52007DC0635

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.10.2007

COM(2007) 635 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi

1. IEVADS

1.1. Sarunu mērķi

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu („EPN”) mērķi ir izstrādāt PTO prasībām atbilstošu tirdzniecības režīmu pirms pašreizējā tirdzniecības režīma termiņa beigām 2007. gada 31. decembrī un atbalstīt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna („ĀKK”) valstu reģionālo integrāciju, un veicināt vienmērīgu un pakāpenisku ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši palīdzot veidot lielākus ĀKK reģionālos tirgus, tādējādi sekmējot noturīgu attīstību un nabadzības apkarošanu.

Tas ir atspoguļots Padomes pieņemtajās sarunu direktīvas, ar kurām Padome pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas; direktīvās ir paredzēts, ka Komisija apspriež ar ĀKK reģioniem visaptverošus EPN. Šajos EPN būs nosacījumi tirdzniecības jomām, tirdzniecības noteikumiem un pakalpojumu tirdzniecībai, turklāt tajos iekļaus pienācīgas saiknes sadarbības attīstībai.

Komisija uzskata, ka šādi visaptveroši nolīgumi ir būtiski , lai sasniegtu ES un ĀKK ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgo mērķi, kas, kā minēts Kotonū nolīguma 34. panta 2. punktā, dos iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Tāpēc Komisijas galvenais uzdevums ir nodrošināt visaptverošu reģionālo EPN izstrādi pirms beidzas pašreizējo tirdzniecības nolīgumu termiņš. Dažos reģionos to ir iespējams panākt. Attiecībā uz citiem reģioniem ar šo paziņojumu nosaka pieeju, kā nodrošināt progresu visaptverošu EPN izstrādē, pēc iespējas izvairoties no traucējumiem tirdzniecības režīmā, kas attiecas uz produktiem ar izcelsmi ĀKK valstīs.

1.2. Sarunu termiņš

Kotonū nolīguma 37. panta 1. punktā paredzēts, ka jaunā EPN tirdzniecības režīms starp ĀKK un ES stāsies spēkā līdz 2008. gada 1. janvārim. Pēc šā datuma Kotonū nolīguma V pielikumā paredzētās tirdzniecības preferences un PTO[1] 2001. gadā izņēmuma kārtā piemērotie noteikumi vairs nebūs spēkā. Pašreizējo tirgus pieejamības režīmu termiņu beigas izvirza stingru termiņu, proti, 2007. gada beigas, sarunām par to EPN daļu, kas attiecas uz preču piekļuvi tirgum.

2. VISAPTVEROšI EKONOMISKO PARTNERATTIECīBU NOLīGUMI

2.1. Saturiski visaptverošu EPN nodrošināšana

Kopīgā ĀKK un ES Ministru padomē 2007. gada maijā visi ĀKK reģioni un ES atkārtoti apstiprināja nodomu līdz 2007. gada beigām noslēgt visaptverošus EPN (kā paredzēts 1.1. iedaļā). Dažos reģionos to ir iespējams panākt. Citos reģionos būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai vienotos par visaptverošiem EPN. Šādos gadījumos Komisija centīsies noslēgt nolīgumus, kuros iekļaus tirgus pieejamības režīmus PTO standartiem atbilstošām precēm, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz visaptverošiem EPN. Šādi nolīgumi jānoslēdz laikus, lai izstrādātu jaunus tirdzniecības režīmus, tajos iekļaujot tos EPN aspektus, par kuriem puses jau ir vienojušās. Turpretim par atlikušajiem EPN aspektiem sarunas turpināsies, lai noslēgtu visaptverošus EPN.

Šīs pieejas pamatā ir vajadzība starptautiskajā nolīgumā iekļaut tirgus pieejamības režīmus PTO standartiem atbilstošām precēm, lai no 2008. gada 1. janvāra piemērotu jaunu tirdzniecības režīmu. Jautājumi un nosacījumi, kas ietekmē tirgus pieejamības režīmu precēm, kuras Komisija ierosina Kopienai piedāvāt ĀKK 2008. gadā, ir iekļauti 3. iedaļā.

