52007PC0323

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.6.2007

COM(2007) 323 galīgā redakcija

2007/0109 (CNS)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Somijā atļautā un konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem paredzētā atbalsta rezultātiem

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1947/2005 attiecībā uz Somijas piešķirto valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām

(iesniegusi Komisija) {SEC(2007) 799}

SATURS

1. IEVADS 3

2. VALSTS ATBALSTA SISTēMA PAR SēKLU AUDZēšANU 3

2.1. Atbalsts par labības sēklām 3

2.2. Atbalsts par zālaugu/āboliņa sēklām 4

2.2.1. Audzēšana 4

2.2.2. Īstenošana 5

2.2.3. Atbalsta grozījumi 5

2.2.4. Atbalsta diferenciācija pa reģioniem 5

2.2.5. Sēklu šķirnes tām sēklu sugām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu (V pielikums) 6

2.2.6. Sarkanais āboliņš ( Trifolium pratense L. ) – VI pielikums, 1. tabula 6

2.2.7. Timotiņš ( Phleum pratense L. ) – VI pielikums, 2. tabula 6

2.2.8. Pļavas auzene ( Festuca pratensis huds. ) – VI. pielikums, 3. tabula 7

2.2.9. Kamolzāle ( Dactilis glomerata L. ) – VI pielikums, 4. tabula 7

2.2.10. Ganību airene ( Lolium perenne L. ) – VI pielikums, 5. tabula 7

3. SēKLU IMPORTS SOMIJā 8

3.1. Labības sēklu imports – VII pielikums, 1. un 2. tabula 8

3.2. Zālaugu/āboliņa sēklu imports – VII pielikums – 3. tabula 8

4. CITAS ATBALSTA SHēMAS SOMIJā 8

5. ZāLAUGU/āBOLIņA SēKLU AUDZēšANAS ASPEKTI SOMIJā UN ES 15 VALSTīS 9

6. VIENREIZēJā MAKSāJUMA SHēMA 10

7. KOPSAVILKUMS UN APSVēRUMI 10

7.1. Juridiskais pamats 10

7.2. Sistēmas īstenošana 10

7.3. Citas atbalsta shēmas 10

7.4. Vienreizējā maksājuma shēma 10

7.5. Pavairošana citās valstīs 11

7.6. Labības sēklu audzēšana 11

7.7. Imports Somijā 11

8. PRIEKšLIKUMS 11

Piezīme. | Šajā ziņojumā minētie pielikumi pieejami Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam (http://ec.europa.eu/agriculture/markets/seeds/index_en.htm) |

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

par Somijā atļautā un konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem paredzētā atbalsta rezultātiem

1. IEVADS

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2358/71[1] 8. pantu ar Komisijas 2001. gada 9. janvāra Lēmumu 2001/60/EK[2] Somijai atļāva piešķirt atbalstu par labības sēklām līdz 2005. gada 31. decembrim (skatīt I pielikumu) un ar Komisijas 2001. gada 9. janvāra Lēmumu 2001/61/EK[3] Somijai atļāva piešķirt atbalstu par sarkanā āboliņa, timotiņa, pļavas auzenes, kamolzāles un ganību airenes sēklām līdz 2005. gada 31. decembrim (skatīt II pielikumu).

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punktu Komisija, pamatojoties uz Somijas laikus sniegto informāciju, līdz 2006. gada 1. janvārim nosūta Padomei ziņojumu par konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem atļautā atbalsta rezultātiem, pievienojot visus vajadzīgos priekšlikumus.

Šā ziņojuma pamatā ir informācija, ko ik gadu sniedz Somijas iestādes.

2. VALSTS ATBALSTA SISTēMA PAR SēKLU AUDZēšANU

Abas atļaujas attiecas vienīgi uz labības šķirnēm un zālaugu/āboliņa šķirnēm, kuras minētas Somijas katalogā un kuras, izņemot nelielus daudzumus, ko audzē reģionos, kas robežojas ar Somiju, audzē vienīgi šajā dalībvalstī.

Par labības sēklām atļautajam atbalstam ir noteikts maksimālais atbalsta līmenis 100 000 tonnu apmērā, par kuru var saņemt atbalstu, un maksimālais līmenis 2,523 euro par 100 kilogramiem, kas veido maksimālo summu 2,523 miljonus euro (skatīt I pielikumu).

