52007DC0843

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2007

COM(2007) 843 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par politikas pilnveidošanu rūpniecisko emisiju jomā {COM(2007)844 galīgā redakcija}{SEC(2007)1679}{SEC(2007)1682}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par politikas pilnveidošanu rūpniecisko emisiju jomā

IEVADS

Rūpnieciskajām darbībām ir svarīga nozīme Eiropas ekonomiskajā labklājībā, tās veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošina darbavietas kvalificētam darbaspēkam. Taču rūpnieciskajām darbībām ir arī būtiska ietekme uz vidi.

Lielākās ražošanas iekārtas rada ievērojamu daļu no galveno atmosfēras piesārņotāju emisijām (83 % sēra dioksīda (SO2), 34% slāpekļa oksīdu (NOx), 43 % putekļu un 55 % gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju). Tām ir arī citas ievērojamas ietekmes uz vidi, tostarp emisijas ūdenī un augsnē, atkritumu rašanās un enerģijas izmantošana.

Tādēļ kādu laiku rūpniecisko iekārtu emisijas tika reglamentētas ar tiesību aktiem ES mērogā. Likumdošanas procesā, pamatojoties uz dažādām kopš 1970. gadiem izstrādātām direktīvām, ir pieņemti šādi galvenie tiesību akti:

- Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli[1] (IPNK), kurā noteikti iekārtu ekspluatācijas atļauju un darbības kontroles galvenie principi, kuri pamatojas uz integrētu pieeju un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) izmantošanu, kas ir efektīvākie risinājumi augsta līmeņa vides aizsardzībai, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus.

- Tā sauktās nozaru direktīvas, kurās noteiktas konkrētas prasības, tostarp emisiju robežvērtības atsevišķām rūpnieciskajām darbībām (lielās sadedzināšanas iekārtas, atkritumu dedzināšana, darbības, kas saistītas ar organisko šķīdinātāju izmantošanu un titāna dioksīda ražošanu).

Nesakarot nozaru direktīvās noteiktās emisiju robežvērtības, visu to ražošanas iekārtu, uz kurām attiecas iepriekš minētie tiesību akti, atļauju režīmi jāorientē uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu.

Inovatīvās tehnoloģijas var samazināt izmaksas, kas saistītas ar rūpniecisko emisiju atbilstības nodrošināšanu tiesību normās noteiktajām prasībām. Inovācijas nozarei dod iespējas gūt labumu no jaunu tirgu rašanās vides tehnoloģiju jomā. Lisabonas stratēģijā ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība minēta kā nozīmīgs pašreizējās un turpmākās Eiropas politikas pīlārs, un uzsvērta vides tehnoloģiju loma, kurai ir „ liels ekonomiskais, vides un nodarbinātības potenciāls ”[2]. Tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām aktīvi veicina šāda veida tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu.

IPNK un tiesību aktu kopumam, kas attiecas uz rūpnieciskajām emisijām, arī ir nozīme, atsaucoties uz dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī citu ieinteresēto personu aicinājumiem ieviest „labāku tiesisko regulējumu”. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija 2005. gadā[3] sākusi pārskatīt tiesību aktu kopumu, kas attiecas uz rūpnieciskajām emisijām, lai nodrošinātu tā vides un izmaksu efektivitāti, un veicinātu tehnoloģiskās inovācijas.

Pamatojoties uz pašreizējās situācijas detalizētu analīzi un pārskatīšanas procesa rezultātiem, Komisija ierosina vienkāršot un nostiprināt tās politiku rūpniecisko emisiju jomā. Tikai lielo sadedzināšanas iekārtu jomā vien saskaņā ar priekšlikumiem būtu jārada tīros vides un veselības ieguvumus vismaz EUR 7–28 mljrd. gadā, tostarp attiecīgi priekšlaicīgas nāves iestāšanās gadījumu skaita samazināšanos par 13 000 un nenodzīvoto mūža gadu samazināšanos par 125 000. Būtiski vides un veselības ieguvumi varētu būt arī citos sektoros. Turklāt sadarbībā ar dalībvalstīm šie priekšlikumi varētu radīt tīro administratīvā sloga samazinājumu no EUR 105 milj. līdz EUR 255 milj. gadā.

