52007DC0332

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.6.2007

COM(2007) 332 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā i2010 iniciatīva Rīcības plāns par vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām {SEC(2007)811}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā i2010 iniciatīva Rīcības plāns par vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. IKT atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkiem: sociāla nepieciešamība un ekonomiska izdevība 3

1.1. Ievads 3

1.2. Rīcības plāns pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā 4

2. Pārvarēt šķēršļus un izmantot iespējas 5

2.1. Izprast vecāka gadagājuma lietotājus 5

2.2. Pazīstamība tirgū un tirgus pārredzamība 6

2.3. Regulējuma šķēršļi 6

2.4. Tehniski šķēršļi 7

2.5. Šķēršļi pamatpiekļuvei un piemērotu risinājumu trūkums 7

2.6. Citi šķēršļi 7

3. Mērķi rīcības plānam par vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT un paredzētās darbības 8

3.1. Palielināt informētību un veidot vienprātību 9

3.2. Radīt nepieciešamos apstākļus 9

3.3. Veicināt ieviešanu 10

3.4. Gatavojoties nākotnei 11

4. Secinājumi 11

1. IKT ATBALSTS VECāKA GADAGāJUMA CILVēKIEM: SOCIāLA NEPIECIEšAMīBA UN EKONOMISKA IZDEVīBA

1.1. Ievads

Eiropas sabiedrība noveco; vidējais dzīves ilgums ir palielinājies no 55 gadiem 1920. gadā līdz vairāk nekā 80 gadiem mūsdienās. „Demogrāfiskā sprādziena” laikā dzimušajai paaudzei aizejot pensijā, laikā no 2010. līdz 2030. gadam gandrīz par 40 % palielināsies to cilvēku skaits, kuru vecums ir no 65 līdz 80 gadiem. Šādas demogrāfiskās pārmaiņas rada nopietnas problēmas Eiropas sabiedrībai un ekonomikai.[1] Šo problēmu risināšanā svarīga nozīme var būt informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT ) .

IKT var palīdzēt vecāka gadagājuma personām uzlabot dzīves kvalitāti, būt veselākām un dzīvot neatkarīgi ilgāku laiku. Tiek izgudroti novatoriski risinājumi, kas palīdz pārvarēt ar atmiņu, redzi, dzirdi un pārvietošanās spēju saistītās problēmas, ar kurām vairāk saskaras vecumā.[2] IKT arī sniedz iespēju vecāka gadagājuma cilvēkiem turpināt strādāt vai aktīvi iesaistīties vietējā sabiedrībā. Viņu uzkrātā pieredze un prasmes ir liela bagātība, jo īpaši zināšanu sabiedrībā .

Palielinoties ļoti vecu un vāru cilvēku skaitam (līdz 2050. gadam gandrīz dubultosies to cilvēku skaits, kam ir vairāk par 80 gadiem), pieprasījums pēc veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem pieaugs, vienlaikus šo pakalpojumu finansiālā ilgtspējība jau tagad rada nopietnas bažas.[3] IKT nodrošina iespēju efektīvāk pārvaldīt un sniegt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, kā arī paplašina iespējas ieviest jauninājumus vietējās sabiedrības mēroga aprūpes, pašaprūpes un pakalpojumu jomā. Tas var sniegt nozīmīgus ieguvumus ekonomikai un sabiedrībai kopumā .

Lai arī vecāka gadagājuma sabiedrības daļas pirktspēja ir liela un novecošana kļūst par pasaules mēroga parādību, tādu IKT tirgus, kas sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem informācijas sabiedrībā, joprojām ir tikai aizmetnī un vēl pilnībā nenodrošina vajadzīgo uz IKT balstīto risinājumu pieejamību un ieviešanu. Iemesli tam ir zems informētības līmenis par iespējām un lietotāju vajadzībām, nepietiekama pieredzes apmaiņa, izdevumu atlīdzināšanas un sertifikācijas sistēmu nepilnības, sadarbspējas trūkums, kā arī augstas izstrādes un apstiprināšanas izmaksas.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi ierosināt i2010 [4] minēto rīcības plānu par pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā ; tas ir izklāstīts šajā paziņojumā. Rīcības plāna mērķis ir ne tikai nodrošināt labāku dzīves kvalitāti vecāka gadagājuma cilvēkiem, vienlaikus panākot nozīmīgus ietaupījumus veselības un sociālās aprūpes jomā, bet arī palīdzēt izveidot Eiropā stipru rūpniecisko bāzi ar sabiedrības novecošanu saistītām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām. Rīcības plāns ir Eiropas Komisijas pirmā atbildes reakcija uz 2006. gada Rīgas ministru deklarāciju par e-iekļautību ( e-Inclusion )[5] un atbalsta ES politiku vairākās jomās — izaugsme un konkurētspēja pārskatītajā Lisabonas programmā, demogrāfiskās pārmaiņas, nodarbinātība, veselības aprūpe un vienlīdzīgas iespējas[6].