Par zālaugu/āboliņa sēklu audzēšanu atļautajam atbalstam ir noteikts maksimālais atbalsta līmenis par hektāru pa sugām un attiecībā uz platību, par kuru var saņemt atbalstu, kas veido maksimālo summu 1,814 miljonus euro (skatīt II pielikumu).

2.1. Atbalsts par labības sēklām

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam labības sēklu audzēšana palielinājās par 23% no 57 309 tonnām līdz 70 531 tonnām.

Tajā pašā laika posmā miežu sēklu audzēšana palielinājās par 62%, vasaras kviešu audzēšana palielinājās par 163% un ziemas kviešu audzēšana palielinājās par 70%. Pretēji tam, auzu sēklu audzēšana samazinājās par 32% tāpat kā rudzu sēklu audzēšana, kas samazinājās par 10%.

1. tabulā iekļauta informācija, kas saņemta no Somijas iestādēm. Tā aptver laika posmu no 2000. līdz 2005. gadam.

1. tabula. Sertificētu labības sēklu audzēšana (tonnās) Somijā no 2000. līdz 2005. gadam

Lai gan atbalsta līmenis ir noteikts par 100 kg, vidējais atbalsta lielums Somijā par vienu hektāru laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam ir aptuveni 68 euro par hektāru, un šāda tendence pieaug, kā norādīts 2. tabulā.

2. tabula. Par labības sēklām aprēķinātais atbalsta līmenis par hektāru, pamatojoties uz vidējo agrāk iegūto ražu un atbalsta līmeni 2,523 euro par 100 kilogramiem

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam vidējais audzēto labības sēklu ražas līmenis pieaudzis par 44 %, attiecīgi pieaudzis arī atbalsta līmenis par hektāru.

Labības sēklu šķirnes, par kurām varēja saņemt valsts atbalstu laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam, ir iekļautas III pielikumā. No saraksta var secināt, ka ievērojami pieaudzis šķirņu skaits, jo īpaši miežu šķirņu skaits.

2.2. Atbalsts par zālaugu/āboliņa sēklām

2.2.1. Audzēšana

Zālaugu/āboliņa sēklu audzēšana laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam samazinājās no maksimālā apjoma 4685 tonnām 2001. gadā līdz 1654 tonnām 2004. gadā, kam par iemeslu bija galvenokārt mainīgie klimatiskie apstākļi. Tomēr no 3. tabulas var secināt, ka audzēšanas apjoms 2004. gadā bija ievērojami mazāks nekā vidējais audzēšanas apjoms sešos gados, kas bija aptuveni 3163 tonnas. Timotiņš ir visnozīmīgākā suga.

3. tabula. Sertificētu zālaugu sēklu audzēšana (tonnās) Somijā no 2000. līdz 2005. gadam

Suga | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | Izmaiņas, % 2000/2005 |

Sarkanais āboliņš | 53 | 125 | 68 | 62 | 4 | 52 | –2% |

Timotiņš | 2 151 | 3 781 | 3 541 | 2 594 | 1 319 | 1 908 | –11% |

Pļavas auzene | 423 | 732 | 468 | 454 | 318 | 700 | 66% |

Kamolzāle | 6 | 3 | 0 | 2 | 0 | 0 |

Ganību airene | 45 | 44 | 31 | 38 | 13 | 43 | –6% |

Kopā | 2 678 | 4 685 | 4 108 | 3 150 | 1 654 | 2 703 | 1% |

Avots: Somijas sniegtā informācija. |

2.2.2. Īstenošana

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam Somijas iestādes pēc to iniciatīvas ieviesa dažus pielāgojumus atbalsta piešķiršanas sistēmā, proti, grozījumus atbalstā par hektāru, ja pārsniegta maksimālā atļautā platība, un atbalsta līmeņa diferenciāciju pa reģioniem.

2.2.3. Atbalsta grozījumi

Vairākos gadījumos laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam Somijas apstiprinātā sēklu audzēšanas platība pārsniedza maksimālo platību, kas norādīta Komisijas Lēmumā 2001/61/EK.

Atbalsta sadalei šādā gadījumā izmantotas divas metodes.

