52007DC0502

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.9.2007

COM(2007) 502 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

REZULTāTU EIROPA - KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANA

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

REZULTĀTU EIROPA - KOPIENAS TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANA [1]

I. IEVADS

Eiropas Savienības pamatā ir tiesības, savu politiku tā īsteno ar tiesību aktiem, un tā pastāv, jo ievēro tiesiskumu. Cik lielā mērā tai izdosies sasniegt Līgumos un tiesību aktos izvirzītos mērķus – tas ir atkarīgs no tā, cik efektīvi dalībvalstis piemēros Kopienas tiesību aktus. Tomēr likumiem tikai tādā gadījumā ir jēga, ja tos pareizi piemēro un ievieš. Tiesību aktu kopums ir apjomīgs – ir vairāk nekā 9000 likumdošanas pasākumu, no kuriem gandrīz 2000 ir direktīvas. Ikvienas šīs direktīvas transponēšanai valstu un reģionālajos tiesību aktos savukārt vajadzīgo transponēšanas pasākumu skaits ir no 40 līdz vairāk nekā 300. ES ietver 27 valsts pārvaldes iestādes un vairāk nekā 70 autonomus apgabalus. Vairāk nekā 500 miljonu eiropiešu tiesību avots ir šie tiesību akti. Ir jāattaisno iedzīvotāju cerības par Eiropas Savienības sniegtajām priekšrocībām. Tālab, lai sasniegtu labāka regulējuma mērķi, tiesību aktu piemērošanai ir jāpiešķir augsta prioritāte – lai noskaidrotu, kālab varētu būt radušās grūtības, īstenojot un ieviešot tiesību aktus, un lai varētu novērtēt, vai ir iespējams uzlabot pašreizējo pieeju piemērošanas un ieviešanas jautājumu risināšanā. Tas ir patiess izaicinājums – attaisnojot iedzīvotāju cerības un ievērojot labāka regulējuma prasības, neatpalikt no šīs mainīgās realitātes.

Nespēja reaģēt uz šo izaicinājumu vājinās Eiropas Savienības pamatus. Ja tiesību aktus pareizi nepiemēro, pastāv risks, ka netiks sasniegti Eiropas politikas mērķi un Līgumos garantētās brīvības varēs īstenot tikai daļēji. Ja likumdošanas process netiek stratēģiski pārvaldīts, līgumu pārkāpumi var palikt bez vajadzīgās uzmanības un iedzīvotāju sūdzību atrisināšana prasa daudz ilgāku laiku. Tālab ir būtiski šo risku ierobežot līdz minimumam.

Eiropas iestādēm un dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpilnveido sava darbība, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu un īstenošanu, kā arī iedzīvotāju prasību un sūdzību atbilstošu izskatīšanu. Ir vajadzīga ciešāka sadarbība, lai izvairītos no problēmām, efektīvāk risinātu tās un atrisinātu konstatētos pārkāpumus pēc iespējas ātrāk, vienlaicīgi uzlabojot pārredzamību un informācijas apmaiņu. Visā politikas ciklā – no tiesību aktu izstrādes līdz īstenošanai un rezultātu novērtējumam – ir labāk jāiekļauj īstenošanas un ieviešanas apsvērumi. Lai pilnveidotu tiesību aktus un sasniegtu labāka regulējuma mērķus, piemēram, vienkāršošanu un birokrātijas samazināšanu pilsoņu un uzņēmumu interesēs, ir būtiski noskaidrot īstenošanas problēmas.

Šajā priekšlikumā ir sniegti ierosinājumi, kā uzlabot Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Tas pamatojas uz 2002. gada paziņojumu "Labāka Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzība" un atbilst 2006. gada stratēģiskā pārskata " Labāks regulējums Eiropas Savienībā" vispārīgām nostādnēm[2]. Turklāt tas arī sniedz atbildes uz būtiskākajiem politikas jautājumiem, kas izklāstīti Parlamenta 2006. gada maija rezolūcijā[3].

II. KOPIENAS TIESīBU AKTU PIEMēROšANA AIZVIEN DAUDZVEIDīGāKā EIROPAS SAVIENīBā

Kopienas tiesību aktu piemērošanā un ieviešanā ir iesaistīti daudzi dalībnieki – Eiropas iestādes, dalībvalstis, tostarp vietējās un reģionālās iestādes, kā arī tiesas. Aplūkojamo jautājumu skaits un veids ir atkarīgs no tēmas un jaunradīto tiesību rakstura.

