52007DC0448

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.7.2007

COM(2007) 448 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Dalībvalstu ziņojumi par nopietniem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem 2005. gadā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Dalībvalstu ziņojumi par nopietniem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem 2005. gadā

1. IEVADS

Lai palielinātu caurskatāmību attiecībā uz to, kā dalībvalstis pilda savu pienākumu nodrošināt Kopienas noteikumu izpildi, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1447/1999[1] tika noteikts dalībvalstu pienākums ik gadu ziņot Komisijai par to, cik daudz „nopietnu” pārkāpumu konstatēts un kādas sankcijas piemērotas. Šajā nolūkā ar minēto regulu izveidoja sarakstu, kurā minēti 19 Kopienas noteikumu pārkāpumu veidi, kas uzskatāmi par īpaši nopietniem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiktu veikti atbilstoši pasākumi pret fiziskām vai juridiskām personām, kas pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus[2].Sarakstā ietvertie pārkāpumi ir saistīti ar svarīgākajiem pienākumiem, kas paredzēti Kopienas noteikumos par krājumu saglabāšanu, uzraudzības pasākumiem un zvejas produktu tirdzniecību.

Kārtība, kādā prasītā informācija jāpaziņo Komisijai, ir noteikta Komisijas Regulā (EK) Nr. 2740/1999[3]. Dati jānosūta elektroniski, un tiem jābūt tādiem, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu veikumu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu izpildes efektivitātes ziņā. Papildus caurskatāmības palielināšanai likumdevēja galīgais mērķis ir pakāpeniski panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem zvejniekiem, kuri šādā gadījumā, pārliecinājušies par to, ka minētos noteikumus viscaur Eiropas Kopienā piemēro vienādi, vairāk uzticētos kontroles iestādēm un ievērotu Kopienas noteikumus par zvejas resursu saglabāšanu.

Šis paziņojums attiecas uz gadījumiem, kuros nopietni pārkāpti KZP noteikumi un par kuriem valsts iestāde 2005. gadā ierosinājusi izmeklēšanu. Šis ir sestais paziņojums par šo tematu. Svarīgākie dati par 2000. gadu ir darīti zināmi Komisijas 2001. gada 12. novembra paziņojumā[4], par 2001. gadu — 2002. gada 5. decembra paziņojumā[5], par 2002. gadu — 2003. gada 15. decembra paziņojumā[6], par 2003. gadu — 2005. gada 30. maija paziņojumā[7] un par 2004. gadu — 2006. gada 14. jūlija paziņojumā[8].

2. DALīBVALSTU ZIņOJUMI PAR 2005. GADU

Regulā (EK) Nr. 2740/1999 paredzēti sīki izstrādāti noteikumi datu nosūtīšanai par gadījumiem, kuros nopietni pārkāpti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi. Dati jānosūta elektroniski. Pamatojoties uz šiem datiem, Komisijas dienesti sagatavo tabulas, kuras pievieno attiecīgajam Komisijas paziņojumam. Minētās tabulas tiek gatavotas, lai ilustrētu būtiskākās tendences, kas izriet no dalībvalstu ziņojumiem.

Jāuzsver, ka izmantoti ir dalībvalstu iesniegtie dati. Pirms Komisija pabeidza paziņojuma gatavošanu, dalībvalstīm tika dota iespēja šos datus vēlreiz pārbaudīt.

3. DALīBVALSTU SNIEGTā PAPILDU INFORMāCIJA

Tā kā savākto informāciju nav viegli interpretēt, jo to veido tikai datu kopas un daži datu elementi zināmā mērā varētu būt maldinoši, Komisija aicināja dalībvalstis norādīt tādu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai varētu labāk analizēt iesniegtos datus.

Dažas dalībvalstis šādu papildu informāciju ir iesniegušas. Tās kopsavilkums ir šāds.