Jebkāds šāda veida nolīgums būs atspēriena punkts visaptverošiem reģionālajiem EPN nevis beigu punkts sarunām. Šajos nolīgumos jāiekļauj pārskatīšanas klauzulas un saistošas apņemšanās turpināt sarunas atlikušajās jomās. Tādā gadījumā tiktu izstrādāts pamats sarunām par visaptverošiem EPN.

2.2. Visa reģiona iekļaušana EPN

Sešos ĀKK reģionos reģionālās integrācijas pakāpe ir dažāda. Dažos reģionos nodibinātās Reģionālās ekonomiskās kopienas veido īpašus apakšreģionus, kuros ir augtāks ekonomiskās integrācijas līmenis un vērienīgāki mērķi nekā kaimiņvalstīm šajā reģionā. Atkarībā no reģiona vismazāk attīstīto valstu un citu jaunattīstības valstu tirdzniecības intereses arī atšķiras, atspoguļojot konkrētās vajadzības atsevišķās valstīs.

Komisija atzīst šīs atšķirības un faktu, ka dažas valstis zināmos apstākļos nepievienosies reģionālajam nolīgumam no paša sākuma. Ja dažas valstis reģionā vēlas turpināt sarunas, Komisija ir gatava vienoties ar apakšreģioniem, tostarp par piekļuvi tirgum, tādējādi sperot soli iepretim visaptverošiem EPN. Lai saglabātu pašreizējo reģionālās integrācijas plānu dinamiku, jebkāds šāda veida nolīgums būs atspēriena punkts visaptverošiem EPN visām attiecīgā reģiona valstīm.

3. PIEKļUVE TIRGUM

3.1. Juridiskā noteiktība

Tirgus pieejamības sarunu mērķis ir nodrošināt, lai no 2008. gada 1. janvāra precēm ar izcelsmi ĀKK sniegtu juridiski stabilu un uzlabotu piekļuvi ES tirgum. Vienīgais veids, kā nodrošināt juridisko noteiktību jebkādam nolīgumam par piekļuvi preču tirgum starp Kopienu un ĀKK reģionu, ir panākt atbilstību PTO noteikumiem, kas attiecas uz brīvajām tirdzniecības zonām[2]. Komisija uzsver, ka šiem nolūkiem ir jānoslēdz nolīgums, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu[3].

3.2. Priekšlikums par preču piekļuvi tirgum

Kopiena nāca klājā ar priekšlikumu par preču piekļuvi tirgum EPN sarunu kontekstā attiecībā uz tirgus pieejamību bez nodevu un kvotu ierobežojumiem (ar pārejas periodiem cukuram un rīsiem). Padome[4] atbalstīja šo priekšlikumu, kuru plāno piemērot precēm ar izcelsmi valstīs, kas noslēdz sarunas par starptautisko nolīgumu ar Kopienu, kurās iekļauts jauns tirdzniecības režīms, kas atbilst PTO noteikumiem, kā izklāstīts 3.1. iedaļā. Turklāt tādā veidā tiks sasniegta asimetrija starp ĀKK un ES apņemšanos par tirgus pieejamību, kā arī panākti pienācīgi pārejas periodi ĀKK liberalizācijai.

3.3. Priekšlikuma īstenošana par piekļuvi tirgum saistībā ar EPN

Komisija ierosinās regulu, kuras pamatā būs EK Līguma 133. pants, ar kuru izveidos tirgus pieejamības režīmu precēm no 2008. gada 1. janvāra, ko piemēros reģioniem un valstīm, kas būs noslēgušas sarunas par nolīgumu, kā minēts 3.2. iedaļā[5]. Lai informētu ES muitas iestādes un uzņēmējus laikus un vajadzības gadījumā ļautu Komisijai pieņemt un īstenot regulas par pārejas režīmu cukuram un rīsiem, Komisija plāno iesniegt priekšlikumu regulai pēc iespējas ātrāk.

Komisija iesniegts pilnus nolīgumu tekstus Padomei cik vien iespējams ātri, lai pieņemtu lēmumu, ar ko apstiprina nolīgumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu.

Komisija iekļaus pasākumus regulas priekšlikumā, kurā ar 2008. gada 1. janvāri atcels vai grozīs visus atlikušos tiesību aktus, kas attiecas vai kuros paredzēta Kotonū nolīguma V pielikuma tirdzniecības noteikumu pārvaldība vai īstenošana.