Vispirmām kārtām dalībvalstis ir atbildīgas par ES Līgumu un tiesību aktu pareizu un savlaicīgu piemērošanu[4]. Tās ir atbildīgas par Kopienas tiesību aktu tiešu piemērošanu, par savu tiesību aktu piemērošanu, ar kuriem tiek īstenoti Kopienas tiesību akti, kā arī par daudziem administratīviem lēmumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. Turklāt arī valstu tiesas spēlē nozīmīgu lomu, lai nodrošinātu tiesību aktu ievērošanu, jo tās cita starpā vajadzības gadījumā lūdz Eiropas Kopienu Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Komisijai ir dažādas lomas. Pirmkārt, iniciatīvas tiesību dēļ, Komisija ir atbildīga gan par jaunu tiesību aktu priekšlikumiem, gan arī par esošo grozījumiem. Tā ir īpaši atbildīga par to, lai jaunu tiesību aktu izstrādē, kuros tiek ņemta vērā īstenošana un ieviešana, un esošo tiesību aktus pielāgošanā, panāktu labāku piemērošanu un ievērotu labāka regulējuma principu. Parlaments un Padome spēlē nozīmīgu lomu, pieņemot lēmumu par galīgo pasākumu.

Otrkārt, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, izmantojot kontaktus, dažādu nozaru tīklus un valstu ekspertu regulāras tikšanās, pārvalda tiesību aktu piemērošanu. Tas nodrošina tiesību aktu piemērošanas efektivitāti, tehnisku aktualizēšanu un tiesību aktu turpmāku modernizēšanu.

Treškārt, Komisijai kā Līgumu uzraudzītājai, ir piešķirtas pilnvaras un atbildība nodrošināt Kopienas tiesību aktu ievērošanu[5]; tā pārbauda, kā dalībvalstis ievēro Līgumu noteikumus un Kopienas tiesību aktus. Izmantojot kontaktus, saraksti un tikšanās ar dalībvalstīm, tā uzrauga Kopienas tiesību aktu īstenošanu. Komisija var uzsākt pārkāpumu procedūru, prasot dalībvalstīm transponēt trūkstošos tiesību aktus vai labot nepareizi transponētos tiesību aktus vai kļūdaino tiesību aktu piemērošanu. Komisija var iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā[6] lai konstatētu dalībvalsts pārkāpumu pret Kopienas tiesību aktiem[7]. Tā var griezties Tiesā vēl vienu reizi, lūdzot piemērot finansiālas sankcijas līdz brīdim, kad tiek ievērots Tiesas pirmais nolēmums[8].

Katru gadu Komisija ziņo Padomei un Parlamentam par tiesību aktu piemērošanu un ieviešanu. Tā sniedz informāciju gan pēc Parlamenta, gan ombuda pieprasījuma.

Piemērojot tiesību aktus, neizbēgami rodas daudzi dažādi jautājumi un sarežģījumi. Komisija, 2006. gada beigās nodarbojās ar vairāk nekā 3200 lietām, tostarp sūdzībām un lietām, kuru izskatīšana tika uzsākta pēc pašas iniciatīvas[9]; tā arī sniedza atbildes uz jautājumiem, skaidrojot vai palīdzot orientēties juridiskos jautājumos[10].

Problēmu iemesli ir dažādi. Dalībvalstis nav pievērsušas vajadzīgo uzmanību pareizam konkrētā tiesību akta skaidrojumam vai tā īstenošanai, vai arī tā ir kavējusies ar īstenošanu vai valsts transponēšanas pasākumu paziņošanu. Dažkārt, skaidrojot tiesību aktus vai izvēloties atbilstošo procedūru, dalībvalstis sastopas ar grūtībām. Var gadīties, ka tās transponē direktīvu vai skaidro regulu tādā veidā, kas neatbilst attiecīgajam Kopienas pasākumam. Šīs atšķirības un problēmas ar skaidrojumu var tikt atkārtotas reģionālajā un vietējā līmenī. Dažos gadījumos likuma normas nav skaidras vai ir grūti īstenojamas. Intensīva sarakste vai bieža atsevišķu tiesību aktu pārkāpšana vairākās dalībvalstīs var liecināt par attiecīgā instrumenta ievērojamo ietekmi, vērienu vai ieinteresēto pušu lielo interesi, bet tā var būt arī norāde uz to, ka dalībvalstīm šos noteikumus ir īpaši grūti īstenot, piemērot vai saprast.