- Procedūras (administratīvās vai kriminālprocesuālās darbības), kurām seko sankciju piemērošana par KZP noteikumu pārkāpumiem, parasti ir pārāk garas. Ir vajadzīgi vidēji 8–12 mēneši, lai pabeigtu visu procedūru. Kriminālprocesi parasti ir visgarākie (Beļģijā, Īrijā, Nīderlandē un Somijā ierosina tikai kriminālprocesus).

- Visai skopi ir savāktie dati par sugām, kuras nopietni pārkāpumi ietekmē visvairāk; visbiežāk tās ir sugas, kam piemēro atjaunošanas plānus vai valsts noteiktus ierobežojošus pasākumus vai kam ir augsta komerciālā vērtība (piemēram, menca, siļķe, jūrasvelns, paltuss, plekste, jūrasasaris, gliemenes u.c.), vai kas sastopamas nopietnu pārkāpumu izdarīšanas apgabalos.

- Lielāko daļu pārkāpumu dalībvalstis ir atklājušas savas EEZ teritorijā, un tas ir loģiski, tomēr patlaban Komisijai nav iespējams identificēt ICES zonu, kurā pārkāpums noticis, jo vairumā dalībvalstu ziņojumu šāda informācija nav ietverta.

Lai paplašinātu par KZP pārkāpumiem sagatavoto paziņojumu aptverto jomu, pirmo reizi šā tipa paziņojumā ir iekļautas atsauces uz valsts tiesību aktiem un labāko praksi. No nesen pieņemtiem jauniem juridiskajiem instrumentiem zivsaimniecības noteikumu izpildes jomā ir vērts atzīmēt šādus.

- Īrija 2006. gada 4. aprīlī pieņēma Jūras zvejniecības un jūrniecības jurisdikcijas likumu, lai atjauninātu valsts noteikumus jūras zvejniecības kontroles jomā un nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas prasībām par šādu kontroli. Šajā likumā paredzēts bargāk sodīt minēto noteikumu pārkāpējus.

- Francija ir paudusi nodomu tuvākajā nākotnē grozīt attiecībā uz KZP piemērojamo kontroles režīmu, lai tajā paredzētās sankcijas padarītu efektīvākas. Šajā pašā nolūkā 2005. gadā tā jau ir pieņēmusi virkni administratīvu pasākumu.

- Apvienotā Karaliste 2005. gada septembrī papildināja savus kontroles pasākumus ar jaunu shēmu par nozvejas pirmo uzpircēju reģistrāciju. Turklāt Skotijas Zivsaimniecības aizsardzības aģentūra ir panākusi vienošanos ar Skotijas Prokuratūru [ Crown Office Prosecution Service ], un atbilstoši tai attiecīgās lietas izskata Finanšu prokurors, kurš ir tiesīgs uzlikt naudassodu; šīs lietas nenodod izskatīšanai tiesā, tām piemēro administratīvu procedūru.

- Spānija 2005. gadā pieņēma administratīvu aktu, ar ko paredz sīki izstrādātus kritērijus to administratīvo sankciju noteikšanai, kuras piemēro zivsaimniecības noteikumu pārkāpumiem.

- Portugāle ir pieņēmusi vadlīnijas, kuru mērķis ir uzlabot inspekciju norisi un pēcpārkāpuma pasākumus.

- Zviedrija ir paziņojusi par sankciju režīma grozījumu, kas ļaus valsts iestādēm noteikt administratīvas sankcijas (kuģa arests, atļauju anulēšana), tiklīdz tiesa ir atzinusi pārkāpēju par vainīgu nopietna zivsaimniecības noteikumu pārkāpuma izdarīšanā.