Šajā paziņojumā iekļauti arī to pārskatīšanu rezultāti, kuras veiktas saskaņā ar IPNK direktīvas 16. panta 3. punktu[4] (tostarp arī 2005. gadā pieņemtā Komisijas IPNK Rīcības plāna pārskatīšanas rezultāti 1. pielikumā) un saskaņā ar Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu[5] 14. pantu (sk. 2. pielikumu).

PAšREIZēJā SITUāCIJA

IPNK direktīva pilnībā jāievieš līdz 2007. gada 30. oktobrim. Visās dalībvalstīs kopā ir aptuveni 52 000 iekārtu, kas ietilpst Direktīvas darbības jomā, un līdz 2006. gada vidum aptuveni par pusi no šīm iekārtām ir saņemtas atļaujas saskaņā ar IPNK direktīvu. Progresam turpinoties, ir kļuvis skaidrs, ka visās dalībvalstīs paveiktais nav pietiekams direktīvas pilnīgai ieviešanai līdz noteiktajam termiņam.

Turklāt Komisija veikusi dalībvalstu izsniegto atļauju kvalitātes un atļauju izsniegšanas detalizētu analīzi, kā arī tajās pieņemto atbilstības un īstenošanas režīmu novērtējumu. Pamatojoties uz divos gados apkopotiem datiem, kas iegūti plašā programmā no desmit pētījumiem un pastāvīgās konsultācijās ar ieinteresētajām personām, Komisija izdarījusi secinājumu, ka galvenie pašreiz spēkā esošās IPNK direktīvas principi, jo īpaši integrēta pieeja, pamatojoties uz „labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem”, ir drošs pamats turpmākai ES tiesību aktu izstrādei ar rūpnieciskajām emisijām saistītajos jautājumos.

Tomēr ir konstatēti būtiski trūkumi pašreiz spēkā esošo tiesību aktu izpildē, kuri aizkavē labāko pieejamo tehnisko paņēmienu potenciāla pilnīgu izmantošanu, kas sākotnēji bija paredzēts direktīvā, un tas ļoti sarežģī izpildi Kopienas mērogā, kā arī nepalīdz novērst vai samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu.

Šādā kontekstā norādītas piecas galvenās jomas, kas rada bažas.

- Nepietiekama LPTP īstenošana. Analīze jo īpaši liecina par to, ka turpmāk nesamazinot emisijas no IPNK iekārtām, netiks sasniegta pozitīvā ietekme uz veselību un vidi, kas jāiegūst, īstenojot Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteiktos mērķus. Turklāt vērojami konkurences traucējumi ES, kuru cēlonis ir ievērojamas vides standartu atšķirības.

- Ierobežojumi attiecībā uz atbilstību, izpildi un vides uzlabojumiem kavē vides aizsardzību.

- Nevajadzīgs administratīvais slogs pašreiz spēkā esošā tiesiskā regulējuma sarežģītības un nekonsekvences dēļ.

- Pašreiz spēkā esošās IPNK direktīvas darbības jomas ierobežotība un noteikumu neskaidrība, kas var kavēt Komisijas tematiskajās stratēģijās noteikto mērķu sasniegšanu.

- Ierobežojumi, izmantojot elastīgākus instrumentus, kā NOx un SO2 emisiju tirdzniecības sistēmas.

Šīs problēmas tika sīki apspriestas un izvērtētas saistībā ar Komisijas veikto IPNK pārskatīšanas ietekmes novērtējumu.