Komisija iekļaus pasākumus regulas priekšlikumā, lai ļautu uz laiku apturēt tirgus piekļuves atļaujas konkrētiem produktiem, ja tiek konstatēta krāpšana vai neatbilstība izcelsmes noteikumiem.

3.4. Piekļuve tirgum, pamatojoties uz preferenču vispārīgo sistēmu

Iespējams, dažas ĀKK valstis nevarēs laikus noslēgt sarunas par nolīgumu, lai tās iekļautu to valstu sarakstā, uz kurām attieksies jaunais tirgus pieejamības režīms, ko izveidos ar 3.3. iedaļā minēto regulu. Šādos gadījumos Kopienai ir vienīgā alternatīva, proti, piemērot preču tirdzniecības režīmu, kas paredzēts regulā par preferenču vispārīgo sistēmu („PVS”). Turklāt šādu pieeju īstenos arī gadījumos, kad valstis izvēlas neparakstīt nolīgumu vai visaptverošus EPN.

Saistībā ar iepriekšminēto, Kopienai nav jāpieņem atsevišķs lēmums, jo visas ĀKK valstis, Kotonū nolīgumam zaudējot spēku, turpina gūt priekšrocības tirgus piekļuves ziņā, pamatojoties uz PVS. Vienīgais izņēmums attiecas uz Dienvidāfriku, jo šī valsts, nestājoties spēkā jaunam režīmam, turpina gūt priekšrocības atbilstoši nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību ( TDCA ).

Visnabadzīgāko ĀKK valstu piekļuve ES tirgum ir nodrošināta PVS regulā, proti, 42 vismazāk attīstītās valstis[6] („VAV”) var joprojām gūt priekšrocības no piekļuves ES tirgum bez nodevu un kvotu ierobežojumiem saskaņā ar „Viss, izņemot ieročus” nolīgumu. Pārējām 36 valstīm, kuras nepieskaita VAV, piedāvās standarta PVS tirgus pieejamības režīmu, t.i., gadījumos, ja šīs valstis nenoslēdz nolīgumu.

Komisija atzīst, ka dažas ĀKK valstis var izvēlēties piekļuvi tirgum, pamatojoties uz PVS nevis EPN. Tomēr Komisija ir pārliecināta par būtiskām attīstības priekšrocībām, ko sniedz reģionālie EPN, un par to, ka ĀKK valstij nedrīkst liegt iespēju pievienoties reģionāliem EPN nākotnē. Komisija uzskatīs situāciju, kad ĀKK valsts vai reģions gūst priekšrocības tikai no PVS, par pārejas posmu. Reģionāliem EPN jābūt atvērtiem ikvienai attiecīgā reģiona ĀKK valstij, kas sākumā izvēlas nepiedalīties attiecīgajā nolīgumā.

Ja ĀKK reģions vai ĀKK valsts noslēdz sarunas ar Kopienu par visaptverošiem EPN vai nolīgumu, pildot 3.2. iedaļā minētās prasības, Komisija ierosinās Padomei, lai tās pievienotu valstu sarakstam, kas gūst priekšrocības no tirgus pieejamības režīma precēm, kas paredzēts 3.3. iedaļā minētājā regulā.

3.5. Izcelsmes noteikumi

Komisija uzskata jaunos EPN izcelsmes noteikumus par integrēto daļu EPN tirgus pieejamības režīmā. Komisija atkāroti aicina atvieglot un vienkāršot pašreizējos izcelsmes noteikumus Kotonū nolīgumā EPN[7] ietvaros. Saskaņā ar Komisijas viedokli jaunos EPN izcelsmes noteikumus jāpiemēro EPN tirdzniecībai, kas ir tirgus pieejamības režīma regulas darbības jomā. Komisija atzīst, ka EPN izcelsmes noteikumos, par kuriem patlaban notiek sarunas ar katru EPN reģionu, iekļaus attiecīgajam reģionam raksturīgus elementus, tomēr tie galvenokārt balstīsies uz vienotiem noteikumiem un būs vienādi lielākai daļai produktu, lai veicinātu tirdzniecību starp dažādiem ĀKK reģioniem. Komisija atgādina, ka nolīgumos jāiekļauj revīzijas klauzula, saskaņā ar kuru pārejas periodā pārbaudīs jaunos EPN izcelsmes noteikumus, lai turpmāk vienkāršotu metodiku izcelsmes noteikšanai, ņemot vērā EPN reģionu attīstības vajadzības.

