu aktīviem;

ix) atliktās līguma izmaksas var izmantot tehnisko rezervju veidošanai tikai tādā mērā, cik tās saskan ar aprēķinātajām tehniskajām rezervēm par nenopelnītajām prēmijām.

ê2002/83/EK

ix) atliktos klientu piesaistīšanas izdevumus var izmantot tehnisko rezervju veidošanai tikai tiktāl, ciktāl atbilst matemātisko rezervju aprēķiniem.

4. Neatkarīgi no šā panta 1., 2. un 3. punkta ārkārtējos apstākļos un pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrības lūguma piederības dalībvalsts pagaidu kārtā un pēc rūpīgi pārdomāta lēmuma tehnisko rezervju veidošanai saskaņā ar 22. pantu var pieņemt citu veidu aktīvus.

ê92/49/EEK 21. pants

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta ārkārtējos apstākļos pēc apdrošināšanas uzņēmuma lūguma piederības dalībvalsts pagaidu kārtā, pēc rūpīgi pārdomāta lēmuma tehnisko rezervju veidošanai var saskaņā ar 20. pantu pieņemt citādus aktīvus.

ê2002/83/EK

24. pants

Ieguldījumu diversifikācijas noteikumi

1. Attiecībā uz tehnisko rezervju aktīviem piederības dalībvalsts dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām prasa, lai tai nebūtu ieguldīts vairāk par:

ê2005/68/EK 58. panta 4. punkts

1. Attiecībā uz tehnisko rezervju un izlīdzināšanas rezervju seguma aktīviem piederības dalībvalsts apdrošināšanas uzņēmumiem prasa neieguldīt vairāk par:

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 22. pants

a) 10 % no kopējām bruto tehniskajām rezervēm vienā zemes gabalā vai ēkā vai vairākos zemes gabalos vai ēkās, kas atrodas pietiekami tuvu, lai tās būtu uzskatāmas par vienu ieguldījumu;

b) 5 % no tā kopējām bruto tehniskajām rezervēm, saskaitot kopā, akcijās un citos tirgojamos vērtspapīros, kas pielīdzināmi akcijām, obligācijām, parādzīmēm un citiem tā paša uzņēmuma naudas un kapitāla tirgus dokumentiem, vai aizņēmumos, kurus piešķir šim pašam aizņēmuma ņēmējam, aizņēmumos neieskaitot tās, kas piešķirti valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm vai starptautiskajām organizācijām, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis. Šo robežu var paaugstināt līdz 10 %, ja uzņēmums neiegulda vairāk par 40 % no bruto tehniskajām rezervēm aizņēmumos vai emitentu un aizņēmuma ņēmēju vērtspapīros, katrā no tām ieguldot vairāk par 5 % no tā aktīviem;

ê2002/83/EK

c) 5 % no tā kopējām bruto tehniskajām rezervēm nenodrošinātos aizdevumos, ieskaitot 1 % par katru nenodrošinātu aizdevumu, kas nav aizdevums, ko piešķir kredītiestādēm, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, cik to pieļauj 6. pants, un ieguldījumu sabiedrībām, kas reģistrētas kādā dalībvalstī. Robežas var paaugstināt līdz attiecīgi 8 % un 2 % ar lēmumu, ko katrā atsevišķā gadījumā pieņem piederības dalībvalsts kompetentā iestāde;

ê92/49/EEK 22. pants

c) 5 % no kopējām bruto tehniskajām rezervēm nenodrošinātos aizdevumos, ieskaitot 1 % par katru nenodrošinātu aizdevumu, izņemot aizdevumus, ko piešķir kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem — ciktāl to pieļauj Direktīvas 73/239/EEK 8. pants — un ieguldījumu uzņēmumiem, kas reģistrēti kādā no dalībvalstīm;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 22. pants

d) 3 % no tā kopējām bruto tehniskajām rezervēm kasē esošajā naudā;

e) 10 % no kopējām bruto tehniskajām rezervēm akcijās, citos vērtspapīros, kas pielīdzināmi akcijām, un parādzīmēs, ko netirgo regulētos tirgos.

2. Ja 1. pantā minētā ieguldījumu robeža kādā konkrētā apdrošināšanas kategorijā nav noteikta, tas nenozīmē, ka šā veida aktīvus tehniskajām rezervēm var izmantot neierobežoti. Piederības dalībvalsts paredz sīkākus noteikumus, kas precizē pieņemamu aktīvu izmantošanu. Nosakot un piemērojot šos noteikumus, tā nodrošina, ka tiek ievēroti šādi principi:

i) aktīviem, no kuriem veido tehniskās rezerves, jābūt tik daudzveidīgiem un tā izkliedētiem, lai nepieļautu pārmērīgu atkarību no vienas kategorijas aktīviem, ieguldījumu tirgus vai ieguldījumiem;

ii) ieguldījumus tādu veidu aktīvos, kas rada lielu riska iespējamību sakarā ar šā aktīva būtību vai emitenta kvalitāti, ierobežo līdz racionālam līmenim;

ê2002/83/EK

iii) ierobežojot dažu kategoriju aktīvus, tehnisko rezervju aprēķinos jāņem vērā pārapdrošināšanas darījumi;

ê92/49/EEK 22. pants

iii) ierobežojot konkrētu veidu aktīvus, tehnisko rezervju aprēķinos jāņem vērā pārapdrošināšanas darījumi;

ê2002/83/EK

iv) ja aktīvos ietilpst ieguldījumi kādā meitasuzņēmumā, kas pārvalda visus vai daļu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ieguldījumiem tās labā, piederības dalībvalstij, piemērojot šajā pantā norādītos noteikumus un principus, jāņem vērā meitasuzņēmuma pakārtotie aktīvi; tāpat piederības dalībvalsts var rīkoties ar citu meitasuzņēmumu aktīviem;

ê92/49/EEK 22. pants

iv) ja piederošie aktīvi ietver ieguldījumus meitas uzņēmumā, kas pilnīgi vai pa daļai pārvalda uzņēmuma ieguldījumus, piederības dalībvalstij, piemērojot šajā pantā norādītos noteikumus un principus, jāņem vērā meitas uzņēmuma pakārtotie aktīvi; tāpat piederības dalībvalsts var rīkoties ar citu meitasuzņēmumu aktīviem;

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 22. pants

v) tehniskajās rezervēs izmantoto aktīvu procentam, kas pieder pie nelikvīdajiem ieguldījumiem, jābūt racionālam;

vi) ja aktīvos ietilpst aizdevumi kredītiestādēm vai šo iestāžu emitētas parādzīmes, piederības dalībvalsts, piemērojot noteikumus un principus, kas noteikti šajā pantā, var ņemt vērā šo kredītiestāžu pakārtotos aktīvus. Šādu procedūru var piemērot tikai tad, ja kredītiestādes galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm, tā pilnīgi pieder šai dalībvalstij un/vai šās dalībvalsts vietējām pašvaldībām un tās darbība saskaņā ar statūtiem un dibināšanas dokumentu ir starpnieku īstenoti aizdevumi valstij vai pašvaldībām vai to garantēti aizdevumi, vai aizdevumi iestādēm, kas cieši saistītas ar valsti vai pašvaldībām.

3. Sīki izstrādātajos noteikumos, paredzot nosacījumus, lai aktīvi būtu pieņemami, dalībvalsts var noteikt stingrākus ierobežojumus:

ê2002/83/EK

- aizdevumiem bez bankas garantijas, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības garantijas, ķīlas vai cita nodrošinājuma salīdzinājumā ar aizņēmumiem, kas ir šādi nodrošināti,

ê92/49/EEK 22. pants

- aizdevumiem, ko negarantē banka, apdrošināšanas uzņēmums, ķīla vai cita veida nodrošinājums salīdzinājumā ar aizņēmumiem, kas ir šādi nodrošināti,

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 22. pants

- vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas nav koordinēti Direktīvas 85/611/EEK nozīmē, un citiem ieguldījumu fondiem salīdzinājumā ar vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu sabiedrībām, kas tiek koordinētas minētās direktīvas nozīmē,

- vērtspapīriem, kurus netirgo regulētos tirgos, salīdzinājumā ar tiem, kurus tirgo,

ê2002/83/EK

- obligācijām, parādzīmēm un citiem naudas un kapitāla tirgus instrumentiem, kurus neizlaiž valstis, vietējās vai reģionālās pašvaldības vai sabiedrības, kas pieder pie A klases, kā definēts Direktīvā 2000/12/EEK, vai emitenti, kas ir starptautiskas organizācijas, starp kuru locekļiem ir vismaz viena Kopienas dalībvalsts, salīdzinājumā ar tiem pašiem finanšu instrumentiem, ko izlaiž šādas iestādes.

ê92/49/EEK 22. pants

- obligācijām, parādzīmēm un citiem naudas un kapitāla tirgus dokumentiem, kurus neemitē valsts, vietējās vai reģionālās pašvaldības vai uzņēmumi, kas pieder pie A klases, kā definēts Direktīvā 89/647/EEK[61], vai kuru emitenti ir starptautiskas organizācijas, starp kuru locekļiem nav nevienas Kopienas dalībvalsts, salīdzinājumā ar tādiem pašiem finanšu dokumentiem, ko emitē šādas struktūras.

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 22. pants

4. Attiecībā uz dažām obligācijām, ja tās emitē kredītiestāde, kuras galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī un uz kuru saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta šādu parādzīmju turētāju aizsardzībai, dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta b) apakšpunktā noteikto robežu līdz 40 %. Jo īpaši summām, kas iegūtas šādu parādzīmju emisijā, saskaņā ar likumu jābūt ieguldītām aktīvos, kas visu parādzīmju derīguma laiku spēj nodrošināt tajās nostiprinātās prasības un emitenta neveiksmīgas darbības gadījumā pirmām kārtām izmantojamas pamatsummas atmaksai un uzkrāto procentu izmaksai.

ê92/49/EEK 1. pants

5. Dalībvalstis nenosaka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām prasību izdarīt ieguldījumus konkrētu veidu aktīvos.

ê92/49/EEK 22. pants

5. Dalībvalstis nepieprasa apdrošināšanas sabiedrībām veikt ieguldījumus konkrētās aktīvu kategorijās.

6. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta ārkārtējos apstākļos un pēc apdrošināšanas uzņēmuma lūguma piederības dalībvalsts pagaidu kārtā, pēc rūpīgi pārdomāta lēmuma var pieļaut atkāpes no noteikumiem, kas norādīti 20. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

ê2002/83/EK

6. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta ārkārtējos apstākļos un pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrības lūguma piederības dalībvalsts pagaidu kārtā un pēc rūpīgi pārdomāta lēmuma tehnisko rezervju veidošanai var saskaņā ar 22. pantu pieļaut 1. punkta a) līdz e) apakšpunkta noteikumu atvieglojumus.

3. NODAļA

NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR MAKSĀTSPĒJAS REZERVI UN GARANTIJAS FONDU

27. PANTS

Pieejamā maksātspējas norma

1. Katra dalībvalsts prasa no katras dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras galvenais birojs atrodas tās teritorijā, lai tās rīcībā attiecībā uz visu tās uzņēmējdarbību vienmēr būtu pietiekama faktiskā maksātspējas rezerve, kas ir vismaz vienlīdzīga ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

ê2002/13/EK 1. panta 2. punkts

1. Katra dalībvalsts prasa, lai visiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas tās teritorijā, vienmēr būtu pietiekama faktiskā maksātspējas norma, kas attiecas uz tā uzņēmējdarbību kopumā un ir vismaz vienāda ar šajā direktīvā noteiktajiem obligātajiem apjomiem.

ê2002/83/EK

2. Faktisko maksātspējas rezervi veido dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aktīvi, kas ir brīvi no paredzamām saistībām, atskaitot nemateriālās vērtības, tostarp:

ê2002/13/EK 1. panta 2. punkts

2. Faktisko maksātspējas normu veido apdrošināšanas uzņēmuma aktīvi, kas ir brīvi no paredzamām saistībām, atskaitot nemateriālās vērtības, tostarp:

a) samaksātais akciju kapitāls vai, savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā, faktiskais sākumfonds, ko papildina visu dalībnieku konti, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

ê2002/83/EK

a) samaksātais akciju kapitāls vai, savstarpējas dzīvības apdrošināšanas sabiedrību gadījumā, faktiskais dibināšanas kapitāls, ko papildina visu dalībnieku konti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

ê2002/83/EK un 2002/13/EK 1. panta 2. punkts

i) statūtos ir norāde, ka no šiem kontiem var veikt maksājumus dalībniekiem tikai tādā mērā, ka tas nerada pieejamās maksātspējas rezerves tādu pazemināšanos, ka netiek sasniegts paredzētais līmenis, vai, sabiedrības likvidēšanas gadījumā, tad, kad nokārtoti visi sabiedrības parādi;

ii) statūtos ir paredzēts, ka attiecībā uz visiem maksājumiem, kas minēti i) punktā un nav saistīti ar individuālu dalības izbeigšanu, kompetentās iestādes tiek informētas vismaz mēnesi iepriekš un šajā laika posmā tās var aizliegt maksājumus;

iii) attiecīgos statūtu noteikumus var grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret šiem grozījumiem, neskarot kritērijus, kas norādīti i) un ii) punktā;

ê2002/83/EK

b) rezerves (obligātās un brīvās), kas neatbilst apdrošināšanas saistībām;

ê2005/68/EK 57. panta 4. punkta a) apakšpunkts

b) rezerves (obligātās un brīvās), kas neatbilst parakstītajām saistībām un nav klasificētas kā izlīdzināšanas rezerves;

ê2002/83/EK un 2002/13/EK 1. panta 2. punkts

c) iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas;

ê2002/83/EK

d) ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, bilancē uzrādītās peļņas rezerves, ja tās var izmantot iespējamo zaudējumu segšanai un tās nav paredzēts izdalīt apdrošinājuma ņēmējiem.

Faktisko maksātspējas rezervi samazina par dzīvības apdrošināšanas sabiedrības tieši turēto pašu akciju summu.

ê2002/13/EK 1. panta 2. punkts

Faktisko maksātspējas normu samazina par dzīvības apdrošināšanas uzņēmuma tieši turēto pašu akciju summu.

Tiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuri diskontē vai samazina savas tehniskās rezerves attiecībā uz nesamaksātiem prasījumiem, ņemot vērā ieguldījumu ienākumus, saskaņā ar 60. panta 1. punkta g) apakšpunktu Padomes Direktīvā 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem[62], faktisko maksātspējas normu samazina par starpību starp tehniskajām rezervēm pirms diskonta vai atskaitījumiem, kā norādīts pielikumā, un tehniskajām rezervēm pēc diskonta vai atskaitījumiem. Šo korekciju veic attiecībā uz visiem riskiem, kas uzskaitīti pielikuma A punktā, izņemot 1. un 2. nozares riskus. Nozarēm, kas nav 1. un 2. nozare, nekāda korekcija nav vajadzīga, ja diskontē tehniskajās rezervēs iekļautus ikgadējus maksājumus.

ê2005/68/EK 60. panta 8. punkts

No pieejamās maksātspējas normas atrēķina arī šādus posteņus:

a) apdrošināšanas uzņēmuma dalība šādos uzņēmumos:

- apdrošināšanas uzņēmumi šīs direktīvas 4. panta, Direktīvas 73/239/EEK 6. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību 1. panta b) punkta nozīmē[63],

- pārapdrošināšanas uzņēmumi Direktīvas 2005/68/EK 3. panta nozīmē vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumi Direktīvas 98/78/EK 1. panta 1. punkta nozīmē,

- apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē,

- kredītiestādes un finanšu iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē[64],

- ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes Padomes Direktīvas 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā 1. panta 2. punkta[65] nozīmē un Padomes Direktīvas 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību 2. panta 4. un 7. punkta[66] nozīmē,

b) katrs no šiem posteņiem, ko apdrošināšanas uzņēmums tur attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām juridiskajām personām, kurās tam ir dalība:

- finanšu instrumenti, kas minēti 3. punktā,

- finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā,

- pakārtoto prasījumu un finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

Ja citu kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību, finanšu iestāžu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības akcijas ir turējumā uz laiku finansiālas palīdzības nolūkā, lai reorganizētu vai glābtu attiecīgo iestādi, kompetentā iestāde var atteikties no noteikuma par trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem.

Dalībvalstis saviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem kā alternatīvu to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minēto posteņu atrēķināšanai, ko apdrošināšanas uzņēmums tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, var atļaut mutatis mutandis piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi[67]. No tām 1. metodi (konsolidēto uzskaiti) piemēro vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par integrētās vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz tiem subjektiem, kas būtu jākonsolidē. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

Dalībvalstis var noteikt, ka maksātspējas normas aprēķināšanai, kā noteikts šajā direktīvā, apdrošināšanas uzņēmumiem, kas pakļauti papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatrēķina šā panta trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētie posteņi, ko tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz ko tiek attiecināta papildu uzraudzība. Šajā punktā minēto dalību atrēķināšanai dalība nozīmē dalību Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.

ê2005/68/EK 57. panta 4. punkta b) apakšpunkts

No pieejamās maksātspējas normas atrēķina arī šādus posteņus:

a) apdrošināšanas uzņēmuma dalība šādos uzņēmumos:

- apdrošināšanas uzņēmumi šīs direktīvas 6. panta, Direktīvas 2002/83/EK 4. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/78/EK 1. panta b) punkta nozīmē,

- pārapdrošināšanas uzņēmumi Direktīvas 2005/68/EK 3. panta nozīmē vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumi Direktīvas 98/78/EK 1. panta 1. punkta nozīmē,

- apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē,

- kredītiestādes un finanšu iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē,

- ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes Padomes Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 2. punkta nozīmē un Padomes Direktīvas 93/6/EEK 2. panta 4. un 7. punkta nozīmē;

ê2002/87/EK 22. panta 2. punkts

b) katru no elementiem še turpmāk, kas apdrošināšanas uzņēmumam ir attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām vienībām, kurās tam ir līdzdalība:

- finanšu instrumenti, kas minēti 3. punktā,

- finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 79/267/EEK 18. panta 3. punktā,

- pakārtoto prasījumu un finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

Ja akcijas citā kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo vienību, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem attiecībā uz atskaitījumu, kas paredzēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā.

Dalībvalstis saviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem kā alternatīvu to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minēto posteņu atrēķināšanai, ko apdrošināšanas uzņēmums tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, var atļaut mutatis mutandis piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi[68]. No tām 1. metodi (konsolidēto uzskaiti) piemēro vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par integrētās vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz tiem subjektiem, kas būtu jākonsolidē. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

Dalībvalstis var noteikt, ka šajā direktīvā paredzētās maksātspējas normas aprēķināšanai apdrošināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā minētie elementi, kas šādiem uzņēmumiem ir kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas papildu uzraudzība.

Šajā punktā minēto dalību atrēķināšanai dalība nozīmē dalību Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.

ê2002/83/EK

3. Pieejamo maksātspējas rezervi var veidot arī:

a) kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls un pakārtoto aizdevumu kapitāls, nepārsniedzot 50 % no zemākās pieejamās maksātspējas rezerves un nepieciešamās maksātspējas rezerves, tostarp 25 % veido pakārtoti aizdevumi ar fiksētu termiņu vai fiksēta termiņa kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls, ar noteikumu, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā ir saistoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem pakārtoto aizdevumu kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, kamēr nav nokārtoti visi citi nesamaksātie parādi.

Subordinētajam aizdevumu kapitālam jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

i) vērā ņem vienīgi faktiski iemaksātus līdzekļus;

ii) noteikta termiņa aizņēmumu sākotnējam termiņam jābūt vismaz pieci gadi. Vēlākais gadu pirms termiņa dzīvības apdrošināšanas sabiedrība iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plānu, kurā norādīts, kā pieejamā maksātspējas rezerve tiks saglabāta vai kā tiks nodrošināts tās vēlamais līmenis līdz noteiktajam termiņam, ja vien aizņēmuma summa, kas ietilpst maksātspējas rezervē, netiek pakāpeniski samazināta piecu gadu laikā pirms termiņa. Kompetentās iestādes var atļaut atmaksāt šos līdzekļus pirms termiņa, ja attiecīgā dzīvības apdrošināšanas emitentsabiedrība iesniedz pieteikumu un tās maksātspējas rezerve nekrītas zem noteiktā līmeņa;

iii) nenoteikta termiņa aizņēmumus atmaksā vienīgi pēc tāda paziņojuma par aizdevuma uzteikumu, kura termiņš ir pieci gadi, izņemot gadījumus, kad aizdevumus vairs neuzskata par pieejamās maksātspējas rezerves daļu vai kad formāli ir lūgta kompetento iestāžu piekrišana pirmstermiņa atmaksāšanai. Otrajā gadījumā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai jāinformē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā atmaksāšanas datuma, uzrādot pieejamo un nepieciešamo maksātspējas rezervi gan pirms, gan pēc šīs atmaksāšanas. Kompetentās iestādes pieļauj atmaksāšanu tikai tad, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības maksātspējas rezerve iznākumā nevar kristies zem noteiktā līmeņa;

iv) aizdevuma līgumā nav neviena noteikuma, kas paredz, ka īpašos apstākļos, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju, parāds ir atmaksājams pirms līgtā termiņa;

v) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem;

b) vērtspapīri bez noteikta termiņa un citi instrumenti, tostarp kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot a) punktā minētās, nepārsniedzot 50 % no zemākās pieejamās maksātspējas rezerves vai nepieciešamās maksātspējas rezerves attiecībā uz šādu vērtspapīru kopumu un pakārtoto aizdevumu kapitālu, kas minēts a) punktā, ja vien tie atbilst šādiem nosacījumiem:

i) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

ii) emisijas līgums dod dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai iespēju atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

iii) aizdevēja prasības pret dzīvības apdrošināšanas sabiedrību ir pakārtoti primāro kreditoru prasījumiem;

iv) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, paredzēta iespēja izmantot nesamaksāto parādu un procentus zaudējumu izlīdzināšanai, nodrošinot dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai iespēju turpināt darbību;

v) var ņemt vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

ê2002/13/EK 1. panta 2. punkts

3. Pieejamo maksātspējas rezervi var veidot arī:

a) kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizdevumu kapitāls, kurš nepārsniedz 50 % no faktiskās maksātspējas normas vai obligātās maksātspējas normas — atkarībā no tā, kas ir mazāka, un kurā ne vairāk kā 25 % veido subordinēti aizdevumi ar fiksētu termiņu vai fiksēta termiņa kumulatīvo priekšrocību akciju kapitāls ar noteikumu, ka apdrošināšanas uzņēmuma bankrota vai likvidācijas gadījumā ir saistoši nolīgumi, saskaņā ar kuriem subordinētais aizdevumu kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, kamēr nav nokārtoti visi citi nesamaksāti parādi.

Subordinētajam aizdevumu kapitālam jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

i) vērā ņem vienīgi faktiski iemaksātus līdzekļus;

ii) noteikta termiņa aizņēmumu sākotnējam termiņam jābūt vismaz pieci gadi. Vēlākais gadu pirms termiņa beigām apdrošināšanas uzņēmums iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plānu, kurā norādīts, kā faktiskā maksātspējas norma tiks saglabāta vai kā tiks nodrošināts tās vēlamais līmenis līdz noteiktajam termiņam, ja vien aizņēmuma summa, kas ietverta maksātspējas normā, netiek pakāpeniski samazināta piecu gadu laikā pirms termiņa. Kompetentās iestādes var atļaut atmaksāt šos līdzekļus pirms termiņa, ja attiecīgais apdrošināšanas emitentuzņēmums iesniedz pieteikumu un tā maksātspējas norma nekļūst mazāka par noteikto līmeni;

iii) nenoteikta termiņa aizņēmumus atmaksā vienīgi pēc tāda paziņojuma par aizdevuma uzteikumu, kura termiņš ir pieci gadi, izņemot gadījumus, kad aizdevumus vairs neuzskata par pieejamās maksātspējas rezerves daļu vai kad formāli ir lūgta kompetento iestāžu piekrišana pirmstermiņa atmaksāšanai. Otrajā gadījumā apdrošināšanas uzņēmumam jāinformē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā atmaksāšanas datuma, norādot faktisko un obligāto maksātspējas normu gan pirms, gan pēc šīs atmaksāšanas. Kompetentās iestādes pieļauj atmaksāšanu tikai tad, ja apdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas norma nevar kļūt mazāka par noteikto līmeni;

iv) aizdevuma līgumā nav neviena noteikuma, kas paredz, ka īpašos apstākļos, izņemot apdrošināšanas uzņēmuma likvidāciju, parāds ir atmaksājams pirms līgtā termiņa;

v) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem;

b) vērtspapīri bez noteikta termiņa un citi instrumenti, tostarp kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot a) punktā minētās, nepārsniedzot 50 % no zemākās pieejamās maksātspējas rezerves vai nepieciešamās maksātspējas rezerves attiecībā uz šādu vērtspapīru kopumu un pakārtoto aizdevumu kapitālu, kas minēts a) punktā, ja vien tie atbilst šādiem nosacījumiem:

i) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

ii) emisijas līgums dod apdrošināšanas uzņēmumam iespēju atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

iii) aizdevēja prasījumi pret apdrošināšanas uzņēmumu ir pakārtoti primāro kreditoru prasījumiem;

iv) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, paredzēta iespēja izmantot nesamaksāto parādu un procentus zaudējumu segšanai, nodrošinot apdrošināšanas uzņēmumam iespēju turpināt darbību;

v) var ņemt vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

4. Pēc pieprasījuma un pamatojuma, ko sabiedrība iesniedz kompetentajai iestādei piederības dalībvalstī, un ar šīs iestādes piekrišanu pieejamajā maksātspējas rezervē var būt arī:

a) puse no neapmaksātā pamatkapitāla vai sākumfonda, līdzko samaksātā daļa sasniedz 25 % no minētā pamatkapitāla vai fonda, bet nepārsniedzot 50 % no faktiskās maksātspējas normas vai obligātās maksātspējas normas — atkarībā no tā, kura ir mazāka;

b) papildu iemaksas, ko savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumi vai šāda veida apvienības ar mainīgiem maksājumiem var prasīt no saviem biedriem attiecīgā finanšu gada laikā, līdz pusei no starpības starp maksājumu maksimālo summu un faktiski pieprasītajiem maksājumiem, bet nepārsniedzot 50 % no faktiskās maksātspējas normas vai obligātās maksātspējas normas — atkarībā no tā, kura ir mazāka. Valsts kompetentās iestādes nosaka pamatnostādnes, kurās izklāstīti nosacījumi, kādos var pieņemt papildieguldījumus;

c) jebkādas slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma raksturs.

5. Grozījumus 2., 3. un 4. punktā, ņemot vērā pārmaiņas, kas pamato faktiskajā maksātspējas normā iekļaujamo elementu tehnisku koriģēšanu, pieņem saskaņā ar Direktīvas 91/675/EEK 2. pantu[69].

ê2002/83/EK

4. Pēc pieprasījuma un pamatojuma, ko sabiedrība iesniedz kompetentajai iestādei piederības dalībvalstī, un ar šīs iestādes piekrišanu pieejamajā maksātspējas rezervē var būt arī:

a) līdz 2009. gada 31. decembrim var būt summa, kas vienāda ar 50 % no sabiedrības sagaidāmās peļņas, bet nepārsniedz 25 % no mazākās pieejamās maksātspējas rezerves summas vai nepieciešamās maksātspējas rezerves. Sagaidāmās peļņas apjomu iegūst, reizinot paredzēto gada peļņu ar koeficientu, kura aprēķināšanā izmanto vidējo atlikušo apdrošināšanas polišu derīguma termiņu. Izmantotais koeficients nedrīkst būt lielāks par seši. Gada paredzamā peļņa nepārsniedz aritmētisko vidējo peļņu, kas iegūta no 2. panta 1. punktā uzskaitītajām darbībām pēdējos piecos finanšu gados.

Kompetentās iestādes var vienīgi piekrist tam, ka šādu summu iekļauj pieejamajā maksātspējas normā:

i) ja kompetentajām iestādēm ir iesniegts aktuārpārskats, kur apstiprināta šīs sagaidāmās peļņas varbūtība; un

ii) ciktāl vērā vēl nav ņemta tā sagaidāmās peļņas daļa, ko gūst no slēptām tīrajām rezervēm, kas minētas c) punktā;

b) gadījumā, ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana, vai gadījumā, ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kas līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam. Šī summa tomēr nevar pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un matemātiskajām rezervēm visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atrēķina kā aktīvus iegrāmatotās neamortizētās apdrošināšanas līguma izmaksas;

c) slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma raksturs;

d) vienu pusi no neapmaksātā pamatkapitāla vai dibināšanas kapitāla, līdzko samaksātā daļa sasniedz 25 % no minētā pamatkapitāla vai fonda, nepārsniedzot 50 % no mazākās pieejamās maksātspējas rezerves vai maksātspējas rezerves prasības.

5. Grozījumus 2., 3. un 4. punktā, ņemot vērā pārmaiņas, kas pamato faktiskās maksātspējas rezervē iekļaujamo elementu tehnisku pielāgojumu, pieņem saskaņā ar 65. panta 2. punktā noteikto procedūru.

ê2002/13/EK 1. panta 3. punkts

16.a pants

1. Obligāto maksātspējas normu nosaka, pamatojoties vai nu uz apdrošināšanas prēmiju, vai maksājumu gada apjomu, vai arī uz prasījumu vidējo apjomu pēdējos trijos finanšu gados.

Tomēr gadījumā, kad apdrošināšanas uzņēmums sedz vienīgi vienu vai vairākus no tādiem riskiem kā kredītrisks, vētras, krusas vai sala risks, prasījumu vidējo apjomu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem septiņiem finanšu gadiem.

2. Ievērojot 17. pantu, obligātā maksātspējas norma ir vienāda ar lielāko no diviem rezultātiem, kas paredzēti 3. un 4. punktā.

3. Prēmiju bāzi aprēķina pēc parakstītajām bruto prēmijām vai maksājumiem, vai iekasētajām bruto prēmijām, vai maksājumiem, kas aprēķinātas, kā norādīts turpmāk, ņemot vērā augstāko lielumu.

Prēmijas vai maksājumus attiecībā uz 11., 12. un 13. nozari pielikuma A punktā palielina par 50 %.

Prēmijas vai maksājumi (ieskaitot maksājumus, kas papildina prēmijas vai maksājumus), kas maksājami attiecībā uz tiešajiem darījumiem pēdējā finanšu gadā, tiek apkopoti.

Šai summai pieskaita visu to prēmiju kopējo summu, kas iekasētas par pārapdrošināšanu pēdējā finanšu gadā.

No šīs summas atņem iepriekšējā finanšu gadā anulēto prēmiju vai maksājumu kopējo summu, kā arī to nodokļu un nodevu kopējo summu, kas attiecas uz prēmijām vai maksājumiem, kas veido kopsummu.

Šādi iegūto summu sadala divās daļās, viena ir 50 miljoni eiro, un otra atbilst atlikumam; attiecīgās daļas, kas atbilst 18 % un 16 % no minētajiem daudzumiem, tad saskaita kopā.

ê2005/68/EK 57. panta 5. punkta a) apakšpunkts

Šādi iegūto summu reizina ar koeficientu attiecībā uz pēdējo trīs finanšu gadu summu starp to atlīdzību apjomu, kas uzņēmumam jāizpilda pēc tam, kad atskaitītas summas, ko atgūst pārapdrošināšanā, un atlīdzību bruto apjomu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %. Apdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no Direktīvas 2005/68/EK 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas arī var atskaitīt kā retrocesiju.

ê2002/13/EK 1. panta 3. punkts

Ar kompetento iestāžu piekrišanu var izmantot statistikas metodes, lai sadalītu prēmijas vai maksājumus attiecībā uz 11., 12. un 13. nozari.

4. Prasījumu bāzi aprēķina attiecībā uz pielikuma A punktā minēto 11., 12. un 13. nozari, pamatojoties uz prasījumiem, rezervēm un maksājumu ieņēmumiem, kuri palielināti par 50 %.

Prasījumu summas, kas samaksātas attiecībā uz tiešiem darījumiem (neatskaitot prasījumu summas, kas attiecināmas uz pārapdrošinātājiem un retrocesionāriem) laikposmos, kuri paredzēti 1. punktā, tiek summētas.

Šai summai pieskaita prasījumu summu, kas samaksāta saskaņā ar pārapdrošinājuma vai retrocesijas akceptiem tajos pašos laikposmos, kā arī to rezervju summu, kas pēdējā finanšu gada laikā izveidotas attiecībā uz nesamaksātajām prasījumu summām gan tiešo darījumu jomā, gan pārapdrošināšanas līgumu jomā.

No šīs summas atskaita maksājumu ieņēmumus 1. punktā paredzētajos laikposmos.

Tad no atlikušās summas atskaita to rezervju summu attiecībā uz nesamaksātajiem prasījumiem, kuras izveidotas, sākoties otrajam finanšu gadam, pirms pēdējā pārskata finanšu gada, aptverot gan tiešos darījumus, gan pārapdrošināšanas akceptus. Ja 1. punktā noteiktais pārskata periods ir septiņi gadi, atskaitāmā summa ir to rezervju summa attiecībā uz nesamaksātajiem prasījumiem, kuras izveidotas, sākoties sestajam finanšu gadam, pirms pēdējā pārskata finanšu gada.

Saskaņā ar 1. punktā noteikto pārskata periodu vienu trešdaļu vai vienu septītdaļu šādi iegūtas summas sadala divās daļās, pirmā ir 35 miljoni eiro, un otrā atbilst atlikumam; attiecīgās daļas, kas atbilst 26 % un 23 % no minētajiem daudzumiem, tad saskaita kopā.

ê2005/68/EK 57. panta 5. punkta b) apakšpunkts

Šādi iegūto summu reizina ar koeficientu attiecībā uz pēdējo trīs finanšu gadu summu starp to atlīdzību apjomu, kas uzņēmumam jāizpilda pēc tam, kad atskaitītas summas, ko atgūst pārapdrošināšanā, un atlīdzību bruto apjomu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %. Apdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no Direktīvas 2005/68/EK 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas arī var atskaitīt kā retrocesiju.

ê2002/13/EK 1. panta 3. punkts

Ar kompetento iestāžu piekrišanu var izmantot statistikas metodes, lai sadalītu prasījumus, rezerves un maksājumu ieņēmumus attiecībā uz 11., 12. un 13. nozari. Attiecībā uz riskiem, kas pielikuma A punktā uzskaitīti kā 18. nozarei piederoši, samaksāto prasījumu summa, ko izmanto, lai aprēķinātu prasījumu bāzi, ir apdrošināšanas uzņēmuma izmaksas saistībā ar sniegto palīdzību. Šādas izmaksas aprēķina saskaņā ar piederības dalībvalsts noteikumiem.

5. Ja pēc aprēķiniem saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu iegūst obligāto maksātspējas normu, kas ir zemāka par iepriekšējā gada obligāto maksātspējas normu, tad obligātā maksātspējas norma ir vismaz vienāda ar iepriekšējā gada obligāto maksātspējas normu, kas reizināta ar attiecību starp tehnisko rezervju apjomu nesamaksātajiem prasījumiem pēdējā finanšu gada beigās un tehnisko rezervju apjomu nesamaksātajiem prasījumiem pēdējā finanšu gada sākumā. Šajos aprēķinos tehniskās rezerves aprēķina, atskaitot pārapdrošināšanu, taču koeficients nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāks par 1.

6. Daļas, kas piemērojamas summām, kuras minētas 3. punkta sestajā daļā un 4. punkta sestajā daļā, samazina līdz vienai trešdaļai attiecībā uz veselības apdrošināšanu, ko veic saskaņā ar metodēm, kas līdzīgas dzīvības apdrošināšanā izmantotajām metodēm, ja:

a) izmaksātās prēmijas aprēķina, pamatojoties uz slimības tabulām saskaņā ar apdrošināšanā izmantojamo matemātisko metodi;

b) izveido rezerves vecuma palielināšanās faktoram;

c) iekasē papildu prēmiju, lai izveidotu pietiekama apjoma tehniskās rezerves;

d) apdrošināšanas uzņēmums var anulēt līgumu tikai līdz trešā apdrošināšanas gada beigām;

e) līgumā paredz prēmiju palielināšanas vai maksājumu samazināšanas iespēju pat jau noslēgtos līgumos.

ê2002/83/EK

28. pants

Pieprasītā maksātspējas norma

1. Ievērojot 29. pantu, nepieciešamo maksātspējas rezervi nosaka saskaņā ar 2. līdz 7. punktu, pēc īstenotajiem dzīvības apdrošināšanas veidiem.

2. Dzīvības apdrošināšanas veidiem, kas paredzēti 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas saistīta ar ieguldījumu fondiem, un darbībām, kas paredzētas 2. panta 3. punktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar summu, ko iegūst, summējot divus šādus rezultātus:

ê2005/68/EK 60. panta 9. punkta a) apakšpunkts

a) pirmais rezultāts:

to iegūst, daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm, kas attiecas uz tiešajiem darījumiem un pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, neatskaitot cedēto pārapdrošināšanu, reizinot ar koeficientu, kas iegūts, pēdējā finanšu gada neto matemātiskās rezerves, no kā atskaitīta cedētā pārapdrošināšana, dalot ar bruto matemātiskajām rezervēm. Šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 85 %. Apdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no Direktīvas 2005/68/EK 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas var atskaitīt kā pārapdrošināšanu;

ê2005/68/EK 60. panta 9. punkta b) apakšpunkts

b) otrais rezultāts:

polisēm, kuru riska kapitāls nav negatīvs skaitlis, to iegūst, daļu, kas atbilst 0,3 % no šāda kapitāla, attiecībā uz ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai ir saistības, reizinot ar pēdējā finanšu gadā pastāvošo attiecību starp riska kapitālu, kas palicis kā sabiedrības saistības pēc pārapdrošināšanas cesijām un retrocesijām, un kopējo riska kapitālu, neatskaitot pārapdrošināšanu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %. apdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no Direktīvas 2005/68/EK 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas var atskaitīt kā pārapdrošināšanu;

ê2002/83/EK

attiecībā uz īslaicīgu nāves gadījuma riska apdrošināšanu, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, iepriekš minētā daļa ir 0,1 %. Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu, kuras termiņš pārsniedz trīs gadus, bet nepārsniedz piecus gadus, šī daļa ir 0,15 %.

3. Attiecībā uz papildu apdrošināšanu, kas minēta 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar nepieciešamo maksātspējas rezervi dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā paredzēts Direktīvas 73/239/EEK 16.a pantā, izņemot minētās direktīvas 17. panta noteikumus.

4. Attiecībā uz pastāvīgu neanulējamu veselības apdrošināšanu, kas minēta 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar:

a) daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam, plus

b) nepieciešamā maksātspējas rezerve, kas apdrošināšanas sabiedrībām paredzēta Direktīvas 73/239/EEK 16.a pantā, izņemot minētās direktīvas 17. panta noteikumus. Tomēr minētās direktīvas 16.a panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, saskaņā ar ko tiek izveidota rezerve sakarā ar novecošanu, var aizstāt ar grupas apdrošināšanas prasību.

5. Kapitāla izpirkšanas operācijām, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar 4 % no matemātiskajām rezervēm, kuras aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam.

6. Tontīnu darbībām, kas minētas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar 1 % no to aktīviem.

7. Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu, kas paredzēta 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kura ir saistīta ar ieguldījumu fondiem, un darbībām, kas minētas 2. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, nepieciešamā maksātspējas rezerve ir vienāda ar šādu lielumu summu:

a) ciktāl dzīvības apdrošināšanas sabiedrība uzņemas ieguldījumu risku, daļa, kas atbilst 4 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

b) ciktāl sabiedrība neuzņemas ieguldījumu risku, bet piešķīrums vadības izmaksu segšanai ir noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, daļa, kas atbilst 1 % no tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas atbilstīgi šā panta 2. punkta a) apakšpunktam;

c) ciktāl sabiedrība neuzņemas ieguldījumu risku, un piešķīrums vadības izmaksu segšanai nav noteikts laikposmam, kas pārsniedz piecus gadus, summa, kas vienāda ar 25 % no tīrajām administrēšanas izmaksām attiecībā uz šīm darbībām pēdējā finanšu gada laikā;

d) ciktāl dzīvības apdrošināšanas sabiedrība sedz nāves risku, daļa, kas atbilst 0,3 % no riska kapitāla, kas aprēķināts atbilstīgi šā panta 2. punkta b) apakšpunktam.

ê2005/68/EK 60. panta 10. punkts

28.a pants

Maksātspējas norma apdrošināšanas uzņēmumiem, kas veic pārapdrošināšanas darbības

1. Katra dalībvalsts attiecībā uz tiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, piemēro Direktīvas 2005/68/EK 35.–39. panta noteikumus attiecībā uz to darbību ar pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, ja iestājas kāds no šiem nosacījumiem:

a) iekasētās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 10 % no to prēmiju kopsummas;

b) iekasētās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz EUR 50 000 000;

c) tehniskās rezerves, kas izriet no to pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, pārsniedz 10 % no to tehnisko rezervju kopsummas.

2. Katra dalībvalsts var izvēlēties piemērot attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, Direktīvas 2005/68/EK 34. panta noteikumus par to pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām, ja iestājas kāds no minētajā 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts pieprasa, lai visi aktīvi, kurus šis pārapdrošināšanas uzņēmums izmanto tehnisko rezervju segšanai saistībā ar tā pieņemto pārapdrošināšanu, tiktu nošķirti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no apdrošināšanas uzņēmuma tiešās apdrošināšanas darbības un lai nebūtu nekādu iespēju tos pārvietot. Šajā gadījumā un tikai attiecībā uz pārapdrošināšanas pieņemšanas darbību uz apdrošināšanas uzņēmumiem neattiecas šīs Direktīvas 22. līdz 26. pants.

Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes kontrolē otrajā daļā minēto nošķiršanu.

ê2002/83/EK

29. pants

Garantijas fonds

1. Viena trešdaļa no šīs direktīvas 28. pantā definētās nepieciešamās maksātspējas rezerves ir garantiju fonds. Šo fondu veido elementi, kas uzskaitīti 27. panta 2. un 3. punktā un, ar piekrišanu, ko devusi kompetentā iestāde piederības dalībvalstī, 4. punkta c) apakšpunktā.

ê2002/13/EK 1. panta 4. punkts

1. Viena trešdaļa no šīs direktīvas 16.a pantā paredzētās obligātās maksātspējas normas ir garantiju fonds. Šo fondu veido elementi, kas uzskaitīti 16. panta 2. un 3. punktā un, ar piekrišanu, ko devusi kompetentā iestāde piederības dalībvalstī, 4. punkta c) apakšpunktā.

ê2002/83/EK

2. Garantiju fonds ir vismaz EUR 3 miljoni.

ê2002/13/EK 1. panta 4. punkts

2. Garantiju fonds ir vismaz 2 miljoni eiro. Tomēr gadījumā, kad tiek segti visi vai daļa no tiem riskiem, kas ietilpst kādā no nozarēm, kuras pielikuma A punktā klasificētas ar 10. līdz 15. numuru, tas ir 3 miljoni eiro.

Katra dalībvalsts var noteikt minimālā garantiju fonda samazinājumu par vienu ceturto daļu savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumiem un savstarpējas apdrošināšanas tipa apvienībām.

ê2002/83/EK

Katra dalībvalsts var noteikt minimālā garantiju fonda samazinājumu par vienu ceturto daļu savstarpējas apdrošināšanas sabiedrībām un savstarpējas apdrošināšanas tipa apvienībām.

ê2005/68/EK 57. panta 6. punkts

17.b pants

1. Dalībvalstis pieprasa katram apdrošināšanas uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas tās teritorijā un kas veic pārapdrošināšanas darbību, izveidot attiecībā uz visu tā darbību minimālo garantijas fondu saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 40. pantu, ja iestājas viens no šādiem nosacījumiem:

a) iekasētās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz 10 % no tā prēmiju kopsummas;

b) iekasētās pārapdrošināšanas prēmijas pārsniedz EUR 50 000 000;

c) tehniskās rezerves, kas izriet no tā pieņemtās pārapdrošināšanas līgumiem, pārsniedz 10 % no tā tehnisko rezervju kopsummas.

2. Katra dalībvalsts var izvēlēties piemērot šādiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti šī panta 1. punktā un kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, Direktīvas 2005/68/EK 34. panta noteikumus attiecībā uz to pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām, ja iestājas viens no minētajā 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts pieprasa, lai visi aktīvi, kurus šis pārapdrošināšanas uzņēmums izmanto tehnisko rezervju segšanai saistībā ar tā pieņemto pārapdrošināšanu, tiktu nošķirti, pārvaldīti un organizēti atsevišķi no apdrošināšanas uzņēmuma tiešās apdrošināšanas darbības un lai nebūtu nekādu iespēju tos pārvietot. Šajā gadījumā un tikai attiecībā uz pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām apdrošināšanas uzņēmumiem nepiemēro Direktīvas 92/49/EEK[70] 20., 21. un 22. pantā un Direktīvas 88/357/EEK 1. pielikumā minētos noteikumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes kontrolē otrajā daļā minēto nošķiršanu.

3. Ja Komisija saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 56. panta c) punktu nolemj palielināt apjomus, ko izmanto, aprēķinot pieprasīto maksātspējas normu, kas minēta direktīvas 37. panta 3. un 4. punktā, tad katra dalībvalsts šī panta 1. punktā minētajiem apdrošināšanas uzņēmumiem piemēro direktīvas 35. līdz 39. panta noteikumus attiecībā uz tā pārapdrošināšanas pieņemšanas darbībām.

ê2002/83/EK

30. pants

Garantijas fonda apjoma pārskats

1. Direktīvas 29. panta 2. punktā paredzēto summu, kas izteikta eiro, no 2003. gada 20. septembra ik gadus pārskata, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko Statistikas birojs publicējis attiecībā uz visām dalībvalstīm.

ê2002/13/EK 1. panta 5. punkts

1. Direktīvas 16.a panta 3. un 4. punktā un 17. panta 2. punktā paredzēto summu, kas izteikta eiro, katru gadu no 2003. gada 20. septembra pārskata, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko Statistikas birojs publicējis attiecībā uz visām dalībvalstīm.

ê2002/83/EK

Summu pielāgo automātiski, eiro izteikto pamatsummu palielinot par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu laikposmā no 2002. gada 20. marta līdz pārskata datumam un noapaļojot to līdz daudzkārtnim EUR 100000.

ê2002/13/EK 1. panta 5. punkts

Summas pielāgo automātiski, palielinot pamatsummu, kas izteikta euro, par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu laika posmā no šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz pārskata datumam un noapaļojot to uz augšu līdz daudzkārtnim EUR 100000.

ê2002/83/EK

Ja izmaiņu procenti kopš pēdējās pielāgošanas nesasniedz 5 %, pielāgošanu neveic.

ê2002/13/EK 1. panta 5. punkts

Ja izmaiņu procenti kopš pēdējās pielāgošanas nesasniedz 5 %, pielāgošanu neveic.

2. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanu un 1. punktā minēto koriģēto summu.

ê2002/83/EK

2. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanu un 1. punktā minēto pielāgoto summu.

ê2002/83/EK

31. pants

Aktīvi, ko neizmanto tehnisko rezervju veidošanai

1. Dalībvalstis neparedz nekādus noteikumus attiecībā uz to aktīvu izvēli, kurus nav paredzēts izmanot 20. pantā minēto tehnisko rezervju veidošanai.

ê92/49/EEK 26. pants

1. Dalībvalstis neparedz nekādus noteikumus attiecībā uz to aktīvu izvēli, kurus nav paredzēts izmanot 15. pantā minēto tehnisko rezervju veidošanai.

ê2002/83/EK

2. Saskaņā ar 20. panta 3. punktu, 37. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 39. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstis neliedz brīvi rīkoties ar kustamiem vai nekustamiem aktīviem, kas ietilpst licencētu dzīvības apdrošināšanas sabiedrību aktīvos.

ê92/49/EEK 26. pants

2. Saskaņā ar 15. panta 2. punktu, 20. panta 1., 2., 3. un 5. punktu un 22. panta 1. punkta pēdējo daļu dalībvalstis neliedz brīvi izrīkoties ar kustamiem vai nekustamiem aktīviem, kas ir daļa no licencētu apdrošināšanas uzņēmumu aktīviem.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz dalībvalstīm veikt pasākumus, ko, aizstāvot apdrošināto personu intereses, tās ir tiesīgas veikt kā attiecīgā uzņēmuma īpašnieki, dalībnieki vai biedri.

ê2002/83/EK

3. Šā panta 1. un 2. punkts nav šķērslis pasākumiem, ko dalībvalstis, aizstāvot dzīvības apdrošinājuma ņēmēju intereses, ir tiesīgas veikt, būdamas attiecīgās dzīvības apdrošināšanas sabiedrības īpašnieki, dalībnieki vai biedri.

ê2002/83/EK (pielāgots)

5. VII NODAĻA –– DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS √ UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS ∏ SABIEDRĪBAS GRŪTĪBĀS VAI NEPIEĻAUJAMĀ STĀVOKLĪ

ê2002/83/EK 37. pants (pielāgots)

Grūtībās nonākušas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības

òjauns

133. pantsApdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu stāvokļa pasliktināšanās –– noteikšana un paziņošana

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir procedūras, ar ko noteikt finanšu stāvokļa pasliktināšanos un paziņot uzraudzības iestādēm, ja šāda pasliktināšanās notiek.

ê2002/83/EK 37. pants (pielāgots)

ðjauns

√134. pants Neatbilstība tehniskajām rezervēm ∏

Ja dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrība nepilda 20. panta VI nodaļas 2. iedaļas prasības, piederības dalībvalsts kompetentā √ uzraudzības ∏ iestādes, paziņojusišas par savu nodomu saistību √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, drīkst aizliegt tai brīvi rīkoties ar saviem aktīviem. ðPiederības dalībvalsts uzraudzības iestādes norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas. ï

òjauns

135. pantsNeatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības informē uzraudzības iestādes, tiklīdz tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība.

2. Divu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādei iesniedz reālistisku sanācijas plānu, lai saņemtu apstiprinājumu.

3. Uzraudzības iestāde attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai pieprasa veikt vajadzīgos pasākumus, lai sešu mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība maksātspējas kapitāla prasībai, panāktu maksātspējas kapitāla prasības segšanai izmantojamā pašu kapitāla līmeņa atjaunošanu vai tās riska profila samazināšanu, nodrošinot atbilstību maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā šo laika posmu var pagarināt par trīs mēnešiem.

ê2005/68/EK 42. pants (pielāgots)

ðjauns

2. Lai atjaunotu tāda pārapdrošināšanas uzņēmuma finansiālo situāciju, kura maksātspējas norma ir sarukusi zem 37., 38. un 39. pantā norādītā obligātā apjoma, uzņēmuma piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa iesniegt apstiprināšanai finanšu stabilitātes atjaunošanas plānu.

4. Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde uzskata, ka pārapdrošināšanas √ attiecīgās ∏ uzņēmuma uzņēmējsabiedrības finansiālā situācija turpinās pasliktināties, tā var arī ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar pārapdrošināšanas uzņēmuma √ minētās uzņēmējsabiedrības ∏ aktīviem. Tā √ Minētā uzraudzības iestāde ∏ informē pārējo √ uzņēmēja ∏ dalībvalstu √ uzraudzības ∏ iestādes, kuru teritorijā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība darbojas, par visiem pasākumiem, kādus tā veikusi,. √ Minētās iestādes ∏ un šīs valstis pēc minētās valsts √ piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes ∏ lūguma veic tādus pašus pasākumus. ðPiederības dalībvalsts uzraudzības iestāde norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas. ï

3. Ja maksātspējas rezerve kļūst mazāka par garantiju fondu, kas noteikts 40. pantā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa apstiprināšanai iesniegt īstermiņa finanšu plānu.

òjauns

136. pantsNeatbilstība minimālā kapitāla prasībai

1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības informē uzraudzības iestādi, tiklīdz tās konstatē, ka vairs nav ievērota atbilstība minimālā kapitāla prasībai, vai pastāv risks, ka turpmākajos trīs mēnešos sagaidāma neatbilstība.

2. Viena mēneša laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai, attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība uzraudzības iestādēm apstiprinājuma saņemšanai iesniedz reālistisku īstermiņa finanšu shēmu, ar ko trīs mēnešu laikā pēc minētās neatbilstības novērošanas atjaunot izmantojamo pamata pašu kapitālu vismaz minimālā kapitāla prasības līmenī vai samazināt riska profilu, nodrošinot atbilstību minimālā kapitāla prasībai.

ê2002/83/EK 37. pants (pielāgots)

ðjauns

3. Tā √ Piederības dalībvalsts uzraudzības iestāde ∏ var arī ierobežot vai aizliegt brīvu rīcību ar dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ sabiedrības aktīviem. Tā attiecīgi informē citu √ uzņēmēja ∏ dalībvalstu √ uzraudzības ∏ iestādes, kuru teritorijā sabiedrība darbojas, par visiem pasākumiem, kādus tā veikusi,. un pPēc minētās valsts √ piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes ∏ lūguma šīs valstis √ iestādes ∏ veic tādus pašus pasākumus. ðPiederības dalībvalsts uzraudzības iestāde norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecas. ï

ê2002/83/EK 37. pants (pielāgots)

ðjauns

√137. pants Aizliegums brīvi rīkoties ar kādas dalībvalsts teritorijā izvietotajiem aktīviem ∏

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem varētu 1., 2. un 3. punktā 134., 135., 136. pantā ð un 249. panta 1. punktā ï minētajos gadījumos aizliegt uzņēmumiem brīvi rīkoties ar to teritorijā izvietotiem aktīviem, ja uzņēmuma sabiedrības piederības dalībvalsts to lūdz un norāda, uz kuriem aktīviem šādi pasākumi attiecināmi.

ê2002/83/EK 37. pants (pielāgots)

√138. pants Uzraudzības pilnvaras finanšu stāvokļa pasliktināšanās gadījumā ∏

ê2002/83/EK 37. pants

4. Kompetentās iestādes var veikt arī pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses gadījumos, kas paredzēti 1., 2. un 3. punktā.

òjauns

Neskarot 135. un 136. panta noteikumus, ja uzņēmējsabiedrības maksātspējas stāvoklis turpina pasliktināties, uzraudzības iestādes ir pilnvarotas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju intereses apdrošināšanas līgumu gadījumā vai saistības, kas izriet no pārapdrošināšanas līgumiem.

Minētie pasākumi atspoguļo attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas stāvokļa pasliktināšanās līmeni un ilgumu.

ê2002/83/EK 38. pants un 2005/68/EK 43. pants

ðjauns

139. pants Sanācijas plāns ð un finanšu shēma ï

1. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm būtu tiesības prasīt no apdrošināšanas sabiedrībām finanšu sanācijas plānu gadījumos, kad tās uzskata, ka ir apdraudētas apdrošinājuma ņēmēju tiesības.

Šajā finanšu sanācijas plānā attiecībā uz nākamajiem trim finanšu gadiem jābūt vismaz šādu elementu izvērstam aprakstam vai ar tiem saistītiem pierādījumiem:

òjauns

1. Direktīvas 135. panta 2. punktā minētajā sanācijas plānā un 136. panta 2. punktā minētajā finanšu shēmā iekļauj vismaz šādas ziņas vai pierādījumus:

2002/83/EK 38. pants, 2002/13/EK 1. panta 7. punkts un 2005/68/EK 43. pants

a) vadības izdevumu provizorisks novērtējums, jo īpaši kārtējie vispārējie izdevumi un komisijas naudas maksa;

ê2002/83/EK 38. pants (pielāgots)

b) detalizēts ienākumu un izdevumu aprēķinu novērtējums plāns attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām;

2002/83/EK 38. pants, 2002/13/EK 1. panta 7. punkts un 2005/68/EK 43. pants (pielāgots)

ðjauns

c) provizoriskā paredzamā bilance;

d) to finanšu avotu aprēķinus resursu novērtējums, kas ar ko paredzētis segt ð tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību ï parakstīto saistību segšanai un ð maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas normas nodrošināšanai.;

2002/83/EK 38. pants, 2002/13/EK 1. panta 7. punkts un 2005/68/EK 43. panta 2. punkta e) apakšpunkts

e) vispārēja pārapdrošināšanas politika.

ê2005/68/EK 60. panta 11. punkts

4. Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes būtu pilnvarotas, pazemināt samazinājumu, kas pamatojas uz pārapdrošināšanu, līdz 28. pantā noteiktajai maksātspējas normai, ja:

a) pārapdrošināšanas līgumu raksturs vai kvalitāte kopš iepriekšējā finanšu gada ir ievērojami mainījusies;

b) saistībā ar pārapdrošināšanas līgumiem nav pārnestu risku vai arī riska pārnešana ir ierobežota.

ê2002/83/EK 38. pants un 2005/68/EK 43. pants

2. Ja apdrošinājuma ņēmēju tiesības ir apdraudētas sakarā ar sabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm būtu tiesības prasīt no apdrošināšanas sabiedrībām augstāku maksātspējas rezervi, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas sabiedrība visdrīzākajā laikā spēj izpildīt maksātspējas prasības. Šī augstāka līmeņa nepieciešamā maksātspējas rezerve tiek noteikta, ņemot vērā finanšu sanācijas plānu, kas minēts 1. punktā.

ê2002/83/EK 38. pants, 2002/13/EK 1. panta 7. punkts un 2005/68/EK 43. pants (pielāgots)

ðjauns

32. Dalībvalstis gādā par to nodrošina, lai kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm būtu tiesības pazemināt visu ð izmantojamo pašu kapitāla posteņu ï to elementu vērtību, kas iekļauti ð maksātspējas kapitāla prasībā ï pieejamajā maksātspējas rezervē, jo īpaši, ja šo elementu tirgus vērtība ir jūtami mainījusies kopš pēdējā finanšu gada beigām.

ê2002/83/EK 38. pants

4. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm būtu tiesības pazemināt saskaņā ar 28. pantu noteikto maksātspējas rezerves samazinājumu, pamatojoties uz pārapdrošināšanu, ja:

ê2002/83/EK 38. pants un 2005/68/EK 57. panta 7. punkts

a) pārapdrošināšanas līgumu raksturs vai kvalitāte kopš iepriekšējā finanšu gada ir ievērojami mainījusies;

ê2005/68/EK 57. panta 7. punkts

b) saistībā ar pārapdrošināšanas līgumiem nav pārnestu risku vai arī riska pārnešana ir ierobežota.

ê2005/68/EK 43. pants (pielāgots)

ðjauns

63. Ja kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes ir pieprasījušas pārapdrošināšanas uzņēmuma ð 135. panta 2. punktā minēto ï finanšu sanācijas plānu ð vai 136. panta 2. punktā minēto finanšu shēmu ï saskaņā ar šīā panta 1. punktu, tās atturas izsniegt apliecību atļauju saskaņā ar 18 39. pantu, ciktāl tās uzskata, ka √ apdrošinājuma ņēmēju tiesības vai pārapdrošināšanas sabiedrības līgumsaistības ∏ ir apdraudētas no pārapdrošināšanas līgumiem izrietošo saistību izpilde minētā 1. punkta nozīmē.

òjauns

140. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, nosakot turpmākas specifikācijas sanācijas plānam, kas minēts 135. panta 2. punktā, un finanšu shēmai, kas minēta 136. panta 2. punktā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê73/239/EEK

21. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības prasīt no apdrošināšanas uzņēmumiem finanšu sanācijas plānu, ja tās uzskata, ka apdrošinājuma ņēmēju tiesības ir apdraudētas.

Attiecīgās uzraudzības iestādes savā starpā apspriežas, pirms apstiprina šādu pārņemšanu.

2. Ja kompetenta uzraudzības iestāde pārņemšanu apstiprinājusi, šī pārņemšana tieši ietekmē apdrošināšanas ņēmējus vai apdrošinātos.

ê2002/83/EK 39. pants (pielāgots)

ðjauns

141. pants

Licences atsaukšana anulēšana

1. Licenci, ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai piešķīrusi pPiederības dalībvalsts kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde, šī iestāde ð anulē ï var atsaukt √ apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai izsniegtu licenci šādos gadījumos ∏ , ja sabiedrība:

2002/83/EK 39. pants, 92/49/EEK 14. pants un 2005/68/EK 44. pants (pielāgots)

a) √attiecīgā sabiedrība ∏ nav izmantojusi licenci 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no tās vai ir pārtraukusi darbību ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi licences derīguma izbeigšanos šādos gadījumos;

b) √attiecīgā sabiedrība ∏ vairs nepilda licences piešķiršanas nosacījumus;

òjauns

c) uzņēmējsabiedrība neievēro minimālā kapitāla prasību, un uzraudzības iestādes uzskata, ka iesniegtā finanšu shēma ir nepārprotami neatbilstīga, vai attiecīgā uzņēmējsabiedrība neievēro apstiprināto shēmu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad novērota neatbilstība minimālā kapitāla prasībai.

ê2002/83/EK 39. pants

c) atvēlētajā laikā nav spējusi veikt pasākumus, kas iekļauti atjaunošanas plānā vai finanšu plānā, kas minēti 37. pantā;

2002/83/EK 39. pants, 92/49/EEK 14. pants un 2005/68/EK 44. pants (pielāgots)

d) √attiecīgā sabiedrība ∏ rupji pārkāpj pienākumus, kas paredzēti noteikumos, kuri uz to attiecas.

ê92/49/EEK 14. pants (pielāgots)

2. Ja licenci atsauc anulē vai tā kļuvusi nederīga, piederības dalībvalsts kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde par to attiecīgi informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, un tās √ minētās iestādes ∏ veic attiecīgus pasākumus, kas liedz √ apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrībai to teritorijā sākt jaunus darījumus, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Piederības dalībvalsts kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde sadarbībā ar šīm iestādēm veic visus pasākumus, kas vajadzīgi apdrošināto personu interešu aizsardzībai un, jo īpaši, ierobežo rīcību ar uzņēmuma √ apdrošināšanas sabiedrības ∏ aktīviem, ievērojot 137. panta noteikumus 20. panta 1. punktu, 2. punkta otro daļu un 3. punkta otro daļu.

23. Lēmumios par licences atsaukšanu anulēšanu √ ietver sīku ∏ precīzi jāpamato pamatojumu, un tos jāpaziņo attiecīgajami √ apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrībai.

ê2002/83/EK 40. pants (pielāgots)

IV SADAĻA VIII NODAĻA –– NOTEIKUMI PAR TIESĪBĀMAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBUA

√1. IEDAļA – APDROšINāšANAS SABIEDRīBU UZņēMēJDARBīBA ∏

142. PANTS FILIāļU NODIBINāšANAS NOSACīJUMI

1. √Dalībvalstis nodrošina, ka ∏ Dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas vēlas dibināt filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm.