RūPNIECISKā PIESāRņOJUMA JAUTāJUMIEM VELTīTO TIESīBU AKTU PILNVEIDOšANA UN īSTENOšANA

Lai pārvarētu iepriekš minētos šķēršļus, pamatojoties uz padziļinātu ietekmes novērtējumu, Komisija ierosina īstenot pasākumu paketi, kuri vērsti uz konkrētu problēmu risinājumu, kas nodrošinās pakāpenisku situācijas uzlabošanos.

Šajā kontekstā paredzētas divas galvenās iniciatīvas.

- Patlaban spēkā esošo emisiju jautājumiem veltīto tiesību aktu vienkāršošana, precizēšana un nostiprināšana.

- Komisijas pasākumu plāna izpildes nodrošināšana.

Papildus šīm abām iniciatīvām Komisija turpinās darbu pie iespējamajiem ES noteikumiem par NOx un SO2 emisiju tirdzniecības sistēmu.

Pašreiz spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana

Ietekmes novērtējums, kas veikts kā šīs iniciatīvas daļa, liecina, ka konstatētās problēmas nav iespējams atrisināt, neveicot grozījumus vairākos tiesību aktos. Daži svarīgākie grozījumi ir šādi:

1. Spēkā esošo tiesību aktu (pavisam septiņu[6]) pārstrādāšana vienā direktīvā par rūpnieciskām emisijām. Tādējādi dalībvalstīm un operatoriem radīsies lielāka skaidrība un tie varēs rīkoties saskaņotāk, un, apvienojot prasības par atļauju izsniegšanu un vienkāršojot prasības par ziņošanu, var samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu, kā arī panākt labvēlīgus ieguvumus vides jomā.

2. LPTP jēdziena uzlabošana un izskaidrošana, lai veicinātu saskaņotāku pašreiz spēkā esošās IPNK direktīvas piemērošanu, un pieprasot pamatot un dokumentēt lēmumus par tādiem atļauju noteikumiem, kuri neattiecas uz LPTP. Turklāt dažos sektoros (piem., lielās sadedzināšanas iekārtās) pašreizējās minimālās emisijas robežvērtības ir samazinātas, lai nodrošinātu progresu, kas vajadzīgs Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteikto mērķu sasniegšanai.

3. Obligāto noteikumu ieviešana attiecībā uz inspekciju, atļaujas noteikumiem un ziņošanu par atbilstību. Ņem vērā arī ierosinājumus ekoinovācijām un atbalstu vadošo tirgu izveidei.

4. IPNK direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai ietvertu konkrētas darbības (piem., lielas sadedzināšanas iekārtas, kuru ieejas siltuma jauda ir no 20 līdz 50 MW), un tās darbības jomas izskaidrošana atsevišķos sektoros (piem., atkritumu pārstrāde), lai vairotu pašreizējās atļaujas izsniegšanas prakses atbilstību un saskaņotību.

5. Ja Komisijai jāveic pasākumi, lai grozītu nebūtiskus elementus pārstrādātajā direktīvā, Komisijai palīdz komitoloģijas komiteja, kā arī tiek nodrošināta plaša ieinteresēto personu iesaiste.

2008.-2010. gada Rīcības plāns par rūpniecisko emisiju jautājumiem veltīto tiesību aktu īstenošanu

Ņemot vērā to, ka pārskatītie tiesību akti vēl dažus gadus nebūs juridiski saistoši, Komisijai būs jānodrošina, kas dalībvalstis piemēro pašreiz spēkā esošos tiesību aktus pēc iespējas pilnīgāk. Tādējādi tā pastiprinās uzraudzības un atbalsta mehānismus, pārskatot un pārorientējot pašreizējo IPNK Rīcības plānu par īstenošanu (sk. progresa novērtējumu 1. pielikumā) attiecībā uz laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam, kā norādīts turpmāk.