Sākotnēji laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam finansējumu aprēķināja, reizinot maksimāli pieļaujamo platību ar maksimālo atbalstu par hektāru, kā noteikts Komisijas lēmumā. Šo finansējumu pēc tam sadalīja valsts apstiprinātajām platībām, kas pārsniedza maksimāli atļauto platību, kā rezultātā samazinājās atbalsta apjoms par hektāru.

2003. gadā ieviesa atbalsta vienības koeficienta jēdzienu un definēja, ka atbalsta vienības koeficients ir „proporcija starp vienības lielumu, par kuru var saņemt atbalstu, un platību, par kuru ir iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai”.

Ja maksimālā valsts apstiprinātā platība ir pārsniegta, platību, par kuru var saņemt atbalstu, aprēķina, lineāri samazinot visu pieteikuma iesniedzējiem apstiprināto platību.

Atbalsta vienības koeficienta, kas ir mazāks par viens, lietojums praksē atsevišķu lauksaimnieku līmenī izpaužas kā atbalsts, ko piešķir tikai par daļu no katra hektāra, par kuru iesniegts pieprasījums.

2.2.4. Atbalsta diferenciācija pa reģioniem

Sēklu audzētājiem 2004. un 2005. gadā piešķirtā atbalsta līmenis atšķīrās pa reģioniem (skatīt IV pielikumu). Atbalsta līmeni dalīja divās kategorijās; viena kategorija A un B reģionam Somijas dienvidos un cita kategorija C1 līdz C4 reģionam Somijas ziemeļu daļā.

Reģionālās diferenciācijas ieviešanas iemesls bija valsts papildu maksājumu ieviešana saskaņā ar agrovides shēmu, kas piemērojama vienīgi A un B reģionā, tādējādi novēršot pārmērīgu kompensāciju.

2.2.5. Sēklu šķirnes tām sēklu sugām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu (V pielikums)

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam sēklu šķirņu saraksts katrai sēklu sugai, par kuru ir tiesības uz atļautu valsts atbalstu, ievērojami pieaudzis galvenokārt attiecībā uz timotiņu un sarkano āboliņu.

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam attīstības tendences sugām, par kurām piešķirts atbalsts, pēc pārbaudes apstiprinātā platība, raža, platība, kas atbilst maksimāli pieļaujamajam atbalsta līmenim, un atbalsts par hektāru, ir norādīti VI pielikumā. Šo datu analīzes rezultātā turpmākajos punktos sniegti komentāri. Analīzē ir atsauce uz ES 15 dalībvalstu ražas līmeni, kas sniegts VIII pielikuma 1. tabulā.

2.2.6. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.) – VI pielikums, 1. tabula

No 2000. līdz 2005. gadam konstatētas Somijā audzētā sarkanā āboliņa kopējā daudzuma ievērojamas svārstības no 125 tonnām 2001. gadā līdz 4 tonnām 2004. gadā. Šo samazinājumu izraisīja galvenokārt krass ražas samazinājums (no 188 kg līdz 10 kg/ha), un ievērojami mazākā mērā to izraisīja platību samazinājums.

Vidējais ražas līmenis ES 15 dalībvalstīs laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam svārstījās no 260 kg/ha 2004. gadā līdz 380 kg/ha 2000. gadā.

Turklāt pēc pārbaudes apstiprinātā platība pārsniedza maksimāli pieļaujamo atļauto platību divas reizes – 2001. un 2002. gadā, kā rezultātā samazinājās atbalsta līmenis par hektāru.

2.2.7. Timotiņš (Phleum pratense L.) – VI pielikums, 2. tabula

Timotiņa audzēšana laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam arī svārstījās no 3781 tonnām 2001. gadā līdz 1319 tonnām 2004. gadā. Gan ražas, gan platības izmaiņas izraisīja saražotā apjoma neatbilstību. Ražas līmenis svārstījās no 527 kg/ha 2001. gadā līdz 236 kg/ha 2004. gadā.

Ražas līmenis ES 15 dalībvalstīs laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam svārstījās vidēji no 280 kg/ha līdz 530 kg/ha. Somijā audzētā timotiņa ražas līmeni var labāk salīdzināt ar ES 15 dalībvalstu vidējiem rādītājiem šajos gados.

