13.10.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/19

---

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 5. panta 3. punktā minētās atsauces summas, kas nepieciešamas, lai šķērsotu ārējās robežas

(2006/C 247/03)

BEĻĢIJA

Beļģijas tiesību aktos ir paredzēts, ka ir jāpierāda atbilstīgu iztikas līdzekļu pieejamība.

Administratīvā prakse ir šāda:

a)   Ārvalstnieki, kurus izmitina privātpersona

Pierādījumu iztikas līdzekļu esamībai var nodrošināt garantijas vēstule, ko parakstījusi persona, kura izmitina ārvalstnieku Beļģijā, un ko apliecinājusi šīs personas dzīvesvietas pašvaldības iestāde.

Saistību deklarācija ietver ārvalstnieka uzturēšanās, veselības aprūpes, izmitināšanas un repatriācijas izmaksas gadījumā, ja ārvalstnieks nav spējīgs samaksāt, lai nodrošinātu, ka šīs izmaksas nav jāsedz valsts iestādēm. Deklarācija ir jāparaksta maksātspējīgai personai, kurai gadījumā, ja šī persona ir ārvalstnieks, ir uzturēšanās atļauja vai dzīvesvietas atļauja.

Ja vajadzīgs, ārvalstniekam var pieprasīt iesniegt pierādījumu personisko līdzekļu esamībai.

Ja ārvalstnieka rīcībā nav nekādu pierādījumu finanšu esamībai, viņam jābūt pieejamiem aptuveni EUR 38 katrai plānotās uzturēšanās dienai.

b)   Ārvalstnieki, kuri dzīvo viesnīcā

Ja ārvalstnieks nespēj sniegt pierādījumu finanšu esamībai, viņam jābūt pieejamiem aptuveni EUR 50 katrai plānotās uzturēšanās dienai.

Vairumā gadījumu attiecīgajai personai papildus ir jāuzrāda biļete (lidmašīnas biļete), kas ļauj tai atgriezties savā izcelsmes vai dzīvesvietas valstī.

ČEHIJA

Ieteicamā līdzekļu summa ir noteikta likumā Nr. 326/1999 Sb. “Par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā” un dažu likumu grozījumos.

Saskaņā ar likuma “Par ārvalstnieku uzturēšanos Čehijas Republikas teritorijā” 5. sadaļu pēc policijas pieprasījuma ārvalstniekam ir pienākums uzrādīt dokumentu, kas apliecina, ka viņam/viņai ir pieejami līdzekļi, lai sedz uzturēšanos valsts teritorijā (13. sadaļa), vai apstiprinātu ielūgumu, kas nav izdots agrāk kā 90 dienas pirms datuma, kad to apliecinājusi policija (15. un 180. sadaļa).

Likuma 13. sadaļā ir noteikts:

un 15. sadaļā ir noteikts:

“Ielūgums

Ielūgumā persona, kas ielūdz ārvalstnieku, apņemas segt izmaksas:

a)	par ārvalstnieka uzturēšanos visā viņa uzturēšanās laikposmā valsts teritorijā līdz brīdim, kad viņš izbrauc no valsts;

b)	par ārvalstnieka izmitināšanu visā viņa uzturēšanās laikposmā valsts teritorijā līdz brīdim, kad viņš izbrauc no valsts;

c)	par veselības aprūpes nodrošināšanu ārvalstniekam visā viņa uzturēšanās laikposmā valsts teritorijā līdz brīdim, kad viņš izbrauc no valsts, un saistībā ar ārvalstnieka pārvešanu slimības gadījumā vai viņa mirstīgo atlieku pārvešanu;

d)	kas rodas policijai saistībā ar ārvalstnieka uzturēšanos valsts teritorijā un izbraukšanu no valsts administratīvas izraidīšanas gadījumā.”

DĀNIJA

Saskaņā ar Dānijas likumu par ārvalstniekiem ārvalstniekam, kas ieceļo Dānijas teritorijā, ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem iztikai un atpakaļceļam.