1. darbība. Nodrošināt rūpniecisko emisiju jautājumiem veltīto tiesību aktu pilnīgu transponēšanu

Tiesību aktus, kas reglamentē noteikumus par rūpnieciskajām emisijām, izstrādāja, lai aizsargātu un uzlabotu Eiropas vidi, kā arī lai aizsargātu Eiropas iedzīvotāju veselību un labklājību. Tiesību aktu veiksmīgas īstenošanas pamatā pirmkārt ir to efektīva transponēšana dalībvalstu nacionālajās tiesību sistēmās. Vairākas dalībvalstis pieprasītajos termiņos nav pilnībā transponējušas IPNK direktīvu un ar to saistītos tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām. Tādējādi Komisija veiks visas vajadzīgās darbības, tostarp uzsāks pārkāpumu procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu un pareizu tiesību aktu transponēšanu.

2. darbība. Atbalstīt dalībvalstis nevajadzīgā administratīvā sloga samazināšanā

Komisija atzīst, ka nevajadzīgs un nesamērīgs administratīvais slogs var faktiski ietekmēt ekonomiku, kā arī kavēt un traucēt uzņēmumu darbību, un tāpēc apņemas samazināt administratīvo slogu ES mērogā attiecībā uz rūpniecisko emisiju jautājumiem veltītajiem tiesību aktiem. Turklāt papildus sasniegumiem ES mērogā arī dalībvalstīm ir ievērojamas iespējas samazināt administratīvās izmaksas.

Lai risinātu minētos jautājumus Komisija organizēs informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm par konkrētu rīcības programmu izveidi par nevajadzīga administratīvā sloga samazināšanu dalībvalstu mērogā attiecībā uz IPNK iekārtu atļaujām un kontroli.

Minēto konkrēto rīcības programmu pamatā būs administratīvo izmaksu aprēķināšana, ko pašreiz Komisija veic sadarbībā ar dalībvalstīm kā daļu no rīcības programmas administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā[7].

3. darbība. Atbalstīt dalībvalstis tiesību aktu īstenošanā

Komisija atzīst, ka rūpniecisko emisiju jautājumiem veltīto tiesību aktu sekmīgai īstenošanai jāveic efektīva informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā, lai nodrošinātu konsekventāku pieeju un arī veicinātu labas prakses apmaiņu.

Komisija centīsies pastiprināti atbalstīt dalībvalstis un kompetentās iestādes visā ES. Tajā ietilps uzlabota informācijas apmaiņa, virzības attīstība, iestāžu apmeklējumi un mācības. Šādu atbalstu nodrošinās pārskatīto tiesību aktu ieviešanas un īstenošanas posmā.

4. darbība. Piemērojot tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām, veikt uzlabotu uzraudzību un atbilstības pārbaudes

Lai efektīvi īstenotu tiesību aktus par rūpnieciskajām emisijām, jāizveido iedarbīga uzraudzības un atbilstības pārbaužu sistēma, lai nodrošinātu, ka ražošana atbilst vides prasībām, kā arī pārliecinātu sabiedrību par to, ka tiek ievērotas veselības un vides aizsardzības prasības.

Komisija turpinās uzraudzīt vairākas IPNK izsniegtās un atjauninātās atļaujas un vajadzības gadījumā izmeklēs IPNK iekārtu uzraudzības un inspekcijas sistēmas darbību. Šādā izmeklēšanā ietilps konkrētas rūpnieciskās iekārtas un sektori, vispārīgo saistošo noteikumu piemērošana un sūdzību analīze.

5. darbība. Uzlabot datu apkopošanu LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanai un izveidot ciešākas saiknes ar Pētniecības pamatprogrammu

Atļaujas noteikumu pamatā, tostarp par emisiju robežvērtībām, ko izmanto IPNK atļaujās, jābūt LPTP, kā noteikts IPNK direktīvā. Lai palīdzētu licencēšanas iestādēm un uzņēmumiem noteikt LPTP, Komisija organizē informācijas apmaiņu ES dalībvalstu ekspertu, nozares un vides organizāciju starpā. Tā rezultātā Komisija pieņem un publicē LPTP atsauces dokumentus.