Turklāt pēc pārbaudes apstiprinātā platība, kurā audzēja timotiņu, visā laika posmā pārsniedza maksimālo platību, kas atļauta ar Komisijas Lēmumu 2001/61/EK, īpaši 2001., 2002. un 2003. gadā, kad platība pārsniedza maksimāli atļauto platību par vairāk nekā 40%.

Maksimāli atļautās platības pārsniegšanas rezultātā laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam tika samazināts atbalsta apjoms par hektāru. No 2003. gada piemēroja atbalsta vienības koeficientu, kas 2003. gadā bija 0,70, 2004. gadā – 0,89 un 2005. gadā – 0,97.

2.2.8. Pļavas auzene (Festuca pratensis huds.) – VI. pielikums, 3. tabula

Pļavas auzenes sēklu audzēšana svārstījās no liela apjoma, proti, 732 tonnām 2001. gadā līdz 318 tonnām 2004. gadā.

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam ražas dati liecina par zināmu nestabilitāti, ražas apjomam svārstoties no 444 kg/ha 2001. gadā līdz aptuveni 200 kg/ha 2004. gadā.

Vidējais ražas līmenis ES 15 dalībvalstīs laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam svārstījās no 530 kg/ha līdz 750 kg/ha.

Turklāt pēc pārbaudes apstiprinātā platība pārsniedza katram gadam maksimāli atļauto platību un 2003. gadā to ievērojami pārsniedza par vairāk nekā 44%.

Tas izraisīja atbalsta līmeņa samazinājumu 2000. līdz 2002. gadā. 2003. gadā piemērotais atbalsta koeficients par vienu vienību bija 0,68 un 2004. gadā – 0,75 un 2005. gadā – 0,74.

2.2.9. Kamolzāle (Dactilis glomerata L.) – VI pielikums, 4. tabula

Audzēšanas apjoms svārstījās no sešām tonnām 2000. gadā līdz nullei 2004. un 2005. gadā.

Kamolzāles sēklu ražas līmeņi svārstījās no 339 kg/ha 2003. gadā līdz 23 kg/ha 2002. gadā.

Vidējais ražas līmenis ES 15 dalībvalstīs laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam svārstījās no 790 kg/ha līdz 1 020kg/ha.

Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam pēc pārbaudes apstiprinātā platība kamolzāles sēklu audzēšanai saglabājās maksimāli pieļaujamajā apjomā, kāds noteikts Komisijas Lēmumā 2001/61/EK, un 2004. un 2005. gadā platība netika apstiprināta. Tāpēc laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam atbalsta līmenis par hektāru saglabājās nemainīgs.

Interese par kamolzāles audzēšanu nepārprotami samazinās.

2.2.10. Ganību airene (Lolium perenne L.) – VI pielikums, 5. tabula

Audzēšanas apjoms svārstījās no 45 tonnām 2000. gadā līdz 13 tonnām 2004. gadā.

Ganību airenes sēklu raža Somijā svārstījās no 651 kg/ha 2001. gadā līdz 180 kg/ha 2004. gadā.

ES 15 dalībvalstīs vidējais ražas līmenis laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam svārstījās no 1 090 kg/ha līdz 1 510 kg/ha.

Laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam pēc pārbaudes apstiprinātā platība atbilda maksimāli pieļaujamajai platībai, kas noteikta Komisijas lēmumā. Atbalsts par hektāru saglabājās nemainīgs un sasniedza maksimālo līmeni.

3. SēKLU IMPORTS SOMIJā

3.1. Labības sēklu imports – VII pielikums, 1. un 2. tabula

Labības sēklu imports palielinājās no 39 tonnām 2000. gadā līdz 118 tonnām 2004. gadā, bet samazinājās līdz 5 tonnām 2005. gadā (VII pielikums, 1. tabula).

Importa un audzēšanas procentuālā attiecība 2000. gadā bija 0,07%, 2005. gadā minētā procentuālā attiecība bija pat vēl zemāka.

Somijas tirgū pieejamo sertificēto labības sēklu kopējais daudzums, valstī audzētais apjoms un imports (labības sēklas neeksportēja) 2000. gadā bija 57 347 tonnas un 2005. gadā – 70 536 tonnas (VII pielikums, 2. tabula).