Katrā atsevišķā gadījumā tas ir robežas šķērsošanas vietas robežkontroles dienestu uzdevums — noteikt, vai iztikas līdzekļi ir pietiekami, veicot ārvalstnieka ekonomiskās situācijas īpašu novērtējumu, ņemot vērā informāciju par ārvalstnieka iespējām attiecībā uz izmitināšanu un atpakaļceļu.

Lai noteiktu, vai ārvalstniekam ir pietiekami līdzekļi, administrācija ir noteikusi atbilstīgu iztikas līdzekļu summu – DKK 350 katram 24 stundu uzturēšanās laikposmam. Šī ir summa, kurai ir jābūt ārvalstnieka rīcībā.

Turklāt ārvalstniekam ir jāspēj pierādīt, ka viņam ir pietiekami līdzekļi atpakaļceļam, piemēram, atpakaļceļa biļetes veidā.

VĀCIJA

Saskaņā ar 15. panta 2. punktu 2004. gada 30. jūlija Aktā par uzturēšanos pie robežas ārvalstniekam var liegt ieceļot, ja viņš neatbilst ieceļošanas prasībām dalībvalsts teritorijā atbilstīgi Šengenas Konvencijas 5. pantam. Piemēram, ja ārvalstniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, vai ja viņš nevar likumīgi iegūt nepieciešamos līdzekļus, lai samaksātu par savu uzturēšanos, tostarp par atpakaļ braucienu uz savu izcelsmes valsti vai trešo valsti, kurā viņam ir uzturēšanās atļauja, kas dod viņam tiesības šajā valstī atgriezties.

Katrai dienai nav noteikti obligātie atsauces apjomi. Taču robežkontroles darbiniekiem katra situācija jāizskata atsevišķi. Būtu jāņem vērā ārvalstnieka personīgā situācija, kā, piemēram, brauciena veids un mērķis, uzturēšanās ilgums, tas, vai viņš apciemo radus vai draugus, kā arī uzturēšanās izmaksas.

Ja trešās valsts valstspiederīgais nevar pierādīt šādu apstākļu esamību vai vismaz sniegt ticamus apstiprinājumus, viņa rīcībā būtu jābūt EUR 45 dienā. Tāpat ir arī nepieciešams nodrošināt, ka trešās valsts valstspiederīgais var atgriezties vai turpināt savu braucienu. Kā pierādījums tam, piemēram, var būt turpceļa vai atpakaļceļa biļete.

Kā finanšu līdzekļu pierādījums var būt skaidra nauda, kredītkartes un čeki, kā arī:

—	tādas kredītiestādes izsniegtas likumīgas garantijas, kas pilnvarota darboties Vācijas Federatīvajā Republikā,

—	garantijas vēstule no personas, pie kuras ārvalstnieks apmetīsies,

—	telegrāfisks naudas pārvedums,

—	uzņēmējvalsts vai trešās personas garantijas depozīts par uzturēšanos atbildīgajā imigrācijas iestādē,

—	finansiāla atbalsta saņemšanas deklarācija.

Ja ir iemesls apšaubīt ārvalstnieka neskaidrās naudas likviditāti, šī lieta būtu jāizskata pirms ieceļošanas.

IGAUNIJA

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem, ārvalstnieks, kas Igaunijā ierodas bez ielūguma vēstules, ieceļojot valstī, pēc robežsardzes amatpersonas pieprasījuma sniedz pierādījumu, ka viņam pietiek naudas līdzekļu, lai segtu ar uzturēšanos un izbraukšanu no Igaunijas saistītos izdevumus. Par pietiekamiem katrai atļautās uzturēšanās dienai tiek uzskatīti naudas līdzekļi, kuru daudzums atbilst Republikas valdības noteiktās minimālās mēnešalgas reizinājumam ar 0,2, t. i., 600 EEK.