ê88/357/EEK 3. pants (pielāgots)

Pirmās direktīvas un šīs direktīvas nozīmē uUz jebkuru uzņēmuma uzņēmējsabiedrības pastāvīgu darbību dalībvalstī attiecina tādus pašus nosacījumus kā uz pārstāvniecību vai filiāli, pat ja tā nav pārstāvniecības vai filiāles formā, bet ir tikai birojs, ko vada pašas uzņēmuma uzņēmējsabiedrības personāls, vai neatkarīga persona, kam piešķirtas pastāvīgas pilnvaras rīkoties uzņēmuma uzņēmējsabiedrības vārdā.

ê92/49/EEK 32. pants

2. Dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kas vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, iesniedzot 1. punktā paredzēto paziņojumu, sniegtu šādu informāciju:

ê2002/83/EK 40. pants un 92/49/EEK 32. pants (pielāgots)

ðjauns

a) dalībvalsts, kuras teritorijā tā paredzējusi dibināt filiāli;

b) darbībuas plāns, kurā cita starpā ð vismaz ï izklāstīti paredzētās darbības veidi un filiāles organizatoriskā uzbūve;

ê2002/83/EK 40. pants (pielāgots)

dc) filiāles pilnvarotā pārstāvja √ personas ∏ vārds, kurami ir jābūt attiecīgāms pilnvarāmas, lai varētu radīt uzņēmumam saistības attiecībā pret trešām personām un pārstāvēt to attiecībās ar filiāles dalībvalsts iestādēm un tiesām. Attiecībā uz √ apdrošināšanas sabiedrību vai, ∏ Lloyd's gadījumā, sabiedrību, gadījumā, ja filiāles dalībvalstī notiek tiesas prāva sakarā ar apdrošināšanas saistībām, pret apdrošinātajām personām nedrīkst izturēties sliktāk kā tad, ja prāva būtu ierosināta sakarā ar vienkāršākiem darījumiem. Pilnvarotajam pārstāvim tādējādi jābūt attiecīgi pilnvarotam, lai pret viņu varētu ierosināt lietu un viņš varētu radīt saistības attiecīgajiemos Lloyd's apdrošinātājiemus √ un pārstāvēt to vai tos attiecībās ar uzņēmēja dalībvalsts iestādēm un tiesām (turpmāk tekstā „pilnvarotais pārstāvis”); ∏ .

ê2002/83/EK 40. pants un 92/49/EEK 32. pants (pielāgots)

ðjauns

cd) adrese filiāles uzņēmēja dalībvalstī, kur iegūstami un iesniedzami dokumenti, ar to saprotot, ka šī adrese izmantojama arī ð tostarp ï visa saziņai ar pilnvaroto pārstāvi;

ê92/49/EEK 32. pants (pielāgots)

filiāles pilnvarotā pārstāvja vārds, kuram ir jābūt attiecīgām pilnvarām, lai varētu radīt uzņēmumam saistības pret trešām personām un pārstāvēt to attiecībās ar filiāles dalībvalsts iestādēm un tiesām. Aattiecībā uz Lloyd's sabiedrību, gadījumā, ja filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī notiek tiesas prāva sakarā ar apdrošināšanas saistībām, pret apdrošinātajām personām nedrīkst izturēties mazāk labvēlīgi kā tad, ja prāva būtu ierosināta pret parastiemām uzņēmumiemējsabiedrībām. Pilnvarotajam pārstāvim tādējādi jābūt attiecīgi pilnvarotam, lai pret viņu varētu ierosināt lietu un viņš varētu radīt saistības attiecīgajiem Lloyd's apdrošinātājiem.

3. Ja √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība paredz, ka filiāle apdrošinās riskus, kas pieder pie I pielikuma A punktā norādītās 10. nozares apdrošināšanas veida, neieskaitot pārvadātāju atbildību, tami jāapliecina, ka tas tā ir kļuvisusi par valsts iestādes un valsts garantiju fonda locekli filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī.

ê92/49/EEK 32. pants (pielāgots)

64. Gadījumā, ja mainās kādi no 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktā norādītajiem datiem, apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība sniedz rakstisku ziņojumu par šīm pārmaiņām piederības un filiāles dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms pārmaiņu veikšanas, lai piederības un filiāles dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes varētu izpildīt 3. un 4. punktā 143. panta 1., 2. punktā un 3. punkta pirmajā daļā norādītās prasības.

ê2002/83/EK 40. pants

143. pants Informācijas paziņošana

ê92/49/EEK 32. pants un 2002/83/EK 40. pants (pielāgots)

ðjauns

31. Ja piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm nav pamata apšaubīt apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības administratīvo struktūru ð pārvaldes sistēmu ï vai finanšu stāvokli, vai tā direktoru vai vadītāju, vai pilnvarotā pārstāvja piemērotību reputāciju, profesionālo kvalifikāciju vai pieredzi, lai veiktu plānoto darbību, tās trīs mēnešu laikā pēc visas 2. punktā 142. panta 2. punktā norādītās informācijas saņemšanas to paziņo filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, kā arī un informē par to attiecīgajam √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrību.

Piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēmes arī jāapliecina, ka apdrošināšanas uzņēmumam sabiedrība ir obligātās maksātspējas rezerve norma ð sedz maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību ï , kas aprēķināta saskaņā ar 16. ð 99. ï un 17. ð 126. ï pantu.

2. Ja piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes atsakās filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm sniegt 2. punktā 142. panta 2. punktā minēto informāciju, tās atteikuma iemeslus paziņo attiecīgajai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai trīs mēnešu laikā pēc visas prasītās informācijas saņemšanas.

Atteikuma vai attiecīgu darbību neveikšanas gadījumā apdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai var būt tiesības griezties piederības dalībvalsts tiesā.

43. Pirms dzīvības apdrošināšanas sabiedrības filiāle sāk darbību, filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes divu mēnešu laikā pēc 3 1. punktā norādītās informācijas saņemšanas vajadzības gadījumā paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai √ uzraudzības ∏ iestādei, ar kādiem nosacījumiemus, saskaņā ar kuriem vispārējā labuma sabiedrības interesēs minētā uzņēmējdarbība ir jāveic filiāle darbosies šajā √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī. ðPiederības dalībvalsts uzraudzības iestāde paziņo šo informāciju attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai. ï

ê2002/83/EK 40. pants un 92/49/EEK 32. pants (pielāgots)

5. √ Apdrošināšanas sabiedrība ∏ Filiāli var dibināt filiāli un tā var sākt darbību pēc tam dienā, kad no filiāles √ piederības ∏ dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes ir saņemts √ saņēmusi šādu ∏ paziņojumsu vai, gadījumā, ja paziņojums nav saņemts, pēc 4. punktā pirmajā daļā norādītā termiņa beigām.

ê2002/83/EK 41. pants un 92/49/EEK 34. pants (pielāgots)

2. IEDAļA – APDROšINāšANAS SABIEDRīBU PPAKALPOJUMU SNIEGšANAS BRīVīBA:

√1. APAKšIEDAļA – VISPāRīGIE NOTEIKUMI ∏

144. pants iIepriekšēja paziņošana piederības dalībvalstij

Dzīvības aApdrošināšanas sabiedrības, kas pirmo reizi nodomājušassi izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību darbībai vienā vai vairākās dalībvalstīs, iepriekš informē √ paziņo to ∏ piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādesēm, norādot, kādas veida √ riskus vai ∏ saistības paredzēts uzņemties.

ê2002/83/EK 42. pants un 92/49/EEK 35. pants (pielāgots)

ðjauns

145. pants Pakalpojumu sniegšanas brīvība: pPiederības dalībvalsts sniegts paziņojums

1. Mēneša laikā pēc 41 144. pantā paredzētā paziņojuma piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes dalībvalstij vai dalībvalstīm, kurās dzīvības apdrošināšanas sabiedrība plāno darboties, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, iesniedz šādus datus:

a) apliecinājumus, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai ð sedz maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību ï ir minimālā maksātspējas rezerve, kas aprēķināta saskaņā ar ð 99. un 126. ï 28. un 29. pantu;

b) apdrošināšanas veidusi, kurus dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai atļauts piedāvāt;

c) √ to risku vai ∏ saistībasu raksturs, kādas ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrība paredz uzņemties pakalpojumu sniegšanas √ uzņēmēja ∏ dalībvalstīs.

Vienlaicīgi tās √ piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes ∏ attiecīgi informē attiecīgo dzīvības apdrošināšanas sabiedrību √ par minēto paziņojumu ∏ .

ê92/49/EEK 35. pants (pielāgots)

2. Visas dDalībvalstis, kurās √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, plāno apdrošināt riskus, kas pieder pie Direktīvas 73/239/EEK I pielikuma A punktā norādītās 10. nozares apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību, var prasīt, lai √ apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība √ iesniedz šādu informāciju ∏ :

a) paziņotu šīs direktīvas 12.a panta 4. punktā 18. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā pārstāvja vārdus un adresie,

b) uzrādītu deklarācijua, ka uzņēmums √ tā ∏ ir kļuvisusi par valsts biroja vai valsts garantiju fonda dalībnieku pakalpojumu sniegšanas √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī.

23. Ja piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes nepaziņo 1. punktā norādīto informāciju √ minētajā punktā ∏ noteiktā laikā, tām šajā pašā laikā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai jāsniedz atteikuma pamatojums.

Atteikuma gadījumā Ja saņemts atteikums √ vai netiek veikta nekāda rīcība, ∏ uzņēmumam ir uzņēmējsabiedrība ir tiesībasga griezties piederības dalībvalsts tiesā.

34. √ Apdrošināšanas ∏ Uzņēmums sabiedrība var sākt darbību dienā, kurā to informē par paziņojumu, kas paredzēts 1. punkta pirmajā daļā.

ê2002/83/EK 43. pants un 92/49/EEK 36. pants (pielāgots)

146. pants Pakalpojumu sniegšanas brīvība: √ Riska vai ∏ saistību rakstura izpārmaiņas

Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība paredzējusi mainīt 41 144. pantā minēto informāciju, pārmaiņas izdarāmas saskaņā ar 41 144. un 42 145. pantā noteikto procedūru.

ê90/618/EEK 6. pants (pielāgots)

√2. APAKšIEDAļA – SAUSZEMES MEHāNISKO TRANSPORTLīDZEKļU īPAšNIEKU CIVILTIESISKā ATBILDīBA ∏

147. pants √ Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā atbildība ∏

1. Šis pants attiecas uz gadījumiem, kad √ Ja nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība, izmantojot kas atrodas kādā dalībvalstī reģistrētu iestādi, kādā citā dalībvalstī apdrošina pret kādu no riskiem, kas iekļautsi Direktīvas 73/239/EEK I pielikuma A punkta 10. nozarē apdrošināšanas veidā, un kas nav izņemot pārvadātāju atbildībau.,

2. √ uzņēmēja ∏ Ddalībvalsts, kurā sniedz pakalpojumus, prasa √ minētajai ∏ uzņēmumam sabiedrībai kļūt par dalībnieku šīs valsts birojā un garantiju fondā, kā arī piedalīties to finansēšanā.

2. Tomēr uzņēmumam neprasa veikt maksājumus √ Pirmajā punktā minēto finanšu ieguldījumu, ∏ dalībvalsts, kurā sniedz pakalpojumus, birojā un fondā √ veic tikai ∏ attiecībā uz par riskiem, pret kuriem apdrošina, sniedzot pakalpojumus, izņemot tos riskus, ko aprēķina tāpat kā uzņēmumiem, kuri ar šajā dalībvalstī reģistrētas iestādes starpniecību apdrošina pret 10. nozares riskiem, kas nav pārvadātāju atbildība, √ kas norādīti I pielikuma A punkta 10. apdrošināšanas veidā, izņemot pārvadātāja atbildību, ko sedz, sniedzot pakalpojumus. Šo ieguldījumu aprēķina tāpat kā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas sedz šos riskus, minētajā dalībvalstī veicot uzņēmējdarbību. ∏

√Aprēķinu veic, ∏ aprēķinā pamatojoties uz uzņēmuma √ apdrošināšanas sabiedrības ∏ prēmiju ienākumiem minētajā nozarē apdrošināšanas veidā attiecīgajā √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī vai arī uz šajā nozarē apdrošināšanas veidā apdrošināto risku skaitu tajā pašā dalībvalstī minētajā valstī.

3. Šī direktīva neatbrīvo √ Uzņēmēja dalībvalsts var pieprasīt ∏ apdrošināšanas uzņēmumus sabiedrībām, kas sniedz pakalpojumus, no prasības ievērot √ minētās ∏ dalībvalsts, kurā sniedz pakalpojumus, noteikumus attiecībā uz apdrošināšanu pret paaugstinātiem riskiem, ja šādi noteikumi attiecas uz reģistrētām √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ iestādēm sabiedrībām √ , kas reģistrētas minētajā valstī ∏ .

148. pants √ Nediskriminējoša attieksme pret personām, kas iesniedz prasības ∏

4. Pakalpojumu sniegšanas √ Uzņēmēja ∏ dalībvalsts prasa √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrībai nodrošināt to, ka personām, kas iesniedz prasījumus prasības sakarā ar attiecīgās dalībvalsts teritorijā notikušiem negadījumiem, netiek radīti nelabvēlīgāki apstākļi tikai tādēļ, ka uzņēmums sabiedrība apdrošina pret I pielikuma A punkta 10. nozares apdrošināšanas veida risku, kas nav izņemot pārvadātāju atbildībau, sniedzot pakalpojumus, nevis izmantojot √ filiāli ∏ šajā valstī reģistrētu iestādi.

149. pants √ Pārstāvis ∏

1. Šādā nolūkā √ Direktīvas 148. pantā minētajām vajadzībām ∏ pakalpojumu sniegšanas √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts prasa √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumam sabiedrībai iecelt pārstāvi, kas pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēts šīs dalībvalsts teritorijā, uzdodot viņam apkopot visu vajadzīgo informāciju, kas saistīta ar prasījumiem prasībām, un piešķirot viņam pietiekamas pilnvaras pārstāvēt uzņēmumu sabiedrību attiecībās ar personām, kam nodarīts kaitējums un kas varētu iesniegt prasījumus prasības, ieskaitot šādu prasījumu atlīdzināšanu prasību apmaksu, kā arī pārstāvēt vai, vajadzības gadījumā, nodrošināt uzņēmuma sabiedrības pārstāvību attiecīgās dalībvalsts tiesās un iestādēs sakarā ar šiem prasījumiem šīm prasībām.

Šim pārstāvim var arī prasīt pārstāvēt √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumu sabiedrību pakalpojumu sniegšanas √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādēs saistībā ar sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polišu un to derīguma pārbaudi.

2. Pakalpojumu sniegšanas √ Uzņēmēja ∏ dalībvalsts nedrīkst uzdot ieceltajam pārstāvim veikt citas darbības √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ attiecīgā uzņēmuma sabiedrības vārdā, kā vien tās darbības, kas minētas šā punkta otrajā un trešajā daļā 1. punktā.

3. Pārstāvja iecelšana nav filiāles vai aģentūras atvēršana Direktīvas 73/239/EEK 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta 142. panta nozīmē, un pārstāvis nav pielīdzināms reģistrētai iestādei šīs direktīvas 2. panta c) apakšpunkta nozīmē.

ê2000/26/EK 9. pants (pielāgots)

4. Ja aApdrošināšanas sabiedrība nav iecēlusi savu pārstāvi, √ pēc piederības ∏ dalībvalstis √ apstiprinājuma saņemšanas ∏ var √ iecelt ∏ apstiprināt atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvi, kas iecelts √ minēts ∏ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/26/EK[71] 4. pantuā, kas lai uzņemastos tāda pārstāvja pienākumus, kurš iecelts saskaņā ar minēts šo šā panta 1. punktuā.

ê2002/83/EK 44. pants (pielāgots)

√3. IEDAļA – UZņēMēJA DALīBVALSTS UZRAUDZīBAS IESTāžU KOMPETENCE ∏

√ 1. APAKšIEDAļA – APDROšINāšANA ∏

150. PANTS VALODA

Filiāles vai pakalpojumu sniegšanas √ Uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes var prasīt, lai informācija, kuru tās saskaņā ar šo direktīvu var pieprasīt par to dzīvības apdrošināšanas sabiedrību darbību, kas darbojas tās teritorijā, būtu tās tām tiktu iesniegta minētās valsts oficiālajā valodā(-s).

ê92/49/EEK 39. pants (pielāgots)

151. pants √ Iepriekšēja ziņošana un iepriekšēja apstiprināšana ∏

2.1 Filiāles vai pakalpojumu sniegšanas √ Uzņēmēja ∏ dalībvalstis tomēr nedrīkst nepieņemt noteikumus, kas prasa iepriekš apstiprināt vai sistemātiski sniegt ziņas par vispārīgiemos un īpašiemos apdrošināšanas nosacījumiem noteikumus, prēmiju lielumiemus, √ vai, dzīvības apdrošināšanas gadījumā, metodes prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai, ∏ vai veidlapāmas un citiemus iespiedu dokumentiemus, kurus √ apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai regulāri sniegt ziņas par tiem.

2. Tā √ Uzņēmēja dalībvalsts ∏ var tikai pieprasīt, lai √ apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība, kas tās teritorijā plāno veikt apdrošināšanu, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, sniedz vienreizējus ziņojumus par apdrošināšanas nosacījumiem noteikumiem un citiem dokumentiem nolūkā pārbaudīt to atbilstību valsts tiesību aktiem par apdrošināšanas līgumiem, un šī prasība nedrīkst būt priekšnoteikums √ apdrošināšanas ∏ uzņēmuma sabiedrības darījumu veikšanai.

3. Filiāles vai pakalpojumu sniegšanas √ Uzņēmēja ∏ dalībvalstis nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumu par iepriekšēju ziņošanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā.

ê2002/83/EK 46. pants (pielāgots)

2005/1/EK 8. panta 1. punkts

ðjauns

152. pants Dzīvības aApdrošināšanas sabiedrības, kas neievēro tiesību normas

21. Ja kādas dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes konstatē, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrība ar filiāli vai sabiedrība, kas izmanto pakalpojumu sniegšanas brīvību, šīs valsts teritorijā nepilda neievēro tiesību normas, kas šajā valstī √ dalībvalstī ∏ uz to attiecas, tās liek dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai šīs nelikumības novērst šo pārkāpumu.

32. Ja attiecīgā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība noteiktos pasākumus nepilda, šīs dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes par to atbilstoši informē piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes.

Pēdējās √ Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes ∏ , tiklīdz iespējams, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība nepieļaujamo stāvokli izlabo novērš pārkāpumu.

Šo pasākumu būtību dara zināmu pPiederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēmes √ informē uzņēmēja dalībvalsts uzraudzības iestādes par veiktajiem pasākumiem ∏ .

43. Ja pretēji piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai sakarā ar to, ka pasākumi izrādās nepiemēroti vai šajā valstī netiek piemēroti, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība turpina pārkāpt attiecīgajā √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī spēkā esošās tiesību normas √ vai arī minētie pasākumi izrādās nepiemēroti ∏ , √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts √ uzraudzības iestādes ∏ , informējusišas piederības dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākas nelikumības vai sodītu par tām, kā arī, cik ja tas noteikti nepieciešams, liegtu sabiedrībai tās teritorijā turpmāk slēgt jaunus dzīvības apdrošināšanas līgumus √ uzņēmēja dalībvalsts ∏ teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā par dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir iespējams saņemt šiem pasākumiem vajadzīgos juridiskos dokumentus.

54. Šā panta 21., 32. un 43. punkta noteikumi neietekmē attiecīgāso dalībvalstsu pilnvaras ārkārtējās situācijās veikt vajadzīgos √ ārkārtas ∏ pasākumus nolūkā, lai tās to teritorijā novērstu nelikumības vai sodītu par tām. Tas √ Šīs pilnvaras ∏ ietver arī iespēju savā teritorijā aizliegt kādām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām slēgt jaunus dzīvības apdrošināšanas līgumus.

65. Šā panta 21., 32. un 43. pants punkta noteikumi neietekmē dalībvalstsu pilnvaras uzlikt sodus par pārkāpumiem to teritorijā.

76. Ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai, kas izdarījusi pārkāpumu, attiecīgajā dalībvalstī atrodas iestāde √ filiāle ∏ vai pieder īpašums, šīs dalībvalsts uzraudzības iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem var piemērot √ valsts ∏ administratīvuo sodu, kas paredzēts par šādu pārkāpumu, vēršot sankcijas pret šo iestādi √ filiāli ∏ vai īpašumu.

87. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 32. līdz 76. punktu un saistīti ar sodiem vai dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanas ierobežojumiem, pienācīgi jāpamato un jāpaziņo attiecīgajai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai.

18. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas darbojas, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, √ Apdrošināšanas sabiedrības ∏ jāiesniedz filiāles un/vai pakalpojumu sniegšanas √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm ð pēc to pieprasījuma ï visius prasītieos dokumentius šā panta 1. līdz 7. punkta noteikumu izpildei tikpat, ciktāl tas tiek prasīts dzīvības √ tādā pašā apjomā, kādā tie jāiesniedz ∏ apdrošināšanas sabiedrībām, kam kuru galvenais birojs atrodas šajās dalībvalstīs.

9. √Dalībvalstis informē Komisiju par to gadījumu skaitu un veidu, kuru rezultātā bijis atteikums saskaņā ar 143. un 145. pantu, kuros veikti pasākumi saskaņā ar šā panta 4. punktu. ∏

Ik pēc diviem gadiem √ Pamatojoties uz minēto informāciju, ∏ Komisija informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju par visu to gadījumu skaitu un veidus, kad saskaņā ar 40. līdz 42. pantu paziņoti lēmumi par licences atteikšanu vai veikti pasākumi saskaņā ar šā panta 4. punktu. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai visu šim pārskatam vajadzīgo informāciju √ ik pēc diviem gadiem ∏ .

ê2002/83/EK 47. pants (pielāgots)

153. pantsReklāma

Šīs direktīvas noteikumi netraucē dzīvības aApdrošināšanas sabiedrībāmas, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstīs, √ var reklamēt ∏ savus pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos saziņas līdzekļus, reklamēt filiāles √ uzņēmēja ∏ dalībvalstī vai pakalpojumu sniegšanas dalībvalstī saskaņā ar tiesību aktiem, kas vispārējā labuma sabiedrības interesēs pieņemti šādas reklāmas veida un satura reglamentēšanai.

ê2002/83/EK 50. pants (pielāgots)

154. pantsNodokļi par prēmijām

1. Neietekmējot tālāku saskaņošanu, par katru apdrošināšanas līgumu maksājami tikai netiešie nodokļi un citi obligātie parafiskālie maksājumi par apdrošināšanas prēmijām √ dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ saistību dalībvalstī,.

ê92/49/EEK 46. pants (pielāgots)

Atkāpjoties no Direktīvas 88/357/EEK 2. panta d) punkta pirmā ievilkuma un, lLai piemērotu šo panta pirmo daļu, kustamais īpašums, kas atrodas ēkā dalībvalsts teritorijā, izņemot mantas kravas tranzītā, ir uzskatāms par šajā dalībvalstī iespējamu risku, kas atrodas šajā dalībvalstī, pat tad, ja uz ēku un tajā atrodošos īpašumu neattiecas viensa un tas tā patsi apdrošināšanas līgums polise.

ê2002/83/EK 50. pants (pielāgots)

un √ Spānijas gadījumā uz apdrošināšanas līgumu attiecas ∏ arī papildu maksājumi kapitāla prasība attiecībā uz Spānijas „ Consorcio de Compensación de Seguros ” tā funkciju izpildei sakarā ar zaudējumu atlīdzināšanu, kas rodas no ārkārtējiem notikumiem šajā dalībvalstī.

2. Tiesību akti, kurus saskaņā ar šīs direktīvas 32 175. līdz 181. un 183. līdz 186. pantu piemēro līgumiem, neietekmē piemērojamo fiskālo režīmu.

3. Līdz turpmāku koordinācijas pasākumu pieņemšanai dDalībvalstis √ piemēro savus valsts tiesību aktus ∏ tām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kas to teritorijā pilda sedz √ risku vai ∏ saistības, piemēro savus tiesību aktus, lai nodrošinātu netiešo nodokļu un citu obligāto parafiskālo maksājumu iekasēšanu, kas maksājami saskaņā ar 1. punktu.

ê2005/68/EK 47. pants (pielāgots)

√2. APAKšIEDAļA – PāRAPDROšINāšANA ∏

155. pants Pārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, kas neievēro tiesību normas

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes konstatē, ka pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kam ir filiāle vai kas darbojas tās teritorijā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, neievēro tiesību normas, kas šajā valstī √ dalībvalstī ∏ uz to attiecas, tās liek attiecīgajai pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai šos pārkāpumus novērst. Tajā pat laikā tās dara zināmus šos faktus piederības dalībvalsts kompetentajai √ uzraudzības ∏ iestādei.

2. Ja pretēji piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem vai sakarā ar to, ka pasākumi izrādās nepiemēroti, pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas, kas uz to attiecas uzņēmējāa dalībvalstī, √ vai arī šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, ∏ šī √ uzņēmēja ∏ dalībvalsts √ uzraudzības iestādes ∏ , vispirms informējot piederības dalībvalsts kompetento √ uzraudzības ∏ iestādi, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākasus nelikumības √ pārkāpumus ∏ vai sodītu par tām tiem, kā arī, ciktāl tas noteikti nepieciešams, liegtu šim šai pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai tās √ uzņēmēja dalībvalsts ∏ teritorijā turpmāk slēgt jaunus pārapdrošināšanas līgumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams saņemt juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šiem pasākumiem attiecībā uz pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām.

23. Visus saskaņā ar 1. punktu noteiktos pasākumus, kas paredz sodus vai pārapdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanas ierobežojumus, pienācīgi pamato un paziņo attiecīgajami pārapdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai.

ê2002/83/EK 49. pants (pielāgots)

√4. IEDAļA – STATISTIKAS INFORMāCIJA ∏

156. PANTS STATISTIKAS DATI PAR PāRROBEžU DARBīBāM

ê92/49/EEK 44. pants (pielāgots)

2. Saistībā ar darījumiem, kas veikti, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, un darījumiem, kas veikti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, Kkatra dzīvības apdrošināšanas sabiedrība informē savas piederības dalībvalsts kompetento √ uzraudzības ∏ iestādi atsevišķi par darījumiem, ko tā veikusi, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, un darījumiem, kas veikti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, par prēmiju, prasību un komisijas maksas apjomu, neatvelkot neatrēķinot pārapdrošināšanu, katrā dalībvalstī un √ šādi: ∏

√a) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu –– ∏ pa nozaru pēc apdrošināšanas veidu grupām, √ kā norādīts I pielikuma B punktā; ∏

√b) attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu –– pēc katra I līdz X apdrošināšanas veida, kā norādīts II pielikumā. ∏

un, aAttiecībā uz Direktīvas 73/239/EEK I pielikuma A punkta 10. nozari apdrošināšanas veidu, neieskaitot pārvadātāju atbildību, arī √ attiecīgā sabiedrība minēto uzraudzības iestādi informē arī par ∏ prasījumu prasību saņemšanas biežumu un vidējām izmaksām.

Piederības dalībvalsts kompetentā √ uzraudzības ∏ iestāde šo √ 1. daļā norādīto ∏ informāciju apkopotā veidā noteiktā laikā nosūta visu citu attiecīgajāmo dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm, kuras to pieprasa √ pēc to pieprasījuma ∏ .

ê2002/83/EK 48. pants (pielāgots)

√5. IEDAļA – FILIāļU LīGUMU APSTRāDE LIKVIDāCIJAS PROCESā ∏

157. PANTS √ Apdrošināšanas sabiedrību ∏ likvidācija

√ Ja ir likvidēta ∏ Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā, saistības, kas izriet no līgumiem, kas noslēgti caur filiāli vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem šīs sabiedrības apdrošināšanas līgumiem, nešķirojot apdrošinātās personas un apdrošināšanas atlīdzības saņēmējus pēc valstiskās piederības.

ê2005/68/EK 48. pants (pielāgots)

158. pants √ Pārapdrošināšanas sabiedrību ∏ likvidācija

√ Ja ir likvidēta ∏ Ppārapdrošināšanas uzņēmuma sabiedrība, likvidācijas gadījumā saistības, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti filiālē vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, izpildāmas tāpat kā tās, kas izriet no citiem šā uzņēmuma √ šīs sabiedrības ∏ pārapdrošināšanas līgumiem.

ê2002/83/EK 51. pants (pielāgots)

V SADAĻA IX NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI KOPIENĀ REĢISTRĒTĀMAS PĀRSTĀVNIECĪBĀM VAI FILIĀLĒMES, KAS PIEDER √ APDROŠINĀŠANAS VAI PĀRAPDROŠINĀŠANAS ∏ SABIEDRĪBĀM, KURU GALVENIE BIROJI ATRODAS ĀRPUS KOPIENAS

√1. IEDAļA –– UZņēMēJDARBīBAS UZSāKšANA ∏

159. PANTS LICENCēšANAS PRINCIPI UN NOSACīJUMI

1. Dalībvalstis dod iespēju veikt šīs direktīvas 2. pantāa 1. punkta pirmajā daļā norādītāso darbības √ uzņēmējdarbību ∏ jebkurai uzņēmējsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, ja tas tā ir saņēmisusi dalībvalsts oficiālu licenci.

ê2002/83/EK 51. pants un 73/239/EEK 23. pants

2. Dalībvalsts var piešķirt licenci, ja sabiedrība atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

ê73/239/EEK 23. pants (pielāgots)

a) saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem tā ir tiesīgsa darboties √ veikt darbību ∏ apdrošināšanas nozarē;

ê2002/83/EK 51. pants un 73/239/EEK 23. pants (pielāgots)

b) tā nodibina pārstāvniecību vai filiāli šīs dalībvalsts teritorijā;

ê73/239/EEK 23. pants (pielāgots)

c) aģentūras vai filiāles darbības vietā tā apņemas atvērt savu darījumu kontu izveidot atsevišķu uzskaiti par darījumiem √ , ko tā šeit veic, ∏ un glabāt tur visus dokumentus datus, kas saistīti ar šiem veiktajiem darījumiem;

d) tā ieceļ pilnvarotu pārstāvi, kuru apstiprina kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes;

ê2002/83/EK 51. pants (pielāgots)

ðjauns

d) ieceļ pilnvarotu pārstāvi, kuru apstiprina kompetentās iestādes;

e) dalībvalstī, kurā sabiedrība veic darbības √ uzņēmējdarbību ∏ , tai pieder aktīvi, kuru apjoms ir vismaz puse no ð absolūtās minimālās vērtības ï minimālā apjoma, kas attiecībā uz ð minimālā kapitāla prasību ï garantiju fondu noteiktsa šīs direktīvas 29. panta 2. punkta pirmajā apakšpunktā 126. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un tā nogulda vienu ceturtdaļu no minimālā apjoma ð minētās absolūtās minimālās vērtības ï kā garantiju;

ê73/239/EEK 23. pants (pielāgots)

ðjauns

f) tā apņemas ð segt maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību ï uzturēt maksātspējas rezerves saskaņā ar 25 ð 99. un 126 ï . panta prasībām;

ê2000/26/EK 8. panta b) punkts

hg) tā paziņo tā atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvja vārdu un adresi, kas katrā dalībvalstī ir iecelts citādi nekā dalībvalstī, kurā lūgta atļauja pieprasīta licence, ja apdrošinātie riski pieder pie I pielikuma A punktā norādītās 10. nozares apdrošināšanas veida, izņemot pārvadātāju atbildību.;

ê73/239/EEK 23. pants

gh) tā iesniedz darbības plānu saskaņā ar 11 160. panta 1. un 2. punkta noteikumiem;

òjauns

i) tā ievēro pārvaldes prasības, kā norādīts IV nodaļas 2. iedaļā.

ê2002/83/EK 51. panta 1. punkts un 73/239/EEK 23. pants (pielāgots)

13. Katra √ Šajā nodaļā „ filiāle ” ir jebkura pastāvīga struktūra ∏ dalībvalsts dod iespēju veikt 1. pantā minētos darījumus jebkuram uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, ja tas ir saņēmis oficiālu √ teritorijā, ko ir izveidojusi 1. punktā minētā apdrošināšanas sabiedrība, kas saņem ∏ licenci √ šajā dalībvalstī un kas veic uzņēmējdarbību apdrošināšanas nozarē ∏ .

ê2002/83/EK (pielāgots)

160. pants √ Filiāles darbības plāns ∏

31. Pārstāvniecības vai fFiliāles darbībuas plānā, kas minēts 2. punkta g) apakšpunktā 159. panta 2. punkta h) apakšpunktā, jābūt šādiem datiem vai liecībām par:

a) √ to risku vai ∏ saistībāmu raksturs, ko sabiedrība piedāvā uzņemties segt;

b) galvenajiem pārapdrošināšanas pamatprincipiem;

òjauns

c) turpmākās maksātspējas kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi VI nodaļas 4. iedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

d) turpmākās minimālā kapitāla prasības novērtējums atbilstīgi VI nodaļas 5. iedaļai, pamatojoties uz paredzamo bilanci, kā arī aprēķina metode, ko izmanto šo novērtējumu aprēķināšanai;

ê2002/83/EK (pielāgots)

ðjauns

ce) √ uzņēmējsabiedrības ∏ ð izmantojamā pašu kapitāla un izmantojamā pamata pašu kapitāla ï direktīvas 55. pantā minētās sabiedrības maksātspējas rezerves un garantiju fondu stāvoklis ð attiecībā pret maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību, ï kā norādīts VI nodaļas 4. un 5. iedaļā;

df) aprēķiniem par to izdevumiemu novērtējumi, kas saistīti ar administratīvo pakalpojumu ieviešanu un darījumu drošību, un finanšu līdzekļiem, ar kuriem paredzēts segt šīs izmaksas √ , un, ja apdrošināmie riski ir klasificēti I pielikuma A punkta 18. apdrošināšanas veidā, informācija par palīdzības sniegšanai pieejamajiem līdzekļiem ∏ ;

òjauns

g) informācija par pārvaldes sistēmas struktūru.

ê2002/83/EK (pielāgots)

ðjauns

Un 2. Papildus √ 1. punktā izklāstītajām prasībām darbības plānā ∏ ietver √ šādu informāciju ∏ par pirmajiem trim finanšu gadiem arī:

e) detalizētu ienākumu un izdevumu aprēķinu plānam attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām;

fa) provizoriskā paredzamā bilance;

gb) to finanšu avotu aprēķinus resursu novērtējums, kas ar ko paredzētis segt ð tehniskās rezerves, minimālā kapitāla prasību ï parakstīto saistību segšanai un ð maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas normas nodrošināšanai.;

c) √attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu arī šāda informācija: ∏

√i) to pārvaldības izdevumu novērtējumi, kas nav uzsākšanas izmaksas, jo īpaši par kārtējiem vispārējiem izdevumiem un komisijas maksām; ∏

√ii) prēmiju vai maksājumu un prasību novērtējumi; ∏

d) √attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu arī detalizēti ienākumu un izdevumu aprēķinu novērtējumi attiecībā uz tiešajiem darījumiem, pārapdrošināšanas līgumiem un pārapdrošināšanas cesijām. ∏

43. Dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ var pieprasīt √ dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām iesniegt ∏ regulārus ziņojumus par tehnisko bāzi, kuru izmanto metodi prēmiju apjomu un tehnisko rezervju aprēķināšanai, bet šī prasība nav priekšnoteikums, lai dzīvības apdrošināšanas √ minētā ∏ sabiedrība varētu turpināt savu uzņēmējdarbību.

ê2002/83/EK 53. pants (pielāgots)

ðjauns

161. pants Portfeļa nodošana

1. Saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem katra dalībvalsts √ dalībvalstis ∏ ļauj pārstāvniecībām un filiālēm, kuras darbojas reģistrētas tās √ to ∏ teritorijā un uz kurām attiecas šī sadaļa nodaļa, nodot visu vai daļu no to līgumu portfeļa šajā pašā dalībvalstī reģistrētām pārņēmējsabiedrībām reģistrētam cesionāram, ja šīs dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā 56 39. pantā minētās dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes apliecina, ka pārņēmējsabiedrībai √ cesionāram ∏ pēc portfeļa nodošanas ir vajadzīgāais ð izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas rezerve.

ê92/49/EEK 53. pants (pielāgots)

ðjauns

2. Saskaņā ar valsts tiesību aktu nosacījumiem katra dalībvalsts √ dalībvalstis ∏ ļauj pārstāvniecībām un filiālēm, kuras darbojas reģistrētas tās √ to ∏ teritorijā un uz kurām attiecas šī sadaļa nodaļa, nodot visu vai daļu no to līgumu portfeļa apdrošināšanas uzņēmumam sabiedrībai, kā kuras galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja šīs dalībvalsts kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes apliecina, ka pēc portfeļa nodošanas cesionāram ir vajadzīgāais ð izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas rezerve.

3. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktu nosacījumiem dalībvalsts ļauj pārstāvniecībām un filiālēm, kuras darbojas reģistrētas tās teritorijā un uz kurām attiecas šī sadaļa nodaļa, pilnīgi vai pa daļai nodot līgumu portfeli citai pārstāvniecībai vai filiālei, uz kuru attiecas šī nodaļa un kura kas darbojas citas dalībvalsts teritorijā, tai tā jānodrošina, ka cesionāra dalībvalsts vai –– attiecīgā gadījumā –– 26 164. pantā minētās dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes apliecina √ šo: ∏

a) ka pēc portfeļa nodošanas cesionāram ir vajadzīgāais ð izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas rezerve,;

b) ka cesionāra dalībvalsts tiesību akti pieļauj šādu nodošanu;

c) un ka šī valsts √ dalībvalsts ∏ šādu nodošanu ir akceptējusi.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos dalībvalsts, kurā atrodas pārstāvniecība vai filiāle, kura nodod līgumu portfeli, akceptē nodošanu atļauj pēc tam, kad ir saņēmusi piekrišanu no kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm riska dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, √ vai saistību dalībvalstī ∏ , ja tā nav tā pati dalībvalsts, kurā atrodas minētā pārstāvniecība vai filiāle.

5. To dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, ar kurām notikušassi konsultācijas apspriešanās, trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz piederības dalībvalstus kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm savu atzinumu vai piekrišanu par apdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kas veic nodošanu. Ja šajā laikā tās nav paziņojušas savu viedokli, to uzskata par labvēlīgu atzinumu vai piekrišanu klusējot.

6. Nodošanu, kas atļauta saskaņā ar šo pantu 1. līdz 5. punktu, izziņo publicē, ievērojot valsts tiesību aktus, dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, √ vai saistību dalībvalstī ∏ .

Šāda Pēc nodošanas automātiski ir spēkā attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējuiem, apdrošinātoajām personuām un cituām personuām, kurām ir tiesības vai saistības, kas paredzētas nodotajos līgumos, paliek spēkā.

ê2002/83/EK un 92/49/EEK 53. pants

Šis nosacījums Pirmā un otrā daļa neietekmē dalībvalstu tiesības dot apdrošinājuma ņēmējiem iespēju noteiktā termiņā pēc šās nodošanas līgumus lauzt.

ê2002/83/EK 54. pants (pielāgots)

ðjauns

162. pants Tehniskās rezerves

Dalībvalstis liek sabiedrībām nodrošināt √ pietiekamas tehniskās ∏ rezerves, kā norādīts 20. pantā, lai tās varētu ar ko segt visas apdrošināšanas saistības ð apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistības ï , ko tās uzņēmušiesās to teritorijā √ un kas aprēķinātas saskaņā ar VI nodaļas 2. iedaļas noteikumiem. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējsabiedrībām novērtēt aktīvus un pasīvus saskaņā ar VI nodaļas 1. iedaļas noteikumiem un noteikt pašu kapitālu saskaņā ar VI nodaļas 3. iedaļas noteikumiem. ∏ Dalībvalstis seko, lai pārstāvniecība vai filiāle nodrošinātu šādas rezerves ar tādu aktīvu palīdzību, kuri ir līdzvērtīgi šādām rezervēm un ar saistībām saskaņotiem aktīviem saskaņā ar II pielikumu.

Dalībvalstu tiesību akti attiecas uz šādu rezervju aprēķināšanu, ieguldījumu kategoriju noteikšanu un aktīvu novērtēšanu, ja vajadzīgs, arī nosakot, kādā apmērā šos aktīvus var izmantot šādu rezervju segšanai.

Attiecīgā dalībvalsts prasa, lai aktīvi, kas ir šīs rezerves, būtu lokalizēti tās teritorijā. Tomēr piemēro šīs direktīvas 20. panta 4. punktu.

ê2002/83/EK 55. pants (pielāgots)

ðjauns

163. pants Maksātspējas rezerve ð Maksātspējas kapitāla prasība ï un ð minimālā kapitāla prasība ï garantiju fonds

1. Katra dalībvalsts pieprasa tās teritorijā izveidotajām pārstāvniecībām un filiālēm ð izmantojamā pašu kapitāla summu ï maksātspējas rezervi, ko veido 27. pantā ð 97. panta 4. punktā ï uzskaitītās √ norādītie ∏ pozīcijas posteņi.

Minimālo maksātspējas rezervi ð Maksātspējas kapitāla prasību un minimālā kapitāla prasību ï aprēķina saskaņā ar ð VI nodaļas 4. un 5. iedaļas ï 28. pantu √ noteikumiem ∏ .

Tomēr šīs rezerves ð maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības ï aprēķināšanas nolūkā vērā jāņem √ šādus darījumus: ∏

√a) attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu –– tikai darbības, ko veic attiecīgā filiāle; ∏

b) √attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu –– ∏ tikai tie darījumi, ko īstenojusi attiecīgā pārstāvniecība vai filiāle.

2. Garantiju fonds ir viena trešdaļa no minimālās maksātspējas rezerves.

Garantiju fonds nedrīkst būt mazāks par pusi no minimālā apjoma, kas noteikts šīs direktīvas 29. panta 2. punkta pirmajā daļā. Sākuma depozītu, ko nogulda saskaņā ar 51. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ieskaita šādā garantiju fondā.

ð Minimālā kapitāla prasības segšanai vajadzīgā izmantojamā pamata pašu kapitāla summu ï Garantiju fondu un šāda √ šīs ∏ ð minimālā kapitāla prasības absolūto minimālo vērtību ï fonda minimālo apjomu veido saskaņā ar ð 97. panta 5. punkta noteikumiem ï šīs direktīvas 29. pantu.

ê73/239/EEK 25. pants (pielāgots)

ðjauns

2.3. Garantiju fonds ir viena trešdaļa no maksātspējas rezervēm. Garantiju fonds ð Pamata pašu kapitāla izmantojamā summa ï nedrīkst būt mazāksa kā par pusei no minimuma ð absolūtās minimālās vērtības ï , kas noteiktsa 17. panta 2. punktā 126. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Sākuma dDepozītu, ko nogulda saskaņā ar 23. panta 2. punkta e) apakšpunktu 159. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ieskaita šādā garantiju fondā ð izmantojamajā pamata pašu kapitālā, ar ko sedz minimālā kapitāla prasību ï .

ê2002/83/EK 55. pants (pielāgots)

ðjauns

3.4. Aktīvi, kas ir veido minimālā ð maksātspējas kapitāla prasību ï maksātspējas rezerve, ð minimālā kapitāla prasības ï garantiju fonda apjomā jātur dalībvalstī, kurā sabiedrība darbojas, bet to atlikums — Kopienā.

ê2002/83/EK 56. pants un 84/641/EEK 12. pants

164. pantsAtvieglojumi sabiedrībām, kuras licencētas vairāk nekā vienā dalībvalstī

1. Sabiedrība, kura lūgusi vai saņēmusi licenci vairāk nekā vienā dalībvalstī, var pretendēt uz šādām priekšrocībām, kuras attiecīgās valstis var piešķirt tikai kopīgi:

ê2002/83/EK 56. pants (pielāgots)

ðjauns

a) direktīvas 55 163. pantā minēto maksātspējas rezervi ð maksātspējas kapitāla prasību ï aprēķina kopā visiem darījumiem, ko uzņēmums uzņēmējsabiedrība veic Kopienā; tādā gadījumā, izdarot aprēķinu, vērā ņem tikai tās darbības, ko veic visas Kopienā reģistrētās aģentūras vai filiāles;

b) Ddirektīvas 51. panta 2. punkta e) apakšpunktā 159. panta 2. punkta e) apakšpunktā prasīto depozītu nogulda tikai vienā no šīm dalībvalstīm;

c) aktīvus, kas veido garantiju fondu ð minimālā kapitāla prasību ï, √ saskaņā ar 131. panta noteikumiem ∏ lokalizē jebkurā no dalībvalstīm, kurās uzņēmējsabiedrība darbojas.

√Gadījumos, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, šajā aprēķinā vērā ņem tikai tās darbības, ko veic visas Kopienā reģistrētās filiāles. ∏

2. Pieteikumu šā panta 1. punktā minēto priekšrocību izmantošanai iesniedz attiecīgo dalībvalstu kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm. Pieteikumā jānorāda tās dalībvalsts iestādei, kura turpmāk uzraudzīs visu Kopienā reģistrēto pārstāvniecību vai filiāļu visu darījumu maksātspēju Kopienā. SUzņēmējsabiedrībai iestādes izvēle jāpamato.

√ Direktīvas 159. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto ∏ Ddepozītsu jānogulda šajā dalībvalstī.

ê84/641/EEK 12. pants (pielāgots)

3. Šā panta 1. punktā paredzētās priekšrocības var piešķirt tikai tad, ja piekrišanu dod visu to dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes, kurām iesniegti pieteikumi.

Priekšrocības stājas spēkā tikai tad, kad izraudzītā uzraudzības iestāde informējusi pārējās uzraudzības iestādes, ka tā uzraudzīs visu aģentūru vai filiāļu visu darījumu maksātspēju Kopienā.

Izraudzītajaiā uzraudzības iestādei no pārējām dalībvalstīm jāsaņem informācijau, kas vajadzīga, lai veiktu to teritorijā reģistrēto aģentūru vai filiāļu vispārējās maksātspējas uzraudzību.

4. Pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma saskaņā ar šo pantu 1., 2. un 3. punktu piešķirtās priekšrocības reizē atceļ visas attiecīgās dalībvalstis.

ê2002/83/EK 52. pants (pielāgots)

165. pants Noteikumi, kas piemērojami trešo valstu sabiedrību filiālēm √ Grāmatvedības, konsultatīvās uzraudzības un statistikas informācija un grūtībās nonākušās uzņēmējsabiedrības ∏

2. √Šīs iedaļas vajadzībām ∏ piemēro Direktīvas 13. un 37 33. pantu, 34. panta 5. punktu, 136. panta 3. punktu, 137. un 138. pantsu mutatis mutandis attiecas uz šajā sadaļā minētajām pārstāvniecībām un filiālēm.

Lai piemērotu 37. pantu, kompetento iestādi, kura veic visu pārstāvniecību vai filiāļu maksātspējas uzraudzību, statusa ziņā pielīdzina tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas sabiedrības galvenais birojs.

ê84/641/EEK 13. pants (pielāgots)

Ja uzņēmums uzņēmējsabiedrība atbilst 26. panta 1. punktā 164. panta 1., 2. un 3. punktā noteikto priekšrocību saņemšanas kritērijiem, tad, piemērojot 20 134., 135. un 136. pantu, pret √ uzraudzības ∏ iestādi, kura atbild par Kopienā reģistrēto aģentūru vai filiāļu maksātspējas pārbaudi attiecībā uz visu to darbību, jābūt tādai pašai attieksmei kā pret tās valsts √ dalībvalsts uzraudzības ∏ iestādi, kuras teritorijā atrodas Kopienas uzņēmuma sabiedrības galvenais birojs.

ê2002/83/EK 52. pants (pielāgots)

166. pants √Nedzīvības un dzīvības apdrošināšanas uzņēmējdarbības nodalīšana ∏

1. a) Ievērojot šā panta b) punktu, pārstāvniecības un fFiliāles, kas minētas šajā sadaļā iedaļā, √ vienā ∏ dalībvalstī nedrīkst vienlaicīgi veikt √ dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu ∏ Direktīvas 73/239/EEK pielikumā un šajā direktīvā minētās darbības;.

b) 2. ievērojot šā panta c) punktu, √ Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, ∏ dalībvalstis var noteikt, ka šajā sadaļā iedaļā minētās pārstāvniecības un filiāles, kuras 18. panta 3. punktā 71. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā attiecīgajā laikā kādā no dalībvalstīm vienlaicīgi veic abas darbības, var tur tās turpināt, ja vien katrai darbībai ir atsevišķa vadība saskaņā ar šīs direktīvas 1972. pantu;.

c) 3. jJebkurai dalībvalstij, kura saskaņā ar 18. panta 6. punktu 71. panta 5. punkta otro daļu pieprasa, lai tās teritorijā reģistrētaās sabiedrības izbeigtu vienlaicīgu to darbību veikšanu, kurās tās bijušas iesaistītas attiecīgajā 18. panta 3. punktā 71. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā attiecīgajā laikā, šī prasība ir jāattiecina arī uz šajā sadaļā iedaļā minētajām pārstāvniecībām un filiālēm, kuras ir reģistrētas tās teritorijā un vienlaicīgi veic tur abas darbības;.

d) dDalībvalstis var noteikt, ka tās šajā sadaļā iedaļā minētās pārstāvniecības un filiāles, kuru galvenie biroji vienlaicīgi veic abas darbības un kuras 18. panta 3. punktā 71. panta 5. punkta pirmajā daļā minētajā laikā dalībvalsts teritorijā veic vienīgi kādu no šajā direktīvā norādītām darbībām √ dzīvības apdrošināšanu ∏ , var tur to turpināt. Ja uzņēmējsabiedrība šīs dalībvalsts teritorijā vēlas veikt darbības √ nedzīvības apdrošināšanas darījumus ∏ , kas izklāstītas Direktīvā 73/239/EEK, tās šajā direktīvā norādīto darbību √ dzīvības apdrošināšanas darījumus ∏ var veikt vienīgi caur meitasuzņēmumu sabiedrība.

167. pants √ Licences anulēšana sabiedrībām, kas licencētas vairāk nekā vienā dalībvalstī ∏

ê73/239/EEK 28. pants (pielāgots)

Ja 26. panta 2. punktā 164. panta 2. punktā minētā iestāde atsauc anulē licenci, šī iestāde par to paziņo citu pārējo dalībvalstu √ uzraudzības ∏ iestādēm, kurās uzņēmums sabiedrība darbojas, un tās √ minētās iestādes ∏ veic attiecīgus pasākumus.

Ja licences √ šādas ∏ atsaukšanas anulēšanas iemesls ir vispārējā maksātspējas stāvokļa neatbilstība tam, par ko dalībvalstis vienojušās pēc 164. pantā minētā lūguma, kas minēts 26. pantā, dalībvalstis, kuras devušas savu piekrišanu, arī atsauc anulē piešķirtās licences.

ê2002/83/EK 57. pants

168. pantsNolīgumi ar trešām valstīm

ê73/239/EEK 29. pants un 2002/83/EK 57. pants (pielāgots)

Izmantojot nolīgumus, kas saskaņā ar Līgumu noslēgti ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Kopiena var piekrist piemērot noteikumus, kas atšķiras no šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem, nolūkā nodrošināt dalībvalstīs pietiekamu aizsardzību √ apdrošinājuma ņēmējiem un ∏ apdrošinātajiem, ievērojot savstarpējības principu savstarpīguma noteikumus.

òjauns

2. iedaļa – Pārapdrošināšana

169. PANTS LīDZVēRTīBA

1. Komisija saskaņā ar 313. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru pieņem lēmumus, vai maksātspējas režīms, ko trešā valsts piemēro attiecībā uz to sabiedrību pārapdrošināšanas darījumiem, kuru galvenais birojs atrodas minētajā trešajā valstī, ir līdzvērtīgs šajā direktīvā noteiktajam.

Minētos lēmumus regulāri pārskata.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu trešās valsts maksātspējas režīms ir atzīts par līdzvērtīgu šai direktīvai, ar tām sabiedrībām noslēgtajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kuru galvenais birojs atrodas šajās trešās valstīs, attiecina tādus pašus nosacījumus, kā apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti ar sabiedrību, kura licencēta saskaņā ar šo direktīvu.

ê2005/68/EK 32. pants (pielāgots)

ðjauns

170. pants √Aizliegums ieķīlāt aktīvus ∏

2. Dalībvalstis √ tehnisko rezervju izveidei ∏ nepatur un vai neievieš sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot ieķīlāt aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai, ja pārapdrošinātājs √ pārapdrošināšanas sabiedrība ∏ ir √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmums sabiedrība, kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu, vai apdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK ð kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī, kuras maksātspējas režīms uzskatāms par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajam maksātspējas režīmam saskaņā ar 169. pantu ï .

ê2005/68/EK 49. pants (pielāgots)

171. pantsPrincipi un nosacījumi pārapdrošināšanas veikšanai

Dalībvalsts tādiem √ trešās valsts ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas un kas uzsāk vai turpina pārapdrošināšanas darbību tās teritorijā, nepiemēro nosacījumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādus piemēro √ piešķirts ∏ tiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām, kuru galvenie biroji atrodas šajā dalībvalstī.

ê2005/68/EK 50. pants (pielāgots)

172. pantsNolīgumi ar trešām valstīm

1. Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sāktu pārrunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm par uzraudzības līdzekļiem attiecībā uz √ šādām sabiedrībām ∏ :

a) √trešās valsts ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrības, kuru galvenie biroji atrodas trešā valstī un kas veic pārapdrošināšanu Kopienā;

b) √Kopienas ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrības, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kas veic pārapdrošināšanu trešā valstī.

2. Ar šā panta 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām katras līgumslēdzējas puses teritorijā efektīvu piekļuvi tirgum līdzvērtīgas konsultatīvās uzraudzības apstākļos un paredz uzraudzības noteikumu un prakses savstarpēju atzīšanu pārapdrošināšanas jomā. Ar tiem arī cenšas nodrošināt to, ka:

a) dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kurias darbojas attiecīgās trešās valsts teritorijā;

b) trešo valstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā un kurias darbojas Kopienā.

3. Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību pārbauda šā panta 1. punktā minēto pārrunu rezultātus un radušos situāciju.

ê2002/83/EK (pielāgots)

VI SADAĻA X NODAĻA

NOTEIKUMI PAR TĀDU MĀTESUZŅĒMUMU √ APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU ∏ MEITASUZŅĒMUMIEM SABIEDRĪBAS, UZ KURIEMĀM ATTIECAS TREŠĀS VALSTS TIESĪBU AKTI, UN PAR LĪDZDALĪBAS IEGŪŠANUA, KO VEIC ŠĀDAS MĀTESUZŅĒMUMS SABIEDRĪBAS

√1. IEDAļA – APDROšINāšANA ∏

ê2005/1/EK 8. panta 2. punkts (pielāgots)

173. pantsInformācija, ko dalībvalstis sniedz Komisijai

Dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes informē Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes: a) par visām atļaujām, kas piešķirtas tiešami vai netiešami meitasuzņēmumam sabiedrībai, kuras vienu vai vairākusas mātesuzņēmumus sabiedrības reglamentē kādas trešās valsts tiesību akti;.

√Šajā informācijā ietver arī norādi par attiecīgās grupas struktūru. ∏

b) gGadījumā, ja šāds mātesuzņēmums √ sabiedrība, uz kuru attiecas trešās valsts tiesību akti, ∏ iegūst tādu līdzdalību Kopienas dzīvības √ Kopienā licencētā ∏ apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ uzņēmumā sabiedrībā, kas padarītu šo dzīvības apdrošināšanas √ vai pārapdrošināšanas ∏ uzņēmumu sabiedrību par savu √ šīs trešās valsts sabiedrības ∏ meitasuzņēmumu sabiedrību √ , piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informē Komisiju un pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes ∏ .

Ja a) apakšpunktā minētā atļauja ir piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību reglamentē trešo valstu tiesību akti, grupas struktūru uzrāda paziņojumā, ko kompetentās iestādes adresē Komisijai un citām kompetentām iestādēm.

ê2005/68/EK 52. pants (pielāgots)

174. pantsTrešo valstu režīms attiecībā uz Kopienas pār apdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām

1. Dalībvalstis informē Komisiju par būtiskākajām grūtībām, ar kādām saduras saskaras to √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, kas uzsāk vai veic darbību reģistrējoties un darbojoties trešā valstī, vai pārceļ turpinot veikt darbībuas uz trešoā valstiī.

2. Komisija periodiski sagatavo √ iesniedz ∏ ziņojumu √ Padomei ∏ , kurā izskata 3. punktā paredzēto režīmu, ko √ attiecībā Kopienā licencētām apdrošināšanas vai ∏ Kopienas pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām trešās valstīs piemēro trešās valstis √ šādos aspektos: ∏

a) attiecībā uz darbības sākšanu √ Kopienā licencētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ∏ reģistrēšana trešās valstīs,;

b) līdzdalības iegūšanua trešās valsts √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas uzņēmumos sabiedrībās,;

c) √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas darbībasu veikšanua šādi nodibinātiemām uzņēmumiem sabiedrībām;

d) un uz √ apdrošināšanas vai ∏ pārapdrošināšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanua pāri robežām no Kopienas uz trešām valstīm.

Komisija šos ziņojumus kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem un vai ierosinājumiem iesniedz Padomei.

ê90/618/EEK 4. pants

3. Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka kāda no trešām valstīm nenodrošina Kopienas apdrošināšanas uzņēmumiem tikpat efektīvu piekļuvi tirgum, kādu Kopiena nodrošina šīs trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumiem, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu piešķirt pilnvaras sarunām, kas Kopienas apdrošināšanas uzņēmumiem panāktu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

ê2002/83/EK

3. Ja, ņemot vērā šā panta 2. punktā minētos ziņojumus vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka kāda no trešām valstīm nenodrošina Kopienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām tikpat efektīvu pieeju tirgum, kādu Kopiena nodrošina šīs trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībām, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu piešķirt pilnvaras sarunām, kas Kopienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām panāktu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

ê2005/68/EK 52. pants

3. Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka kāda no trešajām valstīm nenodrošina Kopienas pārapdrošināšanas uzņēmumiem efektīvu piekļuvi tirgum, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu piešķirt pilnvaras sarunām, lai panāktu Kopienas pārapdrošināšanas uzņēmumiem labāku piekļuvi tirgum.

ê2002/83/EK

4. Ja, ņemot vērā šā panta 2. punktā minētos ziņojumus vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka Kopienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām kādā no trešām valstīm nav nodrošināta attieksme, kas rada tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir vietējām apdrošināšanas sabiedrībām, un nav ievēroti nosacījumi par efektīvu pieeju tirgum, Komisija var ierosināt sarunas, lai stāvokli labotu.

ê90/618/EEK 4. pants

4. Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, Komisija konstatē, ka Kopienas apdrošināšanas uzņēmumiem kādā no trešām valstīm nav nodrošināts režīms, kas rada tādas pašas konkurences iespējas, kādas ir vietējiem apdrošināšanas uzņēmumiem, un nav ievēroti nosacījumi par efektīvu piekļuvi tirgum, Komisija var ierosināt sarunas, lai stāvokli labotu.

ê2005/1/EK 4. panta 2. punkts

Pirmajā daļā minētajos gadījumos saskaņā ar procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā[72], un atbilstīgi minētā lēmuma 7. panta 3. punktam un 8. pantam, jebkurā laikā un papildu sarunu sākšanai var arī pieņemt lēmumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāierobežo lēmumi vai jāaptur to pieņemšanu attiecībā uz:

ê2002/83/EK

Šā punkta pirmajā daļā aprakstītajā gadījumā saskaņā ar 65. panta 2. punktā norādīto procedūru papildus sarunu sākšanai jebkurā laikā var arī nolemt, ka šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāierobežo vai jāaptur lēmumi:

- attiecībā uz pieteikumiem, kurus attiecīgajā brīdī izskata, vai turpmākajiem licenču pieteikumiem un

ê2005/1/EK 4. panta 2. punkts

a) atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti lēmuma pieņemšanas laikā vai vēlāk;

b) līdzdalības iegūšanu, ko veic tieši vai netieši mātesuzņēmumi, kurus reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti.

ê2002/83/EK

- attiecībā uz gadījumiem, kad līdzdalību iegūst tieši vai netieši mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas attiecīgās trešās valsts tiesību akti.

ê2002/83/EK un 90/618/EEK 4. pants

Šādi pasākumi nedrīkst būt ilgāki par trim mēnešiem.

ê2002/83/EK

Pirms šā trīs mēnešu termiņa beigām, ņemot vērā sarunu rezultātus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var izlemt, vai pasākumus turpināt piemērot.

ê90/618/EEK 4. pants

Kamēr nav pagājuši šie trīs mēneši Padome, ņemot vērā sarunu iznākumu, pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var izlemt, vai pasākumus turpināt.

Šādu lēmumu ierobežošanu vai atcelšanu nedrīkst piemērot attiecībā uz meitas uzņēmumu dibināšanu, ja dibinātāji ir apdrošināšanas uzņēmumi vai to meitas uzņēmumi, kam Kopienā ir attiecīga licence, kā arī attiecībā uz līdzdalības iegūšanu Kopienas apdrošināšanas uzņēmumos, ja līdzdalību iegūst minētie uzņēmumi vai to meitas uzņēmumi.

ê2002/83/EK

Šādu lēmumu ierobežošanu vai atcelšanu nedrīkst piemērot attiecībā uz meitasuzņēmumu dibināšanu, ja dibinātāji ir dzīvības apdrošināšanas sabiedrības vai to meitasuzņēmumi, kam Kopienā ir attiecīga licence, kā arī attiecībā uz līdzdalības iegūšanu Kopienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās, ja līdzdalību iegūst minētās sabiedrības vai to meitasuzņēmumi.

ê2002/83/EK un 90/618/EEK 4. pants

5. Ja Komisija konstatē kādu no šā panta 3. un 4. punktā minētajiem gadījumiem, dalībvalstis pēc Komisijas lūguma to informē par:

a) visiem lūgumiem piešķirt licenci kādam tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, uz kura vienu vai vairākiem mātes uzņēmumiem attiecas attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

ê2002/83/EK

b) par šādu uzņēmumu plāniem iegūt līdzdalību kādā Kopienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā, pārvēršot to par savu meitasuzņēmumu.

ê90/618/EEK 4. pants

b) par šādu uzņēmumu plāniem iegūt līdzdalību kādā Kopienas apdrošināšanas uzņēmumā, pārvēršot to par savu meitas uzņēmumu. Komisija attiecīgi informē Apdrošināšanas komiteju, kas pēc Komisijas priekšlikuma jāizveido Padomei.

Šis pienākums sniegt informāciju nav spēkā, ja ir noslēgta vienošanās ar šā panta 3. vai 4. punktā minēto trešo valsti vai ja beidz piemērot šā panta 4. punkta otrajā un trešajā daļā minētos pasākumus.