Atbilstīgi Līguma 169. pantam Komisija arī ierosinās atbalstīt jaunu Eiropas valstu pētniecības programmu „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā” .

1.2. Rīcības plāns pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā

Šis rīcības plāns ir izveidots, lai dotu impulsu ieguldīt nozīmīgus pūliņus politikas veidošanā un rosinātu nozari izstrādāt un ieviest plašā patēriņā ērti lietojamus IKT rīkus un pakalpojumus, kā arī lai rosinātu ņemt vērā vecāka gadagājuma lietotāju vajadzības un atbalstīt ar novecošanu saistīto problēmu iekļaušanu citās politikas jomās. Jo īpaši šajā rīcības plānā ir atbalstīta pieeja, kas izklāstīta Komisijas 2003.–2010. gada rīcības plānā par vienlīdzīgām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti[7].

Rīcības plānā ir risināti jautājumi par tirgus šķēršļiem IKT pakalpojumiem un rīkiem, un tā mērķis ir panākt, lai tiktu izmantotas īpaši tās iespējas, kas sniedz labumu šodienas un nākotnes vecākajai paaudzei, palielinot informētību, izstrādājot kopīgu plānu, likvidējot tehniskus un tiesiskā regulējuma traucēkļus, kā arī veicinot ieviešanu, kopīgus pētījumus un jauninājumus. Ar šo rīcības plānu tiek savstarpēji saskaņoti pašreizējie pūliņi, tos papildinot ar jaunām darbībām nolūkā saliedēt, papildināt un izvērst aizsākto darbu. Nepieciešams iztirzāt jautājumus trīs turpmāk minētajās lietotāju vajadzību jomās.

Novecot pilnvērtīgi darbvietā vai „novecot aktīvi darbvietā”: ilgāk būt aktīvam un ražīgam, panākt labāku darbvietu kvalitāti un līdzsvarotāku attiecību starp darbu un privāto dzīvi, izmantojot viegli pieejamas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, novatoriskus risinājumus attiecībā uz darbvietu pielāgojamību un adaptējamību, IKT prasmes un zināšanas un ar IKT atbalstu veiktu mācīšanos (t.i., e-prasmes un e-mācības).

Novecot pilnvērtīgi sabiedrībā : turpināt būt sociāli aktīvam un radošam[8], izmantojot IKT risinājumus sociālo kontaktu uzturēšanai, kā arī sabiedriskos un komercpakalpojumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti[9] un mazinot sociālo izolāciju (viena no galvenajām problēmām vecāka gadagājuma cilvēkiem gan lauku un reti apdzīvotos apvidos, gan ierobežota ģimenes atbalsta gadījumā arī pilsētās).

Novecot pilnvērtīgi mājās : izmantojot tehnikas atbalstu, ilgāk baudīt labu veselību un labāku dzīves kvalitāti, vienlaikus saglabājot lielu neatkarības, patstāvības un cieņas pakāpi .

Eiropas IKT nozare (tostarp MVU) un veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji var dot nozīmīgu ieguldījumu tādu pakalpojumu sniegšanā, kas domāti vecāka gadagājuma klientiem. Publiskā un privātā sektora partnerības var iesaistīties plaša mēroga pārbaudēs, kā lietotāji pieņem jaunus risinājumus un vai tie ir finansiāli izdevīgi.

Ja Eiropa laikus risinās problēmas un novērsīs tehniskos, regulējuma un ar izturēšanos saistītos šķēršļus, IKT pilnvērtīgām vecumdienām var kļūt par nodarbinātības un izaugsmes[10] avotu un veiksmīgu vadošo tirgu Eiropā[11] .

IKT atbalsts pilnvērtīgām vecumdienām: sociāla nepieciešamība un ekonomiska izdevība

Informācijas sabiedrība var pavērt iespējas, lai vecāka gadagājuma cilvēki, kad un kur tie to vēlas, varētu pilnībā piedalīties sabiedrības dzīvē un ekonomikas apritē un varētu darboties kā pastāvīgi pilsoņi, vienlaikus radot ieguvumus uzņēmumiem un ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

2. PāRVARēT šķēRšļUS UN IZMANTOT IESPēJAS

2.1. Izprast vecāka gadagājuma lietotājus

Tirgus IKT precēm un pakalpojumiem, kas domāti vecāka gadagājuma cilvēkiem, pagaidām tikai sāk attīstīties. Tā paplašināšanos kavē tirgus nišas neapzināšanās, nepietiekama pazīstamība tirgū, standartu un sadarbspējas trūkums un nedrošība par uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējību. Tirgus sadrumstalotības dēļ izstrādātie risinājumi ir ļoti atšķirīgi un dārgi. Ētiski jautājumi, kā arī koordinācijas, lietotāju un nozares sadarbības un kopīgu nostādņu vispārējs trūkums kavē tirgus attīstību. Risinot šīs problēmas — un izmantojot iespējas —, uzmanības centrā ir jābūt lietotājiem. Turpmāk ir izklāstītas divas lietotājiem raksturīgas iezīmes.