Pretējā gadījumā persona, kas ārvalstnieku uzaicinājusi, uzņemas pilnu atbildību par izmaksām, kas saistītas ar ārvalstnieka uzturēšanos Igaunijā un izbraukšanu no valsts.

GRIEĶIJA

Valdības 1992. gada 11. janvāra dekrētā Nr. 3011/2/1f ir noteikta iztikas līdzekļu summa, kurai ir jābūt ārvalstnieku — izņemot Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgo — rīcībā, ja tie vēlas ieceļot Grieķijas teritorijā.

Atbilstīgi minētajam valdības dekrētam summa valūtā, kas ļauj ārvalstniekiem, kuri nav Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgie, ieceļot Grieķijā, ir EUR 20 vai līdzvērtīga summa ārvalsts valūtā katrai personai par katru dienu, un minimālā pieļaujamā kopsumma ir EUR 100.

Katrai dienai nepieciešamo summu ārvalsts valūtā samazina par 50 % ārvalstnieka nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem.

Tiem trešo valstu valstspiederīgiem, kuras nav Kopienas dalībvalstis un kuras uzliek pienākumu Grieķijas valstspiederīgajiem uz robežas mainīt valūtu, arī piemēro šādu pienākumu atbilstīgi savstarpības principam.

SPĀNIJA

Ārvalstniekiem ir jāpierāda, ka viņiem ir vajadzīgie iztikas līdzekļi. Minimālā summa ir šāda:

a)

izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanos Spānijā: EUR 30 vai līdzvērtīga summa ārvalsts valūtā, reizināta ar Spānijā plānotās uzturēšanās dienu skaitu un ar ģimenes locekļu skaitu, kuri ceļo kopā ar attiecīgo personu. Neatkarīgi no plānotā uzturēšanās ilguma minimālā summa, par kuru jāiesniedz pierādījums, ir EUR 300 vienam cilvēkam.

b)	izmaksas, kas saistītas ar atgriešanos izcelsmes valstī vai tranzītu caur trešām valstīm: biļete vai biļetes, kur norādīts personas vārds, kas nav nododama citai personai un lietojama konkrētā datumā ar plānoto transporta līdzekli.

Ārvalstniekiem jāpierāda, ka viņiem ir iepriekš minētie iztikas līdzekļi, uzrādot skaidru naudu, ja viņiem tāda ir, apstiprinātus čekus, ceļotāju čekus, kvītis, akreditīvus vai izziņu no bankas, kas apliecina, ka viņu rīcībā ir šie līdzekļi. Ja šādu dokumentu nav, var uzrādīt jebkuru citu papildu dokumentu, ko atzīst Spānijas robežpolicijas iestādes.

FRANCIJA

Pietiekamu iztikas līdzekļu pamatsumma ārvalstnieka plānotajam uzturēšanās ilgumam vai tranzītam caur Franciju uz gala mērķi trešā valstī ir līdzvērtīga Francijas minimālajai algai (SMIC), ko aprēķina katru dienu pēc konkrētā gada 1. janvārī noteiktā koeficienta.

Šo summu regulāri pārskata, par pamatu ņemot Francijas dzīves dārdzības indeksu:

—	automātiski, ja mazumtirdzniecības cenu indekss palielinās par vairāk nekā 2 %,

—	ar valdības lēmumu pēc apspriešanās ar kolektīvā ieguldījuma valsts komisiju, lai panāktu palielinājumu, kas ir lielāks par mazumtirdzniecības cenu indeksa pieaugumu.

2005. gada 1. jūlijāSMIC dienas summa (minimālā darba alga) ir EUR 56,20 dienā.

Personām, kurām ir izmitināšanas apliecinājums (“attestation d'accueil”), ir jābūt minimālajai pieļaujamai naudas summai, kas līdzvērtīga pusei no SMIC, lai uzturētos Francijā. Šī summa tādējādi ir EUR 28,10 dienā.

