Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006SC0866

Projekts Komisijas regula (EK, Euratom) ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

/* SEC/2006/0866 galīgā redakcija */

Please be aware that this draft act does not constitute the final position of the institution.

52006SC0866

Projekts Komisijas regula (EK, Euratom) ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam /* SEC/2006/0866 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.7.2006

SEC(2006) 866 galīgā redakcija

Projekts

KOMISIJAS REGULA (EK, Euratom)

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Procedūra

Komisija 2006. gada 18. maijā apstiprināja grozīto priekšlikumu par Finanšu regulas (FR) pārskatīšanu[1] iekļaujot tajā lielu daļu citu iestāžu atzinumu un ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izteiktās bažas. Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot noteikumu efektivitāti un pārredzamību, lai panāktu labāku līdzsvaru starp izmaksu kontroli un iesaistītajiem finansiālajiem riskiem, saglabājot augstu Kopienas līdzekļu aizsardzības līmeni.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošās FR 184. pantu, ja Parlaments pieprasīs, būs jāīsteno saskaņošanas procedūra starp Padomi un Parlamentu, pirms Padome pieņems pārskatīto FR galīgajā redakcijā. Ir jāpanāk ātra vienošanās par FR 2006. gadā, lai grozījumi un jaunās paaudzes izdevumu programmas varētu stāties spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Lai paātrinātu likumdošanas procesu, Komisija šobrīd īsteno iniciatīvu iesniegt projektu regulai, ar kuru groza Regulu Nr. 2342/2002, ar ko paredz FR īstenošanas noteikumus (ĪN), un sniegt konsultācijas citām iestādēm par ierosinātajiem grozījumiem ĪN.

Šī priekšlikuma projekts attiecas uz tiem grozījumiem ĪN, kurus var izdarīt tikai pēc tam, kad veiktas izmaiņas FR, t.i., uz grozījumiem „saistībā” ar FR pārskatīšanu. Tā pamatā ir Komisijas dienestu darba dokuments[2] par saistītajiem ĪN, kuru iesniedza 2005. gada oktobrī un nosūtīja pārējām iestādēm informācijai. Turklāt šajā projektā ir ņemti vērā tie grozījumi FR, par kuriem nobalsoja Eiropas Parlaments un kas būtībā ir saistīti ar ĪN. Lai dotu iespēju arī citām iestādēm izteikt savu viedokli par minētajiem grozījumiem, izmaiņas, kas izriet no šiem EP grozījumiem, ir iekļautas šajā priekšlikuma projektā, kaut arī formāli tiem nav nepieciešama iepriekšēja izmaiņu izdarīšana FR.

Ja Finanšu regulas pārskatīšanas process noritēs sekmīgi un Padome pieņems pārskatīto Finanšu regulu rudens sākumā, un iestādes vienlaicīgi sniegs savu viedokli par šo regulas projektu, Komisija varēs ņemt vērā šos viedokļus un pieņemt regulu par „saistītajiem” ĪN galīgajā redakcijā 2006. gada otrajā pusē. Cerams, ka tas tiks paveikts laicīgi, lai dienesti paspētu sagatavoties likumdošanas izmaiņu piemērošanai. Tādējādi visu jauno finanšu noteikumu paketi varēs piemērot no 2007. gada janvāra.

2. IEROSINāTIE GROZīJUMI

2.1. Budžeta principi – iepriekšēja finansējuma nestie procenti

Attiecībā uz budžeta vienotības principu ir jāturpina pilnveidot jaunos noteikumus, kas ierosināti FR 5.a pantā par iepriekšēja finansējuma nesto procentu atgūšanu . Pirmkārt, iepriekšēja finansējuma summa, kas uzskatāma par ievērojamu summu, kuru pārsniedzot jāatgūst procenti saskaņā ar FR ( de minimis noteikumiem), parasti ir EUR 50 000, bet ārējiem darījumiem – EUR 250 000 (3. pants), ņemot vērā šiem darījumiem raksturīgās iezīmes un nevalstisko organizāciju (NVO) būtisku iesaistīšanu to īstenošanā. Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu gadījumā šo robežlielumu jāpalielina līdz EUR 750 000, lai ņemtu vērā finanšu vadības īpašo raksturu šajā jomā (piemēram, faktu, ka iepriekšējs finansējums sedz izdevumus, kas radušies vēl pirms dotācijas piešķiršanas).

Otrkārt, ierosinātie grozījumi FR (5.a pants) prasa, lai ĪN tiktu uzskaitīti gadījumi, kad, atkāpjoties no ierosinātā noteikuma, ka procenti atskaitāmi no galīgā maksājuma, iepriekšējā finansējuma procenti jāatgūst katru gadu, lai aizsargātu ES finanšu intereses. Uzkrāšanas princips grāmatvedībā prasa, lai nopelnītie ienākumi, ja tie ir nozīmīgi, tiktu atspoguļoti tajā saimnieciskajā gadā, kad tie radušies. Ņemot vērā iepriekšminēto un ievērojot dažādās stratēģijas, ko īstenojusi Komisija, tiek ierosināts noteikt robežlielumu EUR 750 000 apmērā (ĪN 4. pants).

Attiecībā uz norēķinu vienības principu 7. panta 1. punktā ir iekļauts jauns noteikums, lai novērstu valūtas pārrēķinu būtisku ietekmi uz Eiropas Savienības līdzfinansējuma līmeni, kā prasīts Eiropas Parlamenta grozījumā Nr. 32.

Attiecībā uz budžeta specifikācijas principu , ievērojot ierosinātās izmaiņas FR 22. un 23. pantā, dažos gadījumos pārvietojumiem, kas nepārsniedz 10% limitu no apropriācijām budžeta pozīcijā, piemēro elastīgāku procedūru nekā pārvietojumiem, kas pārsniedz šo 10% limitu. Jāprecizē 10% limita aprēķināšanas metode (17. pants). Vienlaicīgi 17. panta 1. punkts precizē dienu, no kuras sāk skaitīt termiņus saskaņā ar „paziņošanas procedūru”.