Vecāka gadagājuma cilvēki, saskaroties ar jaunu tehniku, var justies salīdzinoši bezpalīdzīgi . Tas var būt saistīts ar viņu personisko situāciju (ienākumiem, izglītības līmeni, ģeogrāfisko atrašanās vietu, veselības stāvokli, iespējamiem veselības traucējumiem un dzimumu), tehnikas sarežģītību vai profesionāļu starpniecību (ārstiem, rehabilitācijas speciālistiem, neatkarīgas dzīves un darbvietas pielāgojamības speciālistiem), oficiāliem un neoficiāliem aprūpes sniedzējiem un ģimenes locekļiem. Turklāt preces un pakalpojumi bieži vien nav piemēroti vecāka gadagājuma lietotāju īpašajām vajadzībām vai arī nav pietiekami pieejami, tādējādi palielinot viņu sarūgtinājumu un atkarības sajūtu. Ņemot vērā straujo tehnikas attīstību, ja vien netiks veikti pasākumi, situācija būs tāda pati arī attiecībā uz tiem, kas būs vecākā paaudze nākotnē.

Veselības un sociālās aprūpes jomā izdevumu atlīdzināšanas un apdrošināšanas sistēmu procedūras bieži ir sarežģītas. Ja tās kādā brīdī pieviļ, vecāka gadagājuma cilvēks jūtas pilnīgi bezpalīdzīgs.

Kompensējoša un svarīga tendence informācijas un komunikāciju tehnoloģijās ir lielākas rīcībspējas piešķiršana lietotājiem. Vecāka gadagājuma lietotāji var saņemt daudz vairāk informācijas nekā jebkad agrāk, un tādējādi viņi arvien vairāk var paši rūpēties par savu veselību, fizisko stāvokli un neatkarīgu dzīvi, izmantojot internetā atrodamu informāciju, televīzijas tematiskos kanālus un uz IKT balstītus risinājumus, kas palīdz ikdienas darbos un sniedz individualizētu atbalstu attiecībā uz veselību un fizisko stāvokli. Turklāt vairākās valstīs aprūpes un apdrošināšanas sistēmas tiek pārskatītas, lai ierobežotu izmaksas un palielinātu efektivitāti un kvalitāti, pārnesot atbildību no valsts pārvaldes uz iedzīvotājiem pašiem un privāto sektoru.

2.2. Pazīstamība tirgū un tirgus pārredzamība

Tas, ka viena daļa Eiropas IKT nozares[12], starpnieku un tiešo lietotāju nav pietiekami informēti par atbalsta tehniku, ir svarīgs iemesls, kāpēc vecākajai sabiedrības daļai domāto IKT tirgus līdz šim nav pietiekami attīstījies.

Vecāka gadagājuma lietotājiem bieži vien ir ierobežotas zināšanas par iespējamiem risinājumiem. Ļoti maz ir patērētājus informējošu sistemātisku pārskatu un salīdzinošu novērtējumu par tehniku. Ļoti atšķiras zināšanas pat par darbvietai paredzētas plaša patēriņa tehnikas ērta lietojuma (pieejamības) iespējām. Ierīces, kas paredzētas telemedicīnai un aprūpes atbalstam mājās, ir labi pārbaudītas, bet to ieviešana joprojām ir lēna, jo tie, kas potenciāli tās varētu iegādāties, piemēram, vietējās iestādes, nav pietiekami informēti par šo ierīču iespējām.

Nozarē joprojām ir ierobežota izpratne par atšķirībām lietotāju vajadzībās, piemēram, attiecībā uz tādiem sociālekonomiskajiem faktoriem, ar dzimumu saistītām vajadzībām un ienākumu apmēru, kas var kavēt IKT pieejamību, bet arī attiecībā uz dzīvesveidu vai personisko attieksmi un atvērtību attiecībā uz IKT izmantojumu. Uzņēmumi un vietējās iestādes tāpēc joprojām izmanto „mēģinājumu un kļūdu” metodi. Tas, ka nav sistemātiskas tirgus izveides pieejas, ļoti sadārdzina pētniecības un tirgus apzināšanas izmaksas. Piemērojamo noteikumu, tostarp atbalsta sistēmu novatoriskiem risinājumiem, pārredzamības trūkums traucē gan lietotājiem, gan nozarei, un tā rezultātā izstrādātie risinājumi ir dārgi.