LPTP atsauces dokumentu pārskatīšana turpināsies, pamatojoties uz saskaņotu darba programmu un ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām. LPTP procesam tiks īstenotas arī pamatnostādnes par datu apkopošanas uzlabošanu. Turklāt, lai nodrošinātu detalizētāku informāciju, kā arī atbalstu jaunākajiem paņēmieniem, Komisija nodrošinās ciešākas saiknes izveidi starp LPTP izstrādes procesu, Eiropas Pētniecības pamatprogrammu un Konkurētspējas un jauninājumu programmu.

Rīcības plāna uzraudzība un pārskatīšana

Regulārus pārskatus par Rīcības plāna īstenošanu publicēs tīmeklī un par tām apspriedīsies ar ieinteresētajām personām. Turpmāka Rīcības plāna pārskatīšana ir paredzēta 2010. gada beigās.

ES noteikumu izstrāde NO x un SO 2 emisiju tirdzniecības sistēmai

Komisija turpmāk izpētīs ar IPNK savietojamu, uz tirgu balstītu instrumentu, tāda kā NOx/SO2 emisiju tirdzniecības sistēmas izmantošanu, lai, iespējams, izstrādātu juridisku instrumentu, ar ko nosaka noteikumus šajā jomā ES mērogā. Tajā ietvers pilnīgu iespēju analīzi, tostarp darbības jomu un kvotu piešķiršanu, kā arī apskatīs iespējamo tiešo un netiešo ietekmi ekonomikas nozarēs, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pieredzi.

PAREDZAMā IETEKME

IPNK direktīvas un ar to saistīto tiesību aktu pārskatīšanas procesā veiktajā ietekmes novērtējumā norādītas ierosinātās pasākumu paketes ietekmes.

Novērtējumā parādīts, ka vides un veselības ieguvumi, kas saistīti ar ierosinātajiem pasākumiem, ir vērā ņemami. LPTP izmantošana lielākā mērā būtu svarīga, piemēram, lai novērstu pašreizējo atšķirību (par 30 līdz 70 %) starp 2020. gada pamatrādītājiem[8] SO2 un NOx un Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu noteiktajiem mērķiem, kas rada vides ieguvumus no EUR 7 līdz 28 mljrd. neto apmērā gadā tikai lielo sadedzināšanas iekārtu sektorā. Priekšlikumu ieguvumi lielā mērā pārsniedz ekonomiskās ietekmes (faktors no 3 līdz 14). Turklāt paredzamas pozitīvas, bet mazāk kvantificējamas ietekmes attiecībā uz tematiskajām stratēģijām, piemēram, ietekme uz augsni, ūdeni un atkritumiem.

Izteiktie priekšlikumi ievērojami veicinās labāka tiesiskā regulējuma īstenošanu un tiesību aktu vienkāršošanu. Turklāt pierādīts, ka dažādu tiesību aktu pārstrādāšana vienā direktīvā, samazina neto administratīvo slogu par aptuveni EUR 105 līdz 255 milj. gadā.

Attiecībā uz LPTP ieviešanas paplašināšanu vai citiem ierosinātajiem uzlabojumiem nav konstatētas būtiskas ilgtermiņa ietekmes uz konkurētspēju, kaitējošas sociālās vai negatīvas ietekmes uz ekonomisko izaugsmi. Analīzē savukārt norādīts, ka vienota LPTP ieviešana palīdzētu izveidot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus un samazinātu konkurences traucējumus visās ES ražošanas nozarēs, uz kurām attiecas IPNK direktīva. Priekšlikumi arī palīdzēs veicināt inovatīvo tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu.