Pēc apspriešanās ar Palātu, Padomi un EP rīcības plānā integrētas kontroles struktūras ieviešanai ir noteikts pieļaujamais riska līmenis saistībā ar notikušo darījumu nelikumības un nepareizības riska pārvaldību. Finanšu regulā šis jēdziens ir definēts 30.a panta 3. punktā. Īstenošanas noteikumos ir precīzāk formulēta vispārējā struktūra, bet būs jāsniedz sīka informācija par kontroli saistībā ar pamatdokumentiem vai nozaru īstenošanas noteikumiem. Šis process tiks padziļināts, izmantojot iestāžu apspriedes, kas paredzētas Komisijas rīcības plāna integrētas kontroles struktūras ieviešanai 4. pasākumā[3]. Pārejas periods tiks paredzēts līdz 2009. gadam, lai vajadzības gadījumā pārskatītu finanšu pārskatus un/vai tiesību aktus.

2.2. Vadības metodes

ĪN jāgroza, lai, pamatojoties uz izmaiņām FR 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, noteiktu, ka netiešas centralizētas vadības izmantošana turpmāk jāattiecina ne tikai uz valstu publisko tiesību subjektiem, bet arī uz starptautiskām publiskā sektora organizācijām, KĀDP īpašajiem pārstāvjiem, kam uzticēta īpašu darbību vadība ārpolitikas un drošības politikas jomā, un trešo valstu struktūrām, kas nav ĪN 38. pantā minētās struktūras (ĪN 38., 39. un 41. pants). Lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses, personām, kam uzticēta īpašu darbību vadība ārpolitikas un drošības politikas jomā, jāievieš attiecīgās struktūras un procedūras, lai uzņemtos atbildību par līdzekļiem, ko tās pārvalda. (ĪN 39.a pants). Tas palīdzēs pilnveidot pašreizējo praksi. Vienlaikus, tā kā pārskatītajā FR ir atcelti valsts aģentūru izmantošanas ierobežojumi, jo īpaši nepieciešamība pēc pamatdokumenta, lai pilnvarotu to izmantošanu, ir jāatceļ arī daži ĪN iekļautie papildu ierobežojumi, piemēram, komitoloģijas procedūra, lai vienkāršotu un veicinātu valstu aģentūru izmantošanu. Taču tādos gadījumos Komisijai katru gadu jāinformē likumdevēja iestāde par deleģētajiem izpildes uzdevumiem un attiecīgajām struktūrām.

Attiecībā uz pārbaudēm, kas Komisijai jāveic, lai pārbaudītu dažādas vadības metodes, Komisija ierosināja iekļaut pārskatītajā FR minimālo pamatprasību kopumu, kas kopīgs gan netiešai, gan decentralizētai vadībai (56. pants). Šie noteikumi jāpapildina, lai paredzētu, ka attiecībā uz abiem šiem vadības modeļiem Komisija, pienācīgi ņemot vērā starptautiski atzītos standartus, var apstiprināt, ka iepirkuma procedūras, ko piemēro struktūras un iestādes, kas minētas FR 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā („valstu aģentūras”) un FR 166. panta 1. punkta a) apakšpunktā (trešās valstis), atbilst tās noteiktajām procedūrām.

Attiecībā uz dalītu vadību jaunajā 42.a pantā minētā pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkuma mērķis ir atvieglot analīzi, ko Komisija veic saistībā ar dalībvalstu revīzijas un kontroles pasākumiem, darot pieejamus attiecīgos revīzijas atzinumus un vadības deklarācijas par ES programmu finansējuma saņēmējiem dalītas vadības gadījumā.

Attiecībā uz kopēju vadību starptautiskajām organizācijām jāievēro iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas principi un jāiekļauj tie līgumos, kas noslēgti ar šīm organizācijām.

2.3. Finanšu dalībnieki

Jāpārstrukturē un jāvienkāršo 74. un 75. pants, neietekmējot to saturu. Saskaņā ar grozīto Komisijas priekšlikumu FR ĪN 75. pants paredz iespēju deleģētajam kredītrīkotājam nodot lietu finanšu pārkāpumu komisijai .

2.4. Parādu atgūšana

Attiecībā uz privilēģijām ierosinātie FR grozījumi (FR jaunais 73.a pants) ievieš principu, ka Kopienas prasījumiem ir tādas pašas privilēģijas valstu tiesību sistēmās kā dalībvalstu fiskālajiem prasījumiem („ekvivalences princips”, kas jau zināms saistībā ar EOTK)[4]. Tā kā valsts tiesību aktos privilēģijas saistībā ar dažādiem nodokļiem var būt sakārtotas prioritārā secībā, ir jānosaka, kuriem no tiem attiecīgi pielīdzināmi Kopienas prasījumi. Šķiet, ka šajā ziņā pievienotās vērtības nodoklis ir pietiekami viendabīgs visā ES, lai Kopiena varētu izmantot savas privileģētās tiesības vienlīdz efektīvi visās dalībvalstīs. Vienlaikus ir jāprecizē, ka preferenciāls režīms piemērojams arī kavējuma procentiem ĪN 86. panta nozīmē.

Ievērojot pareizas finanšu vadības un juridiskās noteiktības principus, ierosinātie FR grozījumi (jaunais FR 73.b pants) ievieš Kopienas parādiem un prasījumiem pret trešajām personām vispārēju piecu gadu noilguma termiņu , pēc kura beigām parādprasības tiek dzēstas. ĪN attiecīgi jāiekļauj sīki izstrādāti noteikumi par šā noilguma termiņa sākuma dienu un pamatojumu tā pārtraukšanai (85.c pants), pamatojoties galvenokārt uz dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem. Ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu pret uzņēmējiem, darbības, kas var pārtraukt noilguma periodu, ietver procesuālo rīcību, ko veic Kopiena vai trešās personas, kurām ir prasījums pret Kopienu.

2.5. Publiskais iepirkums un līgumi

Lai nodrošinātu pareizu finanšu vadību nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģijas izmaiņām, pamatlīgumos bez atkārtota atklāta konkursa izsludināšanas jāiekļauj noteikums par termiņa vidusposma pārskatu. Ja sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu izmaiņām vai tehnoloģijas attīstības prasībām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu nedrīkst izmantot un veic vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu, kā to prasa EP (Grozījums Nr. 80).

Jāsniedz informācija par konkrētiem līgumiem, kuru pamatā ir pamatlīgums , kā to prasa EP. Tālab informāciju par to konkrēto līgumu vērtību un saņēmējiem, kuru pamatā ir saimnieciskajā gadā noslēgts pamatlīgums, publicē līgumslēdzēja iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā līdz tā gada 31. martam, kurš seko šim saimnieciskajam gadam, ja noslēgtā konkrētā līguma vai konkrēto līgumu kopējais apjoms pārsniedz 158. pantā minētos robežlielumus.