ITĀLIJA

1998. gada 28. jūlija“Konsolidēto noteikumu, kas reglamentē imigrāciju un ārvalstnieku statusu” Nr. 286 4. panta 3. punktā paredzēts, ka Itālija saskaņā ar saistībām, ko valsts ir uzņēmusies atbilstīgi īpašiem starptautiskiem nolīgumiem, ļauj ieceļot savā teritorijā ārvalstniekiem, kuri var pierādīt, ka viņiem ir piemēroti dokumenti, ar ko apliecina viņu uzturēšanās nolūku un apstākļus, un ka viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi, lai segtu ar uzturēšanos un — izņemot gadījumu, ja ir izsniegta uzturēšanās atļauja darba vajadzībām — ar atgriešanos izcelsmes valstī saistītās izmaksas. Iztikas līdzekļi ir definēti iekšlietu ministra attiecīgā direktīvā. Ārvalstniekiem, kas neatbilst šīm prasībām vai kurus uzskata par draudu valsts drošībai vai sabiedriskai kārtībai Itālijā vai kādā citā valstī, ar kuru Itālija ir parakstījusi līgumu par kontroles atcelšanu uz iekšējām robežām un personu brīvu pārvietošanos, ir aizliegts ieceļot Itālijā atbilstīgi šajos līgumos paredzētiem ierobežojumiem un izņēmumiem.

Konkrētajā direktīvā, kas izdota 2000. gada 1. martā un kuras nosaukums ir “Ar ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos valsts teritorijā saistīto iztikas līdzekļu definīcija”, paredzēts, ka:

—	iztikas līdzekļu pieejamību var pierādīt, uzrādot valūtu vai līdzvērtīgus čekus vai bankas garantijas, vai apdrošināšanas polises, ar ko garantē maksājumu, dokumentus, kas apliecina pakalpojumu priekšapmaksu, vai dokumentus, ar kuriem pierāda pieejamus ienākumu avotus valsts teritorijā,

—	direktīvā paredzētās naudas summas reizi gadā ir jāpārskata pēc tam, kad ir piemēroti ar ISTAT sniegto gada vidējo variāciju saistītie parametri, un jāpārrēķina, balstoties uz vispārējo patēriņa cenu indeksu pārtikas produktiem, dzērieniem, transporta un izmitināšanas pakalpojumiem,

—	ārvalstniekam ir jānorāda, ka viņam ir nodrošināta piemērota izmitināšana Itālijas teritorijā un ka viņa rīcībā ir repatriācijai vajadzīgā summa; ārvalstnieks var uzrādīt arī atpakaļceļa biļeti,

—	minimālais iztikas līdzekļu daudzums vienai personai, kas vajadzīgs, lai saņemtu vīzu un ieceļotu Itālijas teritorijā tūrisma nolūkā, ir noteikts saskaņā ar “A” tabulu (sk. zemāk).

“A” TABULA

Tabula, pēc kuras nosaka iztikas līdzekļu daudzumu, kas vajadzīgs, lai ieceļotu itālijas teritorijā tūrisma nolūkā

Ceļojuma ilgums	Ceļotāju skaits
	Viens ceļotājs	Divi vai vairāki ceļotāji
	euro	euro
1 līdz 5 dienas kopējā noteiktā summa	269,60	212,81
6 līdz 10 dienas summa dienā katram	44,93	26,33
11 līdz 20 dienas noteiktā summa	51,64	25,82
+ summa dienā katram	36,67	22,21
vairāk nekā 20 dienas noteiktā summa	206,58	118,79
+ summa dienā katram	27,89	17,04

KIPRA

Saskaņā ar Noteikumiem par ārvalstniekiem un imigrāciju (Noteikumi (9(2)(B)) lēmumu par ārvalstnieku ieceļošanu, lai īslaicīgi uzturētos Republikā, pieņem pie robežām strādājošie imigrācijas dienesta darbinieki saskaņā ar savām pilnvarām, ko īsteno vai nu atbilstīgi vispārējām vai īpašām iekšlietu ministra instrukcijām, vai arī atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem Imigrācijas dienesta amatpersonas uz robežas katrā atsevišķā gadījumā lemj par ieceļošanu, ņemot vērā uzturēšanās nolūku un ilgumu, iespējamo viesnīcas rezervāciju vai tādu personu viesmīlību, kas parasti dzīvo Kiprā.