Tomēr relatīvi maz ir tādu jautājumu, kuru risināšanā ir vajadzīgs Eiropas Kopienas Tiesas nolēmums. Aptuveni 70% sūdzību var izbeigt pirms tiek nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule; 85% – pirms argumentēta atzinuma; un aptuveni 93% izbeidz pirms Eiropas Kopienas Tiesas nolēmuma. Šie skaitļi apstiprina panākto lielo atbilstību, veicina izpratni par tiesību aktiem, kā arī vieš cerību, ka nākotnē tiesību akti tiks sekmīgi piemēroti, kas atbilst ES likumdevēja mērķim.

Tomēr šis process var ieilgt. Līdz sūdzības izbeigšanai, nosūtot oficiālu paziņojuma vēstuli, paiet 19 mēneši. Ja lietu izbeidz – no oficiālas paziņojuma vēstules līdz argumentētam atzinumam – 38 mēneši; un 50 mēneši, ja lieta tiek izbeigta pēc argumentēts atzinuma, pirms tā tiek nodota Eiropas Kopienu Tiesai. Tādējādi lieta vidēji ilgst 26 mēnešus[11].

Kavēšanās vai kļūdas, piemērojot Kopienas tiesību aktus, vājina ne tikai pašu sistēmu, bet arī mazina iespēju, ka tiks sasniegti izvirzītie mērķi, un atņem priekšrocības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Gan ES iestādes kopumā, gan arī Komisija un dalībvalstis, ir kopīgi ieinteresētas samazināt šo kļūdu un kavējumu skaitu līdz minimumam. Šeit turpmāk ir izklāstīts, kā iespējams uzlabot pašreizējo sistēmu.

III. JOMAS, KURāS IR IESPēJAMI UZLABOJUMI

Pēc Komisijas ieskatiem četrās jomās ir iespējami uzlabojumi:

1. preventīva rīcība : pastiprināti pievērst uzmanību īstenošanai visā politikas cikla laikā;

2. mērķtiecīga un efektīva reakcija : uzlabota informācijas apmaiņa un problēmu risināšana;

3. darba metožu uzlabošana : pārkāpumu izskatīšanu noteikt par prioritāti un paātrināt to;

4. dialoga uzlabošana un pārredzamības veicināšana starp Eiropas iestādēm un labāka sabiedrības informēšana.

PREVENTīVA RīCīBA

Pastiprināti pievērst uzmanību īstenošanai visā politikas cikla laikā

Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka tiesību akti ir nepārprotami, vienkārši, pielietojami un ieviešami. Izstrādājot priekšlikumus, pastiprināta uzmanība ir jāpievērš tādiem aspektiem kā īstenošana, pārvalde un ieviešana, jo īpaši ietekmes novērtēšanas posmā, kā arī visā politikas ciklā. Ietekmes novērtēšanas posmā ir jāpārbauda īstenošanas risinājumi un to ietekme, juridiskā instrumenta izvēle, kas visvairāk veicinātu konkrētā pasākuma efektivitāti. Kā īstenošanas pasākumu plašāk vajadzētu izmantot regulu, ja vien tas ir iespējams[12].

Komisijas priekšlikumiem, kas iesniegti Padomei un Parlamentam, parasti pievieno uz risku balstītus priekšlikumus, lai atvieglotu savlaicīgu īstenošanu. Sagatavošanas darbu apjoms jaunu tiesību aktu ieviešanai ir atkarīgs no attiecīgo saistību rakstura, konteksta un iepriekšējās pieredzes. Šo darbu apjomu var samazināt, ja jaunais pasākums ir tehniska rakstura labi izveidotā struktūrā. Bet pārējos gadījumos Komisijai, piemēram, vajadzētu ierosināt izstrādāšanas pamatnostādnes, organizējot ekspertu grupu sanāksmes par transponēšanu, uzsākot administratīvo sadarbību utt., lai sagatavotos labai tiesību aktu piemērošanai. Pēc jauno tiesību aktu pieņemšanas Komisija sistemātiski pieprasīs norādīt kontaktiestādi un sniegs precīzāku informāciju par tīklojumu, kas izveidots, lai apmainītos ar informāciju pēc katra jauna pasākuma pieņemšanas. Turklāt Komisija arī norādīs, kādā veidā tā vēlāk gatavojas pārbaudīt tiesību aktu pareizu piemērošanu (piem., sistemātiska procedūra atbilstības novērtējumam, ziņojumi vai pētījumi, pārbaudes).