Ņemot vērā EP grozījumus, līgumslēdzēja iestāde atkarībā no tās veiktās riska analīzes var nepieprasīt apliecinājumu , ka uz kandidātiem vai pretendentiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas rada pamatu izslēgšanai, attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 3 500, un ārējiem atbalstiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000.

Vajadzības gadījumā, ciktāl tas ir tehniski iespējams un rentabli, kā to prasa EP, līgumus, kuru vērtība ir vienāda ar 158. pantā minētajiem robežlielumiem vai lielāka, piešķir vienlaicīgi atsevišķu daļu veidā .

Līgumslēdzēja iestādei noraidītajiem pretendentiem jānorāda informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem , kā to prasa EP.

Ņemot vērā iestādes iespējas veikt iepirkumu procedūru kopā ar dalībvalsts līgumslēdzēja iestādi, ĪN jānosaka iepirkumu procedūra, kas piemērojama šādos gadījumos.

Lai nodrošinātu izslēgšanas gadījumu kopējās centrālās datubāzes pareizu pārvaldību, ĪN jānosaka kārtība, kādā izmantojama datubāze.

Ievērojot proporcionalitātes principu, uzņēmējus, uz kuriem attiecas kāds no FR minētajiem tiesiskas izslēgšanas gadījumiem, nedrīkst uz nenoteiktu laiku izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā. ĪN attiecīgi jāprecizē izslēgšanas ilguma kritēriji.

Ņemot vērā pārskatīto FR, attiecīgi jāpielāgo ĪN noteikumi par sodiem (ĪN 134.a pants).

Juridiskās noteiktības labad ĪN jāprecizē pārtraukuma procedūras piemērošanas kārtība un izņēmumi pirms līguma parakstīšanas. Turklāt, ņemot vērā pēdējo priekšlikumu direktīvai attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes palielināšanu valsts līgumu piešķiršanas jomā[5], ĪN jānosaka arī pārtraukuma procedūras piemērošanas kārtība valsts līgumu tiešas piešķiršanas gadījumā.

2.6. Dotācijas

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus FR 108. panta 2. un 3. punktā, lai precizētu, kas ir un kas nav dotācija, ir jādefinē daži kapitālā veikto ieguldījumu dalības veidi un riska instrumenti (ĪN 160.b pants). Turklāt ir jānosaka, kuri noteikumi sadaļā par dotācijām piemērojami šiem finansējuma veidiem. Attiecībā uz programmām, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus (piemēram, mazos un vidējos uzņēmumos (MVU)), īpaši attiecībā uz Kopienas ierosināto konkurētspējas pamatprogrammu, Kopiena veic iemaksas riska kapitāla un garantiju mehānismos, ko pārvalda finanšu iestādes.

Lai vienkāršotu dažu dotāciju veidu, īpaši mazo vai standartizēto dotāciju, pārvaldību, dotācijas jāpiešķir vai nu ar Komisijas lēmumu, vai ar rakstisku nolīgumu , kas noslēgts ar saņēmēju, kā minēts FR 108. pantā. Šādos gadījumos vienotības un konsekvences labad ikgadējās darba programmās nosaka, kurš juridiskais instruments tiks izmantots šim mērķim (160.e pants). Ir jāpielāgo daži panti, lai ņemtu vērā lēmumu ieviešanu dotāciju piešķiršanas procedūrās.

Attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiem un dotāciju nolīgumiem , Kopienas līgumu politika jāsaskaņo ar labāko starptautisko praksi, lai Kopienas tiesību aktus varētu piemērot visām līgumattiecībām, kur iestādes ir attiecīgo līgumu puses. Tālab kredītrīkotājiem savos iepirkumu līgumos un dotāciju nolīgumos obligāti jāiekļauj piemērojamā likuma norma, kas nosaka, ka pirmām kārtām piemērojami Kopienas tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, par kuriem puses ir vienojušās (ĪN 130., 164. pants). Tas ir jādara, lai ierosinājums pastiprināt atgūšanas iespējas stātos spēkā pilnībā.

Vienreizējos maksājumus un vienotās likmes nosaka, pamatojoties uz izmaksām vai izmaksu kategorijām, uz kurām tie attiecas un kuras ir noteiktas, izmantojot objektīvus kritērijus, piemēram, statistikas datus, lai iegūtu pamatotu apliecinājumu tam, ka vienreizējie maksājumi un vienotās likmes a priori neietver peļņu. Šos objektīvos elementus Komisija regulāri izvērtē un atjauno, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem (ĪN 165. panta 2. punkts). Turklāt liekas, ka ir lietderīgi nodrošināt pēckontroli, lai pārbaudītu, vai notikums, kas devis tiesības uz vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējumu, ir faktiski noticis. Ja šī kontrole atklāj, ka notikums nav noticis un līdz ar to saņēmējs ir nepareizi saņēmis maksājumu, Komisija ir tiesīga atgūt vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes finansējuma summu, bet saņēmēja nepatiesa apliecinājuma gadījumā par vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējumu uzlikt finansiālu sodu līdz 50% no vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes finansējuma summas (ĪN 165. panta 3. punkts).

Ir precizēti līdzfinansējuma noteikumi , īpaši vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējuma gadījumā (165.a pants).

Atbildot uz EP lūgumu, ir paredzēta iespēja pieņemt ikgadējo darba programmu sākumposmā, iepriekšējā gadā (166. pants).

Lai aizsargātu saņēmēju intereses un uzlabotu juridisko noteiktību, satura grozījumi uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos. Pieteikumu iesniedzējiem jāpiešķir papildu termiņš, ja šie grozījumi ir būtiski. Šiem grozījumiem piemēro tos pašus nosacījumus, ko piemēro uzaicinājuma publikācijai.

Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu izņēmumi, ko piemēro prasībai par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, pētniecības un attīstības jomā jāattiecina arī uz atkāpi, kas ir spēkā saskaņā ar dalības noteikumiem. Tas ļauj piešķirt dotācijas tieši saņēmējiem, ko noteikusi Komisija, par ļoti kvalitatīviem priekšlikumiem, ja šie priekšlikumi neattiecas uz attiecīgā saimnieciskā gada programmās paredzētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Ņemot vērā gūto pieredzi, jāievieš papildu atkāpe, lai iekļautu darbības ar īpašām raksturīgajām iezīmēm, kurām nepieciešama īstenotāja struktūra ar speciālām zināšanām un iestāžu vai administratīvajām pilnvarām, ko bez tām varētu kvalificēt kā monopolu ( de facto vai de jure ) (ĪN 168. pants).

Lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses, to saņēmēju pārstāvjiem , kuriem nav juridiskās personas statusa , jāpierāda, ka tie spēj darboties šo saņēmēju vārdā un ka to piedāvātais finansiālais nodrošinājums ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskās personas (ĪN 174.a pants).

Kā to prasa EP, lai informētu budžeta lēmējinstitūciju, Komisija katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai informāciju par dotāciju piešķiršanas procedūru.

Lai uzlabotu efektivitāti uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, Komisija pieteikumu iesniedzējiem sniedz informāciju un norādījumus par noteikumiem, kas piemērojami dotāciju piešķiršanai.

Lai noskaidrotu, kādas izmaksas uzskatāmas par attaisnotām attiecībā uz Kopienas finansējumu, jaunajā 172.a pantā ir iekļauts indikatīvs saraksts.

Attiecībā uz iepirkumu ir iekļauti noteikumi, lai paredzētu nosacījumus pieteikumu iesniegšanai, īpaši tiem pieteikumiem, kas iesniegti elektroniski.

Lai atvieglotu piešķiršanas procedūras pārvaldību , kā arī ievērojot pareizas finanšu vadības principu, ĪN skaidri jāparedz, ka uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus iespējams attiecināt tikai uz mērķa kategorijas saņēmējiem. Tādējādi Komisija, pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, varēs adresēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus noteiktas kategorijas vai noteiktu veidu vienībām, uz kurām attiecīgā programma attiecas visvairāk (ĪN 175.a pants). Kā piemēru var minēt mērķsadarbības plānus ārējās attiecībās, kur mērķorganizācijas ir dalībvalstu valsts pārvaldes iestādes, kurām jāīsteno mērķsadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm trešās valstīs un jādalās ar tām savās zināšanās un pieredzē.

Kā to prasa EP, lai iespējami īsā laikā informētu pieteikumu iesniedzējus par to pieteikumu iespējamo apstiprināšanu, iesniegšanas un novērtēšanas procedūru var sadalīt vairākos posmos , kas jau sākotnējā posmā ļauj noraidīt priekšlikumus, kuriem nav nekādu izredžu uz apstiprināšanu nākamajos posmos.

Saskaņā ar FR 114. panta 3. punkta noteikumiem ļoti neliela apjoma dotācijas tiek noteiktas, atsaucoties uz ĪN 129. panta 3. punktā minēto atsevišķā piedāvājuma iepirkumu summu (t.i., EUR 3 500).

Kā to prasa EP, lai uzlabotu priekšlikumu kvalitāti un palīdzētu pieteikumu iesniedzējiem, piešķiršanas procedūras laikā tiem var pieprasīt papildu informāciju, īpaši gadījumos, kad pieteikumos pieļautas acīmredzamas būtiskas kļūdas.

Attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem ir jānosaka robežlielums, kuru pārsniedzot pamatdokumentā nosaka, ka vienreizējā maksājuma vienotā summa ir EUR 25 000 (ĪN 181. pants). No otras puses, Komisijai jānosaka vienreizējo maksājumu vienotās summas, kas ir mazākas par EUR 25 000, kā arī vienotas likmes maksājumu summas.

Līgumi, kas saņēmējam jānoslēdz, lai īstenotu dotāciju, jāvienkāršo, lai atvieglotu pārvaldību saņēmējiem un Komisijai. Gadījumos, kad šie līgumi ir neliela apjoma līgumi, noteikumi, kas jāievēro saņēmējam, jāattiecina tikai uz to, kas ir noteikti vajadzīgs, tas ir, uz pareizas finanšu vadības principu un interešu konflikta neesamību. Kredītrīkotājam jāspēj noteikt papildu īpašās prasības lielāka apjoma līgumiem, par pamatu ņemot prasības, ko piemēro iestādēm saistībā ar līdzvērtīgiem līgumiem.

Finansiālu atbalstu trešām personām , ko var piešķirt Kopienas dotācijas saņēmējs, organizē tā, lai izslēgtu iespēju piemērot to patvaļīgi un lai tā kopējā summa nepārsniegtu EUR 100 000 (ĪN 184.a pants).

2.7. Uzskaite

Ir skaidri jānosaka statuss ziņojumam par budžeta un finanšu vadību (ĪN 185. pants), ko pievieno pārskatiem saskaņā ar FR 122. pantu, jo īpaši minot faktu, ka šis ziņojums nav saistīts ar FR 121. pantā minēto ziņojumu par budžeta izpildi.

2.8. Ārējie darījumi

Attiecībā uz dažiem Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta ( IPA ) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ( ENPI ) daudzgadu programmu elementiem, kas izmanto sadalītas saistības, Komisija ierosināja pārskatītajā FR 166. panta 3. punktā iekļaut „n + 4” noteikumu par atbrīvošanos no saistībām . Šis noteikums jāprecizē ĪN, īpaši attiecībā uz procedūru un sekām, kas izriet no automātiskas atbrīvošanās no saistībām.

Slepena iepirkuma procedūras iespējamība drošības nolūkos, kas tika ieviesta jau iepirkumam iestāžu vārdā ĪN 119. pantā un 127. pantā, šobrīd tiek attiecināta arī uz operacionālo iepirkumu ārējo attiecību jomā (ĪN 240. pants, 242. pants, 244. pants, 246. pants). Turklāt robežlielums sarunu procedūrai , pamatojoties uz atsevišķu piedāvājumu (darbības izdevumiem), ir palielināts no EUR 5 000 līdz EUR 10 000, lai paaugstinātu vadības elastīgumu (ĪN 241. pants, 243. pants, 245. pants).

2.9. Biroji

Ņemot vērā Eiropas starpiestāžu biroju un jo īpaši Oficiālo publikāciju biroja ( OPOCE ) īpašās problēmas, Komisija ierosināja paredzēt FR iespēju iestādēm deleģēt atbildīgā kredītrīkotāja pilnvaras šādu biroju direktoriem (FR 171. un 174.a pants). Lai īstenotu šo iespēju, jāprecizē vajadzīgie pasākumi (ĪN 258. pants un 258.a pants) un jānosaka, ka budžeta saistības joprojām ir katras iestādes pienākums, bet visas pārējās darbības iespējams deleģēt biroja direktoram.

