5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 172/29

—

uzsver ostu lielo ietekmi uz ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī konkurētspējas un labklājības nodrošināšanu ne tikai piekrastes reģionos, bet arī Eiropā kopumā.

—

secina, ka Eiropas ostu nozari raksturo liela daudzveidība, un izsaka pārliecību, ka atšķirīgas struktūras tikai veicina konkurenci, kas ļauj izvēlēties visefektīvākos transporta ceļus;

—

uzsver, ka ostu pārvaldi īsteno vietējā un reģionālā līmenī, kas ir likumsakarīgi, un tādēļ atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija nav iecerējusi veikt pasākumus, lai vienādotu ES atšķirīgās ostu pārvaldes struktūras;

—

uzsver, ka konkurē ne tikai atsevišķas ostas, bet arī veselas transporta ķēdes;

—

uzskata, ka pamatnostādnes valsts atbalsta jomā, kuras paredzēts publicēt 2008. gadā, ir piemērots instruments, lai precizētu EK Līgumu attiecībā uz ostām ar mērķi arī turpmāk nodrošināt godīgu un efektīvu konkurenci ostu nozarē;

—

secina, ka Eiropā vēl nepastāv patiess iekšējais tirgus jūras pārvadājumu jomā, un atzinīgi vērtē administratīvo procedūru vienkāršošanu, muitas modernizācijā sasniegto un Komisijas nolūku 2008. gadā nākt klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez robežām;

—

aicina turpināt “Clean–Ship” un “Clean–Port” projektu izstrādi un veicināšanu, kā arī uzskata, ka steidzami jārīkojas arī starptautiskā mērogā ar mērķi samazināt kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, nodrošinot sauszemes pieslēgumus energosistēmai, lai Eiropas ostas neciestu globālajā konkurencē.

Ziņotājs

:

Rolf HARLINGHAUSEN (DE/PPE), Hamburgas parlamenta Eiropas lietu komitejas loceklis

1.

izsaka Komisijai pateicību par to, ka tā nākusi klajā ar paziņojumu par Eiropas turpmāko ostu politiku. Paziņojums tapis pēc plašām pārdomām un konsultācijām, kuras ilga no 2006. gada maija līdz 2007. gada jūnijam un kuru gaitā, piedaloties visām interešu grupām, sešos tematiskos semināros tika izskatīti dažādi Eiropas ostu politikas aspekti;

2.

uzskata, ka minētais Komisijas paziņojums ir turpinājums Komisijas iepriekšējam paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu “Pakalpojumu uzlabošana jūras ostās: būtisks Eiropas transporta aspekts — priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ostu pakalpojumu tirgus pieejamību” (COM(2001) 35 galīgā redakcija), par kuru Reģionu komiteja 2001. gada 20. septembrī pieņēma atzinumu (CdR 161/2001 fin), kā arī “Priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tirgus pieeju ostas pakalpojumiem” (COM(2004) 654 galīgā redakcija), par kuru Reģionu komiteja atzinumu pieņēma 2005. gada 13. aprīlī (CdR 485/2004 fin);

3.

uzskata, ka minētais paziņojums cieši saistīts ar citām svarīgām tēmām, īpaši, Eiropas jūrniecības politiku un Eiropas transporta politiku, un norāda uz 2005. gada 12. oktobra pašiniciatīvas atzinumu ar tematu “ES jūrniecības politika — vietējo un reģionālo pašvaldību ilgtspējīgas attīstības jautājums” (CdR 84/2005 fin), 2007. gada 13. februāra atzinumu par tematu “Eiropas Savienības turpmākā jūrniecības politika” (CdR 258/2006 fin) un 2007. gada 14. februāra atzinumu par tematu “Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Baltās grāmatas par transporta politiku vidusposma pārskats” (CdR 119/2006 fin);

4.

uzsver, ka Eiropas turpmākā ostu politika jāizstrādā un jāīsteno, pamatojoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

5.