LATVIJA

Saskaņā ar Imigrācijas likumu, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā, ārvalstniekam ir jāpierāda, ka viņam ir nepieciešamie iztikas līdzekļi.

Vajadzīgas šādas summas:

—	LVL 10 dienā, ja uzaicinātājs nodrošina ārzemniekam izmitināšanu un izmitināšanai nav vajadzīgi papildu līdzekļi,

—	ja ārzemnieks ir rezervējis vietu viesnīcā, iztikas līdzekļus aprēķina, pamatojoties uz viesnīcas maksu un ņemot vērā, ka kopējā dienas un izmitināšanas maksa ir vismaz LVL 30 dienā.

Ja elektroniskajā informācijas sistēmā — ielūgumu datu bāzē — ir informācija, ka uzaicinātājs vai jebkura cita persona segs ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā saistītos izdevumus, ārzemniekiem nav jāiesniedz dokumenti, ar ko apliecina vajadzīgo iztikas līdzekļu pieejamību.

LIETUVA

Saskaņā ar likumu par ārvalstnieku tiesisko statusu, ārvalstniekam, kas ieceļo Lietuvas Republikas teritorijā, vajadzības gadījumā ir jāpierāda, ka viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi vai šo līdzekļu avoti, lai uzturētos Lietuvas Republikā, atgrieztos savā valstī vai dotos tālāk uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.

Lai noteiktu, vai ārvalstniekam ir pietiekami iztikas līdzekļi, Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija ir noteikusi attiecīgas finanšu līdzekļu summas katram 24 stundu laikposmam, kurām ir jābūt ārvalstnieka rīcībā: proti, 550 LTL – ārvalstniekam, kas ir tiesīgs saņemt Lietuvas Republikas uzturēšanās atļauju, un 275 LTL – viņa ģimenes locekļiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem.

Iekšlietu ministra un ārlietu ministra Rīkojumā Nr. 1V-280/V-109, ko izdeva 2004. gada 2. septembrī, ir noteikta iztikas līdzekļu summa, kurai jābūt ārvalstnieka rīcībā, ieceļojot Lietuvā, un tā atbilst EUR 40 dienā.

LUKSEMBURGA

Luksemburgas tiesību aktos nav paredzēta pamatsumma, ko var pieprasīt uzrādīt robežkontroles dienesti. Amatpersona, kas veic pārbaudi, katrā atsevišķā gadījumā lemj, vai ārvalstniekam, kas ieradies uz robežas, ir pietiekami iztikas līdzekļi. Tādēļ amatpersona jo īpaši ņem vērā uzturēšanās nolūku un izmitināšanas veidu.

UNGĀRIJA

Pamatsumma ir noteikta tiesību aktos par ārvalstnieku uzraudzību: saskaņā ar iekšlietu ministra Dekrētu Nr. 25/2001 (XI. 21.) pašlaik, lai ieceļotu, katru reizi ir vajadzīgi vismaz HUF 1 000.