2.10. Neatkarīgi eksperti

Attiecībā uz dažādu neatkarīgu ekspertu atlasi priekšlikumu un citu tehniskās palīdzības veidu izvērtēšanai jāformulē FR paredzētās vienkāršotās procedūras. Tajās jāparedz arī atklāta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšana, lai sastādītu piemēroto kandidātu sarakstu un veiktu ekspertu atlasi, pamatojoties uz kandidātu tehniskajām spējām, tādējādi izslēdzot diskriminācijas iespējamību.

Projekts

KOMISIJAS REGULA (EK, Euratom)

ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 25. jūnija Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[6], un jo īpaši tās 183. pantu,

apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Kopienu tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas ombudu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1) Saskaņā ar budžeta principiem, jo īpaši vienotības principu, Finanšu regulā noteiktās normas par iepriekšēja finansējuma nesto procentu atgūšanu jāiekļauj īstenošanas noteikumos. Tādējādi ir jāprecizē, kāda summa uzskatāma par ievērojamu summu. Ja šī summa noteiktos robežlielumus nepārsniedz, iepriekšējā finansējuma procenti Eiropas Kopienām nav maksājami. Jāprecizē arī gadījumi, kad iepriekšēja finansējuma nestie procenti atgūstami katru gadu, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses.

(2) Attiecībā uz specifikācijas principu ir precīzi jādefinē termiņu un procentuālo daļu limitu aprēķināšanas metodes, kas piemērojamas Komisijas un citu iestāžu apropriāciju pārvietojumiem. Turklāt, tā kā noteikumi par kārtību, kādā iestādes, izņemot Komisiju, veic pārvietojumus, ir konsolidēti jaunajā Finanšu regulā, īstenošanas noteikumos tos var svītrot.

(3) Attiecībā uz budžeta izpildes metodēm, īpaši netiešas centralizētas vadības gadījumā, ir jānosaka, ka personām, kam uzticēta īpašu darbību vadība saskaņā ar ES Līguma V sadaļu, ir jāievieš attiecīgās struktūras un procedūras, lai uzņemtos atbildību par līdzekļiem, ko tās pārvalda. Vienlaikus, tā kā pārskatītajā Finanšu regulā ir atcelta prasība par pamatdokumenta nepieciešamību iepriekšējai atļaujai izmantot valsts struktūras, kurām uzticēti publiski uzdevumi, ir jāatceļ arī īstenošanas noteikumos iekļautā norma par komitoloģijas procedūru.

(4) Attiecībā uz dalītu vadību jāprecizē Finanšu regulas 53.b pantā minētā pieejamo revīziju un deklarāciju gada kopsavilkuma saturs.

(5) Attiecībā uz kopēju vadību ir jāiekļauj īpaši noteikumi, kas nosaka to vienošanos saturu, ko Komisija noslēgusi sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām.

(6) Attiecībā uz finanšu dalībnieku atbildību ir jāprecizē tas, ka iestāde, kas ieceļ amatā, var pieprasīt finanšu pārkāpumu komisijas atzinumu par lietu, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz darbinieks saskaņā ar Finanšu regulas attiecīgajiem noteikumiem. Turklāt deleģētais kredītrīkotājs ir tiesīgs nodot jautājumu izskatīšanai finanšu pārkāpumu komisijā, ja viņš uzskata, ka ir izdarīts finanšu pārkāpums.

(7) Attiecībā uz parādu atgūšanu, pamatojoties uz Finanšu regulā ietverto principu, ka Kopienas prasījumiem ir tādas pašas privilēģijas valstu tiesību sistēmās kā dalībvalstu fiskālajiem prasījumiem, ir jānosaka, kuram nodoklim pielīdzināms Kopienas prasījums gadījumos, kad attiecīgā valsts fiskālo prasījumu prioritāro secību nosaka atkarībā no attiecīgā nodokļa.

(8) Ņemot vērā vispārējo piecu gadu noilguma termiņu, ko Finanšu regula nosaka Kopienas parādiem un prasījumiem, jāprecizē noteikumi par noilguma termiņa sākuma dienu un pamatojumu tā pārtraukšanai gan iestādēm, gan trešajām personām, kurām ir prasījums pret iestādēm.

(9) Attiecībā uz iepirkumu pamatlīgumiem bez atkārtota atklāta konkursa izsludināšanas nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģijas izmaiņām, jāpiemēro prasība par termiņa vidusposma pārskatu, un līgumslēdzēja iestādei jāveic attiecīgie pasākumi, tostarp pamatlīguma izbeigšana.

(10) Saskaņā ar proporcionalitātes principu jādod iespēja līgumslēdzēja iestādei atkarībā no tās riska analīzes nepieprasīt 1. daļā minēto apliecinājumu, ka uz kandidātiem vai pretendentiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas rada pamatu izslēgšanai, attiecībā uz tiem līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 3 500, un ārējiem atbalstiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000.

(11) Vienkāršošanas nolūkos maksājumi, uzrādot faktūras, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas ir iespējami summām, kas nepārsniedz EUR 500, bet ārējam atbalstam konkurss ar sarunu procedūru piegādes līgumu piešķiršanai ir iespējams līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 60 000.

(12) Vajadzības gadījumā, ciktāl tas ir tehniski iespējams un rentabli, iepirkuma līgumus, kuru vērtība ir vienāda ar Finanšu regulas 158. pantā minētajiem robežlielumiem vai lielāka, piešķir vienlaicīgi atsevišķu daļu veidā.

(13) Līgumslēdzēja iestādei noraidītajiem pretendentiem jānorāda informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

(14) Ņemot vērā iestādes iespējas veikt iepirkumu procedūru kopā ar dalībvalsts līgumslēdzēja iestādi, ĪN jānosaka iepirkumu procedūra, kas piemērojama šādos gadījumos.

(15) Lai nodrošinātu izslēgšanas gadījumu kopējās centrālās datubāzes pareizu pārvaldību, jānosaka kārtība, kādā izmantojama datubāze.