6. Pasākumos, ko veic saskaņā ar šo pantu, jāievēro Kopienas saistības, ko nosaka divpusējas vai daudzpusējas starptautiskas vienošanās, kas attiecas uz apdrošināšanas uzņēmumu darbības sākšanu un veikšanu.

ê2002/83/EK

Pienākums sniegt informāciju nav spēkā, ja ir panākta vienošanās ar 3. vai 4. punktā minēto trešo valsti un 4. punkta otrā un trešā daļa vairs nav spēkā.

ê2005/68/EK 51. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes:

a) par visām licencēm, kas piešķirtas tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību regulē trešās valsts tiesību akti;

b) par gadījumiem, kad šāds mātesuzņēmums iegūst līdzdalību kādā Kopienas apdrošināšanas uzņēmumā, pārvēršot to par savu meitasuzņēmumu.

Ja a) apakšpunktā minētā licence ir piešķirta tiešam vai netiešam meitasuzņēmumam, kura viena vai vairāku mātesuzņēmumu darbību regulē trešās valsts tiesību akti, kompetento iestāžu paziņojumā, ko adresē Komisijai, norāda uzņēmumu grupas struktūru.

ê2002/83/EK

6. Pasākumos, ko veic saskaņā ar šo pantu, ievēro Kopienas saistības, ko nosaka divpusējas vai daudzpusējas starptautiskas vienošanās, kas attiecas uz apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu.

ê2005/68/EK 52. pants

4. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šo pantu, saskan ar Kopienas saistībām atbilstoši starptautiskiem līgumiem, jo īpaši Pasaules tirdzniecības organizācijā.

ê90/618/EEK 4. pants (pielāgots)

6. Pasākumos, ko veic saskaņā ar šo pantu, jāievēro Kopienas saistības, ko nosaka divpusējas vai daudzpusējas starptautiskas vienošanās, kas attiecas uz apdrošināšanas uzņēmumu darbības sākšanu un veikšanu.

II SADAĻA –– √ ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ APDROŠINĀŠANU UN PĀRAPDROŠINĀŠANU ∏

√PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI UN TIEŠO APDROŠINĀŠANAS LĪGUMU NOTEIKUMI ∏

√1. IEDAļA – PIEMēROJAMIE TIESīBU AKTI ∏

√ 1. APAKšIEDAļA – NEDZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

ê88/357/EEK 7. pants (pielāgots)

175. pants √Piemērojamie tiesību akti ∏

1. Tiesību aktus, kurus attiecina uz šajā direktīvā minētajiem √ nedzīvības ∏ apdrošināšanas līgumiem, kas apdrošina pret dalībvalstīs pastāvošajiem riskiem, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem: 2. līdz 6. punktu.

a) 2. jJa apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas riska dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, uz apdrošināšanas līgumu attiecina šīs dalībvalsts tiesību aktus.

Tomēr, ja šīs dalībvalsts tiesību akti to pieļauj, puses var izvēlēties citas valsts tiesību aktus;.

b) 3. jJa apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs neatrodas riska dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, puses var izvēlēties, vai attiecināt uz apdrošināšanas līgumu riska dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, tiesību aktus, vai tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs;.

c) 4. jJa apdrošinājuma ņēmējs nodarbojas ar tirdzniecību vai rūpniecību vai ir brīvās profesijas pārstāvis un ja √ apdrošināšanas ∏ līgums apdrošina pret diviem vai vairākiem riskiem, kas attiecas uz šīm darbībām un pastāv dažādās dalībvalstīs, attiecināmā tiesību akta izvēles brīvība attiecas arī uz šo √ apdrošināšanas līguma puses var izvēlēties vai nu vienas attiecīgās ∏ dalībvalstus tiesību aktiemus, kā vai arī uz tās valsts tiesību aktiemus, kurā atrodas apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs;.

d) 5. neatkarīgi no √ Ja gadījumos, kas norādīti ∏ šā panta b) un c) apakšpunkta, gadījumā 3. un 4. punktā, ja šajos apakšpunktos √ tur ∏ minētās dalībvalstis paredz brīvāku lielāku izvēles brīvību attiecībā uz √ apdrošināšanas ∏ līgumuiem attiecināmo piemērojamiem tiesību aktuiem izvēli, puses drīkst šo priekšrocību izmantot;.

e) 6. neatkarīgi no √ Atkāpjoties no ∏ šā panta a), b) un c) apakšpunkta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem, ja riski, par kuriem noslēgts √ apdrošināšanas ∏ līgums, ir ierobežoti līdz attiecas tikai uz apdrošināšanas gadījumiem, kas notiek kādā dalībvalstī, kura nav riska dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta d) punktu, puses vienmēr drīkst izvēlēties šīs valsts √ tās dalībvalsts ∏ tiesību aktus √ , kurā notiek apdrošināšanas gadījumi ∏ ;.

ê92/49/EEK 27. pants (pielāgots)

√ 176. pants Lieli riski ∏

f) 1. √ Lielu ∏ riskiemu gadījumā, kas norādīti Direktīvas 73/239/EEK 5. panta d) punktā, līguma puses drīkst izvēlēties jebkurus tiesību aktus;.

ê88/357/EEK 5. pants (pielāgots)

90/618/EEK 2. pants

d) √ 2. Šā panta 1. punkta vajadzībām ∏ „lieli riski” nozīmē √ ietver šādus riskus ∏ :

ia) riskusi, kas klasificēti saskaņā ar I Ppielikuma A punkta 4., 5., 6., 7., 11. un 12. nozari apdrošināšanas veidu;

iib) riskusi, kas klasificēti saskaņā ar I Ppielikuma A punkta 14. un 15. nozari apdrošināšanas veidu, ja apdrošinājuma ņēmējs ir profesionāli nodarbināts rūpniecībā vai tirdzniecībā vai ir brīvās profesijas pārstāvis, un riski attiecas uz šādu darbību;

iiic) riski, kas I pielikuma A punktā klasificēti kā 3., 8., 9., 10., 13. un 16. nozare apdrošināšanas veids, tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs pārsniedz robežas vismaz divos no šādiem trim kritērijiem:

pirmajā posmā: līdz 1992. gada 31. decembrim:

kopējā bilance: 12,4 miljoni ECU,

tīrais apgrozījums: 24 miljoni ECU,

vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 500.

otrajā posmā: no 1993. gada 1. janvāra:

i) kopējā bilance: 6,2 miljoni ECU EUR 6 200 000,

ii) tīrais apgrozījums: 12,8 miljoni ECU EUR 12 800 000,

iii) vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā: 250.

Ja apdrošinājuma ņēmējs ietilpst uzņēmumu uzņēmējsabiedrību grupā, kam tiek veidots konsolidētais pārskats Direktīvas 83/349/EEK nozīmē, iepriekš √ pirmās daļas c) apakšpunktā ∏ minētos kritērijus piemēro, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem.

Jebkura dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ var papildināt iii) apakšpunktā pirmās daļas c) apakšpunktā minēto kategoriju ar riskiem, pret kuriem apdrošinās profesionālās apvienības, kopuzņēmumi vai pagaidu grupējumi.

ê88/357/EEK 7. pants (pielāgots)

√ 177. pants Obligātās tiesību normas ∏

g) jJa visi pārējie svarīgie ar situāciju saistītie jautājumi izvēles brīdī attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, apstāklis, ka šā panta a) vai f) apakšpunktā 175. panta 2. punktā un 176. panta 1. punktā norādītajos gadījumos, puses ir izvēlējušās tiesību aktus, nedrīkst traucēt piemērot šīs dalībvalsts obligātās tiesību normas, respektīvi, normas, no kurām dalībvalsts tiesību akti nepieļauj nekādas līgumos paredzamas atkāpes;.

√ 178. pants Tiesību aktu neizvēlēšanās ∏

h) iepriekšējos apakšpunktos minētā √ Saskaņā ar 175., 176. un 177. pantu veikto ∏ izvēlei pietiekami pārliecinoši jāpamato vai jāpierāda uzskatāmi parāda ar līguma noteikumiem vai lietas apstākļiem.

Ja tas nenotiek √ izvēle nav izteikta skaidri ∏ vai ja izvēle nav izdarīta, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, kura no valstīm, kas minētas šā panta iepriekšējos apakšpunktos 175. panta 2., 3. un 4. punktā, ir ar attiecīgo gadījumu visciešāk saistīta. Tomēr atsevišķas līguma daļas, kas vairāk attiecas uz kādu citu no valstīm, kuras norādītas šā panta attiecīgajos apakšpunktos, izņēmuma kārtā var reglamentēt šīs citas valsts tiesību akti. Līgumu nosacīti uzskata par cieši saistītu ar riska dalībvalsti, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti;.

√Tomēr atsevišķas līguma daļas, kas vairāk attiecas uz kādu no valstīm, kas norādītas 175. panta 2., 3. un 4. punktā, bet nav minētas šā panta otrajā daļā, izņēmuma kārtā var reglamentēt šīs citas valsts tiesību akti. ∏

√ 179. pants No vairākām teritoriālajām vienībām sastāvošas valstis ∏

i) jJa valsts sastāv no vairākām teritoriālām vienībām, kam katrai ir savas tiesību normas attiecībā uz līgumtiesībām līgumsaistībām, katru vienību uzskata par atsevišķu valsti, lai noteiktu, kuri tiesību akti piemērojami saskaņā ar šo direktīvu √ attiecīgajam apdrošināšanas līgumam ∏ .

Dalībvalsts, kurā vairākām teritoriālām vienībām ir savas tiesību normas attiecībā uz līgumsaistībām, nav spiesta piemērot šīs direktīvas noteikumus šo vienību tiesību aktu pretrunu gadījumā.

√ 180. pants Tiesas obligātās tiesību normas ∏

2. Šis pants Direktīvas 175. līdz 179. panta noteikumi nekādi neierobežo dalībvalsts, kurā atrodas tiesas, tiesību normu piemērošanu gadījumā, kad tās ir obligātas, neatkarīgi no tā, kurus tiesību aktus √ apdrošināšanas ∏ līgumam piemēro citos gadījumos.

Ja dalībvalsts tiesību akti to paredz, riska dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai tās dalībvalsts, kura uzliek pienākumu veikt apdrošināšanu, √ tiesas ∏ obligātās tiesību normas var piemērot tā un tādā mērā, kā saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem šīs normas ir jāpiemēro, neatkarīgi no tā, kādi kurus tiesību aktius attiecas uz līgumu piemēro līgumam.

√Piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, ∏ Jja līgumā ietverti riski, kas pastāv vairāk nekā vienā dalībvalstī, nolūkā piemērot šo panta daļu, līgumu uzskata par vairāku līgumu apvienojumu, no kuriem katrs attiecas tikai uz vienu dalībvalsti.

√ 181. pants Starptautisko privāttiesību vispārīgie noteikumi ∏

3. Ievērojot šā panta iepriekšējās daļas 175. līdz 180. panta noteikumus, dalībvalstis attiecina uz šajā direktīvā norādītajiem apdrošināšanas līgumiem √ , uz kuriem attiecas ∏ šī direktīva, piemēro savus starptautisko privāttiesību vispārīgos noteikumus par līgumsaistībām.

ê88/357/EEK 8. pants (pielāgots)

182. pants √ Obligātā apdrošināšana ∏

1. Ievērojot šā panta nosacījumus, √ Nedzīvības ∏ apdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības var piedāvāt un slēgt obligātās apdrošināšanas līgumus saskaņā ar šīs direktīvas un Pirmās direktīvas noteikumiem √ 2. līdz 5. punkta noteikumiem ∏ .

2. Ja dalībvalsts paredz obligāto apdrošināšanu, √ apdrošināšanas ∏ līgums neskaitās noslēgts, ja tas nav noslēgts saskaņā ar √ neatbilst ∏ īpašiem šajā dalībvalstī paredzētiem šādas apdrošināšanas noteikumiem.

3. Ja obligātās apdrošināšanas gadījumā riska dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, tiesību akti, nonāk pretrunā tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura paredz obligāto apdrošināšanu, priekšroka dodama pēdējās tiesību aktiem.

ê92/49/EEK 30. panta 1. punkts

4. a) sSaskaņā ar šā panta c) apakšpunktu punkta otro un trešo daļu 180 7. panta 2. punkta trešo punktu daļu piemēro gadījumos, kad apdrošināšanas līgums paredz apdrošināšanu divās vai vairākās dalībvalstīs, ja vismaz vienā no tām apdrošināšana ir obligāta.

ê88/357/EEK 8. pants (pielāgots)

c) dDalībvalstis, atkāpjoties no šīs direktīvas 7 175. līdz 180. panta noteikumiem, var noteikt, ka uz obligātās apdrošināšanas līgumiem attiecināmie tiesību akti ir tās valsts tiesību akti, kurā paredzēta obligātā apdrošināšana;.

d) jJa dalībvalstis uzliek nosaka obligāto apdrošināšanu un apdrošinātājam √ apdrošināšanas sabiedrībai ir ∏ jāinformē kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes par katra apdrošināšanas līguma izbeigšanu, šādua apdrošināšanas līguma izbeigšanua var izmantot pret cietušāms trešajāmās personāmas skar tikai tādos apstākļos, kādi paredzēti šīs valsts tiesību aktos √ šajā dalībvalstī ∏ .

5. a) Dalībvalstis paziņo Komisijai, attiecībā uz kuriem riskiem tās tiesību akti nosaka obligāto apdrošināšanu, iesniedzot norādot √ šādu informāciju ∏ :

a) konkrētos īpašie tiesību aktusi, kas attiecas uz šo apdrošināšanu,;

b) datusi, kas norādāmi apliecībā, kuru apdrošinātājs √ nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība ∏ izsniedz apdrošinātajai personai, ja šī valsts √ dalībvalsts ∏ prasa pierādījumu, ka pienākums veikt apdrošināšanu ir izpildīts., √ ieskaitot, ja to pieprasa ∏ Ddalībvalstis, var prasīt, lai kopā ar šiem datiem iesniegtu apdrošinātāja √ apdrošināšanas sabiedrības ∏ paziņojumu, ka līgums atbilst īpašajiem šīs apdrošināšanas noteikumiem.

b) Komisija publicē šā panta a) apakšpunktā pirmajā daļā norādītos datus Eiropas Kopienu Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. c) Dalībvalstis par apliecinājumu, ka ir veikta obligātā apdrošināšana, pieņem apliecību, kuras saturs atbilst tam, kas norādīts šā panta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā √ kas norādīta ∏ 5. punkta b) apakšpunktā.

ê2002/83/EK 32. pants (pielāgots)

4. NODAĻA √ 2. APAKšIEDAļA – DZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

LĪGUMTIESĪBAS UN DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS NOSACĪJUMI

183. PANTS PIEMēROJAMIE TIESīBU AKTI

1. Šajā direktīvā norādītajiem darījumiem √ Dzīvības apdrošināšanas līgumiem ∏ piemēro saistību dalībvalsts tiesību aktus.

Tomēr, ja šīs dalībvalsts tiesību akti to pieļauj, puses var izvēlēties citas valsts tiesību aktus.

2. Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona un viņa √ apdrošinājuma ņēmēja ∏ pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kuras pilsonis viņš √ apdrošinājuma ņēmējs ∏ nav, līdzēji puses var izvēlēties apdrošinājuma ņēmēja pilsonības dalībvalsts tiesību aktus.

√184. pants No vairākām teritoriālajām vienībām sastāvošas valstis ∏

3. Ja valstī ir vairākas teritoriālasās vienības un katrai no tām ir savas tiesību normas attiecībā uz līgumsaistībām, katru vienību uzskata par atsevišķu valsti, lai konstatētu, kādi tiesību akti piemērojami saskaņā ar šo direktīvu √ attiecīgajam apdrošināšanas līgumam ∏ .

Dalībvalsts, kurā vairākām teritoriālām vienībām ir savas tiesību normas attiecībā uz līgumsaistībām, nav spiesta piemērot šīs direktīvas noteikumus šo vienību tiesību aktu pretrunu gadījumā.

√185. pants Tiesas obligātās tiesību normas ∏

4. Šis pants Direktīvas 183. un 184. panta noteikumi nekādi neierobežo dalībvalsts, kurā atrodas tiesas, tiesību normu piemērošanu gadījumā, kad tās ir obligātas, neatkarīgi no tā, kurus tiesību aktus līgumam piemēro citos gadījumos.

Ja tā paredz dalībvalsts tiesību akti, saistību dalībvalsts √ tiesas ∏ obligātās tiesību normas var piemērot tā un tiktāl, ciktāl šīs tiesību normas piemērojamas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, kurus tiesību aktus piemēro līgumam.

√186. pants Starptautisko privāttiesību vispārīgie noteikumi ∏

5. Šajā direktīvā norādītajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem, ievērojot iepriekšējos punktus 183., 184. un 185. panta noteikumus, dalībvalstis piemēro savus vispārīgos starptautisko privāttiesību noteikumus attiecībā uz līgumsaistībām.

ê2002/83/EK 33. pants (pielāgots)

√2. IEDAļA – SABIEDRīBAS INTERESES ∏

187. PANTS Vispārējais labums Sabiedrības intereses

√ Dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ Ssaistību dalībvalsts neliedz apdrošinājuma ņēmējiemam slēgt līgumus ar apdrošināšanas sabiedrībāmu, kas licencēta saskaņā ar 4 14. panta nosacījumiem, ja vien tas √ līguma noslēgšana ∏ nav pretrunā tiesību normām, kas aizsargā vispārējā labuma sabiedrības intereses √ dalībvalstī, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti, vai ∏ saistību dalībvalstī.

ê92/49/EEK 29. pants (pielāgots)

√3. IEDAļA – APDROšINāšANAS LīGUMU NOTEIKUMI UN PRēMIJU APJOMI ∏

√188. pants Nedzīvības apdrošināšana ∏

1. Dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas prasa √ nepieprasa ∏ iepriekš apstiprināt vispārīgos un īpašos apdrošināšanas nosacījumus noteikumus, prēmiju lielumus apjomus vai veidlapas un citus iespiedu dokumentus, kurus uzņēmums apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai sistemātiski sniegt ziņas par tiem.

Vienreizējus ziņojumus par apdrošināšanas nosacījumiem noteikumiem un citiem dokumentiem √ dalībvalstis ∏ var paredzēt tikai nolūkā pārbaudīt to atbilstību valsts noteikumiem par apdrošināšanas līgumiem,. un šī prasība √ Šīs prasības ∏ nedrīkst būt priekšnoteikums √ apdrošināšanas ∏ uzņēmuma sabiedrības darījumu veikšanai.

ê92/49/EEK 30. pants (pielāgots)

2. Neraugoties uz pretējiem noteikumiem, dDalībvalsts, kurā ir noteikta obligātā apdrošināšana, var prasīt, lai √ apdrošināšanas sabiedrības paziņo savai uzraudzības iestādei ∏ vispārīgos un īpašos obligātās √ šādas ∏ apdrošināšanas nosacījumus noteikumus pirms √ to ∏ izmantošanas paziņotu tās kompetentajām iestādēm.

ê92/49/EEK 29. pants

3. Dalībvalstis nedrīkst paturēt spēkā vai ieviest noteikumu par iepriekšēju ziņojumu sniegšanu vai apstiprinājuma iegūšanu prēmiju likmju paredzētajai paaugstināšanai, ja vien tas nav ietverts vispārējā cenu kontroles sistēmā.

ê2002/83/EK 34. pants (pielāgots)

189. pants Noteikumi attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas nosacījumiem un prēmiju apjomiem √ Dzīvības apdrošināšana ∏

Dalībvalstis nedrīkst pieņemt noteikumus, kas prasa √ nepieprasa ∏ iepriekš apstiprināt vispārīgos un īpašos apdrošināšanas nosacījumus noteikumus, prēmiju lielumus apjomus, aprēķinu bāzi, kuru jo īpaši izmanto metodes prēmiju un tehnisko rezervju aprēķināšanai, vai veidlapas un citus iespiedu dokumentus, ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrība gatavojas izmantot darījumos ar apdrošinājuma ņēmējiem, vai noteikumus, kas prasa regulāri ziņot sistemātiski sniegt ziņas par tiem.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas, √ Tomēr piederības dalībvalsts ∏ vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai ievēroti valsts noteikumi par apdrošināšanas matemātikas aktuāra principiem, piederības dalībvalsts drīkst pieprasīt regulārus ziņojumus par to, kādas tehniskā bāze metodes tiek izmantotas jo īpaši prēmiju un tehnisko rezervju apjoma aprēķināšanai, neizvirzot šo prasību par priekšnoteikumu uzņēmuma darbībai. √Šīs prasības nav priekšnoteikums apdrošināšanas sabiedrības darbības turpināšanai. ∏

Ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šo noteikumu izpildi.

ê92/49/EEK 31. pants (pielāgots)

√4. IEDAļA – INFORMāCIJA APDROšINāJUMA ņēMēJIEM ∏

√ 1. APAKšIEDAļA – NEDZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

√190. pants Vispārīgā informācija apdrošinājuma ņēmējiem∏

1. Pirms √ nedzīvības ∏ apdrošināšanas līguma noslēgšanas √ nedzīvības ∏ apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība informē apdrošinājuma ņēmēju par:

a) uz līgumu attiecināmajiem tiesību aktiem, kas attiecināmi uz līgumu, ja pusēm nav izvēles brīvības,;

b) vai to, ka puses drīkst izvēlēties attiecināmos piemērojamos tiesību aktus un, pēdējā gadījumā, tiesību aktus, ko piedāvā izmantot apdrošinātājs,.

√Apdrošināšanas sabiedrība arī informē apdrošinājuma ņēmēju par ∏ kārtību, kādā izskata apdrošinājuma ņēmēju sūdzības sakarā ar līgumuiem, vajadzības gadījumā — arī instanci, kas izskata sūdzības, neatkarīgi no apdrošinājuma ņēmēja tiesībām celt prasību tiesā.

2. Šā panta 1. punktā minētaisie pienākumsi attiecināmsi tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona.

3. √ Sīki izstrādātus ∏ Nnoteikumus šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti tiesību aktiem, kurā atrodas risks.

ê92/49/EEK 43. pants (pielāgots)

√ 191. pants Papildu informācija gadījumā, ja nedzīvības apdrošināšanu piedāvā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību ∏

21. Ja √ nedzīvības ∏ apdrošināšanu piedāvā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, apdrošinājuma ņēmējsu pirms jebkādu saistību uzņemšanās jāinformē par to, kurā dalībvalstī atrodas uzņēmuma galvenais birojs, vai, vajadzības gadījumā, filiāle, ar kuru tiek tiks noslēgts līgums.

Visos dokumentos, ko izsniedz apdrošinājuma ņēmējam, jānorāda informācija, kas minēta šā punkta pirmajā daļā.

Šā pPunkta pirmajās divās un otrajā daļās norādītie pienākumi neattiecas uz √ lieliem ∏ riskiem, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 5. panta d) apakšpunktā 176. panta 2. punktā.

32. Līgumā vai citā dokumentā, kas ar ko piešķir apdrošināšanuas segumu, kopā ar apdrošināšanas piedāvājumu, kas ja tas ir saistošs apdrošinājuma ņēmējam uzliek saistības, jānorāda √ nedzīvības ∏ apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības, kas piedāvā apdrošināšanuas segumu, galvenā biroja vai, vajadzības gadījumā, filiāles adresei.

Dalībvalstis var prasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētajos dokumentos būtu norādīts arī √ nedzīvības ∏ apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības pārstāvja vārds un adrese, kā minēts Direktīvas 88/357/EEK 12.a panta 4. punktā 145. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

ê2002/83/EK 36. pants (pielāgots)

ðjauns

√ 2. APAKšIEDAļA – DZīVīBAS APDROšINāšANA ∏

192. PANTS INFORMāCIJA APDROšINāJUMA ņēMēJIEM

1. Pirms √ dzīvības ∏ apdrošināšanas līguma noslēgšanas jādara zināma apdrošinājuma ņēmējiemam dara zināmu vismaz tā to informācijau, kas norādīta III pielikuma A punktā 2. un 3. punktā.

ê2002/83/EK III pielikums (pielāgots)

A. PIRMS LīGUMA NOSLēGšANAS

2. √ Par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību paziņo šādu informāciju: ∏

a) Ssabiedrības nosaukums un juridiskā forma;

ab) 2. Ddalībvalsts, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs, un vajadzības gadījumā arī valsts, kurā atrodas tā pārstāvniecība vai filiāle, kas slēdz līgumu;

ac) 3. Ggalvenā biroja adrese, un vajadzības gadījumā arī pārstāvniecības vai filiāles, kas slēdz līgumu, adrese.

3. √ Paziņo šādu informāciju par saistībām ∏ :

aa) 4. Kkatra labuma ieguvuma un katras izvēles definīcija;

ab) 5. Llīguma termiņš;

ac) 6. Llīguma pārtraukšanas noteikumi;

ad) 7. Pprēmiju maksāšanas noteikumi un maksājumu ilgums;

ae) 8. Atlaižu gratifikāciju aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi;

af) 9. Atmaksājamo atpirkuma summas un nomaksāto vērtību norāde un to garantijas apmērs;

ag) 10. Iinformācija par prēmijām par attiecībā uz katru labumu ieguvumu, –– gan par galvenajiem labumiem ieguvumiem, gan, vajadzības gadījumā, par papildu labumiem ieguvumiem;

ah) 11. Mainīga daļu kapitāla tirgum piesaistītai polisei — daļas, ar kurām labumi ieguvumi ir saistīti;

ai) 12. Nnorāde par pakārtoto aktīvu veidu apdrošināšanā ar mainīga daļu kapitāla attiecībā uz tirgum piesaistītām polisēm;

aj) 13. Uuzteikuma termiņa piemērošanas kārtība;

ak) 14. Vvispārīga informācija par noteiktā veida apdrošināšanais veidam piemērojamo nodokļu režīmu;

al) 15. Sūdzību izskatīšanas kārtība, kādā saskaņā ar līgumiem izskata attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju sūdzības sakarā ar līgumiem, dzīvības apdrošinājumu vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, vajadzības gadījumā vajadzības gadījumā ieskaitot informāciju par sūdzību pieņēmēju iestādi, neskarot tiesības sūdzēt tiesā arī instance, kas izskata sūdzības, neatkarīgi no apdrošinājuma ņēmēja tiesībām celt prasību tiesā;

am) 16. Līgumam piemērojamais likums uz līgumu attiecināmie tiesību akti, ja pusesēm to nedrīkst izvēlēties nav izvēles brīvības, vai, ja puses to drīkst brīvi izvēlēties, likums tiesību akti, kuru izvēlēties ko piedāvā dzīvības apdrošinātājs.

ê2002/83/EK 36. pants (pielāgots)

24. Visu līguma darbības laiku apdrošinājuma ņēmējius jāinformē par pārmaiņām, kas saistītas ar √ šādu ∏ informāciju,: kura norādīta III pielikuma B punktā.

ê2002/83/EK III pielikums (pielāgots)

III PIELIKUMS

Informācija apdrošinājuma ņēmējiem

B. LīGUMA DARBīBAS LAIKā

a) Papildus gan vispārējieīgie, gan īpašie apdrošināšanas nosacījumi noteikumi; Apdrošinājuma ņēmējam jāsaņem šāda informācija līguma darbības laikā.

Informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību

b)1 Jebkuras pārmaiņas, kas saistītas ar √ dzīvības apdrošināšanas ∏ sabiedrības nosaukumus, juridiskoā formua vai galvenā biroja adresie un, vajadzības gadījumā, arī tās pārstāvniecības vai filiāles adresie, kura noslēgusi līgumu;

Informācija par saistībām

bc)2 Jja mainās apdrošināšanas nosacījumi noteikumi vai tiek grozīti līgumam piemērojamie tiesību akti, visa informācija, kas norādīta A daļas a) punkta 4. līdz 12. apakšpunktā 2. punkta d) līdz j) apakšpunktā;

bd)3 Kkatru gadu — informācija par atlaižu stāvokli gratifikācijām.

5. Turpmāk norādītā informācija, kas jāpaziņo apdrošinājuma ņēmējiem pirms līgumu noslēgšanas (A) vai līguma darbības laikā (B), √ Šā panta 2., 3. un 4. punktā norādīto informāciju ∏ jāsniedz skaidri un precīzi, rakstiski, saistību dalībvalsts valsts valodā.

Šī informācija tomēr var būt citā valodā, ja apdrošinājuma ņēmējs tā vēlas un dalībvalsts tiesību akti to atļauj, vai apdrošinājuma ņēmējs drīkst izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.

ê2002/83/EK 36. pants

6. Saistību dalībvalsts tikai tad var prasīt, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības sniedz ziņas papildus III pielikumā 2., 3. un 4. punktā norādītajai informācijai, ja tās ir nepieciešamas, lai apdrošinājuma ņēmēji pienācīgi apzinātos būtiskos saistību elementus.

47. Sīkākus noteikumus par šā panta 1. līdz 6. punkta un III pielikuma ieviešanu īstenošanu nosaka saistību dalībvalsts.

ê2002/83/EK 35. pants (pielāgots)

193. pantsLīguma laušanas anulēšanas laikposms

1. Katra dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ paredz, ka apdrošinājuma ņēmējam √ ņēmējiem ∏ , kurši noslēdz individuālus dzīvības apdrošināšanas līgumus, ir 14 līdz 30 kalendāro dienu termiņš no brīža, kad viņš √ tie ∏ ir informētsi par līguma noslēgšanu, kurā viņš var lauzt anulēt līgumu.

Līdz ar paziņojumu par līguma laušanu anulēšanu apdrošinājuma ņēmējs √ apdrošinājuma ņēmēji ∏ ir atbrīvotsi no jebkādiem turpmākiem pienākumiem, kas paredzēti līgumā.

Citas tiesiskās sekas un līguma laušanas anulēšanas nosacījumus nosaka tiesību aktos, kas attiecas uz līgumiem, kā noteikts 32. pantā, it īpaši attiecībā uz kārtību, kā apdrošinājuma ņēmēji informējami par to, ka līgums noslēgts.

2. Dalībvalstīmis nav jāpiemēro √ var izvēlēties, piemērot vai nepiemērot ∏ 1. punktsu, √ šādos gadījumos: ∏

√a) ja ∏ līgumiems, kas noslēgtis uz sešiem mēnešiem vai īsāku laiku,;

b) un gadījumos, kad sakarā ar apdrošinājuma ņēmēja statusu vai līguma noslēgšanas apstākļiem apdrošinājuma ņēmējam nav vajadzīga šī īpašāa aizsardzība nav vajadzīga.

√Ja ∏ Ddalībvalstis √ izmanto pirmajā daļā norādīto iespēju, tās šo faktu norāda ∏ savos noteikumos precizē gadījumus, kad 1. punktu nepiemēro √ tiesību aktos ∏ .

ê88/357/EEK 4. pants (pielāgots)

√II NODAĻA –– NEDZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAI RAKSTURĪGIE NOTEIKUMI ∏

√1. IEDAļA – VISPāRīGIE NOTEIKUMI ∏

194. PANTS √ Apdrošināšanas noteikumi ∏

Šajā un Pirmajā direktīvā vVispārīgo un īpašo apdrošināšanas nosacījumu noteikumu jēdzienā neietilpst īpašie √ nekādi ∏ nosacījumi noteikumi, kas kādā atsevišķā gadījumā paredzēti apdrošināšanai pret konkrētiem gadījumiem.

ê92/49/EEK 3. pants (pielāgots)

195. pants√ Monopola likvidēšana ∏

Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta dDalībvalstis veic visus pasākumus nodrošina, lai līdz 1994. gada 1. jūlijam likvidētu monopolu, kas attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu dažāsos apdrošināšanas nozarēs veidos piešķirts iestādēm, kuras reģistrētas to teritorijā un minētas Direktīvas 73/239/EEK 4 8. pantā.

ê92/49/EEK 45. pants (pielāgots)

196. pants √ Līdzdalība valsts garantiju sistēmās ∏

2. Šās direktīvas noteikumi neietekmē √ Uzņēmēja ∏ dalībvalstuis tiesības √ drīkst ∏ prasīt, lai √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības, kas veic darījumus to teritorijā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, ar tādiem pašiem noteikumiem kā √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības, kas tajā licencētias √ to teritorijās ∏ , pievienotos vai iesaistītos un piedalītos visās sistēmās, kas izveidotas, lai garantētu apdrošināšanas prasījumu atlīdzības prasību maksājumus apdrošinātajām personām un cietušajām trešām personām.

ê78/473/EEK 1. pants (pielāgots)

√2. IEDAļA – KOPIENAS KOPAPDROšINāšANA ∏

197. PANTS √ Kopienas kopapdrošināšanas darījumi ∏

1. Šī direktīva iedaļa attiecas uz Kopienas līdzapdrošināšanas kopapdrošināšanas darbībām darījumiem, kas norādītas 2. pantā un attiecas uz riskiem, kuri ierakstīti A punktā aiz 4., 5., 6., 7., 8., 9., 11., 12., 13. un 16. numura pielikumā Padomes 1973. gada 24. jūlija Pirmajai direktīvai par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, izņemot dzīvības apdrošināšanu[73], turpmāk "Pirmā koordinācijas direktīva".

2. Šī direktīva attiecas uz 1. punkta pirmajā daļā norādītajiem riskiem, ko to veida vai apjoma dēļ var segt, vienīgi vairākiem apdrošinātājiem līdzdarbojoties.

Visas grūtības, kas var rasties, īstenojot šo principu, izskata saskaņā ar 8. pantu.

ê78/473/EEK 2. pants (pielāgots)

1. Šī direktīva attiecas tikai uz tām Kopienas līdzapdrošināšanas darbībām √ kas ir tādi kopapdrošināšanas darījumi, kuri attiecas uz vienu vai vairākiem riskiem, kas klasificēti I pielikuma A punkta 3. līdz 16. apdrošināšanas veidā un ∏ , kas atbilst šādiem nosacījumiem:

√a) risks ir liels risks, kā izklāstīts 176. panta 2. punktā; ∏

ab) risku 1. panta 1. punkta nozīmē, izmantojot vienu līgumu un kopēju prēmiju attiecībā uz vienu un to pašu laikposmu, sedz divias vai vairākias neatkarīgi apdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, katrsa savas pašas daļas apmērā, turpmāk "līdzapdrošinātāji", √ kā „līdzapdrošinātāji”, ∏ no kuriem viens ir galvenais vadošā apdrošinātājs, √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ izmantojot vienu apdrošināšanas līgumu un kopēju prēmiju attiecībā uz vienu un to pašu laikposmu;

bc) šis risks atrodas Kopienā;

cd) lai segtu risku, galvenais apdrošinātājs tiek apstiprināts saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Pirmajā koordinācijas direktīvā, t. i., uzskata, ka galvenais vadošā apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ sedz visu risku;

de) vismaz viens no līdzapdrošinātājiem piedalās līgumā ar tāda galvenā biroja, aģentūras vai filiāles starpniecību, kas reģistrēta kādā dalībvalstī, kura nav galvenā vadošās apdrošinātāja √ apdrošināšanas sabiedrības ∏ dalībvalsts;

ef) galvenais vadošā apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ pilnīgi uzņemas līdzapdrošināšanas kopapdrošināšanas darbības vadību un, konkrēti, jo īpaši paredz apdrošināšanas noteikumus un nosacījumus un tarifa likmi.

ê78/473/EEK 1. panta 1. punkts (pielāgots)

√ 2. Šī iedaļa ∏ Tomēr tā neattiecas uz Kopienas līdzkopapdrošināšanas darbībām, kas sedz √ tos ∏ riskus, kuri ierakstīti klasificēti I pielikuma aiz A punkta 13. numura apdrošināšanas veidā un kuri attiecas uz kaitējumu zaudējumu, ko izraisījuši medikamenti vai kodolenerģijas avoti vai zāles. Piecos gados pēc šīs direktīvas izziņošanas Padome izskata izņēmumu attiecībā uz medikamentu radītu kaitējumu apdrošināšanu.

òjauns

3. Direktīvas 144. un 149. pantu piemēro tikai attiecībā uz vadošo apdrošināšanas sabiedrību.

ê78/473/EEK 2. pants (pielāgots)

2 4. LīdzKopapdrošināšanas darbības, kas neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem vai kas sedz citus riskus, kuri nav 1. pantā uzskaitītie riski, arī turpmāk ir pakļautas attiecīgajiem valsts likumiem, kas ir spēkā brīdī, kad stājas spēkā šī direktīva √ šīs direktīvas noteikumiem, izņemot šīs iedaļas noteikumus ∏ .

ê78/473/EEK 3. pants (pielāgots)

198. pants√ Līdzdalība Kopienas kopapdrošināšanā ∏

Tiesības piedalīties Kopienas līdzkopapdrošināšanā √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumiem sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī un uz kuriem attiecas noteikumi Pirmajā koordinācijas direktīvā, un kuri izpilda minētos noteikumus, nevar būt √ nav ∏ pakļautas citiem noteikumiem kā tikai šīs direktīvas iedaļas noteikumiem.

ê78/473/EEK 4. pants (pielāgots)

ðjauns

199. pants √ Tehniskās rezerves ∏

Tehnisko rezervju apjomu nosaka dažādie atsevišķie līdzapdrošinātāji atbilstīgi tās √ to piederības ∏ dalībvalsts noteikumiem, kur tie reģistrēti, vai gadījumā, ja šādu noteikumu nav, šo apjomu nosaka atbilstīgi minētajā dalībvalstī pieņemtajai praksei.

Tomēr atlikto apdrošināšanas atlīdzību prasību rezerve ð tehniskās rezerves ï ir vismaz vienādas ar rezervi, ko galvenais vadošais apdrošinātājs noteicis saskaņā ar tās √ savas piederības ∏ dalībvalsts noteikumiem vai praksi, kur ir reģistrēts šis galvenais apdrošinātājs.

2. Dažādo līdzapdrošinātāju noteiktās tehniskās rezerves uzrāda ar atbilstīgajiem aktīviem.

Tomēr dalībvalstis, kur līdzapdrošinātāji ir reģistrēti, ievērojot apdrošināšanas uzņēmumu pārdomātas vadības vajadzību, var piešķirt atvieglojumus atbilstīgo aktīvu noteikumos.

Šādus aktīvus pēc apdrošinātāja izvēles izvieto vai nu dalībvalstīs, kur ir reģistrēti līdzapdrošinātāji, vai dalībvalstī, kurā ir reģistrēts galvenais apdrošinātājs.

ê78/473/EEK 5. pants (pielāgots)

200. pants√ Statistikas dati ∏

√ Piederības ∏ Ddalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā reģistrēto līdzapdrošinātāju rīcībā ir statistikas dati, kas rāda par to Kopienas līdzkopapdrošināšanas darbību apjomu, √ kurās tie piedalās, ∏ kā arī un attiecīgāsajām valstis √ dalībvalstīm ∏ .

ê78/473/EEK 7. pants (pielāgots)

201. pants √ Kopapdrošināšanas līgumu apstrāde likvidācijas procesā ∏

Gadījumā, ja tiek izbeigta apdrošināšanas uzņēmuma sabiedrības darbība, saistības, kas izriet no līdzdalības kādā Kopienas līdzkopapdrošināšanas līgumāos, īsteno tāpat kā saistības, kas izriet no citiem minētās uzņēmuma sabiedrības apdrošināšanas līgumiem, neatkarīgi no apdrošināto un apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju valstiskās piederības.

ê78/473/EEK 6. pants (pielāgots)

202. pants √ Informācijas apmaiņa starp uzraudzības iestādēm ∏

√Lai īstenotu šo iedaļu, ∏ Ddalībvalstu uzraudzības iestādes cieši sadarbojas šīs direktīvas īstenošanā un √ saskaņā ar I sadaļas IV nodaļas 5. iedaļā minēto sadarbību ∏ savstarpēji apmainās ar šim nolūkam visu vajadzīgo informāciju.

ê78/473/EEK 8. pants (pielāgots)

203. pants√ Sadarbība īstenošanas jomā ∏

Komisija un dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes cieši sadarbojas, izskatot visas grūtības, kas varētu rasties šīs direktīvas iedaļas īstenošanā.

Īstenojot šo sadarbību, tās jo īpaši izskata visas darbības, kas varētu norādīt uz novirzēm no noteikumiem šajā direktīvā, un jo īpaši 1. panta 2. punkta un 2. panta, vai nu tādējādi, to, ka galvenais vadošā apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ neuzņemas vadību līdzkopapdrošināšanasā darbību vadību, vai arī tādējādi, ka ir skaidrs, uz to, ka nav vajadzīga divu vai vairāku apdrošinātāju līdzdalība, lai segtu apdrošināšanas riskus.

ê84/641/EEK 15. pants (pielāgots)

√3. IEDAļA – PALīDZīBA ∏

204. PANTS √ Darbības, kas līdzīgas palīdzības sniegšanai tūristiem ∏

Jebkura dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ savā teritorijā drīkst noteikt, ka palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās apstākļos, kuri nav minēti 1. pantā 2. panta 2. punktā, notiek tiek sniegta saskaņā ar Pirmajā šo direktīvāu paredzēto kārtību.

Ja dalībvalsts šo iespēju izmanto, tad nolūkā ievērot iepriekšminēto kārtību dalībvalsts tā pielīdzina šādu darbību tām darbībām, kas pieder pie √ klasificētas ∏ I pielikuma A punktāa norādītās 18. apdrošināšanas nozares veidā, neierobežojot pielikuma C punktu.

Šā panta iepriekšējā √ Otrā ∏ daļa nekādi neietekmē Pirmās direktīvas I pielikumā paredzēto klasifikāciju attiecībā uz darbībām, kas nepārprotami pieder pie citāmiem apdrošināšanas nozarēm veidiem.

Nedrīkst atteikt licenci aģentūrai vai filiālei, pamatojoties tikai uz to, ka šajā pantā minēto darbību dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas uzņēmuma galvenais birojs, klasificē citādi.

ê87/344/EEK (pielāgots)

√4. IEDAļA – JURIDISKO IZDEVUMU APDROšINāšANA ∏

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir saskaņot normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās normas attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu, kā norādīts Padomes Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punkta 17. apakšpunktā, lai sekmētu brīvības veikt uzņēmējdarbību efektīvu izmantošanu un pēc iespējas nepieļautu interešu konfliktus, kas jo īpaši rodas sakarā ar to, ka apdrošinātājs apdrošina citu personu vai apdrošina personu attiecībā gan uz juridiskajiem izdevumiem, gan jebkuru citu nozari, kas norādīta minētajā pielikumā, un šāda konflikta gadījumā ļautu to atrisināt.

ê87/344/EEK 2. pants (pielāgots)

205. pants√ Šīs iedaļas piemērošanas joma ∏

1. Šī direktīva iedaļa attiecas uz juridisko izdevumu apdrošināšanu., Tā izpaužas √ kas minēta I pielikuma A punkta 17. apdrošināšanas veidā, turklāt apdrošināšanas sabiedrība apņemas ∏ saistībā pēc prēmijas maksājuma saņemšanas segt tiesvedības izdevumus un sniegt citus pakalpojumus, kas tieši saistīti ar apdrošināšanas segumu, jo īpaši, lai:

a) nodrošinātu kompensāciju par zudumu, zaudējumu vai kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušiesies apdrošinātajam, izšķirot lietu ārpustiesas kārtībā vai ierosinot civillietu vai krimināllietu;

b) aizstāvētu vai pārstāvētu apdrošināto civillietā, krimināllietā, administratīvajā vai citā lietā, vai attiecībā uz jebkuru pret šo personu izvirzītu prasījumu prasību.

2. Šī direktīva iedaļa tomēr neattiecas uz √ šādām darbībām ∏ :

a) juridisko izdevumu apdrošināšanua, ja šāda apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to,;

b) darbībua, ko veic apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ , kurša nodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu nolūkā aizstāvēt vai pārstāvēt apdrošināto personu jebkurā izziņas procesā vai tiesvedībā, ja minēto darbību saskaņā ar šādu apdrošināšanas segumu vienlaicīgi veic paša apdrošinātāja √ minētās apdrošināšanas sabiedrības ∏ pašas interesēs,;

c) pēc dalībvalsts izvēles – uz juridisko izdevumu apdrošināšanua, ko veic apdrošinātājs palīdzības apdrošināšanā, ja √ kas atbilst šādiem nosacījumiem: ∏

i) šo darbību veic dalībvalstī, kura nav apdrošinātā parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta,

ii) ja tā √ darbība ∏ iekļauta ir daļa no līgumāa, kas attiecas tikai uz palīdzību, kuru sniedz personām, kam rodas grūtības ceļojuma laikā, prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas.

Šajā gadījumā √ Pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā ∏ līgumā skaidri jānorāda, ka attiecīgais apdrošināšanas segums attiecas tikai uz iepriekš minētajā teikumā √ minētajā punktā ∏ norādītajiem apstākļiem un ir palīdzības apdrošināšanas papildinājums.

ê87/344/EEK 3. pants (pielāgots)

206. pants√ Atsevišķi līgumi ∏

Uz juridisko izdevumu apdrošināšanas segumu attiecas atsevišķs līgums, kas ir nodalīts no līguma, kurš sagatavots attiecībā uz pārēj āmiem apdrošināšanas nozarēm veidiem, vai arī tas ir ietverts vienotas polises atsevišķā iedaļā, kurā precizē juridisko izdevumu riska būtību un, ja dalībvalsts to prasa, attiecīgās prēmijas apmēru.

207. pants √ Prasību pārvaldība ∏

21. Katra √ Piederības ∏ dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātua, ka tās teritorijā reģistrēti √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības saskaņā ar dalībvalsts noteikto √ izraudzīto ∏ iespēju vai pēc savas izvēles, ja dalībvalsts tam piekrīt, izvēlas pieņem vismaz vienu no šādiem alternatīviem risinājumiem: √metodēm 2., 3. un 4. punktā norādīto prasību pārvaldībai. ∏

. Neatkarīgi no izvēlētā risinājuma apdrošināto intereses juridisko izdevumu apdrošināšanā saskaņā ar šo direktīvu iedaļu uzskata par līdzvērtīgi aizsargātām.

a) 2. uzņēmums √ Apdrošināšanas sabiedrības ∏ nodrošina, ka neviens tā to darbinieks, kas nodarbojas ar juridisko izdevumu apdrošināšanas gadījumu atlīdzību prasību pārvaldību vai juridisko konsultāciju sniegšanu attiecībā uz tiem tām, vienlaikus neveic līdzīgu darbību: - attiecībā uz citu apdrošināšanas nozari, kurā šis uzņēmums slēdz līgumus, ja tas ir jaukta tipa uzņēmums, - citā apdrošināšanas uzņēmumā sabiedrībā, kurami ir finansiāla, ekonomiska vai administratīva saikne ar pirmo √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumu sabiedrību un kurša darbojas apdrošina vienā vai vairākāsos apdrošināšanas nozarēs veidos, kas noteiktasi Direktīvā 73/239/EEK I pielikumā, neatkarīgi no tā, vai minētais uzņēmums ir jaukta tipa vai specializēts uzņēmums;.

√Jauktas apdrošināšanas sabiedrības nodrošina, ka darbinieki, kuri nodarbojas ar juridisko izdevumu prasību pārvaldību vai juridisko konsultāciju sniegšanu par tām, vienlaikus neveic līdzīgu darbību saistībā ar citos apdrošināšanas veidos noslēgtajiem darījumiem. ∏

b)3. √ Apdrošināšanas ∏ uzņēmums sabiedrība uztic apdrošināšanas gadījumu prasību pārvaldību attiecībā uz juridisko izdevumu apdrošināšanu uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai ar atsevišķas juridiskas personas statusu. Šo uzņēmumu uzņēmējsabiedrību norāda atsevišķā līgumā vai atsevišķā iedaļā, kā norādīts 1. punktā 206. pantā ;.

jJa uzņēmumam uzņēmējsabiedrībai ar atsevišķas juridiskas personas statusu ir saikne ar apdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību, kurša darbojas vienā vai vairākāsos apdrošināšanas nozarēs veidos, kas norādītasi Direktīvas 73/239/EEK I pielikuma A punktā, uzņēmuma uzņēmējsabiedrības √ ar atsevišķas juridiskas personas statusu ∏ darbinieki, kuri nodarbojas saistīti ar apdrošināšanas gadījumu prasību izskatīšanu √ pārvaldību ∏ vai juridisku konsultāciju sniegšanu saistībā ar tiem √ šādu pārvaldību ∏ , nedrīkst vienlaikus veikt tādu pašu vai līdzīgu darbību otrajā citā apdrošināšanas uzņēmumā sabiedrībā. Dalībvalstis turklāt var noteikt tādas pašas prasības pārvaldes √ vai vadības ∏ struktūras institūciju locekļiem;.

c)4. uzņēmums lLīgumā √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ piešķir apdrošinātajaiām personai √ personām ∏ tiesības no brīža, kad tai √ tām ∏ saskaņā ar polisi ir tiesības celt prasību pret apdrošinātāju, uzticēt savu interešu aizstāvību advokātam pēc apdrošinātāso personasu izvēles vai tiktāl, ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesības, jebkurai citai atbilstīgi kvalificētai personai.

ê87/344/EEK 4. pants (pielāgots)

208. pants√ Advokāta brīva izvēle ∏

1. Katrā juridisko izdevumu apdrošināšanas līgumā skaidri atzīst √ paredzēts ∏ , ka:

a) gadījumā, ja apdrošinātā interešu aizstāvības, pārstāvības vai nodrošināšanas nolūkā jebkurā izziņas vai tiesvedības procesā jāgriežas pēc palīdzības pie advokāta vai citas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pienācīgi kvalificētas personas, minētais apdrošinātais var brīvi izvēlēties šādu advokātu vai citu personu;

b) apdrošinātais √ apdrošinātie ∏ var brīvi izvēlēties advokātu vai, ja √ tie ∏ vēlas un ciktāl to pieļauj attiecīgās valsts tiesību akti, jebkuru citu atbilstīgi kvalificētu personu, lai nodrošinātu pārstāvētu savas intereses interešu konflikta gadījumā.

2. √Šajā iedaļā ∏ A„advokāts” ir jebkura persona, kurai ir tiesības darboties kādā no profesionālās darbības veidiem, kas noteikti Padomes Direktīvā 77/249/EEK[74] (1977. gada 22. marts), ar ko advokātiem atvieglo pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu .

ê87/344/EEK 5. pants (pielāgots)

209. pants √ Izņēmums advokāta brīvai izvēlei ∏

1. Katra dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ var paredzēt atbrīvojumu no 4. panta 1. punkta 208. panta 1. punkta noteikumiem piemērošanas juridisko izdevumu apdrošināšanai, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) apdrošināšana attiecas tikai uz gadījumiem, kas izriet no sauszemes transportlīdzekļu izmantošanas attiecīgajā dalībvalstī;

b) apdrošināšana ir saistīta ar līgumu par palīdzības sniegšanu ar sauszemes transportlīdzekli saistītā negadījumā vai avārijā;

c) ne juridisko izdevumu apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ , ne palīdzības apdrošinātājs nedarbojas nevienā atbildības apdrošināšanas nozarē veidā;

d) ir veikti pasākumi, kas nodrošina, ka katras konfliktējošās puses juridisko konsultēšanu un pārstāvību realizē pilnīgi neatkarīgi advokāti, ja minētās puses attiecībā uz juridiskajiem izdevumiem ir apdrošinājisusi viensa apdrošinātājs √ apdrošināšanas sabiedrība ∏ .

2. Atbrīvojums, ko dalībvalsts ir piešķīrusi apdrošināšanas uzņēmumam kas piešķirts saskaņā ar šā panta 1. punktu, neietekmē 3. panta 2. punkta 207. panta noteikumu piemērošanu.

ê87/344/EEK 6. pants (pielāgots)

210. pants√ Šķīrējtiesa ∏

Dalībvalstis √ , lai risinātu jebkādus strīdus starp juridisko izdevumu apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināto, un ∏ neskarot tiesības pārsūdzēt lietu tiesu iestādē, kas var būt noteiktas valsts tiesību aktos, nosaka visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, neskarot tiesības pārsūdzēt lietu tiesu iestādē, kas var būt paredzētas attiecīgās valsts tiesību aktos, ir paredzēts šķīrējtiesas processu vai citau procedūrau, kura sniedz pielīdzināmas objektivitātes garantijas, saskaņā ar kurām apdrošinātāja un apdrošinātā juridisko izdevumu apdrošināšanā viedokļu atšķirības gadījumā var pieņemt lēmumu attiecībā uz strīda izšķiršanu.

Apdrošināšanas līgumā jānorāda √ paredz ∏ apdrošinātā tiesības izmantot šādu procedūru.

ê87/344/EEK 7. pants (pielāgots)

211. pants√ Interešu konflikts ∏

Jebkura interešu konflikta gadījumā vai pastāvot nesaskaņām attiecībā uz strīda izšķiršanu, apdrošinātājs juridisko izdevumu apdrošināšanā apdrošinātājs vai, attiecīgā gadījumā, birojs apdrošināšanas gadījumu izskatīšanai prasību izskatīšanas birojs informē apdrošināto par: - šīs direktīvas 4 208. pantāa 1. punktā minētajām tiesībām, - iespēju izmantot 6. pantā minēto procedūru.

ê87/344/EEK 8. pants (pielāgots)

212. pants √ Juridisko izdevumu apdrošināšanas specializācijas atcelšana ∏

Dalībvalstis atceļ visus noteikumus, ar kuriem apdrošinātājam √ apdrošināšanas sabiedrībai ∏ to teritorijā aizliedz vienlaikus veikt juridisko izdevumu apdrošināšanu un apdrošināšanu citāsos apdrošināšanas nozarēs veidos.

ê92/49/EEK 54. pants (pielāgots)

√5. IEDAļA – VESELīBAS APDROšINāšANA ∏

213. PANTS √ Veselības apdrošināšana kā alternatīva sociālajai nodrošināšanai ∏

1. Neatkarīgi no pretējiem noteikumiem dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ , kurās līgumi, kas ar ko sedz riskus, kuri pieder pie Direktīvas 73/239/EEK I pielikuma A punkta 2. nozares apdrošināšanas veida riskus, ir daļēja vai pilnīga alternatīva veselības apdrošināšanai, ko sniedz ar likumu noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēma, var noteikt prasību,

a) ka šiem līgumiem jābūt saskaņā ar īpašām tiesību normām, kas šajā dalībvalstī pieņemtias, lai aizsargātu sabiedrības intereses šajā apdrošināšanas nozarē,;

b) un ka šīs šā apdrošināšanas nozares veida vispārējie un īpašie nosacījumi pirms to izmantošanas jādara zināmi šās dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm.

2. Dalībvalstis var prasīt, lai veselības apdrošināšana sistēma, kas norādīta 1. punktā, darbotos uz līdzīgiemas pamatiem tehniskās bāzes kā dzīvības apdrošināšana, nodrošinot, ka: √tiek ievēroti visi turpmāk izklāstītie nosacījumi: ∏

a) izmaksātās prēmijas prēmiju maksājumus aprēķina, pamatojoties uz saslimstības tabulām un citiem statistikas datiem, kas attiecas uz katru dalībvalsti, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti risks, saskaņā ar apdrošināšanā lietojamām izmantojamām aprēķinu metodēm,;

b) ir sagatavotas rezerves pieaugošam iedzīvotāju vecumam,;

c) apdrošinātājs līgumu drīkst anulēt tikai noteiktā laikposmā, ko nosaka dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti risks,

d) līgums paredz prēmiju paaugstināšanas vai maksājumu samazināšanas iespēju pat jau noslēgtajos līgumos,;

e) līgums paredz, ka apdrošinājuma ņēmējs √ ņēmēji ∏ var mainīt esošo līgumu pret jaunu saskaņā ar 1. punktu, ko piedāvā tas tā patsi apdrošināšanas uzņēmums sabiedrība vai tā pati filiāle, ņemot vērā viņau iegūtās tiesības.

Īpaši √ Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā ∏ vērā jāņem √ ņem ∏ rezerves pieaugošam vecumam, un atkārtotu medicīnisko izmeklēšanu var pieprasīt tikai paaugstinātaim apdrošināšanais segumam.

Šajā gadījumā aAttiecīgoās dalībvalstus kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes publicē saslimstības tabulas un citus saistītos statistikas datus, kas norādīti pirmajās daļāas a) apakšpunktā, un nosūta tos piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm.

Prēmijām jābūt pietiekamām un balstītām uz loģiskiem aktuāra pieņēmumiem, lai √ apdrošināšanas ∏ uzņēmumi sabiedrības varētu izpildīt visas saistības visos to finanšu situācijas stāvokļa aspektos. Piederības dalībvalsts pieprasa, lai prēmiju aprēķināšanas tehniku tehnisko bāzi pirms tās izmantošanas paziņotu to kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm.

Šā punkta trešā daļa un ceturtā daļa Šis punkts attiecas arī uz esošo līgumu grozījumiem.

ê92/49/EEK 55. pants (pielāgots)

√6. IEDAļA – APDROšINāšANA PRET NEGADīJUMIEM DARBā ∏

214. PANTS √ Obligātā apdrošināšana pret negadījumiem darbā ∏

Dalībvalstis var noteikt prasību, lai vis ias apdrošināšanas uzņēmumi sabiedrības, kas to teritorijā uz savu pašu risku piedāvā obligāto apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, pildītu visus īpašos tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz apdrošināšanu, izņemot noteikumus, kas attiecas uz finanšu uzraudzību, kas ir vienīgi piederības dalībvalsts uzdevums.

ê2002/83/EK 12. pants (pielāgots)

√III NODAĻA –– DZĪVĪBAS APDROŠINĀŠANAS ĪPAŠIE NOTEIKUMI ∏

215. pants Apdrošinājuma daļas obligātās cedēšanas aizliegums

Dalībvalstis nedrīkst uzņēmumiem likt cedēt √ dzīvības apdrošināšanas ∏ sabiedrībām daļu no apdrošināšanas darījumiem riskiem, kas uzskaitīti 2. pantā minētajos apdrošināšanas veidos, nodot pārapdrošināt valsts tiesību aktos noteiktai organizācijai vai organizācijām.

ê2002/83/EK 21. pants (pielāgots)

216. pantsPrēmijas no jauniem darījumiem

Jaunu darījumu prēmijām, pēc racionāliem apdrošināšanas matemātikas aprēķiniem aktuāra pieņēmumiem, jābūt pietiekamām, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības varētu izpildīt visas saistības un jo īpaši sagādāt pietiekamas tehniskās rezerves.

Šajā nolūkā vērā var ņemt visus dzīvības apdrošināšanas sabiedrības finanšu stāvokļa aspektus, izņemot iemaksas no avotiem līdzekļu avotus, kas nav prēmijas un ienākumi no tām, kas ir regulārasi un pastāvīgasi un tādējādi ilgākā laika posmā apdraudētu ilgtermiņā var apdraudēt √ attiecīgās ∏ uzņēmuma uzņēmējsabiedrības maksātspēju.

ê2002/83/EK

25. pants Ar vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai akciju indeksu saistīti līgumi

1. Ja līgumā paredzētie labumi ir tieši saistīti ar daļu vērtību vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā vai ar aktīvu vērtību apdrošināšanas sabiedrības iekšējā fondā, kas parasti sadalīts vienībās, tehniskās rezerves attiecībā uz šīm priekšrocībām iespējami cieši jāsaista ar šīm vienībām vai, ja vienības nav izveidotas, šiem aktīviem.

2. Ja līgumā paredzētie labumi ir tieši saistīti ar akciju indeksu vai citu atsauces vērtību, kas nav norādīta 1. punktā, tehniskās rezerves attiecībā uz šiem labumiem iespējami cieši jāsaista ar vienībām, kuras uzskatāmas par atsauces vērtību, vai, ja vienības nav izveidotas, ar aktīviem ar attiecīgu nodrošinājumu un tirgojamību, kas iespējami tuvu atbilst tiem, kuri ir attiecīgās atsauces vērtības pamatā.

3. Direktīvas 22. un 24. pants neattiecas uz aktīviem, kurus patur saistību saskaņošanas nolūkā, kas ir tieši saistīti ar šā panta 1. un 2. punktā minētajām priekšrocībām. Atsauces uz tehniskajām rezervēm 24. pantā attiecas uz tehniskajām rezervēm, izņemot rezerves attiecībā uz šādām saistībām.

4. Ja šā panta 1. un 2. punktā minētās priekšrocības ietver ieguldījumu efektivitātes garantiju vai kādu citu garantētu priekšrocību, attiecībā uz atbilstošajām papildu tehniskajām rezervēm jāievēro 22., 23. un 24. panta noteikumi.

26. pants Atbilstības noteikumi

1. Šīs direktīvas 20. panta 3. punkta un 54. panta nolūkā dalībvalstis izpilda II pielikumu attiecībā uz atbilstības noteikumiem.

2. Šā panta pirmā daļa neattiecas uz 25. pantā minētajām saistībām.

ê2005/68/EK (pielāgots)

ðjauns

2. IV NODAĻA –– Tehnisko rezervju veidošana √ PĀRAPDROŠINĀŠANAS ĪPAŠIE NOTEIKUMI ∏

32. pants

Tehnisko rezervju veidošana

1. Piederības dalībvalsts visiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem nosaka prasību izveidot visai tā darbībai pietiekamas tehniskās rezerves.

Šo tehnisko rezervju apjomu nosaka saskaņā ar Direktīvas 91/674/EEK noteikumiem. Vajadzības gadījumā piederības dalībvalsts var noteikt konkrētākus noteikumus saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 20. pantu.

2. Dalībvalstis nepatur un neievieš sistēmu, kurā paredzēta bruto rezervēšana, kas pieprasa dot aktīvus kā nodrošinājumu nenopelnīto prēmiju un atlikto apdrošināšanas atlīdzības prasību segšanai, ja pārapdrošinātājs ir pārapdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar šo direktīvu, vai apdrošināšanas uzņēmums, kas licencēts saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK.

3. Ja piederības dalībvalsts atļauj segt tehniskās rezerves ar prasījumiem pret pārapdrošinātājiem, kas nav licencēti saskaņā ar šo direktīvu, vai pret apdrošināšanas uzņēmumiem, kas nav licencēti saskaņā ar Direktīvu 73/239/EEK vai Direktīvu 2002/83/EK, tā nosaka šādu prasījumu pieņemšanas noteikumus.

33. pants

Izlīdzināšanas rezerves

1. Piederības dalībvalstis pieprasa, lai visi pārapdrošināšanas uzņēmumi, kas pārapdrošina Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punkta noteiktos, 14. nozarē iekļautos riskus, izveidotu izlīdzināšanas rezerves ar mērķi izlīdzināt finanšu gada negatīvo tehnisko rezultātu vai vidējās zaudējumu attiecības pārsniegumu šajā nozarē.