Komisija arī turpmāk jaunajos tiesību aktos iekļaus vērtēšanas noteikumus, izveidojot kopējus principus, ar kuru palīdzību būtu iespējams novērtēt, vai ar tiesību aktiem tiek panākta vēlamā ietekme un vai ieviešanas pasākumi ir pietiekami. Lai noskaidrotu, kādiem jautājumiem ir jāpievērš papildu uzmanība un kādas izmaiņas ir vajadzīgas, Komisija pārbaudīs esošos tiesību aktus, īpašu uzmanību pievēršot konstatētajām īstenošanas grūtībām; šīs pārbaudes ir daļa no Komisijas veiktajiem uzraudzības pasākumiem. Ja Kopienas noteikumi ir piemērojami tieši, tā turpinās sekot, kā tiek ievēroti Līgumu principi un regulas, sevišķi gadījumos, ja nav izveidota īpaša tiesību aktu pārvaldes sistēma un ja tas attiecas uz Eiropas Kopienu Tiesas noteikumiem un attiecīgo tiesu praksi. Pasākumi problēmu atklāšanai pamatojas uz risku un tie ietver, sākot no tirgus uzraudzības un beidzot ar ieinteresēto pušu un valsts pārvaldes iestāžu dialogu, kā arī un Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciālu nolēmumu pēcpārbaudēm. Saistībā ar visām minētajām aktivitātēm labāka informācijas plūsma starp ES un valstu iestādēm par ES tiesību aktu īstenošanu ļaus labāk sagatavoties problēmām un atrisināt tās.

Korelācijas tabulas

Korelācijas tabulas ir nozīmīgs informācijas avots, kurās noradīts, kā Kopienas direktīvas tiek piemērotas dalībvalstu noteikumos. Daudzās dalībvalstīs šīs tabulas ir daļa no esošā likumdošanas procesa. Neieguldot ne lielus līdzekļus, ne pūles, tās sniedz vērtīgu informāciju. Šīs tabulas veicina pāredzamību un pieejamību un palīdz labāk izprast un piemērot tiesību aktus, ieskaitot to interpretāciju tiesās.

Komisija arī turpmāk sistemātiski prasīs iekļaut katrā jaunā direktīvas priekšlikumā korelācijas tabulu. Tā pieprasīs šo tabulu, notiekot likumdošanas procesam. Pēc katras direktīvas pieņemšanas Komisija izsūtīs dalībvalstīm korelācijas tabulas paraugu, kurā tām ir jāieraksta transponēšanas pasākumi un jānosūta atpakaļ Komisijai. Turklāt Komisija centīsies panākt Padomes un dalībvalstu vispārēju atbalstu, lai korelācijas tabulas tiktu iekļautas pilnībā.

Apmācība Kopienas tiesībās

Pareiza Kopienas tiesību aktu piemērošana ir atkarīga no tā, vai valsts iestādes pieņem pareizus lēmumus. Lai noskaidrotu vajadzību pēc papildu apmācībām, ko varētu atbalstīt ES, Komisija aicinās dalībvalstis apstiprināt to, ka ierēdņiem un tiesnešiem Kopienas tiesībās tiek piedāvāta gan sākotnējā gan arī mūžizglītība[13]. Komisija pieliks pūles, lai datu bāzes par valstu tiesu nolēmumiem saistībā ar Kopienas tiesībām kļūtu plašāk pieejamas. Tā publicēs paskaidrojošu dokumentu par Eiropas Kopienu Tiesas praksi saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu, ja tiek pārkāptas tiesības, kas izriet no Kopienas tiesībām.

INFORMāCIJAS APMAIņA UN PROBLēMU RISINāšANA

Pašreizējā situācija

Lielu daļu iedzīvotāju un uzņēmumu prasības un sūdzības, kas saistās ar Kopienas tiesību aktiem, vajadzētu efektīvi izskatīt informācijas apmaiņas ceļā, vai sadarbojoties problēmu risināšanā. Šobrīd Komisijai ir dažādi mehānismi, lai atbildētu iedzīvotājiem. Europe Direct , Citizen's Signpost , Eiropas darījumu centri un citi dienesti sniedz atbildes uz vispārīgiem jautājumiem. Dalībvalstis, izmantojot SOLVIT sistēmu, sadarbojas, lai rastu risinājumus pārrobežu problēmām iekšējā tirgū[14].