Tirgus attīstību arī kopumā apgrūtina tas, ka trūkst praktiskās pieredzes apmaiņas . Piemēram, saistībā ar „inteliģentu māju” nav „labākās īstenošanas” paraugu attiecībā uz neatkarīgu dzīvi vai darbvietas piemērošanu. Tāpēc, ka riska dalīšanas pieejas nav visaptverošas un trūkst tālredzīga izmantojuma (tostarp novatorisku iepirkuma metožu), novatorisku labu praksi bieži izmanto tikai nelielā mērogā. Ieguldījumu palielinājumu kavē nelielā tehnoloģijas izplatība, informētības trūkums par finansiālo izdevīgumu un par to, kā lietotāji pieņem novatoriskus pakalpojumus, kā arī tehnoloģijas problēmas (piemēram, sadarbspēja).

2.3. Regulējuma šķēršļi

Tas, ka dalībvalstis atšķirīgā veidā piemēro ar invaliditāti saistītos direktīvu noteikumus, kas attiecās uz elektronisko sakaru tiesisko regulējumu, ir šķērslis cilvēkiem ar invaliditāti — no kuriem daudzi ir vecāka gadagājuma personas — piekļūt komunikāciju pakalpojumiem un tos lietot un sadrumstalo pieejamās tehnikas tirgu.

Kopīgu standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru trūkums kavē tādiem jau izveidotiem un jauniem pakalpojumiem un tehnoloģijai kā „inteliģenta māja”, integrētas veselības un sociālās aprūpes IKT sistēmas un atbalsta tehnika, ienākt plaša patēriņa tirgū un tādējādi veicināt konkurētspēju.

Atšķirības dalībvalstu sociālās un veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanas sistēmās un neskaidrība par medicīniskās sertifikācijas tiesiskajām prasībām , kas piemērojamas uz IKT balstītiem pakalpojumiem (piemēram, telemedicīnai un neatkarīgai dzīvei), samazina potenciālo iespēju kolektīvas apdrošināšanas sistēmām segt šo pakalpojumu sākotnējās izmaksas un kavē to izstrādi un ieviešanu.

2.4. Tehniski šķēršļi

Piekļuve ierīcēm un pakalpojumiem, to pieejamība un ērts lietojums ir priekšnoteikumi, lai modernus pakalpojumus novecojošai sabiedrībai sniegtu veidā, kas novērš izstumtību. Piedāvājot plaša patēriņa IKT preces un pakalpojumus, reti kad ir ņemtas vērā vecāka gadagājuma sabiedrības daļas vajadzības, piemēram, tas, ka cilvēkam ir vairāki ar vecumu saistīti progresējoši veselības traucējumi. Tirgus parasti nepievērš uzmanību vecāka gadagājuma lietotāju vajadzībām: ir maz pamatnostādņu, brīvprātīgu vai obligātu standartu un attiecīga tiesiskā regulējuma.

Lai varētu izmantot tehnoloģiskos risinājumus, tiešajiem lietotājiem bieži ir nepieciešams samontēt vai apvienot dažādus pakalpojumus un rīkus tādā veidā, kas pārsniedz šo lietotāju lielākās daļas spēju robežu.[13] Tomēr tirgiem pašiem par sevi trūkst nepieciešamo dzinuļu garantēt dažādu ierīču un pakalpojumu savstarpēju sadarbspēju un modularitāti , tādējādi tiek palielinātas izmaksas tiešajiem lietotājiem, netiek izmantoti apjomradīti ietaupījumi un tiek traucēta iekšējā tirgus darbība attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT.

2.5. Šķēršļi pamatpiekļuvei un piemērotu risinājumu trūkums

Attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem ir īpaši liels risks, ka viņi varētu nesaņemt informācijas sabiedrības sniegtos labumus, jo daudziem no viņiem nav pamatpiekļuves sakaru tīkliem, piemēram, platjoslas pakalpojumiem un informācijas tehnoloģijai. Tikai 10 % no cilvēkiem, kam ir vairāk par 65 gadiem, regulāri lieto internetu — salīdzinājumā ar to, ka vidējais rādītājs ES 25 valstīs ir 47 % iedzīvotāju.[14] Iemesli ierobežotai pieejai visbiežāk ir saistīti ar motivācijas, finanšu līdzekļu, digitālo iemaņu un piemērotas apmācības nepietiekamību.

Patlaban tirgū netiek ieguldīts pietiekami daudz jauninājumos, kas vecāka gadagājuma lietotājiem nodrošinātu noderīgus risinājumus par pieņemamu cenu, piemēram, integrētus un viegli lietojamus neatkarīgas un veselīgas dzīves pakalpojumus. Jāpārtrauc apburtais loks , ka piemērotu risinājumu, informētības, apjomradītu ietaupījumu, standartu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu trūkuma rezultātā netiek pietiekamā apjomā ieguldīts pētniecībā un novatoriskos risinājumos.