Saskaņā ar Ārvalstnieku likuma (2001. gada XXXIX likums par ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos) 5. pantu, ieceļošanas un uzturēšanās iztikas līdzekļu esamību var apliecināt, uzrādot:

—	Ungārijas valūtu vai ārvalstu valūtu, vai bezskaidras naudas maksājumu līdzekļus (piem., čeku, kredītkarti u. c.),

—

derīgu ielūguma vēstuli, ko izsniedzis Ungārijas valstspiederīgais vai ārvalstnieks, kam ir uzturēšanās atļauja vai dzīvesvietas atļauja, vai juridiska persona, ja persona, kas ielūdz ārvalstnieku, apņemas segt ar izmitināšanu, dzīvošanu, veselības aprūpi un atgriešanos (repatriāciju) saistītos izdevumus. Ielūguma vēstulei ir jāpievieno ārvalstnieku uzraudzības iestādes oficiāla piekrišana,

—	apstiprinājums ar ceļojumu aģentūras starpniecību rezervētai un iepriekš samaksātai ēdināšanai un dzīvošanai (ceļazīmes veidā),

—	jebkuru citu ticamu pierādījumu.

MALTA

Praksē nodrošina to, lai personu, kas ieceļo Maltā, rīcībā ir ne mazāk kā MTL 20 katrai uzturēšanās dienai.

NĪDERLANDE

Šobrīd summa, ko robežkontroles dienestu amatpersonas uzskata par pamatsummu, pārbaudot iztikas līdzekļus, ir EUR 34 vienam cilvēkam dienā.

Šo kritēriju piemēro elastīgi, jo vajadzīgo iztikas līdzekļu summu nosaka, balstoties uz plānoto uzturēšanās ilgumu, apmeklējuma iemesliem un konkrētā cilvēka personisko situāciju.

AUSTRIJA

Atbilstīgi Ārvalstnieku likuma 41. panta 2. punktam ārvalstniekiem pie robežas liedz ieceļošanu, ja tiem Austrijā nav vietas, kur uzturēties, un nav pietiekamu iztikas līdzekļu, lai segtu uzturēšanās un atgriešanas izmaksas.

Tomēr attiecībā uz ieceļošanu nav noteikta pamatsumma. Lēmumus pieņem katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no uzturēšanās iemesliem, veida un ilguma. Par pierādījumu var atzīt skaidru naudu un atkarībā no konkrētiem apstākļiem ceļotāju čekus, kredītkartes, banku garantijas vēstules un garantijas vēstules no Austrijā dzīvojošām maksātspējīgām personām.

POLIJA

Summas, kas vajadzīgas robežas šķērsošanai, ir noteiktas iekšlietu un pārvaldes ministra 2003. gada 29. septembra Rīkojumā par naudas līdzekļiem to izdevumu segšanai, kas saistīti ar Polijas Republikas robežu šķērsojošo ārvalstnieku ieceļošanu, tranzītu, uzturēšanos un izceļošanu, un par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz dokumentiem, kas apliecina tādus līdzekļus. (Dz.U. 2002, Nr. 178, poz. 1748 un Nr. 232, poz. 2341).

Iepriekš minētajā aktā paredzētās summas ir šādas.

—	PLN 100 katrai uzturēšanās dienai personām, kas vecākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā PLN 500 vai tās ekvivalents ārvalstu valūtā,

—	PLN 50 katrai uzturēšanās dienai personām, kas jaunākas par 16 gadiem, bet ne mazāk kā PLN 300 vai tās ekvivalents ārvalstu valūtā,

—	PLN 20 vienai uzturēšanās dienai, bet ne mazāk kā PLN 100 vai tās ekvivalents ārvalstu valūtā personām, kas piedalās tūrisma ceļojumos, jauniešu nometnēs, sporta sacensībās, vai personām, kuru izdevumi Polijā ir segti vai kuras ierodas veselības uzlabošanai sanatorijās,

—	PLN 300 vai tās ekvivalents ārvalstu valūtā personām, kas ir vecākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nav ilgāka par 3 dienām (kopā ar tranzītu),

—	PLN 150 vai tās ekvivalents ārvalstu valūtā personām, kas ir personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem un kuru uzturēšanās Polijā nav ilgāka par 3 dienām (kopā ar tranzītu).