Dažus jautājumus un sūdzības par Kopienas tiesību aktu piemērošanu nevar atrisināt ar šo mehānismu palīdzību. Ja Komisija ir saņēmusi šādas prasības vai sūdzības, attiecīgais dienests sniedz skaidrojumu par minētajiem tiesību aktiem un, ja tas ir vajadzīgs, lūdz dalībvalstis apstiprināt minētos faktus un izskaidrot savu pozīciju. Netiek pievērsta pietiekama uzmanība vajadzībai rast ātrus, konstruktīvus risinājumus. Lai gan ir panākts zināms progress, jo īpaši vispārinot "konkrētai jomai veltītās sanāksmes", kurās Komisija kopā ar dalībvalsti pārskata visas ar attiecīgo nozari saistītās lietas, dažus jautājumus Komisija un dalībvalstis apspriež ilgi. Liela daļa lietu var tikt atrisinātas, tikai uzsākot pārkāpumu procedūru.

Darba metožu uzlabošana

Lai ātrāk risinātu problēmas un pilnveidotu praksi un pārvaldi saistībā ar esošām procedūrām, Komisija uzskata, ka pašreizējās darba metodes ir iespējams uzlabot[15]. Tāpat kā līdz šim, prasības un sūdzības saistībā ar Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu, ko saņem Komisija, tiks reģistrētas un apstiprinātas; Komisija arī turpmāk sniegs paskaidrojumus par Kopienas tiesību aktiem. Ja vajadzīgs attiecīgās dalībvalsts juridiskās vai faktiskās pozīcijas precizējums, to pāradresēs minētai dalībvalstij. Dalībvalstīm tiks dots īss termiņš, kurā tām būs jāsniedz tieši saviem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem visi vajadzīgie paskaidrojumi, informācija un risinājumi un jāinformē Komisija, izņemot gadījumus, kad steidzamība prasa rīkoties nekavējoties vai Komisija uzskata, ka saziņa ar attiecīgo dalībvalsti dos efektīvu risinājumu. Ja minētā problēma būs Kopienas tiesību akta pārkāpums, dalībvalstīm noteiktā termiņā šis pārkāpums ir jānovērš vai jāpiedāvā veids, kā to novērst. Ja netiek piedāvāts risinājums, Komisija turpina uzraudzīt šo lietu un saskaņā ar esošo praksi veic turpmāku rīcību, ieskaitot pārkāpumu procedūras uzsākšanu.

Tādējādi dalībvalstīm būtu iespēja risināt šajā kontekstā radušās problēmas atbilstoši Kopienas tiesību aktu prasībām un pēc iespējas pietuvināti saviem iedzīvotājiem, izmantojot savas valsts tiesību aktus un iestādes. Ja ir vajadzīgā apņemšanās, pastāv lielāka iespēja, ka prasības un sūdzības tiks ātri atrisinātas.

Starp Komisiju un dalībvalstīm izveidos sakaru mehānismus. Dalībvalsts galvenā kontaktiestāde nodarbosies ar iesniegto prasību un rasto atbilžu apstrādi. Šī rosinās attiecīgās dalībvalsts iestādi dot konstruktīvu atbildi, sniedzot informāciju, atrisinot problēmu, vai vismaz izskaidrojot savu nostāju.

Lietu rezultāti tiks reģistrēti, lai varētu ziņot par paveikto un turpmākiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu procedūras uzsākšanu un reģistrēšanu. Šādā ziņojumā tiktu atspoguļots neatrisināto problēmu apjoms, raksturs un nopietnība un norādīts, vai ir vajadzīgi īpaši papildu problēmu risināšanas mehānismi vai citas, labāk pielāgotas nozaru iniciatīvas[16].

Visiem šiem pasākumiem ir jāsamazina pārkāpumu procedūru skaits un jāuzlabo pārvaldes efektivitāte. Komisija ierosina 2008. gadā sākt izmēģinājuma projektu, iesaistot dažas dalībvalstis, ko pēc pirmā darbības gada vērtējuma varētu pārņemt visas dalībvalstis. Izmēģinot šos pasākumus, Komisija centīsies izvairīties no atkārtotas konsultēšanās ar dalībvalstīm un arī turpmāk pilnā mērā izmantos savas tiesības neatkarīgi sekot neatrisinātiem jautājumiem.