4. NOPIETNI PāRKāPUMI UN ZVEJAS KUģU SKAITS KATRā DALīBVALSTī

Tabulā norādīts katras dalībvalsts zvejas kuģu skaits saskaņā ar 2005. gada 31. decembra datiem dalībvalsts Zvejas kuģu reģistrā un dalībvalsts atklāto un reģistrēto nopietno pārkāpumu kopskaits (tikai par kuģiem, kas iet ar attiecīgās valsts karogu). Nebūtu pareizi izdarīt kategoriskus secinājumus, vienkārši salīdzinot dalībvalstis un to iesniegtos datus, jo pārkāpuma izdarītāji var būt ne tikai zvejnieki, bet arī citi tirgus dalībnieki; tomēr, salīdzinot konstatēto pārkāpumu skaitu un dalībvalsts flotes lielumu, kļūst redzams, ka vairumā dalībvalstu kontroles pasākumi nedarbojas pietiekami labi, bet atsevišķās dalībvalstīs šādas kontroles praktiski nav.

Dalībvalsts | Kuģu skaits | Nopietnu pārkāpumu skaits |

Beļģija | 121 | 22 |

Dānija | 3269 | 361 |

Vācija | 2121 | 96 |

Grieķija | 18279 | 377 |

Igaunija | 1045 | 19 |

Spānija | 13684 | 2949 |

Francija | 7859 | 864 |

Īrija | 1415 | 109 |

Itālija | 14426 | 3280 |

Kipra | 886 | 9 |

Latvija | 928 | 132 |

Lietuva | 271 | 3 |

Malta | 1420 | 3 |

Nīderlande | 828 | 117 |

Polija | 974 | 105 |

Portugāle | 9186 | 761 |

Slovēnija | 173 | 13 |

Somija | 3267 | 25 |

Zviedrija | 1639 | 53 |

Apvienotā Karaliste | 6766 | 234 |

5. DALīBVALSTU ZIņOJUMI

Dalībvalstis kopumā ziņoja par 10 443 nopietnu pārkāpumu gadījumiem, kuri aptver visus Padomes Regulā (EK) Nr. 1447/1999 minētos pārkāpumu veidus. Šis skaitlis ir par 8,1 % lielāks nekā 2004. gadā; tādējādi ir apstiprinājusies konstatēto pārkāpumu skaita augšupejošā tendence, lai gan šeit jāņem vērā arī Eiropas Savienības paplašināšanās. Precīzāk, dalībvalstis ir konstatējušas par 783 pārkāpumiem vairāk nekā 2004. gadā, bet flotes apjoms kopš 2004. gada paplašināšanās ir pieaudzis par 5697 vienībām. Lai būtu vieglāk salīdzināt, jāatzīmē, ka iepriekšējos gados konstatēto nopietno pārkāpumu skaits bija 7298 pārkāpumi 2000. gadā, 8139 pārkāpumi 2001. gadā, 6756 pārkāpumi 2002. gadā, 9502 pārkāpumi 2003. gadā un 9660 pārkāpumi 2004. gadā.Jāatzīmē arī tas, ka atsevišķu dalībvalstu paziņotie dati par 2005. gadu atklāja ievērojamu (un neizskaidrotu) konstatēto pārkāpumu skaita pieaugumu vai samazinājumu salīdzinājumā ar 2004. gada datiem. Vismaz daļēji tas izskaidrojams ar to, kas jau ticis minēts iepriekšējos paziņojumos par šo tematu, proti, konstatēto pārkāpumu skaitā var būt vai nebūt ietverti to noteikumu pārkāpumi, kas nav KZP noteikumi un/vai ir saistīti ar darbībām, kuras saskaņā ar valstī pieņemtajām vadlīnijām norisinās iekšējos ūdeņos vai atpūtas zvejas laikā.

Pielikuma tabulās ietverto informāciju īsumā var apkopot šādi.