2. Izlīdzināšanas rezerves kredītu pārapdrošināšanai aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kurus piederības dalībvalsts nosaka pēc vienas no četrām metodēm, kas dotas Direktīvas 73/239/EEK pielikuma D punktā un uzskatāmas par līdzvērtīgām.

3. Piederības dalībvalstis var atbrīvot pārapdrošināšanas uzņēmumus, no pienākuma izveidot izlīdzināšanas rezerves kredītapdrošināšanas darījumu pārapdrošināšanai, ja saņemamās prēmijas vai iemaksas par kredītapdrošināšanas pārapdrošināšanu veido mazāk par 4 % no saņemamo prēmiju vai iemaksu kopējā apjoma un mazāk par EUR 2500000.

4. Piederības dalībvalsts var visiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem noteikt prasību izveidot izlīdzināšanas rezerves tādām risku nozarēm, kas nav kredītu pārapdrošināšana. Izlīdzināšanas rezerves aprēķina saskaņā ar noteikumiem, ko noteikusi piederības dalībvalsts.

34. pants

Aktīvi, kas sedz tehniskās rezerves

1. Piederības dalībvalsts pieprasa visiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem ieguldīt aktīvus, kas sedz tehniskās rezerves un 33. pantā minēto izlīdzināšanas rezervi, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) aktīvi ņem vērā pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības veidu, it īpaši sagaidāmo atlīdzību maksājumu veidu, apjomu un ilgumu, lai garantētu ieguldījumu pietiekamību, likviditāti, drošību, kvalitāti, ienesīgumu un saskaņotību;

b) pārapdrošināšanas uzņēmums nodrošina, lai aktīvi ir daudzveidīgi un pietiekami izkliedēti un ļauj uzņēmumam pareizi reaģēt uz mainīgiem ekonomiskiem apstākļiem, jo īpaši finanšu tirgu un nekustamā īpašuma tirgu attīstību, kā arī lielām katastrofām. Uzņēmums novērtē nepastāvīgu tirgus izmaiņu ietekmi uz tā aktīviem un dažādo aktīvus tā, lai samazinātu šādu ietekmi;

c) ieguldījumus aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā finanšu tirgū, jebkurā gadījumā uztur piesardzīgā līmenī;

d) ieguldījumi atvasinātos finanšu instrumentos ir pieļaujami, ja tie veicina ieguldījumu risku samazināšanu vai sekmē efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Tos vērtē piesardzīgi, ņemot vērā pakārtotos aktīvus, un tos iekļauj uzņēmuma aktīvu novērtējumā. Uzņēmums arī izvairās no pārmērīga riska attiecībā uz vienu darījuma partneri un citiem darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

e) aktīvus pareizi dažādo, lai nepieļautu pārmērīgu atkarību no kāda viena konkrēta aktīva, emitenta vai uzņēmumu grupas, un nepieļautu portfeļa kopējā riska uzkrāšanu. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis viens emitents vai emitenti, kas pieder vienai grupai, nedrīkst pakļaut uzņēmumu pārmērīgai riska koncentrācijai.

Dalībvalstis var nolemt nepiemērot e) apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz ieguldījumiem valdības obligācijās.

2. Dalībvalstis nepieprasa pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas atrodas to teritorijā, ieguldījumus veikt kādā noteiktā aktīvu kategorijā.

3. Dalībvalstis to teritorijā esošo pārapdrošināšanas uzņēmumu lēmumus par ieguldījumiem vai to ieguldījumu vadītāju nepakļauj nekādām prasībām par iepriekšēju apstiprinājumu vai sistemātisku ziņošanu.

4. Neatkarīgi no 1. līdz 3. punkta, piederības dalībvalsts var katram pārapdrošināšanas uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas tās teritorijā, piemērot šādus kvantitatīvos noteikumus, ja tie ir pienācīgi pamatoti:

a) kopējo tehnisko rezervju ieguldījumi citās valūtās, kuras nav tās, kurās ir noteiktas tehniskās rezerves, nepārsniedz 30 %;

b) kopējo tehnisko rezervju ieguldījumi akcijās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju un parāda vērtspapīru īpašības un ko netirgo regulētā tirgū, nepārsniedz 30 %;

c) piederības dalībvalsts var pieprasīt katram pārapdrošināšanas uzņēmumam ieguldīt ne vairāk kā 5 % no kopējām tehniskajām rezervēm kapitāldaļās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju, parāda vērtspapīru īpašības, un tā paša uzņēmuma naudas un kapitāla tirgus instrumentos, un ieguldīt ne vairāk kā 10 % no tā kopējām tehniskajām rezervēm kapitāldaļās un citos apgrozāmos vērtspapīros, kam ir akciju, obligāciju, parāda vērtspapīru īpašības, kā arī to uzņēmumu naudas un kapitāla tirgus instrumentos, kas pieder tai pašai grupai.

5. Turklāt piederības dalībvalsts ievieš detalizētākus noteikumus, kas nosaka īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības nenokārtoto maksājumu summu izmantošanu par tehnisko rezervju seguma aktīviem saskaņā ar šo pantu.

3. nodaļa

NOTEIKUMI SAISTīBā AR MAKSāTSPēJAS NORMU UN GARANTIJU FONDU

1. IEDAļA

PIEEJAMā MAKSāTSPēJAS NORMA

35. PANTS

Vispārējs noteikums

Katra dalībvalsts liek visiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru galvenie biroji atrodas tās teritorijā, attiecībā uz visiem to darījumiem kopumā pastāvīgi uzturēt pietiekamu pieejamo maksātspējas normu, kas ir vismaz līdzvērtīga šās direktīvas prasībām.

36. pants

Atbilstošie posteņi

1. Faktisko maksātspējas normu veido pārapdrošināšanas uzņēmuma aktīvi, kas ir brīvi no paredzamām saistībām, atskaitot nemateriālās vērtības, tostarp:

a) samaksātais akciju kapitāls vai, savstarpējas pārapdrošināšanas uzņēmuma gadījumā, faktiskais sākumfonds, ko papildina dalībnieku fondi, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

i) dibināšanas līgumā un statūtos ir norāde, ka maksājumus dalībniekiem no šiem kontiem var izdarīt tikai tādā mērā, cik tie nerada pieejamās maksātspējas normas samazināšanos zem noteiktā līmeņa, vai uzņēmuma likvidēšanas gadījumā tad, kad ir nokārtoti visi pārējie uzņēmuma parādi;

ii) dibināšanas līgumā un statūtos attiecībā uz visiem šādiem i) apakšpunktā minētiem maksājumiem, kas nav saistīti ar individuālu dalības izbeigšanu, ir norāde, ka kompetentās iestādes jāinformē vismaz vienu mēnesi iepriekš un ka tās šajā laikā var aizliegt maksājumus;

iii) attiecīgos statūtu noteikumus var grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret šiem grozījumiem, neskarot kritērijus, kas norādīti i) un ii) punktā;

b) obligātās un brīvās rezerves, kas neatbilst parakstītajām saistībām un nav klasificētas kā izlīdzināšanas rezerves;

c) iepriekšējo gadu peļņa vai zaudējumi pēc izmaksājamo dividenžu atskaitīšanas.

2. Faktisko maksātspējas normu samazina par dzīvības pārapdrošināšanas uzņēmuma tieši turēto pašu akciju summu.

Tiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas diskontē vai samazina savas atlikto atlīdzību tehniskās rezerves nedzīvības apdrošināšanā, lai ņemtu vērā ieguldījumu ienākumus, kā atļauts ar Direktīvas 91/674/EEK 60. panta 1. punkta g) apakšpunktu, pieejamo maksātspējas normu samazina par starpību starp nediskontētajām tehniskajām rezervēm vai tehniskajām rezervēm pirms atrēķināšanas, kā atspoguļots pārskata pielikumā, un diskontētajām tehniskajām rezervēm vai tehniskajām rezervēm pēc atrēķināšanas. Šo korekciju veic attiecībā uz visiem Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitītiem riskiem, izņemot tādus, kas minētā pielikuma A punktā uzskaitīti kā 1. un 2. nozares riski. Pārējo nozaru riskiem, kas nav minētā pielikuma A punktā uzskaitītie 1. un 2. nozares riski, nav jāveic korekcija attiecībā uz mūža rentes apdrošināšanas diskontēšanu, kas iekļauta tehniskajās rezervēs.

Papildus pirmajā un otrajā daļā norādītajiem atskaitījumiem no pieejamās maksātspējas normas atrēķina šādus posteņus:

a) pārapdrošināšanas uzņēmuma dalība šādos uzņēmumos:

i) apdrošināšanas uzņēmumi Direktīvas 73/239/EEK 6. panta, Direktīvas 2002/83/EK 4. panta vai Direktīvas 98/78/EK 1. panta b) punkta nozīmē;

ii) pārapdrošināšanas uzņēmumi šīs direktīvas 3. panta nozīmē vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums Direktīvas 98/78/EK 1. panta 1. punkta nozīmē;

iii) apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē;

iv) kredītiestādes un finanšu iestādes Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. un 5. punkta nozīmē;

v) ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes Direktīvas 93/22/EEK[75] 1. panta 2. punkta nozīmē un Direktīvas 93/6/EEK[76] 2. panta 4. un 7. punkta nozīmē;

b) katrs no šiem posteņiem, ko pārapdrošināšanas uzņēmums tur attiecībā uz a) apakšpunktā definētajām juridiskajām personām, kurās tam ir dalība:

i) finanšu instrumenti, kas minēti 4. punktā;

ii) finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktā;

iii) pakārtoto prasījumu un finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 2000/12/EK 35. pantā un 36. panta 3. punktā.

Ja citu kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību, finanšu iestāžu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību kapitāldaļas ir turējumā uz laiku finansiālas palīdzības nolūkā, lai reorganizētu vai glābtu attiecīgo iestādi, kompetentā iestāde var atteikties no noteikuma par trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem atskaitījumiem.

Dalībvalstis saviem pārapdrošināšanas uzņēmumiem kā alternatīvu to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minēto posteņu atrēķināšanai, ko pārapdrošināšanas uzņēmums tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un finanšu iestādēs, var atļaut mutatis mutandis piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā paredzēto 1., 2. vai 3. metodi. No tām 1. metodi (konsolidēto uzskaiti) piemēro vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par integrētās vadības un iekšējās kontroles līmeni attiecībā uz tiem subjektiem, kas būtu jākonsolidē. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

Dalībvalstis var noteikt, ka maksātspējas normas aprēķināšanai, kā noteikts šajā direktīvā, pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas pakļauti papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 98/78/EK vai papildu uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatrēķina trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētie posteņi, ko tur kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz ko tiek attiecināta papildu uzraudzība.

Šajā punktā minēto dalību atrēķināšanai dalība nozīmē dalību Direktīvas 98/78/EK 1. panta f) punkta nozīmē.

3. Pieejamo maksātspējas rezervi var veidot arī:

a) kumulatīvs priekšrocību akciju kapitāls un subordinētais aizņēmuma kapitāls līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko robežu, kur ne vairāk kā 25 % sastāv no subordinētajiem aizņēmumiem ar noteiktu termiņu vai noteikta termiņa kumulatīva priekšrocību akciju kapitāla, ja pastāv saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām pārapdrošināšanas uzņēmuma bankrota vai likvidācijas gadījumā subordinētā aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, iekams nav atmaksāti visi citi šajā laikā nenokārtotie parādi.

Subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem nosacījumiem:

i) vērā ņem vienīgi faktiski iemaksātus līdzekļus;

ii) noteikta termiņa aizņēmumu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi. Ne vēlāk kā gadu pirms atmaksas dienas pārapdrošināšanas uzņēmums iesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plānu, kurā norādīts, kā pieejamā maksātspējas norma tiks uzturēta vai kā tā sasniegs prasīto apjomu līdz noteiktajam termiņam, ja vien daļa, kādu pieejamajā maksātspējas normā veido aizņēmums, netiek pakāpeniski samazināta vismaz piecus gadus pirms atmaksas dienas. Kompetentās iestādes var atļaut šādus aizņēmumus atmaksāt pirms termiņa, ja aizdevējs pārapdrošināšanas uzņēmums iesniedz pieteikumu un tā pieejamā maksātspējas norma nesarūk zem noteiktā līmeņa;

iii) beztermiņa aizņēmumus pieprasa atmaksāt, tikai iesniedzot maksāšanas pieprasījumu piecus gadus iepriekš, izņemot gadījumu, ja aizņēmumu vairs neuzskata par daļu no pieejamās maksātspējas normas vai ja pirmstermiņa atmaksai ir vajadzīga kompetentās iestādes īpaša piekrišana. Otrā gadījumā pārapdrošināšanas uzņēmums informē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētās atmaksas dienas, norādot pieejamo un pieprasīto maksātspējas normu gan pirms, gan pēc atmaksas. Kompetentās iestādes atļauj atmaksāšanu tikai tad, ja pārapdrošināšanas uzņēmuma pieejamā maksātspējas norma nesarūk zem noteiktā līmeņa;

iv) aizņēmuma līgumā nav klauzulu, kas noteiktu, ka īpašos apstākļos, kas nav pārapdrošināšanas uzņēmuma likvidācija, parāds ir atmaksājams pirms līgumā norādītajiem atmaksas termiņiem;

v) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem;

b) beztermiņa vērtspapīrus un citus instrumentus, tostarp kumulatīvās priekšrocību kapitāldaļas, izņemot tās, kas minētas a) apakšpunktā, līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu, šādu vērtspapīru kopsummai un subordinētajam aizņēmuma kapitālam, kas minēts a) apakšpunktā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

i) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

ii) emisijas līgums nodrošina pārapdrošināšanas uzņēmumam iespēju atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

iii) aizdevēja prasījumus pret pārapdrošināšanas uzņēmumu ierindo tikai pēc visiem nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

iv) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, paredz spēju samaksāt parādu un nesamaksāto procentu radītos zaudējumus, nodrošinot pārapdrošināšanas uzņēmumam iespēju turpināt darbību;

v) var ņemt vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

4. Pēc pieprasījuma un pamatojuma, ko pārapdrošināšanas sabiedrība iesniedz kompetentajai iestādei piederības dalībvalstī, un ar šīs iestādes piekrišanu pieejamajā maksātspējas rezervē var būt arī:

a) puse no nesamaksātā daļu kapitāla vai sākumfonda, tiklīdz samaksātā daļa sasniedz 25 % no šā daļu kapitāla vai fonda, līdz 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu;

b) nedzīvības savstarpējās apvienībās vai savstarpēja veida apvienībās ar mainīgiem ieguldījumiem – visas prasības pret to biedriem sakarā ar papildieguldījumu piesaistīšanu finanšu gada laikā līdz pusei no maksimālo ieguldījumu un faktiski saņemto ieguldījumu starpības, līdz robežai 50 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu. Valsts kompetentās iestādes nosaka pamatnostādnes, kurās izklāstīti nosacījumi, kādos var pieņemt papildieguldījumus;

c) jebkādas slēptās tīrās rezerves, kas atklājas aktīvu novērtēšanā, ciktāl šādām slēptām tīrajām rezervēm nav izņēmuma raksturs.

5. Turklāt, ja pārapdrošināšanas uzņēmums piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedzis pieteikumu kopā ar pierādījumiem un kompetentā iestāde tam piekrīt, attiecībā uz dzīvības pārapdrošināšanu pieejamo maksātspējas normu var veidot:

a) līdz 2009. gada 31. decembrim summa, kas vienāda ar 50 % no uzņēmuma paredzamās peļņas, bet nepārsniedz 25 % no pieejamās maksātspējas normas vai pieprasītās maksātspējas normas, izvēloties mazāko summu; paredzamās peļņas apjomu iegūst, reizinot paredzēto gada peļņu ar koeficientu, kas atbilst vidējam atlikušajam apdrošināšanas polišu derīguma termiņam; izmantotais koeficients nedrīkst būt lielāks par "seši"; paredzētā gada peļņa nepārsniedz vidējo aritmētisko no pēdējos piecos finanšu gados gūtās peļņas Direktīvas 2002/83/EK 2. panta 1. punktā uzskaitītajās darbības jomās.

Kompetentās iestādes var vienīgi piekrist tam, ka šādu summu iekļauj pieejamajā maksātspējas normā:

i) ja kompetentajām iestādēm ir iesniegts aktuārpārskats, kur apstiprināta šīs sagaidāmās peļņas varbūtība; un

ii) ciktāl vērā vēl nav ņemta tā sagaidāmā peļņas daļa, ko gūst no slēptām tīrajām rezervēm, kas minētas 4. punkta c) apakšpunktā;

b) gadījumā, ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana, vai gadījumā, ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kas līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam. Šī summa tomēr nevar pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un matemātiskajām rezervēm visām tām polisēm, attiecībā uz ko var piemērot cilmerēšanu. No starpības atrēķina kā aktīvus iegrāmatotās neamortizētās klientu piesaistes izmaksas.

6. Grozījumus šā panta 1. līdz 5. punktā, ņemot vērā pārmaiņas, kas pamato pieejamā maksātspējas normā iekļaujamo elementu tehnisku pielāgojumu, pieņem saskaņā ar 55. panta 2. punktā noteikto procedūru.

2. iedaļa

PIEPRASīTā MAKSāTSPēJAS NORMA

37. PANTS

Pieprasītā maksātspējas norma nedzīvības pārapdrošināšanas darbībām

1. Obligāto maksātspējas normu nosaka, pamatojoties vai nu uz apdrošināšanas prēmiju, vai maksājumu gada apjomu, vai arī uz prasījumu vidējo apjomu pēdējos trijos finanšu gados.

Tomēr tiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuri galvenokārt paraksta tikai vienu vai vairākus riskus, kas saistīti ar kredītu, vētru, krusu vai salu, prasījumu vidējo apjomu aprēķina, pamatojoties uz pēdējiem septiņiem finanšu gadiem.

2. Ievērojot 40. pantu, pieprasītās maksātspējas normas apjoms ir vienāds ar lielāko no diviem šī panta 3.un 4. punktā izklāstītajiem rezultātiem.

3. Prēmiju bāzi aprēķina pēc parakstītajām bruto prēmijām vai maksājumiem, vai iekasētajām bruto prēmijām, vai maksājumiem, kas aprēķinātas, kā norādīts turpmāk, ņemot vērā augstāko lielumu.

Prēmijas vai iemaksas attiecībā uz Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari palielina par 50 %.

Prēmijas vai iemaksas attiecībā uz citām nozarēm, izņemot Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari, var palielināt par līdz pat 50 % no īpašām pārapdrošināšanas darbībām vai īpašiem līguma veidiem, lai ņemtu vērā šo darbību vai līgumu specifiku, saskaņā ar šīs direktīvas 55. panta 2. punktā minēto procedūru. Prēmijas vai iemaksas, tostarp ar prēmijām vai iemaksām saistītos papildmaksājumus, kas pēdējā finanšu gadā pienākas par visiem pārapdrošināšanas darījumiem visos finanšu gados, summē.

No šīs summas atrēķina to prēmiju vai iemaksu kopsummu, kas pēdējā finanšu gadā anulētas, kā arī kopējo nodokļu un nodevu summu no prēmijām vai iemaksām, kas ieskaitītas kopsummā.

Šādi iegūtu summu sadala divās daļās, pirmajā iekļaujot līdz EUR 50000000 un otrajā atstājot atlikumu; attiecīgās daļas, kas atbilst 18 % un 16 % no minētajiem daudzumiem, tad saskaita kopā.

Šādi iegūto summu reizina ar koeficientu attiecībā uz pēdējo trīs finanšu gadu summu starp to atlīdzību apjomu, kas pārapdrošināšanas uzņēmumam jāizpilda pēc tam, kad atskaitītas summas, ko atgūst retrocesijā, un atlīdzību bruto apjomu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %. Pārapdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas arī var atskaitīt kā retrocesiju.

Ar kompetento iestāžu atļauju prēmiju un iemaksu noteikšanai var izmantot statistikas metodes.

4. Atlīdzību bāzi aprēķina šādi, attiecībā uz Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari izmantojot atlīdzību, rezervju un piedziņas summas, kas palielinātas par 50 %.

Atlīdzību, rezervju un piedziņas summas attiecībā uz citām nozarēm, izņemot Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari, var palielināt līdz pat 50 % no īpašām pārapdrošināšanas darbībām vai īpašiem līguma veidiem, lai ņemtu vērā šo darbību vai līgumu specifiku, saskaņā ar šīs direktīvas 55. panta 2. punktā minēto procedūru.

Izmaksātās atlīdzības 1. punktā noteiktajos laika posmos, neatskaitot atlīdzības, ko sedz retrocesionāri, summē.

Šai summai pieskaita vēl atlikto apdrošināšanas atlīdzību rezerves, kas noteiktas pēdējā finanšu gada beigās.

No šīs summas atrēķina piedziņas summu apjomu, kas samaksātas 1. punktā norādītajā laikā.

No atlikušās summas atskaita atlikto atlīdzību tehniskās rezerves, kuras radušās otrā finanšu gada sākumā, kas ir pirms pēdējā finanšu gada, par kuru sastādīti pārskati. Ja 1. punktā noteiktais pārskata periods ir septiņi gadi, tad no atlikušās summas atskaita atlikto atlīdzību tehniskās rezerves, kuras radušās sestā finanšu gada sākumā, kas ir pirms tā pēdējā finanšu gada, par kuru sastādīti pārskati.

Saskaņā ar 1. punktā noteikto pārskata periodu vienu trešdaļu vai vienu septītdaļu no šādi iegūtas summas sadala divās daļās, pirmajā ieskaitot līdz EUR 35000000, bet otrajā atstājot atlikumu; attiecīgās daļas, kas atbilst 26 % un 23 % no minētajiem daudzumiem, tad saskaita kopā.

Šādi iegūto summu reizina ar koeficientu attiecībā uz pēdējo trīs finanšu gadu summu starp to atlīdzību apjomu, kas uzņēmumam jāizpilda pēc tam, kad atskaitītas summas, ko atgūst retrocesijā, un prasījumu bruto apjomu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %. Pārapdrošināšanas uzņēmumam iesniedzot pieteikumu ar apliecinošiem pierādījumiem piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un saņemot tās piekrišanu, no 46. pantā minētajām īpašam nolūkam dibinātajām sabiedrībām atgūstamās summas arī var atskaitīt kā retrocesiju.

Ar kompetento iestāžu atļauju atlīdzību, rezervju un piedziņas summu noteikšanai var izmantot statistikas metodes.

5. Ja pieprasītā maksātspējas norma, kas aprēķināta saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, ir zemāka, nekā iepriekšējā gada pieprasītā maksātspējas norma, tad pieprasītā maksātspējas norma ir vismaz vienāda ar iepriekšējā gada vajadzīgo maksātspējas normu reizinātu ar attiecību starp atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervju apjomu pēdējā finanšu gada beigās un atlikto apdrošināšanas atlīdzību tehnisko rezervju apjomu pēdējā finanšu gada sākumā. Šajos aprēķinos tehniskās rezerves rēķina, atskaitot retrocesiju, bet proporcija nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāka par "1".

6. Veselības apdrošināšanas pārapdrošināšanā, kur izmanto tādus pašus tehniskus paņēmienus kā dzīvības apdrošināšanā, katru procentuālo dalījumu, ko piemēro 3. punkta piektajā daļā un 4. punkta septītajā daļā minētajām daļām, samazina trīskārt, ja:

a) izmaksātās prēmijas aprēķina, pamatojoties uz slimības tabulām saskaņā ar apdrošināšanā izmantojamo matemātisko metodi;

b) izveido rezerves vecuma palielināšanās faktoram;

c) iekasē papildu prēmiju, lai izveidotu pietiekama apjoma tehniskās rezerves;

d) apdrošināšanas uzņēmums var anulēt līgumu tikai līdz trešā apdrošināšanas gada beigām;

e) līgumā paredz prēmiju palielināšanas vai maksājumu samazināšanas iespēju pat jau noslēgtos līgumos.

38. pants

Pieprasītā maksātspējas norma pārapdrošināšanas darbībām dzīvības apdrošināšanā

1. Pieprasīto maksātspējas normu pārapdrošināšanas darbībām dzīvības apdrošināšanā nosaka saskaņā ar 37. pantu.

2. Neatkarīgi no šī panta 1. punkta, piederības dalībvalsts var noteikt, ka apdrošināšanas darbības pārapdrošināšanas nozarēm, ko nosaka Direktīvas 2002/83/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un kas saistītas ar ieguldījumu fondiem vai dalības līgumiem, un darbībām, kas minētas Direktīvas 2002/83/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, prasīto maksātspējas normu nosaka saskaņā ar Direktīvas 2002/83/EK 28. pantu.

39. pants

Pieprasītā maksātspējas norma tādam pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas vienlaicīgi veic pārapdrošināšanu nedzīvības apdrošināšanas un dzīvības apdrošināšanas jomā

1. Piederības dalībvalsts nosaka, ka ikvienam pārapdrošināšanas uzņēmumam, kas vienlaicīgi veic dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanu, jābūt pieejamai maksātspējas normai, kas sedz kopējo summu pieprasītajai maksātspējas normai dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanā, ko attiecīgi nosaka saskaņā ar 37. un 38. pantu.

2. Ja pieejamā maksātspējas norma nesasniedz šā panta 1. punktā paredzēto līmeni, kompetentās iestādes piemēro 42. un 43. pantā paredzētos pasākumus.

3. iedaļa

GARANTIJAS FONDS

40. PANTS

Garantijas fonda apjoms

1. Garantijas fonds ir viena trešdaļa no pieprasītās maksātspējas normas, kas noteikta 37., 38. un 39. pantā. Šo fondu veido posteņi, kas uzskaitīti 36. panta 1. līdz 3. punktā, un ar piederības dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu posteņi, kas uzskaitīti 36. panta 4. punkta c) apakšpunktā.

2. Garantijas fonds nav mazāks par obligāto minimumu EUR 3000000.

Ikviena dalībvalsts var noteikt, ka attiecībā uz kaptīvajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem minimālais garantijas fonds nav mazāks par EUR 1000000.

41. pants

Garantijas fonda apjoma pārskats

1. Šīs direktīvas 40. panta 2. punktā paredzētās summas, kas izteiktas euro, no 2007. gada 10 decembra katru gadu pārskata, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko Statistikas birojs publicējis attiecībā uz visām dalībvalstīm.

Summas pielāgo automātiski, palielinot pamatsummu, kas izteikta euro, par minētā indeksa izmaiņu procentu daļu laika posmā no šīs direktīvas stāšanās spēkā līdz pārskata datumam un noapaļojot to uz augšu līdz daudzkārtnim EUR 100000.

Ja izmaiņu procenti kopš pēdējās pielāgošanas nesasniedz 5 %, pielāgošanu neveic.

2. Komisija katru gadu informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārskatīšanu un 1. punktā minēto koriģēto summu.

ê2005/68/EK 45. pants

217. pantsIerobežota pārapdrošināšana

òjauns

1. Dalībvalstis var nodrošināt, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas slēdz ierobežotas pārapdrošināšanas līgumus vai veic ierobežotas pārapdrošināšanas darījumus, spēj pienācīgi uzraudzīt, vadīt un kontrolēt no šiem līgumiem vai darījumiem izrietošos riskus, kā arī ziņot par tiem.

2. Lai nodrošinātu saskaņotas pieejas pieņemšanu attiecībā uz ierobežotas pārapdrošināšanas darījumiem, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, ar ko precizē 1. punkta noteikumus par to risku uzraudzību, vadību un kontroli, kas rodas ierobežotas pārapdrošināšanas darījumos.

Minētos īstenošanas pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, cita starpā papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2005/68/EK 45. pants

1. Piederības dalībvalsts par ierobežotas pārapdrošināšanas darbību veikšanu var ieviest īpašas normas attiecībā uz:

obligātiem nosacījumiem, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

stabilām administratīvām un grāmatvedības procedūrām, piemērotu iekšējās kontroles mehānismu un riska vadības prasībām;

grāmatvedības, piesardzības un statistiskās informācijas prasībām;

tehnisko rezervju izveidošanu, lai nodrošinātu to atbilstību, drošību un objektivitāti;

tehnisko rezervju segumam paredzēto aktīvu ieguldījumiem, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā pārapdrošināšanas uzņēmuma darbības veids, it īpaši sagaidāmo atlīdzību maksājumu raksturs, apjoms un ilgums, lai garantētu aktīvu pietiekamību, likviditāti, drošību, ienesīgumu un saskaņotību;

noteikumiem, kas attiecas uz pieejamo maksātspējas normu, pieprasīto maksātspējas normu un minimālo garantijas fondu, kuru pārapdrošināšanas uzņēmums uztur attiecībā uz ierobežotas pārapdrošināšanas darbībām.

ê2005/68/EK 2. panta 1. punkta q) apakšpunkts (pielāgots)

q) 3. √Šā panta 1. un 2. punktā ∏ "ierobežota pārapdrošināšana" ir pārapdrošināšana, kurā tiešais maksimālais zaudējumu potenciāls, kas izteikts kā maksimālais nodotais ekonomiskais risks, ko izraisa gan nozīmīga parakstīšanas riska, gan laika riska nodošana, pārsniedz prēmiju visā līguma darbības laikā par ierobežotu, bet nozīmīgu summu, kopā ar vismaz vienu no šādām divām īpašībām:

ia) skaidra un materiāli izteikta laika vērtība naudai naudas vērtība laikā;

iib) līguma noteikumi, lai ar laiku izlīdzinātu dalībnieku ekonomiskās pieredzes līmeni un sasniegtu plānotā riska nodošanu.

ê2005/68/EK 45. pants

2. Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai to valsts tiesību aktu tekstus, kas paredz pasākumus saskaņā ar 1. punktu.

ê2005/68/EK 46. pants (pielāgots)

ðjauns

218. pants Īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības

1. Ja dalībvalsts √ Dalībvalstis ∏ nolemj ļaut ð ļauj ï izveidot savā teritorijā īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības šīs direktīvas nozīmē, tā prasa iepriekšēju oficiālu saskaņošanu ð par ko iepriekš jāsaņem uzraudzības iestāžu apstiprinājums ï .

2. Dalībvalsts, kurā ir dibināta īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība, ievieš nosacījumus, kas jāievēro šāda uzņēmuma darbībā. Tostarp dalībvalsts ievieš noteikumus, kas attiecas uz:

ð 2. Lai nodrošinātu to, ka pieņemta saskaņota pieeja attiecībā uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka: ï

a) pilnvaru apjomu licences piemērošanas jomu;

b) obligātiemos nosacījumiemus, kas ietverami visos noslēgtajos līgumos;

c) īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vadītāju abu reputāciju un piemērotu profesionālo kvalifikāciju ð atbilstības un piemērotības prasības ï ;

d) piemērotām un atbilstošām atbilstības un piemērotības prasībāmas, kas izvirzītas dalībniekiem akcionāriem vai biedriem dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā;

e) stabilāmas administratīvāms un grāmatvedības procedūrāmas, piemērotus iekšējās kontroles mehānismus un riska vadības prasībāmas;

f) grāmatvedības, piesardzības konsultatīvās uzraudzības un statistiskās informācijas prasībāmas;

g) īpašam nolūkam dibināto sabiedrību maksātspējas prasībāmas.

Minētos īstenošanas pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, cita starpā papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

ê2005/68/EK 46. pants

3. Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstis nekavējoties iesniedz Komisijai to valsts tiesību aktu tekstus, kas paredz pasākumus saskaņā ar 2. punktu.

ê98/78/EK

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) apdrošināšanas uzņēmums ir uzņēmums, kas saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6. pantu;

b) trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums ir uzņēmums, kam būtu vajadzīga licence saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6. pantu, ja tā juridiskā adrese būtu bijusi Kopienā;

2005/68/EK 59. panta 2. punkta a) apakšpunkts

c)pārapdrošināšanas uzņēmums ir uzņēmums, kas oficiāli licencēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/68/EK (2005. gada 16. novembris) par pārapdrošināšanu 3. pantu[77];

ê98/78/EK

d)mātes uzņēmums ir mātes uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta nozīmē[78] un jebkurš uzņēmums, kas pēc kompetento iestāžu uzskata faktiski dominē citā uzņēmumā;

e)meitas uzņēmums ir meitas uzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta nozīmē un jebkurš uzņēmums, kurā mātes uzņēmums pēc kompetento iestāžu uzskata faktiski dominē. Arī meitas uzņēmumu meitas uzņēmumus uzskata par tā mātes uzņēmuma meitas uzņēmumiem, kurš ir pirmais no šiem uzņēmumiem;

f)dalība nozīmē dalību Direktīvas 78/660/EEK 17. panta pirmā teikuma nozīmē[79] vai tieši vai netieši piederošus vismaz 20 % kāda uzņēmuma balsstiesību vai kapitāla;

ê2002/87/EK 28. panta 1. punkts

g)dalībuzņēmums ir uzņēmums, kas ir vai nu mātesuzņēmums vai cits uzņēmums, kuram ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts atbilstīgi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktam;

h)saistīts uzņēmums ir vai nu meitasuzņēmums vai cits uzņēmums, kurā ir līdzdalība, vai arī uzņēmums, kas ar citu uzņēmumu ir saistīts atbilstīgi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktam;

2005/68/EK 59. panta 2. punkta a) apakšpunkts

i)apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums, kura galvenā funkcija ir iegūt un īstenot dalību meitasuzņēmumos, ja minētie meitasuzņēmumi ir tikai vai galvenokārt apdrošināšanas uzņēmumi, pārapdrošināšanas uzņēmumi, trešo valstu apdrošināšanas uzņēmumi vai trešo valstu pārapdrošināšanas uzņēmumi un ja vismaz viens no šiem meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums, un kurš nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos[80] nozīmē;

j)jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums, izņemot apdrošināšanas uzņēmumus, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumus, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības un jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, ja vismaz viens no tā meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums;

k)kompetentās iestādes ir valsts iestādes, kuras ar likumu vai citiem normatīviem aktiem pilnvarotas uzraudzīt apdrošināšanas uzņēmumus vai pārapdrošināšanas uzņēmumus;

2005/68/EK 59. panta 2. punkta b) apakšpunkts

l)trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums ir uzņēmums, kam būtu vajadzīga licence saskaņā ar Direktīvas 2005/68/EK 3. pantu, ja tā galvenais birojs atrastos Kopienā.

ê2005/68/EK 59. panta 3. punkts

2. pants

Apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības piemērošanas gadījumi

1. Papildus noteikumiem Direktīvā 73/239/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu[81] un Direktīvā 2005/68/EK, kurās noteikti apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības noteikumi, dalībvalstis paredz to apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzību, kas ir dalībuzņēmumi vismaz vienā apdrošināšanas uzņēmumā, pārapdrošināšanas uzņēmumā, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumā vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumā, papildināt saskaņā ar šīs direktīvas 5., 6., 8. un 9. pantu.

2. Uz visiem tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums ir apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, attiecināma papildu uzraudzība atbilstoši 5. panta 2. punkta un 6., 8. un 10. panta noteikumiem.

3. Uz visiem tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmums ir jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, attiecināma papildu uzraudzība atbilstoši 5. panta 2. punkta un 6. un 8. panta noteikumiem.

3. pants

Papildu uzraudzības darbības joma

1. Papildu uzraudzība saskaņā ar 2. pantu nekādi nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu atsevišķi jāņem uzraudzībā trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība.

2. Papildu uzraudzībā ņem vērā šādus uzņēmumus, kas minēti 5., 6., 8., 9. un 10. pantā:

- apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītie uzņēmumi,

- dalībuzņēmumi apdrošināšanas uzņēmumā vai pārapdrošināšanas uzņēmumā,

- apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dalībuzņēmuma saistītie uzņēmumi.

3. Neskarot I pielikuma 2.5. punktu un II pielikuma 4. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu 2. pantā minētajai papildu uzraudzībai nepakļaut uzņēmumus ar juridisko adresi trešā valstī, ja pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai.

Turklāt kompetentās iestādes, kas atbild par papildu uzraudzību, var atsevišķos gadījumos pieņemt lēmumu nepakļaut uzņēmumu 2. punktā minētajai papildu uzraudzībai šādos gadījumos:

- ja uzņēmumam, kas būtu jāiekļauj, ir maza nozīme saistībā ar apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības mērķiem,

- ja attiecīgā uzņēmuma finansiālās situācijas iekļaušana nesaskanētu ar apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzības mērķiem vai radītu maldinošu priekšstatu par tiem.

4. pants

Kompetentās iestādes, kas veic papildu uzraudzību

1. Papildu uzraudzību veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 2002/83/EK 4. pantu, vai Direktīvas 2005/68/EK 3. pantu.

2. Ja viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums, trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums vai jauktas darbības apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība ir mātesuzņēmums tādiem apdrošināšanas uzņēmumiem vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kam licences piešķirtas divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par to, kura no tām īstenos papildu uzraudzību.

3. Ja dalībvalstī apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu uzraudzība ir vairāk nekā vienas iestādes kompetencē, dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus minēto iestāžu koordinācijai.

ê98/78/EK

5. pants

Informācijas pieejamība un kvalitāte

ê2005/68/EK 59. panta 4. punkts

1. Dalībvalstis nosaka, ka kompetentās iestādes prasa, lai katra papildu uzraudzībai pakļauta apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma rīcībā būtu piemēroti iekšējās kontroles mehānismi tādu datu un informācijas uzrādīšanai, kas atbilst šādas papildu uzraudzības mērķiem.

ê98/78/EK

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nebūtu juridisku šķēršļu, kas liedz uzņēmumiem, uz ko attiecas papildu uzraudzība, un to saistītajiem uzņēmumiem un dalībuzņēmumiem apmainīties ar informāciju, kas ir svarīga šādas papildu uzraudzības vajadzībām.

ê2005/68/EK 59. panta 5. punkts

6. pants

Piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentajām iestādēm, kuras atbild par papildu uzraudzību, būtu pieejama visa informācija, kam var būt nozīme šādai papildu uzraudzībai pakļauta apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma uzraudzībā. Kompetentās iestādes pašas var tieši vērsties pie attiecīgajiem 3. panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem pēc vajadzīgās informācijas tikai tad, ja šāda informācija attiecīgajam apdrošināšanas uzņēmumam vai pārapdrošināšanas uzņēmumam ir lūgta, bet tas to nav sniedzis.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā attiecīgās kompetentās iestādes pašas vai ar to personu starpniecību, ko tās norīkojušas šajā uzdevumā, var veikt 1. punktā minētās informācijas pārbaudi uz vietas:

- apdrošināšanas uzņēmumā, kas pakļauts papildu uzraudzībai,

- pārapdrošināšanas uzņēmumā, kas pakļauts papildu uzraudzībai,

- šā apdrošināšanas uzņēmuma meitasuzņēmumos,

- šā pārapdrošināšanas uzņēmuma meitasuzņēmumos,

- šā apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumos,

- šā pārapdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmumos,

- šā apdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmuma meitasuzņēmumos,

- šā pārapdrošināšanas uzņēmuma mātesuzņēmuma meitasuzņēmumos.

3. Ja, piemērojot šo pantu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt svarīgas ziņas par kādu uzņēmumu, kas atrodas citā dalībvalstī, kurš ir papildu uzraudzībai pakļautā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītais apdrošināšanas uzņēmums, saistītais pārapdrošināšanas uzņēmums, meitasuzņēmums, mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, šādu pārbaudi veikt tām jālūdz šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes. Iestādēm, kas saņem šādu lūgumu, savas kompetences ietvaros ir jāreaģē uz to, pašām veicot pārbaudi vai ļaujot to darīt iestādēm, kas izteikušas šādu lūgumu, vai kādam revidentam vai ekspertam.

Ja šo lūgumu izteikusī kompetentā iestāde pati neveic pārbaudi, tā, ja vēlas, var piedalīties pārbaudē.

7. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1. A apdrošināšanas uzņēmumi vai pārapdrošināšanas uzņēmumi, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs, ir tieši vai netieši saistīti vai tiem ir kopīgs dalībuzņēmums, katras dalībvalsts kompetentās iestādes pēc lūguma viena otrai nodod visu attiecīgo informāciju, kas var darīt iespējamu vai atvieglināt uzraudzības īstenošanu saskaņā ar šo direktīvu, un pēc savas iniciatīvas dara zināmu pārējām kompetentajām iestādēm informāciju, kas tām varētu būt būtiska.

2. Ja apdrošināšanas uzņēmums vai pārapdrošināšanas uzņēmums un kredītiestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/12/EK[82] (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu nozīmē vai ieguldījumu sabiedrība Padomes Direktīvas 93/22/EEK[83] (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā nozīmē, vai abas ir tieši vai netieši saistītie uzņēmumi vai tiem ir kopīgs dalībuzņēmums, kompetentās iestādes un iestādes, kas atbild par šo citu uzņēmumu uzraudzību, cieši sadarbojas. Neierobežojot savus attiecīgos pienākumus, šīs iestādes sniedz cita citai informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu izpildi, jo īpaši, īstenojot šo direktīvu.

3. Uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo direktīvu, un jo īpaši uz šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kas definēts Padomes Direktīvas 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) 16. pantā[84], Direktīvas 2002/83/EK 16. pantā un Direktīvas 2005/68/EK 24. līdz 30. pantā.

8. pants

Grupas iekšējie darījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes īsteno tādu darījumu vispārīgu uzraudzību, kuri notiek:

a) starp apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu un:

i) apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistīto uzņēmumu,

ii) apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dalībuzņēmumā,

iii) apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dalībuzņēmuma saistīto uzņēmumu;

b) starp apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu un fizisku personu, kam ir dalība:

i) apdrošināšanas uzņēmumā, pārapdrošināšanas uzņēmumā vai kādā no tā saistītajiem uzņēmumiem,

ii) apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dalībuzņēmumā,

iii) apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dalībuzņēmuma saistītajā uzņēmumā.

Šie darījumi jo īpaši attiecas uz:

- aizdevumiem,

- garantijām un ārpusbilances darījumiem,

- elementiem, kas izmantojami maksātspējas normai,

- ieguldījumiem,

- pārapdrošināšanas un retrocesijas darījumiem,

- vienošanos dalīties izmaksās.

2. Dalībvalstis prasa, lai apdrošināšanas uzņēmumiem un pārapdrošināšanas uzņēmumiem būtu pienācīgas riska pārvaldības procedūra un iekšējās kontroles mehānismi, ieskaitot pareizas atskaites un grāmatvedības procedūras, lai pienācīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un kontrolētu 1. punktā paredzētos darījumus. Dalībvalstis arī prasa, lai vismaz reizi gadā apdrošināšanas uzņēmumi un pārapdrošināšanas uzņēmumi kompetentajām iestādēm ziņotu par nozīmīgiem darījumiem. Kompetentās iestādes pārskata šīs procedūras un šos mehānismus.

Ja no šās informācijas tiek secināts, ka apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspēja ir apdraudēta vai var būt apdraudēta, kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.

ê98/78/EK

9. pants

Koriģētās maksātspējas prasība

1. Šās direktīvas 2. panta 1. punktā minētajā gadījumā dalībvalstis prasa, lai tiktu izdarīts koriģētās maksātspējas aprēķins saskaņā ar I pielikumu.

2. Saistītos uzņēmumus, dalībuzņēmumus vai dalībuzņēmuma saistītos uzņēmumus iekļauj 1. punktā minētajā aprēķinā.

ê2005/68/EK 59. panta 6. punkts

3. Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāti uzrāda negatīvu koriģēto maksātspēju, kompetentās iestādes veic attiecīgus pasākumus attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.

ê98/78/EK

10. pants

ê2005/68/EK 59. panta 7. punkta a) apakšpunkts

Apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, trešo valstu apdrošināšanas uzņēmumi un trešo valstu pārapdrošināšanas uzņēmumi

ê98/78/EK

1. Šās direktīvas 2. panta 2. punktā minētajā gadījumā dalībvalstis prasa, lai tiktu piemērota papildu uzraudzības metode saskaņā ar II pielikumu.

ê2005/68/EK 59. panta 7. punkta b) apakšpunkts

2. Gadījumā, kas minēts 2. panta 2. punktā, aprēķinā iekļauj visus apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmuma vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītos uzņēmumus, kā noteikts II pielikumā.

3. Ja uz šā aprēķina pamata kompetentās iestādes secina, ka ir apdraudēta vai var būt apdraudēta tāda apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspēja, kurš ir meitasuzņēmums apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumam vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumam, tās veic vajadzīgos pasākumus attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma līmenī.

ê2002/87/EK 28. panta 4. punkts

10.a pants

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm

1. Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sarunu ceļā izstrādātu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem papildu uzraudzības veikšanai attiecībā uz:

a) apdrošināšanas uzņēmumiem, kuru dalībuzņēmumi ir tādi uzņēmumi 2. panta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī; un

ê2005/68/EK 59. panta 8. punkta a) apakšpunkts

b) pārapdrošināšanas uzņēmumi, kuru dalībuzņēmumi ir tādi uzņēmumi 2. panta nozīmē, kuru galvenie biroji atrodas kādā trešā valstī; un

c) trešās valsts apdrošināšanas uzņēmumi vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmumi, kuru dalībuzņēmumi ir tādi uzņēmumi 2. panta nozīmē, kam galvenie biroji atrodas Kopienā.

ê2005/68/EK 59. panta 48. punkta b) apakšpunkts

2. Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem cenšas nodrošināt gan to, ka

a) dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kuriem ir meitasuzņēmumi vai pieder dalība uzņēmumos ārpus Kopienas; un

b) trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu apdrošināšanas uzņēmumu un pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzībai, kuru galvenie biroji atrodas šo valstu teritorijā un kuriem ir meitasuzņēmumi vai pieder dalība uzņēmumos vienā vai vairākās dalībvalstīs.

ê2005/1/EK 7. panta 1. punkts

3. Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību izskata 1. punktā minēto sarunu iznākumu un izrietošo situāciju.

ê2002/87/EK 28. panta 4. punkts

10.b pants

Apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību vadība Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

òjauns

III SADAĻA

APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU GRUPAS UZRAUDZĪBA

I NODAļA –– GRUPAS UZRAUDZīBA: DEFINīCIJAS, PIEMēROšANAS GADīJUMI, PIEMēROšANAS JOMA UN LĪMEņI

1. IEDAļA – DEFINīCIJAS

219. PANTS DEFINīCIJAS

1. Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a) „ dalības sabiedrība ” ir uzņēmējsabiedrība, kas ir vai nu mātes sabiedrība, vai cita uzņēmējsabiedrība, kam ir līdzdalība, vai arī uzņēmējsabiedrība, kas ar citu uzņēmējsabiedrību ir saistīta attiecībās, kas norādītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

b) „ saistītā sabiedrība ” ir vai nu meitas sabiedrība vai cita uzņēmējsabiedrība, kurā ir līdzdalība, vai arī uzņēmējsabiedrība, kas ar citu uzņēmējsabiedrību ir saistīta attiecībās, kas norādītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

c) „ grupa ” ir uzņēmējsabiedrību grupa, kura sastāv no dalības sabiedrības, tās meitas sabiedrībām un struktūrvienībām, kurās dalības sabiedrībai vai tās meitas sabiedrībām ir līdzdalība, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas ar citām uzņēmējsabiedrībām ir saistītas attiecībās, kas norādītas Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punktā;

d) „ grupas uzraudzības iestāde ” ir uzraudzības iestāde, kas atbildīga par grupas uzraudzību, kā noteikts 260. pantā;

e) „ apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ” ir mātes sabiedrība, kuras galvenā funkcija ir iegūt un īstenot līdzdalību meitas sabiedrībās, ja minētās meitas sabiedrības ir tikai vai galvenokārt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un ja vismaz viena no šādām meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, un kura nav jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība [jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība] atbilstīgi Direktīvai 2002/87/EK;

f) „ jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ” ir mātes sabiedrība, kas nav apdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība vai jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība Direktīvas 2002/87/EK nozīmē, ja vismaz viena no tās meitas sabiedrībām ir apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība;

2. Šajā sadaļā uzraudzības iestādes par mātes sabiedrību uzskata arī jebkuru uzņēmējsabiedrību, kas pēc uzraudzības iestāžu uzskata dominējoši ietekmē citu uzņēmējsabiedrību.

Par meitas sabiedrību tās uzskata arī jebkuru uzņēmējsabiedrību, kuru pēc uzraudzības iestāžu uzskata dominējoši ietekmē mātes sabiedrība.

Par līdzdalību tās uzskata arī balsstiesību vai kapitāldaļu tiešu vai netiešu turēšanu uzņēmējsabiedrībā, kura pēc uzraudzības iestāžu uzskata tiek dominējoši ietekmēta.

2. iedaļa –– Piemērošanas gadījumi un piemērošanas joma

220. PANTS GRUPAS UZRAUDZīBAS PIEMēROšANAS GADīJUMI

1. Dalībvalstis saskaņā ar šo sadaļu nodrošina to apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību grupas līmenī, kuras ir grupas daļa.

Šīs direktīvas noteikumus, ar ko nosaka uzraudzības noteikumus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, vērtējot tās katru atsevišķi, turpina piemērot šādām uzņēmējsabiedrībām, ja vien šajā sadaļā nav paredzēts citādi.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka uzraudzība grupas līmenī tiek piemērota šādi:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir dalības sabiedrības vismaz vienā apdrošināšanas sabiedrībā, pārapdrošināšanas sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā saskaņā ar 225. līdz 271. panta noteikumiem;

b) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, saskaņā ar 225. līdz 271. panta noteikumiem;

c) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar 272., 273. līdz 274. panta noteikumiem;

d) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru mātes sabiedrība ir jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar 276. panta noteikumiem.

3. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, ir regulētas uzņēmējsabiedrības saistītā sabiedrība vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var nolemt minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai minētās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības līmenī neveikt 257. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai 258. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu veidu uzraudzību.

221. pantsGrupas uzraudzības piemērošanas joma

1. Grupas uzraudzības veikšana saskaņā ar 220. pantu nenozīmē, ka uzraudzības iestādēm ir jāveic trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības, trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības vai jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības uzraudzība, vērtējot tās katru atsevišķi un neskarot 270. panta noteikumus, ciktāl tas attiecas uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām.

2. Grupas uzraudzības iestāde katrā atsevišķā gadījumā var lemt par uzņēmējsabiedrības neiekļaušanu 220. pantā minētajā grupas uzraudzībā šādos gadījumos:

a) ja uzņēmējsabiedrība atrodas trešā valstī, kurā ir juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai, neskarot 236. panta noteikumus;

b) ja uzņēmējsabiedrība, kura būtu jāiekļauj, ir nenozīmīga attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem;

c) ja uzņēmējsabiedrības iekļaušana būtu nepiemērota vai maldinoša attiecībā uz grupas uzraudzības mērķiem.

Ja vienas grupas atsevišķas uzņēmējsabiedrības, vērtējot katru atsevišķi, var izslēgt atbilstīgi pirmās daļas b) apakšpunktam, tās tomēr ir jāiekļauj, ja, vērtējot kopā, tās nav nenozīmīgas.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde, izņemot steidzamus gadījumus, pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar pārējām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Ja grupas uzraudzības iestāde kādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību neiekļauj grupas uzraudzībā saskaņā ar vienu no gadījumiem, kas minēti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā minētā uzņēmējsabiedrība atrodas, var lūgt grupas galvenajai uzņēmējsabiedrībai jebkādu informāciju, kas var atvieglot attiecīgās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzību.

3. iedaļa – Līmeņi

222. PANTS GALēJā DALīBAS SABIEDRīBA KOPIENAS LīMENī

1. Ja 220. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība ir saistītā sabiedrība citai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai vai citai mātes apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, 225. līdz 271. panta noteikumus piemēro tikai galējās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības līmenī vai tādas galējās apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības līmenī, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā.

2. Ja 1. punktā minētā galējā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, ir saistītā sabiedrība uzņēmējsabiedrībai, uz kuru attiecas papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2002/87/EK 5. panta 2. punktu, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm var nolemt šīs galējās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības līmenī neveikt 257. pantā minēto riska koncentrācijas uzraudzību vai 258. pantā minēto grupas iekšējo darījumu uzraudzību, vai abu veidu uzraudzību.

223. pantsGalējā dalības sabiedrība valsts līmenī

1. Ja 220. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, galvenais birojs neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā galējā dalības sabiedrība Kopienas līmenī, kā norādīts 222. pantā, dalībvalstis var atļaut savām uzraudzības iestādēm pēc apspriešanās ar grupas uzraudzības iestādi un minēto galējo dalības sabiedrību Kopienas līmenī lemt, vai attiecināt grupas uzraudzību uz galējo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību valsts līmenī.

Šādā gadījumā uzraudzības iestāde paskaidro savu lēmumu gan grupas uzraudzības iestādei, gan galējai dalības sabiedrībai Kopienas līmenī.

Direktīvas 225. līdz 271. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis , ievērojot šā panta 2. līdz 6. punkta noteikumus.

2. Attiecībā uz galējo dalības sabiedrību valsts līmenī uzraudzības iestāde grupas uzraudzību var ierobežot līdz vienai vai vairākām II nodaļas iedaļām.

3. Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējai dalības sabiedrībai valsts līmenī, grupas uzraudzības iestādes saskaņā ar 227. panta noteikumiem izvēlēto metodi attiecībā uz 222. pantā norādīto galējo dalības sabiedrību Kopienas līmenī atzīst par noteicošo un uzraudzības iestāde to piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

4. Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējai dalības sabiedrībai valsts līmenī un ja 222. pantā minētā galējā dalības sabiedrība Kopienas līmenī saskaņā ar 238. panta vai 240. panta 5. punkta noteikumiem ir ieguvusi atļauju aprēķināt grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību grupas maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, šo lēmumu atzīst par noteicošo un uzraudzības iestāde to piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

Šādā gadījumā, ja uzraudzības iestāde uzskata, ka galējās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības valsts līmenī riska profils ievērojami atšķiras no Kopienas līmenī apstiprinātā iekšējā modeļa, un kamēr minētā uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā uzraudzības iestāde var lemt par kapitāla palielinājuma noteikšanu minētās uzņēmējsabiedrības grupas maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu piemērots, pieprasīt minētajai uzņēmējsabiedrībai aprēķināt savu grupas maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar standarta formulu.

Uzraudzības iestāde paskaidro šādus lēmumus gan uzņēmējsabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

5. Ja uzraudzības iestāde nolemj piemērot II nodaļas 1. iedaļas noteikumus galējai dalības sabiedrībai valsts līmenī, minētā uzņēmējsabiedrība nedrīkst saskaņā ar 243. vai 256. pantu iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai kādai no tās meitas sabiedrībām piemērotu 245. līdz 250. panta noteikumus.

6. Ja dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm pieņemt 1. punktā minēto lēmumu, tās nodrošina, ka šādus lēmumus nevar pieņemt vai piemērot, ja galējā dalības sabiedrība valsts līmenī ir meitas sabiedrība 222. pantā minētajai galējai dalības sabiedrībai Kopienas līmenī, kura saskaņā ar 244. vai 256. panta noteikumiem ir ieguvusi atļauju, ar ko minētajai meitas sabiedrībai piemēro 245. līdz 250. panta noteikumus.

7. Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai precizētu apstākļus, saskaņā ar kuriem var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

224. pantsDalības sabiedrība, kura aptver vairākas dalībvalstis

1. Ja dalībvalstis savām uzraudzības iestādēm atļauj pieņemt 223. pantā minēto lēmumu, tās atļauj tām arī nolemt, vai panākt vienošanos ar uzraudzības iestādēm citās dalībvalstīs, kurās ir cita saistītā galējā dalības sabiedrība valsts līmenī, lai veiktu grupas uzraudzību tādas apakšgrupas līmenī, kura aptver vairākas dalībvalstis.

Ja attiecīgās uzraudzības iestādes ir panākušas vienošanos atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai, grupas uzraudzību neveic 223. pantā minētās galējās dalības sabiedrības līmenī, ja tā neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā šā punkta pirmajā daļā minētā apakšgrupa.

2. Direktīvas 223. panta 2. līdz 6. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

3. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai precizētu apstākļus, saskaņā ar kuriem var pieņemt 1. punktā minēto lēmumu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

II NODAĻA – FINANŠU STĀVOKLIS

1. IEDAļA –– GRUPAS MAKSāTSPēJA

1. APAKšIEDAļA – VISPāRīGIE NOTEIKUMI

225. pants Grupas maksātspējas uzraudzība

1. Grupas maksātspējas uzraudzību veic saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, 259. pantu un III nodaļu.

2. Direktīvas 220. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām pieprasa nodrošināt izmantojamā pašu kapitāla pieejamību grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, ko aprēķina saskaņā ar 2., 3. un 4. apakšiedaļas noteikumiem.

3. Direktīvas 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā dalībvalstis grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām pieprasa nodrošināt izmantojamā pašu kapitāla pieejamību grupā, kas vienmēr ir vismaz līdzvērtīgs grupas maksātspējas kapitāla prasībai, ko aprēķina saskaņā ar 5. apakšiedaļas noteikumiem.

4. Uz 2. un 3. punktā minētajām prasībām attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļas noteikumiem. Direktīvas 133. panta un 135. panta 1., 2 un 3. punkta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

226. pantsAprēķina biežums

1. Grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka 225. panta 2. un 3. punktā minētos aprēķinus vismaz vienu reizi gadā veic vai nu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības, vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība.

Minētā aprēķina attiecīgos datus un rezultātus grupas uzraudzības iestādei iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai, ja grupā galvenā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai grupas uzņēmējsabiedrība, ko izraudzījusi grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un pašu grupu.

2. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas parvaldītājsabiedrības pastāvīgi uzrauga grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja grupas riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir grupas maksātspējas kapitāla prasības jaunākā ziņojuma pamatā, grupas maksātspējas kapitāla prasību nekavējoties pārrēķina un paziņo grupas uzraudzības iestādei.

Ja ir pierādījums uzskatīt, ka grupas riska profils ir ievērojami mainījies kopš dienas, kurā iesniegts jaunākais ziņojums par grupas maksātspējas kapitāla prasību, grupas uzraudzības iestādes var pieprasīt pārrēķināt grupas maksātspējas kapitāla prasību.

2. APAKŠIEDAĻA –– APRĒĶINA METODES IZVĒLE UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

227. pants Metodes izvēle

1. Maksātspējas aprēķinu 220. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas līmenī veic saskaņā ar tehniskajiem principiem un vienu no metodēm, kas norādītas 228. līdz 240. pantā.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka maksātspējas aprēķinu 220. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas līmenī veic saskaņā ar 4. apakšiedaļā aprakstīto 1. metodi.

Tomēr dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm, ja tās attiecībā uz konkrētu grupu uzņemas grupas uzraudzības iestādes pienākumus, pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un pašu grupu lemt par 4. apakšiedaļā aprakstītās 2. metodes piemērošanu minētajai grupai vai 1. un 2. metodes kombinācijas piemērošanu, ja vienīgi 1. metodes izmantošana nebūtu piemērota.

228. pantsProporcionalitāte

1. Grupas maksātspējas aprēķinā vērā ņem dalības sabiedrības proporcionālo daļu tās saistītajās sabiedrībās.

Pirmās daļas vajadzībām proporcionālā daļa sastāv vai nu,

a) ja izmantota 1. metode, no konsolidēto pārskatu sastādīšanai izmantotajiem procentiem; vai,

b) ja izmantota 2. metode, no parakstītā kapitāla proporcionālās daļas, kas tieši vai netieši pieder dalības sabiedrībai.

Tomēr, neraugoties uz izmantoto metodi, ja saistītā sabiedrība ir meitas sabiedrība un tai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko segt tās maksātspējas kapitāla prasību, vērā ņem meitas sabiedrības kopējo maksātspējas nepietiekamību.

Ja pēc uzraudzības iestāžu uzskata mātes sabiedrības, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri ierobežota ar minēto kapitāla daļu, grupas uzraudzības iestāde tomēr var atļaut meitas sabiedrības maksātspējas nepietiekamību ņemt vērā proporcionāli.

2. Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un pašu grupu nosaka proporcionālo daļu, kuru ņem vērā šādos gadījumos:

a) ja starp dažām grupas uzņēmējsabiedrībām nav kapitāla saikņu;

b) ja uzraudzības iestāde ir noteikusi, ka balsstiesību vai kapitāldaļu tiešu vai netiešu turēšanu uzņēmējsabiedrībā kvalificē kā līdzdalību, jo uzraudzības iestāde uzskata, ka minētā uzņēmējsabiedrība tiek būtiski ietekmēta.

229. pantsIzmantojamā pašu kapitāla atkārtota izmantojuma novēršana

1. Dažādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību starpā nav atļauts atkārtoti izmantot maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu, kas ņemts vērā šajā aprēķinā.

Šajā nolūkā, aprēķinot grupas maksātspēju, ja 4. apakšiedaļā aprakstītās metodes to neparedz, izslēdz šādas summas:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē vienas tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu;

c) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības jebkuras citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2. Neskarot 1. punkta noteikumus, aprēķinā var iekļaut tikai šādas summas, ja tās ir izmantojamas, lai segtu attiecīgās saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību:

a) peļņas rezerves un paredzamā peļņa dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja;

b) jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, kas saistīta ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja.

Tomēr jebkurā gadījumā aprēķinā neiekļauj šādu kapitālu:

a) jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls, kas ir dalības sabiedrības potenciālā saistība;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības potenciālā saistība;

c) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības jebkurš parakstītais, bet neapmaksātais kapitāls, kas ir tās pašas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības citas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības potenciālā saistība.

3. Ja uzraudzības iestādes uzskata, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības, kas nav minēta 2. punktā, maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais konkrētais pašu kapitāls nav faktiski pieejams, lai segtu tās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas prasību, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, minēto pašu kapitālu aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja tas ir izmantojams saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla segšanai.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētā pašu kapitāla summa nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību.

5. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, kurai aprēķināta grupas maksātspēja, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības jebkādu izmantojamo pašu kapitālu, kam vajadzīgs uzraudzības iestādes iepriekšējs apstiprinājums saskaņā ar 88. pantu, var iekļaut aprēķinā tikai tad, ja to ir pienācīgi apstiprinājušas uzraudzības iestādes, kas atbildīgas par minētās saistītās sabiedrības uzraudzību.

230. pantsGrupas iekšējās kapitāla radīšanas novēršana

1. Aprēķinot grupas maksātspēju, neņem vērā maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības un šādas uzņēmējsabiedrības savstarpējā finansējuma:

a) saistītā sabiedrība;

b) dalības sabiedrība;

c) jebkuru tās dalības sabiedrību cita saistītā sabiedrība.

2. Aprēķinot grupas maksātspēju, neņem vērā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības, kam aprēķināta grupas maksātspēja, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu, ja attiecīgo pašu kapitālu veido savstarpējs finansējums ar kādu citu minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības saistīto sabiedrību.