2.6. Citi šķēršļi

Izstrādātie risinājumi sniedz ieguvumus tikai tad, ja lietotājiem ir piekļuve IKT pamatiekārtām, ir atbilstīga izglītība un motivācija un pienācīgā veidā ir risināti ētiskie un psiholoģiskie jautājumi. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT, nav konkrētu atsauces noteikumu, piemēram, par to, lai neaizskartu cilvēka cieņu un pašnoteikšanās tiesības tajos gadījumos, kad tehnoloģisko risinājumu darbībai ir nepieciešama pārraudzība un iejaukšanās.

Attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT ir novērojams izteikts koordinācijas trūkums, kas atspoguļo fragmentāciju gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā. Tā kā veidojas jaunas uzņēmumu alianses, situācija, iespējams, nedaudz uzlabojas plaša patēriņa nozarēs (IKT, veselības aprūpe), bet atbalsta tehnikas nozare vēl arvien ir ļoti sadrumstalota. Lietotāju organizācijas Eiropā joprojām ir mazākas nekā līdzīgas organizācijas, piemēram, ASV un Kanādā; tas ierobežo to ietekmi, sadarbojoties ar nozarēm un iestādēm.

Visbeidzot, tirgus dalībnieku savstarpējas saskaņošanas un sadarbības trūkums visas pakalpojumu sniegšanas ķēdes garumā ir viens no svarīgākajiem minēto šķēršļu iemesliem. Sadarbība starp nozari, lietotājiem un iestādēm ir būtiski svarīga — tikai tā iespējams sasniegt augstu pazīstamības un informētības līmeni, uzskatāmi parādīt finansiālo izdevīgumu plašākā kontekstā, palielināt pārredzamību, vienlaikus izprotot lietotāju vajadzības, kā arī rast risinājumus sadarbspējai, saskaņot tiesisko regulējumu, dalīties ar pētniecību un jauninājumiem saistītajā riskā un novērot attīstību kopumā.

Fakti, kas ilustrē potenciālu

- Par 65 gadiem vecāko Eiropas iedzīvotāju īpašumi un ienākumi veido vairāk nekā 3000 miljardus euro.

- No 2005. līdz 2020. gadam „inteliģentas mājas” ierīču tirgus (ar novecošanu saistīta palīdzība patstāvīgi iepirkties, apģērbties, kustēties) palielināsies trīskārtīgi no 13 līdz 37 miljoniem cilvēku.

- 2005. gadā 68 miljoniem cilvēku bija vairāki ar novecošanu saistīti traucējumi. 2020. gadā šis skaitlis sasniegs 84 miljonus.

- Pacientu drīza izrakstīšana no slimnīcas, pateicoties mobilas veselības uzraudzības ieviešanai, tikai Vācijā vien ietaupītu 1,5 miljardus euro gadā.

- ES pētniecības projektos ir izstrādāta tehnika personalizētai ceļa atrašanas palīdzībai, palīdzībai mājās, veselības stāvokļa uzraudzībai un konsultācijām no attāluma, „inteliģentiem” trauksmes signāliem, viegli izmantojamu IKT dabiskām saskarnēm.

3. MēRķI RīCīBAS PLāNAM PAR VECāKA GADAGāJUMA CILVēKIEM DOMāTāM IKT UN PAREDZēTāS DARBīBAS

Mērķis rīcības plānam par pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā ir Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu labā pēc iespējas ātrāk panākt šādus ieguvumus:

- iedzīvotājiem — nodrošināt labāku dzīves kvalitāti un labāku veselību, gūstot iespēju ilgāk dzīvot patstāvīgi; novecot darbvietā aktīvi, sniedzot iespēju vecāka gadagājuma strādājošajiem regulāri atjaunināt savas iemaņas; un ļaut vairāk piedalīties sabiedrības dzīvē;

- uzņēmumiem — palielināt tirgu un paplašināt tirgū pieejamās iespējas attiecībā uz Eiropas iekšējo tirgu tādām IKT, kas domātas vecāka gadagājuma cilvēkiem; nodrošināt prasmīgāku un rezultatīvāku darbaspēku; un nostiprināt pozīcijas augošajos tirgos pasaulē;

- iestādēm — samazināt izmaksas, palielināt efektivitāti un sasniegt kopumā labāku veselības un sociālās aprūpes sistēmas kvalitāti.

Rīcības plānam ir četras daļas:

1. palielināt informētību un veidot uzskatu vienotību un kopējas nostādnes,

2. radīt apstākļus, kas padara to iespējamu,

3. paātrināt apstiprinātu risinājumu ieviešanu un palielināt ieguldījumus tajos,

4. saskaņot pūliņus attiecībā uz pētniecības un jauninājumu izmantošanu, gatavojoties nākotnei.