74 % pārkāpumu konstatējušas Spānija, Itālija un Portugāle. Šajās valstīs kuģu skaits ir arī viens no lielākajiem. Neatļauta zveja konstatēta 23 % gadījumu, otrajā vietā ar 17 % ir spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem neatbilstīga zvejas produktu glabāšana, apstrāde, tirdzniecība un transportēšana. Zvejošana bez licences ierindojas trešajā vietā (15 %). Šie procentuālie daudzumi ir līdzīgi 2004. gadā konstatētajiem, un būtībā vairums pārkāpumu, kas konstatēti kopš 2000. gada, pieder pie viena no trijiem minētajiem veidiem,— tikai ļoti nedaudzos gadījumos (mazāk nekā 10 %) ziņots par citiem nopietnu KZP pārkāpumu veidiem. Kuģu satelītuzraudzības sistēmas ( VMS ) datu sagrozīšanas mēģinājumu skaits 2005. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaudzis gandrīz divkārt. Tomēr, ja ņem vērā Komisijas inspektoru novērojumus, tas joprojām uzskatāms par salīdzinoši nelielu.

2005. gadā 8665 procedūras noslēdzās ar sankciju piemērošanu. ES mērogā joprojām vērojamas būtiskas un neizskaidrojamas atšķirības viena un tā paša veida pārkāpumu skaita ziņā, un vidējais naudassoda lielums procedūrās, kuras noslēgušās ar sankciju piemērošanu, 2005. gadā bija EUR 1548 . Šis skaitlis ir mazāks par pusi no 2003. gadā piemēroto naudassodu vidējās summas (EUR 4664) un mazāks nekā 2004. gadā piemēroto naudassodu vidējā summa (EUR 2272). Ievērojami sarucis anulēto licenču skaits (tikai 335 salīdzinājumā ar 1226 licencēm 2004. gadā), un arī tas ir parādīts šim paziņojumam pievienotajās tabulās. Vienīgi Dānija un Grieķija šo līdzekli ir piemērojušas vairāk nekā 10 % pārkāpumu, par kuriem uzliktas sankcijas. Spānija un Francija ziņojušas attiecīgi par 1 un 8 licences anulēšanas gadījumiem.

Visbeidzot, jāpievērš uzmanība tam, ka izmaksas, kas 2005. gadā zvejniecībai radušās samaksāto naudassodu dēļ (EUR 10 800 000), uzskatāmas par samērā nelielām, jo tās atbilst tikai 0,17 % no 2004. gadā veikto izkrāvumu vērtības.

6. VISPāRīGAS PIEZīMES PAR DALīBVALSTU ZIņOJUMIEM

Atkārtoti uzsverot to, ka ir ļoti grūti interpretēt tabulās iekļauto rādītāju kopas, ja dalībvalstis nav sniegušas papildu informāciju, Komisija secina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija nav būtiski uzlabojusies.Īpaši satrauc tas, ka esošais sankciju apmērs, kas vairumā gadījumu ir nepietiekams, kā arī nelielā varbūtība tikt kontroles iestāžu notvertam un sodītam, var iedvest zvejniekam pārliecību par to, ka noteikumu pārkāpšanas rezultātā gūtais ekonomiskais labums ir lielāks nekā risks, kuru pārkāpējs uzņemas. Neadekvātais sankciju apmērs ļauj ar KZP pārkāpumiem saistītās izmaksas zvejniecības jomā uzskatīt par kaut ko līdzīgu kārtējām izmaksām uzņēmuma darbības nodrošināšanai, un rezultātā nav nekādas motivācijas ievērot noteikumus.

Komisija no jauna aicina dalībvalstis izveidot tādu sankciju sistēmu, kam ir preventīva ietekme, un vajadzības gadījumā grozīt valsts tiesību aktus tā, lai piemērotās sankcijas spētu atturēt no turpmākiem pārkāpumiem. Tālab Komisija ierosina, ka, nosakot soda apmēru, attiecīgajai iestādei būtu jāņem vērā uz kuģa atrodošās nozvejas vērtība. Turklāt, lai gan dalībvalstis var pieņemt tās procedūras, kuras tās uzskata par vispiemērotākajām, Komisija vēlas atkārtoti uzsvērt, ka tādas administratīvas sankcijas kā zvejas atļaujas vai profesionālās darbības apturēšana uz zināmu laiku ir ļoti efektīvs līdzeklis, lai veicinātu KZP noteikumu ievērošanu, jo to var piemērot ātri un tam ir tūlītēja ietekme. Komisija ir konstatējusi, ka dažas dalībvalstis ir sākušas piemērot šo iepriekš neizmantoto pasākumu. Diemžēl vairums dalībvalstu šo līdzekli vēl neizmanto, taču tas būtu noderīgi vismaz tajos gadījumos, kad pārkāpums ir tik nopietns, ka jāierosina kriminālprocess.