(16) Ievērojot proporcionalitātes principu, uzņēmējus, uz kuriem attiecas kāds no Finanšu regulā minētajiem tiesiskas izslēgšanas gadījumiem, nedrīkst uz nenoteiktu laiku izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā. Attiecīgi jāprecizē izslēgšanas ilguma kritēriji.

(17) Ņemot vērā pārskatīto Finanšu regulu, attiecīgi jāpielāgo noteikumi par sodiem.

(18) Juridiskās noteiktības labad pirms līguma parakstīšanas jānosaka pārtraukšanas procedūras piemērošanas kārtība un izņēmumi.

(19) Attiecīgai normai jānosaka, cik lielā mērā Finanšu regulas 108. panta 3. punktā noteiktie īpašie finansējuma veidi pielīdzināmi pirmās daļas VI sadaļā minētajām dotācijām.

(20) Lai nodrošinātu dotāciju piešķiršanai paredzēto juridisko instrumentu – lēmumu vai rakstisku nolīgumu – konsekventu izmantošanu, ikgadējā darba programmā jānosaka juridiskais instruments, kas izmantojams šim mērķim. Ir jāpielāgo daži panti, lai ņemtu vērā lēmumu ieviešanu dotāciju piešķiršanas procedūrās.

(21) Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu piemērošanu visām tiesiskajām attiecībām, kur iesaistītās puses ir iestādes, kredītrīkotājiem visos savos līgumos un dotāciju nolīgumos obligāti jāiekļauj īpaša klauzula par Kopienas tiesību aktu piemērošanu. Ir jāpielāgo daži panti, lai ņemtu vērā lēmumu ieviešanu dotāciju piešķiršanas procedūrās.

(22) Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu izņēmumi, ko piemēro prasībai par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, jāattiecina arī uz iespēju saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem pētniecības un attīstības jomā piešķirt dotācijas tieši saņēmējiem, ko noteikusi Komisija, par ļoti kvalitatīviem priekšlikumiem, kas neietilpst attiecīgā saimnieciskā gada programmās paredzēto uzaicinājumu darbības jomā. Turklāt, ņemot vērā gūto pieredzi, jāievieš papildu atkāpe, lai iekļautu darbības ar īpašām raksturīgajām iezīmēm, kurām nepieciešama īstenotāja struktūra ar speciālām zināšanām un administratīvajām pilnvarām, bez kurām šāda situācija būtu kvalificējama kā monopols.

(23) Lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses, saņēmēju, kuriem nav juridiskās personas statusa, pārstāvjiem jāpierāda, ka tie spēj darboties saņēmēju vārdā un ka to piedāvātais finansiālais nodrošinājums ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskās personas.

(24) Lai atvieglotu piešķiršanas procedūras pārvaldību un ievērotu pareizas finanšu vadības principu, jāparedz iespēja attiecināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus uz mērķa kategorijas saņēmējiem. Tādējādi Komisija, pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, varētu noraidīt pieteikumus, kas saņemti no vienībām, uz kurām attiecīgā programma neattiecas.

(25) Lai palīdzētu kandidātiem un uzlabotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus efektivitāti, jāpilnveido daži procedūras posmi. Komisijai jāsniedz kandidātiem informācija un norādījumi par dotāciju piešķiršanai piemērojamajiem noteikumiem un iespējami īsā laikā jāinformē kandidāti par to pieteikumu iespējamo apstiprināšanu. Iesniegšanas procedūru un novērtēšanas procedūru var sadalīt vairākos posmos, tādējādi ļaujot sākotnējā posmā noraidīt priekšlikumus, kuriem nav nekādu izredžu uz to apstiprināšanu vēlākajos posmos. Lai noskaidrotu, kādas izmaksas uzskatāmas par attaisnotām attiecībā uz Kopienas finansējumu, ir jāparedz indikatīvs saraksts. Jāparedz nosacījumi pieteikumu iesniegšanai, īpaši pieteikumiem, kas iesniegti elektroniski. Turklāt ir jānodrošina iespēja piešķiršanas procedūras laikā pieprasīt papildu informāciju no pieteikumu iesniedzējiem, īpaši gadījumos, kad pieteikumos pieļautas acīmredzamas būtiskas kļūdas.

(26) Jāparedz iespēja pieņemt ikgadējo darba programmu sākumposmā, iepriekšējā gadā, lai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus varētu izteikt iespējami īsā laikā, pirms sākas gads, uz kuru tie attiecas.

(27) Pārredzamības labad Komisijai katru gadu jāinformē budžeta lēmējinstitūcija par dotāciju piešķiršanas procedūras pārvaldību.

(28) Lai aizsargātu saņēmēju intereses un uzlabotu juridisko noteiktību, satura grozījumi uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus pieļaujami tikai izņēmuma gadījumos, un pieteikumu iesniedzējiem jāpiešķir papildu termiņš, ja šie grozījumi ir būtiski. Šiem grozījumiem piemēro tos pašus nosacījumus, ko piemēro uzaicinājuma publikācijai.

(29) Attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem ir jānosaka, ka vienreizējo maksājumu vienotās summas, kas ir mazākas par EUR 25 000, un vienotās likmes summas Komisija noteiks, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā statistikas dati, ja tādi ir pieejami. Komisijai šīs summas regulāri jāpārskata un jāprecizē, ievērojot tos pašus kritērijus. No otras puses, vienreizējie maksājumi, kas pārsniedz EUR 25 000, jānosaka pamatdokumentā. Turklāt atbildīgajam kredītrīkotājam jāveic attiecīgā pēckontrole, lai pārliecinātos, vai ir ievēroti nosacījumi šo summu piešķiršanai, piemēram, vai notikums, kas radījis pamatu vienreizējiem maksājumiem vai vienotām likmēm, ir faktiski noticis. Šo kontroli veiks neatkarīgi no kontroles, kas veicama attiecībā uz dotācijām, kas paredzētas attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai. Jāprecizē bezpeļņas noteikumi un līdzfinansējuma noteikumi.

(30) Attiecībā uz līgumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu Kopienas dotāciju, ir jānosaka, ka gadījumos, kad šie līgumi ir neliela apjoma līgumi, noteikumi, kas jāievēro saņēmējam, attiecināmi tikai uz to, kas ir noteikti vajadzīgs, tas ir, uz pareizas finanšu vadības principu un interešu konflikta neesamību. Attiecībā uz lielāka apjoma līgumiem kredītrīkotājs var noteikt papildu īpašās prasības, par pamatu ņemot prasības, kas piemērojamas iestādēm saistībā ar līdzvērtīgiem līgumiem.