uzsver ostu lielo ietekmi uz ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī Eiropas konkurētspējas un labklājības nodrošināšanu ne tikai piekrastes reģionos, bet arī Eiropā kopumā. Eiropas ostas, jūras satiksme un ar to saistītā loģistika ir viena no nozarēm, kurā notiek visstraujākā izaugsme. Caur ostām tiek veikti 90 % Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības darījumu ar trešām valstīm. ES iekšējā tirdzniecībā 40 % pārvadājumu tiek veikti caur ostām. Turklāt ES teritorijā ar kuģiem katru gadu pārvadā vairāk nekā 200 miljonus pasažieru;

6.

ir pārliecināta, ka Eiropas ostu politikā šie aspekti jāņem vērā tikpat lielā mērā kā aizvien izteiktākā globalizācija un jaunie apstākļi paplašinātā Eiropas Savienībā. Ilgtspējīgai un līdzsvarotai izaugsmei, kā arī Eiropas reģionu sekmīgai attīstībai ļoti svarīga ir klimata un vides aizsardzība, kā arī iedzīvotāju veselība;

7.

secina, ka Eiropas ostu nozari raksturo liela daudzveidība, un izsaka pārliecību, ka atšķirīgas struktūras tikai veicina konkurenci, kas ļauj izvēlēties visefektīvākos transporta ceļus;

8.

tādēļ atzinīgi vērtē faktu, ka pēc abu priekšlikumu direktīvām par tirgus pieeju ostas pakalpojumiem noraidīšanas Eiropas Parlamentā un pēc Reģionu komitejas izteiktajām kritiskajām piezīmēm, paziņojumā un tajā paredzētajos papildu pasākumos nav minēti priekšlikumi jauniem tiesību aktiem, bet galvenokārt tiesiski nesaistoši noteikumi (soft law), tādējādi vairāk ievērojot dažādu struktūru īpatnības;

9.

pauž prieku par to, ka Komisija ir izmantojusi iespēju un salīdzinājumā ar abiem priekšlikumiem direktīvām, kuros runa bija vienīgi par ostas pakalpojumu pieejamību, paziņojumā izvēlējusies visaptverošu pieeju, aplūkojot vairākas tēmas;

10.

atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus attiecīgo tiesību aktu precizēšanai. Minētajiem pasākumiem arī turpmāk jāstimulē efektīva konkurence un jānodrošina brīva pieeja tirgum. Reģionu komiteja šajā sakarā secina, ka daudzu Eiropas reģionu ostās un starp tām jau šobrīd valda spraiga un efektīva konkurence;

11.

uzsver, ka konkurē ne tikai atsevišķas ostas, bet arī veselas transporta ķēdes, un šis apstāklis ir jāņem vērā, nosakot jebkāda veida tiesisko regulējumu ostu nozarei, jo šāds tiesiskais regulējums ietekmē visu iekšzemes transporta loģistikas ķēdi;

12.

uzskata, ka Kopienas pasākumi, kuriem varētu būt ietekme uz transporta plūsmu, piemēram, politika Eiropas transporta tīklu jomā vai pamatnostādnes par to, kā Kopienas tiesību akti vides jomā piemērojami saistībā ar ostu attīstību, ir jāīsteno, apzinoties, ka jāsaglabā ieguldījumiem labvēlīga vide un labvēlīga sociālā vide ostu pilsētās, kā arī jānodrošina ostu ilgtspējīga attīstība, Līguma noteikumu vienāda piemērošana un apspriešanās ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm;

13.

visumā piekrīt Komisijas analīzei par ostu darbības efektivitātes paaugstināšanu un atbalsta viedokli, ka efektivitātes paaugstināšana ir svarīgāka nekā infrastruktūras paplašināšana. Komiteja rosina tomēr izstrādāt stratēģijas arī dažādu transporta veidu sadarbības un vairākveidu pārvadājumu veicināšanai, ņemot vērā īpašos apstākļus dažādos reģionos, kā arī uzsver, ka transporta plūsmas lietderīgāks sadalījums Eiropā ir jānodrošina ar tirgus mehānismu palīdzību, ņemot vērā politisko situāciju pasaulē;