7. REģIONāLO ZIVSAIMNIECīBAS ORGANIZāCIJU (RZPO) KONSTATēTIE PāRKāPUMI

Vairākas RZPO ir ieviesušas vai gatavojas pieņemt kontroles shēmas, kuras paredz pārkāpumu dokumentēšanu. Šādas shēmas jau ieviesušas, piemēram, Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ( NAFO ), Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ( NEAFC ) un Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ( CCAMLR ).

RZPO ir izveidojušas pašas savus sarakstus, kuros uzskaitīti „nopietni” to noteikumu pārkāpumi, kas pieņemti, tiecoties sasniegt saglabāšanas mērķus. Ziņas par minētajiem pārkāpumiem kā tādiem šajā paziņojumā nav iekļautas, taču Komisija pieņem, ka dati par KZP noteikumu pārkāpumiem, kurus izdarījuši kuģi, kas darbojas iepriekšminēto RZPO satvarā, šajā paziņojumā ir ietverti tāpēc, ka dalībvalstis tos iesniegušas kopā ar pārējo informāciju.

Šajā sakarā ir vērts atzīmēt, ka Eiropas Kopiena minētajām organizācijām iesniedz gada pārskatu par dalībvalstu kontroles iestāžu konstatētajiem un Komisijas dienestiem paziņotajiem pārkāpumiem. Tomēr nav iespējams salīdzināt datus, kas nosūtīti RZPO, un datus, kas ietverti šā paziņojuma pielikumos, jo pārkāpumu veidi nav identiski.

RZPO sakarā var atzīmēt, ka NEAFC apgabalā 2005. gadā konstatēti 11 domājami (t.i., par tādiem uzskatāmi) Kopienas kuģu veikti pārkāpumi. CCAMLR apgabalā Kopienas kuģu izdarīti pārkāpumi nav konstatēti. Saistībā ar NAFO Līgumslēdzējas puses ir ziņojušas par 10 domājamiem pārkāpumiem, kurus izdarījuši Kopienas kuģi. Šā skaitļa patiesumu NAFO pagaidām vēl nav apstiprinājusi.

Pārskatāmības labad Komisija vēlētos salīdzināt to nopietno pārkāpumu skaitu, kurus izdarījuši Kopienas kuģi un kuri konstatēti RZPO apgabalos, ar to nopietno pārkāpumu skaitu, kurus šajos pašos apgabalos izdarījušas citas Līgumslēdzējas puses. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja mainīsies RZPO politika attiecībā uz statistikas datu publicēšanu par nopietniem pārkāpumiem, kas konstatēti atbilstošajos apgabalos.

8. TURPMāKā RīCīBA

Komisija joprojām uzskata šo paziņojumu par potenciāli noderīgu līdzekli, lai salīdzinātu dalībvalstu veikumu KZP noteikumu izpildes nodrošināšanā. Vairums dalībvalstu pievienojas Komisijas viedoklim.To, cik vajadzīga ir ikgadēja paziņojuma publicēšana jautājumā par nopietniem pārkāpumiem, izvērtēs saistībā ar nepieciešamību nodrošināt visām dalībvalstīm līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kā tika uzsvērts, pieņemot lēmumu par KZP 2002. gada reformu. Pastāv vispārpieņemts viedoklis par to, ka ir sevišķi svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz sankcijām, kuras dalībvalstis piemēro KZP noteikumu pārkāpumiem, lai šādi uzlabotu minēto noteikumu izpildi. Tomēr pieredze, kas gūta 2000.–2005. gadā, gatavojot paziņojumus par nopietniem pārkāpumiem, ir skaidri pierādījusi, ka tas nebūs iespējams bez būtiskiem pielāgojumiem Kopienas tiesību aktos un dalībvalstu procedūrās.