Labības sēklu importu Somijā gadu gaitā raksturo pakāpenisks pieaugums un īslaicīgs kāpums 2003. gadā, bet pat 2003. gadā tas veido ļoti mazu daļu no kopējā labības sēklu apjoma, kāds pieejams Somijas tirgū.

3.2. Zālaugu/āboliņa sēklu imports – VII pielikums – 3. tabula

Zālaugu/āboliņa sēklu imports ievērojami samazinājās laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam. Kopējais daudzums 2000. gadā samazinājās par 79% no 712 tonnām līdz 152 tonnām 2005. gadā. Kritums (aptuveni 142 tonnas) bija 2002. gadā. Samazināšanās ir galvenokārt tādēļ, ka samazinājās timotiņa un pļavas auzenes sēklu imports.

Sertificētu zālaugu sēklu audzēšana Somijā laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam bija 2678 tonnas 2000. gadā un 2 703 tonnas 2005. gadā. Importa īpatsvars attiecībā uz valstī audzētām zālaugu/āboliņa sēklām 2000., 2003. un 2005. gadā bija attiecīgi 27%, 5% un 6%.

Šo 4. tabulā iekļauto datu izvērtējums nepārprotami liecina, ka kopš importa pieauguma 2004. gadā imports tajā pašā gadā daļēji aizstāja vietējo ražojumu trūkumu. Šādos apstākļos ir pamatoti secināt, ka Somijas tirgum paredzētās sēklas var audzēt ārpus Somijas.

Visbeidzot, tas, ka zālaugu/āboliņa sēklu audzēšanu valstī var aizstāt ar ievedumiem, kad vietējās ražošanas līmenis ir zems, liecina, ka vietējie ražojumi konkurē ar ievedumiem par tiem pašiem tirgiem.

4. CITAS ATBALSTA SHēMAS SOMIJā

Atbalsta sistēmas, kas pamatotas ar Pievienošanās aktu

Pamatojoties uz Pievienošanās akta 142. pantu, Somijai un Zviedrijai tiek izveidota ilgtermiņa valsts atbalsta shēma, lai atlīdzinātu par klimatiskajiem apstākļiem (atbalsts par ziemeļos esošām platībām). Somijā šo shēmu piemēro C1 līdz C4 reģionā (skatīt IV pielikumu), un atbalsta apjoms pieaug ziemeļu virzienā. To maksā par dzīvnieku, par hektāru vai kā nokaušanas piemaksu C3 un C4 reģionā.

Pamatojoties uz Pievienošanās akta 141. pantu, viena no atbalsta shēmām dod iespēju A un B reģionā (skatīt IV pielikumu) lopkopības un dārzkopības nozarei piešķirt pagaidu valsts atbalstu, kura apjomu pakāpeniski samazina. Atbalsts ietver investīciju atbalstu, kas paredzēts augstākas nekā parastas intensitātes gadījumā, kā arī ienākumu atbalstu.

Citas atbalsta shēmas

Papildus iepriekš minētajām shēmām Somijā ir arī valsts agrovides atbalsta shēma. Lēmums, kas attiecas uz 141. pantā paredzēto atbalstu, paredz agrovides papildu atbalstu veicināšanas maksājumu formā, kas var sasniegt līdz 130% no pamatmaksājuma. Šie veicināšanas maksājumi papildina līdzfinansētos agrovides maksājumus un tie ir atšķirīgi dažādiem kultūraugiem.

Visbeidzot, 2005. gada martā tika ieviesta valsts mazāk labvēlīgo apgabalu ( Less Favoured Area (LFA) ) shēma. Saskaņā ar šo shēmu var piešķirt pamatmaksājumu, kā arī atsevišķos gadījumos papildu maksājumu tām platībām, par kurām ir tiesības saņemt līdzfinansētu kompensācijas pabalstu. Šos maksājumus veic papildus līdzfinansētajiem kompensācijas pabalstiem.

XI pielikumā sniegts īss pārskats par finansiālo atbalstu no dažādām programmām, izņemot valsts atbalstu par zālaugu/āboliņa sēklu un labības sēklu audzēšanu, ko audzētājs var saņemt 2005. gadā.