14.

uzsver tomēr, ka ostām, kas ir savienojuma punkts starp atklātu jūru un iekšzemi, jānodrošina arī pieeja no jūras puses (piemēram, kuģošanas ceļi ir jāatbrīvo ar ledlaužu un bagaru palīdzību);

15.

uzskata, ka attīstībai ostās jānotiek, ievērojot vides aizsardzības apsvērumus, kā arī ostas pilsētu iedzīvotāju intereses un vajadzības;

16.

tādēļ atbalsta Komisijas nolūku publicēt pamatnostādnes par to, kā tiesību akti vides jomā piemērojami un interpretējami saistībā ar ostu attīstību. Izmantojot apspriešanās procedūru, to sagatavošanā atkal plaši jāiesaista ostu nozare, kā arī reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, kurām ir būtiska ietekme uz ostu attīstību. Ostu attīstībai un vides aizsardzībai paredzētie pasākumi ir savstarpēji jāsaskaņo un jālīdzsvaro;

17.

atzinīgi vērtē atkritumu un nogulšņu apsaimniekošanas jomā paredzētos pasākumus, kā arī Komisijas apņemšanos nodrošināt attiecīgo ES tiesību aktu izpildi visās dalībvalstīs;

18.

atbalsta Komisijas nodomu samazināt emisijas līmeni ostās, tomēr šajā ziņā uzsver Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) lielo nozīmi un iesaka nerīkoties vienpusēji, bet dot priekšroku starptautiskiem nolīgumiem, jo vienpusēja ES rīcība tikai vājinātu tās konkurētspēju pasaulē. Komiteja tomēr uzskata, ka ES ir jārīkojas patstāvīgi, ja SJO atbilstošā laika posmā nespēj panākt konkrētu risinājumu;

19.

secina, ka Eiropā vēl nepastāv patiess iekšējais tirgus jūras pārvadājumu jomā, un atzinīgi vērtē administratīvo procedūru vienkāršošanu, muitas modernizācijā sasniegto un Komisijas nolūku 2008. gadā nākt klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez robežām;

20.

rosina tomēr apsvērt problēmas, kas būs saistītas ar neierobežotas jūras satiksmes praktisku īstenošanu, un pirms jaunu pasākumu uzsākšanas iesaka veikt pašreizējās situācijas precīzu analīzi;

21.

uzsver, ka ostu pārvaldi īsteno vietējā un reģionālā līmenī, kas ir likumsakarīgi, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nolūku necensties vienādot ES atšķirīgās ostu pārvaldes struktūras, izmantojot ārēju iejaukšanos;

22.

uzskata, ka 2008. gadā iecerētās pamatnostādnes valsts atbalsta jomā ir piemērots instruments, lai tādējādi precizētu EK Līgumu attiecībā uz ostām ar mērķi arī turpmāk nodrošināt godīgu un efektīvu konkurenci ostu nozarē;

23.

šajā sakarā atzinīgi vērtē Direktīvā 2006/111/EK ietverto pārskatāmības noteikumu attiecināšanu uz visām ostām neatkarīgi no to lieluma un ikgadējā apgrozījuma;

24.

pieņem zināšanai paziņojumā pausto viedokli, ka, piešķirot koncesijas, ir jāievēro Eiropas Kopienu Tiesas attiecīgā judikatūra un tādu koncesiju piešķiršanā, ko neregulē noteikumi par publisko iepirkumu, ir jānodrošina atlases procesa pārredzamība. Reģionu komiteja uzskata, ka jāprecizē arī ostas iestāžu tiesības un iespējas atbilstošā veidā atbalstīt reģionālās intereses un ostu attīstību;

25.