3. Uzskata, ka savstarpējs finansējums pastāv vismaz, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai tās saistītajai sabiedrībai ir daļas citā uzņēmējsabiedrībā vai tā izsniedz aizdevumus citai uzņēmējsabiedrībai, kurai tieši vai netieši pieder pirmo uzņēmējsabiedrību maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais pašu kapitāls.

231. pantsNovērtēšana

Aktīvu un pasīvu novērtēšanu veic saskaņā ar 73. panta noteikumiem.

3. APAKšIEDAļA –– APRēķINA METOžU PIEMēROšANA

232. pants Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai nav vairāk kā viena apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītā sabiedrība, grupas maksātspēju aprēķina, iekļaujot katru no minētajām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistītajām sabiedrībām.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā neatrodas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kam aprēķināta grupas maksātspēja, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz saistīto sabiedrību aprēķinā vērā ņem maksātspējas kapitāla prasību un izmantojamo pašu kapitālu, ar ko izpildīt šīs citas dalībvalsts noteikto prasību.

233. pantsPastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības

1. Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kurai ar apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības starpniecību ir līdzdalība apdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, pārapdrošināšanas saistītajā sabiedrībā, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībā vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībā, vērā ņem šādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības stāvokli.

Tikai šā aprēķina vajadzībām pastarpinātu apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par maksātspējas kapitāla prasību un uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļā minētie nosacījumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2. Gadījumos, ja pastarpinātai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai ir subordinētais aizņēmums vai cits izmantojamais pašu kapitāls, uz kuru attiecas 97. pantā paredzētie ierobežojumi, to atzīst par izmantojamo pašu kapitālu līdz summai, ko aprēķina, piemērojot 97. panta ierobežojumus kopējam iztrūkstošajam izmantojamā pašu kapitāla apmēram grupas līmenī, salīdzinot ar maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība tur pastarpinātas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības jebkuru izmantojamo pašu kapitālu, kam būtu vajadzīgs saņemt uzraudzības iestāžu iepriekšēju apstiprinājumu saskaņā ar 88. panta noteikumiem, šādu kapitālu grupas maksātspējas aprēķinā var iekļaut tikai tad, ja to pienācīgi ir apstiprinājusi grupas uzraudzības iestāde.

234. pantsTrešās valsts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības

1. Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā, minēto trešās valsts uzņēmējsabiedrību tikai aprēķina vajadzībām uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību.

Ja trešā valsts, kurā atrodas minētās uzņēmējsabiedrības galvenais birojs, tomēr pieprasa tās licencēšanu un nosaka tai maksātspējas režīmu, kas atbilst vismaz I sadaļas VI nodaļā norādītajam, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz minēto uzņēmējsabiedrību aprēķinā vērā ņem attiecīgās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un minētajai prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

2. Pārbaudi tam, vai trešās valsts režīms ir vismaz līdzvērtīgs, veic grupas uzraudzības iestāde pēc dalības sabiedrības pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

Pirms pieņemt lēmumu par līdzvērtību grupas uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju.

3. Pēc apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 313. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Komisija pieņem lēmumu par to, vai trešās valsts maksātspējas režīms atbilst I sadaļas VI nodaļā norādītajam.

Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas maksātspējas režīmā, kas norādīts I sadaļas VI nodaļā, un trešās valsts maksātspējas režīmā.

4. Ja lēmumā, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, konstatēta līdzvērtība trešās valsts maksātspējas režīmam, 2. punktu nepiemēro.

Ja lēmumā, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, konstatēts, ka trešās valsts maksātspējas režīms nav atbilstīgs, 1. punkta otrajā daļā minēto iespēju, ņemot vērā attiecīgās trešās valsts noteikto maksātspējas kapitāla prasību un izmantojamo pašu kapitālu, nepiemēro un uz trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību attiecina vienīgi 1. punkta pirmo daļu.

235. pantsSaistītās kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes

Aprēķinot tādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspēju, kas ir dalības sabiedrība kredītiestādē, ieguldījumu sabiedrībā vai finanšu iestādē, dalībvalstis atļauj savām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām mutatis mutandis piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikumā norādīto 1. vai 2. metodi. Tomēr minētajā pielikumā norādīto 1. metodi piemēro tikai, ja grupas uzraudzības iestāde ir pārliecināta par integrētās pārvaldības un iekšējās kontroles līmeni tajās uzņēmējsabiedrībās, kas tiktu iekļautas konsolidācijas piemērošanas jomā. Izvēlēto metodi visu laiku izmanto konsekventi.

Tomēr dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm, ja tās attiecībā uz konkrētu grupu uzņemas grupas uzraudzības iestādes pienākumus, pēc dalības sabiedrības lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemt par to, vai atskaitīt katru pirmajā daļā minēto līdzdalību no pašu kapitāla, kuru var izmantot dalības sabiedrības grupas maksātspējai.

236. pantsVajadzīgās informācijas trūkums

Ja attiecīgajām uzraudzības iestādēm nav pieejama kādas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķinam vajadzīgā informācija par kādu saistīto sabiedrību ar galveno biroju kādā dalībvalstī vai trešā valstī, minētās uzņēmējsabiedrības uzskaites vērtību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā atskaita no grupas maksātspējai izmantojamā pašu kapitāla.

Minētajā gadījumā ar šādu līdzdalību saistītos nerealizētos ieņēmumus nedrīkst atzīt par grupas maksātspējai izmantojamo pašu kapitālu.

4. APAKšIEDAļA –– APRēķINA METODES

237. pants 1. metode (standarta metode): konsolidētā finanšu pārskata metode

1. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspējas aprēķinu veic, izmantojot konsolidētos finanšu pārskatus.

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspēja ir starpība starp:

a) izmantojamo pašu kapitālu, ar ko segt saskaņā ar konsolidētā pārskata datiem aprēķināto maksātspējas kapitāla prasību, un

b) maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, ko aprēķina saskaņā ar konsolidētā pārskata datiem.

Direktīvas I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas un I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumus piemēro, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, pamatojoties uz konsolidētā pārskata datiem.

2. Maksātspējas kapitāla prasību grupas līmenī, pamatojoties uz konsolidētajiem datiem (konsolidētā grupas maksātspējas prasība), aprēķina vai nu saskaņā ar standarta formulu, vai apstiprinātu iekšējo modeli atbilstīgi vispārīgajiem principiem, kas ietverti I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā un I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 3. apakšiedaļā.

Konsolidētā grupas maksātspējas prasība sastāv no vismaz šādu vērtību summas:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības minimālā kapitāla prasība, kā minēts 126. pantā;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību minimālā kapitāla prasības proporcionālā daļa.

Šo minimumu sedz ar izmantojamo pašu kapitālu, kā noteikts 97. panta 5. punktā.

Lai noteiktu, vai šāds izmantojamais pašu kapitāls atbilst tam, lai segtu minimālo konsolidēto grupas maksātspējas prasību, 228. līdz 236. panta principus piemēro mutatis mutandis. Direktīvas 136. panta 1. un 2. punkta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

238. pantsGrupas iekšējais modelis

1. Gadījumā, ja tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā arī grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, ko iesniedz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un tās saistītās sabiedrības vai kopīgi apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītās sabiedrības, iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas, lai nolemtu, piešķirt vai nepiešķirt šo atļauju, un paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi vajadzīgi, kas jāattiecina uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tikai grupas uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas iesaistītās uzraudzības iestādes.

2. Iesaistītās uzraudzības iestādes dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas grupas uzraudzības iestādē.

Grupas uzraudzības iestāde pilnībā aizpildīto pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

3. Šā panta 2. punktā minētajā laika posmā grupas uzraudzības iestāde pēc dalības sabiedrības vai kādas citas iesaistītās uzraudzības iestādes lūguma apspriežas ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju. Grupas uzraudzības iestāde ar minēto komiteju var apspriesties pēc savas iniciatīvas.

Ja notikusi apspriešanās ar komiteju, 2. punktā minēto laika posmu pagarina par diviem mēnešiem.

4. Ja notikusi apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju, iesaistītās uzraudzības iestādes pirms sava kopīgā lēmuma pieņemšanas pienācīgi apsver tās ieteikumu.

Grupas uzraudzības iestāde paziņo pieteikuma iesniedzējam 2. punktā minēto kopīgo lēmumu dokumentā, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums un skaidrojums par būtiskām novirzēm no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas pieņemtās nostājas.

Šo kopīgo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro iesaistītās uzraudzības iestādes.

5. Ja attiecīgi 2. un 3. punktā norādītajā laika posmā netiek saņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu.

Pieņemot savu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pienācīgi ņem vērā:

a) citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti piemērotā laikā;

b) ja notikusi apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju, šīs komitejas ieteikumu.

Lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums un skaidrojums par būtiskām novirzēm no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas pieņemtās nostājas.

Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Šo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro iesaistītās uzraudzības iestādes.

6. Ja kāda no iesaistītajām uzraudzības iestādēm uzskata, ka tās uzraudzībā esošās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības riska profils ievērojami atšķiras no grupas līmenī apstiprinātā iekšējā modeļa, un kamēr minētā uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, šī iestāde atbilstoši 37. panta noteikumiem saistībā ar minētā iekšējā modeļa piemērošanu var noteikt kapitāla palielinājumu šīs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nebūtu piemērots, uzraudzības iestāde var pieprasīt attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu, kas minēta I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1. un 2. apakšiedaļā.

Uzraudzības iestāde izskaidro lēmumus, kas minēti pirmajā un otrajā apakšpunktā gan apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

239. pantsGrupas kapitāla palielinājums

Nosakot, vai konsolidētā grupas maksātspējas kapitāla prasība pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, grupas uzraudzības iestāde īpašu uzmanību pievērš šādiem rādītājiem:

a) jebkādi specifiskie riski, kas pastāv grupas līmenī un ko ar standarta formulu vai izmantoto iekšējo modeli nevarētu segt pietiekami, jo grūti noteikt to apmēru;

b) jebkāds kapitāla palielinājums apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītās sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, ko noteikušas iesaistītās uzraudzības iestādes saskaņā ar 37. pantu un 238. panta 6. punktu.

Ja grupas riska profils nav atspoguļots atbilstoši, konsolidētajai grupas maksātspējas kapitāla prasībai var noteikt kapitāla palielinājumu.

Ar konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, ieskaitot kapitāla palielinājumu, aizstāj neatbilstīgo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, lai noteiktu, vai rodas grupas maksātspējas kapitāla prasības pārkāpums.

240. pants2. metode (alternatīvā metode): atskaitīšanas un summēšanas metode

1. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības grupas maksātspēja ir starpība starp:

a) summēto grupas izmantojamo pašu kapitālu, kā norādīts 2. punktā, un

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību vērtību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā un summēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kā norādīts 3. punktā.

2. Summētais grupas izmantojamais pašu kapitāls ir šādu lielumu summa:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamais pašu kapitāls;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības proporcionālā daļa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasībai izmantotajā pašu kapitālā.

3. Summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība ir šādu lielumu summa:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība;

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības proporcionālā daļa.

4. Ja līdzdalība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistītajās sabiedrībās izpaužas kā pilnīgas vai daļējas netiešas īpašumtiesības, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību vērtība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībā ietver šādu netiešu īpašumtiesību vērtību, ņemot vērā attiecīgās izrietošās tiesības, un otrā un trešā punkta b) apakšpunktā minētajos posteņos ietver attiecīgi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamā pašu kapitāla un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas saistīto sabiedrību maksātspējas kapitāla prasības atbilstošās proporcionālās daļas.

5. Gadījumā, ja no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un tās saistītajām sabiedrībām vai kopīgi no apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības saistītajām sabiedrībām tiek saņemts pieteikums atļaujai aprēķināt grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz iekšējo modeli, 238. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

6. Nosakot, vai summētā grupas maksātspējas kapitāla prasība, ko aprēķina atbilstoši 3. punkta noteikumiem, pienācīgi atspoguļo grupas riska profilu, iesaistītās uzraudzības iestādes īpašu uzmanību pievērš jebkādiem specifiskajiem riskiem, kas pastāv grupas līmenī un ko nevarētu pietiekami segt, jo grūti noteikt to apmēru.

Ja grupas riska profils ievērojami atšķiras no pieņēmumiem, kas ir grupas summētās maksātspējas kapitāla prasības pamatā, grupas summētajai maksātspējas kapitāla prasībai nosaka kapitāla palielinājumu.

Ar summēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, tostarp kapitāla palielinājumu, aizstāj neatbilstīgo grupas summēto maksātspējas kapitāla prasību, lai noteiktu, vai rodas grupas maksātspējas kapitāla prasības pārkāpums.

241. pantsĪstenošanas pasākumi

Komisija var pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko precizē 227. līdz 236. pantā norādītos tehniskos principus un metodes un 237. līdz 240. panta noteikumu piemērošanu, lai nodrošinātu to vienādu piemērošanu visā Kopienā.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

5. APAKšIEDAļA –– TāDU APDROšINāšANAS UN PāRAPDROšINāšANAS SABIEDRīBU GRUPAS MAKSāTSPēJAS UZRAUDZīBA, KAS IR APDROšINāšANAS PāRVALDīTāJSABIEDRīBAS MEITAS SABIEDRīBAS

242. pants Apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības grupas maksātspēja

Ja apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, grupas uzraudzības iestāde nodrošina, ka grupas maksātspēju aprēķina apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības līmenī, piemērojot 227. panta 2. punkta līdz 240. panta noteikumus.

Minētā aprēķina vajadzībām mātes sabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasību, un tam piemēro I sadaļas VI nodaļas 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas nosacījumus attiecībā uz maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu.

6. APAKšIEDAļA –– GRUPAS ATBALSTS

243. pants Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: nosacījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka 245. līdz 250. panta noteikumus pēc apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma piemēro visām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) meitas sabiedrība, attiecībā uz kuru grupas uzraudzības iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 221. panta 2. punktu, ir iekļauta grupas uzraudzībā, ko veic grupas uzraudzības iestāde mātes sabiedrības līmenī saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

b) uz meitas sabiedrību attiecas mātes sabiedrības riska vadības procesi un iekšējās kontroles mehānismi, un mātes sabiedrība atbilst iesaistīto uzraudzības iestāžu prasībām par meitas sabiedrības piesardzīgu vadību;

c) mātes sabiedrība rakstiski, juridiski saistošā dokumentā, ko grupas uzraudzības iestādes apstiprinājušas saskaņā ar 246. panta noteikumiem, ir paziņojusi savas garantijas tam, ka saskaņā ar 97. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls vajadzības gadījumā tiek pārnests saskaņā ar ierobežojumu, kas izriet no 246. panta noteikumu piemērošanas;

d) mātes sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai atbilstīgi 245. līdz 250. panta noteikumiem, un par šādu pieteikumu ir pieņemts labvēlīgs lēmums saskaņā ar 244. pantā norādīto procedūru.

244. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: lēmums par pieteikumu

1. Ja tiek saņemti pieteikumi atļaujas saņemšanai saskaņā ar 245. līdz 250. panta noteikumiem, iesaistītās uzraudzības iestādes sadarbojas un apspriežas, lai nolemtu, piešķirt vai nepiešķirt pieprasīto atļauju, un vajadzības gadījumā noteiktu citus noteikumus un nosacījumus, kas būtu jāattiecina uz šādu atļauju.

Pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tikai grupas uzraudzības iestādei. Grupas uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas iesaistītās uzraudzības iestādes.

2. Iesaistītās uzraudzības iestādes dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par pieteikumu sešu mēnešu laikā no pilnībā aizpildīta pieteikuma saņemšanas grupas uzraudzības iestādē.

Grupas uzraudzības iestāde pilnībā aizpildīto pieteikumu nekavējoties pārsūta citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm.

Kopīgo lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums, un pieteikuma iesniedzējam to nodod grupas uzraudzības iestāde. Iepriekš minēto kopīgo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādes.

3. Ja uzraudzības iestādes sešu mēnešu laikā nepieņem kopīgu lēmumu, grupas uzraudzības iestāde pati pieņem lēmumu par piemērošanu. Lēmumu sagatavo kā dokumentu, kurā izklāstīts pilnībā pamatotais lēmums, un tajā ņem vērā citu iesaistīto uzraudzības iestāžu uzskatus un iebildumus, kas izteikti sešu mēnešu laikā. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod pieteikuma iesniedzējam un citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm. Šo lēmumu atzīst par noteicošo un piemēro iesaistītās uzraudzības iestādes.

245. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: maksātspējas kapitāla prasības noteikšana

1. Atkāpjoties no 37. un 238. panta noteikumiem, meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem.

2. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iekšējo modeli, kas grupas līmenī apstiprināts saskaņā ar 238. pantu, un uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas meitas sabiedrību, uzskata, ka riska profils ievērojami atšķiras no minētā iekšējā modeļa, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai, kas izriet no šāda modeļa piemērošanas, vai izņēmuma gadījumos, ja šāds kapitāla palielinājums nav piemērots, pieprasīt uzņēmējsabiedrībai aprēķināt tās maksātspējas kapitāla prasību, pamatojoties uz standarta formulu. Uzraudzības iestāde paziņo šādu ierosinājumu pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

3. Ja meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība ir aprēķināta, pamatojoties uz standarta formulu, un uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, uzskata, ka tās riska profils ievērojami atšķiras no standarta formulas pamatā esošajiem pieņēmumiem, un kamēr šī uzņēmējsabiedrība pienācīgi neņem vērā uzraudzības iestādes apsvērumus, minētā iestāde 37. pantā minētajos gadījumos var ierosināt grupas uzraudzības iestādei noteikt kapitāla palielinājumu minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasībai.

Uzraudzības iestāde paziņo šāda ierosinājuma pamatojumu gan meitas sabiedrībai, gan grupas uzraudzības iestādei.

4. Ja uzraudzības iestāde un grupas uzraudzības iestāde nav vienisprātis vai ja viena mēneša laikā no uzraudzības iestādes priekšlikuma grupas uzraudzības iestāde nav pieņēmusi lēmumu, jautājumu nodod apspriešanai Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejā, kura savu ieteikumu sniedz divu mēnešu laikā.

Grupas uzraudzības iestāde pienācīgi apsver šādu ieteikumu pirms pieņem savu galīgo lēmumu. Grupas uzraudzības iestāde lēmumu nodod meitas sabiedrībai un uzraudzības iestādei.

Ja grupas uzraudzības iestāde viena mēneša laikā no Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas ieteikuma saņemšanas dienas nav pieņēmusi galīgo lēmumu, uzraudzības iestādes priekšlikumu uzskata par pieņemtu.

246. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: maksātspējas kapitāla prasības segums

1. Atkāpjoties no 97. panta 4. punkta noteikumiem, meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasības un minimālā kapitāla prasības jebkādu starpību sedz vai nu ar atbilstīgi 97. panta 4. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu, vai grupas atbalstu, vai jebkuru to kombināciju.

Lai klasificētu pašu kapitālu līmeņos saskaņā ar 92. līdz 95. panta noteikumiem, grupas atbalstu uzskata par papildu pašu kapitālu.

2. Atbalsts grupai ir grupas uzraudzības iestādes deklarācijas formā, kas izteikta juridiski saistošā dokumentā un sastāv no saistībām pārnest saskaņā ar 97. panta 5. punkta noteikumiem izmantojamo pašu kapitālu.

3. Pirms pieņemt 2. punktā minēto deklarāciju, grupas uzraudzības iestādes pārbauda, vai

a) grupai ir pietiekams izmantojamais kapitāls, ar ko segt tās konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību;

b) nav tādu pašreizēju vai paredzamu būtisku, praktisku vai juridisku traucēkļu, kas kavētu 2. punktā minētā izmantojamā pašu kapitāla ātru pārnešanu;

c) dokuments, kurā ir grupas atbalsta deklarācija, atbilst visām mātes sabiedrības normatīvo aktu prasībām, lai to varētu atzīt kā juridiskas saistības, un vai vēršanās juridiskajā vai pārvaldes institūcijā nerada atliekošu iedarbību.

247. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: maksātspējas kapitāla prasības uzraudzība

1. Atkāpjoties no 135. panta noteikumiem, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, neatbild par tās maksātspējas kapitāla prasības ieviešanu, veicot pasākumus meitas sabiedrības līmenī.

Tomēr šī uzraudzības iestāde turpina uzraudzīt meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasību, kā norādīts 2. un 3. punktā.

2. Ja maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 97. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta saskaņā ar 246. pantu, bet saskaņā ar 97. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls ir pietiekams, lai segtu minimālā kapitāla prasību, uzraudzības iestāde var pieprasīt mātes sabiedrībai sniegt jaunu deklarāciju, iegūstot grupas atbalstam vajadzīgo summu un nodrošinot to, ka maksātspējas kapitāla prasība atkal ir segta pilnībā.

3. Ja maksātspējas kapitāla prasība vairs pilnībā netiek segta ar atbilstīgi 97. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu savienojumā ar grupas atbalsta summu, kas deklarēta saskaņā ar 246. pantu, un saskaņā ar 97. panta 5. punktu izmantojamais pašu kapitāls nav pietiekams, lai segtu minimālā kapitāla prasību, uzraudzības iestāde var pieprasīt mātes sabiedrībai pārnest saskaņā ar 97. panta 5. punktu izmantojamo pašu kapitālu vajadzīgajā apjomā, nodrošinot to, ka minimālā kapitāla prasība atkal ir segta, un sniegt jaunu deklarāciju, iegūstot grupas atbalstam vajadzīgo summu un nodrošinot to, ka maksātspējas kapitāla prasība atkal ir segta pilnībā.

4. Pirms pieņemt jaunu deklarāciju, kas minēta 2. vai 3. punktā, grupas uzraudzības iestāde pārbauda, vai ir ievēroti 246. pantā minētie nosacījumi.

Ja mātes sabiedrība nesagatavo pieprasīto jauno deklarāciju vai pieprasītā jaunā deklarācija nav pieņemta, pārstāj piemērot 245. un 246. pantā un šā panta 1. punktā paredzētās atkāpes.

Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, atgūst pilnu atbildību par meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 97. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas.

248. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: likvidācija

Ja meitas sabiedrība tiek likvidēta un ir atzīta par maksātnespējīgu, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, pēc savas iniciatīvas vai pēc citas uzraudzības iestādes, kas kompetenta likvidācijas procesa jautājumos, pieprasījuma, piemērojot IV sadaļas noteikumus, pieprasa mātes sabiedrībai pārnest izmantojamo pašu kapitālu uz meitas sabiedrību, ja tas vajadzīgs saistību izpildei attiecībā uz apdrošinājuma ņēmējiem, līdz grupas atbalsta ierobežojuma apmēram, kas izriet no jaunākās pieņemtās deklarācijas.

249. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: pašu kapitāla pārnešana

1. Uzraudzības iestāde 247. un 248. pantā minētajos gadījumos savu pieprasījumu adresē mātes sabiedrībai un nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi.

Ja mātes sabiedrība uzreiz nepārnes izmantojamo pašu kapitālu meitas sabiedrībai, grupas uzraudzības iestāde izmanto visas savas pilnvaras, tostarp tās, kas pieejamas saskaņā ar 141. pantu, lai nodrošinātu to, ka grupa pieprasīto pārnešanu veic, cik ātri iespējams.

2. Atbalstu grupai nodrošina ar izmantojamo pašu kapitālu, kas pieejams mātes sabiedrībā vai kādā meitas sabiedrībā, ja tā ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai ir lielāks minimālā kapitāla prasības segšanai izmantojamais pašu kapitāls nekā vajadzīgs. Uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi minēto meitas sabiedrību, nekavē šāda pārsniegta izmantojamā pašu kapitāla pārnešanu.

Tomēr, ja ar šādu pārnešanu vairs netiktu ievērota minētās meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla prasība, uz to attiecina mātes sabiedrības deklarāciju par grupas atbalsta vajadzīgo līmeni un grupas uzraudzības iestādes apstiprinājumu.

3. Pirms apstiprināt jaunu deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, grupas uzraudzības iestāde pārbauda, vai ir ievērotas 246. pantā noteiktās prasības. Tomēr, ja ir veikta pārnešana saskaņā ar 1. punktu, grupas uzraudzības iestāde pārbauda, vai grupai vēl aizvien ir pietiekams izmantojamais pašu kapitāls, ar ko segt savu grupas maksātspējas kapitāla prasību. Ja šī prasība vairs netiek ievērota, grupas uzraudzības iestāde veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka grupa ir veikusi vajadzīgos pasākumus pieņemamā laika posmā.

250. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: informācijas atklāšana

Informāciju ar grupas atbalsta deklarāciju esību un to izmantošanu publisko gan mātes sabiedrība, gan attiecīgā meitas sabiedrība.

251. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: atkāpju atcelšana meitas sabiedrībai

1. Direktīvas 245., 246. un 247. pantā minētās atkāpes pārtrauc piemērot šādos gadījumos:

a) vairs nav atbilstības 243. panta a) punkta nosacījumam;

b) nav vairs atbilstības 243. panta b) punkta nosacījuma un grupa neatjauno atbilstību šim nosacījumam piemērotā laika posmā.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja grupas uzraudzības iestāde nolemj vairs neietvert meitas sabiedrību grupas uzraudzībā, ko tā veic, tā nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām mātes sabiedrība ir atbildīga par to, ka atbilstība nosacījumam tiek ievērota pastāvīgi. Neatbilstības gadījumā tā nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi un attiecīgās meitas sabiedrības uzraudzības iestādi. Mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laika posmā.

Neskarot trešo daļu, grupas uzraudzības iestāde vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai vēl aizvien tiek ievērots 243. panta b) punktā minētais nosacījums. Grupas uzraudzības iestāde šādu pārbaudi veic arī pēc iesaistītās uzraudzības iestādes pieprasījuma, ja tai ir nopietnas šaubas par pastāvīgu atbilstību šim nosacījumam. Ja veiktajā pārbaudē konstatē trūkumus, grupas uzraudzības iestāde pieprasa mātes sabiedrībai iesniegt plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laika posmā.

Ja grupas uzraudzības iestāde konstatē, ka trešajā vai ceturtajā daļā minētais plāns nav pietiekams, vai pēc tam, ka tas nav īstenots saskaņotajā laika posmā, grupas uzraudzības iestāde nolemj, ka 243. panta b) punktā minētais nosacījums vairs netiek ievērots un nekavējoties informē iesaistīto uzraudzības iestādi.

2. Ja pārtrauc piemērot 245., 246. un 247. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestāde, kas ir licencējusi meitas sabiedrību, atgūst pilnu atbildību par meitas sabiedrības maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 97. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 246., 247. un 249. panta noteikumiem.

252. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: atkāpju atcelšana visām meitas sabiedrībām

1. Papildus 251. pantā minētajiem gadījumiem 245., 246. un 247. pantā minētās atkāpes pārtrauc piemērot šādos gadījumos:

a) vairs netiek ievērots kāds no 246. panta trešajā punktā minētajiem nosacījumiem, un atbilstība nav atjaunota piemērotā laika posmā, kā norādīts 2. punktā;

b) grupai vairs nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko segt minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitāla prasību, kas norādīta 237. panta 2. punktā.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta gadījumā mātes sabiedrība ir atbildīga par to, ka pastāvīgi tiek ievērota atbilstība visiem nosacījumiem. Ja ir neatbilstība kādam no minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties informē grupas uzraudzības iestādi un attiecīgo meitas sabiedrības uzraudzības iestādi. Mātes sabiedrība iesniedz plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laika posmā.

Neskarot pirmo daļu, grupas uzraudzības iestāde vismaz reizi gadā pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai vēl aizvien tiek ievēroti 246. panta trešajā punktā minētie nosacījumi. Ja veiktajā pārbaudē konstatē trūkumus, grupas uzraudzības iestāde pieprasa mātes sabiedrībai iesniegt plānu atbilstības atjaunošanai piemērotā laika posmā.

Ja grupas uzraudzības iestāde konstatē, ka pirmajā vai otrajā daļā minētais plāns nav pietiekams, vai pēc tam, ka tas nav īstenots saskaņotajā laika posmā, grupas uzraudzības iestāde nolemj, ka 246. panta trešajā punktā minētais nosacījums vairs netiek ievērots un nekavējoties informē citas iesaistītās uzraudzības iestādies.

Pirmā punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas iesaistītās uzraudzības iestādes.

3. Ja pārtrauc piemērot 245., 246. un 247. pantā minētās atkāpes, uzraudzības iestādes, kas ir licencējušas kādu meitas sabiedrību, uz kuru attiecas 245. līdz 250. panta noteikumi, atgūst pilnu atbildību par šo meitas sabiedrību maksātspējas kapitāla noteikšanu un atbilstošu pasākumu veikšanu, nodrošinot, ka to pienācīgi sedz ar atbilstīgi 97. panta 4. punktam izmantojamo pašu kapitālu. Tomēr mātes sabiedrība netiek atbrīvota no saistībām, kas izriet no jaunākajām deklarācijām, kas pieņemtas saskaņā ar 246., 247. un 249. panta noteikumiem.

4. Ja grupa ir atjaunojusi pietiekamu izmantojamo pašu kapitālu, ar ko segt minimālo konsolidēto grupas maksātspējas kapitālu prasību, kas minēta 237. panta 2. punktā, 245., 246. un 247. panta atkāpes ir piemērojamas tikai, ja mātes sabiedrība iesniedz jaunu pieteikumu un saņem labvēlīgu lēmumu saskaņā ar 244. pantā norādīto procedūru.

253. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: grupas atbalstu samazināšana

1. Ja mātes sabiedrībai un grupas uzraudzības iestādei saskaņā ar 247. vai 248. pantu ir adresēti vairāki pieprasījumi pārnest izmantojamo pašu kapitālu un grupai nav pietiekama izmantojamā pašu kapitāla, ar ko izpildīt visus šos pieprasījumus, vajadzības gadījumā samazina summas, kas izriet no jaunākajām pieņemtajām deklarācijām.

Samazinājumu aprēķina katrai meitas sabiedrībai, nodrošinot to, ka uz katru meitas sabiedrību attiecas vienāda attiecība starp tās pieejamo aktīvu summu un jebkuru pārnesumu no grupas, no vienas puses, un tās tehnisko rezervju un minimālās kapitāla prasības summu, no otras puses.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saistībām, kas izriet no mātes sabiedrības noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, netiek piemēroti labvēlīgāki nosacījumi nekā saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, ko noslēgusi kāda meitas sabiedrība, uz kuru attiecas 245. līdz 250. panta noteikumi.

254. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: īstenošanas pasākumi

Lai nodrošinātu vienādu 243. līdz 253. panta noteikumu piemērošanu, Komisija pieņem šādus īstenošanas pasākumus:

a) precizē kritērijus, kas jāpiemēro, novērtējot, vai ir izpildīti 243. panta nosacījumi;

b) precizē kritērijus, kas jāpiemēro, apstiprinot, ka ir ievēroti 246. panta nosacījumi;

c) precizē līdzekļus, kas jāizmanto, atklājot 250. pantā minēto informāciju;

d) precizē procedūras, kas jāievēro uzraudzības iestādēm, apmainoties ar informāciju, pildot savas tiesības un veicot savus pienākumus saskaņā ar 244. līdz 249. un 251., 252. un 253. panta noteikumiem.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

255. pantsApdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrības: pārbaude

Komisija Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejai vēlākais piecus gadus pēc 318. pantā minētās dienas paziņo dalībvalstu noteikumus un uzraudzības iestāžu praksi, kas pieņemti atbilstoši šai apakšiedaļai.

Minētajā ziņojumā jo īpaši iztirzā pašu kapitāla piemēroto līmeni, kas meitas sabiedrībai ir jāuztur, ja tā pieder grupai, kura pilda šīs apakšiedaļas nosacījumus, grupas atbalstam noteikto formu, pieļaujamo grupas atbalsta summu un pašu kapitāla līmeni, kurā pārstāj piemērot 245., 246. un 247. pantā paredzētās atkāpes.

256. pantsApdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības

Direktīvas 243. līdz 255. pantu mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības.

2. iedaļa –– Riska koncentrācija un grupas iekšējie darījumi

257. PANTS RISKA KONCENTRāCIJAS UZRAUDZīBA

1. Riska koncentrācijas uzraudzību grupas līmenī veic saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, 259. pantu un III nodaļu.

2. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par jebkuru nozīmīgu riska koncentrāciju grupas līmenī.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai, ja galvenā sabiedrība grupā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic riska koncentrāciju uzraudzības pārbaudi.

3. Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos riska veidus, par kuriem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām konkrētā grupā ir jāziņo jebkurā gadījumā.

Nosakot riska veidus vai paziņojot savu viedokli par tiem, grupas uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes vērā ņem īpašo grupu un grupas riska vadības struktūru.

Lai noteiktu nozīmīgu riska koncentrāciju, par ko jāziņo, grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu, pamatojoties uz maksātspējas kapitālu, tehniskajām rezervēm vai abiem, nosaka piemērotus sliekšņus.

Pārbaudot riska koncentrācijas gadījumus, grupas uzraudzības iestāde jo īpaši uzrauga iespējamo riska kaitīgo ietekmi grupā, interešu konflikta risku un risku līmeni vai apjomu.

4. Komisija 2. un 3. punkta vajadzībām var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz nozīmīgas riska koncentrācijas definīciju un noteikšanu un attiecībā uz ziņošanu par šādu riska koncentrāciju.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

258. pantsGrupas iekšējo darījumu uzraudzība

1. Grupas iekšējo darījumu uzraudzību veic saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, 259. pantu un III nodaļu.

2. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām regulāri un vismaz reizi gadā ziņot grupas uzraudzības iestādei par grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem.

Turklāt dalībvalstis pieprasa ziņot par ļoti nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, cik ātri iespējams.

Vajadzīgo informāciju grupas uzraudzības iestādei iesniedz grupas galvenā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai, ja galvenā sabiedrība grupā nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, vai grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kuru grupas uzraudzības iestāde norādījusi pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu.

Grupas uzraudzības iestāde veic grupas iekšējo darījumu uzraudzības pārbaudi.

3. Grupas uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un grupu nosaka tos grupas iekšējos darījumus veidus, par kuriem konkrētas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām ir jāziņo jebkurā gadījumā. Direktīvas 257. panta 3. punktu piemēro pēc analoģijas.

4. Komisija 2. un 3. punkta vajadzībām var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz nozīmīga grupas iekšējā darījuma definīciju un noteikšanu un attiecībā uz ziņošanu par šādu grupas iekšējo darījumu.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

3. iedaļa –– Riska vadība un iekšējā kontrole

259. PANTS PāRVALDES SISTēMAS UZRAUDZīBA

1. Direktīvas I sadaļas IV nodaļas 2. iedaļas prasības mutatis mutandis piemēro grupas līmenī.

Neskarot pirmo daļu, riska vadības un iekšējās kontroles sistēmas un ziņošanas procedūras īsteno konsekventi visās uzņēmējsabiedrībās, kas iekļautas grupas uzraudzības piemērošanas jomā saskaņā ar 220. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, lai šīs sistēmas un ziņošanas procedūras varētu kontrolēt grupas līmenī.

2. Neskarot 1. punktu, grupas iekšējās kontroles mehānismos ietver vismaz šādus mehānismus un procedūras:

a) atbilstoši mehānismi attiecībā uz grupas maksātspēju, lai noteiktu un aprēķinātu visus radušos būtiskos riskus un piemēroti attiecinātu uz tiem izmantojamo pašu kapitālu;

b) pareizas atskaites un grāmatvedības procedūras, lai uzraudzītu un pārvaldītu grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju.

3. Uz 1. un 2. punktā minētajām sistēmām un ziņošanas procedūrām attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļas noteikumiem.

4. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībai vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai grupas līmenī veikt 44. pantā norādīto novērtējumu. Uz pašu riska un maksātspējas novērtējumu, ko veic grupas līmenī, attiecas grupas uzraudzības iestādes uzraudzības pārbaude saskaņā ar III nodaļas noteikumiem.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība tā nolemj un ja panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, tad tā var veikt 44. pantā pieprasītos novērtējumus grupas līmenī un grupas meitas sabiedrības līmenī vienlaikus un sagatavot vienu dokumentu, kas attiecas uz visiem novērtējumiem.

Ja grupa izmanto otrajā daļā paredzēto iespēju, tā šo dokumentu visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm iesniedz vienlaikus. Šīs iespējas izmantošana attiecīgās meitas sabiedrības neatbrīvo no pienākuma nodrošināt atbilstību 44. panta prasībām.

III NODAĻA –– PASĀKUMI GRUPAS UZRAUDZĪBAS ATVIEGLOŠANAI

260. pants Grupas uzraudzība

1. No attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādēm izraugās vienu uzraudzības iestādi, kas atbildīga par grupas uzraudzības koordinēšanu un veikšanu (turpmāk tekstā „grupas uzraudzības iestāde”).

2. Ja grupas visas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības ir vienas un tās pašas uzraudzības iestādes kompetencē, grupas uzraudzības uzdevumu veic minētā uzraudzības iestāde.

Visos pārējos gadījumos un saskaņā ar 3. punktu grupas uzraudzības uzdevumu veic:

a) ja grupas galvenā sabiedrība ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība –– uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi minēto uzņēmējsabiedrību;

b) ja grupas galvenā sabiedrība nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība –– uzraudzības iestāde, kuru nosaka pēc šādiem principiem:

i) ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība ir apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība –– uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību;

ii) ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Kopienā mātes sabiedrība ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un viena no minētajam uzņēmējsabiedrībām ir licencēta dalībvalstī, kurā atrodas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, –– šajā dalībvalstī licencētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības uzraudzības iestāde;

iii) ja grupā ir vairāk par vienu galveno apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, kuras galvenais birojs atrodas citās dalībvalstīs un katrā no minētajām valstīm ir kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, –– uzraudzības iestāde apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ar lielāko kopējo bilanci;

iv) ja vairāk nekā vienas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības ar galveno biroju Kopienā mātes sabiedrība ir viena un tā pati apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība un neviena no minētajam uzņēmējsabiedrībām nav licencēta dalībvalstī, kurā atrodas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, –– uzraudzības iestāde, kura licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci;

v) ja grupai naves sabiedrības, kā arī visos citos gadījumos –– uzraudzības iestāde, kura licencējusi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību ar lielāko kopējo bilanci.

3. Īpašos gadījumos attiecīgās uzraudzības iestādes var atkāpties no 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, ja to piemērošana nebūtu piemērota, ņemot vērā grupas struktūru un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darījumu relatīvo nozīmi dažādās valstīs, un par grupas uzraudzības iestādi izraudzīties citu uzraudzības iestādi.

Šajā nolūkā jebkura no attiecīgajām uzraudzības iestādēm var pieprasīt diskusiju uzsākšanu par to, vai 2. punktā norādītie kritēriji ir piemēroti. Šāda diskusija nenotiek biežāk kā reizi gadā.

Attiecīgās uzraudzības iestādes dara visu savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu par grupas uzraudzības iestādes izvēli trīs mēnešu laikā no diskusijas pieprasījuma. Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās uzraudzības iestādes dod grupai iespēju izteikt savu viedokli.

4. Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts kopīgs lēmums, grupas uzraudzības iestādes uzdevumu veic tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā grupai ir vissvarīgākie apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumi.

Ja tomēr šo rezultātu noraida citu attiecīgo uzraudzības iestāžu vairākums, grupas uzraudzības iestādes izraudzīšanu viena mēneša laikā pēc izraudzīšanas saskaņā ar standarta procedūru galīgā lēmuma pieņemšanai uzdod Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kura savu lēmumu sniedz viena mēneša laikā pēc lietas nodošanas izskatīšanai.

5. Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja vismaz reizi gadā informē Komisiju par visām nozīmīgākajām grūtībām 2., 3. un 4. punkta noteikumu piemērošanā.

6. Ja dalībvalstī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību konsultatīvā uzraudzība ir vairāk nekā vienas uzraudzības iestādes kompetencē, minētā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus šo iestāžu koordinēšanai.

261. pantsGrupas uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi –– koordinēšanas pasākumi

1. Grupas uzraudzības iestādes tiesības un pienākumi attiecībā uz grupas uzraudzību ietver šādas darbības:

a) ja rodas problēmsituācijas un ārkārtas situācijas, svarīgas vai būtiskas informācijas apkopošanas un izplatīšanas koordinēšana, tostarp tādas informācijas izplatīšana, kas ir būtiska uzraudzības iestādes uzraudzības uzdevuma veikšanai;

b) grupas finanšu stāvokļa uzraudzības pārbaude un novērtējums;

c) grupas atbilstības novērtējums maksātspējas un riska koncentrācijas noteikumiem un grupas iekšējiem darījumiem, kā norādīts 225. līdz 258. pantā;

d) grupas pārvaldes sistēmas novērtējums, kā norādīts 259. pantā, un novērtējums tam, dalības sabiedrības pārvaldes vai vadības institūcijas dalībnieki atbilst 42. un 270. pantā izklāstītajām prasībām;

e) ja rodas uzraudzības problēmsituācijas un ārkārtas situācijas, darbību plānošana un koordinēšana regulārās sapulcēs vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem sadarbībā ar attiecīgajām uzraudzības iestādēm;

f) citi uzdevumi, pasākumi un lēmumi, kas ar šo direktīvu vai, atkāpjoties no tās, noteikti grupas uzraudzības iestādei, jo īpaši vadot jebkāda iekšējā modeļa apstiprināšanas procesu grupas līmenī, kā norādīts 238. un 240. pantā, un vadot grupas atbalsta piešķiršanas procesu, kā norādīts 244. pantā.

2. Lai veicinātu grupas uzraudzību, grupas uzraudzības iestāde un citas attiecīgās uzraudzības iestādes izmanto koordinēšanas pasākumus.

Ar šiem koordinēšanas pasākumiem grupas uzraudzības iestādei var uzticēt papildu uzdevumus un, neskarot atbilstīgi šai direktīvai pieņemtos pasākumus, var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanas procesā starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kā norādīts 220. panta 3. punktā, 221. panta 2. punktā, 222. panta 2. punktā, 223., 224., 226. pantā, 227. panta 2. punktā, 228. panta 2. punktā, 234. panta 2. punktā, 245., 257., 258. pantā, 260. panta 3. un 4. punktā, 263., 272. un 273. pantā, kā arī sadarbībai ar citām uzraudzības iestādēm.

3. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus grupas uzraudzības koordinēšanai 1. un 2. punkta vajadzībām.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

262. pantsUzraudzības iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa starp tām

1. Par grupas atsevišķu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās iestādes un grupas uzraudzības iestāde cieši sadarbojas, tostarp gadījumos, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība nonāk finansiālās grūtībās.

Neskarot minēto iestāžu attiecīgos pienākumus, tās, neatkarīgi no tā, vai ir reģistrētas vienā dalībvalstī, viena otrai sniedz visu būtisko vai svarīgo informāciju, kas var ļaut vai veicināt citu iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo direktīvu. Šajā sakarā attiecīgās uzraudzības iestādes un grupas uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma paziņo visu svarīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas paziņo visu būtisko informāciju.

Otrajā daļā minēto informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu nozīmīgi ietekmēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības finanšu stabilitātes novērtēšanu.

2. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, nosakot informāciju, kas grupas uzraudzības iestādei sistemātiski jāapkopo un jāizplata citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm vai kas citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm jānosūta grupas uzraudzības iestādei.

Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, lai precizētu informāciju, kas ir būtiska vai svarīga uzraudzībai grupas līmenī, ņemot vērā uzraudzības pārskatu konverģences uzlabošanu.

Pirmajā un otrajā daļā minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

263. pantsApspriešanās uzraudzības iestāžu starpā

1. Ja lēmums ir svarīgs citu uzraudzības iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai, attiecīgās uzraudzības iestādes pirms šāda lēmuma pieņemšanas savstarpēji apspriežas par šādiem jautājumiem:

a) pārmaiņas grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību akcionāru struktūrā, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīgs uzraudzības iestāžu apstiprinājums vai licence;

b) uzraudzības iestāžu veiktās lielākās sankcijas vai ārkārtēji pasākumi, tostarp kapitāla palielinājuma noteikšana maksātspējas kapitāla prasībai saskaņā ar 37. panta noteikumiem un jebkādu ierobežojumu noteikšana iekšējā modeļa izmantošanai, lai aprēķinātu maksātspējas kapitāla prasību saskaņā ar I sadaļas VI nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļas noteikumiem.

Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām vienmēr notiek apspriešanās ar grupas uzraudzības iestādi.

Turklāt attiecīgās uzraudzības iestādes savstarpēji apspriežas pirms lēmuma pieņemšanas, ja minētais lēmums ir pamatots ar informāciju, kas saņemta no citām uzraudzības iestādēm.

2. Uzraudzības iestāde var nolemt neapspriesties steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriešanās var apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nekavējoties informē citas attiecīgās uzraudzības iestādes.

264. pantsGrupas uzraudzības iestādes pieprasījumi citām uzraudzības iestādēm

Grupas uzraudzības iestāde var aicināt tās dalībvalsts uzraudzības iestādes, kurā ir mātes sabiedrības galvenais birojs, bet kuras pašas neveic grupas uzraudzību saskaņā ar 260. panta noteikumiem, pieprasīt mātes sabiedrībai jebkādu informāciju, kas būtu svarīga tās koordinēšanas tiesību un pienākumu veikšanai, kā norādīts 261. pantā, un nodot šo informāciju grupas uzraudzības iestādei.

Grupas uzraudzības iestāde, ja tai vajadzīga 267. panta 2. punktā minētā informācija, kas jau ir sniegta citai uzraudzības iestādei, sazinās ar minēto iestādi, kad iespējams, lai novērstu ziņojumu dubultošanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.

265. pants Sadarbība ar iestādēm, kas atbildīgas par kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība un vai nu kredītiestāde, kā definēts Direktīvā 2006/48/EK, vai ieguldījumu sabiedrība, kā definēts Padomes Direktīvā 2004/39/EK, vai abas ir tieši vai netieši saistītas vai tām ir kopīga dalības sabiedrība, attiecīgās uzraudzības iestādes un iestādes, kuras atbildīgas par šo citu uzņēmējsabiedrību uzraudzību, cieši sadarbojas.

Neierobežojot savus attiecīgos pienākumus, šīs iestādes sniedz cita citai informāciju, kas varētu vienkāršot to uzdevumu izpildi, jo īpaši, kā norādīts šajā sadaļā.

266. pants Dienesta noslēpums un konfidencialitāte

Dalībvalstis atļauj informācijas apmaiņu starp savām uzraudzības iestādēm un starp savām uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, kā norādīts 262. līdz 265. pantā.

Uz informāciju, kas saņemta saistībā ar grupas uzraudzību, un jo īpaši uz šajā sadaļā paredzēto jebkādu informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm un starp uzraudzības iestādēm un citām iestādēm attiecina dienesta noslēpuma un konfidenciālas informācijas paziņošanas noteikumus, kā norādīts 306. pantā.

267. pantsPiekļuve informācijai

1. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas, kas iekļautas grupas uzraudzības piemērošanas jomā, un to saistītās sabiedrības un dalības sabiedrības spēj apmainīties ar informāciju, kas varētu būt svarīga grupas uzraudzībai.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka to iestādēm, kas atbildīgas par grupas uzraudzības veikšanu, ir piekļuve jebkādai informācijai, kas svarīga minētās uzraudzības vajadzībām, neatkarīgi no attiecīgās uzņēmējsabiedrības veida. Direktīvas 35. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

Attiecīgās uzraudzības iestādes drīkst tikai pašas tieši vērsties pie grupas uzņēmējsabiedrībām, lai iegūtu vajadzīgo informāciju, ja šāda informācija ir pieprasīta no apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības, uz kuru attiecas grupas uzraudzība, bet tā to nav sniegusi pieņemamā laika posmā.

268. pantsInformācijas pārbaude

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to uzraudzības iestādes savā teritorijā tieši vai ar to personu starpniecību, ko tās norīkojušas šajā uzdevumā, var veikt 267. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas šādu uzņēmējsabiedrību telpās:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, uz kuru attiecas grupas uzraudzība;

b) minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības saistītā sabiedrība;

c) minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība;

d) minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrības saistītā sabiedrība.

2. Ja uzraudzības iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu uzņēmējsabiedrību, kura vai nu tiek, vai netiek regulēta, kura ir grupas daļa un atrodas citā dalībvalstī, tās lūdz šīs citas dalībvalsts uzraudzības iestādēm veikt pārbaudi.

Iestādes, kuras saņem šādu pieprasījumu, savas kompetences robežās rīkojas atbilstoši minētajam pieprasījumam un vai nu veic pārbaudi tieši, ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam, vai atļauj iestādei, kura ir iesniegusi pieprasījumu, veikt to pašai. Grupas uzraudzības iestādi informē par veiktajiem pasākumiem.

Ja pieprasījumu iesniegusī uzraudzības iestāde pārbaudi neveic tieši, tā, ja vēlas, var piedalīties pārbaudē.

269. pantsGrupas maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojums

1. Dalībvalstis pieprasa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām ik gadus publiskot ziņojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli grupas līmenī. Direktīvas 50. un 52. līdz 54. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

2. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrība vai apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība tā nolemj un ja panākta vienošanās ar grupas uzraudzības iestādi, tad tā var sagatavot vienu maksātspējas un finanšu stāvokļa ziņojumu, kurā ietver šādu informāciju:

a) informācija grupas līmenī, kas jāatklāj saskaņā ar 1. punktu;

b) informācija par jebkuru grupas meitas sabiedrību, kas ir jāatklāj saskaņā ar 50. un 52. līdz 54. panta noteikumiem.

3. Ja 2. punktā minētajā ziņojumā nav ietverta informācija, ko uzraudzības iestāde, kura ir licencējusi grupas meitas sabiedrību, pieprasa sniegt līdzīgām uzņēmējsabiedrībām, un ja neietvertā informācija ir būtiska, attiecīgā uzraudzības iestāde ir pilnvarota pieprasīt attiecīgajai meitas sabiedrībai atklāt vajadzīgo papildu informāciju.

270. pantsApdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pārvaldes vai vadības institūcija

Dalībvalstis pieprasa, lai visas personas, kuras faktiski vada apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību, būtu atbilstošas un piemērotas savu pienākumu veikšanai.

Direktīvas 42. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

271. pantsIzpildes pasākumi

1. Ja grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības neatbilst 225. līdz 259. panta prasībām vai ja prasības ir izpildītas, bet maksātspēja tomēr var tikt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību finanšu pozīciju, šādas iestādes pieprasa vajadzīgos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk labotu situāciju:

a) grupas uzraudzības iestāde –– attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību;

b) uzraudzības iestādes –– attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām.

Ja pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā atrodas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savu slēdzienu, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā grupas uzraudzības iestāde nav viena no tās dalībvalsts uzraudzības iestādēm, kurā atrodas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, grupas uzraudzības iestāde paziņo minētajām uzraudzības iestādēm savu slēdzienu, lai tās varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

Neskarot 2. punkta noteikumus, dalībvalstis nosaka pasākumus, kurus to uzraudzības iestādes var veikt attiecībā uz apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām.

Attiecīgās uzraudzības iestādes, tostarp grupas uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā koordinē to izpildes pasākumus.

2. Neskarot krimināltiesību normas, dalībvalstis nodrošina, ka var noteikt sodu vai pasākumus apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām, kuras pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kas ieviesti šīs sadaļas īstenošanai, vai personām, kuras faktiski vada šīs uzņēmējsabiedrības. Uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka šādi sodi vai pasākumi ir efektīvi, jo īpaši, ja apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības centrālā administrācija vai galvenais uzņēmums neatrodas tās galvenajā birojā.

3. Komisija pieņem īstenošanas pasākumus 1. un 2. punktā minēto izpildes pasākumu koordinēšanai.

Minētos pasākumus, ar ko paredzēts grozīt šīs direktīvas nebūtiskos elementus, papildinot tos, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 313. panta 3. punktā.

IV NODAĻA –– TREŠĀS VALSTIS

272. pants Mātes sabiedrības ārpus Kopienas: līdzvērtības pārbaude

1. Direktīvas 220. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgās uzraudzības iestādes pārbauda, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību, kuru mātes sabiedrības galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, uzraudzību veic trešās valsts uzraudzības iestāde, kas ir līdzvērtīga šajā sadaļā paredzētajai, lai grupas līmenī uzraudzītu 220. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības.

Pārbaudi veic tā uzraudzības iestāde, kura būtu grupas uzraudzības iestāde, ja būtu jāpiemēro 260. panta 2. punkta kritēriji, pēc mātes sabiedrības vai jebkuru Kopienā licencētu apdrošināšanas sabiedrību pieprasījuma vai pēc pašu iniciatīvas. Pirms pieņemt lēmumu uzraudzības iestāde apspriežas ar citām iesaistītajām uzraudzības iestādēm un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju.

2. Pēc apspriešanās ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju un saskaņā ar 313. panta 2. punktā izklāstīto procedūru Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīms grupu uzraudzībai atbilst šajā sadaļā izklāstītajam. Šos lēmumus regulāri pārskata, ņemot vērā jebkādas pārmaiņas šajā sadaļā izklāstītajā konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai un trešās valsts konsultatīvās uzraudzības režīmā grupu uzraudzībai.

Ja saskaņā ar pirmo daļu Komisija ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz trešo valsti, šo lēmumu atzīst par noteicošo 1. punktā minētās pārbaudes vajadzībām.

273. pantsMātes sabiedrības ārpus Kopienas: līdzvērtības neesība

1. Ja 272. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības nav, dalībvalstis apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām piemēro vai nu 225. līdz 271. panta noteikumus pēc analoģijas, izņemot 243. līdz 256. panta noteikumus, vai arī vienu no metodēm, kas norādītas šā panta 2. punktā.

Direktīvas 225. līdz 271. pantā norādītos vispārīgos principus un metodes piemēro apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības līmenī.

Tikai grupas maksātspējas aprēķināšanas vajadzībām mātes sabiedrību uzskata par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, uz kuru attiecas I sadaļas VI nodaļas, 3. iedaļas 1., 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par maksātspējas kapitāla prasībai izmantojamo pašu kapitālu un vai nu

a) maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 233. panta principiem, –– apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības gadījumā ––, vai

b) maksātspējas kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar 234. panta principiem, –– trešās valsts apdrošināšanas sabiedrības vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrības gadījumā.

2. Dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm piemērot citas metodes, ar kurām nodrošina piemērotu uzraudzību grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Grupas uzraudzības iestādei pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm ir jāpiekrīt šīm metodēm.

Uzraudzības iestādes jo īpaši var pieprasīt tādas apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības izveidi, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, un piemērot šo sadaļu grupas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenā uzņēmējsabiedrība ir minētā apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība.

Izvēlētās metodes ļauj sasniegt grupas uzraudzības mērķus, kā definēts šajā sadaļā, un par tām paziņo citām attiecīgajām uzraudzības iestādēm un Komisijai.

274. pantsMātes sabiedrības ārpus Kopienas: līmeņi

Ja 272. pantā minētā mātes sabiedrība pati ir meitas sabiedrība apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, dalībvalstis piemēro 272. pantā minēto pārbaudi tikai galējās mātes sabiedrības līmenī, kas ir trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

Tomēr 272. pantā minētās līdzvērtīgās uzraudzības neesības gadījumā dalībvalstis ļauj savām uzraudzības iestādēm lemt par jaunas pārbaudes veikšanu zemākā līmenī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai tā ir trešās valsts apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas sabiedrība, vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrība.

Šādā gadījumā 272. panta 1. punkta otrajā daļā minētā uzraudzības iestāde paskaidro savu lēmumu grupai.

Direktīvas 273. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

275. pantsSadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm

1. Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai sāktu pārrunas par nolīgumiem ar vienu vai vairākām trešām valstīm par grupas uzraudzības līdzekļiem attiecībā uz:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru dalības sabiedrības ir tādas uzņēmējsabiedrības 220. panta nozīmē, kuru galvenie biroji atrodas kādā trešā valstī, un

b) trešās valsts apdrošināšanas sabiedrībām vai trešās valsts pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru dalības sabiedrības ir tādas uzņēmējsabiedrības 220. panta nozīmē, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā.

2. Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem cenšas nodrošināt gan to, ka

a) dalībvalstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai grupas līmenī, kuru galvenie biroji atrodas Kopienā un kurām ir meitas sabiedrības vai līdzdalība uzņēmējsabiedrībās ārpus Kopienas, gan to, ka

b) trešo valstu uzraudzības iestādes var iegūt informāciju, kas vajadzīga tādu trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzībai grupas līmenī, kuru galvenie biroji atrodas to teritorijā un kurām ir meitas sabiedrības vai līdzdalība uzņēmējsabiedrībās vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3. Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas palīdzību izskata 1. punktā minēto sarunu iznākumu.

V NODAĻA –– JAUKTAS DARBĪBAS APDROŠINĀŠANAS PĀRVALDĪTĀJSABIEDRĪBAS

276. pants Grupas iekšējie darījumi

1. Ja vienas vai vairāku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību mātes sabiedrība ir jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, dalībvalstis nodrošina, ka par minēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību uzraudzību atbildīgās uzraudzības iestādes veic to darījumu vispārīgu uzraudzību, ko veic minētās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kā arī tās saistītās sabiedrības.

2. Direktīvas 258., 262. līdz 268. un 271. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis .

277. pantsSadarbība ar trešām valstīm

Attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm 275. pantu piemēro mutatis mutandis .

ê2001/17/EK 1. pants (pielāgots)

IV SADAĻA — √ APDROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBU LIKVIDĀCIJA ∏

I NODAĻA — PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

278. pants √ Šīs sadaļas ∏ Ppiemērošanas joma

Šo direktīvu √ sadaļu ∏ piemēro sanācijas pasākumiemos un darbības izbeigšanas likvidācijas procesiemā attiecībā uz √ šādām uzņēmējsabiedrībām: ∏

1) apdrošināšanas sabiedrībām.as;

2.) Ciktāl tas paredzēts 30. pantā, šī direktīva tāpat ir piemērojama sanācijas pasākumiem un darbības izbeigšanas procesiem attiecībā uz filiālēmes Kopienā, kas ir tāduām apdrošināšanas sabiedrībuām daļa, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas.

ê2001/17/EK 2. pants (pielāgots)

279. pantsDefinīcijas

1. Šajā direktīvā √ sadaļā piemēro šādas definīcijas ∏ :

ga) „ kompetentasās iestādes ” ir dalībvalstu administratīvās vai tiesu iestādes, kuras ir kompetentas sanācijas pasākumos vai darbības izbeigšanas likvidācijas procesā;

a) "apdrošināšanas uzņēmums" ir uzņēmums, kas saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6. pantu;

b) „ filiāle ” ir kādas apdrošināšanas sabiedrības jebkāda veida pastāvīga klātbūtne, veicot apdrošināšanas darbību √ darbības, ∏ tādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes piederības dalībvalsts;

c) „ sanācijas pasākumi ” ir pasākumi, kas saistīti ar pārvaldes institūciju vai tiesu √ kompetento ∏ iestāžu iejaukšanos, kuri ir paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu apdrošināšanas sabiedrības finansiālošu stāvokli, un kuri ietekmē tādu pušu iepriekšpastāvošas tiesības, kas nav pati apdrošināšanas sabiedrība, to skaitā pasākumi, kas dod iespēju apturēt maksājumus, izpildes pasākumus vai samazināt prasījumus prasības, un citi pasākumi;

d) „darbības izbeigšanas likvidācijas process ” ir kopīgs process, kura gaitā tiek realizēti apdrošināšanas sabiedrības aktīvi un pēc vajadzības starp kreditoriem, akcionāriem vai locekļiem dalībniekiem tiek sadalīti attiecīgie ieņēmumi un kurš obligāti paredz administratīvas vai tiesu √ kompetentās ∏ iestādes iejaukšanos, to skaitā gadījumus, kad šis kopīgais process tiek izbeigts ar mierizlīgumu vai kādu līdzīgu pasākumu, neatkarīgi no tā, vai tā pamatā ir vai nav maksātnespēja un vai tas ir brīvprātīgs vai obligāts;

e) "izcelsmes dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā apdrošināšanas sabiedrībai piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai Direktīvas 79/267/EEK 6. pantu;

f) "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kas nav izcelsmes dalībvalsts, kurā ir apdrošināšanas sabiedrības filiāle;

h) "uzraudzības iestādes" ir kompetentās iestādes Direktīvas 92/49/EEK 1. panta k) apakšpunkta un Direktīvas 92/96/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē;

ie) „ administrators ” ir jebkura persona vai institūcija, kuru kompetentās iestādes izraudzījušas sanācijas pasākumu vadīšanai;

jf) „ likvidators ” ir jebkura persona vai institūcija, kuru pēc vajadzības kompetentās iestādes vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijas izraudzījušas darbības izbeigšanas likvidācijas procesa vadīšanai;

kg) „ apdrošināšanas prasījumi atlīdzības prasības ” ir jebkura summa, kas apdrošināšanas sabiedrībai jāsamaksā apdrošinātajām personām, apdrošināšanasjuma ņēmējiem, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem un vai visām cietušajām personām, kas kuras ir tiesīgas tieši izvirzīt tādu prasību pret apdrošināšanas sabiedrību, kura un kas izriet no apdrošināšanas līguma vai kāda cita Direktīvas 79/267/EEK 1. panta 2. un 3. punktā 2. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēta tiešās apdrošināšanas darījuma tiešas apdrošināšanas darbībā, toai skaitā summas, ko iepriekš minētajām personām glabā tad, kad daži parāda elementi vēl nav zināmi.

Prēmijas, kas apdrošināšanas sabiedrībai jāsamaksā sakarā ar to, ka iepriekš minētie apdrošināšanas līgumi vai un √ šā punkta pirmās daļas g) apakšpunktā norādītās ∏ darbības saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šiem līgumiem vai darbībām, nav noslēgtas vai ir anulētas līdz darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanai, arī uzskata par apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām.

ê2001/17/EK 30. pants (pielāgots)

12. Neatkarīgi no definīcijām, kas noteiktas 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā, nNolūkā piemērot šīs direktīvas šo sadaļu noteikumus sanācijas pasākumiem un darbības izbeigšanas likvidācijas procesiemam attiecībā uz filiālēmi, kas atrodas Kopienā un pieder pie apdrošināšanas sabiedrības, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī √ , piemēro šādas definīcijas ∏ :

a) „izcelsmes piederības dalībvalsts ” ir dalībvalsts, kurā filiālei saskaņā ar 142. līdz 146. pantu piešķirta atļauja licence, kas paredzēta Direktīvas 73/239/EEK 23. pantā un Direktīvas 79/267/EEK 27. pantā,; un

b) „ uzraudzības iestādes ” un „kompetentās iestādes” ir šādas √ ir uzraudzības ∏ iestādes tajā dalībvalstī, kurā filiāle saņēmusi šo atļauju. licenci;

√c) „ kompetentās iestādes ” ir kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kurā filiāle saņēmusi licenci. ∏

II SADAĻA –– SANĀCIJAS PASĀKUMI

3. pants

Piemērošanas joma

Šo sadaļu piemēro 2. panta c) apakšpunktā definētajiem sanācijas pasākumiem.