5. ZāLAUGU/āBOLIņA SēKLU AUDZēšANAS ASPEKTI SOMIJā UN ES 15 VALSTīS

Pārskats par ražošanu, vidējām cenām un vidējo ražu ES 15 dalībvalstīs laika posmā no 2000. – 2005. gadam sniegts VIII pielikumā. Minētajā pielikumā ir iekļauts arī salīdzinājums ar Somijas datiem.

Pamatojoties uz šo pārskatu, var izdarīt šādus secinājumus.

- Sēklu ražas Somijā ir galvenokārt zemākas par vidējo līmeni ES 15 dalībvalstīs, izņemot attiecībā uz timotiņu, par kuru dati ir līdzvērtīgi (VIII pielikums, 1. tabula);

- vidējās cenas Somijā parasti ir augstākas nekā vidējais cenu līmenis ES 15 dalībvalstīs, jo īpaši par sarkano āboliņu (VIII pielikums, 2. tabula);

- no sēklu audzēšanas Somijas tirgū gūtie ieņēmumi parasti ir mazāki par vidējo līmeni ES 15 dalībvalstīs (VIII pielikums, 3. tabula);

- vidējais atbalsta lielums Somijā, ietverot ES un valsts atbalstu sēklu audzēšanai par hektāru, laika posmā līdz 2004. gadam ievērojami pārsniedz vidējo līmeni ES 15 dalībvalstīs, izņemot par kamolzāli (VIII pielikums, 6. tabula);

- laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam kopējie ieņēmumi Somijā (ietverot tirgus ieņēmumus un atbalstu) par sēklu audzēšanu uz hektāru ievērojami pārsniedz vidējo ieņēmumu līmeni ES 15 dalībvalstīs par sarkano āboliņu un timotiņu, bet parasti ir zemāki par vidējo līmeni ES 15 dalībvalstīs attiecībā uz pļavas auzeni un ganību aireni. Dati par kamolzāli Somijā nav pietiekami, lai tos salīdzinātu ar ES 15 dalībvalstu rādītājiem (VIII pielikums, 7. tabula).

6. VIENREIZēJā MAKSāJUMA SHēMA

No 2006. gada sākuma Somijā piemēro vienreizējo maksājumu shēmu, izmantojot dinamisku reģionālu hibrīdmodeli. Somiju iedala trīs reģionos un aptuveni 80% no KLP paredzētā atbalsta izlieto reģionālam vienotas likmes maksājumam. Tajā pašā laikā daži maksājumi joprojām ir saistītie maksājumi un tos maksā papildus vienotās likmes maksājumiem. Mērķis ir līdz 2016. gadam nodrošināt visas nozares ietverošu vienotas likmes maksājumu, pakāpeniski samazinot papildu maksājumu līmeni.

Atbalsts par visiem laukaugiem un Kopienas atbalsts par sēklām ir pilnībā nesaistīts atbalsts, izņemot atbalstu par timotiņa (Phleum Pratense L.) sēklu audzēšanu, par kuru vēl aizvien piešķirams saistītais atbalsts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 99. pantu. Saistītā atbalsta saglabāšana par timotiņa audzēšanu turpmāk nodrošinās augstu timotiņa sēklu audzēšanas līmeni Somijā.

7. KOPSAVILKUMS UN APSVēRUMI

7.1. Juridiskais pamats

Noteikumi pamatregulā, ko ievieš ar Pievienošanās aktu, nodrošina, ka Somija var uz laiku piešķirt valsts atbalstu, jo saskaņā ar minēto dokumentu Komisija var nosūtīt Padomei ne vien ziņojumu, bet arī „visus nepieciešamos priekšlikumus” attiecībā uz valsts atbalsta shēmu.

7.2. Sistēmas īstenošana

Somija ir tiesīga piešķirt audzētājiem atbalstu noteikto platību un daudzumu robežās, kā noteikts Lēmumos 2001/60/EK un 2001/61/EK.

No 2000. līdz 2002. gadam atbalstu dalīja uz visu audzēšanai paredzēto platību, kas dažreiz pārsniedza atļauto platību, izraisot atbalsta līmeņa samazinājumu. Pēc 2002. gada tika ieviests atbalsta vienības koeficienta jēdziens.