pauž satraukumu par to, ka nepietiekama elastība paredzēto pasākumu īstenošanā var radīt tiesisko nenoteiktību un izraisīt uzņēmēju, kuri jau šobrīd vēlas investēt, intereses mazināšanos, kas varētu vājināt Eiropas konkurētspēju;

26.

pauž cerību, ka ostas arī turpmāk varēs īstenot efektīvai ostas attīstībai nepieciešamos modernizācijas, paplašināšanas un pārmaiņu pasākumus, neizmantojot atlases procedūras;

27.

uzskata, ka jāprecizē arī darba ņēmēju tiesības uzņēmuma īpašnieka maiņas gadījumā, īpaši, ja šajā gadījumā nav piemērojama minētā Direktīva 2001/23/EK;

28.

atzīmē, ka tehniskie un navigācijas pakalpojumi (piemēram, loču pakalpojumi, vilkšana un pietauvošana) ir klasificēti kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, un tādēļ uz tiem attiecināmi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86., 87. un 88. panta noteikumi. Saskaņā ar šiem pantiem un subsidiaritātes principu dalībvalstīm ir jānorāda pakalpojumi, kuriem ir vispārēja tautsaimnieciska nozīme atbilstīgi 2005. gada 28. novembra lēmuma nosacījumiem. Ja dalībvalsts nolemj, ka kādam uzņēmumam ir uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, šis uzņēmums var saņemt kompensāciju par sabiedriskiem pakalpojumiem, ja ieņēmumi, sniedzot vispārējas nozīmes pakalpojumus, nav pietiekami, lai segtu izmaksas. Šī kompensācija nevar pārsniegt reāli radušās izmaksas, ieskaitot samērīgu peļņu. Komiteja šajā sakarā atgādina, ka tehnisko un navigācijas pakalpojumu, kas nodrošina drošu kuģošanu ostās, izmaksas veido ļoti mazu daļu no kopējām transporta izmaksām, un tādēļ neatbalsta ideju par šo pakalpojumu izmaksu samazināšanas veicināšanu, lai padarītu jūras transportu pievilcīgāku;

29.

uzskata, ka jāprecizē arī jautājumi, kuri ir saistīti ar loču pakalpojumiem un to drošību un par kuriem ir atbildīgas vietējās un reģionālās pašvaldības;

30.

piekrīt Komisijas vērtējumam par tā dēvētajiem “kopfondiem” (“Pools”), kas paredzēti darba ņēmējiem, un uzsver to nozīmi ostas darbinieku pieņemšanā darbā un apmācībā, ievērojot spēkā esošos ES tiesību aktus, īpaši tādās jomās kā tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība;

31.

atzinīgi vērtē jēdziena “ostas nodevas” definēšanu, kā arī to attiecināšanu tikai uz vispārējo infrastruktūru un šajā sakarā aicina atsevišķi precizēt, kas par ostas nodevām būs teikts gaidāmajās pamatnostādnēs par atbalsta piešķiršanu, lai tādējādi izvairītos no konkurences principiem neatbilstošām šķērssubsīdijām;

32.

secina, ka ostas nodevu noteikšana jau pašlaik ir ļoti pārredzama, un tādēļ uzskata, ka šajā jomā papildu noteikumi nav vajadzīgi;

33.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vairāk uzmanības veltīt Eiropas ostu konkurencei ar trešām valstīm un sniegt atbalstu šīs konkurences ietekmētajām ostām, jo daudzas ostas nelabvēlīgi iespaido ne tikai to atrašanās ģeogrāfiski nomaļā vietā, bet arī saasinātā konkurence ar trešām valstīm;

34.

pauž bažas, ka “US-Safe-Port-Act” (2006) un “House Resolution No. 1” (2007) iekļautā prasība par visu uz ASV sūtīto jūras konteineru skenēšanu Eiropas ostām būs ļoti grūti izpildāma un saistīta ar augstām izmaksām, un tādēļ aicina Komisiju sarunās ar ASV iestādēm meklēt īstenojamus risinājumus;

35.