Ārvalstniekiem ir jāpierāda, ka viņiem ir minētie iztikas līdzekļi, vai nu uzrādot skaidru naudu, vai uzrādot:

—	ceļotāju čeku vai kredītkarti,

—	Polijas bankas izsniegtu likumīgas garantijas vēstuli (kas apstiprina šo līdzekļu esamību),

—	personas, pie kuras ārvalstnieks apmetīsies, garantijas vēstuli,

—	biļeti, kas tās īpašniekam ļauj ceļot uz savu izcelsmes valsti vai kādu citu valsti,

—	dokumentu, kas ļauj tā turētajam izmantot attiecīgai personai piederošu transporta līdzekli.

Turklāt ārvalstnieka, kas ieceļo Polijas Republikas teritorijā, rīcībā ir jābūt PLN 300 medicīnisko izmaksu segšanai par katru uzturēšanās dienu vai tās ekvivalentam ārvalstu valūtā. Dokumenti, kas var apliecināt, ka ārvalstniekam ir vajadzīgie finanšu līdzekļi medicīnas izdevumu segšanai:

—	ielūguma oriģināls,

—	apdrošināšanas polise, kas ir derīga Polijas teritorijā.

Ārvalstnieka, kas ieceļo valstī nolūkā mācīties vai turpināt mācības, piedalīties zinātniskā izpēte vai apmācībā, rīcībā ir jābūt šādām summām:

—	PLN 1 600 vai tās ekvivalentam ārvalstu valūtā izmitināšanas un ēdināšanas izmaksu segšanai pirmo 2 mēnešu uzturēšanās laikposmā Polijas Republikā;

—	PLN 300 vai tās ekvivalentam ārvalstu valūtā medicīnas izdevumu segšanai katrai uzturēšanās dienai viena mēneša laikposmā, sākot ar ieceļošanas dienu.

PORTUGĀLE

Ja ārvalstnieki vēlas ieceļot Portugālē, viņu rīcībā jābūt šādām summām:

—	EUR 75 – katrai ieceļošanas reizei,

—	EUR 40 – katrai valsts teritorijā pavadītai dienai.

Ārvalstniekus, kas var pierādīt, ka viņiem ir garantēta ēdināšana un izmitināšana visā viņu uzturēšanās laikposmā, var atbrīvot no prasības uzrādīt iepriekšminētās summas.

SLOVĒNIJA

Saskaņā ar 7. pantu noteikumos par kārtību, kādā ārvalstniekiem liedz ieceļošanu, nosacījumiem vīzu izsniegšanai robežas šķērsošanas vietās, nosacījumiem vīzu izsniegšanai humānu apsvērumu dēļ un vīzu anulēšanas procedūru (Official Gazette of the Republic of Slovenia [Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis], Nr. 2/01; turpmāk “Noteikumi”), ārvalstniekam pirms ieceļošanas valstī un pēc policijas amatpersonas pieprasījuma ir jāsniedz informācija par to, kā tas nodrošinās ar iztiku un atgriešanos mītnes valstī vai tālāku ceļojumu uz trešo valsti saistītos līdzekļus laikposmā, kurā ārvalstnieks uzturēsies Slovēnijas Republikā.

Lai pienācīgi pierādītu vajadzīgo iztikas līdzekļu esamību, ārvalstniekam ir jāuzrāda noteiktā summa skaidrā naudā vai ceļotāju čeki, starptautiski atzītas debetkartes vai kredītkartes, akreditīvi vai jebkurš cits ticams pierādījums šādu līdzekļu esamībai Slovēnijas Republikā.

Lai pienācīgi pierādītu iespēju atgriezties savā mītnes valstī vai ceļot uz trešo valsti, ārvalstniekam ir jāuzrāda vai nu samaksātas ceļojuma biļetes, vai ceļojuma izdevumu segšanai pietiekami līdzekļi.