Mērķis darba metodes mainīšanai ir ātrāk sniegt iedzīvotājiem un uzņēmumiem atbildes un piedāvāt problēmu risinājumus, ieskaitot pārkāpumu novēršanu. Visām dalībvalstīm ir jāpieliek maksimālas pūles, lai tās, pirmkārt, atrisinātu sūdzības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un otrkārt, ievērotu īsos termiņus, risinot visas radušās problēmas. Lai minēto īstenotu, vajadzīgs liels politiskais atbalsts un pietiekami Komisijas un dalībvalstu resursi. Šos ierosinājumus, kas prasītu 2002. gada paziņojuma par sūdzību izskatīšanu pielāgošanu[17], pilnveidos sarunās ar dalībvalstīm pastāvošā starpiestāžu dialoga ietvaros.

Lai uzlabotu prasību apstrādi, Komisija veic arī papildu pasākumus. Pašlaik tiešsaistē tiek veidots "vienots kontaktbirojs", kas iedzīvotājiem ļautu vieglāk piekļūt esošajiem instrumentiem. Turklāt Komisija pārbaudīs, vai problēmu risināšanas procesā ir iespējams iesaistīt tās pārstāvniecības.

Jānorāda, ka dažos gadījumos sūdzības iesniedzēji savas tiesības var efektīvāk aizstāvēt tieši valsts līmenī. Tikai valsts tribunāls var piemērot tādus aizsardzības līdzekļus kā pavēle pārvaldes iestādēm, valsts lēmumu atcelšana, zaudējumu atlīdzināšana, utt.

CENTIENI IZVEIDOT EFEKTīVāKU PARKāPUMU PāRVALDI

Pārkāpumu izskatīšanas procesam ir būtiska loma Kopienas tiesību aktu pareizā piemērošanā. Nepieciešamība pēc pārkāpumu procedūras ir jāsamazina ar iepriekš minētiem problēmu risināšanas un preventīviem pasākumiem. Tas savukārt uzlabos pārkāpuma lietu efektīvāku pārvaldi un izskatīšanu.

Tiesību aktu pareizu piemērošanu var arī veicināt, nosakot lietu pārvaldi par prioritāti[18].

Visas sūdzības un pārkāpumi tiks izskatīti. Prioritātes piešķiršana nozīmē to, ka Komisija dažas lietas izskatīs ātrāk un intensīvāk nekā citas.

Par prioritāti ir jānosaka to pārkāpumu izskatīšana, kas ir saistīti ar vislielākiem riskiem un jūtami ietekmē iedzīvotājus un uzņēmumus, kā arī pārkāpumiem, kuru pastāvēšanu ir apstiprinājusi Tiesa. Pie šīs kategorijas pieder:

- valsts pasākumu nepaziņošana par direktīvu transponēšanu vai citu pienākumu nepildīšana saistībā ar paziņošanu;

- Kopienas tiesību aktu pārkāpšana, ieskaitot neatbilstības gadījumus, kas rada principiālas problēmas vai īpaši ilgstoši, negatīvi ietekmē iedzīvotājus, piemēram, pārkāpumi saistībā ar līgumu pamatprincipu piemērošanu un pamatregulu un direktīvu galveno noteikumu piemērošanu;

- Tiesas nolēmuma, kas nosaka pārkāpuma esību, neievērošana (ES Līguma 228. pants).

Šie pārkāpumu veidi ir iekļauti 2002. gadā izveidotajā visaptverošajā prioritāšu sarakstā[19]. Pirmajā un trešajā kategorijā iekļautās jomas ir skaidras. Otrās kategorijas nozīmīgākos principus un atsevišķu jautājumu ietekmi var definēt tikai pa nozarēm atkarībā no pieejamiem resursiem, piemēram, kā tas ir plānots gaidāmajā paziņojumā par vides jomu. No 2008. gada, Komisija savu rīcību saistībā ar šim prioritātēm raksturos un paskaidros gada pārskatos.

Atsevišķos gadījumos, lai sekotu šo lietu attīstībai, ir jāizmanto īpaši etaloni:

- par lietām saistībā ar transponēšanas pasākumu nepaziņošanu – no oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanas līdz lietas izbeigšanai vai Eiropas Kopienas Tiesas lēmumam – laikposms nedrīkst būt ilgāks par 12 mēnešiem.

- ārkārtas gadījumos īpašu apstākļu dēļ attiecīgajam laika periodam, kas ir paredzēts tiesvedībai, lai varētu nodrošināt iepriekšēja Eiropas Kopienas Tiesas lēmuma izpildi, būtu jābūt vidēji no 12 līdz 24 mēnešiem.

Ir grūti noteikt saprātīgu vispārējo etalonu citām prioritārajām lietām, jo to saturs un konteksts atšķiras. Lai nodrošinātu ātru progresu, šīs lietas arī turpmāk ir īpaši jāuzrauga.