atbalsta Komisijas nolūku uzlabot ostu tēlu un panākt to ciešāku integrāciju ar attiecīgajām pilsētām. Daudzos reģionos ostām ir svarīga nozīme, un tās ietekmē ne tikai ekonomiku un nodarbinātību, bet arī citas jomas. Bieži vien ostas ir pilsētas seja, un tām ir būtiska ietekme uz attiecīgās pilsētas vai reģiona attīstību;

36.

tādēļ aicina piemērot novatorisku pieeju, izmantojot ostas pilsētu potenciālu kultūras, tūrisma un atpūtas jomā, un rosina īstenot pētniecības un reģionālās sadarbības projektus, kas ļauj labāk paredzēt turpmāko attīstību;

37.

atzinīgi vērtē Komisijas plānotos sabiedrības informēšanas pasākumus, tomēr šajā ziņā arī saskata problēmas saistībā ar spēkā esošajām drošības prasībām, kas paredzētas draudu novēršanai un aizsardzībai pret terorismu un noziedzību;

38.

uzskata, ka jāprecizē jautājumi saistībā ar daudzprofilu piekļuves kartēm un to nozīmi;

39.

uzskata, ka Eiropas ostu politikā jāņem vēra arī nodarbinātības dimensija, lai varētu saglabāt un radīt jaunas darbavietas cilvēkiem ar augstu prasmju līmeni;

40.

tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt sociālo dialogu Eiropas līmenī. Tam jānotiek ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Labi un droši ostas darbinieku darba apstākļi, kā arī viņu apmācības un tālākās izglītības pastāvīga uzlabošana, ikdienā izmantojot, piemēram, šim nolūkam paredzētus simulatorus, ir izšķiroši nosacījumi ostu un reģionu, kuros tās atrodas, labvēlīgai un ilgtspējīgai attīstībai nākotnē;

41.

uzsver, ka savu globālo konkurētspēju Eiropa var saglabāt tikai gadījumā, ja salīdzinājumā ar citiem reģioniem tā ieviesīs vairāk jauninājumu un nodrošinās augstāku kvalitāti, un šī mērķa sasniegšanā liela nozīme ir akadēmiskai izglītībai un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai;

42.

pauž satraukumu par to, ka ostās un uz kuģiem strādājošo vidū negadījumu skaits vēl joprojām ir pārāk liels. Reģionu komiteja norāda, ka vietējām un reģionālām pašvaldībām ir svarīga loma, uzraugot veselības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu ostās.

43.

pauž nožēlu par kavēšanos Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) infrastruktūras izveidē un norāda, ka Komisijai labāk jāinformē dalībvalstis, reģioni un pilsētas par paredzētajām finansējuma saņemšanas iespējām, atbalstot to centienus palielināt ostu caurlaidību un uzlabot infrastruktūru, kas nodrošina sauszemes pieeju ostām (iekšzemes savienojumi) un pieeju ostām no jūras puses (savienojumi starp ostām un kuģošanas ceļiem), kā arī centienus pilnveidot loģistiskās sadales tīklus;

44.

uzskata, ka turpmāk, izstrādājot noteikumus par finansiālās palīdzības piešķiršanu jūras transporta maģistrālēm, formāli jāņem vērā reģionu līdzdalība un tādēļ rosina vienkāršot procedūru kopumā, kas vairāk atbilstu uzņēmumu interesēm un tādējādi arī nodrošinātu lielāku atbalstu videi nekaitīgai jūras satiksmei un veicinātu tās izplatību;

45.

ierosina, plānojot sauszemes un ūdens pieejas ostām, nākotnē vairāk izmantot teritoriālās plānošanas un piekrastes zonu integrētas apsaimniekošanas instrumentus;

46.

aicina steidzami (pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, reģioniem un ieinteresētajām pusēm) publicēt pamatnostādnes atbalsta piešķiršanas jomā;

47.