7.3. Citas atbalsta shēmas

Lielākā daļa 4. nodaļā minēto shēmu, izņemot shēmu, kura pamatota ar Pievienošanās akta 141. pantu, galvenokārt paredzētas, lai atlīdzinātu par sarežģītajiem klimatiskajiem apstākļiem, kādos darbojas Somijas lauksaimnieki.

Tādēļ motivācija daudzu minēto shēmu un valsts ražošanas atbalsta ieviešanai ir tā pati, un klimatisko apstākļu dēļ ieviesto atbalsta shēmu kumulatīvais raksturs ir nepārprotams. Tā kā atbalsta shēmas paredzētas vienam mērķim, ir jāizvērtē saikne starp valsts atbalsta shēmu par sēklu un labības sēklu audzēšanu (to īsteno jau 12 gadus) un citām atbalsta shēmām.

7.4. Vienreizējā maksājuma shēma

Somijā nolemts no 2006. gada 1. janvāra piemērot dinamisku reģionālu hibrīdmodeli, nošķirot Kopienas atbalsta maksājumus par laukaugiem un sēklu audzēšanas nozarei paredzētos maksājumus, izņemot par timotiņa sēklām, par kurām vēl aizvien piešķirams saistītais atbalsts. Sēklu un labības sēklu audzēšanai paredzētās valsts atbalsta shēmas turpināšana liecinātu par atkārtotu atbalsta maksājumu sasaisti šajā nozarē un atceltu 2003. gada reformas priekšrocības. Tam būtu sekas arī PTO līmenī.

Turklāt timotiņa sēklas Somijā pavairo gandrīz optimālos un konkurenci pienācīgi veicinošos apstākļos. Saistītā atbalsta saglabāšana par timotiņa audzēšanu vēl jo vairāk turpmāk nodrošinātu timotiņa sēklu audzēšanas augstu līmeni Somijā.

7.5. Pavairošana citās valstīs

Pamatojoties uz zālaugu/āboliņa sēklu importa palielināšanos 2004. gadā, kad vietējo ražošanu raksturoja spēcīgs kritums, un labības sēklu importa pieaugums 2003. gadā, ir iespējams Somijas tirgum un tās īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotās zālaugu/āboliņa sēklas un labības sēklas pavairot ārpus Somijas.

7.6. Labības sēklu audzēšana

Labības sēklu audzēšanai laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam raksturīga augšupejoša tendence. Turklāt labības sēklu audzēšanas vidējais ražas līmenis ir pieaudzis par 44 %, līdz ar to attiecīgi pieaudzis arī atbalsta līmenis par hektāru.

Turklāt šķirņu skaits, par kurām piešķir valsts atbalstu, ievērojami pieaudzis laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam.

7.7. Imports Somijā

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam importēto labības sēklu daudzums bija ļoti zems. Importa apjoms minētajā laika posmā nedaudz pieauga, bet 2005. gadā tas ievērojami samazinājās.

Laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam importēto zālaugu/āboliņa sēklu daudzumi samazinājās par 79% un bija 6 % no vietējiem ražojumiem.

Fakts, ka vietējos ražojumus var aizstāt ar importētajiem ražojumiem, ja vietējo ražojumu apjoms ir neliels, liecina, ka vietējie ražojumi konkurē ar importētajiem ražojumiem par tiem pašiem tirgiem.

Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka valsts atbalsts par sēklu un labības sēklu audzēšanu ir šķērslis sēklu un labības sēklu importam, mākslīgi veicinot sēklu audzētāju konkurētspēju Somijā salīdzinājumā ar importu no citām dalībvalstīm.

8. PRIEKšLIKUMS

Pamatojoties uz šā ziņojuma rezultātiem, pievieno Padomes regulas priekšlikumu.

Paredzētie pasākumi neietekmē Eiropas Kopienu budžetu.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punktu Komisija nosūta Padomei ziņojumu par Somijā atļautā un konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem paredzētā atbalsta rezultātiem, pievienojot visus vajadzīgos priekšlikumus.

Atzinumi par Somijā piešķirtā sēklu un labības sēklu audzēšanai paredzētā atbalsta rezultātiem izklāstīti ziņojumā „Par Somijā atļautā un konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem paredzētā atbalsta rezultātiem”. Šajā ziņojumā raksturotas tendences sēklu un labības sēklu audzēšanas nozarē Somijā laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam.