(31) Finansiālu atbalstu trešām personām, ko var piešķirt Kopienas dotācijas saņēmējs, jāorganizē tā, lai izslēgtu iespēju piemērot to patvaļīgi un lai tā kopējā summa nepārsniegtu EUR 100 000, kā paredzēts Finanšu regulas 120. pantā.

(32) Attiecībā uz grāmatvedības uzskaites kārtošanu un pārskatu sniegšanu ir jāprecizē, ka pārskats par budžeta un finanšu vadību, ko pievieno pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 122. pantu, nav saistīts ar Finanšu regulas 121. pantā minēto ziņojumu par budžeta izpildi. Vienlaikus, ievērojot izmaiņas Finanšu regulā paredzētās konsolidācijas darbības jomā, visas iepriekšējās atsauces uz Finanšu regulas 185. pantā minētajām struktūrām jāaizstāj ar atsauci uz Finanšu regulas 121. pantā minētajām struktūrām.

(33) Attiecībā uz dažiem elementiem Padomes Regulā Nr. …./…[7], ar ko izveido Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. …./…[8], ar ko nosaka vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (ENPI), izmantojot sadalītas saistības, Finanšu regulā ir iekļauts „n + 4” noteikums par atbrīvošanos no saistībām. Tādēļ ir jāparedz īpaši, sīki izstrādāti noteikumi, it sevišķi attiecībā uz procedūru un sekām, kas izriet no automātiskas atbrīvošanās no saistībām.

(34) Attiecībā uz ārējiem darījumiem ir vajadzīgi turpmākie vienkāršošanas pasākumi. Jo īpaši jāpalielina robežlielums sarunu procedūrai, pamatojoties uz atsevišķu piedāvājumu. Turklāt slepena iepirkuma procedūras iespējamība drošības nolūkos, kas jau ir spēkā iepirkumam iestāžu vārdā, šobrīd tiek attiecināta arī uz operacionālo iepirkumu ārējo attiecību jomā.

(35) Attiecībā uz starpiestāžu birojiem jāizdara grozījumi īpašajos noteikumos par Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroju ( OPOCE ), ņemot vērā Finanšu regulā ieviesto starpiestāžu deleģēšanas iespēju Eiropas starpiestāžu biroju direktoriem. Šajā ziņā budžeta saistības joprojām ir katras iestādes pienākums, tā lemj par savu dokumentu publikācijām, bet visas pārējās darbības iespējams deleģēt OPOCE direktoram.

(36) Attiecībā uz dažādu neatkarīgu ekspertu izvēli priekšlikumu un citu tehniskās palīdzības veidu izvērtēšanai ir jānodrošina, lai šo ekspertu atlasi varētu veikt, izmantojot sarakstu, kas sastādīts, pamatojoties uz to tehniskajām spējām, pēc tam, kad publicēts atklāts uzaicinājums izteikt ieinteresētību.

(37) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 groza šādi:

1. Ar šādu pantu aizstāj 2. pantu:

„2. pantsTiesību akti, kas attiecas uz budžeta izpildi(Finanšu regulas 2. pants)

Komisija katru gadu provizoriskā budžeta projektā atjaunina informāciju par Finanšu regulas 2. pantā minētajiem tiesību aktiem.”

2. Ar šādu pantu aizstāj 3. pantu:

„3. pantsIepriekšēja finansējuma darbības joma(Finanšu regulas 5.a pants)

1. Gadījumos, kad tiek izmantota tieša centralizēta vadība, ja šādā vadībā iesaistīti vairāki partneri, netieša centralizēta vadība vai decentralizēta vadība Finanšu regulas 53. panta nozīmē, Finanšu regulas 5.a pantā minētos noteikumus piemēro tikai vienībai, kas saņem iepriekšēju finansējumu tieši no Komisijas.

2. Uzskata, ka iepriekšējs finansējums veido ievērojamu summu Finanšu regulas 5.a panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja šī summa pārsniedz EUR 50 000.

Taču attiecībā uz ārējiem darījumiem uzskata, ka iepriekšējs finansējums veido ievērojamu summu, ja šī summa pārsniedz EUR 250 000. Attiecībā uz krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākumiem uzskata, ka iepriekšējs finansējums veido ievērojamu summu, ja tas pārsniedz EUR 750 000 uz vienu nolīgumu katra saimnieciskā gada beigās un ir paredzēts projektiem, kuru termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem.”

3. Ar šādu pantu aizstāj 4. pantu:

„4. pantsIepriekšēja finansējuma nesto procentu atgūšana(Finanšu regulas 5.a pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs par katru pārskata periodu pēc nolīguma īstenošanas atgūst to procentu summu, ko nesuši iepriekšējā finansējuma maksājumi, kas pārsniedz EUR 750 000 uz vienu nolīgumu katra saimnieciskā gada beigās.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs vismaz reizi gadā var atgūt to procentu summu, ko nesuši iepriekšējā finansējuma maksājumi, kas nepārsniedz 1. punktā minēto summu, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar tā vadības vidi un finansēto darbību raksturu.

3. Atbildīgais kredītrīkotājs atgūst iepriekšēja finansējuma nesto procentu summu, kas pārsniedz maksājamo summu atlikumu, kā minēts Finanšu regulas 5.a panta 1. punktā.”

4. Iekļauj šādu 4.a pantu:

„4.a pantsIepriekšēja finansējuma nesto procentu uzskaite(Finanšu regulas 5.a pants)

1. Kredītrīkotāji nodrošina to, ka saskaņā ar dotāciju nolīgumiem, kas noslēgti ar saņēmējiem un starpniekiem, iepriekšējs finansējums tiek iemaksāts banku kontos vai subkontos, kas ļauj iezīmēt līdzekļus un ar tiem saistītos procentus. Pretējā gadījumā saņēmēju un starpnieku uzskaites metodēm jānodrošina iespēja iezīmēt Komisijas maksātos līdzekļus un šo līdzekļu nestos procentus vai citu peļņu.