Ņemot vērā apņemšanos uzlabot dokumenta saturu, kā norādīts iepriekšējo gadu paziņojumos, jautājumā par tiesību aktiem Komisija ir apspriedusies ar dalībvalstīm, lai apkopotu to ieteikumus. Diskusijā noskaidrojās, ka viens būtisks aspekts attiecas uz tādas rīcības definēšanu, ar kuru tiek nopietni pārkāpti KZP noteikumi. Kopumā valda uzskats, ka Kopienas tiesību aktos minētie nopietno pārkāpumu veidi nav pietiekami konkrēti, un tāpēc dažādās dalībvalstīs tiek interpretēti dažādi.

Lai risinātu šo jautājumu, Komisija 2006. gada 31. maijā izklāstīja izskatīšanai Zvejas kontroles ekspertu grupā sagatavoto priekšlikumu par jaunu tipoloģiju attiecībā uz pārkāpumiem un par to, kādi grozījumi būtu izdarāmi šā veida paziņojumu struktūrā.

Konkrēti Komisija piedāvāja:

- sašaurināt paziņojuma aptverto jomu, koncentrējoties tikai uz tiem KZP noteikumu pārkāpumiem, kas uzskatāmi par pašiem nopietnākajiem. Valsts noteikumu pārkāpumi un amatieru izdarītie pārkāpumi šādā gadījumā paziņojumā vairs netiktu apskatīti,

- plašāk aprakstīt katru no pārkāpumu veidiem,

- saturiski paplašināt dalībvalstu sniegtos ziņojumus, tajos iekļaujot arī informāciju par pārkāpēju sociālekonomisko stāvokli un par viņiem piemēroto sankciju faktisko ietekmi.

Pirms iesniegt oficiālu priekšlikumu par tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, konkrēti par Kopienas tiesību aktu teksta pārstrādāšanu zvejas kontroles jomā un neatļautu zvejas paņēmienu apkarošanas jomā, Komisija vēlreiz apspriedīsies ar dalībvalstīm. Tomēr Komisija uzsver, ka dalībvalstīm papildus statistikas datiem ir jāsniedz Komisijai arī sīkāka informācija, lai nākamā paziņojuma kvalitāte būtu labāka un lai tas varētu kļūt par noderīgāku pārredzamības instrumentu.

Attiecībā uz dalībvalstu saistībām Komisija no jauna aicinās tās pienācīgi novērtēt savu pienākumu ar visiem iespējamiem līdzekļiem nodrošināt KZP noteikumu izpildi. Komisijai diemžēl jāatzīst, ka dalībvalstis nepilda visus pienākumus, kas izriet no KZP noteikumiem. Tikai viens piemērs: patlaban dalībvalstis nav pienācīgi apgādātas ar piemērotiem līdzekļiem, lai varētu savākt, apstrādāt un novērtēt ar nopietniem KZP noteikumu pārkāpumiem saistītos datus, kā tām vajadzētu darīt. Dalībvalstis nav izveidojušas datubāzes, kurās tiktu reģistrētas attiecīgās ziņas par katru individuālu pārkāpumu. Komisija vēlas īpaši uzsvērt šo punktu. Bez datorizētas datubāzes, kurā ir visa attiecīgā informācija par pārkāpēju (kuģi vai uzņēmumu), juridisko pamatu, sugām un zvejas apgabaliem, ekonomisko kontekstu, administratīvajām izmaksām, piemēroto sankciju pamata un papildu elementiem, nebūs iespējams pienācīgi izvērtēt ne pašu pārkāpumu, ne valsts iestāžu reakciju, ne spēkā esošo tiesību aktu efektivitāti. Tikai pēc tam, kad būs apstrādāti gan šie dati, gan tā informācija, kuras nodrošināšana jau ir paredzēta Kopienas tiesību aktos (piemēram, dati no flotes reģistra, statistikas dati, VMS dati), varēs novērtēt un salīdzināt dalībvalstu paveikto un vajadzības gadījumā koriģēt administratīvās procedūras un pārstrādāt tiesību aktu tekstu tā, lai būtu iespējams reāli izpildīt KZP noteikumus.Komisija jau ir ierosinājusi formātu, kādā dalībvalstis varētu sniegt minēto informāciju[9]. Tā ir gatava palīdzēt dalībvalstīm (tostarp finansiāli, izmantojot esošo budžeta pozīciju resursus) jaunu īstenošanas līdzekļu izstrādē.Komisija aicina dalībvalstis attiecīgi pielāgot savus tiesību aktus un administratīvās struktūras.