ê2001/17/EK 4. pants (pielāgots)

280. pantsSanācijas pasākumu pieņemšana un –– piemērojamie tiesību akti

1. Vienīgi izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas lemt par sanācijas pasākumu īstenošanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, toai skaitā attiecībā uz tās filiālēm citās dalībvalstīs.

2. Sanācijas pasākumi neliedz izcelsmes piederības dalībvalstij sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu.

23. Sanācijas pasākumus reglamentē izcelsmes piederības dalībvalstī piemērojamie normatīvie un administratīvie akti un procedūras, ja vien 19. līdz 26. 296. līdz 303. pantā nav paredzēts citādi.

34. Visi √ Saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem veiktie ∏ sanācijas pasākumi saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem un bez nevienas citas jebkādām papildu formalitātesēm ir spēkā pilnā apjomā visā Kopienā, arī attiecībā pret trešām personām citās dalībvalstīs, pat tad, ja šo citu dalībvalstu tiesību akti neparedz šādus sanācijas pasākumus vai arī uz to īstenošanu attiecina nosacījumus, kas nav izpildīti.

45. Sanācijas pasākumi ir spēkā visā Kopienā no brīža, kad tie stājas spēkā tajā √ piederības ∏ dalībvalstī, kurā tos pieņēma.

ê2001/17/EK 5. pants (pielāgots)

281. pantsUzraudzības iestāžu inform ācijaēšana

Izcelsmes Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes steidzami informē izcelsmes dalībvalsts √ minētās dalībvalsts ∏ uzraudzības iestādes par savu lēmumu attiecībā uz visiem sanācijas pasākumiem, ja ir iespēja, pirms šāda pasākuma pieņemšanas vai, ja tādas iespējas nav, tūlīt pēc tam.

Izcelsmes Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes nekavējoties informē visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes par sanācijas pasākumu pieņemšanas lēmumu, kā arī par šādu pasākumu iespējamajiem faktiskajiem iznākumiem, kurus varētu izraisīt šādi pasākumi.

ê2001/17/EK 6. pants (pielāgots)

282. pants √ Sanācijas pasākumu lēmumu ∏ Publikācijas publicēšana

1. Ja izcelsmes piederības dalībvalstī ir iespējama kāda sanācijas pasākuma pārsūdzība, izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, administrators vai jebkura cita šādi rīkoties pilnvarota persona izcelsmes piederības dalībvalstī saskaņā ar izcelsmes piederības dalībvalstī paredzēto publicēšanas kārtību paziņo atklātībai publicē sanācijas pasākuma lēmumu un bez tam pie pirmās izdevības publicē Eiropas Kopienu Savienības Oficiālajā Vēstnesī izvilkumu no dokumenta, kas nosaka attiecīgo sanācijas pasākumu.

Visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuras ir informētas par sanācijas pasākuma lēmumu saskaņā ar 5 281. pantu, šāda lēmuma publicēšanu savā teritorijā var nodrošināt tā, kā uzskata to par vajadzīgu.

2. Publikācijās, kuras norādītas paredzētas 1. punktā, precizē arī izcelsmes piederības dalībvalsts kompetento iestādi, piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar 4. panta 2. punktu 280. panta 2. punktu, kā arī vajadzības gadījumā izraudzīto likvidatoru administratoru. Publikācijas veic sagatavo tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā informācija ir publicēta.

3. Sanācijas pasākumus piemēro neatkarīgi no 1. un 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem par publikāciju publicēšanu, un attiecībā uz kreditoriem tie ir spēkā pilnā apjomā, ja vien izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai minētās valsts √ dalībvalsts ∏ tiesību akti neparedz citādi.

4. Šo pantu Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja sanācijas pasākumi skar vienīgi tās tiesības, kuras ir kādas apdrošināšanas sabiedrības akcionāriem, locekļiem dalībniekiem vai darbiniekiem kā tādiem, ja vien tiesību akti, kas piemērojami šiem sanācijas pasākumiem, neparedz citādi.

Kompetentās iestādes nosaka to, kā ieinteresētās √ pirmajā daļā norādītās ∏ personas, kuras skar šie sanācijas pasākumi, tiek informētas saskaņā ar attiecīgajiem √ piemērojamiem ∏ tiesību aktiem.

ê2001/17/EK 7. pants (pielāgots)

283. pantsInformācija zināmajiem kreditoriem un –– prasījuma tiesības iesniegt prasības

1. Ja izcelsmes piederības dalībvalsts tiesību akti prasa pieteikt prasījumu tā atzīšanas nolūkā √ iesniegt prasību, lai to atzītu, ∏ vai paredz, ka par sanācijas pasākumu obligāti tiek informēti kreditori, kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, vai juridiskā adrese vai galvenais birojs ir minētajā valstī, saskaņā ar 15. pantā un 17. panta 1. punktā 292. pantā un 294. panta 1. punktā paredzēto kārtību izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai administrators tāpat informē tos zināmos kreditorus, kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir citā valstī dalībvalstī.

2. Ja izcelsmes piederības dalībvalsts tiesību aktos paredzētas tiesības pieteikt prasījumus iesniegt prasības vai iesniegt apsvērumus par saviemām prasījumiem prasībām kreditoriem, kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas šajā valstī √ dalībvalstī ∏ , tiem kreditoriem, kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas citā valstī dalībvalstī, ir tādas pašas tiesības pieteikt prasījumus vai iesniegt apsvērumus saskaņā ar 16. pantā un 17. panta 2. punktā 293. panta un 294. panta 2. punkta noteikumiem paredzēto kārtību.

ê2001/17/EK 8. pants (pielāgots)

III SADAĻA NODAĻA –– DARBĪBAS IZBEIGŠANAS LIKVIDĀCIJAS PROCESS

284. pants Darbības izbeigšanas Likvidācijas procesa sākšana un –– uzraudzības iestāžu informācijaēšana

1. Vienīgi izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir tiesīgas lemt par darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, toai skaitā attiecībā uz tās filiālēm citās dalībvalstīs. Šo lēmumu var pieņemt pirms sanācijas pasākumu pieņemšanas vai pēc tam.

2. Saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem pieņemts lLēmums par darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanu attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību, toai skaitā attiecībā uz tās filiālēm citās dalībvalstīs, √ kas pieņemts saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem, ∏ visās pārējās dalībvalstīs tiek atzīts bez nevienas citas papildu formalitātesēm √ visā Kopienā ∏ , un ir spēkā no brīža, kad šis lēmums ir spēkā dalībvalstī, kurā sākts process.

3. Izcelsmes Piederības dalībvalsts uzraudzības √ kompetentās ∏ iestādes steidzami informē √ minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes ∏ par lēmumu sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu, ja iespējams, pirms šā procesa sākšanas vai, ja tādas iespējas nav, tūlīt pēc tam.

Izcelsmes Piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes tūlīt informē visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes par lēmumu sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu, kā arī par iespējamo praktisko ietekmi, ko varētu radīt šāds process.

ê2001/17/EK 9. pants (pielāgots)

285. pantsPiemērojamie tiesību akti

1. Lēmumu sākt kādas apdrošināšanas sabiedrības darbības izbeigšanas likvidācijas procesu, darbības izbeigšanas kā arī likvidācijas procesu un tā ietekmi reglamentē izcelsmes ar piederības dalībvalstī piemērojamiem normatīvie un administratīvie √ tiesību ∏ aktiem, ja vien 19. līdz 26. pants neparedz 296. līdz 303. pantā nav paredzēts citādi.

2. Izcelsmes Ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem jo īpaši nosaka √ vismaz ∏ :

a) aktīvus, kas ir daļa no īpašuma, un rīcību ar aktīviem, kuri iegūti vai nodoti apdrošināšanas sabiedrībai pēc darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanas;

b) apdrošināšanas sabiedrības un likvidatora attiecīgās pilnvaras;

c) nosacījumus, pēc kuriem var veikt ieskaitu;

d) darbības izbeigšanas likvidācijas procesa ietekmi uz tādiem kārtējiem spēkā esošiem līgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir apdrošināšanas sabiedrība;

e) darbības izbeigšanas likvidācijas procesa ietekmi uz individuālu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot 26 303. pantā paredzētos √ norādītos ∏ nepabeigtos tiesas procesus;

f) Prasījumus prasības, kurias ierakstāmi iesniedzamas pret apdrošināšanas sabiedrības pasīvā īpašumu, un rīcību ar prasījumiem prasībām, kurusas konstatē rodas pēc darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanas;

g) normas, kas reglamentē prasījumu pieteikšanu prasību iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu;

h) normas, kas reglamentē to, kā tiek sadalīti ieņēmumi no aktīvu realizācijas, prasību grupējumu un to kreditoru tiesības, kuru prasījumi prasības pēc darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanas daļēji apmierinātias saskaņā ar lietu tiesībām vai īstenojot ieskaitu;

i) likvidācijas procesa izbeigšanas nosacījumus un sekas tam, ja darbības izbeigšanas process tiek izbeigts, jo īpaši ar mierizlīgumua gadījumā;

j) kreditoru tiesības pēc darbības izbeigšanas likvidācijas procesa slēgšanas beigšanas;

k) to √ pusi ∏ , kam jāsedz darbības izbeigšanas likvidācijas procesa izmaksas un izdevumi;

l) noteikumus attiecībā uz tādu juridisku aktu spēkā neesamību √ anulēšanu ∏ , anulējumu atcelšanu vai neīstenojamību, kuri ir neizdevīgi visiem attiecīgajiem kreditoriem.

ê2001/17/EK 10. pants (pielāgots)

286. pants Rīcība ar Aapdrošināšanas prasījumu grupēšana prasībām

1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām ir prioritāte, salīdzinot ar citiemām prasījumiem prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību, saskaņā ar vienu no turpmāk minētajāmiem metodēm √ veidiem ∏ vai saskaņā ar abāmiem šīm šiem metodēm √ veidiem ∏ :

a) attiecībā uz aktīviem, kas atbilst tehniskajām rezervēm, apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām ir absolūta prioritāte, salīdzinot ar visiemām citiemām prasījumiem prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību;

b) attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrības aktīvu kopumu apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām ir prioritāte, salīdzinot ar visiemām citiemām prasījumiem prasībām pret apdrošināšanas sabiedrību, izņēmumu var piemērot vienīgi izņemot √ šādas prasības ∏ :

i) darbinieku prasījumiem prasības, kas izriet no darba līgumiem un darba attiecībām,;

ii) valsts nodokļu iestāžu prasījumiem prasības,;

iii) sociālā nodrošinājuma sistēmu prasījumiem prasības,;

iv) lietu tiesību noteiktiemas prasījumiem prasības attiecībā uz aktīviem.

2. Neierobežojot 1. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka pilnīgi visiem izdevumiem, kas rodas darbības izbeigšanas likvidācijas procesā, vai kādai to daļai, kā noteikts valsts tiesību aktos, ir prioritāte, salīdzinot ar apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām.

3. Dalībvalstis, kuras izvēlējušās 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto metodi √ iespēju ∏ , no apdrošināšanas sabiedrībām prasa, lai tiktu izveidots un kārtots uzturēts speciāls īpašs reģistrs saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā 287. panta noteikumiem.

ê2001/17/EK pielikums (pielāgots)

287. pants Speciāls Īpašais reģistrs, kas minēts 10. panta 3. punktā

1. Katra i apdrošināšanas sabiedrībai savā galvenajā birojā jākārto √ kārto ∏ speciāls īpašu to aktīvu reģistrsu, kuri atbilst tehniskajām rezervēm, kas aprēķinātas un ieguldītas saskaņā ar izcelsmes piederības dalībvalsts noteikumiem √ tiesību aktiem ∏ .

2. Ja apdrošināšanas sabiedrība īsteno √ veic ∏ kā kaitējuma nedzīvības, tā arī dzīvības apdrošināšanas darbības, tai tā savā galvenajā birojā jāiekārto atsevišķsu reģistrsu katrai no šīm darbībām.

Tomēr, ja kāda dalībvalsts pilnvaro atļauj apdrošināšanas sabiedrībasām īstenot segt dzīvības apdrošināšanasu darbības un segt riskus, kas paredzēts Direktīvas 73/239/EEK A norādīti I pielikuma A punkta 1. un 2. punktā √ apdrošināšanas veidā ∏ , tā var noteikt, ka minētajām apdrošināšanas sabiedrībām jāiekārto jāuztur vienots reģistrs visām savām darbībām.

3. Reģistrēto aktīvu kopējā vērtība, kas novērtēta saskaņā ar izcelsmes piederības dalībvalstsī piemērojamiem noteikumiem √ tiesību aktiem ∏ , nevienu brīdi nedrīkst būt √ nav ∏ zemāka par tehnisko rezervju vērtību.

4. Ja uz kādu reģistrā ierakstītu iekļautu aktīvu attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, sakarā ar ko minēto aktīvu vērtības daļu nevar izmantot saistību segšanas nolūkā, šo faktu ieraksta iekļauj reģistrā, un summu, kas nav izmantojama pieejama, neiekļauj kopējā vērtībā, kas minēta 3. punktā.

5. √Šādos gadījumos rīcību ar aktīvu apdrošināšanas sabiedrības likvidācijas gadījumā attiecībā uz 156. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto metodi nosaka atbilstoši piederības dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad minētajam aktīvam piemēro 165., 166. vai 167. panta noteikumus: ∏

a) Jja uz kādiem aktīviemu, ko izmanto, lai segtu tehniskās rezerves, attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, neizpildot 4. punkta nosacījumus,;

b) vai ja uz šādiemu aktīviemu attiecas īpašuma tiesību saglabāšana par labu kādam kreditoram vai trešai personai;

c) vai kādam kreditoram ir tiesības pieprasīt savas prasījuma prasības un apdrošināšanas sabiedrības prasījuma prasības savstarpēju ieskaitu, apdrošināšanas sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā rīcību ar šādiem aktīviem saistībā ar metodi, kas paredzēta 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, izņemot gadījumus, kad minētajiem aktīviem piemērojams 20., 21. vai 22. pants.

6. √Kad likvidācijas process uzsākts, ∏ Brīdī, kad tiek sākts darbības izbeigšanas process, vairāk nevar mainīt saskaņā ar 1. līdz 5. punktu reģistrā ierakstīto iekļauto aktīvu sastāvu √ nemaina ∏ un reģistros nevar izdarīt √ neizdara ∏ nekādus grozījumus, kas nav pārrakstīšanās kļūdu labojumi, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

7. Neatkarīgi no 6. punkta √ Tomēr ∏ likvidatoriem ir pienākums minētajiem aktīviem pievienot peļņu, ko tie dod, kā arī to tīro prēmiju summu, kuras iekasētas sakarā ar attiecīgo darbību √ apdrošināšanas veidu ∏ laikā starp darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanu un apdrošināšanas prasījumu atlīdzības prasību samaksu vai līdz portfeļa nodošanuai.

87. Ja aktīvu realizācijas ieņēmums nesasniedz to novērtējumu reģistros, likvidatoriem jāsniedz √ par to sniedz ∏ attaisnojošu skaidrojumu izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentajām √ uzraudzības ∏ iestādēm paskaidrojums.

9. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas sabiedrības pilnīgi piemēro šā pielikuma noteikumus.

ê2001/17/EK 11. pants

288. pants Subrogācija, ko īsteno Regresa prasība garantiju sistēmaā

Izcelsmes Piederības dalībvalsts var paredzēt, ka gadījumā, kad apdrošināšanas kreditoru tiesības pārņem garantiju sistēma, kas iedibināta šajā izcelsmes dalībvalstī, šīs sistēmas prasījumiem prasībām nepiemēro 10. panta 1. punkta 286. panta 1. punkta noteikumus.

ê2001/17/EK 12. pants (pielāgots)

289. pants Prioritāro prasījumu izteikšana pēc prasību segšana ar aktīviem

Atkāpjoties no Direktīvas 73/239/EEK 18. panta un Direktīvas 79/267/EEK 21. panta, dDalībvalstis, kuras piemēro √ izvēlas ∏ šīs direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā 286. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto metodi √ iespēju ∏ , no katras apdrošināšanas sabiedrības prasa, lai tiktu nodrošināts, ka jebkurā brīdī un neatkarīgi no varbūtējas darbības izbeigšanas prasījumi prasības, kuriemām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu 286. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir prioritāte, salīdzinot ar apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām, un kurias ir reģistrētias apdrošināšanas sabiedrības kontos uzskaitē, būtu izteikti pēc √ jebkurā brīdī un neatkarīgi no iespējamās likvidācijas tiktu segtas ar ∏ aktīviem, kuri minēti Direktīvas 92/49/EEK 21. pantā un Direktīvas 92/96/EEK 21. pantā.

ê2001/17/EK 13. pants (pielāgots)

290. pantsLicences atsaukšana anulēšana

1. Ja attiecībā uz kādu apdrošināšanas sabiedrību ir nolemts sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu, minētās sabiedrības licenci anulē √ saskaņā ar 141. pantā paredzēto procedūru ∏ citiem nolūkiem, izņemot darbības apmēru, kas vajadzīgs šā panta 2. pantā punkta noteikumu paredzētos gadījumus ievērošanai, apdrošināšanas sabiedrības atļauju atsauc Direktīvas 73/239/EEK 22. panta un Direktīvas 79/267/EEK 26. panta paredzētajā kārtībā, ja vien atļauja nav atsaukta iepriekš.

2. Atļaujas atsaukums Licences anulēšana saskaņā ar 1. punktu neliedz likvidatoram vai jebkurai citai kompetento iestāžu izraudzītai personai veikt dažas no apdrošināšanas sabiedrībasu darbībāmas, ciktāl tās ir vajadzīgas vai atbilstīgas un vajadzīgas darbības izbeigšanas likvidācijas nolūkiem.

Izcelsmes Piederības dalībvalsts var noteikt, ka šādas darbības veic ar izcelsmes √ minētās ∏ dalībvalsts uzraudzības iestādes piekrišanu un tās uzraudzībā.

ê2001/17/EK 14. pants (pielāgots)

291. pants √ Likvidācijas procesu lēmumu ∏ Ppublicēšana

1. Kompetentā iestāde, likvidators vai jebkura persona, kuru kompetentā iestāde izraudzījusi šajā nolūkā, publicē darbības izbeigšanas likvidācijas procesa lēmumu saskaņā ar kārtību, kas paredzēta izcelsmes piederības dalībvalstī, kā arī publicē darbības izbeigšanas likvidācijas lēmuma izvilkumu Eiropas Kopienu Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Visu pārējo dalībvalstu uzraudzības iestādes, kuras tika informētas par lēmumu sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu saskaņā ar 8. panta 3. punktu 284. panta 3. punktu, šāda lēmuma publicēšanu savā teritorijā var nodrošināt tā, kā uzskata to par vajadzīgu.

2. Lēmuma par darbības izbeigšanas procesa sākšanu pPublikācijā, kas paredzēta √ minēta ∏ 1. punktā, norāda arī izcelsmes piederības dalībvalsts kompetento iestādi, piemērojamos tiesību aktus un izraudzīto likvidatoru. To veic sagatavo tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā informācija ir publicēta.

ê2001/17/EK 15. pants (pielāgots)

292. pantsInformācija , kas jāsniedz zināmajiem kreditoriem

1. Kad darbības izbeigšanas likvidācijas process ir sākts, izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, likvidators vai jebkura persona, kuru kompetentās iestādes izraudzījušas šajā nolūkā, par to tūlīt un individuāli ar rakstisku paziņojumu informē katru zināmo kreditoru, kura parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir citā dalībvalstī.

2. Paziņojumās, kurš minēts 1. punktā, jo īpaši noteikti √ ir ietverta informācija par ∏ termiņiem, kas jāievēro, sodiem, kas ir paredzēti sakarā ar šiem termiņiem, institūcijau vai iestādei, kas pilnvarota saņemt prasījumu prasību pieteikumus vai apsvērumus attiecībā uz prasījumiem prasībām un pārējiem pieņemtajiem √ jebkuriem citiem ∏ pasākumiem.

Paziņojumā tāpat norāda arī to, vai ir jāpiesaka savi prasījumi kreditoriem, kuru prasījumiem ir prioritāte vai reāls nodrošinājums kreditoriem, kuru prasības ir prioritāras vai reāli nodrošinātas, jāiesniedz savas prasības.

Apdrošināšanas prasījumu atlīdzības prasību gadījumā paziņojumsā cita starpā norāda darbības izbeigšanas likvidācijas procesa vispārējo ietekmi uz apdrošināšanas līgumiem, jo īpaši dienu, kurā apdrošināšanas līgumi vai darījumi pārstāj būt spēkā, un apdrošinātās personas tiesības un pienākumus attiecībā uz līgumu vai darbību darījumu.

ê2001/17/EK 16. pants (pielāgots)

293. pantsTiesības pieteikt prasījumu iesniegt prasības

1. Visiem kreditoriem, √ tostarp dalībvalstu valsts iestādēm, ∏ kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir kādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes piederības dalībvalsts, to skaitā dalībvalstu valsts iestādēm, ir tiesības pieteikt prasījumus iesniegt prasības vai attiecībā uz tiem prasībām iesniegt rakstiskus apsvērumus.

2. Visiemām √ 1. punktā minētajām ∏ prasījumiem prasībām, ko pieteikuši kreditori, kuru parastā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, to skaitā iepriekš minētās iestādes, piemēro tos pašus noteikumus un nodrošina to pašu grupējumu novērtējumu kā līdzvērtīgiemām prasījumiem prasībām, ko var pieteikt √ iesniegt ∏ kreditori, kuru parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs atrodas izcelsmes piederības dalībvalstī.

3. Izņemot gadījumus, kad izcelsmes piederības dalībvalsts tiesību akti paredz citādi, kreditors nosūta √ kompetentajai iestādei jebkādu ∏ apliecinošuo dokumentu kopijas, ja tādi dokumenti ir, un norāda √ šādu informāciju: ∏

a) prasījuma prasības veidus √ un apjoms ∏ ,;

b) tā √ prasības ∏ rašanās dienua un tā summu,;

c) vai attiecībā uz šo prasījumu prasību viņš prasa prioritāti, reālu nodrošinājumu vai īpašuma tiesību saglabāšanu,;

d) un √ attiecīgā gadījumā – ∏ kādas ir materiālās vērtības, uz kurām uz kādiem aktīviem attiecas viņa nodrošinājums.

Prioritāte, kas apdrošināšanas prasījumiem atlīdzības prasībām piešķirta ar 10 286. pantu, nav jānorāda.

ê2001/17/EK 17. pants (pielāgots)

294. pantsValodas un noformējums

1. Informāciju paziņojumā, kurš minēts 15. pantā 292. panta 1. punktā, sniedz izcelsmes piederības dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Šajā nolūkā izmanto veidlapu ar virsrakstu √ vienu no šādiem virsrakstiem ∏ visās Eiropas Savienības valsts valodās:

a) „Uzaicinājums pieteikt prasījumu iesniegt prasību. Termiņi, kas jāievēro Ievērot termiņus!”;

b) vai gadījumā, kad izcelsmes ja piederības dalībvalsts tiesību akti paredz to, ka attiecībā uz prasījumiem prasībām tiek izteikti apsvērumi, –– veidlapu ar virsrakstu „Uzaicinājums iesniegt apsvērumus attiecībā uz prasījumu par prasību. Termiņi, kas jāievēro Ievērot termiņus!”.

Tomēr, ja apdrošināšanas prasījuma atlīdzības prasības turētājs ir kāds zināms kreditors, informāciju 15. pantā 292. panta 1. punktā minētajā paziņojumā sniedz tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām, kurā attiecīgajam kreditoram ir parastā dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs.

2. Ikviens kreditors √ Kreditori ∏ , kurau parastā √ pastāvīgā ∏ dzīvesvieta, juridiskā adrese vai galvenais birojs ir kādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes piederības dalībvalsts, var pieteikt iesniegt savu prasījumu √ savas prasības ∏ vai iesniegt apsvērumus attiecībā uz savu prasījumu √ par savām prasībām ∏ šīs citas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Tomēr šajā gadījumā viņa prasījuma √ viņu prasību ∏ pieteikumā vai apsvērumu izklāstā attiecībā uz šo prasījumu √ par šīm prasībām ∏ jābūt vai nu virsrakstam „Prasījuma pieteikums Prasības iesniegšana”, vai „Apsvērumu izklāsts attiecībā uz prasījumiem par prasībām” izcelsmes piederības dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

ê2001/17/EK 18. pants (pielāgots)

295. pants Regulārā Iinformācija, kuru kreditoriem saņem regulāri

1. Likvidatori regulāri un pienācīgi informē kreditorus jo īpaši par to, kā norit darbības izbeigšana likvidācija.

2. Dalībvalstu uzraudzības iestādes no izcelsmes piederības dalībvalsts uzraudzības iestādēm var prasīt, lai tās informētu par to, kā norit darbības izbeigšanas likvidācijas process.

ê2001/17/EK 19. pants (pielāgots)

IV SADAĻA NODAĻA –– √ KOPĪGI ∏ SANĀCIJAS PASĀKUMU UN DARBĪBAS IZBEIGŠANAS PROCESA NOTEIKUMI

296. pants Ietekme uz konkrētiem līgumiem un tiesībām

Atkāpjoties no √ Neskarot ∏ 4. un 9. panta 280. un 285. panta noteikumus, sanācijas pasākumu vai darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanas ietekmi uz turpmāk precizētajiem līgumiem un tiesībām reglamentē šādi noteikumi √ ar šādiem tiesību aktiem ∏ :

1a) √saistībā ar ∏ darba līgumusiem un darba attiecībasām reglamentē –– vienīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami šim darba līgumam vai darba attiecībām;

2b) √ saistībā ar ∏ līgumuiem, kas piešķir tiesības izmantot vai iegūt nekustamo īpašumu, reglamentē –– vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums;

3c) √saistībā ar ∏ apdrošināšanas sabiedrības tiesībasām attiecībā uz kādu nekustamu īpašumu, kuģi vai gaisa kuģi, kas reģistrējams kādā valsts reģistrā, reglamentē –– tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārvaldībā tiek kārtots attiecīgais reģistrs.

ê2001/17/EK 20. pants (pielāgots)

297. pantsTrešo personu lietu tiesības

1. Sanācijas pasākumu pieņemšana vai darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem īpašumiem — kā noteiktiem, tā nenoteiktiem aktīvu kopumiem, kuru sastāvs laiku pa laikam mainās, — kas pieder attiecīgajai apdrošināšanas sabiedrībai un brīdī, kad sāk īstenot šādus pasākumus vai šādu procesu, atrodas kādā citā dalībvalstī.

2. Tiesībasās, kuras paredzētas 1. punktā, jo īpaši ir √ ietvertas ∏ :

a) tiesības realizēt vai uzdot kādam citam par pienākumu realizēt attiecīgos aktīvus un gūt peļņu vai ienākumus no šiem aktīviem, jo īpaši saskaņā ar kādu nodrošinājumu vai hipotēku;

b) izņēmuma tiesības piedzīt prasījumu izpildīt prasību, jo īpaši, pamatojoties uz apķīlājumu vai šā prasījuma šīs prasības pārņemšanu saskaņā ar garantiju;

c) tiesības atprasīt aktīvus vai prasīt kompensāciju par tiem no kādas personas, kuras valdījumā ir šie aktīvi vai kura tos izmanto pret tiesīgās personas gribu;

d) lietu tiesības gūt labumu no aktīviem.

3. Tiesības, √ saskaņā ar kurām var iegūt tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām, ja tās ∏ kas ierakstītas atzīmētas kādā valsts reģistrā un īstenojamas pret trešām personām, un kas ļauj iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām.

4. Šīs direktīvas Šā panta 1. punkts nav šķērslis tām darbībām spēkā neesamības √ anulēšanas ∏ , anulējuma atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 9. panta 2. punkta 1) apakšpunktā 285. panta 2. punkta 1. daļā.

ê2001/17/EK 21. pants (pielāgots)

298. pantsĪpašuma tiesību saglabāšana

1. Tas, ka sākti sanācijas pasākumi vai darbības izbeigšanas likvidācijas process attiecībā pret apdrošināšanas sabiedrību, kas pērk kādu mantu aktīvu, kura šādu pasākumu vai procesa sākšanas brīdī atrodas kādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā sākti šādi pasākumi vai process, neietekmē pārdevēja tiesības, kuru pamatā ir īpašuma tiesību saglabāšana, ja šādu pasākumu vai procesu sākšanas laikā aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav dalībvalsts, kurā sākti šādi pasākumi vai procesi.

2. Sakarā ar to, ka sākti sanācijas pasākumi vai darbības izbeigšanas process Ja pēc aktīvu piegādes attiecībā pret uz apdrošināšanas sabiedrību, kas pārdod kādu mantu aktīvu, ir sākti sanācijas pasākumi vai likvidācijas process, kurš šādu pasākumu vai procesa sākšanas brīdī atrodas kādā dalībvalstī, kas nav valsts, kurā sākti šādi pasākumi vai process, pēc tās piegādes attiecīgo pārdevumu nevar anulēt vai atsaukt un pircējam nevar liegt iegūt šīs mantas īpašuma tiesības tas nav pamatojums pārdošanas anulēšanai vai izbeigšanai un nekavē pircēju iegūt īpašuma tiesības, ja šādu pasākumu vai procesa sākšanas laikā pārdotais aktīvs atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav valsts, kurā sākti šādi pasākumi vai process.

3. Šīs direktīvas Šā panta 1. un 2. punkts nav šķērslis tām darbībām spēkā neesamības √ anulēšanas ∏ , anulējuma atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 9. panta 2. punkta 1) apakšpunktā 285. panta 2. punkta 1. daļā.

ê2001/17/EK 22. pants (pielāgots)

299. pantsIeskaits

1. Tas, ka sākti sanācijas pasākumi vai darbības izbeigšanas likvidācijas process, neietekmē kreditoru tiesības pieprasīt savu prasījumu prasību un apdrošināšanas sabiedrības prasījumu prasību savstarpēju ieskaitu, ja šādu ieskaitu atļauj tiesību akti, ko piemēro apdrošināšanas sabiedrības prasījumam prasībai.

2. Šīs direktīvas Šā panta 1. punkts nav šķērslis tām darbībām spēkā neesamības √ anulēšanas ∏ , anulējuma atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, kuras minētas 9. panta 2. punkta 1) apakšpunktā 285. panta 2. punkta 1. daļā.

ê2001/17/EK 23. pants (pielāgots)

300. pantsRegulēti tirgi

1. Neierobežojot 20. pantu 297. panta noteikumus, iznākumus attiecībā uz regulēta tirgus dalībnieku tiesībām un saistībām sakarā ar kādu sanācijas pasākumu vai darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanuas ietekmi uz regulēta tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem reglamentē vienīgi tiesību akti, kas piemērojami tikai ar minētajam tirgum piemērojamiem tiesību aktiem.

2. Šā panta 1. punkts neliedz nevienu no 9. pantā 2. punkta 1) apakšpunktā 285. panta 2. punkta 1. daļā minētajām darbībām spēkā neesamības √ anulēšanas ∏ , anulējuma atcelšanas vai neīstenojamības nolūkā, ko var veikt, lai netiktu ieskaitīti maksājumi vai darījumi saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami minētajam tirgum.

ê2001/17/EK 24. pants (pielāgots)

301. pantsNeizdevīgi tiesību akti

9. panta 2. punkta 1) apakšpunkts nav Direktīvas 285. panta 2. punkta 1. daļu nepiemērojams, ja persona, kas guvusi labumu no kāda visiem attiecīgajiem kreditoriem neizdevīga tiesību akta, pierāda:, a) ka minētais tiesību akts ir saskaņā ar tiesību aktiem kādā dalībvalstī, kas nav izcelsmes piederības dalībvalsts, un b) ka konkrētajā lietā šie tiesību akti neļauj nekādi apstrīdēt minēto tiesību aktu.

ê2001/17/EK 25. pants (pielāgots)

302. pantsTādu pircēju interešu aizsardzība, kuri ir trešās personas

Ja apdrošināšanas sabiedrība ar kādu dokumentu, kas pieņemts pēc kāda sanācijas pasākuma pieņemšanas vai darbības izbeigšanas likvidācijas procesa sākšanas, veic atsavināšanu atlīdzības nolūkā atsavina √ , piemēro šādus tiesību aktus ∏ :

1a) √saistībā ar ∏ nekustamo īpašumu √ –– tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā nekustamais īpašums atrodas ∏ ;

2b) √saistībā ar ∏ kuģi vai gaisa kuģi, uz ko attiecas reģistrācija kādā valsts reģistrā, vai √ –– tās dalībvalsts tiesību akti, kuras uzraudzībā reģistru uztur; ∏

3c) √saistībā ar ∏ tirgojamusiem vai cita veida vērtspapīrusiem, kuru pastāvēšana vai nodošana paredz ierakstu kādā tiesību aktos paredzētā reģistrā vai kontā vai kuri ir nodoti glabāšanai kādā centrālā depozītu sistēmā, ko reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti √ , –– tās dalībvalsts tiesību akti, kuras uzraudzībā reģistru, kontu vai sistēmu uztur ∏ ;.

minētā dokumenta derīgumu reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas attiecīgais nekustamais īpašums vai kuras pārvaldībā tiek uzturēts attiecīgais reģistrs, konts vai sistēma.

ê2001/17/EK 26. pants

303. pantsNepabeigti tiesas procesi

Sanācijas pasākumu un darbības izbeigšanas likvidācijas procesu ietekmi uz nepabeigtu tiesas procesu sakarā ar kādu mantu aktīvu vai tiesībām, kas atņemtas apdrošināšanas sabiedrībai, reglamentē tikai tās dalībvalsts tiesību akti, kurā norit attiecīgais tiesas process.

ê2001/17/EK 27. pants (pielāgots)

304. pantsAdministratori un likvidatori

1. Administratora vai likvidatora iecelšanu apliecina ar attiecīgā sākotnējā iecelšanas lēmuma apliecinātu kopiju vai kādu citu apliecību, kuru izdevušas izcelsmes piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

√Dalībvalsts, kuras teritorijā administrators vai likvidators vēlas darboties, var pieprasīt ∏ Var tikt prasīts tulkojumsu tās √ minētās ∏ dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā administrators vai likvidators vēlas darboties. Legalizācija √ Minētā tulkojuma autentiskuma oficiāla noteikšana ∏ vai cita līdzīga formalitāte netiek prasīta.

2. Visās dalībvalstīs administratori un likvidatori ir tiesīgi īstenot tās visas tās pilnvaras, kuras tie ir tiesīgi īstenot izcelsmes piederības dalībvalstī.

Personas, kuru uzdevums ir palīdzēt vai vajadzības gadījumā pārstāvēt administratorus vai un likvidatorus, var iecelt saskaņā ar izcelsmes piederības dalībvalsts tiesību aktiem sanācijas pasākumu un darbības izbeigšanas vai likvidācijas procesa norises laikā, jo īpaši uzņēmējāsa dalībvalstīs un lai palīdzētu pārvarēt visas grūtības, ar kurām kreditori sastopas uzņēmējā dalībvalstī √ minētajā valstī ∏ .

3. Īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar izcelsmes piederības dalībvalsts tiesību aktiem, administratorsi vai likvidatorsi ievēro to dalībvalstu tiesību aktus, kurās viņš √ tie ∏ plāno darboties, jo īpaši tiesību aktus par mantas aktīvu realizēšanu un darbinieku informēšanas kārtību.

Minētās pilnvaras nevar ietvert √ neietver ∏ spēka pielietojumu piespiedu līdzekļu izmantošanu vai tiesības lemt par tiesas procesu vai konfliktiem.

ê2001/17/EK 28. pants (pielāgots)

305. pantsIeraksts valsts reģistrā

1. Administrators, likvidators vai jebkura cita izcelsmes piederības dalībvalstī atbilstīgi pilnvarota iestāde vai persona var prasīt, lai sanācijas pasākums vai lēmums sākt darbības izbeigšanas likvidācijas procesu tiktu reģistrēts zemes grāmatā, tirdzniecības √ jebkurā attiecīgā ∏ valsts reģistrā un visos citos valsts reģistros, kas pastāv pārējās dalībvalstīs.

Tomēr, ja kāda dalībvalsts paredz, ka reģistrācija ir obligāta, 1. punktā pirmajā daļā minētā iestāde vai persona veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu reģistrāciju.

2. Reģistrācijas izmaksas uzskata par procesa izmaksām un izdevumiem.

ê2001/17/EK 29. pants (pielāgots)

306. pantsDienesta noslēpums

Visām personām, kurām jāsaņem vai jāsniedz ziņas atbilstīgi saziņas par procedūrām, kuras paredzētas 5., 8. un 30. 281., 284. un 307. pantā, jāievēro jāglabā dienesta noslēpums, kā tā, kā tas noteikts Direktīvas 92/49/EEK 16. pantā un Direktīvas 92/96/EEK 15 62. līdz 67. pantā, izņemot tiesu iestādes, kurām piemēro pastāvošos spēkā esošos valsts noteikumus.

ê2001/17/EK 30. pants (pielāgots)

307. pants √Rīcība ar ∏ Ttrešo valstu apdrošināšanas sabiedrību filiālesēm

2. Ja kādai apdrošināšanas sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, pieder filiāles vairākās dalībvalstīs, saistībā ar šīs direktīvas sadaļas piemērojumu katrai filiālei piemēro individuālu režīmu.

Šo dalībvalstu kompetentās iestādes un uzraudzības iestādes cenšas saskaņot savas darbības.

To pašu dara arī visi administratori vai likvidatori.

ê88/357/EEK

6. pants

Lai piemērotu Pirmās direktīvas 15. panta 2. punkta pirmo daļu un 24. pantu, dalībvalstīm jānodrošina šīs direktīvas 1. pielikuma atbilstības noteikumu izpilde.

ê92/49/EEK

36. pants

Labojumi, ko uzņēmums paredzējis 14. pantā norādītajā informācijā, izdarāmi 14. un 16. pantā paredzētajā kārtībā.

ê88/357/EEK

26. pants

1. Riski, pret kuriem var apdrošināt, izmantojot Kopienas kopapdrošināšanu Direktīvas 78/473/EEK nozīmē, ir riski, kas definēti Pirmās direktīvas 5. panta d) punktā.

2. Šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz riskiem, kas definēti Pirmās direktīvas 5. panta d) punktā, attiecas uz galveno apdrošinātāju.

ê2002/83/EK 61. pants (pielāgots)

ðjauns

V SADAĻA –– √ CITI NOTEIKUMI ∏

308. PANTS Labas reputācijas √ Atbilstības un piemērotības prasību izpildes ∏ apliecinājums

1. Ja dalībvalsts saviem pilsoņiem pieprasa apliecināt viņu reputāciju ð 42. pantā minēto prasību izpildi ï un iepriekšēja bankrota neesamību, vai pierādījumu par vienu no šiem aspektiem, šī valsts √ dalībvalsts ∏ par pietiekamu pierādījumu attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem uzskata sodāmības reģistra izrakstu vai, ja tādu neizsniedz, līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi kompetenta tiesu vai administratīvaā iestāde piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir ārvalstnieks, un kurš apliecina šo prasību izpildi.

2. Ja izcelsmes piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir ārvalstnieks, neizsniedz šā panta 1. punktā norādīto dokumentu, to var aizstāt ar zvērestu vai, valstīs √ dalībvalstīs ∏ , kurās nav paredzēti zvēresti, ar oficiālu attiecīgās personas √ ārvalstnieka ∏ paziņojumu kompetentai tiesu varas vai administratīvai iestādei vai attiecīgā gadījumā notāram piederības dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ir šī persona √ šis ārvalstnieks ∏ ;.

šŠī iestāde vai notārs izsniedz izziņu, kas apliecina zvēresta vai svinīgā solījuma oficiālā paziņojuma autentiskumu.

Paziņojumu √ , kas minēts pirmajā daļā, ∏ par iepriekšēja bankrota neesamību var sniegt arī kompetentai attiecīgās valsts √ dalībvalsts ∏ profesionālai vai aroda organizācijai.

3. Dokumentius √ un izziņas, kas norādīti ∏ , kas izdoti saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktuā, derīgi √ uzrāda ne ∏ ilgāk vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izdošanas.

4. Dalībvalstis norāda iestādes un organizācijas, kas ir kompetentas izsniegt 1. un 2. punktā minētos dokumentus, apliecības vai paziņojumus, un par to tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

Šajā pašā laikā dDalībvalstis arī informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kurām iestādēm vai organizācijām iesniedzami šajā pantā 1. un 2. punktā minētie dokumenti, kas papildina lūgumu atļaut šīs dalībvalsts teritorijā veikt 2. pantā minētās darbības.

ê2005/68/EK 53. pants (pielāgots)

309. pantsTiesības vērsties tiesā

Dalībvalstis nodrošina tiesības pārsūdzēt tiesās lēmumus, kuri attiecībā uz √ apdrošināšanas vai ∏ kādu pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību pieņemti saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas ievieš ar ko īsteno šo direktīvu.

ê2002/83/EK 62. pants

310. pantsSadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju

ê2005/68/EK 54. pants (pielāgots)

1. Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai atvieglotu √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzraudzību Kopienā un šīs direktīvas piemērošanu.

2. Komisija un dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes cieši sadarbojas √ savā starpā ∏ , lai atvieglotu √ apdrošināšanas un ∏ pārapdrošināšanas uzraudzību Kopienā un apzinātu grūtības, kas var rasties, piemērojot šo direktīvu.

ê2002/83/EK 62. pants (pielāgots)

3. Dalībvalstis informē Komisiju par būtiskām grūtībām, kas rodas, piemērojot šo direktīvu inter alia par gadījumiem, kad tās konstatē nelikumīgu darījumu nodošanu, kas minēta šajā direktīvā, kura nelabvēlīgi ietekmē tās teritorijā reģistrētās sabiedrības un rada priekšrocības filiālēm un pārstāvniecībām, kas atrodas ārpus tās robežām.

Komisija un attiecīgo dalībvalstu kompetentās √ uzraudzības ∏ iestādes pēc iespējas ātrāk izpēta pārbauda šīs grūtības, lai rastu piemērotu risinājumu.

Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus.

ê88/357/EEK 30. pants (pielāgots)

311. pants √Euro ∏

Ja šī direktīva atsaucas uz ECU euro, to maiņas vērtība attiecīgo valstu valūtās, kas jāizmanto katru gadu no 31. decembra, ir tā vērtība, kas ir spēkā tā gada oktobra pēdējā dienā, kurā ECU euro maiņas vērtības ir noteiktas visās Kopienas valūtās.

Direktīvas 76/580/EEK 2. pants[85] attiecas tikai uz Pirmās direktīvas 3., 16. un 17. pantu.

ê2002/83/EK 68. pants (pielāgots)

312. pants Eiro Euro izteikto summu pārskatīšana

1. Komisija līdz 1985. gada 15. martam iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas uzlikto finansiālo prasību ietekmi uz dalībvalstu apdrošināšanas tirgu stāvokli.

21. Padome pēc √ Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu ik pēc diviem gadiem no šīs direktīvas stāšanās spēkā ∏ Komisijas priekšlikuma ik pēc diviem gadiem pārbauda un attiecīgā gadījumā koriģē √ iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par ∏ summasām, kas šajā direktīvā izteiktas eiro euro, ņemot vērā Kopienas ekonomikasskā un monetārās situācijas stāvokļa attīstību √ , vajadzības gadījumā pievienojot nepieciešamos priekšlikumus ∏ .

ê88/357/EEK 31. pants (pielāgots)

2. √Attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanu ∏ Iik pēc pieciem gadiem √ no šīs direktīvas stāšanās spēkā ∏ Padome pēc Komisijas √ iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ∏ priekšlikuma pārskatau un vajadzības gadījumā maina √ par ∏ summasām, kas šajā direktīvā uzrādītas ECU euro, ņemot vērā izmaiņas pārmaiņas Kopienas ekonomiskajā un monetārajā stāvoklī √ , vajadzības gadījumā pievienojot nepieciešamos priekšlikumus ∏ .

ê2002/83/EK (pielāgots)

63. pants

Ziņojumi par tirgus attīstību saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei regulārus ziņojumus, pirmo — 1995. gada 20. novembrī, par apdrošināšanas tirgus attīstību un darījumiem, kas veikti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

ê88/357/EEK (pielāgots)

29. pants

No 1993. gada 1. jūlija Komisija Padomei sniedz regulārus ziņojumus par to, kā attīstās apdrošināšanas tirgus, kas izveidojies pakalpojumu sniegšanas brīvības apstākļos.

ê2005/1/EK 7. panta 2. punkts (pielāgots)

5. Ne vēlāk kā 2006. gada 1. janvārī Komisija sniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un vajadzības gadījumā - par turpmākas saskaņošanas nepieciešamību.

ê2002/83/EK 65. pants

313. pantsKomitoloģija

ê2005/1/EK 8. panta 3. punkts un 2005/68/EK 55. pants

1. Komisijai palīdz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja, kas nodibināta izveidota ar Komisijas 2003. gada 5. novembra Lēmumu 2004/9/EK[86].

òjauns

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

ê2002/83/EK 65. pants un 2005/68/EK 55. pants (pielāgots)

ðjauns

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu ð 5.a panta 1. līdz 4. punktu ï , ņemot vērā tā 8. pantua noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

ê2002/83/EK (pielāgots)

64. pants

Tehniski pielāgojumi

Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 65. panta 2. punktā, pieņem šīs direktīvas tehniskus pielāgojumus attiecībā uz:

- 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto juridisko formu paplašināšanu,

- grozījumiem I pielikumā dotajā sarakstā vai šajā sarakstā lietotās terminoloģijas pielāgojumiem saskaņā ar apdrošināšanas tirgus attīstību,

- 27. pantā uzskaitīto maksātspējas rezerves posteņu precizēšana, ņemot vērā jaunu finanšu dokumentu izveidošanu,

- 29. panta 2. punktā paredzētā obligāto garantiju fonda mainīšanu, ņemot vērā ekonomikas un finanšu jomas attīstību,

- grozījumiem, ņemot vērā jaunu finanšu dokumentu izveidošanu, šīs direktīvas 23. pantā norādīto aktīvu sarakstā, kuri izmantojami tehnisko rezervju veidošanai, un 24. pantā izklāstītajiem noteikumiem par investīciju izplatību,

- pārmaiņām atkāpēs no atbilstības noteikumiem, kas izklāstīti I pielikumā, ņemot vērā jaunu valūtas riska ierobežošanas instrumentu izstrādi vai panākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveidē,

- definīciju precizējumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu visā Kopienā,

- tehniskiem pielāgojumiem, kas vajadzīgi noteikumos maksimālās piemērojamās procentu likmes noteikšanai saskaņā ar 20. pantu, jo īpaši, ņemot vērā panākumus ekonomikas un monetārās savienības izveidē.

ê2005/68/EK 56. pants (pielāgots)

Šīs direktīvas īstenošanai pieņem šādus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 55. panta 2. punktā minēto procedūru:

a) direktīvas I pielikumā paredzēto juridisko formu paplašināšana;

b) direktīvas 36. pantā uzskaitīto maksātspējas normas posteņu precizēšana, ņemot vērā jaunu finanšu instrumentu izveidošanu;

c) prēmiju vai atlīdzību, ko izmanto 37. panta 3. un 4. apakšpunktā paredzētās pieprasītās maksātspējas normas aprēķināšanai attiecībā uz citām nozarēm, izņemot Direktīvas 73/239/EEK pielikuma A punktā uzskaitīto 11., 12. un 13. nozari, palielināšana par līdz pat 50 % no īpašām pārapdrošināšanas darbībām vai īpašiem līguma veidiem, lai ņemtu vērā šo darbību vai līgumu specifiku,

d) direktīvas 40. panta 2. punktā paredzētā minimālo garantiju fonda mainīšana, ņemot vērā ekonomikas un finanšu jomas attīstību;

e) direktīvas 2. panta definīciju precizēšana, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu visā Kopienā.

ê2002/83/EK 60. pants (pielāgots)

VI I SADAĻA –– PĀREJAS UN CITI √ NOBEIGUMA ∏ NOTEIKUMI

√I NODAĻA –– PĀREJAS NOTEIKUMI ∏

√1. IEDAļA – APDROšINāšANA ∏

314. PANTS ATKāPES UN IEROBEžOJOšU PASāKUMU ATCELšANA

ê73/239/EEK 30. pants (pielāgots)

1. Dalībvalstis II sadaļā minētajiem uzņēmumiem, kas, stājoties spēkā šās direktīvas īstenošanas pasākumiem, sniedz apdrošināšanas pakalpojumus to teritorijās vienā vai vairākās 1. pantā minētajās nozarēs, 16. un 17. panta prasību izpildei paredz piecus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.

21. Turklāt dDalībvalstis var:

a) 1. punktā minētajiem uzņēmumiem, kuri piecos gados nav pilnībā izveidojuši maksātspējas rezerves, dot tā paveikšanai papildlaiku, kas nepārsniedz divus gadus, ar noteikumu, ka šāds uzņēmums saskaņā ar 20. pantu uzraudzības iestādei dara zināmus pasākumus, kurus tas paredz veikt šajā nolūkā;

b) atbrīvot 1. punktā minētos uzņēmumus √ nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kuras 1975. gada 31. janvārī neatbilda Direktīvas 73/239/EEK 16. un 17. panta prasībām un ∏ , kuru gada ienākumi no prēmijām vai ieguldījumiem pēc pieciem gadiem √ 1978. gada 31. jūlijā nesasniedza ∏ nav sešas reizes lielāki par obligāto seškārtīgu minimālā garantiju fondua summu, kas kā noteikts √ Direktīvas 73/239/EEK ∏ 17. panta 2. punktā, atbrīvot no prasības līdz finanšu gada beigām izveidot minimālo garantiju fondu līdz finanšu gada beigām, kas ir sešas reizes mazāks par prēmiju vai ieguldījumu ienākumiem šajā gadā kurā ienākumi no prēmijām vai ieguldījumiem sasniedz minimālā garantiju fonda seškārtīgu apjomu. Pēc 33. pantā 310. panta 2. punktā paredzētās pārbaudes rezultātu izvērtēšanas, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi pieņem lēmumu par to, kad dalībvalstīm šis atbrīvojums jāatceļ.

3. Uzņēmumi, kas vēlas izvērst savus darījumus 8. panta 2. punkta vai 10. panta nozīmē, var to darīt, ja vien tūlīt izpilda visus šīs direktīvas noteikumus. Tomēr 2. punkta b) apakšpunktā minētos uzņēmumus, kuri attiecīgajā valstī izvērš darījumus citās apdrošināšanas nozarēs vai citās valsts teritorijas daļās, var uz desmit gadiem pēc šīs direktīvas izziņošanas atbrīvot no prasības izveidot 17. panta 2. punktā minēto minimālo garantiju fondu.

42. Uzņēmumi, kuru struktūra atšķiras no 8. pantā uzskaitītajiem uzņēmumiem, trīs gadus pēc šās direktīvas izziņošanas var turpināt veikt savus darījumus tādā juridiskā formā, kāda tiem ir direktīvas izziņošanas laikā. √Nedzīvības apdrošināšanas ∏ Uzņēmumi sabiedrības, kas izveidotias Apvienotajā Karalistē saskaņā ar " Royal Charter " vai " pPrivate Act ", vai " sSpecial pPublic Act ", var turpināt veikt savus darījumus esošajā juridiskajā formā √ , kādā tās bija izveidotas 1973. gada 31. jūlijā, ∏ neierobežotu laiku.

Uzņēmumi Beļģijā, kuri atbilstīgi saviem mērķiem nodarbojas ar starpniecības hipotekārajiem aizdevumiem vai noguldījumu operācijām, saskaņā ar 15. panta 4. punktu noteikumos par privātu krājbanku uzraudzību, kuras koordinē 1967. gada 23. jūnija “arrête royal”, var turpināt veikt šādus darījumus vēl trīs gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.

Attiecīgās dalībvalstis sastāda šādu uzņēmumu sarakstu un iesniedz to citām dalībvalstīm un Komisijai.

ê2002/83/EK 60. pants (pielāgots)

1. √Dzīvības apdrošināšanas ∏ Ssabiedrības, kas izveidotas Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Royal Charter vai Private Act , vai Special Public Act , neierobežotu laikposmu var turpināt darbību juridiskajā formā, kādā tās bija izveidojatas 1979. gada 15. martā.

Apvienotā Karaliste sastāda šādu √ pirmajā un otrajā daļā minēto ∏ sabiedrību sarakstu un informē par to pārējās dalībvalstis un Komisiju.

23. Sabiedrības, kas Apvienotajā Karalistē reģistrētas saskaņā ar Friendly Societies Act , var turpināt dzīvības apdrošināšanas darbības un noguldījumu operācijas, kuras tās saskaņā ar saviem priekšmetiem savu darbības jomu bija veikušas √ kopš ∏ 1979. gada 15. martāa.

ê73/239/EEK 30. panta 5. punkts (pielāgots)

54. Pēc to √ nedzīvības apdrošināšanas ∏ uzņēmumu sabiedrību lūguma, kurias atbilst 15., 16. un 17. panta I sadaļas VI nodaļas 2., 4. un 5. iedaļas prasībām, dalībvalstis saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem pārtrauc piemērot tādus ierobežošanasjošus pasākumus, kuri saistīti ar hipotēkām, depozītiem un vērtspapīriem.

ê2002/83/EK 66. pants (pielāgots)

315. pantsEsošo filiāļu un dzīvības apdrošināšanas sabiedrību iegūtās tiesības

1. Uzskata, ka uz filiālēm, kuras sāka uzņēmējdarbību saskaņā ar filiāles dalībvalstī √ , kurā atrodas filiāle, ∏ spēkā esošajiem noteikumiem līdz 1994. gada 1. jūlijam, attiecas 40. panta 1. līdz 5. punktā 142. un 143. pantā noteiktā procedūra.

No minētā datuma uz tām attiecas 13., 20., 37., 39. un 46. pants.

2. Direktīvas 41. un 42. pants 144. un 145. panta noteikumi neietekmē tiesības, ko līdz 1994. gada 1. jūlijam dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ieguvušas saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību.

ê73/239/EEK (pielāgots)

31. pants

Dalībvalstis III sadaļā minētajām aģentūrām vai filiālēm, kuras, stājoties spēkā šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, darbojas vienā vai vairākās 1. pantā minētajās apdrošināšanas nozarēs un neizvērš savus darījumus 10. panta 2. punkta nozīmē, 25. panta nosacījumu izpildei paredz ilgākais piecus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.

32. pants

Līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā nolīgums, kurš saskaņā ar 29. pantu noslēgts ar trešajām valstīm, un, vēlākais, četrus gadus pēc šās direktīvas izziņošanas jebkura dalībvalsts tiem uzņēmumiem, kas izveidoti tās teritorijā, var turpināt piemērot noteikumus, kas tiem piemēroti 1973. gada 1. janvārī, par atbilstīgiem aktīviem un tehnisko rezervju lokalizāciju, ja par to paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai un ja nepārkāpj atvieglojumus, kas saskaņā ar 15. panta 2. punktu piešķirtas tiem dalībvalstu uzņēmumiem, kuri izveidoti tās teritorijā.

ê73/239/EEK (pielāgots)

34. pants

1. Sešos gados pēc šās direktīvas izziņošanas Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šajā direktīvā noteikto finansiālo prasību ietekmi uz stāvokli dalībvalstu apdrošināšanas tirgos.

2. Vajadzības gadījumā pirms pārejas laika beigām, kas paredzēts 30. panta 1. punktā, Komisija iesniedz Padomei starpposmu ziņojumus.

ê92/49/EEK (pielāgots)

51. pants

Tālāk norādītos tehniskos grozījumus, kas izdarāmi Direktīvā 73/239/EEK, Direktīvā 88/357/EEK un šajā direktīvā, pieņem saskaņā ar Direktīvā 91/675/EEK noteikto kārtību:

- Direktīvas 73/239/EEK 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto juridisko formu paplašināšana,

- grozījumi Direktīvas 73/239/EEK pielikumā dotajā sarakstā, vai šajā sarakstā lietotās terminoloģijas labojumi saskaņā ar apdrošināšanas tirgus attīstību,

- Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 1. punktā uzskaitīto maksātspējas rezerves posteņu precizēšana, ņemot vērā jaunu finanšu instrumentu izveidošanu,

- Direktīvas 73/239/EEK 17. panta 2. punktā paredzētā minimālo garantiju fonda mainīšana, ņemot vērā ekonomikas un finanšu jomas attīstību,

- grozījumi, ņemot vērā jaunu finanšu instrumentu izveidošanu, šās direktīvas 21. pantā norādīto aktīvu sarakstā, kuri izmantojami tehnisko rezervju veidošanai, un 22. pantā izklāstītajos noteikumos par investīciju izkliedi,

- izmaiņas attiecīgo noteikumu izņēmumos, kas noteikti Direktīvas 88/357/EEK 1. pielikumā, ņemot vērā jaunu valūtas instrumentu izstrādi vai panākumus ceļā uz ekonomisko un monetāro savienību,

- jēdzienu precizēšana, lai nodrošinātu Direktīvas 73/239/EEK, Direktīvas 88/357/EEK un šās direktīvas vienotu īstenošanu visā Kopienā.

52. pants

1. Tiks uzskatīts, ka uz filiālēm, kuras savu darbību sākušas saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā to reģistrācijas dalībvalstī, pirms stājas spēkā noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, jāattiecina Direktīvas 73/239/EEK 10. panta 1. līdz 5. punktā norādītā kārtība. No šo noteikumu spēkā stāšanās dienas tās reglamentē Direktīvas 73/239/EEK 15., 19., 20. un 22. pants un šās direktīvas 40. pants.

2. Šās direktīvas 34. un 35. pants neietekmē apdrošināšanas uzņēmumu tiesības, ko tie ieguvuši, veicot darījumus izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, pirms stājas spēkā noteikumi, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu.

ê2002/83/EK 71. pants

71. pants Pārejas laiks 3. panta 6. punktam, 27., 28., 29., 30. un 38. pantam

1. Dalībvalstis var piešķirt dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras to teritorijā 2002. gada 20. martā sniedza apdrošināšanas pakalpojumus vienā vai vairākos I pielikumā minētajos veidos, piecu gadu termiņu, kas sākas tajā pašā dienā, lai izpildītu 3. panta 6. punktā, 27., 28., 29., 30. un 38. pantā izklāstītās prasības.

2. Dalībvalstis 1. punktā minētajām sabiedrībām, kas, beidzoties piecu gadu termiņam, nav pilnīgi nodrošinājušas nepieciešamo maksātspējas rezervi, šīs rezerves nodrošināšanai var piešķirt papildu laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem, ja šīs sabiedrības saskaņā ar 37. pantu apstiprināšanai kompetentās iestādēs ir iesniegušas to pasākumu sarakstu, kurus tās paredzējušas veikt šajā nolūkā.

ê2005/68/EK 63. pants (pielāgots)

√2. IEDAļA – PāRAPDROšINāšANA ∏

316. PANTS PāREJAS LAIKS Direktīvas 2005/68/EK 57. panta 3. punktam un 60. panta 6. punktam

Dalībvalstis šīs dDirektīvas 2005/68/EK 57. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu, kas ar ko groza Direktīvas 73/239/EEK 15. panta 3. punktu, un šīs dDirektīvas 2005/68/EK 60. panta 6. punkta piemērošanu var atlikt līdz 2008. gada 10. decembrim.

ê2005/68/EK 61. pants

ðjauns

317. pants Esošo pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību iegūtās tiesības

1. Tādusas pārapdrošināšanas uzņēmumus sabiedrības, uz kuriemām attiecas šī direktīva un kurias bija licencētias vai tiesīgias veikt pārapdrošināšanas darbību saskaņā ar to dalībvalstu noteikumiem, kurās atradās to galvenie biroji pirms 2005. gada 10. decembra, uzskata par licencētiemām saskaņā ar 3 14. pantu.

Tomēr tiem tām ir jāpilda šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz par turpmāko pārapdrošināšanas darbību veikšanu un 6. panta a), c) un d) punkta, 7., 8. un 12. panta un 32. līdz 41. panta 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta un d) līdz g) apakšpunkta, 19., 20. un 24. panta un I sadaļas VI nodaļas 2., 3. un 4. iedaļas noteikumi no 2007. gada 10. decembra.

2. Dalībvalstis tiem tām šā panta 1. punktā minētajiemām pārapdrošināšanas uzņēmumiem sabiedrībām, kurias 2005. gada 10. decembrī neatbilst 6. panta a) punkta, 7., 8. un 32. līdz 40. panta 18. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 19. un 20. panta un I sadaļas VI nodaļas 2., 3. un 4. iedaļas noteikumiem, šo prasību izpildei var atvēlēt laiku līdz 2008. gada 10. decembrim.

òjauns

II NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

318. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1., 2., 4., 6. līdz 10., 13. līdz 15., 17., 18., 23., 26. līdz 31., 34. līdz 55., 65., 66., 69., 70., 72., 73. līdz 136., 138. līdz 143., 145., 149., 152., 159. līdz 164., 169., 170., 183., 197., 199., 204., 217. līdz 277., 289., 308., 313., 318. līdz 321. panta un III un IV pielikuma prasības vēlākais līdz 2012. gada 31. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās arī iekļauj teikumu, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

319. pantsAtcelšana

1. Direktīvu 73/239/EEK, Direktīvu 78/473/EEK, Direktīvu 88/357/EEK, Direktīvu 92/49/EEK, Direktīvu 98/78/EK, Direktīvu 2001/17/EK, Direktīvu 2002/83/EK un Direktīvu 2005/68/EK, kas grozītas ar VI pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ no dienas, kas seko 318. panta 1. punktā norādītajai dienai, neskarot dalībvalstu saistības par laika ierobežojumiem, kādos valsts tiesību aktos transponēt un piemērot VI pielikuma B daļā minētās direktīvas.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar VI pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

2. Direktīvu 64/225/EEK, Direktīvu 73/240/EEK, Direktīvu 76/580/EEK, Direktīvu 84/641/EEK un Direktīvu 87/344/EEK, kas grozītas ar VI pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ no dienas, kas seko 318. panta 1. punktā norādītajai dienai, neskarot dalībvalstu saistības par laika ierobežojumiem, kādos valsts tiesību aktos transponēt un piemērot VI pielikuma B daļā minētās direktīvas.

320. pantsStāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 3., 5., 11., 12., 16., 19. līdz 22., 24., 25., 32., 33., 56. līdz 64., 67., 68., 71., 137., 144., 146. līdz 148., 150., 151., 153. līdz 158., 165. līdz 168., 171. līdz 182., 184. līdz 196., 198., 200. līdz 203., 205. līdz 216., 278. līdz 288., 290. līdz 307., 309. līdz 312. un 314. līdz 317. pantu un I, II, III un V pielikumu piemēro no 2012. gada 1. novembra.

321. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

ê73/239/EEK (pielāgots)

I PIELIKUMS

√NEDZīVīBAS APDROšINāšANAS VEIDI ∏

A. RISKU KLASIFIKāCIJA ATBILSTīGI APDROšINāšANAS NOZARēM VEIDIEM

1. NELAIMES GADīJUMI (TOSTARP DARBA TRAUMAS UN ARODSLIMīBAS) :

- pastāvīgi finansiāli pabalsti;

- pabalsti kompensāciju formā;

- abu iepriekšējo apvienojums;

- pasažieru traumas.

2. Slimība:

- pastāvīgi finansiāli pabalsti;

- pabalsti kompensāciju formā;

- abu iepriekšējo apvienojums.

3. Sauszemes transportlīdzekļi transports (izņemot dzelzceļa ritošo sastāvu transportu)

Visi bojājumi vai zaudējums saistībā ar šādiem transportlīdzekļiem nodarītie zaudējumi vai to zudums:

- sauszemes mehāniskie transportlīdzekļiem;

- sauszemes transportlīdzekļiem, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi.

4. Dzelzceļa ritošais sastāvs transports

Visi dzelzceļa ritošā sastāva transportam nodarītie zaudējumi bojājumi vai tā zaudējums zudums.

5. Gaisa transports kuģi

Visi gaisa transporta kuģiem nodarīti zaudējumi bojājumi vai tā zaudējums to zudums.

6. Atbildība attiecībā uz kuģiem Kuģi (jūras, ezerua, un upjues un kanāla kuģi, kā arī kanālu liellaivas)

Visi bojājumi vai zaudējums saistībā ar šādiem transportlīdzekļiem nodarītie zaudējumi vai to zudums:

- upjues un kanālua liellaivām kuģi;

- ezerua liellaivām kuģi;

- jūras kuģiem.

7. Mantas Kravas tranzītā (tostarp preces, bagāža un citas kravas)

Visi bojājumi, kas nodarīti mantām kravām tranzītā nodarītie zaudējumi, vai to zaudējums zudums neatkarīgi no transporta veida.

8. Ugunsgrēki un dabas parādības Uguns un dabas stihiju postījumi

Visi īpašumam nodarīti zaudējumi bojājumi vai tā zaudējums zudums (izņemot īpašumu, kas iekļauts 3., 4., 5., 6. un 7. nozarē apdrošināšanas veidā) sakarā ar:

- ugunsgrēkiem;

- sprādzieniem;

- vētrām;

- citām dabas parādībām;

- kodolenerģiju;

- zemes iegrimšanu iegruvumiem.

9. Citi īpašumam bojājumi nodarīti zaudējumi

Visi īpašumam bojājumi nodarīti zaudējumi vai tā zaudējums zudums (izņemot to īpašumu, kas iekļauts 3., 4., 5., 6. un 7. nozarē apdrošināšanas veidā) sakarā ar krusu vai salu, sakarā ar un visiem citiem negadījumiem, piemēram, zādzību, izņemot tos, kas iekļauti 8. nozarē apdrošināšanas veidā.

10. Atbildība attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem Sauszemes mehānisko transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

Atbildība, izmantojot mehāniskos transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sauszemi (tostarp pārvadātāju atbildība).

11. Atbildība attiecībā uz gaisa transportu Gaisa kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība

Atbildība, izmantojot gaisa transportu kuģus (tostarp pārvadātāju atbildība).

12. Atbildība attiecībā uz kuģiem Kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība (jūras, ezerua, un upjues un kanāla kuģi, kā arī kanālu liellaivas)

Atbildība, izmantojot kuģus, liellaivas vai laivas jūrā, ezeros, upēs vai kanālos (tostarp pārvadātāju atbildība).

13. Vispārējaā civiltiesiskā atbildība

Atbildība, kas nav minēta 10., 11. un 12. punktā.

14. Kredīts:

- maksātnespēja (vispārēja);

- eksporta kredīts;

- nomaksas kredīts;

- hipotēkas;

- lauksaimniecības kredīts.

15. Galvojums:

- galvojums (tiešs);

- galvojums (netiešs).

16. Dažādi finansiālie zaudējumi:

- nodarbinātības riski;

- nepietiekami ienākumiu nepietiekamība (vispārēji);

- slikti laika apstākļi;

- pabalstu zaudējums;

- pastāvīgi vispārējie izdevumi;

- neparedzēti tirdzniecības izdevumi;

- tirgus vērtības zudums;

- nomas vai ienākumu zaudējums;

- netieši tirdzniecības zaudējumi, kas nav minēti iepriekš;

- citi finansiāli zaudējumi (nav saistīti ar tirdzniecību);

- citia veida finansiāli zaudējumi.

17. Tiesvedības Juridiskie izdevumi

Tiesvedības izdevumi un tiesas prāvu izmaksas.

ê84/641/EEK 14. pants

18. Palīdzība

Palīdzība personām, kas nonākušas grūtībās ceļojumu laikā, esot prom no mājām vai arī esot prom no pastāvīgās dzīvesvietas.

ê73/239/EEK (pielāgots)

Riskus, kas iekļauti kādā nozarē, nevar iekļaut nevienā citā nozarē, izņemot C punktā minētajos gadījumos.

B. VAIRāKāMIEM APDROšINāšANAS NOZARēM VEIDIEM PIEšķIRTO LICENčU APRAKSTS

Ja atļauja √ Nosaukumi licencēm, kuras ∏ vienlaikus attiecas uz √ šādiem apdrošināšanas veidiem ∏ :

a) 1. un 2. nozari, apdrošināšanas veids: to sauc par „Nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanua”;

b) 1. (ceturtoais ievilkumus), 3., 7. un 10. nozari apdrošināšanas veids,: to sauc par „Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu Sauszemes transporta apdrošināšana”;

c) 1. (ceturtoais ievilkumus), 4., 6., 7. un 12. nozari apdrošināšanas veids,: to sauc par „Jūras un sauszemes transportlīdzekļu transporta apdrošināšanua”;

d) 1. (ceturtoais ievilkumus), 5., 7. un 11. nozari apdrošināšanas veids,: to sauc par „Aviotransporta apdrošināšanu Aviācijas apdrošināšana”;

e) 8. un 9. nozari, apdrošināšanas veids: to sauc par „Apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem un citiem īpašuma bojājumiem Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem”;

f) 10., 11., 12. un 13. nozari, apdrošināšanas veids: to sauc par „Civiltiesiskās aAtbildības apdrošināšanua”;

g) 14. un 15. nozari, apdrošināšanas veids: to sauc par „Kredītau un galvojumau apdrošināšanua”;

h) visām nozarēm, - katra dalībvalsts izvēlas tās nosaukumu visi apdrošināšanas veidi pēc √ dalībvalstu ∏ izvēles, paziņojot savu izvēli pārējām citām dalībvalstīm un Komisijai savu izvēli.

C. APAKšRISKI

Uzņēmums, kas saņēmis licenci apdrošināt pamatrisku vienā nozarē vai nozaru grupā, var apdrošināt arī citu nozaru riskus bez licences, ja tie:

- ir saistīti ar pamatrisku,

- attiecas uz objektu, kas ir apdrošināts pret pamatrisku, un

- ir iekļauts pamatriska apdrošināšanas līgumā.

87/344/EEK 9. pants

A punkta 14., 15. un 17. nozarē iekļautos riskus tomēr nedrīkst uzskatīt par citu nozaru papildu riskiem.

Risku, kas iekļauts 17. nozarē (juridisko izdevumu apdrošināšana), tomēr var uzskatīt par 18. nozares papildu risku, ja ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi, gadījumā, ja galvenais risks attiecas tikai uz palīdzību, ko sniedz personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prombūtnē no mājām vai prombūtnē no pastāvīgās dzīvesvietas.

Juridisko izdevumu apdrošināšanu var uzskatīt par papildu risku arī apstākļos, kas izklāstīti pirmajā daļā, ja apdrošināšana attiecas uz konfliktiem vai riskiem, kas izriet no jūras kuģu izmantošanas vai saistībā ar to.

2002/83/EK

II PIELIKUMS

DZīVīBAS APDROšINāšANAS VEIDI

I. DZīVīBAS APDROšINāšANA, KAS MINēTA 2. PANTA 13. punkta a), b) un c) apakšpunktāa i), ii) un iii) ievilkumā, izņemot šā pielikuma II un III punktā minēto.

II. Laulības apdrošināšana, dzimšanas apdrošināšana.

III. Ieguldījumu fondiem piesaistīta Ddzīvības apdrošināšana, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 13. punkta a) un b) apakšpunktāa i) un ii) ievilkumā, kura saistīta ar ieguldījumu fondiem.

IV. Pastāvīga Ilgtermiņa veselības apdrošināšana, kas minēta 2. panta 13. punkta da) apakšpunktāa iv) ievilkumā.

V. Tontīnas, kas minētas 2. panta 23. punkta ab) apakšpunktāa i) ievilkumā.

VI. Kapitāla izpirkšanas operācijas darījumi, kas minētasi 2. panta 23. punkta b) apakšpunktāa ii) ievilkumā.

VII. Kolektīvo pensiju fondu vadība, kas minēta 2. panta 23. punkta c) un db) apakšpunktāa iii) un iv) ievilkumā.

VIII. Darījumi, kas minēti 2. panta 23. punkta eb) apakšpunktāa iii) ievilkumā.

IX. Darījumi, kas minēti 2. panta 3. punktāa c) apakšpunktā.

ê87/343/EEK 1. panta 8. punkts un pielikums

D. METODES, PēC KURāM APRēķINA IZLīDZINāšANAS REZERVI KREDīTAPDROšINāšANAS NOZARē

1. metode

1. Attiecībā uz riskiem, kas iekļauti pielikuma A punktā minētājā 14. nozarē, (turpmāk tekstā – “kredītapdrošināšana”), uzņēmumi veido izlīdzināšanas rezervi, no kuras segt iespējamo tehnisko deficītu minētajā nozarē konkrētā finanšu gadā.

2. Šādā rezervē katrā finanšu gadā ieskaita 75 % no jebkāda tehniskā atlikuma, kas radies kredītapdrošināšanas nozarē, ar nosacījumu, ka atlikuma summa nepārsniedz 12 % no neto prēmijām vai maksājumiem, līdz rezerve ir sasniegusi 150 % no neto prēmiju un maksājumu lielākā gada apjoma, kāds saņemts iepriekšējos piecos finanšu gados.

2. metode

1. Attiecībā uz riskiem, kas iekļauti pielikuma A punktā minētājā 14. nozarē, (turpmāk tekstā – “kredītapdrošināšana”), uzņēmumi veido izlīdzināšanas rezervi, no kuras segt iespējamo tehnisko deficītu minētajā nozarē konkrētā finanšu gadā.

2. Izlīdzināšanas rezerves minimums ir 134 % no prēmiju vai maksājumu vidējā apjoma, kāds saņemts ik gadus pēdējos piecos finanšu gados, no kura atņemtas cesijas un pieskaitīti pārapdrošināšanas līgumi.

3. Šajā rezervē katrā no turpmākajiem finanšu gadiem ieskaita 75 % no jebkāda tehniskā atlikuma, kas radies šajā nozarē, līdz rezerve ir vismaz vienāda ar minimumu, ko aprēķina saskaņā ar šīs metodes 2. punktu.

4. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus noteikumus, kā aprēķināt rezerves un/vai ikgadējās nodevas lielumu, ja tiek pārsniegti šajā direktīvā noteiktie minimālie lielumi.

3. metode

1. Pielikuma A punktā minētājā 14. nozarē (šeit turpmāk “kredītapdrošināšana”) veido izlīdzināšanas rezervi, lai kompensētu prasījumus, kas šajā apdrošināšanas nozarē pārsniedz finanšu gada vidējo apjomu.

2. Izlīdzināšanas rezervi aprēķina pēc turpmāk izklāstītās metodes.

Visus aprēķinus saista ar paša apdrošinātāja ienākumiem un izdevumiem.

Izlīdzināšanas rezervē ieskaita summas, kas konkrētā finanšu gadā radušās no nenotikušiem prasījumiem, līdz rezerve sasniegusi prasīto lielumu, vai arī atjaunota līdz tam.

Uzskata, ka prasījumi nav notikuši, ja prasījumu apjoms konkrētā finanšu gadā ir zemāks nekā prasījumu vidējais apjoms atskaites periodā. Nenotikušu prasījumu summu aprēķina, reizinot atšķirību starp abiem minētajiem apjomiem ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Nepieciešamajai summai jābūt sešas reizes lielākai nekā standarta atšķirībai starp prasījumu apjomu atskaites periodā no prasījumu vidējā apjoma, kas reizināta ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Ja kādā finanšu gadā prasījumi pārsniedz caurmēru, to segšanai nepieciešamo summu ņem no izlīdzināšanas rezerves. Uzskata, ka prasījumi pārsniedz caurmēru, ja prasījumu apjoms konkrētā finanšu gadā ir lielāks nekā prasījumu vidējais apjoms. Papildprasījumu summu aprēķina, reizinot atšķirību starp abiem minētajiem apjomiem ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Neatkarīgi no praktiski pieteiktajiem prasījumiem, katrā finanšu gadā pirmām kārtām izlīdzināšanas rezervē ieskaita 3,5 % no minētās rezerves prasītā lieluma, līdz ir sasniegts vai atjaunots tās prasītais lielums.

Atskaites periods nedrīkst būt īsāks par 15 gadiem un ilgāks par 30 gadiem. Izlīdzināšanas rezervi nav jāveido, ja atskaites periodā nav reģistrēti apdrošināšanas zaudējumi.

Nepieciešamo izlīdzināšanas rezervi un summas, ko paredzēts segt no šīs rezerves, var samazināt, ja prasījumu vidējais apjoms atskaites periodā kopā ar izdevumu apjomu liecina, ka prēmijās ietverta drošības rezerve.

4. metode

1. Pielikuma A punktā minētājā 14. nozarē (šeit turpmāk “kredītapdrošināšana”) veido izlīdzināšanas rezervi, lai kompensētu prasījumus, kas šajā apdrošināšanas nozarē pārsniedz finanšu gada vidējo apjomu.

2. Izlīdzināšanas rezervi aprēķina pēc turpmāk izklāstītās metodes.

Visus aprēķinus saista ar paša apdrošinātāja ienākumiem un izdevumiem.

Izlīdzināšanas rezervē ieskaita summas, kas konkrētā finanšu gadā radušās no nenotikušiem prasījumiem, līdz rezerve sasniegusi maksimāli prasīto lielumu.

Uzskata, ka prasījumi nav notikuši, ja prasījumu apjoms konkrētā finanšu gadā ir zemāks nekā prasījumu vidējais apjoms atskaites periodā. Nenotikušo prasījumu summu aprēķina, reizinot atšķirību starp abiem minētajiem apjomiem ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Maksimāli prasīto summu iegūst, reizinot ar seši standarta atšķirību starp prasījumu apjomu atskaites periodā no prasījumu vidējā apjoma, kas reizināta ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Ja kādā finanšu gadā prasījumi pārsniedz caurmēru, to segšanai nepieciešamo summu ņem no izlīdzināšanas rezerves, līdz šī rezerve sasniedz minimāli nepieciešamo lielumu. Uzskata, ka prasījumi pārsniedz caurmēru, ja prasījumu apjoms konkrētā finanšu gadā ir lielāks nekā prasījumu vidējais apjoms. Papildprasījumu summu aprēķina, reizinot atšķirību starp abiem minētajiem apjomiem ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Minimāli nepieciešamo summu iegūst, reizinot ar trīs standarta atšķirību starp prasījumu apjomu atskaites periodā no prasījumu vidējā apjoma, kas reizināta ar konkrētā finanšu gadā iekasēto prēmiju summu.

Atskaites periods nedrīkst būt īsāks par 15 gadiem un ilgāks par 30 gadiem. Izlīdzināšanas rezervi nav jāveido, ja atskaites periodā nav reģistrēti apdrošināšanas zaudējumi.

Gan nepieciešamo izlīdzināšanas rezervi, gan summas, ko paredzēts šajā rezervē iemaksāt, vai arī no tās segt, var samazināt, ja prasījumu vidējais apjoms atskaites periodā kopā ar izdevumu apjomu liecina, ka prēmijās ietverta drošības rezerve un ka šī drošības rezerve ir pusotras reizes lielāka nekā prasījumu apjomu standarta atšķirība atskaites periodā. Tādā gadījumā attiecīgās summas reizina ar koeficientu, ko iegūst, viens komats pieci reizinot ar standarta novirzi un drošības rezervi.

ê88/357/EEK 1. pielikums

I PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOTEIKUMI

Valūtu, kurā maksājamas apdrošinātāja saistības, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1. Ja līgumā paredzētā apdrošināšana ir izteikta kādā konkrētā valūtā, uzskatāms, ka apdrošinātāja saistības maksājamas tajā pašā valūtā.

2. Ja līgumā paredzētā apdrošināšana nav izteikta nevienā valūtā, uzskatāms, ka apdrošinātāja saistības maksājamas tās valsts valūtā, kurā pastāv risks. Tomēr apdrošinātājs var izvēlēties valūtu, kurā ir izteikta prēmija, ja šāda izvēle ir pienācīgi pamatota.

Tas pieļaujams gadījumā, ja līguma noslēgšanas brīdī ir pamats domāt, ka prasību apmaksās prēmijas valūtā, nevis tās valsts valūtā, kurā pastāv risks.

3. Dalībvalsts var ļaut apdrošinātājam uzskatīt, ka valūta, kurā tam jāapdrošina, būs tā, kuru tas izmanto pēc savas pieredzes, vai, ja pieredzes nav — tās valsts valūta, kurā tas ir reģistrēts:

- līgumiem, kas apdrošina pret 4., 5., 6., 7., 11., 12. un 13. nozares riskiem (vienīgi ražotāja atbildība) un

- līgumiem, kas apdrošina pret citu nozaru riskiem, ja šo risku īpatnību dēļ apdrošināšana notiek valūtā, kura nav kāda no tām, kas atbilstu iepriekš norādītajai procedūrai.

4. Ja prasība ir paziņota apdrošinātājam un maksājama konkrētā valūtā, kura nav kāda no tām, kas atbilstu iepriekš norādītajai procedūrai, uzskata, ka apdrošinātāja saistības maksājamas šajā valūtā, it īpaši valūtā, kura apdrošinātāja kompensācijas maksājumam noteikta tiesas spriedumā vai ar apdrošinātāja un apdrošinātā vienošanos.

5. Ja prasību novērtē valūtā, kas apdrošinātājam zināma jau iepriekš, bet nav tā, kura atbilstu iepriekš norādītajai procedūrai, apdrošinātājs var pieņemt, ka saistība maksājama šajā valūtā.

6. Dalībvalstis var pieļaut, ka uzņēmumu tehniskās rezerves ir aktīvi, kas nav atbilstīgi aktīvi, ja pēc iepriekš norādītās procedūras uzņēmumam — tā galvenajam birojam vai filiālei — ir pienākums atbilstības principa izpildei turēt aktīvus, kuru apmērs attiecīgajā valūtā nepārsniedz 7 % no aktīviem citās valūtās.

Tomēr:

a) izsakot tehnisko rezervju aktīvus Grieķijas drahmās, Īrijas mārciņās un Portugāles eskudo, šis apmērs nedrīkst pārsniegt:

- 1 miljonu ECU pārejas laikā, kas beidzas 1992. gada 31. decembrī,

- 2 miljonus ECU laikposmā no 1993. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 31. decembrim;

b) izsakot tehnisko rezervju aktīvus Beļģijas frankos, Luksemburgas frankos un Spānijas pesetās, šis apmērs nedrīkst pārsniegt 2 miljonus ECU pārejas laikā, kas beidzas 1996. gada 31. decembrī,

Beidzoties pārejas laikiem, kas norādīti šā panta a) un b) apakšpunktā, šīm valūtām piemērojams vispārējais režīms, ja vien Padome nepieņem citu lēmumu.

ê2002/83/EK II pielikums

3. Dalībvalstis var nepieprasīt, lai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības piemērotu atbilstības principu, ja saistības maksājamas valūtā, kas nav nevienas Kopienas dalībvalsts valūta, ja ieguldījumus šajā valūtā regulē, ja uz šo valūtu attiecas nodošanas ierobežojumi vai ja līdzīgu iemeslu dēļ to nevar izmantot tehniskajās rezervēs.

ê92/49/EEK 23. pants

8. Apdrošināšanas uzņēmumi var izmantot neatbilstīgus aktīvus, lai segtu summas, kas nepārsniedz 20 % no to ieguldījumiem kādā noteiktā valūtā.

ê2002/83/EK II pielikums

Tomēr kopējiem aktīviem visās valūtās kopā jābūt vismaz vienādiem ar kopējām saistībām visās valūtās kopā.

ê92/49/EEK 23. pants

9. Dalībvalsts var paredzēt, ka, ja saskaņā ar iepriekšminētajām procedūrām ieguldījums sedzams no aktīviem dalībvalsts valūtā, šo prasību var uzskatīt par izpildītu arī tad, ja aktīvi ir izteikti ECU.

ê88/357/EEK

2. A PIELIKUMS

Apdrošināšanas pārskats

1. Kopējie ienākumi no bruto prēmijām.

2. Kopējās prasību izmaksas.

3. Komisijas izmaksas.

4. Bruto apdrošināšanas rezultāti.

2. B PIELIKUMS

Apdrošināšanas pārskats

1. Bruto prēmijas par pēdējo apdrošināšanas gadu.

2. Bruto prasības pēdējā apdrošināšanas gadā (tostarp rezerves apdrošināšanas gada beigās).

3. Komisijas izmaksas.

4. Bruto apdrošināšanas rezultāti.

ê2002/83/EK (pielāgots)

III PIELIKUMS Informācija apdrošinājuma ņēmējiem

Turpmāk norādītā informācija, kas jāpaziņo apdrošinājuma ņēmējiem pirms līgumu noslēgšanas (A) vai līguma darbības laikā (B), jāsniedz skaidri un precīzi, rakstiski, saistību dalībvalsts valsts valodā. Šī informācija tomēr var būt citā valodā, ja apdrošinājuma ņēmējs tā vēlas un dalībvalsts tiesību akti to atļauj, vai apdrošinājuma ņēmējs drīkst izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.

A. PIRMS LīGUMA NOSLēGšANAS

Informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību | Informācija par saistībām |

a) 1. Sabiedrības nosaukums un juridiskā forma a) 2. Dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmuma galvenais birojs, un vajadzības gadījumā arī valsts, kurā atrodas tā pārstāvniecība vai filiāle, kas slēdz līgumu a) 3. Galvenā biroja adrese, vajadzības gadījumā arī pārstāvniecības vai filiāles, kas slēdz līgumu, adrese | a) 4. Katra labuma un katras izvēles definīcija a) 5. Līguma termiņš a) 6. Līguma pārtraukšanas noteikumi a) 7. Prēmiju maksāšanas noteikumi un maksājumu ilgums a) 8. Atlaižu aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi a) 9. Atmaksājamo un nomaksāto vērtību norāde un to garantijas apmērs a) 10. Informācija par prēmijām par katru labumu, gan par galvenajiem labumiem, gan, vajadzības gadījumā, par papildu labumiem a) 11. Mainīga daļu kapitāla polisei — daļas, ar kurām labumi ir saistīti a) 12. Norāde par pakārtoto aktīvu veidu apdrošināšanā ar mainīga daļu kapitāla polisēm a) 13. Uzteikuma termiņa piemērošanas kārtība a) 14. Vispārīga informācija par noteiktā veida apdrošināšanai piemērojamo nodokļu režīmu a)15. Sūdzību izskatīšanas kārtība attiecībā uz apdrošinājuma ņēmēju līgumiem, dzīvības apdrošinājumu vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, vajadzības gadījumā ieskaitot informāciju par sūdzību pieņēmēju iestādi, neskarot tiesības sūdzēt tiesā a)16. Līgumam piemērojamais likums, ja puses to nedrīkst izvēlēties, vai, ja puses to drīkst izvēlēties, likums, kuru izvēlēties piedāvā dzīvības apdrošinātājs |

B. LīGUMA DARBīBAS LAIKā

Papildus vispārējiem un īpašajiem polises noteikumiem apdrošinājuma ņēmējam visā līguma darbības laikā ir jāsaņem šāda informācija.

Informācija par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību | Informācija par saistībām |

b) 1. Jebkuras pārmaiņas, kas saistītas ar sabiedrības nosaukumu, juridisko formu vai galvenā biroja adresi un vajadzības gadījumā arī tās pārstāvniecības vai filiāles adresi, kura noslēgusi līgumu | b) 2. Ja mainās apdrošināšanas nosacījumi vai tiek grozīti līgumam piemērojamie tiesību akti, visa informācija, kas norādīta A daļas a) punkta 4. līdz 12. apakšpunktā b) 3. Katru gadu — informācija par atlaižu stāvokli |

IV PIELIKUMS

1. DIENESTA NOSLēPUMS

Līdz 2002. gada 17. novembrim sadarbības nolīgumus, kas paredz dalīties informācijā ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, dalībvalstis var slēgt tikai tad, ja uz sniedzamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šīs direktīvas 16. pantā.

2. DARBīBAS UN INSTITūCIJAS, UZ KO NEATTIECAS šī DIREKTīVA

Līdz 2004. gada 1. janvārim šī direktīva neattiecas uz savstarpējām apvienībām, ja:

- statūtos ir paredzēta iespēja prasīt vai nu papildu iemaksas, vai atlīdzības samazināšanu, vai arī atbalstu no citām personām, kas uzņēmušās saistības šajā nolūkā, un

- gada ienākums no iemaksām, kas iekasētas saskaņā ar darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva, nepārsniedz 500000 miljonus EUR trīs secīgu gadu laikā. Ja šī summa pārsniegta trīs secīgu gadu laikā, šo direktīvu piemēro, sākot no ceturtā gada.

3. LīDZ 2004. GADA 1. JANVāRIM DALīBVALSTIS PIEMēRO šāDUS NOTEIKUMUS:

A. Maksātspējas rezerve

Katra dalībvalsts liek visām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuru galvenais birojs atrodas tās teritorijā, nodrošināt pietiekamu maksātspējas rezervi visai uzņēmējdarbībai kopumā.

Maksātspējas rezervē ietilpst:

1. dzīvības apdrošināšanas sabiedrības aktīvi bez paredzamajām saistībām, atrēķinot nemateriālās vērtības. Konkrēti tajās ietver:

- samaksāto pamatkapitālu vai, savstarpējas apdrošināšanas sabiedrības gadījumā, faktisko dibināšanas kapitālu, ieskaitot visus dalībnieku kontus, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a) statūtos un dibināšanas dokumentā ir norāde, ka izmaksas biedriem no šiem kontiem var veikt tikai tiktāl, ciktāl tas nerada maksātspējas rezerves samazināšanos zem noteiktā līmeņa, vai kad nokārtoti visi sabiedrības parādi pēc sabiedrības izbeigšanās;

b) statūtos un dibināšanas dokumentā attiecībā uz visiem maksājumiem, kas nav saistīti ar individuālu dalības beigšanu, ir paredzēts, ka kompetentās iestādes informējamas vismaz vienu mēnesi iepriekš un tās var šajā laika posmā aizliegt maksājumus;

c) attiecīgos statūtu un dibināšanas dokumenta noteikumus var grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām pret šiem grozījumiem nav iebildumu, nepārkāpjot kritērijus, kas norādīti a) un b) punktā,

- pusi no nenomaksātā pamatkapitāla, tiklīdz nomaksātā daļa sasniedz 25 % no pamatkapitāla vai fonda,

- rezerves (obligātās rezerves un brīvās rezerves), kas neatbilst apdrošināšanas saistībām,

- visu nesadalīto peļņu,

- kopīgu privileģēto akciju kapitālu un subordinētu aizņēmuma kapitālu var iekļaut, bet tādā gadījumā tikai līdz 50 % robežai, no kura ne vairāk nekā 25 % sastāv no subordinētiem aizņēmumiem ar noteiktu termiņu vai noteikta termiņa kopīgu privileģēto akciju kapitāla, ja ir izpildīti šādi kritēriji:

a) dzīvības apdrošināšanas sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā jābūt nolīgumiem, kas uzliek saistības, saskaņā ar kurām subordinētais aizņēmuma kapitāls vai priekšrocību akciju kapitāls ierindojams pēc visu citu kreditoru prasījumiem un nav atmaksājams, iekams nav atmaksāti visi citi šajā laikā nenokārtotie parādi.

Subordinētajam aizdevumu kapitālam jāatbilst arī šādiem nosacījumiem:

b) ieskaitīt var tikai pilnībā apmaksātus fondus;

c) noteikta termiņa aizņēmumiem sākuma termiņam jābūt vismaz pieci gadi. Ne vēlāk kā gadu pirms atmaksas dienas dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai jāiesniedz kompetentajām iestādēm apstiprināšanai plāns, kurā norādīts, kā maksātspējas rezerve tiks uzturēta vai kā tā līdz noteiktajam termiņam sasniegs prasīto apjomu, ja vien daļa, kādu maksātspējas rezervē veido aizņēmums, netiek pakāpeniski samazināta vismaz piecus gadus pirms atmaksas dienas. Kompetentās iestādes var atļaut šādu aizņēmumu atmaksāt pirms termiņa, ja aizdevēja dzīvības apdrošināšanas sabiedrība iesniedz pieteikumu un tās maksātspējas rezerve nesarūk zem noteiktā līmeņa;

d) nenoteikta termiņa aizņēmumiem jābūt atmaksājamiem tikai ar pieprasījumu piecus gadus iepriekš, izņemot gadījumus, kad aizņēmumus vairs neuzskata par daļu no maksātspējas rezerves vai ir īpaši lūgta kompetento iestāžu piekrišana pirmstermiņa atmaksāšanai. Otrā gadījumā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai jāinformē kompetentās iestādes vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā atmaksāšanas datuma, uzrādot faktisko un vajadzīgo maksātspējas rezervi gan pirms, gan pēc atmaksāšanas. Kompetentās iestādes atļauj atmaksāšanu tikai tad, ja dzīvības apdrošināšanas sabiedrības maksātspējas rezerve nesarūk zem noteiktā apjoma;

e) aizņēmuma līgumā nedrīkst iekļaut noteikumus, ar ko nosaka, ka īpašos apstākļos, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrības likvidāciju, parāds ir atmaksājams pirms līgumā norādītajiem atmaksāšanas termiņiem;

f) aizņēmuma līgumu drīkst grozīt tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka tām nav iebildumu pret grozījumiem;

- nenoteikta termiņa vērtspapīrus un citus dokumentus, kas atbilst attiecīgajiem nosacījumiem, ieskaitot kumulatīvās priekšrocību akcijas, izņemot tās, kas minētas iepriekšējā ievilkumā, līdz 50 % no rezervēm šādu vērtspapīru kopsummai un subordinētajam aizņēmuma kapitālam, kas minēts iepriekšējā ievilkumā:

a) tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

b) emisijas līgumam jānodrošina iespēja dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai atlikt aizņēmuma procentu maksājumus;

c) visiem aizdevēja prasījumiem pret dzīvības apdrošināšanas sabiedrību jābūt ierindotiem aiz visiem nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

d) dokumentos, kas nosaka vērtspapīru emisiju, jāparedz parādu un nesamaksāto procentu radīto zaudējumu segšana, nodrošinot dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai iespēju turpināt darbību;

e) var ieskatīt tikai pilnīgi samaksātas summas;

2. ciktāl to pieļauj valsts tiesību akti, bilancē uzrādītās peļņas rezerves, ja tās drīkst izmantot iespējamo zaudējumu segšanai un nav paredzēts tās izdalīt apdrošinājuma ņēmējiem;

3. ja sabiedrība iesniegusi pieteikumu kopā ar pierādījumiem tās dalībvalsts uzraudzības iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs, un ar šīs iestādes piekrišanu:

a) summa, kas līdzvērtīga 50 % no sabiedrības sagaidāmās peļņas; paredzamās peļņas apjomu iegūst, reizinot paredzēto gada peļņu ar koeficientu, kas atbilst vidējam atlikušajam apdrošināšanas polišu derīguma termiņam; koeficients nedrīkst būt lielāks par 10; gada paredzamā peļņa ir aritmētiskā vidējā peļņa, kas iegūta no šīs direktīvas 2. pantā uzskaitītajām darbībām pēdējos piecos gados.

Lielumus, pēc kuriem aprēķināt koeficientu, ar kuru reizināma paredzētā gada peļņa, un pozīcijas, kas veido gūto peļņu, vienojoties nosaka dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbībā ar Komisiju. Līdz šādam nolīgumam šīs pozīcijas nosaka saskaņā ar piederības dalībvalsts tiesību aktiem.

Kad kompetentās iestādes definējušas iegūtās peļņas jēdzienu, Komisija sniedz priekšlikumus šā jēdziena saskaņošanai, pieņemot direktīvu par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatu saskaņošanu un nosakot koordināciju, kas minēta Direktīvas 78/660/EEK 1. panta 2. punktā;

b) gadījumā, ja rezerves veidošanā netiek izmantota cilmerēšana, vai gadījumā, ja cilmerētā rezerve nesasniedz uzkrājumu no klientu piesaistes izmaksām, kas iekļautas prēmijā, var iekļaut starpību starp cilmerētu vai daļēji cilmerētu matemātisko rezervi un matemātisku rezervi, kas cilmerēta, piemērojot likmi, kas līdzvērtīga prēmijā iekļauto klientu piesaistes izmaksu uzkrājumam. šī summa tomēr nevar pārsniegt 3,5 % no summas, ko iegūst, summējot starpības starp attiecīgajiem dzīvības apdrošināšanas kapitāliem un matemātiskajām rezervēm visām tām polisēm, attiecībā uz ko var cilmerēt; no starpības atrēķina neamortizētās apdrošināšanas līguma izmaksas, kas iegrāmatotas kā aktīvi;

c) ar to dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišanu, kurās dzīvības apdrošināšanas sabiedrība veic darbību, slēptās rezerves, kas rodas no aktīvu nepietiekamas novērtēšanas un pasīvu, izņemot matemātiskās rezerves, pārvērtēšanas, ja vien šādas slēptās rezerves nav ārkārtējas.

B. Minimālā maksātspējas rezerve

Ievērojot C iedaļu, minimālo maksātspējas rezervi apdrošināšanas veidiem nosaka šādi:

a) dzīvības apdrošināšanas veidiem, kas paredzēti šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas saistīta ar ieguldījumu fondiem, un darbībām, kas minētas šīs direktīvas 2. panta 3. punktā, tai ir jābūt vienādai ar divu šādu rezultātu summu:

- pirmais rezultāts:

to iegūst reizinot daļu, kas atbilst 4 % no matemātiskajām rezervēm, kas attiecas uz tiešajiem darījumiem, neatskaitot pārapdrošināšanas cesijas, un pārapdrošināšanas līgumiem, un pēdējā finanšu gadā pastāvošo attiecību starp matemātisko rezervju kopsummu pēc tam, kad atskaitītas pārapdrošināšanas cesijas, un matemātisko rezervju bruto kopapjomu; šis koeficients nekad nedrīkst būt mazāks par 85 %,

- otrais rezultāts:

polisēm, kuru riska kapitāls nav negatīvs skaitlis, to iegūst, daļu, kas atbilst 0,3 % no šāda kapitāla, attiecībā uz ko dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai ir saistības, reizinot ar pēdējā finanšu gadā pastāvošo attiecību starp riska kapitālu, kas palicis kā sabiedrības saistības pēc pārapdrošināšanas cesijām un retrocesijām, un kopējo riska kapitālu, neatskaitot pārapdrošināšanu; šī attiecība nekad nevar būt zemāka par 50 %.

Īslaicīgai apdrošināšanai nāves gadījumam, kuras termiņš nepārsniedz trīs gadus, iepriekš minētā daļa ir 0,1 %; dzīvības apdrošināšanai, kuras termiņš ir garāks par trim gadiem, bet nepārsniedz piecus gadus, šī daļa ir 0,15 %;

b) papildu apdrošināšanai, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, minimālajai maksātspējas rezervei ir jābūt līdzvērtīgai šādu aprēķinu rezultātam:

- summē prēmijas un iemaksas (ieskaitot piemaksas pie prēmijām vai iemaksām) par tiešajiem darījumiem pēdējā finanšu gadā attiecībā pret visiem finanšu gadiem,

- šai kopsummai pieskaita visu prēmiju apjomu, kas saņemts par pārapdrošināšanu pēdējā finanšu gadā,

- no šīs summas atņem to prēmiju vai maksājumu kopējo apjomu, kas pēdējā finanšu gadā anulēti, kā arī kopējo nodokļu un nodevu summu no prēmijām vai iemaksām, kas ieskaitītas kopsummā.

Šādi iegūto summu sadala divās daļās, viena ir līdz 10 miljoniem eiro, un otra atbilst atlikumam; attiecīgās daļas, kas atbilst 18 % un 16 % no minētajiem daudzumiem, tad saskaita kopā.

Rezultātu iegūst, šādi aprēķināto lielumu reizinot ar pēdējā finanšu gada koeficientu, kas ir dzīvības apdrošināšanas sabiedrības prasījumu skaita pēc pārapdrošināšanas pārskaitījumu atvilkšanas attiecība pret prasījumu bruto skaitu; šī attiecība nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 %.

Lloyd's apdrošināšanas asociācijai maksātspējas rezervi aprēķina, pamatojoties uz tīrajām prēmijām, kuras reizina ar vienotas likmes procentiem, ko katru gadu nosaka tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas sabiedrības galvenais birojs. Šos vienotas likmes procentus aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem par samaksāto komisijas naudu. Visus datus kopā ar attiecīgajiem aprēķiniem nosūta to valstu kompetentajām iestādēm, kurās reģistrēta Lloyd's sabiedrība;

c) pastāvīgajai neanulējamai veselības apdrošināšanai, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un kapitāla izpirkšanas operācijām, kas minētas šīs direktīvas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, minimālajai maksātspējas rezervei jābūt līdzvērtīgai 4 % no matemātiskajām rezervēm, ko aprēķina pēc pirmā rezultāta nosacījumiem, kā izklāstīts šā panta a) punkta pirmajā apakšpunktā;

d) tontīnām, kas minētas šīs direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, minimālās maksātspējas rezervei jābūt vienādai ar 1 % no aktīviem;

e) dzīvības apdrošināšanas darījumos, kas minēti šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kuri saistīti ar ieguldījumu fondiem, un darbībās, kas minētas šīs direktīvas 2. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, minimālās maksātspējas rezervei jābūt vienādai ar:

- 4 % no matemātiskajām rezervēm, ko aprēķina pēc pirmā rezultāta nosacījumiem, kā izklāstīts šā panta a) punktā, ciktāl dzīvības apdrošināšanas sabiedrība uzņēmusies ieguldījumu risku, un 1 % no rezervēm, ko aprēķina tādā pašā veidā, ciktāl sabiedrība nav uzņēmusies ieguldījumu risku, ja līguma termiņš pārsniedz piecus gadus un līgumā norādītā summa, kas paredzēta vadības izdevumu segšanai, ir pietiekama termiņam, kas garāks par pieciem gadiem, plus

- 0,3 % no riska kapitāla, ko aprēķina atbilstīgi otrajam rezultātam, kā izklāstīts šā panta a) punktā, ja uzņēmums sedz nāves gadījuma risku.

C. Garantiju fonds

1. Viena trešdaļa no šīs direktīvas 19. pantā definētās nepieciešamās maksātspējas rezerves ir garantiju fonds. Saskaņā ar šīs iedaļas 2. punktu vismaz 50 % no šā fonda veido pozīcijas, kas minētas A nodaļas 1. un 2. punktā.

2.

a) Garantiju fonds tomēr nedrīkst būt mazāks par obligātajiem EUR 800000;

b) savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām un savstarpējās apdrošināšanas tipa sabiedrībām un tontīnām dalībvalstis minimālo garantiju fondu var samazināt līdz EUR 600000;

c) šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otrā ievilkuma otrajā teikumā minētajām savstarpējās apdrošināšanas sabiedrībām, tiklīdz uz tām attiecas šī direktīva, un tontīnām dalībvalstis var ļaut noteikt minimālo garantiju fondu EUR 100000 apjomā, kas pakāpeniski palielināms līdz šīs iedaļas b) apakšpunktā norādītajai summai, pievienojot pa EUR 100000, tiklīdz iemaksas palielinās par EUR 500000;

d) minimālo garantiju fondu, kas minēts šīs iedaļas a), b) un c) apakšpunktā, veido pozīcijas, kas minētas A nodaļas 1. un 2. punktā.

3. Savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības, kas vēlas paplašināt darbību šīs direktīvas 6. panta 4. punkta vai 40. panta nozīmē, to var darīt, ja vien tās atbilst šīs iedaļas 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

ê2005/68/EK (pielāgots)

I III PIELIKUMS

√ UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU JURIDISKĀ FORMA ∏

ê92/49/EEK 6. pants (pielāgots)

1. Apdrošināšanas uzņēmumiem, kas vēlas iegūt licenci, piederības dalībvalsts nosaka šādas prasības √ A. Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma ∏ :

a) tiem jābūt kādā no šīm uzņēmējdarbības formām:

1) Beļģijas Karalistē: «société anonyme —naamloze vennootschap» — , «société en commandite par actions —commanditaire vennootschap op aandelen» — ,«association d'assurance mutuelle —onderlinge verzekeringsvereniging» — ,«société coopérative —coöperatieve vennootschap»;

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 1. punkts

2) Bulgārijas Republikā: "акционерно дружество";

ê20. pants un II pielikums, 335. lpp.

3) Čehijas Republikā: «akciová společnost», «družstvo»;

ê92/49/EEK 6. pants

4) Dānijas Karalistē: «aktieselskaber», «gensidige selskaber»;

5) Vācijas Federatīvajā Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit», «Öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen»;

20. pants un II pielikums, 335. lpp.

6) Igaunijas Republikā: «aktsiaselts»;

ê92/49/EEK 6. pants

7) Īrijā: „incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”;

8) Grieķijas Republikā: «ανώνυμη εταιρία», «αλληλασφαλιστικός συνεταιρισμός»;

9) Spānijas Karalistē: «sociedad anónima», «sociedad mutua», «sociedad cooperativa»;

10) Francijas Republikā: «société anonyme», «société d'assurance mutuelle», «institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale», «institution de prévoyance régie par le code rural» and «mutuelles régies par le code de la mutualité»;

11) Itālijas Republikā: «società per azioni», «società cooperativa», «mutua di assicurazione»;

ê20. pants un II pielikums, 335. lpp. (pielāgots)

12) Kipras Republikā: «Εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή εταιρεία περιορισμένης ευθύνης χωρίς μετοχικό κεφάλαιο»;

13) Latvijas Republikā: «apdrošināšanas akciju sabiedrība», «savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība»;

14) Lietuvas Republikā: «akcinės bendrovės», «uždarosios uždaroji akcinės bendrovės»;

ê92/49/EEK 6. pants

15) Luksemburgas Lielhercogistē: «société anonyme», «société en commandite par actions», «association d'assurances mutuelles», «société coopérative»;

ê20. pants un II pielikums, 335. lpp.

16) Ungārijas Republikā: «biztosító részvénytársaság», «biztosító szövetkezet», «biztosító egyesület», «külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe»;

17) Maltas Republikā: «kumpanija pubblika», «kumpanija privata», «fergħa», «Korp ta' l- Assikurazzjoni Rikonnoxxut»;

ê92/49/EEK 6. pants

18) Nīderlandes Karalistē: «naamloze vennootschap», «onderlinge waarborgmaatschappij»;

êAustrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 29. pants un I pielikums, 197. lpp.

19) Austrijas Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit»;

Art. 20. pants un II pielikums, 335. lpp.

20) Polijas Republikā: «spółka akcyjna», «towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych»;

ê92/49/EEK 6. pants

21) Portugāles Republikā: «sociedade anónima», «mútua de seguros»;

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 1. punkts

22) Rumānijā: "societăţi pe acţiuni", "societăţi mutuale";

Art. 20. pants un II pielikums, 335. lpp.

23) Slovēnijas Republikā: «delniška družba», «družba za vzajemno zavarovanje»;

24) Slovākijas Republikā: «akciová spoločnost»;

êAustrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 29. pants un I pielikums, 197. lpp.

25) Somijas Republikā: «keskinäinen vakuutusyhtiö —ömsesidigt försäkringsbolag» — , «vakuutusosakeyhtiö —försäkringsaktiebolag» — , «vakuutusyhdistys —försäkringsförening»;

26) Zviedrijas Karalistē: «försäkringsaktiebolag», «ömsesidiga försäkringsbolag», «understödsföreningar»;

ê92/49/EEK 6. pants

27) Apvienotajā Karalistē: „incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”, „societies registered under the Industrial and Provident Societies Acts”, „societies registered under the Friendly Societies Acts”, „the association of underwriters known as Lloyd's”;

ê92/49/EEK 6. pants (pielāgots)

28) Apdrošināšanas uzņēmums var būt arī √ jebkurā gadījumā un kā alternatīva (…) līdz (…) punktā uzskaitītajām uzņēmējdarbības formām –– ∏ Eiropas uzņēmuma uzņēmējsabiedrības (SE) formāa, kad tā būs ieviesta √ kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001[87] ∏ .

ê2002/83/EK 6. pants (pielāgots)

1. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras vēlas iegūt licenci, piederības dalībvalsts nosaka šādas prasības:

B. a) tām jābūt kādā no šīm uzņēmējdarbības formām √ Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību uzņēmējdarbības forma ∏ :

1) Beļģijas Karalistē: «société anonyme/naamloze vennootschap», «société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen», «association d'assurance mutuelle/onderlinge verzekeringsvereniging», «société coopérative/coöperatieve vennootschap»;

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 3. punkts

2) Bulgārijas Republikā: "акционерно дружество", "взаимозастрахователна кооперация";

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

3) Čehijas Republikā: «akciová společnost», «družstvo»;

ê2002/83/EK

4) Dānijas Karalistē: «aktieselskaber», «gensidige selskaber», «pensionskasser omfattet af lov om forsikringsvirksomhed (tværgående pensionskasser)»;

5) Vācijas Federatīvajā Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit», «öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen»;

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

6) Igaunijas Republikā: «aktsiaselts»;

ê2002/83/EK

7) Īrijā: «incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited», «societies registered under the Industrial and Provident Societies Acts» and «societies registered under the Friendly Societies Acts»;

8) Grieķijas Republikā: «ανώνυμη εταιρία»;

9) Spānijas Karalistē: «sociedad anónima», «sociedad mutua», «sociedad cooperativa»;

10) Francijas Republikā: «société anonyme», «société d'assurance mutuelle», «institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale», «institution de prévoyance régie par le code rural» and «mutuelles régies par le code de la mutualité»;

11) Itālijas Republikā: «societá per azioni», «societá cooperativa», «mutua di assicurazione»;

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

12) Kipras Republikā: «Εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με εγγύηση»;

13) Latvijas Republikā: «apdrošināšanas akciju sabiedrība», «savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība»;

14) Lietuvas Republikā: «akcinės bendrovės», «uždarosios akcinės bendrovės»;

ê2002/83/EK

15) Luksemburgas Lielhercogistē: «société anonyme», «société en commandite par actions», «association d'assurances mutuelles», «société coopérative»;

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

16) Ungārijas Republikā: «biztosító részvénytársaság», «biztosító szövetkezet», «biztosító egyesület», «külföldi székhelyű biztosító magyarországi fióktelepe»;

17) Maltas Republikā: «kumpanija pubblika», «kumpanija privata», «fergħa», «Korp ta’ l- Assikurazzjoni Rikonnoxxut»;

ê2002/83/EK

18) Nīderlandes Karalistē: «naamloze vennootschap», «onderlinge waarborgmaatschappij»;

ê2002/83/EK

19) Austrijas Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit»;

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

20) Polijas Republikā: «spółka akcyjna», «towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych»;

ê2002/83/EK

21) Portugāles Republikā: «sociedade anónima», «mútua de seguros»;

ê2006/101/EK 1. pants un pielikuma 3. punkts

22) Rumānijā: "societăţi pe acţiuni", "societăţi mutuale";

ê2004/66/EK 1. pants un pielikums

23) Slovēnijas Republikā: «delniška družba», «družba za vzajemno zavarovanje»;

24) Slovākijas Republikā: «akciová spoločnost»;

ê2002/83/EK (pielāgots)

25) Somijas Republikā: «keskinäinen vakuutusyhtiö/ömsesidigt försäkringsbolag», «vakuutusosakeyhtiö/försäkringsaktiebolag», «vakuutusyhdistys/försäkringsförening»;

26) Zviedrijas Karalistē : «försäkringsaktiebolag», «ömsesidiga försäkringsbolag», «understödsföreningar»;

27) Apvienotajā Karalistē: «incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited», «societies registered under the Industrial and Provident Societies Acts», «societies registered or incorporated under the Friendly Societies Acts», «the association of underwriters known as Lloyd's»;

28) Apdrošināšanas uzņēmums var būt arī √ jebkurā gadījumā un kā alternatīva (…) līdz (…) punktā uzskaitītajām uzņēmējdarbības formām –– ∏ Eiropas uzņēmuma uzņēmējsabiedrības (SE) formāa, kad tā būs ieviesta √ kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001 ∏ .

ê2005/68/EK

I PIELIKUMS

C. Pārapdrošināšanas uzņēmumu sabiedrību uzņēmējdarbības forma:

1) Beļģijas Karalistē: «société anonyme/naamloze vennootschap», «société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen», «association d'assurance mutuelle/onderlinge verzekeringsvereniging», «société coopérative/coöperatieve vennootschap»;

òjauns

2) Bulgārijas Republikā: „акционерно дружество”;

ê2005/68/EK

3) Čehijas Republikā: «akciová společnost»;

4) Dānijas Karalistē: «aktieselskaber», «gensidige selskaber»;

5) Vācijas Federatīvajā Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit», «Öffentlich-rechtliches Wettbewerbsversicherungsunternehmen»;

6) Igaunijas Republikā: «aktsiaselts»;

7) Īrijā: incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited;

8) Grieķijas Republikā: «ανώνυμη εταιρία», «αλληλασφαλιστικός συνεταιρισμός»;

9) Spānijas Karalistē: «sociedad anónima»;

10) Francijas Republikā: «société anonyme», «société d'assurance mutuelle», «institution de prévoyance régie par le code de la sécurité sociale», «institution de prévoyance régie par le code rural» and «mutuelles régies par le code de la mutualité»;

11) Itālijas Republikā: «società per azioni»;

12) Kipras Republikā: «Εταιρεία Περιορισμένης Ευθύνης με μετοχές» ή «Εταιρεία Περιορισμένης Ευθύνης με εγγύηση»;

13) Latvijas Republikā: «akciju sabiedrība», «sabiedrība ar ierobežotu atbildību»;

14) Lietuvas Republikā: «akcinė bendrovė», «uždaroji akcinė bendrovė»;

15) Luksemburgas Lielhercogistē: «société anonyme», «société en commandite par actions», «association d'assurances mutuelles», «société coopérative»;

16) Ungārijas Republikā: «biztosító részvénytársaság», «biztosító szövetkezet», «harmadik országbeli biztosító magyarországi fióktelepe»;

17) Maltas Republikā: «limited liability company/kumpannija tà responsabbiltà limitata»;

18) Nīderlandes Karalistē: «naamloze vennootschap», «onderlinge waarborgmaatschappij»;

19) Austrijas Republikā: «Aktiengesellschaft», «Versicherungsverein auf Gegenseitigkeit»;

20) Polijas Republikā: «spółka akcyjna», «towarzystwo ubezpieczeń wzajemnych»;

21) Portugāles Republikā: «sociedade anónima», «mútua de seguros»;

òjauns

22) Rumānijā: „societate pe actiuni”;

ê2005/68/EK (pielāgots)

23) Slovēnijas Republikā: «delniška družba»;

24) Slovākijas Republikā: «akciová spoločnost»;

25) Somijas Republikā: «keskinäinen vakuutusyhtiö/ömsesidigt försäkringsbolag», «vakuutusosakeyhtiö/försäkringsaktiebolag», «vakuutusyhdistys/försäkringsförening»;

26) Zviedrijas Karalistē: «försäkringsaktiebolag», «ömsesidigt försäkringsbolag»;

27) Apvienotajā Karalistē: „incorporated companies limited by shares or by guarantee or unlimited”, „societies registered under the Industrial and Provident Societies Acts”, „societies registered or incorporated under the Friendly Societies Acts”, «the association of underwriters known as Lloyd's»;

√ 28) jebkurā gadījumā un kā alternatīva a) līdz y) punktā uzskatītajām uzņēmējdarbības formām – Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) forma, kā definēts Regulā (EK) Nr. 2157/2001. ∏

ê2001/17/EK (pielāgots)

PIELIKUMS

SPECIāLS REģISTRS, KAS MINēTS 10. PANTA 3. PUNKTā

1. KATRAI APDROšINāšANAS SABIEDRīBAI SAVā GALVENAJā BIROJā JāKāRTO SPECIāLS TO AKTīVU REģISTRS, KURI ATBILST TEHNISKAJāM REZERVēM, KAS APRēķINāTAS UN IEGULDīTAS SASKAņā AR IZCELSMES DALīBVALSTS NOTEIKUMIEM .

2. Ja apdrošināšanas sabiedrība īsteno kā kaitējuma, tā dzīvības apdrošināšanas darbības, tai savā galvenajā birojā jāiekārto atsevišķs reģistrs katrai no šīm darbībām. Tomēr, ja kāda dalībvalsts pilnvaro apdrošināšanas sabiedrības īstenot dzīvības apdrošināšanas darbības un segt risku, kas paredzēts Direktīvas 73/239/EEK A pielikuma 1. un 2. punktā, tā var noteikt, ka minētajām apdrošināšanas sabiedrībām jāiekārto vienots reģistrs visām savām darbībām.

3. Reģistrēto aktīvu kopējā vērtība, kas novērtēta saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts noteikumiem, nevienu brīdi nedrīkst būt zemāka par tehnisko rezervju vērtību.

4. Ja uz kādu reģistrā ierakstītu aktīvu attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, sakarā ar ko minēto aktīvu vērtības daļu nevar izmantot saistību segšanas nolūkā, šo faktu ieraksta reģistrā, un summu, kas nav izmantojama, neiekļauj kopējā vērtībā, kas minēta 3. punktā.

5. Ja uz kādiem aktīviem, ko izmanto, lai segtu tehniskās rezerves, attiecas lietu tiesības par labu kādam kreditoram vai trešai personai, neizpildot 4. punkta nosacījumus, vai ja uz šādiem aktīviem attiecas īpašuma tiesību saglabāšana par labu kādam kreditoram vai trešai personai vai kādam kreditoram ir tiesība prasīt sava prasījuma un apdrošināšanas sabiedrības prasījuma savstarpēju ieskaitu, apdrošināšanas sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā rīcību ar šādiem aktīviem saistībā ar metodi, kas paredzēta 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, izņemot gadījumus, kad minētajiem aktīviem piemērojams 20., 21. vai 22. pants.

6. Brīdī, kad tiek sākts darbības izbeigšanas process, vairāk nevar mainīt saskaņā ar 1. līdz 5. punktu reģistrā ierakstīto aktīvu sastāvu un reģistros nevar izdarīt nekādus grozījumus, kas nav pārrakstīšanās kļūdu labojumi, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde.

7. Neatkarīgi no 6. punkta likvidatoriem ir pienākums minētajiem aktīviem pievienot peļņu, ko tie dod, kā arī to tīro prēmiju summu, kuras iekasētas sakarā ar attiecīgo darbību laikā starp darbības izbeigšanas procesa sākšanu un apdrošināšanas prasījumu samaksu vai portfeļa nodošanu.

8. Ja aktīvu realizācijas ieņēmums nesasniedz to novērtējumu reģistros, likvidatoriem jāsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm paskaidrojums.

9. Dalībvalstu uzraudzības iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas sabiedrības pilnīgi piemēro šā pielikuma noteikumus.

ê2005/68/EK 59. panta 9. punkts un II pielikums

I PIELIKUMS

APDROŠINĀŠANAS UN PĀRAPDROŠINĀŠANAS UZŅĒMUMU KORIĢĒTĀS MAKSĀTSPĒJAS APRĒĶINS

1. APRĒĶINA METODES IZVĒLE UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

A. Dalībvalstis nosaka, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punktā, koriģēto maksātspēju aprēķina pēc vienas no metodēm, kas aprakstītas 3. punktā. Dalībvalsts tomēr var noteikt, ka kompetentās iestādes ļauj vai liek izmantot kādu no 3. punktā izklāstītajām metodēm, kura nav tā, ko izvēlējusies dalībvalsts.

B. Proporcionalitāte

Aprēķinot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma koriģēto maksātspēju, ņem vērā proporcionālo daļu, kas dalībuzņēmumam pieder saistītajos uzņēmumos.

"Proporcionālā daļa" nozīmē vai nu parakstīto kapitālu, kas dalībuzņēmumam tieši vai netieši pieder, ja izmanto 1. vai 2. metodi, kas aprakstīta 3. punktā, vai procentus, ko izmanto konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai, ja izmanto 3. metodi, kas aprakstīta 3. punktā.

Tomēr neatkarīgi no tā, kuru metodi izmanto, ja saistītais uzņēmums ir meitasuzņēmums un tam ir maksātspējas deficīts, ir jāņem vērā meitasuzņēmuma kopējais maksātspējas deficīts.

Taču gadījumos, kad pēc kompetento iestāžu uzskata tāda mātesuzņēmuma, kam pieder noteikta kapitāla daļa, atbildība ir stingri un nepārprotami ierobežota ar minēto kapitāla daļu, kompetentās iestādes var atļaut meitasuzņēmuma maksātspējas deficītu ņemt vērā proporcionāli.

Ja starp apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu grupas uzņēmumiem nav kapitāla attiecību, kompetentās iestādes nolemj, kāda proporcionālā daļa jāņem vērā.

C. Maksātspējas normas elementu atkārtota izmantojuma novēršana

C.1. Vispārīgi noteikumi par maksātspējas normas elementiem

Neatkarīgi no tā, kuru metodi izmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma koriģētās maksātspējas aprēķinā, ir jānovērš iespēja atkārtoti izmantot elementus, kurus ņem vērā minētajā aprēķinā un kas būtu pieņemami dažādu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas normai.

Šajā nolūkā, aprēķinot kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma koriģēto maksātspēju, un, ja 3. punktā aprakstītās metodes to neparedz, izslēdzamas šādas summas:

- minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē elementus, kas izmantojami kāda tā saistītā apdrošināšanas uzņēmuma vai saistītā pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai,

- minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistīta uzņēmuma tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē elementus, kas izmantojami attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai,

- minētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistīta uzņēmuma tādu aktīvu vērtība, no kuriem finansē elementus, kas izmantojami attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai.

C.2. Noteikumi par konkrētiem elementiem

Neatkarīgi no C.1 iedaļas noteikumiem:

- attiecīgā apdrošināšanas uzņēmuma (vai pārapdrošināšanas uzņēmuma), kuram aprēķina koriģēto maksātspēju, saistītā dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma peļņas rezerves un sagaidāmo peļņu, un

- attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma, kuram aprēķina koriģēto maksātspēju, saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma parakstīto neapmaksāto kapitālu,

var iekļaut aprēķinā tiktāl, ciktāl tie ir izmantojami minētā saistītā uzņēmuma maksātspējas normas prasību izpildei. Tomēr parakstīto neapmaksāto kapitālu, kas ir attiecīgā dalībuzņēmuma potenciāla saistība, pilnīgi izslēdz no aprēķina.

No aprēķina pilnīgi izslēdz arī attiecīgā apdrošināšanas dalībuzņēmuma vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma parakstīto neapmaksāto kapitālu, kas ir kāda saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma potenciāla saistība.

No aprēķina izslēdz saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma parakstīto neapmaksāto kapitālu, kas ir tā paša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma cita saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma potenciāla saistība.

C.3. Pārskaitāmība

Ja kompetentās iestādes uzskata, ka dažus elementus, kas izmantojami saistīta apdrošināšanas uzņēmuma vai saistīta pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai, kuri nav C.2 iedaļā minētie elementi, nevar izmantot, lai izpildītu attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma, kam aprēķina koriģēto maksātspēju, maksātspējas normas prasību, minētos elementus var iekļaut aprēķinā tikai tiktāl, ciktāl tie izmantojami attiecīgā saistītā uzņēmuma maksātspējas normas prasībai.

C.4. Šā pielikuma C.2. un C. 3. iedaļā minēto elementu summa nedrīkst pārsniegt attiecīgā saistītā apdrošināšanas uzņēmuma vai saistītā pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normas prasību.

D. Grupas iekšējas kapitāla radīšanas novēršana

Aprēķinot koriģēto maksātspēju, neņem vērā maksātspējas normai izmantojamos elementus, ko rada apdrošināšanas uzņēmuma vai pārapdrošināšanas uzņēmuma un:

- saistītā uzņēmuma,

- dalībuzņēmuma,

- jebkuru tā dalībuzņēmumu cits radniecīgais uzņēmums.

Turklāt neņem vērā elementus, kas izmantojami attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma, kuram aprēķina koriģēto maksātspēju, saistītā apdrošināšanas uzņēmuma vai saistītā pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai, ja attiecīgo elementu rada minētā apdrošināšanas uzņēmuma pārapdrošināšanas uzņēmuma cita saistītā uzņēmuma savstarpējs finansējums.

Jo īpaši savstarpējs finansējums ir tad, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam vai kādam no tā saistītajiem uzņēmumiem pieder daļas tādā citā uzņēmumā vai tas izsniedz aizdevumus tādam citam uzņēmumam, kuram tieši vai netieši pieder elementi, kas izmantojami pirmā minētā uzņēmuma maksātspējas normai.

E. Kompetentās iestādes nodrošina, ka koriģēto maksātspēju aprēķina tikpat bieži, kā noteikts Direktīvās 73/239/EEK, 91/674/EEK, 2002/83/EK un 2005/68/EK attiecībā uz maksātspējas normas aprēķināšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem. Aktīvu un pasīvu vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Direktīvās 73/239/EEK, 91/674/EEK, 2002/83/EK un 2005/68/EK.

2. APRĒĶINA METOŽU PIEMĒROŠANA

2.1. Saistītie apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumi .

Koriģētās maksātspējas aprēķinu veic saskaņā ar vispārīgajiem principiem un metodēm, kas noteikti šajā pielikumā.