Pietiekamo skaidras naudas summu iegūst, reizinot dienas iztikas līdzekļu summu ar to dienu skaitu, ko ārvalstnieks uzturas Slovēnijas Republikā. Ja ārvalstniekam nav nodrošināti iztikas līdzekļi (ģimene, tūrisma ceļazīme ar samaksātu izmitināšanu u. tml.), dienas iztikas līdzekļi ir noteikti EUR 70 apmērā, konvertējot SIT atbilstīgi attiecīgā dienā spēkā esošam valūtas maiņas kursam.

Noteiktais līdzekļu daudzums nepilngadīgiem, ko pavada vecāki vai aizbildņi, ir 50 % no iepriekšējā rindkopā noteiktās summas.

SLOVĀKIJA

Saskaņā ar likuma Nr. 48/2002 Z. z. par ārvalstnieku uzturēšanos 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ārvalstniekam pēc pieprasījuma ir obligāti jāpierāda, ka katrai uzturēšanās dienai viņam ir vajadzīgie finanšu līdzekļi konvertējamā valūtā, kas atbilst vismaz pusei no likumā Nr. 90/1996 Z. z. par minimālo darba algu (ar grozījumiem) paredzētās minimālās darba algas. Ārvalstniekam, kas jaunāks par 16 gadiem, ir obligāti jāpierāda, ka viņam ir uzturēšanās nolūkam vajadzīgie finanšu līdzekļi, kuru daudzums ir puse no minētās summas.

Summa, kas atbilst minimālajai darba algai Slovākijā, pašlaik ir SKK 6 900.

SOMIJA

Saskaņā ar Ārvalstnieku aktu (Nr. 301/2004, 11. punkts) ārvalstnieks ieceļojot pierāda, ka viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi, lai segtu izmaksas plānotās uzturēšanās laikā un varētu atgriezties izceļošanas valstī vai tranzītā doties uz trešo valsti, kurā viņam ir atļauts iebraukt, vai arī to, ka viņš tādus līdzekļus var iegūt likumīgi. Lēmumu par to, vai ārvalstniekam ir pietiekami iztikas līdzekļi, pieņem katrā konkrētā gadījumā. Papildus līdzekļiem vai biļetēm, kas vajadzīgi izbraukšanai, kā arī miteklim uzturēšanās laikā, ir vajadzīgi aptuveni EUR 30 dienā, atkarībā no mitekļa un iespējama sponsora.

ZVIEDRIJA

No 2006. gada 1. oktobra robežu šķērsošanas pamatsumma Zviedrijas tiesību aktos ir paredzēta SEK 370 apmērā dienā.

ISLANDE

Saskaņā ar Islandes tiesību aktiem, ārvalstniekiem ir jāpierāda, ka viņiem pietiek naudas, lai nodrošinātu savas vajadzības Islandē un atgrieztos. Praksē atsauces summa ir ISK 4 000 vienai personai. Ja uzturēšanās izdevumus sedz trešā persona, summu samazina uz pusi. Minimālā pieļaujamā kopsumma ir ISK 20 000 katrai ieceļošanas reizei.

NORVĒĢIJA

Saskaņā ar Norvēģijas Imigrācijas likuma 27. panta d) daļu, ikvienam ārvalsts valstspiederīgam, kas nevar pierādīt, ka viņam ir pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Karalistē un atgrieztos, vai ka viņš var rēķināties ar šādiem līdzekļiem, pie robežas var liegt ieceļot.

Summas, ko uzskata par vajadzīgām, nosaka individuāli, un lēmumus pieņem katrā konkrētā gadījumā. Ņem vērā uzturēšanās ilgumu, to, vai ārvalsts valstspiederīgais apmetīsies pie ģimenes vai draugiem, vai viņam ir atpakaļceļa biļete un vai par uzturēšanos ir dota garantija (NOK 500 dienā uzskata par pietiekamu summu ieceļotājiem, kas neapmetas pie radiniekiem vai draugiem).

---