Pamatojoties jo īpaši uz to, ka ir arī citas atbalsta programmas saskaņā ar kurām Somijas lauksaimniekiem tiek atlīdzināts par klimatiskajiem apstākļiem, kādos tie darbojas, un lai novērstu divkāršu kompensāciju izmaksu un to, ka valsts atbalsta shēma iespējami kropļo konkurenci, tiek ierosināts no 2011. gada liegt Somijai iespēju piešķirt valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām, izņemot par timotiņa sēklām, par kurām atbalsta izmaksa pārtraukta no 2006. gada. Tāpēc attiecīgi groza 8. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1947/2005 par sēklu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2358/71 un Regulu (EEK) Nr. 1674/72

2007/0109 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1947/2005 attiecībā uz Somijas piešķirto valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[4],

tā kā:

(1) Saskaņā ar 8. panta 2. punktu Padomes 2005. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 1947/2005 par sēklu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2358/71 un Regulu (EEK) Nr. 1674/72[5] Somija, pamatojoties uz Komisijas atļauju, var piešķirt atbalstu par Somijā audzētiem konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem, ņemot vērā tās īpašos klimatiskos apstākļus.

(2) Komisija, pamatojoties uz Somijas sniegto informāciju, nosūtīja Padomei ziņojumu[6] saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punkta otro daļu. Minētais ziņojums liecina, ka sēklu un labības sēklu audzētājiem Somijā ir pieejamas arī citas atbalsta shēmas, no kurām tie var gūt labumu, jo saskaņā ar minētajām shēmām Somijas lauksaimniekiem tiek atlīdzināts par tiem klimatiskajiem apstākļiem, kuros tie darbojas.

(3) Ziņojumā arī norādīts, ka konstatēta labības sēklu ražošanas apjoma palielināšanās Somijā un ka importēto labības sēklu daudzums ir neliels, salīdzinot ar valstī audzēto daudzumu. Turklāt ziņojumā sniegti pierādījumi tam, ka tad, kad samazinājās sēklu audzēšanas apjoms valstī, palielinājās imports un otrādi, kas ļauj secināt, ka valstī audzētās sēklas ir iespējams aizstāt ar importētajām un ka Somijas valsts atbalsts var kropļot konkurenci ar importētiem produktiem.

(4) Timotiņa sēklas Somijā pavairo gandrīz optimālos un konkurenci pienācīgi veicinošos apstākļos. Saistītā atbalsta saglabāšana par timotiņa audzēšanu ievērojami sekmē timotiņa sēklu audzēšanu Somijā. Tāpēc jāpārtrauc valsts atbalsta piešķiršana par timotiņa sēklu audzēšanu.

(5) Minēto iemeslu dēļ un lai nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību, ir lietderīgi pārtraukt Somijas praksi piešķirt valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām. Tomēr, lai Somijas lauksaimniekiem dotu iespēju sagatavoties situācijai, kad valsts atbalstu nepiešķirs, ir lietderīgi piešķirt atbalstu par sēklu un labības sēklu audzēšanu, izņemot par timotiņa sēklu audzēšanu, pēdējā papildu pārejas laika posmā, kuram noslēdzoties, atbalsta piešķiršanu atceļ.

(6) Lai veiktu valsts atbalsta sistēmas starpposma pārskatu, Somijai jāsagatavo sīki izstrādāts ziņojums par piešķirtā valsts atbalsta rezultātiem.

(7) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1947/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

„2. Somija līdz 2010. gada ražas gadam, to ieskaitot, ar Komisijas atļauju var piešķirt valsts atbalstu par konkrētiem daudzumiem sēklu, izņemot par timotiņa sēklām ( Phleum pratense L. ), un konkrētiem daudzumiem labības sēklu, kas audzētas vienīgi Somijā.

Vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim Somija nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par atļautā atbalsta rezultātiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē …

Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs

[1] OV L 246, 5.11.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.). Regula atcelta un aizstāta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1947/2005 (OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp.).

[2] OV L 21, 23.1.2001., 17. lpp.

[3] OV L 21, 23.1.2001., 18. lpp.

[4] OV C …, ..., … lpp.

[5] OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp.

[6] COM(2007) ….