Komisija apstiprina savu apņēmību strādāt intensīvāk atbilstīgi lietas prioritātei. Lai panāktu ātrāku progresu, Komisija lielākajā daļā procesuālo posmu paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu.

DIALOGA UZLABOšANA UN PāRREDZAMīBAS VEICINāšANA

Starpiestāžu sadarbība

Kopienas tiesību aktu piemērošanā ir ieinteresētas visas ES iestādes. Tālab tiesību aktu piemērošanas novērtējums ir būtiska informācija politikas veidošanai. Starpiestāžu diskusijas par Kopienas tiesību aktu ietekmi, to īstenošanu, pārvaldi un ieviešanu, kā arī problēmu cēloņu analīze var bagātināt politikas vērtējumu un attīstību.

Savā gada pārskatā Komisija vairāk uzmanības pievērsīs stratēģiskiem jautājumiem, pašreizējā stāvokļa novērtējumam saistībā ar tiesību aktu piemērošanu dažādās jomās, prioritātēm un turpmāko uzdevumu plānošanai, tostarp to tiesību aktu jomu pārbaudei, kurās bieži notiek pārkāpumi. Šis pārskats papildinās stratēģisko starpiestāžu dialogu par to cik lielā mērā Kopienas tiesību akti sasniedz savu mērķus, ar kādām problēmām nākas saskarties un kādi ir iespējamie risinājumi. Šāda padziļināta analīze būtu noderīga Parlamenta un Padomes diskusijām.

Šā paziņojuma pielikumā ir dotas dažas tiesību aktu jomas un sniegti priekšlikumi par īpašiem pasākumiem to piemērošanai, ko varētu apspriest starpiestāžu dialoga ietvaros.

Palielināt pārredzamību

Eiropas iestāžu un plašākas publikas savstarpējās attiecībās pārredzamība un labāka saskarsme ir būtiskas sastāvdaļas. Iedzīvotāji, uzņēmumi, pilsoniskā sabiedrība, valsts un reģionālās pārvaldes iestādes, Eiropas Parlaments un valstu parlamenti – visi ir ieinteresēti tiesību aktu piemērošanā. Jau pašlaik Komisija savos gada pārskatos publicē daudz informācijas. Tā sniedz informācijas kopsavilkumu par sūdzībām un visiem posmiem sūdzību apstrādē, atbalsta Lūgumrakstu komiteju, pēc pieprasījuma informē citas Parlamenta komitejas, atbild uz jautājumiem un ombuda izmeklēšanu.

Komisija arī turpmāk veicinās pārredzamību, nodrošinot piekļuvi vispārējai informācijai par jaunās metodes sekmēm prasību un sūdzību sarakstes apstrādē. Tā nodrošinās to, ka visā procesa laikā tiks publicēta kopsavilkuma informācija par visiem pārkāpuma procedūras posmiem, sākot no oficiālās paziņojuma vēstules. Šim nolūkam tiks pielāgota jau esoša datu bāze. Atbilstīgi noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un vajadzībai nodrošināt pārkāpumu procedūras efektivitāti, Komisija saglabās konfidencialitāti par saturu un kontaktiem ar dalībvalstīm, kamēr tiks izskatīti attiecīgie jautājumi.

Turklāt Komisija publicēs plašāku informāciju par īstenošanas termiņu tuvošanos un dalībvalstu sekmēm, paziņojot par īstenošanu un korelācijas tabulām. Tā veiks pasākumus, lai nodrošinātu pieeju savai elektroniskai datu bāzei par īstenošanas paziņojumiem un korelācijas tabulām līdz brīdim, kamēr būs nodrošināta pieeja valstu datu bāzēm. Komisija turpinās pilnveidot ES tiesību aktu portālu Europa tīmekļa vietnē.

IV. SECINāJUMS

Stabiliem Eiropas Savienības pamatiem ir būtiska savlaicīga un pareiza Kopienas tiesību aktu piemērošana; tā nodrošina to, ka Eiropas politika gūst plānotos rezultātus un tās iedzīvotāji gūst priekšrocības. Gan Eiropas iestādes, gan arī dalībvalstis ir ieinteresētas uzturēt šos pamatus stiprus, un tām ir jāuzņemas vēl lielākas saistības, lai piešķirtu augstāko prioritāti tiesību aktu pareizai piemērošanai.