3.1. Palielināt informētību un veidot vienprātību

Panākumu priekšnoteikums ir iespēju un šķēršļu apzināšanās. Izpratnes veidošana lielā mērā ir galveno dalībnieku uzdevums valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Pievienotā vērtība Eiropas līmenī ir tas, ka ar novecošanu saistītajām IKT tiek ierādīta nozīmīga vieta ES politikā.

Vajadzīgs kopīgs redzējums, stratēģija un partnerības, kas apvienotu visas ieinteresētās personas: vecāka gadagājuma cilvēkus un viņu pārstāvjus, ministrijas un publiskā sektora iestādes valsts un reģionālā līmenī, nozari un piegādātājus, darba devējus, valsts un privātos veselības apdrošinātājus, pētniekus un zinātniekus, telekomunikāciju un būvniecības uzņēmumus un standartizācijas iestādes.

Kā piemēru var minēt integrētu risinājumu izstrādi neatkarīgai dzīvei: ir jānovērš tiesiskie, tehniskie, finansiālie šķēršļi un ir jāveicina izpratne par lietotāju vajadzībām, iesaistot visas ieinteresētās personas darbībās, kas aptver regulējumu, pētniecību, apstiprināšanu un izmantošanu, kā arī izpratnes veidošanu.

Tāpēc 2007. gada laikā Komisija veicinās uzņēmēju aprindu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pūliņus izveidot jauninājumu forumu par pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā (tas būtu forums sadarbībai par stratēģiskām jauninājumu programmām, kas risinātu jautājumus par pētniecību, izmantojumu un ieviešanu), lai izstrādātu kopīgu plānu, jautājuma izklāstīšanas nostādnes un ieviešanas modeļus attiecībā uz visiem piegādes ķēdes posmiem.

ES Ministru padomes Portugāles prezidentūras laikā 2007. gada otrajā pusē ministru diskusijās turpinās izstrādāt politikas priekšlikumus, kas atbalsta IKT izmantojumu, lai palīdzētu novecot aktīvi darbvietā. Īpašu uzmanību pievērsīs arī problēmām, ar kurām informācijas sabiedrībā saskaras vecāka gadagājuma sievietes.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem domātas IKT būs svarīgs ieguldījums Eiropas e-iekļautības iniciatīvā 2008. gadā; izveidos arī tīmekļa portālu par vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT.

3.2. Radīt nepieciešamos apstākļus

Komisija 2007. un 2008. gadā veiks papildu novērtējumus par tirgū pastāvošajiem šķēršļiem, kas kavē ieviest neatkarīgas dzīves atbalstam paredzētu tehniku, un definēs priekšlikumus turpmākai darbībai. Ņemot vērā potenciālās iespējas neatkarīgas dzīves atbalstam domātās sistēmās izmantot radiofrekvenču identifikāciju (RFID), Komisija novērtēs šīs tehnikas izmantošanas potenciālās sekas un piedāvātās iespējas. 2007. gadā tā strādās pie ieteikuma dalībvalstīm par to, kādas sekas RFID būtu privātuma neaizskaramības kontekstā, un veicinās ieguldījumus papildu pētījumos par RFID un liela mēroga prototipos.[15]

Komisija atbalstīs dalībvalstu pūliņus sasniegt Rīgas ministru deklarācijā izvirzītos mērķus attiecībā uz pieejamo iespēju izpēti un noteiktajiem termiņiem un sniegs norādes, kā likvidēt tiesiskos un tehniskos šķēršļus (piemēram, dažādas izdevumu atlīdzināšanas un sertifikācijas sistēmas; IKT sistēmu sadarbspējas trūkums), kas kavē ieviest neatkarīgas dzīves atbalstam paredzētu tehniku. Konkrēti, Komisija atbilstīgajās i2010 apakšgrupās sadarbosies ar dalībvalstu pārstāvjiem, lai darītu zināmu informāciju par pašreizējām valstu regulējuma un organizatoriskajām pieejām un lai dalītos praksē.

Ņemot vērā saikni starp invaliditāti un novecošanu, dalībvalstīm būtu stingrāk jāievieš pašreizējās tiesību aktu prasības attiecībā uz e-pieejamību un atbalsta standartizāciju šajā jomā. Kā izklāstīts 2005. gada e-pieejamības paziņojumā,[16] Komisija arī izmantos iespēju, ka tiek pārskatīts e-sakaru tiesiskais regulējums, lai izvērtētu papildu tiesību aktu nepieciešamību.

Atbilstīgi e-veselības rīcības plānam[17] Komisija 2007. gadā nāks klajā ar ieteikumu par sadarbspēju e-veselības jomā, kurā iztirzās jautājumus par svarīgākajiem e-veselības infrastruktūras datiem (informāciju par pacientiem, datu kopumu ārkārtas situācijās).