SECINāJUMS

Iepriekš izklāstītā politikas darbību pakete un pievienotais Komisijas priekšlikums jaunai un saskaņotai direktīvai par rūpnieciskajām emisijām uzlabos tiesību aktu efektivitāti un lietderību, sasniedzot augstu vides aizsardzības līmeni, samazinot administratīvo slogu un novēršot konkurences traucējumus visā ES, nesamazinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

1. pielikums: Komisijas 2005. gada IPNK rīcības plāna izpildes virzības novērtējums (līdz 2007. gada beigām)

Darbību apraksts | Virzības novērtējums |

1. darbība: Pilnīga direktīvas transponēšanas nodrošināšana | IPNK direktīva pareizi transponēta 12 no 15 ES dalībvalstīm. Atbilstības pārbaudes veiktas 10 ES dalībvalstīs, lai sāktu iespējamo pārkāpumu procedūras |

2. darbība. Pastiprināta uzraudzība virzībai uz pilnīgu IPNK direktīvas ieviešanu līdz 2007. gada 30. oktobrim | Komisijas veikta stingra uzraudzība pār vairākām izsniegtām vai pārskatītām atļaujām |

3. darbība. Izpildes pārbaude | Komisijas novērtējums attiecībā uz atļauju izsniegšanu un konkrētu atsevišķu iekārtu darbības noteikumiem, kā arī vispārīgajiem saistošajiem noteikumiem. IPNK pārskatīšanas procesā konstatētie un vērā ņemtie īstenošanas trūkumi. Turklāt ir uzsāktas dažas pārkāpumu lietas par nepareizu piemērošanu |

4. darbība. Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu pirmās kārtas pabeigšana un to pārskatīšanas sākšana | Pirmās kārtas 31 LPTP atsauces dokumenta pabeigšana 2006. gada beigās; 7 LPTP atsauces dokumentu pārskatīšana; izveidota darba programma atlikušo LPTP atsauces dokumentu pārskatīšanai |

5. darbība. Dažu juridisku jautājumu precizēšanas un direktīvas tehniskās pārskatīšanas nepieciešamības noskaidrošana | Sīki izstrādāta norādījuma dokumenta publicēšana tīmeklī, izskaidrojot IPNK direktīvas aspektus, kuru pamatā ir plaša viedokļu apmaiņa ar dalībvalstu pārstāvjiem; norādes par juridiskajiem un tehniskajiem ierobežojumiem attiecībā uz jaudu joprojām būs derīgas arī pārskatītajā direktīvā; veikti vairāki pētījumi, lai informētu par direktīvas pārskatīšanu |

6. darbība. Rūpniecisko emisiju jautājumos patlaban spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošanas iespēju novērtējums attiecībā uz labāku tiesisko regulējumu | Veikts kā daļa no IPNK direktīvas pārskatīšanas procesa |

7. darbība. Iespējamo tirgus līdzekļu un citu veicināšanas pasākumu novērtēšana | Veikta kā daļa no IPNK direktīvas pārskatīšanas procesa |

2. pielikums: kopsavilkuma ziņojums par to, kā tiek ieviesta Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu

Pamatinformācija

Direktīvu 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu pieņēma 2000. gada 4. decembrī. Tā bija jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2002. gada 28. decembrim. No minētā datuma attiecībā uz jaunajām sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām bija jāievēro minētās direktīvas noteikumi. Termiņš, kurā pašreizējām iekārtām bija jāpanāk atbilstība, bija 2005. gada 28. decembris.

Saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu Komisija līdz 2008. gada beigām iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par direktīvas īstenošanu. Direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm pirmie ziņojumi jāiesniedz 2009. gadā, un tajos ietvers laikposmu no 2006. līdz 2008. gadam. Kamēr minētie ziņojumi nav iesniegti, ir apkopoti dati un informācija[9] saistībā ar IPNK direktīvas un attiecīgo tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz rūpnieciskajām emisijām, lai nodrošinātu ciešu saikni starp minētajām iniciatīvām. Šajā pielikumā apkopoti galvenie rezultāti, lai izpildītu Komisijas prasību par ziņošanu.