Izmantojot jebkuru no metodēm, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam ir vairāk nekā viens saistītais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, koriģētās maksātspējas aprēķinos iekļauj katru no saistītajiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

Pakāpeniskas dalības gadījumos (piemēram, ja kāds apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir dalībuzņēmums citā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, kurš arī ir dalībuzņēmums kādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā), koriģēto maksātspēju aprēķina katra tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma līmenī, kuram ir vismaz viens saistītais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums.

Dalībvalstis var neprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma koriģētās maksātspējas aprēķinu:

- ja tas ir cita apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma, kam licence ir piešķirta tajā pašā dalībvalstī, saistītais uzņēmums, un tas ir ņemts vērā attiecīgā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma koriģētās maksātspējas aprēķinā, vai

- ja tas ir tādas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības saistītais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kam juridiskā adrese ir tajā pašā dalībvalstī, kur minētajam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, un veicamajā aprēķinā ir ņemta vērā gan apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, gan pārapdrošināšanas uzņēmums vai saistītais pārapdrošināšanas uzņēmums.

Dalībvalstis var neprasīt koriģētās maksātspējas aprēķinu arī tad, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir saistītais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums tādam citam apdrošināšanas uzņēmumam, pārapdrošināšanas uzņēmumam vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, kam juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās uzticēt papildu uzraudzības īstenošanu šās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Katrā gadījumā atbrīvojumu var piešķirt tikai tad, ja kompetentās iestādes ir pārliecinātas, ka elementi, kas izmantojami aprēķinā iekļauto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas normai, ir atbilstīgi sadalīti pa šiem uzņēmumiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma juridiskā adrese ir dalībvalstī, kas nav tā, kurā atrodas attiecīgais apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kam aprēķina koriģēto maksātspēju, aprēķinā attiecībā uz saistīto uzņēmumu ņem vērā maksātspējas stāvokli tā, kā to novērtējušas šās citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

2.2. Apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības starpnieki

Aprēķinot koriģēto maksātspēju apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kam ar apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības starpniecību ir dalība kādā saistītajā apdrošināšanas uzņēmumā, saistītajā pārapdrošināšanas uzņēmumā, trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, aprēķinā ņem vērā apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības – starpnieka stāvokli. Tikai šā aprēķina vajadzībām, kurš jāveic saskaņā ar vispārīgiem principiem un metodēm, kas aprakstītas šajā pielikumā, šo apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrību uzskata par analoģisku apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kura maksātspējas prasība ir nulle, un attiecībā uz elementiem, kas izmantojami maksātspējas normai, uz to attiecas nosacījumi, kas noteikti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 1. punktā, Direktīvas 2002/83/EK 27. pantā vai Direktīvas 2005/68/EK 36. pantā.

2.3. Trešo valstu saistītie apdrošināšanas uzņēmumi un trešo valstu saistītie pārapdrošināšanas uzņēmumi

Aprēķinot koriģēto maksātspēju kādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kurš ir dalībuzņēmums trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā, tikai aprēķina vajadzībām šo trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu uzskata par analoģisku saistītam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, un piemēro vispārīgos principus un metodes, kas aprakstītas šajā pielikumā.

Tomēr, ja trešā valsts, kurā minētajam uzņēmumam ir juridiskā adrese, liek tam saņemt licenci un nosaka maksātspējas prasību, kas līdzinās tai, kas noteikta Direktīvā 73/239/EEK, Direktīvā 2002/83/EK vai Direktīvā 2005/68/EK, dalībvalstis, ņemot vērā elementus minētās prasības segšanai, var noteikt, ka attiecībā uz šo uzņēmumu aprēķinā jāņem vērā maksātspējas prasība un elementi, kas izmantojami šo prasību izpildei, kā noteikusi attiecīgā trešā valsts.

2.4. Saistītās kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības un finanšu iestādes

Aprēķinot koriģēto maksātspēju kādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, kurš ir kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības vai finanšu iestādes dalībuzņēmums, šādu dalību atrēķināšanai mutatis mutandis piemēro noteikumus, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. pantā, Direktīvas 2002/83/EK 27. pantā un Direktīvas 2005/68/EK 36. pantā, kā arī noteikumus par dalībvalstu tiesībām atsevišķos gadījumos atļaut citu metožu izmantošanu un ļaut neatrēķināt šādas dalības.

2,5. Vajadzīgās informācijas trūkums

Ja informācija par kādu saistīto uzņēmumu ar juridisko adresi kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas vajadzīga kāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma koriģētās maksātspējas aprēķinam, kompetentajām iestādēm kāda iemesla dēļ nav pieejama, minētā uzņēmuma uzskaites vērtību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmumā atskaita no elementiem, kas izmantojami koriģētās maksātspējas normai. Minētajā gadījumā ar šādu dalību saistītus nerealizētos ieņēmumus nedrīkst izmantot par elementiem koriģētās maksātspējas normai.

3. APRĒĶINU METODES

1. metode: Atskaitīšanas un summēšanas metode

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas stāvoklis ir vienāds ar starpību no:

i) kopsummas:

a) elementiem, kas izmantojami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas normai, un

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma proporcionālās daļas elementiem, kas izmantojami saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai

gan to, ka

ii) kopsummas:

a) saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma uzskaites vērtībai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmumā un

b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas prasībai, un

c) saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas prasības proporcionālajai daļai.

Ja dalība saistītajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā izpaužas kā pilnīga vai daļēja netieša līdzdalība, ii) apakšpunkta a) punktā ietver šādas netiešas līdzdalības vērtību, ņemot vērā ar to saistītos procentus, un i) apakšpunkta b) punktā un ii) apakšpunkta c) punktā minētie elementi ietver to attiecīgo elementu proporcionālās daļas, kuri izmantojami saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai un saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas normai.

2. metode: Prasības atskaitījuma metode

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas stāvoklis ir vienāds ar starpību no:

i) attiecīgo elementu, kas izmantojami apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas normai, kopsummas

gan to, ka

ii) kopsummas:

a) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas prasībai, un

b) saistītā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma maksātspējas prasības proporcionālajai daļai.

Vērtējot elementus, kas izmantojami maksātspējas normai, šās direktīvas vajadzībām dalību nosaka pēc pašu kapitāla metodes, saskaņā ar izvēles iespēju, kas izklāstīta Direktīvas 78/660/EEK 59. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3. metode: Konsolidētās uzskaites metode

Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma koriģētās maksātspējas aprēķinu veic, izmantojot konsolidētos finanšu pārskatus. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma koriģētās maksātspējas stāvoklis ir vienāds ar starpību no elementiem, kas izmantojami maksātspējas normai, kuru aprēķina uz konsolidēto datu pamata, un

a) summas, kurā ietilpst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalībuzņēmuma maksātspējas prasību un saistīto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas prasību proporcionālās daļas, kuru pamatā ir procenti, ko izmanto konsolidēto finanšu pārskatu sastādīšanai;

b) vai maksātspējas prasības, ko aprēķina uz konsolidēto datu pamata.

Direktīvu 73/239/EEK, 91/674/EEK, 2002/83/EK un 2005/68/EK noteikumus piemēro, aprēķinot elementus, kas izmantojami maksātspējas normai un maksātspējas prasībai, kuras pamatā ir konsolidētie dati.

II PIELIKUMS

TĀDU APDROŠINĀŠANAS VAI PĀRAPDROŠINĀŠANAS UZŅĒMUMU PAPILDU UZRAUDZĪBA, KAS IR MEITAS UZŅĒMUMI APDROŠINĀŠANAS KONTROLAKCIJU SABIEDRĪBĀM VAI TREŠO VALSTU APDROŠINĀŠANAS VAI PĀRAPDROŠINĀŠANAS UZŅĒMUMIEM.

1. Kompetentās iestādes nodrošina šajā pielikumā aprakstītās metodes konsekventu piemērošanu attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem diviem vai vairāk apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem, kas ir kādas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma dažādās dalībvalstīs dibināti meitasuzņēmumi.

Kompetentās iestādes papildu uzraudzību veic tikpat bieži, cik, kā noteikts Direktīvās 73/239/EEK, 91/674/EEK, 2002/83/EK un 2005/68/EK, aprēķina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu maksātspējas normu.

2. Dalībvalstis var nepieprasīt šajā pielikumā paredzēto aprēķinu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam:

- ja šis apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums ir cita apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma saistītais uzņēmums un to ņem vērā aprēķinā par šo citu uzņēmumu, kā paredzēts šajā pielikumā,

- ja šā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma un viena vai vairāku citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta vienā dalībvalstī, mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, un attiecīgo apdrošināšanas uzņēmumu vai pārapdrošināšanas uzņēmumu ņem vērā aprēķinā, kā paredzēts šajā pielikumā, par vienu no šiem citiem uzņēmumiem,

- ja šā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma un viena vai vairāku citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu, kam licence piešķirta citās dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viena un tā pati apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība, trešās valsts apdrošināšanas uzņēmums vai trešās valsts pārapdrošināšanas uzņēmums, un saskaņā ar 4. panta 2. punktu ir noslēgts līgums, kas papildu uzraudzību, uz kuru attiecas šis pielikums, uztic citas dalībvalsts uzraudzības iestādei.

Pakāpeniskas dalības gadījumā (piemēram, apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums, kas pats ir citas apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrības vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmuma īpašums) aprēķinus, kuri paredzēti šajā pielikumā, dalībvalstis var piemērot tikai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumu galvenajam mātesuzņēmumam, kas ir kāda apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība vai trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka aprēķinus, kas ir analoģiski tiem, kuri aprakstīti I pielikumā, veic par apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībām, trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

Šī analoģija ir I pielikumā aprakstīto vispārīgo principu un metožu piemērošana apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībai, trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumiem.

Tikai šā aprēķina vajadzībām mātesuzņēmumu pielīdzina apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumam, uz ko attiecas:

- nulles maksātspējas prasība, ja tas ir apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrība,

- maksātspējas prasība, ko nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3. iedaļas principiem, ja tas ir trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmums,

un tādi paši nosacījumi, kādi noteikti Direktīvas 73/239/EEK 16. pantā, Direktīvas 2002/83/EK 27. pantā un Direktīvas 2005/68/EK36. pantā attiecībā uz elementiem, kas izmantojami maksātspējas normai.

4. Vajadzīgās informācijas trūkums

Ja kādu iemeslu dēļ kompetentajām iestādēm nav pieejama informācija par kādu saistīto uzņēmumu ar juridisko adresi kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas ir vajadzīga aprēķinam, kurš paredzēts šajā pielikumā, minētā uzņēmuma uzskaites vērtību attiecīgajā dalībuzņēmumā atskaita no elementiem, kas izmantojami šajā pielikumā paredzētajam aprēķinam. Minētajā gadījumā ar šādu dalību saistītus nerealizētos ieņēmumus nedrīkst izmantot par elementiem minētajam aprēķinam.

òjauns

IV PIELIKUMS

MAKSāTSPēJAS KAPITāLA PRASīBAS STANDARTA FORMULA

1. Pamata maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšana

Direktīvas 103. panta 1. punktā norādīto pamata maksātspējas kapitāla prasību aprēķina šādi:

[pic]

kur ar SCR i apzīmē riska moduli i un ar SCR j apzīmē riska moduli j , un kur „ i,j ” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCR i un SCR j aizstāj ar šādiem moduļiem:

- ar SCR nedzīvības apzīmē nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

- ar SCR dzīvības apzīmē dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

- ar SCR īp. veselības apzīmē īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli;

- ar SCR tirgus apzīmē tirgus riska moduli;

- ar SCR saistību neizpildes apzīmē darījumu partnera saistību neizpildes riska moduli.

Ar koeficientu Corr i,j apzīmē i rindā un j slejā norādīto vienību šajā korelācijas matricā:

j i | Tirgus | Saistību neizpildes | Dzīvības | Īpašais veselības | Nedzīvības |

Tirgus | 1 | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 |

Saistību neizpildes | 0,25 | 1 | 0,25 | 0,25 | 0,5 |

Dzīvības | 0,25 | 0,25 | 1 | 0,25 | 0 |

Īpašais veselības | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 1 | 0 |

Nedzīvības | 0,25 | 0,5 | 0 | 0 | 1 |

2. Nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 104. panta 2. punktā norādīto nedzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli aprēķina šādi:

[pic]

kur ar SCR i apzīmē apakšmoduli i un ar SCR j apzīmē apakšmoduli j , un kur „ i,j ” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCR i un SCR j aizstāj ar šādiem moduļiem:

- ar SCR nedz. prēmijas un rezerves apzīmē nedzīvības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska apakšmoduli;

- ar SCR nedz. katastrofas apzīmē nedzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduli.

3. Dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 104. panta 3. punktā norādīto dzīvības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli aprēķina šādi:

[pic]

kur ar SCR i apzīmē apakšmoduli i un ar SCR j apzīmē apakšmoduli j , un kur „ i,j ” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCR i un SCR j aizstāj ar šādiem moduļiem:

- ar SCR mirstības apzīmē mirstības riska apakšmoduli;

- ar SCR ilgdzīvošanas apzīmē ilgdzīvošanas riska apakšmoduli;

- ar SCR invaliditātes apzīmē invaliditātes un saslimstības riska apakšmoduli;

- ar SCR dz. izdevumu apzīmē dzīvības apdrošināšanas izdevumu riska apakšmoduli;

- ar SCR pārskatīšanas apzīmē pārskatīšanas riska apakšmoduli;

- ar SCR polises apturēšanas apzīmē polises apturēšanas riska apakšmoduli;

- ar SCR dz. katastrofas apzīmē dzīvības apdrošināšanas katastrofas riska apakšmoduli.

4. Īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 104. panta 4. punktā norādīto īpašā veselības apdrošināšanas parakstīšanas riska moduli aprēķina šādi:

[pic]

kur ar SCR i apzīmē apakšmoduli i un ar SCR j apzīmē apakšmoduli j , un kur „ i,j ” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCR i un SCR j aizstāj ar šādiem moduļiem:

- ar SCR veselības prēmijas un rezerves apzīmē veselības apdrošināšanas prēmijas un rezerves riska apakšmoduli;

- ar SCR veselības izdevumu apzīmē veselības apdrošināšanas izdevumu riska apakšmoduli;

- ar SCR veselības epidēmiju apzīmē veselības apdrošināšanas epidēmiju riska apakšmoduli.

5. Tirgus riska moduļa aprēķināšana

Direktīvas 104. panta 5. punktā norādīto tirgus riska moduli aprēķina šādi:

[pic]

kur ar SCR i apzīmē apakšmoduli i un ar SCR j apzīmē apakšmoduli j , un kur „ i,j ” nozīmē, ka dažādu rādītāju summai jāaptver visas iespējamās i un j kombinācijas. Aprēķinā SCR i un SCR j aizstāj ar šādiem moduļiem:

- ar SCR procentu likmju apzīmē procentu likmju riska apakšmoduli;

- ar SCR pašu kapitāla apzīmē pašu kapitāla riska apakšmoduli;

- ar SCR īpašuma apzīmē īpašuma riska apakšmoduli;

- ar SCR likmju starpības apzīmē likmju starpības riska apakšmoduli;

- ar SCR koncentrācijas apzīmē tirgus riska koncentrācijas apakšmoduli;

- ar SCR valūtas apzīmē ārvalstu valūtas riska apakšmoduli.

ê92/49/EEK 44. panta 2. punkts (pielāgots)

V PIELIKUMS

√NEDZīVīBAS APDROšINāšANAS VEIDU GRUPAS 156. PANTA VAJADZīBāM ∏

Nozaru grupas nosaka šādi:

1. Nelaimes gadījumi un slimības (I pielikuma 1. un 2. nozare apdrošināšanas veids),

2. transportlīdzekļi (I pielikuma 3., 7. un 10. nozare apdrošināšanas veids, 10. nozares skaitļus apdrošināšanas veida rādītājus sniedzot atsevišķi, izņemot par pārvadātāju atbildību),

3. ugunsgrēka un citādi bojājumi īpašumam nodarīti uguns radīti un cita veida zaudējumi (I pielikuma 8. un 9. nozare apdrošināšanas veids),

4. gaisa, jūras un sauszemes transports (I pielikuma 4., 5., 6., 7., 11. un 12. nozare apdrošināšanas veids),

5. vispārējā civiltiesiskā atbildība (I pielikuma 13. nozare apdrošināšanas veids),

6. kredītapdrošināšana kredīts un galvojums (I pielikuma 14. un 15. nozare apdrošināšanas veids),

7. citas nozares citi apdrošināšanas veidi (16., 17. un 18. nozare apdrošināšanas veids).

òjauns

VI PIELIKUMS

A daļa

Atcelto direktīvu un to grozījumu saraksts(minēts 319. pantā)

Padomes Direktīva 64/225/EEK (OV 56, 4.4.1964., 878. lpp.) |

1973. gada Pievienošanās akta I pielikuma III punkta G) apakšpunkta 1. ievilkums (OV L 236, 23.9.2003., 342. lpp.) |

Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.) |

Padomes Direktīva 76/580/EEK (OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.) | tikai 1. pants |

Padomes Direktīva 84/641/EEK (OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.) | tikai 1. līdz 14. pants |

Padomes Direktīva 87/343/EEK (OV L 185, 4.7.1987., 72. lpp.) |

Padomes Direktīva 87/344/EEK (OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.) | tikai 9. pants |

Padomes Otrā direktīva 88/357/EEK (OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.) | tikai 9., 10. un 11. pants |

Padomes Direktīva 90/618/EEK (OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.) | tikai 2., 3. un 4. pants |

Padomes Direktīva 92/49/EEK (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.) | tikai 4., 5., 6., 7., 9., 10., 11., 13., 14., 17., 18., 24., 32., 33. un 53. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/26/EEK (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.) | tikai 2. panta 2. punkta trešais ievilkums un 3. panta 1. punkts |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/26/EEK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.) | tikai 8. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/13/EK (OV L 77, 20.3.2002., 17. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.) | tikai 22. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.) | tikai 4. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.) | tikai 57. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.) | tikai pielikuma I punkts |

Padomes Direktīva 73/240/EEK (OV L 228, 16.8.1973., 20. lpp.) |

Padomes Direktīva 76/580/EEK (OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.) |

Padomes Direktīva 78/473/EEK (OV L 151, 7.6.1978., 25. lpp.) |

Padomes Direktīva 84/641/EEK (OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.) |

Padomes Direktīva 87/344/EEK (OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.) |

Padomes Otrā direktīva 88/357/EEK (OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp.) |

Padomes Direktīva 90/618/EEK (OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.) | tikai 5. līdz 10. pants |

Padomes Direktīva 92/49/EEK (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.) | tikai 12. panta 1. punkts, 19., 23., 27., 30., 34., 35., 36., 37., 39., 40., 42., 43., 44., 45. un 46. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/26/EEK (OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.) | tikai 9. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.) | tikai 3. pants |

Padomes Direktīva 92/49/EEK (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/26/EEK (OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.) | tikai 2. panta 1. punkta pirmais ievilkums, 4. panta 1., 3. un 5. punkts un 5. panta otrais ievilkums |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.) | tikai 2. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.) | tikai 24. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.) | tikai 6. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.) | tikai 58. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.) | tikai 28. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.) | tikai 7. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.) | tikai 59. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EK (OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.) |

Padomes Direktīva 2004/66/EEK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.) | tikai pielikuma II punkts |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.) | tikai 8. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.) | tikai 60. pants |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.) | tikai pielikuma III punkts |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.) |

B daļa

Termiņi direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos(minēts 319. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš | Piemērošanas termiņš |

64/225/EEK | 2002. gada 17. novembris |

73/239/EEK | 1975. gada 31. janvāris |

73/240/EEK | 1976. gada 31. decembris |

76/580/EEK | 1976. gada 31. decembris |

78/473/EEK | 1979. gada 3. decembris | 1980. gada 3. jūnijs |

84/641/EEK | 1987. gada 30. jūnijs | 1988. gada 1. janvāris |

87/343/EEK | 1990. gada 1. janvāris | 1990. gada 1. jūlijs |

87/344/EEK | 1990. gada 1. janvāris | 1990. gada 1. jūlijs |

88/357/EEK | 1989. gada 30. decembris | 1990. gada 30. jūnijs |

90/618/EEK | 1992. gada 20. maijs | 1992. gada 20. novembris |

92/49/EEK | 1993. gada 31. decembris | 1994. gada 1. jūlijs |

95/26/EEK | 1996. gada 18. jūlijs | 1996. gada 18. jūlijs |

98/78/EK | 2000. gada 5. jūnijs |

2000/26/EEK | 2002. gada 17. novembris | 2002. gada 17. novembris |

2000/64/EK | 2002. gada 17. novembris | 2002. gada 17. novembris |

2001/17/EK | 2003. gada 20. aprīlis |

2002/13/EK | 2003. gada 20. septembris |

2002/83/EK | 2003. gada 20. septembris |

2004/66/EK | 2004. gada 1. maijs |

2002/87/EK | 2004. gada 10. augusts |

2005/1/EK | 2005. gada 13. maijs |

2005/14/EK | 2005. gada 11. maijs |

2005/68/EK | 2007. gada 10. decembris |

2006/101/EK | 2007. gada 1. janvāris |

〉

VII PIELIKUMS

ATBILSTīBAS TABULA

Direktīva

73/129/EEK | Direktīva

78/473/EEK | Direktīva

84/641/EEK | Direktīva

87/344/EEK | Direktīva

88/357/EEK | Direktīva

90/618/EEK | Direktīva

92/49/EEK | Direktīva

98/78/EEK | Direktīva

2001/17/EK | Direktīva

2002/83/EK | Direktīva

2005/68/EK | Šajā direktīvā | |1. panta 1. punkts | | | | | | | | |2. panta 1. teikums |1. panta 1. punkts |1. panta 1. punkts | | 2. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts | | | | | | | | | | |--- | | 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | |3. panta 4. punkts | |3. pants | | 2. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts | | | | | | | | | | |5. panta 1. līdz 3. punkts | | 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts | | |1. panta 1. punkts | | | | | | | |5. panta 4. punkts | | 3. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |--- | | 3. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |7. pants | | 4. panta 1. teikums | | | | | | | | | | |8. pants

1. teikums | | 4. panta a) un c) apakšpunkts | | | | | | | | | | |8. panta 2. punkts

un 3. punkts | | 4. panta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | |8. panta 5. punkts | |

4. panta b) un e) apakšpunkts | | | | | | | | | | |--- | | 5. pants | | | | | | | | | | |--- | | 6. pants | | | | | | | | | | |--- | | 7. pants | | | | | | | | | | |--- | | 8. pants | | | | | | | | | | |--- | | 9. pants | | | | | | | | | | |--- | | 10. pants | | | | | | | | | | |--- | | 11. pants | | | | | | | | | | |--- | | 12. pants | | | | | | | | |9. pants |13. pants |25. pants | | 13. pants | | | | | | | | | | |--- | | 14. pants | | | | | | | | | | |--- | | 15. pants | | | | | | | | | | |74. līdz 84. pants | | 16. pants | | | | | | | | | | |85. līdz 98. pants | | 16. panta a) apakšpunkts | | | | | | | | | | |99. pants līdz 124. pants | | 17. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |125. pants un 126. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts | | 17. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |126. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | 18. pants | | | | | | | | | | |--- | | 19. pants | | | | | | | | | | |--- | | 20. pants | | | | | | | | | | |--- | | 21. pants | | | | | | | | | | |--- | | 22. pants | | | | | | | | | | |--- | | 23. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |159. panta 1. punkts | | 23. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |159. panta 2. punkta a) līdz d), f) un h) apakšpunkts un 3. punkts | | 24. pants | | | | | | | | | | |--- | | 25. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |--- | | 25. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |163. panta 3. punkts | | 25. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |--- | | 26. pants | | | | | | | | | | |--- | | 27. pants | | | | | | | | | | |--- | | 28. pants | | | | | | | | | | |167. pants | | 29. pants | | | | | | | | |57. pants | |168. pants | | 30. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | | |--- | |

30. panta 5. punkts | | | | | | | | | | |314. panta 4. punkts | | 31. pants | | | | | | | | | | |--- | | 32. pants | | | | | |5. panta 2. punkts | | | | | 15. panta 3. punkta pirmā daļa | | 33. pants | | | | | | | | | | |--- | | 34. pants | | | | | | | | | | |--- | | 35. pants |10. pants |19. panta 1. punkts |10. pants |32. pants |12. panta otrā daļa |57. panta 1. punkts |11. panta 1. un 3. punkts |31. panta 1. punkts |69. panta 1. līdz 4. punkts |64. panta 1. punkts |318. panta 1. punkts | | 36. pants |11. pants |19. panta 2. punkts |11. pants |33. pants |12. panta pirmā daļa |57. panta 2. punkts |11. panta 4. punkts |31. panta 3. punkts |70. pants |64. panta 2. punkts |318. panta 2. punkts 318. panta 2. punkts | | 37. pants | | | | | | | | | | |--- | | 38. pants |12. pants |21. pants |12. pants |35. pants |13. pants |58. pants |13. pants |33. pants |73. pants |66. pants |321. pants | | Pielikuma A punkts | | | | | | | | | | |15. panta 2. punkta otrā daļa | | Pielikuma B punkts | | | | | | | | | | |--- | | Pielikuma C punkts | | | | | | | | | | |16. panta 1. punkts | | |1. pants | | | | | | | | | |197. panta 1. punkts | |

|1. panta 1. punkts | | | | | | | | | |197. panta 2. punkts | | |1. panta 2. punkts | | | | | | | | | |--- | | |2. panta 1. punkts | | | | | | | | | |197. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts | | |2. panta 2. punkts | | | | | | | | | |197. panta 4. punkts | | |3. pants | | | | | | | | | |198. pants | | |4. panta 1. punkts | | | | | | | | | |199. panta pirmā daļa | | |4. panta 2. punkts | | | | | | | | | |199. panta otrā daļa | | |5. pants | | | | | | | | | |200. pants | | |6. pants | | | | | | | | | |202. pants | | |7. pants | | | | | | | | | |201. pants | | |8. pants | | | | | | | | | |203. pants | | |9. pants | | | | | | | | | |--- | | | |1. panta 1. punkts | | | | | | |2. panta 1. teikums | |2. panta 1. punkta

1. daļa | | | |1. panta 2. punkts | | | | | | | | |2. panta 2. punkts | |

| |1. panta 3. punkts | | | | | | | | |---- | | | |2. pants, izņemot pēdējo daļu | | | | | | | | |6. pants | | | |2. panta b) punkta pēdējā daļa | | | | | | | | |15. panta 4. punkts | | | |3. pants | | | | | | | | | | | | |4. pants | | | | | | | | |8. panta 1. punkts | | | |5. pants | | | | | | | | | | | | |6. pants | | | | | | | | | | | | |7. pants | | | | | | | | | | | | |8. pants | | | | | | | | | | | | |9. pants | | | | | | | | | | | | |10. pants | | | | | | | | | | | | |11. panta 1. punkts | | | | | | | | |33. panta 1. punkts | | | |11. panta 2. punkts | | | | | | | | |--- | |

| |12. panta 1. punkts | | | | | | | | |164. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 4. punkts | | | |12. panta 2. punkts | | | | | | | | |164. panta 2. punkta h) apakšpunkts | | | |12. panta 3. punkts | | | | | | | | |164. panta 3. punkts | | | |12. panta 4. punkts | | | | | | | | |164. panta 4. punkts | | | |13. pants | | | | | | | | |165. panta 2. punkta otrā daļa | | | |14. pants | | | | | | | | |204. pants | | | |15. pants | | | | | | | | |--- | | | |16. pants | | | | | | | | |--- | | | |17. pants | | | | | | | | |--- | | | |18. pants | | | | | | | | |--- | | | |20. pants | | | | | | | | |--- | | | | |1. pants | | | | | | | |--- | | | | |2. pants | | | | | | | |205. pants | | | | |3. panta 1. punkts | | | | | | | |206. pants | |

| | |3. panta 2. punkts | | | | | | | |207. panta 1. punkta 1. daļa, 2., 3 un 4. punkts | | | | |3. panta 3. punkts | | | | | | | |207. panta 1. punkta otrā daļa | | | | |4. pants | | | | | | | |208. pants | | | | |5. pants | | | | | | | |209. pants | | | | |6. pants | | | | | | | |210. pants | | | | |7. pants | | | | | | | |211. pants | | | | |8. pants | | | | | | | |212. pants | | | | |9. pants | | | | | | | |16. panta 2. punkts | | | | | |2. panta a) līdz c) punkts un e) līdz f) punkts | | | | | | |--- | | | | | |2. panta d) punkts | | | | | | |13. panta 10. punkts | | | | | |3. pants | | | | | | |142. panta 1. punkta otrā daļa | | | | | |4. pants | | | | | | |194. pants | |

| | | |5. pants | | | | | | |176. panta 2. punkts | | | | | |6. pants | | | | | | | | | | | | |7. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts | | | | | | |175. pants | | | | | |7. panta f) apakšpunkts | | | | | | |176. panta 1. punkts | | | | | |7. panta g) apakšpunkts | | | | | | |177. pants | | | | | |7. panta h) apakšpunkts | | | | | | |178. pants | | | | | |7. panta i) apakšpunkts | | | | | | |179. pants | | | | | |7. panta 2. punkts | | | | | | |180. pants | | | | | |7. panta 3. punkts | | | | | | |181. pants | | | | | |8. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | |182. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | |8. panta 4. punkta a) apakšpunkts | |30. panta 1. punkts | | | | |182. panta 4. punkta pirmā daļa | | | | | |8. panta 4. punkta b) apakšpunkts | | | | | | |--- | | | | | |8. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts | | | | | | |182. panta 4. punkta otrā un trešā daļa | |

| | | |8. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts | | | | | | |182. panta 5. punkts | | | | | |8. panta 5. punkta c) apakšpunkts | | | | | | |182. panta 6. punkts | | | | | |9. pants | | | | | | |--- | | | | | |20. pants | | | | | | |--- | | | | | |11. pants | | | | | | |--- | | | | | |12. pants | | | | | | |--- | | | | | |13. pants | | | | | | |--- | | | | | |14. pants | | | | | | |--- | | | | | |15. pants | | | | | | |--- | | | | | |16. pants | | | | | | |--- | | | | | |17. pants | | | | | | |--- | | | | | |18. pants | | | | | | |--- | | | | | |19. pants | | | | | | |--- | | | | | |20. pants | | | | | | |--- | | | | | |21. pants | | | | | | |--- | |

| | | |22. pants | | | | | | |--- | | | | | |23. pants | | | | | | |--- | | | | | |24. pants | | | | | | |--- | | | | | |25. pants | | | | | | |--- | | | | | |26. pants | | | | | | |--- | | | | | |27. pants | | | | | | |--- | | | | | |28. pants | | | | | | |--- | | | | | |29. pants | | | | | | | | | | | | |30. pants | | | | | | |311. pants | | | | | |31. pants | | | | | | |312. panta 2. punkts | | | | | |34. pants | | | | | | |--- | | | | | |1. pielikums | | | | | | |--- | | | | | |2.A pielikums | | | | | | |--- | | | | | |2.B pielikums | | | | | | |--- | | | | | | |1. panta a) punkts | | | | | |--- | | | | | | |1. panta b) punkts | | | | | |13. panta 19. punkts | |

| | | | |

1. panta c) un d) punkts | | | | | |--- | | | | | | |1. panta e) punkts | | | | | |13. panta 20. punkts | | | | | | |2. pants | | | | | |--- | | | | | | |3. pants | | | | | |--- | | | | | | |4. pants | | | | | |--- | | | | | | |5. pants | | | | | |--- | | | | | | |6. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | |147. pants | | | | | | |6. panta 4. punkta pirmā daļa | | | | | |148. pants | | | | | | |6. panta 4. punkta 2. līdz 5. daļa | | | | | |149. pants | | | | | | |7. pants | | | | | |--- | | | | | | |8. pants | | | | | |--- | | | | | | |9. pants | | | | | |--- | | | | | | |10. pants | | | | | |--- | |

| | | | |11. pants | | | | | |--- | | | | | | | |1. panta a) punkts | | | | |--- | | | | | | | |1. panta b) punkts | | | | |13. panta 2. punkts | | | | | | | |1. panta c) punkts | | | | |13. panta 6. punkts | | | | | | | |1. panta d) punkts | | | | |--- | | | | | | | |1. panta e) punkts | | | | |--- | | | | | | | |1. panta f) punkts | | | | |---- | | | | | | | |1. panta g) punkts | | | | |13. panta 17. punkts | | | | | | | |1. panta h), i), j) un k) punkts | | | | |--- | | | | | | | |2. pants | | | | |--- | | | | | | | |3. pants | | | | |195. pants | | | | | | | |4. pants | | | | |14. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | |5. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |5. panta 2. punkts | | | | |--- | | | | | | | |5. panta 2. punkta a) apakšpunkts | | | | |15. panta 3. punkta pirmā daļa | | | | | | | |5. panta 2. punkta b) apakšpunkts | | | | |--- | | | | | | | |6. panta 1. punkts | | | | |18. panta 1. punkts | | | | | | | |6. panta 1. punkta a) apakšpunkts | | | | |III pielikuma A daļa | | | | | | | |6. panta 1. punkta b) apakšpunkts | | | | |18. panta 1. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | |6. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts | | | | |--- | | | | | | | |6. panta 1. punkta e) apakšpunkts | | | | |18. panta 1. punkta g) apakšpunkts | | | | | | | |6. panta 2. punkts | | | | |18. panta 2. punkts | | | | | | | |6. panta 3. punkta pirmā daļa | | | | |21. panta 4. punkts | | | | | | | |6. panta 3. punkta otrā daļa | | | | |--- | | | | | | | |6. panta 3. punkta trešā daļa | | | | |21. panta 2. punkts | | | | | | | |6. panta 3. punkta ceturtā daļa | | | | |21. panta 2. punkts | | | | | | | |6. panta 3. punkta ceturtā daļa | | | | |21. panta 3. punkts | | | | | | | |6. panta 4. punkts | | | | |---- | | | | | | | |7. panta a) līdz c) punkts | | | | |----- | | | | | | | |7. panta d) punkts | | | | |23. panta 1. punkta e) apakšpunkts | | | | | | | |7. panta e) punkts | | | | |23. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) daļa | | | | | | | |7. panta f) punkts | | | | |23. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) daļa | | | | | | | |7. panta g) un h) punkts | | | | |--- | | | | | | | |8. pants | | | | |--- | | | | | | | |9. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |9. panta 2. punkts | | | | |29. panta 2. punkts | | | | | | | |9. panta 3. punkts | | | | |--- | | | | | | | |10. pants | | | | |--- | | | | | | | |11. pants | | | | |--- | | | | | | | |12. panta 1. līdz 5. punkts un 6. punkta 1. daļa | | | | |--- | | | | | | | |12. panta 6. punkta otrā daļa | | | | |39. panta 6. punkta trešā daļa | | | | | | | |13. pants | | | | |--- | | | | | | | |14. pants | | | | |--- | | | | | | | |15. panta 1. un 2. punkts | | | | |--- | | | | | | | |15. panta 3. punkts | | | | |59. panta pirmā daļa | | | | | | | |15. panta 4. punkts | | | | |--- | | | | | | | |16. panta 1. punkts līdz 5. punkta otrās daļas 1. teikumam | | | | |--- | | | | | | | |16. panta 5. punkta otrās daļas pēdējais teikums | | | | |66. panta 3. punkts | | | | | | | |17. pants | | | | |--- | | | | | | | |18. pants | | | | |--- | | | | | | | |19. pants | | | | |--- | | | | | | | |20. pants | | | | |--- | | | | | | | |21. pants | | | | |--- | | | | | | | |22. pants | | | | |--- | | | | | | | |23. pants | | | | |--- | | | | | | | |24. pants | | | | |--- | | | | | | | |25. pants | | | | |--- | | | | | | | |26. pants | | | | |--- | | | | | | | |27. pants | | | | |176. panta 1. punkts | | | | | | | |28. pants | | | | |--- | | | | | | | |29. panta pirmā daļa |1. panta e) punkts | | | |188. panta 1. punkts | | | | | | | |29. panta otrā daļa | | | | |188. panta 3. punkts | | | | | | | |30. panta 1. punkts | | | | |182. panta 4. punkta pirmā daļa | | | | | | | |30. panta 2. punkts | | | | |188. panta 2. punkts | | | | | | | |31. pants | | | | |190. pants | | | | | | | |32. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |32. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | | | | |142. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | | | | | | | |32. panta 2. punkta c) apakšpunkts | | | | |142. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa | | | | | | | |32. panta 2. punkta d) apakšpunkts | | | | |32. panta 2. punkta d) apakšpunkta pēdējā daļa | | | | | | | |32. panta 2. punkta pēdējā daļa | | | | |142. panta 3. punkts | | | | | | | |32. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa | | | | |143. panta 1. punkts | | | | | | | |32. panta 3. punkta trešā daļa | | | | |143. panta 2. punkts | | | | | | | |32. panta 4. punkts | | | | |143. panta 3. punkta pirmā daļa | | | | | | | |32. panta 5. punkts | | | | |143. panta 4. punkta otrā daļa | | | | | | | |32. panta 6. punkts | | | | |142. panta 4. punkts | | | | | | | |33. pants | | | | |--- | | | | | | | |34. pants | | | | |144. pants | | | | | | | |35. pants | | | | |195. pants | | | | | | | |36. pants | | | | |146. pants | | | | | | | |37. pants | | | | |--- | | | | | | | |38. pants | | | | |--- | | | | | | | |39. pants | |6. pants | | |151. pants | | | | | | | |40. pants | | | | |--- | | | | | | | |41. pants | | | | |--- | | | | | | | |42. pants | |9. pants | | |--- | | | | | | | |43. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |43. panta 2. punkts | | | | |191. panta 1. punkts | | | | | | | |43. panta 3. punkts | | | | |191. panta 2. punkts | | | | | | | |44. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |44. panta 2. punkta pirmā daļa | | | | |156. panta pirmā un otrā daļa | | | | | | | |44. panta 2. punkta otrā daļa | | | | |V pielikums | | | | | | | |44. panta 2. punkta trešā daļa | | | | |156. panta trešā daļa | | | | | | | |45. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |45. panta 2. punkts | | | | |196. pants | | | | | | | |46. panta 1. punkts | | | | |--- | | | | | | | |46. panta 2. punkts | | | | |154. panta 1. punkta otrā daļa | | | | | | | |47. pants | | | | |--- | | | | | | | |48. pants | | | | |--- | | | | | | | |49. pants | | | | |300. pants | | | | | | | |50. pants | | | | |--- | | | | | | | |51. pants | | | | |--- | | | | | | | |52. pants | | | | |--- | | | | | | | |53. panta 1. līdz 6. punkts | | | | |161. panta 1. līdz 6. punkts | | | | | | | |54. panta 1. un 2. punkts | | | | |213. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | |55. pants | | | | |214. pants | | | | | | | |56. pants | | | | |--- | | | | | | | | |1. panta a) punkts |2. panta a) punkts | | |13. panta 1. punkts | | | | | | | | |1. panta b) punkts | | | |13. panta 2. punkts | | | | | | | | |1. panta c) punkts | | | |13. panta 3. punkts | | | | | | | | |1. panta d) punkts | | | |13. panta 12. punkts | | | | | | | | |1. panta e) punkts | | | |13. panta 13. punkts | | | | | | | | |1. panta f) līdz k) punkts | | | |--- | | | | | | | | |2. pants | | | |--- | | | | | | | | |3. pants | | | |--- | | | | | | | | |4. pants | | | |--- | | | | | | | | |5. pants | | | |--- | | | | | | | | |6. pants | | | |--- | | | | | | | | |7. pants | | | |--- | | | | | | | | |8. pants | | | |--- | | | | | | | | |9. pants | | | |--- | | | | | | | | |10. pants | | | |--- | | | | | | | | |11. panta 2. punkts | | | |--- | | | | | | | | |11. panta 5. punkts | | | |--- | | | | | | | | |12. pants |32. pants | | |320. pants | | | | | | | | |I pielikums | | | |--- | | | | | | | | |II pielikums | | | |--- | | | | | | | | | |1. panta 1. punkts | | |1. panta 3. punkts, 278. panta 1. punkts | | | | | | | | | |1. panta 2. punkts | | |278. panta 2. punkts | | | | | | | | | |2. panta b) punkts | | |279. panta 1. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta c) punkts | | |279. panta 1. punkta c) apakšpunkts

| | | | | | | | | |2. panta d) punkts | | |279. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta e) un f) punkts | | |--- | | | | | | | | | |2. panta g) punkts | | |279. panta 1. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta h) punkts | | |--- | | | | | | | | | |2. panta i) punkts | | |279. panta 1. punkta e) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta j) punkts | | |279. panta 1. punkta f) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta k) punkts | | |279. panta 1. punkta g) apakšpunkts | | | | | | | | | |2. panta pēdējā daļa | | |279. panta 1. punkta pēdējā daļa | | | | | | | | | |3. pants | | |--- | | | | | | | | | |4. panta 1. punkts | | |280. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |4. panta 2. līdz 4. punkts | | |280. panta 3. līdz 5. punkts | | | | | | | | | |5. pants | | |281. pants | | | | | | | | | |6. panta 1. līdz 4. punkts | | |282. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | |7. panta 1. un 2. punkts | | |283. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |8. panta 1. līdz 3. punkts | | |284. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |9. panta 1. punkts un 2. punkta a) līdz l) apakšpunkts | | |285. panta 1. punkts un 2. punkta a) līdz l) apakšpunkts | | | | | | | | | |10. panta 1. līdz 3. punkts | | |286. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |11. pants | | |288. pants | | | | | | | | | |12. pants | | |289. pants | | | | | | | | | |13. panta 1. un 2. punkts | | |290. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |14. panta 1. un 2. punkts | | |291. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |15. panta 1. un 2. punkts | | |292. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |16. panta 1. līdz 3. punkts | | |293. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |17. panta 1. un 2. punkts | | |294. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |18. panta 1. un 2. punkts | | |295. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |19. panta 1. teikums | | |296. panta 1. teikums | | | | | | | | | |19. panta a) līdz c) punkts | | |296. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |20. panta 1. līdz 4. punkts | | |297. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | |21. panta 1. līdz 3. punkts | | |298. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |22. panta 1. un 2. punkts | | |299. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |23. panta 1. un 2. punkts | | |300. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |24. pants | | |302. pants | | | | | | | | | |25. panta 1. teikums | | |302. panta 1. teikums | | | | | | | | | |25. panta a) līdz c) punkts | | |302. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |26. pants |42. pants | |303. pants | | | | | | | | | |27. panta 1. līdz 3. punkts | | |304. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | |28. panta 1. un 2. punkts | | |305. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | |29. pants | | |306. pants | | | | | | | | | |30. panta 1. punkts | | |279. panta 2. punkts | | | | | | | | | |30. panta 2. punkts | | |307. pants | | | | | | | | | |Pielikums | | |287. pants | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta a) apakšpunkts | |13. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta b) apakšpunkts | |13. panta 9. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta c) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta d) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta e) apakšpunkts | |13. panta 6. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta f) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta g) apakšpunkts | |13. panta 11. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta h) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta i) apakšpunkts | |13. panta 15. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta j) apakšpunkts | |13. panta 17. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta k) apakšpunkts | |13. panta 12. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta l) apakšpunkts | |13. panta 13. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta m) apakšpunkts | |13. panta 18. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta n) apakšpunkts | |13. panta 8. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta o) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta p) apakšpunkts | | | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta q) apakšpunkts | |--- | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkta r) apakšpunkts | |13. panta 14. punkts | | | | | | | | | | |1. panta 2. punkts | |--- | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkts | |2. panta 3. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | | | | |2. panta 2. punkts | |2. panta 3. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | | |2. panta 3. punkts | |2. panta 3. punkta c) apakšpunkts | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |3. pants | |--- | | | | | | | | | | |3. panta 1. punkts | |--- | | | | | | | | | | |3. panta 2. punkts | |9. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |3. panta 3. punkts | |9. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |3. panta 4. punkts | |--- | | | | | | | | | | |3. panta 5. punkts | |10. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |3. panta 6. punkts | |--- | | | | | | | | | | |3. panta 7. punkts | |10. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |3. panta 8. punkta a) un b) apakšpunkts | |9. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |4. pants | |14. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | |5. panta 1. punkts | |15. panta 1. punkts un 2. punkta otrā daļa | | | | | | | | | | |5. panta 2. punkts | |15. panta 2. punkta 2. daļa un 15. panta 3. punkta 2. daļa | | | | | | | | | | |6. panta 1. punkts | |II pielikuma B daļa | | | | | | | | | | |6. panta 2. līdz 5. punkts |2. panta 1. punkta c) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | |7. panta a) līdz d) punkts | |--- | | | | | | | | | | |7. panta e) punkts | |23. panta 2. punkta f) apakšpunkts | | | | | | | | | | |7. panta f) un g) punkts | |-- | | | | | | | | | | |8. pants | |--- | | | | | | | | | | |9. pants | |25. pants | | | | | | | | | | |10. panta 1. punkts | |29. panta 1. un 3. punkts | | | | | | | | | | |10. panta 2. punkts | |29. panta 2. punkta pirmā daļa | | | | | | | | | | |11. pants | |--- | | | | | | | | | | |12. pants | |215. pants | | | | | | | | | | |13. panta 1. punkts | |33. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 2. punkts | |33. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta pirmais apakšpunkts | |34. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunkta pirmais ievilkums | |34. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunkta otrais ievilkums | |34. panta 5. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkts | |34. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts | |34. panta 8. punkts | | | | | | | | | | |13. panta 3. punkta trešā daļa | |35. panta 2. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | | |14. panta 1. punkts |15. pants |39. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |14. panta 2. līdz 5. punkts |16. pants |39. panta 3. līdz 6. punkts | | | | | | | | | | |15. panta 1. punkts | |56. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |15. panta 2. punkts | |--- | | | | | | | | | | |15. panta 3. punkts | |59. pants | | | | | | | | | | |15. panta 4. punkts | |60. pants | | | | | | | | | | |16. panta 1. līdz 4. punkts | |--- | | | | | | | | | | |16. panta 5. punkts | |66. panta 3. punkta 2. līdz 4. daļa un 4. punkts | | | | | | | | | | |16. panta 6. līdz 9. punkts | |--- | | | | | | | | | | |17. pants | |--- | | | | | | | | | | |18. panta 1. līdz 6. punkts | |71. panta 1. līdz 6. punkts | | | | | | | | | | |18. panta 7. punkts | |---- | | | | | | | | | | |19. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums | |72. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |19. panta 1. punkta otrās daļas otrais ievilkums | |72. panta 3. punkta otrā daļa | | | | | | | | | | |19. panta 1. punkta otrā daļa | |72. panta 4. punkts | | | | | | | | | | |19. panta 1. punkta trešā daļa | |72. panta 5. punkts | | | | | | | | | | |19. panta 2. punkts | |72. panta 6. punkts | | | | | | | | | | |19. panta 3. punkts | |72. panta 7. punkts | | | | | | | | | | |20. pants | |74. līdz 84. pants | | | | | | | | | | |21. pants | |216. pants | | | | | | | | | | |22. pants | |--- | | | | | | | | | | |23. pants | |-- | | | | | | | | | | |24. pants | |--- | | | | | | | | | | |25. pants | |--- | | | | | | | | | | |26. pants | |--- | | | | | | | | | | |27. pants | |85. līdz 98. pants | | | | | | | | | | |28. pants | |99. līdz 124. pants | | | | | | | | | | |29. panta 1. punkts | |125. pants, 126. panta 1. daļas a) līdz c) apakšpunkts | | | | | | | | | | |29. panta 2. punkts | |126. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | |30. pants | |--- | | | | | | | | | | |31. pants | |--- | | | | | | | | | | |32. panta 1. un 2. punkts | |183. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | |32. panta 3. punkts | |184. pants | | | | | | | | | | |32. panta 4. punkts | |185. pants | | | | | | | | | | |32. panta 5. punkts | |186. pants | | | | | | | | | | |33. pants | |187. pants | | | | | | | | | | |34. panta pirmā un otrā daļa | |189. pants | | | | | | | | | | |34. panta trešā daļa | |--- | | | | | | | | | | |35. panta 1. un 2. punkts | |193. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | |36. panta 1. punkts | |192. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |36. panta 2. punkts | |192. panta 4. punkta pirmais teikums | | | | | | | | | | |36. panta 3. punkts | |192. panta 6. punkts | | | | | | | | | | |36. panta 4. punkts | |192. panta 7. punkts | | | | | | | | | | |37. panta 1. punkts | |134. pants | | | | | | | | | | |37. panta 2. punkta pirmā daļa | |--- | | | | | | | | | | |37. panta 2. punkta otrā daļa | |136. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |37. panta 3. punkta pirmā daļa | |--- | | | | | | | | | | |37. panta 3. punkta otrā daļa | |137. pants | | | | | | | | | | |37. panta 4. punkts | |---- | | | | | | | | | | |38. panta 1. punkts | |139. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |38. panta 2. punkts | |--- | | | | | | | | | | |38. panta 3. punkts | |139. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |38. panta 4. un 5. punkts | |--- | | | | | | | | | | |39. panta 1. punkts | |141. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |39. panta 2. punkts | |141. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |40. panta 1. punkts | |142. panta 1. punkta pirmā daļa | | | | | | | | | | |40. panta 2. punkts | |142. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |40. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa | |143. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |40. panta 3. punkta trešā daļa | |143. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |40. panta 4. punkts | |143. panta 3. punkta pirmā daļa | | | | | | | | | | |40. panta 5. punkts | |143. panta 3. punkta otrā daļa | | | | | | | | | | |40. panta 6. punkts | |--- | | | | | | | | | | |41. pants | |144. pants | | | | | | | | | | |42. panta 1. punkts | |145. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |42. panta 2. punkts | |145. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |42. panta 3. punkts | |145. panta 4. punkts | | | | | | | | | | |43. pants | |146. pants | | | | | | | | | | |44. pants | |150. pants | | | | | | | | | | |45. pants | |--- | | | | | | | | | | |46. panta 1. punkts | |152. panta 8. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 2. punkts | |152. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 3. punkts | |152. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 4. punkts | |152. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 5. punkts | |152. panta 4. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 6. punkts | |152. panta 5. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 7. punkts | |152. panta 6. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 8. punkts | |152. panta 7. punkts | | | | | | | | | | |46. panta 9. punkts | |----- | | | | | | | | | | |47. pants | |153. pants | | | | | | | | | | |48. pants | |157. pants | | | | | | | | | | |49. pants | |156. pants | | | | | | | | | | |50. panta 1. punkts | |154. panta 1. punkta pirmā un trešā daļa | | | | | | | | | | |50. panta 2. punkts | |154. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |50. panta 3. punkts | |154. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |51. panta 1. punkts | |159. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |51. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts | |159. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 2. punkta f) un g) apakšpunkts | |159. panta 2. punkta g) un h) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunkts | |160. panta 1. punkta a) līdz b) apakšpunkts, e) un f) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 3. punkta e) apakšpunkts | |160. panta 2. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 3. punkta f) apakšpunkts | |160. panta 2. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 3. punkta g) apakšpunkts | |160. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts | | | | | | | | | | |51. panta 4. punkts | |160. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |52. panta 1. punkts | |166. pants | | | | | | | | | | |52. panta 2. punkts | |165. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |52. panta 3. punkts | |--- | | | | | | | | | | |53. panta 1. līdz 6. punkts | |161. panta 1. līdz 6. punkts | | | | | | | | | | |54. pants | |162. pants | | | | | | | | | | |55. panta 1. punkts | |163. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |55. panta 2. punkts | |163. panta 2. punkts | | | | | | | | | | |55. panta 3. punkts | |163. panta 4. punkts | | | | | | | | | | |56. panta 1. līdz 4. punkts | |164. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | | |58. pants | |--- | | | | | | | | | | |59. pants | |--- | | | | | | | | | | |60. panta 1. punkts | |314. panta 2. punkta otrā daļa | | | | | | | | | | |60. panta 2. punkts | |314. panta 3. punkts | | | | | | | | | | |61. panta 1. līdz 4. punkts | |308. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | | |62. panta pirmā līdz trešā daļa | |310. panta 2. un 3. punkts | | | | | | | | | | |62. panta ceturtā daļa | |--- | | | | | | | | | | |63. pants | |--- | | | | | | | | | | |64. pants | |17. panta 3. punkta pirmā daļa | | | | | | | | | | |65. pants |55. pants |313. pants | | | | | | | | | | |66. panta 1. un 2. punkts | |315. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | |67. pants | |--- | | | | | | | | | | |68. pants | |312. panta 1. punkts | | | | | | | | | | |69. pants | |318. pants | | | | | | | | | | |70. pants | |--- | | | | | | | | | | |71. pants | |---- | | | | | | | | | | |72. pants | |319. pants | | | | | | | | | | |I pielikums | |II pielikums | | | | | | | | | | |II pielikums | |--- | | | | | | | | | | |III pielikums | |192. panta 2., 3. un 5. punkts | | | | | | | | | | |IV pielikums | |--- | | | | | | | | | | |V pielikums | |VI pielikums | | | | | | | | | | |VI pielikums | |VII pielikums | | | | | | | | | | | |1. panta 1. punkts |2. panta 1. punkta

2. daļa | | | | | | | | | | | |1. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |1. panta 2. punkta d) apakšpunkts |11. pants | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta a) apakšpunkts |13. panta 5. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta b) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta c) apakšpunkts |13. panta 3. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta d) apakšpunkts |13. panta 9. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta f) apakšpunkts |13. panta 6. punkta c) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta g) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta h) apakšpunkts |13. panta 7. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1) punkta i) apakšpunkts |13. panta 15. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1) punkta j) apakšpunkts |13. panta 17. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1) punkta k) apakšpunkts |---- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta l) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta m) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) daļa |13. panta 16. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta n) apakšpunkta ii) daļa |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta o) apakšpunkts |13. panta 21. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta p) apakšpunkts |13. panta 22. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 1. punkta q) apakšpunkts |217. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |2. panta 2. punkts |--- | | | | | | | | | | | |2. panta 3. punkts |311. pants | | | | | | | | | | | |3. pants |--- | | | | | | | | | | | |4. pants |15. panta 5. punkts | | | | | | | | | | | |5. panta 1. un 2. punkts |17. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | | |6. panta a) punkts |18. panta 1. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |6. panta b) punkts |18. panta 1. punkta c) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |6. panta c) un d) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |7. pants |19. pants | | | | | | | | | | | |8. pants |20. pants | | | | | | | | | | | |9. panta 1. punkts |21. panta 4. punkts | | | | | | | | | | | |9. panta 2. punkts |--- | | | | | | | | | | | |10. pants |22. pants | | | | | | | | | | | |11. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts |23. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |11. panta 2. punkta c) apakšpunkts |23. panta 2. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |11. panta 2. punkta d) apakšpunkts |23. panta 2. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |12. pants |24. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |13. pants |--- | | | | | | | | | | | |14. panta 1. līdz 3. punkts |26. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | | | |15. panta 1. punkta pirmā daļa |29. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |15. panta 1. punkta otrā daļa |--- | | | | | | | | | | | |15. panta 2. punkts |29. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |15. panta 3. punkts |31. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |15. panta 4. punkts |--- | | | | | | | | | | | |16. pants |32. pants | | | | | | | | | | | |17. panta 1. un 2. punkts |--- | | | | | | | | | | | |17. panta 3. punkts |33. panta 3. punkts | | | | | | | | | | | |17. panta 4. punkts |--- | | | | | | | | | | | |18. pants |--- | | | | | | | | | | | |19. pants |--- | | | | | | | | | | | |20. pants |57. pants | | | | | | | | | | | |21. pants |58. pants | | | | | | | | | | | |22. pants |59. pants | | | | | | | | | | | |23. pants |60. pants | | | | | | | | | | | |24. pants |62. pants | | | | | | | | | | | |25. pants |63. pants | | | | | | | | | | | |26. pants |64. pants | | | | | | | | | | | |27. panta a) līdz d) punkts |65. panta 1. līdz 4. punkts | | | | | | | | | | | |28. panta 1. punkts līdz 3. punkta 4. daļai |66. panta 1. līdz 3. punkts | | | | | | | | | | | |28. panta 3. punkta piektā daļa |66. panta 4. punkts | | | | | | | | | | | |29. pants |68. pants | | | | | | | | | | | |30. pants |67. pants | | | | | | | | | | | |31. panta 1. punkta pirmā daļa |70. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz c) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |31. panta 1. punkta otrā daļa |70. panta 1. punkta pirmā daļa | | | | | | | | | | | |31. panta 2. punkts |70. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |32. panta 1. punkts |--- | | | | | | | | | | | |32. panta 2. punkts |131. panta 2. punkts un 170. pants | | | | | | | | | | | |32. panta 3. punkts |--- | | | | | | | | | | | |33. pants |--- | | | | | | | | | | | |34. pants |--- | | | | | | | | | | | |35. pants |--- | | | | | | | | | | | |36. pants |--- | | | | | | | | | | | |37. pants |--- | | | | | | | | | | | |38. pants |--- | | | | | | | | | | | |39. pants |--- | | | | | | | | | | | |40. pants |--- | | | | | | | | | | | |41. pants |--- | | | | | | | | | | | |42. panta 1. punkts |--- | | | | | | | | | | | |42. panta 2. punkta pirmā daļa |--- | | | | | | | | | | | |42. panta 2. punkta otrā daļa |135. panta 4. punkts | | | | | | | | | | | |42. panta 3. un 4. punkts |--- | | | | | | | | | | | |43. panta 1. punkts |--- | | | | | | | | | | | |43. panta 2. punkta a) apakšpunkts |139. panta 1. punkta a) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |43. panta 2. punkta b) apakšpunkts |139. panta 1. punkta b) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |43. panta 2. punkta c) apakšpunkts |139. panta 1. punkta c) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |43. panta 2. punkta d) apakšpunkts |139. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |43. panta 2. punkta e) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |43. panta 3. punkts |--- | | | | | | | | | | | |43. panta 4. punkts |139. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |43. panta 5. punkts |--- | | | | | | | | | | | |43. panta 6. punkts |139. panta 3. punkts | | | | | | | | | | | |44. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts |141. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |44. panta 1. punkta c) apakšpunkts |--- | | | | | | | | | | | |44. panta 1. punkta d) apakšpunkts |141. panta 1. punkta d) apakšpunkts | | | | | | | | | | | |44. panta 1. punkta pēdējā daļa |141. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |45. panta nosaukums |217. panta nosaukums | | | | | | | | | | | |45. pants |---- | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | |46. panta 1. punkts |218. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |46. panta 2. punkts |218. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |47. pants |155. pants | | | | | | | | | | | |48. pants |158. pants | | | | | | | | | | | |49. pants |171. pants | | | | | | | | | | | |50. pants |172. pants | | | | | | | | | | | |51. pants |--- | | | | | | | | | | | |52. pants |174. pants | | | | | | | | | | | |53. pants |309. pants | | | | | | | | | | | |54. panta 1. un 2. punkts |310. panta 1. un 2. punkts | | | | | | | | | | | |55. panta 1. punkts |313. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |55. panta 2. punkts |313. panta 3. punkts | | | | | | | | | | | |56. pants |--- | | | | | | | | | | | |57. pants |--- | | | | | | | | | | | |58. pants |--- | | | | | | | | | | | |59. pants |--- | | | | | | | | | | | |60. pants |---- | | | | | | | | | | | |61. panta 1. punkts |317. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |61. panta 2. punkts |317. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |62. panta 1. punkts |12. panta 1. punkts | | | | | | | | | | | |62. panta 2. punkts |12. panta 2. punkts | | | | | | | | | | | |63. pants |316. pants | | | | | | | | | | | |I pielikums |III pielikuma C daļa | | | | | | | | | | | |II pielikums |--- | |

[1] OV L 56, 4.4.1964., 878. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar 1972. gada Pievienošanās aktu.

[2] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

[3] OV L 228, 16.8.1973., 20. lpp .

[4] OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp .

[5] OV L 151, 7.6.1978., 25. lpp.

[6] OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp .

[7] OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.

[8] OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

[9] OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

[10] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

[11] OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.

[12] OV L 345, 19.12.2002. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

[13] OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

[14] OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.

[15] OV C […].

[16] OV C […].

[17] OV C […].

[18] OV C […].

[19] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

[20] OV L 151, 7.6.1978., 25. lpp.

[21] OV L 185, 4.7.1987., 77. lpp.

[22] OV L 172, 4.7.1988., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

[23] OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005 ., 1. lpp.).

[24] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005 ., 1. lpp.).

[25] OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.

[26] OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

[27] OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

[28] OV L 103, 2.5.1972., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

[29] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.).

[30] OV L 8, 11.1.1984., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

[31] OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

[32] OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. Direktīva ir grozīta ar Komisijas Direktīvu 2007/18/EK (OV L 87, 28.3.2007., 9. lpp.).

[33] OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/14/EK (OV L 149, 11.6.2005., 14. lpp.).

[34] OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

[35] OV L 3, 7.1.2004., 30. lpp.

[36] OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

[37] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[38] OV 56, 4.4.1964., 878. lpp. Direktīva grozīta ar 1972. gada Pievienošanās aktu.

[39] OV L 228, 16.8.1973., 20. lpp.

[40] OV L 189, 13.7.1976., 13. lpp.

[41] OV L 339, 27.12.1984., 21. lpp.

[42] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

[43] OV L 348, 17.12.1988., 62. lpp.

[44] OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[45] OV L 327, 19.12.1975., 4. lpp.

[46] OV L 103, 2.5.1972., 1. lpp.

[47] OV L 8, 11.1.1984., 17. lpp.

[48] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[49] OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

[50] OV L 35, 11.2.2002., 1. lpp.

[51] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

[52] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[53] OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.

[54] OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.

[55] OV L 3, 7.1.2004., 30. lpp.

[56] OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

[57] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[58] OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.

[59] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīva ir grozīta ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

[60] OV L 322, 17. 12. 1977., 30. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/646/EEK (OV L 386, 30. 12. 1989., 1. lpp.).

[61] OV L 386, 30.12.1989., 14. lpp.

[62] OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.

[63] OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

[64] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[65] OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.203., 1. lpp.).

[66] OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

30 OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[67] OV L 35, 11.2.2003.

32 OV L 374, 31.12.1991., 32. lpp.

33 Padomes Direktīva 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[68] OV L 181, 20.7.2000., 65. lpp.

[69] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[70] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

[71] OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.

38 Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

39 Padomes Direktīva 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

40 OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.

41 Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma par konsolidētajiem pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

42 Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā direktīva 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma par atsevišķu uzņēmumu veida gada pārskatiem 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

43 OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp. Direktīva ir grozīta ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

44 OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

45 OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

46 OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/87/EK.

47 OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

[72] OV L 189, 13.9.1976., 13. lpp.

[73] OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.

[74] OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.