Dalībvalstīm, ieinteresētām personām no uzņēmēju aprindām, lietotāju organizācijām, reģionālām un vietējām iestādēm vajadzētu strādāt pie tā, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu pieejami platjoslas pakalpojumi, kas sniegtu pamatpiekļuvi viņiem domātām IKT, un lai uzlabotos digitālās iemaņas vecāka gadagājuma personām, tādējādi panākot to, ka atbilstīgi Rīgas ministru deklarācijai līdz 2010. gadam uz pusi samazinātos atšķirības interneta piekļuvē. Nolūkā atbalstīt dalīšanos labā praksē un piekļuvi programmām, pakalpojumiem, risinājumiem un ierosmēm, kurās iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, Komisija izveidos interneta portālu. Komisija 2007. un 2008. gadā arī pārskatīs politikas principus ar mērķi veicināt digitālo iemaņu izplatību vecāka gadagājuma cilvēku starpā un novērtēs līdz šim sasniegto.

Slovēnijas prezidentūras laikā 2008. gada pirmajā pusē tiks rīkotas ministru diskusijas par ētiskajiem jautājumiem saistībā ar vecāka gadagājuma personām domātām IKT. Veicot pētījumus, analīzi un tirgū ieviešanas izmēģinājuma projektus, Komisija atbalstīs nozares un lietotāju organizāciju diskusijas par izstrādāto risinājumu ētiskumu un veicinās iespēju apzināšanu par to, vai varētu izstrādāt ētikas pamatnostādnes.

3.3. Veicināt ieviešanu

Ražošanas izvēršanu plašā mērogā patlaban traucē tas, ka nav veikta izpēte ne par iespējām ražot lielā apjomā, izsverot sociālekonomiskos kritērijus, ne par risinājumu potenciālo ietekmi. Komisija sāks vairākus izmēģinājuma projektus Konkurētspējas un jauninājumu programmas IKT daļā , kuros iesaistīs nozari, pakalpojumu sniedzējus un reģionālā, vietējā un valsts līmeņa iestādes, 2007. gadā sākotnēji uzmanību koncentrējot uz neatkarīgu dzīvi un hronisko slimību pārraudzību.

Komisija arī mudinās veikt salīdzinošus novērtējumus un apzināt potenciālu informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kas domātas, lai palīdzētu novecot darbvietā aktīvi (Konkurētspējas un jauninājumu programmas ietvaros), kā arī rosinās vietējās, reģionālās un valsts līmeņa iestādes veidot saikni starp struktūrfondiem un novatoriskām publisko iepirkumu procedūrām attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT.

Izveidos Eiropas apbalvojumu „inteliģentas mājas” un neatkarīgas dzīves atbalstam paredzētām ierīcēm. Līdz 2008. gadam visās dalībvalstīs vismaz vienam objektam ir jābūt saņēmušam i2010 „inteliģentas mājas” apbalvojumu, un līdz 2010. gadam to skaitam ir būtiski jāpalielinās, tā rezultātā izveidojot Eiropas tīklu pieredzes un labas prakses apmaiņai.

Profesionālās asociācijas, nozare, zinātnieki un lietotāju organizācijas tiek mudinātas izveidot apmācību programmas, tostarp par tādiem tematiem kā tīmekļa vietņu pieejamība, plaša patēriņa IKT rīku un pakalpojumu pieejamība, kā arī plašam lietotāju lokam domāti preču un pakalpojumu projekti ( universal design ). Komisija centīsies panākt sinerģismu ar pašreizējiem ES projektiem, lai veicinātu maģistra līmeņa programmas izveidi par plašam lietotāju lokam domātu preču un pakalpojumu projektiem ( design for all ), kas pamatotos uz nozares sadarbības partneru un lietotāju organizāciju apņemšanos.

3.4. Gatavojoties nākotnei

Vecāka gadagājuma cilvēkiem domātas IKT ir tikai to attīstības sākumstadijā: zinātne un tehnika attīstās strauji, un ir lielas cerības, ka tiks rasti arvien ērtāk lietojami, inteliģentāki un finansiāli izdevīgāki risinājumi. Vadošās pozīcijas ieņemšana jauninājumu jomā varētu būt Eiropas rūpniecības panākumu atslēga.