Jaunie EPN izcelsmes noteikumi stāsies spēkā, parakstot nolīgumu pēc tam, kad Padome apstiprinās nolīgumu parakstīšanu un pagaidu piemērošanu. Tomēr visticamāk tas nenotiks, pirms stāsies spēkā ierosinātā EPN preču tirgus pieejamības režīma regula. Komisija uzskata, ka šādos gadījumos galvenokārt ir jāpiemēro Kotonū izcelsmes noteikumi, vienpusēji uzlabojot konkrētus noteikumus zivsaimniecības, tekstilrūpniecības un, iespējams, lauksaimniecības jomā[8]. Tā kā šos uzlabojumus pārņems EPN izcelsmes noteikumos, uzņēmējiem tiks nodrošināta noturīga noteikumu piemērošana šajās jomās.

4. DOHAS ATTīSTīBAS PROGRAMMA

Daudzās ĀKK valstīs pastāv bažas par iespējamo preferenču atcelšanu un saistībā ar vajadzībām pielāgot jaunattīstības valstis progresam Dohas attīstības programmā („DAP”). Komisija uzskata, ka nolīgumus par PTO standartiem atbilstošu tirgus pieejamības režīmu visaptverošos EPN, kā izklāstīts 1.2. iedaļā, ne tikai atsvērtu bažas, bet, pilnībā ievērojot PTO noteikumus, demonstrētu atbalstu daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un veicinātu pilnīgu ĀKK valstu iesaistīšanos PTO. EPN sarunu ietekme uz DAP sarunu procesu kļūst arvien ievērojamāka, ņemot vērā mērķi noslēgt vienošanos par DAP aspektiem līdz gada beigām.

5. SADARBīBA ATTīSTīBAI

EPN ir svarīgākie instrumenti ES attīstības un tirdzniecības politikā, kuros izmanto tirdzniecību, lai palīdzētu ĀKK valstīm un reģioniem veidot sekmīgākas ekonomikas un mazināt nabadzību. Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās palīdzēt ĀKK valstīm veidot reģionālos tirgus, veicot papildu pasākumus, lai atvieglotu pielāgošanos jaunajiem nosacījumiem. Komisija turpina palīdzēt mūsu partneriem izstrādāt jaunas strukturālās reformas un tirdzniecības politikas, lai atvieglotu pielāgošanos pārmaiņām, ko rada jaunie nosacījumi, un veicinātu reģionālo integrāciju, izmantojot jaunās iespējas, kuras sniedz EPN. Tāpēc Komisija ir apņēmusies nodrošināt optimālu mijiedarbību starp EPN un attīstības sadarbību.

Pirmkārt, ir panākta vienošanās ar visiem reģioniem, ka attīstības sadarbības noteikumus ietvers EPN. Ar iepriekšminēto vēlas izveidot pienācīgu saikni ar Kotonū noteikumiem un procedūrām un precīzāk noteikt iespējamās sadarbības sfēras.

Otrkārt, Eiropas Attīstības fonda („EAF”) 10. plānošanas periodā ir sniegta vienreizēja iespēja sinhronizēt EPN pieņemtos lēmumus tirdzniecības politikā un EAF resursus. Komisiju iepriecina fakts, ka daudzos valsts stratēģiskajos dokumentos iekļauts tirdzniecības atbalsts, infrastruktūras un reģionālā integrācija saistībā ar EPN kā sadarbības zonu. Komisija ir apņēmusies noslēgt reģionālās indikatīvās programmas un apstiprina izvirzīto mērķi, ka pieejamos līdzekļus galvenokārt novirzīs uz vajadzībām saistībā ar EPN. Šajā sakarā priekšroku dos tam, lai pabeigtu svarīgāko papildu pasākumu un programmu noteikšanu, pēc iespējas plašāk izmantojot reģionālās sagatavošanās darba grupas darba rezultātus. Ja ĀKK valstis piekritīs, īpašu nozīmi piešķirs reģionālo mehānismu izveidei, kuros ieguldīs Kopienas, dalībvalstu un donoru finansējumu, lai veicinātu īpašumtiesības, efektivitāti un koordināciju.