Veicot datu apkopošanu, informāciju par specifisku atkritumu sadedzināšanas iekārtām, cementa un kaļķa apdedzināšanas krāsnīm, ko izmanto atkritumu līdzsadedzināšanai, ieguva no attiecīgajām nozares organizācijām. Informāciju par citiem līdzsadedzināšanas iekārtu veidiem ieguva no dalībvalstīm.

Iekārtu un atļauju skaits

Konstatēja, ka ES ir aptuveni 1400 atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas. Mazāk nekā pusē no minētajām iekārtām (39 %) veic specifisko atkritumu sadedzināšanu. Atkritumu līdzsadedzināšanu veic vairākās nozarēs, svarīgākā no tiem ir enerģētikas nozare (15 %) un cementa ražošanas nozare (10 %). Atkritumu plūsma uz/no citām nozarēm ir salīdzinoši maza. Vairums (96 %) iekārtu ir „esošās” iekārtas[10].

Aptuveni 20 % iekārtu vēl nav vajadzīgās atļaujas, kuras bija jāpieprasa līdz 2005. gada 28. decembrim. Tā kā tas galvenokārt attiecas uz vienu dalībvalsti, to neuzskata par problēmu attiecībā uz pašu direktīvu. Tādējādi vispārīgo atbilstību attiecībā uz izsniegtajām atļaujām var uzskatīt par labu, un Komisija veiks visas vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis izpilda minēto prasību.

Vairāk nekā 90 % iekārtu, kuras ietvertas direktīvā par atkritumu sadedzināšanu, piemēro arī IPNK direktīvu. Tikai trīs dalībvalstis ziņoja par apvienotās atļauju izsniegšanas stratēģijas izmantošanu abu minēto direktīvu īstenošanā.

Atbilstība vides prasībām

Novērtējumā par atbilstību vides prasībām konstatēja, ka kopumā sadedzināšanas iekārtas panāk atbilstību direktīvā par atkritumu sadedzināšanu noteiktajām gaisa emisiju robežvērtībām. Aptuveni 50 % dalībvalstu atļaujās ietvertas pat stingrākas robežvērtības, nekā noteikts direktīvā par atkritumu sadedzināšanu, piemēram, putekļu, CO, HCl, HF, NOx, SO2 un Hg, emisijām gaisā vai arī tajā ietvertas papildu prasības, piemēram, attiecībā uz energoefektivitāti, trokšņa samazināšanu un nelaimes gadījumu novēršanu. Ir izsniegts tikai neliels skaits atļauju, kurā ietvertas emisiju robežvērtības parametriem, kas nav obligāti, piemēram, PAH, PCB vai cinkam.

Daudzos gadījumos izmantota iespēja atbrīvot no atsevišķām prasībām. Piešķirti aptuveni 1000 atbrīvojumi no gaisa emisiju monitoringa. No otras puses, dažās valstīs piemēro plašāku uzraudzību, nekā noteikts direktīvā par atkritumu sadedzināšanu.

Emisiju kontroles paņēmieni

Atsauces dokumentu par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) atkritumu sadedzināšanai, kurus noteica ar IPNK direktīvu, publicēja 2006. gada augustā. Tajā apgalvots, ka nepārtraukti tiek izstrādāti paņēmieni, kuri samazina izmaksas, vienlaikus saglabājot vai uzlabojot sniegumu vides jomā. LPTP atsauces dokumentā izklāstīts, ko uzskata par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem atkritumu sadedzināšanai, norādot vairākus paņēmienus kā jaunus paņēmienus, un kuri līdz šim izmēģināti tikai eksperimentāla pētījuma vai izmēģinājuma mērogā. Kopumā emisiju robežvērtības direktīvā par atkritumu sadedzināšanu ir līdzīgas emisijām, kuras atbilst LPTP atsauces dokumentā norādīto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanai.