Tabulas (pielikumā)

I. Konstatēto pārkāpumu skaits atkarībā no pārkāpuma veida un dalībvalsts

II. Konstatēto pārkāpumu skaits atkarībā no pārkāpēja valstspiederības un dalībvalsts

III. Pārkāpumu skaits, par kuriem piemērots sods, atkarībā no pārkāpuma veida un dalībvalsts

IV. Vidējais naudassoda lielums atkarībā no pārkāpuma veida un dalībvalsts

V. Kuģa arestēšanas gadījumu skaits atkarībā no pārkāpuma veida un dalībvalsts

VI. Anulēto licenču skaits atkarībā no pārkāpuma veida un dalībvalsts

VII. Nopietnu pārkāpumu radītās izmaksas zvejniecībai atkarībā no dalībvalsts

VIII. Par nopietnu pārkāpumu uzliktā naudassoda vidējais lielums un izkrāvumu vērtība atkarībā no dalībvalsts

IX. Projekts veidlapai, kuru aizpilda, sniedzot ziņas par „nopietnu pārkāpumu”

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

IX PIELIKUMS

VEIDLAPA, KO AIZPILDA DALĪBVALSTIS

Lieta Nr. |

Dati par pārkāpumu Pārkāpuma kods: Tiesību normas: Numurs flotes reģistrā: * Kuģa īpašnieks: * Kapteinis: * Pārvadātājs: * Uzņēmums: … Lieta saistīta ar lietu Nr. … * Var apzīmēt kodētā veidā, piemēram, ar PVN maksātāja numuru. |

Dati par pārkāpuma procedūru Pārkāpumu konstatējusī iestāde: Pārkāpuma konstatēšanas vieta un datums: Atsauce uz tiesību aktu: Par pārkāpuma procedūru atbildīgā iestāde: Procedūras veids: administratīvā kriminālprocesuālā Galīgā lēmuma pieņemšanas datums: Lēmuma izpildes datums: |

Dati par pieņemto lēmumu Naudassods: EUR Profesionālās darbības aizliegums: mēneši Nozvejas konfiscēšana: vērtība, EUR Zvejas rīku konfiscēšana: vērtība, EUR Nelikumīgi gūtās/pārdotās nozvejas vērtība: vērtība, EUR Lēmums publicēts: laikraksts |

Dati par galvenajām pārkāpuma ietekmētajām sugām un pārkāpuma izdarīšanas apgabalu FAO un ICES kodi: Atbildīgā RZPO: Attiecīgais atjaunošanas plāns: |

Dati par ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem Kuģa garums: > 10 mt; > 15 mt > 24 mt, > 40 mt Uzņēmuma gada apgrozījums: Darbinieku skaits: Kopienas finansējums: Bankrotēšanas risks: |

[1] OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.

[2] Regulas (EK) Nr. 2371/2002 25. pants.

[3] OV L 328, 22.12.1999., 62. lpp.

[4] COM (2001) 650, 12.11.2001.

[5] COM (2002) 687, 5.12.2002.

[6] COM (2003) 782, 15.12.2003.

[7] COM (2005) 207, 30.5.2005.

[8] COM (2006) 387, 14.7.2006.

[9] Sk. IX pielikumu.