Treškārt, ES cenšas palielināt un uzlabot tirdzniecības palīdzības ( Aid for Trade ) efektivitāti. Nesen pieņemtā ES tirdzniecības palīdzības stratēģija ir nozīmīgs solis mērķu un principu izvirzīšanā, lai nodrošinātu ES tirdzniecības palīdzību; šajā stratēģijā īpašu vērību pievērš ĀKK. Minētajā stratēģijā īpašu uzmanību pievērš atbalsta palielināšanai paplašinātajā tirdzniecības palīdzības programmā, kopumā palielinot valsts atbalstu palīdzības jomā. Komisija kopā ar dalībvalstīm turpinās intensīvu darbu, lai aptuveni 50 % ES tirdzniecības palīdzības pieauguma novirzītu uz ĀKK valstīm, 2010. gadā sasniedzot mērķi, proti, 2 miljardus euro (1 miljards euro no Kopienas un 1 miljards euro no dalībvalstīm). Turklāt īpaša vērība jāpievērš tam, lai katrs ĀKK reģions saņemtu taisnīgu atbalsta daļu no kopējā atbalsta apjoma, pamatojoties uz izvirzītajām prioritātēm reģionā.

Visaptveroši EPN ļaus novirzīt EAF līdzekļus pielāgošanās vajadzībām, kas izriet no ĀKK valstu uzņemtajām saistībām, un palīdzēs izvirzīt prioritātes dalībvalstu papildu finansējumam. Attiecībā uz tiem reģioniem, kas noslēgs PTO standartiem atbilstošu tirgus pieejamības režīmu, lai turpinātu veidot visaptverošus EPN, Komisija atzīst, ka šajā posmā būs vajadzīgs attīstības finansējums, lai palīdzētu ĀKK reģioniem veikt pielāgošanas pasākumus, kas saistīti ar liberalizāciju attiecīgajās valstīs. Šie pasākumi varētu attiekties uz jaudas nostiprināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, lai papildus fiskālām reformām mazinātu neto fiskālo ietekmi, ko radīs tarifu liberalizācija. Tāpēc Komisija uzskata, ka attīstības palīdzību var nodrošināt gan ar Kotonū instrumentu starpniecību, gan dalībvalstīm veicot iemaksas.

[1] Šī izņēmums ļauj piemērot atkāpi vislielākās labvēlības režīmā Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību.

[2] Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, XXIV pants.

[3] Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXIV panta nozīmē to nosaka kā pagaidu vienošanos, kurā „jāparedz plāns un izpildes grafiki šādas brīvās tirdzniecības zonas izveidei”. Brīvās tirdzniecības zona ir izveidota, ja muitas nodevas un citus komercdarbības ierobežojumus atceļ starp visām ieinteresētajām personām.

[4] 2007. gada 15. maijs, Padomes secinājumi par EPN (Padomes atsauces Nr. 9560/07).

[5] Saskaņā ar noteikumiem ES-EPN priekšlikumā par piekļuvi tirgum un Padomes lēmumā par Dienvidāfrikas iesaistīšanu EPN sarunās, regulā iekļaus atbilstošus noteikumus atšķirīgam preču tirdzniecības režīmam attiecībā uz Dienvidāfriku.

[6] Kaboverde ir iekļauta šajā rādītājā, tomēr paredzams, ka šī valsts zaudēs vismazāk attīstītās valsts statusu.

[7] Priekšlikumā ietverta mērķtiecīga izcelsmes noteikumu atvieglošana lauksaimniecības precēm, un nozīmīga noteikumu vienkāršošana tekstilizstrādājumiem un zivsaimniecības produktiem. Visi ĀKK reģioni atbalstīja šo priekšlikumu. Sarunas par izcelsmes noteikumiem joprojām turpinās.

[8] Vienīgais izņēmums ir Dienvidāfrika, attiecībā uz kuru turpinātu piemērot TDCA protokolu, līdz brīdim, kad vienojas par attiecīgiem reģionāliem EPN izcelsmes noteikumiem.