rosina radīt ekonomiskus stimulus, lai nodrošinātu piemērotu ostu infrastruktūru un atbilstošu jūras satiksmi salu reģionos un attālās piekrastes teritorijās, lai tādējādi paātrinātu to ilgtspējīgu attīstību un pēc iespējas mazinātu to faktoru ietekmi, kas kavē to saimniecisko darbību un līdztiesīgu piekļuvi lielajam Eiropas tirgum;

48.

uzsver, ka gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu ierobežošanā jāiesaista arī ostas un jūras transports, piemēram, nekavējoties uzsākot tīras kuģu degvielas izmantošanu un iespējami ātri ieviešot SJO noteikumus par rīcību ar kuģu balasta ūdeni;

49.

aicina turpināt “Clean–Ship” un “Clean–Port” projektu izstrādi un veicināšanu un uzskata, ka steidzami jārīkojas arī starptautiskā mērogā ar mērķi samazināt kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, nodrošinot sauszemes pieslēgumus energosistēmai, lai Eiropas ostas neciestu globālajā konkurencē, kā arī jāsniedz palīdzība Eiropas līmenī, lai nekavējoties uzlabotu ostas pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

50.

uzskata, ka sabiedrība labāk nekā līdz šim jāinformē par ostu un jūru lielo nozīmi Eiropas ekonomikas izaugsmē un darbavietu radīšanā. Šis uzdevums lielākoties jāuztic dalībvalstīm, reģioniem un ostām;

51.

ar lielu interesi sekos līdzi Komisijas 2008. gadā ieplānotajiem pasākumiem ES integrētas jūrniecības politikas izstrādei un tam, kā šajās norisēs tiks iesaistītas ostas;

52.

atzīst, ka, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, ir jāīsteno virkne ES līmeņa pasākumu, lai varētu ņemt vērā visus ostu politikas aspektus. Reģionu komiteja tomēr pauž bažas, ka paredzētajā termiņa neizdosies īstenot visus pasākumus, un tādēļ uzskata, ka paziņojumā nav pietiekami skaidri uzsvērta atsevišķu pasākumu prioritāte;

53.

rosina Komisiju, apstiprinot īstenojamos pasākumus, ņemt vērā faktu, ka vietējā un reģionālā līmenī darbojas mazās ostas, kuru darbībai ir lielākoties nekomerciāls raksturs, kuru darbība ir būtiska vietējiem iedzīvotājiem un kuru rīcībā ir ļoti nelieli finanšu un cilvēku resursi, lai ieviestu Eiropas iestāžu pieņemtās direktīvas un noteikumus. Lai neapdraudētu minēto ostu rentabilitāti, RK ierosina arī apsvērt, kāda būs jaunu Kopienas tiesību aktu ietekme uz to jaudu un darbības apjomu;

54.

aicina tādēļ pārstrādāt rīcības plānu tā, lai veicamie pasākumi tajā būtu sarindoti, ievērojot atsevišķu pasākumu īstenošanas prioritātes pakāpi, kā arī paredzamo kompetences sadalījumu saskaņā ar subsidiaritātes principu un pasākumu īstenošanas laiku;

55.

sniegs atbalstu un sadarbosies, lai izstrādātu priekšlikumus minēto pasākumu prioritātes pakāpes noteikšanai un turpmākajai ostu politikai, un vēlētos regulāri saņemt informāciju par attīstības tendencēm šajā politikas jomā;

56.

iesaka izveidot tādu struktūru, kas pavērtu iespējas pastāvīgi apspriesties ar visām interešu grupām, lai šādas apspriešanās rezultāti turpmāk ietekmētu Eiropas ostu politikas izstrādi un varētu izvairīties no domstarpībām, kā arī apmainīties paraugprakses piemēriem, un šajā sakarā norāda arī uz iespēju sniegt palīdzību vietējām un reģionālām struktūrām un veicināt to darbību, lai tādējādi nodrošinātu augstu atbalsta līmeni;

57.

aicina Komisiju termiņa vidū, proti, līdz 2009. gada 31. decembrim, sniegt pārskatu par Eiropas ostu politikas īstenošanu.