Lai paātrinātu un saglabātu priekšrocību iegūšanu no jauninājumiem, ir nepieciešamas kopīgas pētniecības programmas, ierobežoto resursu apvienošana un kopīgu sadarbības forumu izveide. Saistībā ar e-veselības un e-iekļautības sadaļām Septītajā pamatprogrammā par informācijas sabiedrības tehnoloģiju Komisija jau ir paplašinājusi pētījumus attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT, lielāku uzmanību pievēršot lietotāju iesaistei un vecākiem cilvēkiem ērti lietojamu IKT ieviešanu plašā patēriņā. Tā apvienos ES P&A un citus projektus, lai tie dotu ieguldījumu kopīgā savietojamības satvarā IKT risinājumiem un pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Atbilstīgi Līguma 169. pantam Komisija ierosina Parlamentam un Padomei atbalstīt jaunu pētījumu iniciatīvu „Pilnvērtīgas vecumdienas informācijas sabiedrībā”, kuras mērķis ir savstarpēji saskaņot dalībvalstu pētniecības programmas attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT (ko sagatavos darbības „Interaktīva automatizēta dzīves vide” ( Ambient Assisted Living ) ietvaros). Šī iniciatīva veicinās uz tirgu orientētu pētniecību attiecībā uz neatkarīgai dzīvei paredzētām ierīcēm. Tā veidos saikni starp ilglaicīgiem pētījumiem, ko veic saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, un liela mēroga jauninājumu projektiem atbilstīgi Konkurētspējas un jauninājumu programmai. Komisija arī mudina Eiropas tehnoloģijas platformu stratēģiskajās pētniecības programmās iekļaut jautājumus par vecāka gadagājuma cilvēkiem domātām IKT.

4. SECINāJUMI

Rīcības plānā par pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā noteiktas prioritārās jomas un darbības, kurās IKT var pielietot vislabāk, lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas, kas saistītas ar Eiropas sabiedrības novecošanu. Tajā ir iztirzāti galvenie šķēršļi tirgus gatavības, preču un pakalpojumu piemērotības un finansiālās pieejamības, kā arī pakalpojumu sniegšanas un uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējības ziņā. Rīcības plāns pamatojas uz ciešāku sadarbību starp visām ieinteresētajām personām, un tā mērķis ir atraisīt vecāka gadagājuma cilvēkiem domāto IKT daudzsološo potenciālu Eiropā un pasaulē.

Komisija rosina visas ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības, iestāžu un uzņēmēju aprindām sadarboties, lai sasniegtu attiecībā uz pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā izvirzītos mērķus. Dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi atbalstīt un īstenot izklāstītās darbības. Spriežot par tiesisko regulējumu un ES programmām, Eiropas Parlaments tiek mudināts atbalstīt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības un iespējas informācijas sabiedrībā un tādējādi visiem nodrošināt iespēju pilnībā piedalīties Eiropas ekonomikā un sabiedrībā.

[1] COM(2005) 658. COM(2006) 57.

[2] 45 % no cilvēkiem, kam ir 75 un vairāk gadu, ir grūtības veikt ikdienas darbus.

[3] Tuvākajās desmitgadēs izdevumi pensijām, veselības aprūpei un ilglaicīgai aprūpei palielināsies par 4–8 % no IKP. Līdz 2050. gadam strādājošo (kam šie izdevumi jāsedz) attiecība pret pensionāriem samazināsies no 5:1 līdz 2:1.

[4] COM(2005) 229, vadošajā iniciatīvā i2010 runa ir „par novecojošas sabiedrības vajadzībām, konkrētāk, par iedzīvotāju aprūpi novecojošā sabiedrībā un pievēršanos tehnoloģijai, kas rūpējas par labklājību, neatkarīgu dzīvi un veselību”.

[5] Rīgas Ministru konference par IKT integrējošai sabiedrībai un Rīgas Ministru deklarācija, 2006. gada jūnijs.

[6] Attiecīgi COM(2005) 658, op. cit., COM(2006) 30, COM(2005) 525, Aho grupas ziņojums; Padomes Direktīva 2000/78/EK; SEC(2006) 1195; COM(2003) 650.

[7] COM(2003) 650.

[8] Piemēram, Interneta 2.0/tīmekļa 2.0 lietošana, digitālā televīzija — ar nosacījumu, ka tā ir pieejama visiem, un mobilo sakaru izmantošana.

[9] Saskaņā ar 2007. gadam — „Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem” — izvirzītajiem mērķiem.

[10] Silver Economy Network (Eiropas reģionu „Sudraba ekonomikas tīkls”).

[11] Aho ziņojums, op. cit.

[12] 48 % no cilvēkiem, kam ir vairāk par 50 gadiem, uzskata, ka viņu vajadzības nav pietiekamā mērā ņemtas vērā pašreizējās IKT iekārtās un pakalpojumos (avots: Senior Watch ).

[13] Piemēram, apvienojot atbalsta tehniku ar plaša patēriņa tehniku.

[14] Eurostat , 2006. gada Kopienas mēroga aptauja par to, cik daudz mājsaimniecībās un fiziskas personas lieto IKT.

[15] COM(2007) 96.

[16] COM(2005) 425.

[17] COM(2004) 356.