Šis paziņojums informē par pasākumiem, ko Komisija veiks, lai uzlabotu Kopienas tiesību aktu piemērošanu, ka arī par dalībvalstu, Parlamenta un Padomes vēlamo ieguldījumu šajā jomā.

Pielikums Kopienas tiesību aktu jomas, ko ierosināts novērtēt

[1] Tiesību akti, kas pamatojas uz Eiropas Kopienas un Euratom līgumu, kā arī citiem starptautiskiem instrumentiem. Ir izveidots nozīmīgs tiesību aktu kopums, jo īpaši ar Pamatlēmumiem atbilstīgi ES Līguma VI sadaļas 34. panta 2. punkta b. apakšpunktam. Dalībvalstu saistošs pienākums ir transponēt šos tiesību aktus savu valstu tiesību aktos; minēto tiesību aktu ieviešanā nevar tikt izmantota pārkāpumu procedūra. Šī ES tiesību joma šajā paziņojumā netiek apskatīta.

[2] COM(2002)725 un COM(2006)689.

[3] EP Nr. :2005/2150(INI) (GALĪGĀ REDAKCIJA A6-9999/2006)

[4] EK līguma 10. pants.

[5] EK līguma 211. pants.

[6] Pēc pirmā soļa - oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanas un otrā soļa - argumentēta atzinuma pieņemšanas (ES Līguma 226. pants). Dažās jomās, piemēram, lauksaimniecības politikā un citās finanšu programmās, kurās tieši piemērojami noteikumi, revīzijas un grāmatojumu noskaidrošanas mehānismi, var mazināt vajadzību pēc pārkāpumu procedūras.

[7] Spriedums 2003. gada 10. aprīļa lietā Komisija pret Vāciju (C-20/01 un C-28/01, Rec._p._I-3609) (salīdz. 29. un 30. punktu) un lietā Komisija pret Beļģiju, 39. pants).

[8] EK Līguma 228. pants un dokuments SEC(2005)1658: Paziņojums par EK Līguma 228. panta piemērošanu.

[9] Gandrīz 1000 izskatītu lietu pēc pašas iniciatīvas (30%), turpat 1700 ar sūdzībām saistītu lietu (51%) un gandrīz 600 lietas par nepaziņošanu(19%).

[10] Nesenā ES paplašināšanās un pieņemto Kopienas tiesību aktu skaits rada ievērojamu potenciālu šo jautājumu skaita pieaugumam.

[11] Jaunākā statistika par 2005. gadu, kas principā atbilst iepriekšējiem gadiem.

[12] Direktīvu iestrādāšana dalībvalstu tiesībās ir pašu dalībvalstu ziņā; tās ir jāiekļauj valstu juridiskajā kontekstā. Regulas ir tieši piemērojamas ikvienā dalībvalstī. Ja tas ir juridiski iespējams un politiski pieņemams, direktīvu aizstāšana ar regulām sekmē vienkāršošanu, jo tās paver iespēju tūlītējai piemērošanai un ieinteresētās personas var tieši uz tām atsaukties tiesā.

[13] Papildus esošajiem pasākumiem krimināltiesībās, civiltiesībās, komerctiesībās, konkurences tiesībās un vides tiesībās.

[14] http://ec.europa.eu/solvit/site/index-en.html

[15] Neskarot pašreizējās ātrās reaģēšanas sistēmas, SOLVIT mehānismu vai jomas, kurās tiesību aktus piemēro tieši, ja pastāv īpašs noteikums, kā sadalīt kompetenci starp Komisiju un dalībvalstīm, piemērojot tiesību aktus, piemēram saistībā ar finanšu maksājumiem lauksaimniecības nozarē un galveniem Kopienas fondiem.

[16] Piem., ES tīkls par valstu izmeklēšanas un ieviešanas iestādēm atbilstīgi Regulai 2006/2004.

[17] COM(2002) 141.

[18] Spriedums 2003. gada 10. aprīļa lietā Komisija pret Vāciju (C-20/01 un C-28/01, Rec._p._I-3609) (salīdz. 29. un 30. punktu) un lietā Komisija pret Beļģiju [2002] ECR I-9861, 39. pants).

[19] Turpat. 2002. gada paziņojums, 3.1 iedaļa un Komisijas paziņojums par EK Līguma 228. panta piemērošanu (SEC (2005) 1658) punkts, kurā ir doti daži pieturas punkti, lai noteiktu pārkāpumu izraisītās sekas vispārējām interesēm vai atsevišķu personu interesēm, ievērojot pakāpuma nopietnības/smaguma koeficientu.