Turpmākā attīstība

Novērtējumā par to, kā īsteno direktīvu par atkritumu sadedzināšanu, norādīts, ka, neraugoties uz ievērojamiem uzlabojumiem atkritumu sadedzināšanas iekārtu jomā visā ES, kuri panākti, īstenojot direktīvu, vairāku jautājumu risināšanai vajadzīga turpmāka darbība.

- Norādīts, ka mērīšanas prasības, kas noteiktas direktīvā par atkritumu sadedzināšanu, reizēm rada nevajadzīgu slogu operatoriem. Šajā jomā iespēja kompetentajām iestādēm piešķirt turpmākus atbrīvojumus atsevišķām mērījumu prasībām saskaņā ar konkrētiem noteikumiem tika apsvērta ietekmes novērtējumā, kas attiecas uz pārskatīšanas procesu, un to ietvēra priekšlikumā par jaunu vienotu direktīvu.

- Direktīvā par atkritumu sadedzināšanu ietvertā pārskatīšanas klauzula jo īpaši paredz iespējas ievērot jaunām cementa apdedzināšanas krāsnīm noteiktās NOx emisiju robežvērtības. Ietekmes novērtējumā iekļauta izmaksu un priekšrocību analīze ierosinātajai direktīvai par rūpnieciskajām emisijām; pamatojoties uz minēto analīzi ir ierosināts priekšlikums piemērot zemākas robežvērtības visām cementa krāsnīm, kurās līdzsadedzina atkritumus. Zemākas robežvērtības palīdzēs panākt atbilstību LPTP saistītajiem līmeņiem, kas norādīti atsauces dokumentā cementa un kaļķa ražošanas nozarē un ir ierosināti jaunajā direktīvā.

Visbeidzot, dalībvalstis un citas ieinteresētās personas ir norādījušas uz grūtībām, kas rodas, īstenojot direktīvu par atkritumu sadedzināšanu, kuru dēļ direktīvā grozījumi nebūtu jāveic. Minētās grūtības varētu atrisināt, izskaidrojot un sniedzot norādījumus attiecībā uz šīs direktīvas interpretēšanu un īstenošanu. Tādēļ Komisija kā daļu no sava pārskatītā rīcības plāna par īstenošanu veiks turpmākas darbības, lai, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādātu vajadzīgos norāžu dokumentus.

[1] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[2] Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai – Kopienas Lisabonas programma; COM(2005) 330 galīgā redakcija

[3] COM(2005) 504 galīgā versija

[4] Pārskati, ko dalībvalstis otrreiz iesniegušas Komisijai par IPNK direktīvas īstenošanu, attiecas uz 2003.-2005. gadu. Šie ziņojumi izvērtēti saistībā ar neatkarīgu pētījumu „Analīze par dalībvalstu otrreiz iesniegtajiem ziņojumiem par IPNK direktīvas ieviešanu”, LDK-ECO

[5] Atkritumu sadedzināšanas direktīvas ieviešanas novērtējums iekļauts neatkarīgajā pētījumā „Kopienas tiesību aktu ieviešanas likumdošanas procesa iespējamās attīstības novērtējums ar atkritumu sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu saistītajos jautājumos” ( Ökopol, 2007 ).

[6] IPNK direktīva, Direktīva 1999/13/EK par šķīdinātāju emisijām, Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu, Direktīva 2001/80/EK par lielajām sadedzināšanas iekārtām, un Direktīva 78/176/EEK, Direktīva 82/883/EEK un Direktīva 92/112/EEK par titāna dioksīda ražošanas uzņēmumiem.

[7] COM(2007) 23.

[8] Prognoze par pašreizējo tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs

[9] Kopienas tiesību aktu ieviešanas likumdošanas procesa iespējamās attīstības novērtējums ar atkritumu sadedzināšanu un līdzsadedzināšanu saistītajos jautājumos ( Ökopol, 2007 ).

[10] Esošās iekārtas, kā noteikts direktīvā par atkritumu sadedzināšanu, ir iekārtas, par kurām atļauju saņēma vai pieprasīja pirms 2002. gada 28. decembra.