2. Finanšu regulas 5a. panta 1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs pirms katra saimnieciskā gada beigām sastāda tāmi par visām procentu summām vai līdzvērtīgu peļņu, ko nesuši šie līdzekļi, un nosaka normu šai summai. Šī norma tiek iegrāmatota, un attiecīgā summa tiek ieskaitīta, kolīdz tā ir atgūta pēc nolīguma veiksmīgas īstenošanas.

Ja iepriekšējs finansējums tiek maksāts no vienas un tās pašas budžeta pozīcijas saskaņā ar vienu un to pašu pamatdokumentu saņēmējiem, uz kuriem attiecas viena un tā pati piešķiršanas procedūra, atbildīgais kredītrīkotājs var sastādīt debitoru parādu tāmi par vairākiem parādniekiem.

3. Finanšu regulas 3. un 4.a pants neskar iepriekšējā finansējuma iekļaušanu finanšu pārskatu aktīvos saskaņā ar uzskaites noteikumiem, kas minēti Finanšu regulas 133. pantā.”

5. Regulas 5. panta c) punktā vārdus „Finanšu regulas 157. pantu un 181. panta 5. punktu” aizstāj ar vārdiem „Finanšu regulas 157. un 160.a pantu”.

6. Aiz 7. panta iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a Lai novērstu valūtas pārrēķinu operāciju būtisku ietekmi uz Kopienas līdzfinansējuma līmeni, īpaši noteikumi par 1. punktā minētajiem pārrēķiniem paredz, ka piemērotos gadījumos kursu euro pārrēķiniem citās valūtās aprēķina, izmantojot vidējo dienas maiņas kursu noteiktā laikposmā.”

7. Šādi groza 10. pantu:

a) Ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu:

„b) izdevumu tāmē ar budžeta piezīmēm, tostarp vispārējēm piezīmēm, norāda, kuras pozīcijas var saņemt piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošas apropriācijas, kas ir darītas pieejamas.”

b) Ar šādu daļu aizstāj 1. punkta otro daļu:

„Pirmās daļas a) punktā minētajā gadījumā pievieno atgādinājumu (p.m.), bet iespējamos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.”

c) Minētā panta 2. punkta pirmajā teikumā vārdus „Finanšu regulas 161. panta 2. punktā” aizstāj ar vārdiem „Finanšu regulas 160. panta 1.a punktā un 161. panta 2. punktā”.

8. Šādi groza 11. pantu:

a) Minētā panta 1. punktā vārdus „Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 5. pantā” aizstāj ar vārdiem „Regulas (EK, Euratom) Nr. […./….] xx. pantā”.

b) Minētā panta 4. punktā vārdus „Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000” aizstāj ar vārdiem „Regulā (EK, Euratom) Nr. […./….]”.

9. Iekļauj šādu 13.a pantu:

„13.a pantsIzmaksas, ko ietver dāvinājumu pieņemšana par labu Kopienām(Finanšu regulas 19. pants)

Finanšu regulas 19. panta 2. punktā minētās izmaksas ietver pārraudzības izmaksas saistībā ar dāvinājumu pieņemšanu par labu Kopienai, kā aprēķinājusi Komisija.”

10. Ar šādu pantu aizstāj 14. pantu:

„14. pantsNodošana tīrās summas apmaksai(Finanšu regulas 20. panta 1. punkts)

Saskaņā ar Finanšu regulas 20. panta 1. punktu šādas turpmāk minētās summas var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, faktūrām vai deklarācijām, kuras pēc tam nodod tīrās summas apmaksai:

a) līgumsodi, kas piemēroti publiskā iepirkuma līgumu vai dotāciju nolīgumu pusēm;

b) atlaides, atmaksājumi, rabati atsevišķām faktūrām un maksājumu pieprasījumi;

c) iepriekšēja finansējuma nestie procenti, kā minēts Finanšu regulas 5.a panta 1. punkta pirmajā daļā.”

11. Regulas 16. pantu svītro.

12. Ar šādu pantu aizstāj 17. pantu:

„17. pantsNoteikumi par pārvietojumu termiņu un procentuālo daļu aprēķināšanu(Finanšu regulas 22. un 23. pants)

1. Finanšu regulas 24. pantā noteiktais termiņš, kas piemērojams lēmumiem par Finanšu regulas 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem, sākas dienā, kad iestāde informē budžeta lēmējinstitūciju par šo pārvietojumu.

2. Procentuālās daļas, kas noteiktas Finanšu regulas 22. un 23. pantā, aprēķina brīdī, kad tiek iesniegts pārvietošanas pieprasījums, norādot budžetā, tostarp budžeta grozījumos, paredzētās apropriācijas.

3. Attiecībā uz Finanšu regulas 22. un 23. pantā minētajiem procentuālo daļu limitiem ir jāņem vērā paredzamo pārvietojumu summa pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, ņemot vērā korekcijas pēc iepriekš izdarītiem pārvietojumiem. Nav jāņem vērā summa, kas atbilst pārvietojumiem, ko attiecīgā iestāde var veikt autonomi bez budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma.”

13. Regulas 20. panta pirmajā teikumā vārdus „Finanšu regulas 26. panta 2. punkta pirmajā daļā” aizstāj ar vārdiem „Finanšu regulas 26. pantā”.

14. Regulas 22. pantā svītro 1. punkta pirmo daļu.

15. Ar šādu pantu aizstāj 23. pantu:

„23. pantsBudžeta provizoriska publicēšana(Finanšu regulas 29. pants)

Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc budžeta galīgās pieņemšanas, iestāžu interneta vietnē pēc Komisijas iniciatīvas visās valodās publicē budžetā paredzētās galīgās summas līdz to oficiālai publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī .”

16. Aiz 23. panta iekļauj šādu 7. nodaļu:

„7. NODAĻA(Finanšu regulas 9. nodaļa)Efektīvas un lietderīgas kontroles princips

„23a. pantsEfektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles definīcija(Finanšu regulas 30a. panta 1. punkts)

1. Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir labākā starptautiskā prakse, un tā ietver šādus elementus:

a) uzdevumu nošķiršana,

b) atbilstīga riska pārvaldības un kontroles stratēģija, tostarp kontrole saņēmēju līmenī;

c) interešu konflikta novēršana;

d) pietiekamas revīzijas liecības un datu integritāte datu sistēmās;

e) darbības uzraudzības un konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu kontroles procedūras;

f) kontroles sistēmas pareizas darbības periodiskas pārbaudes.

2. Lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

a) ņemot vērā izmantoto pārvaldības veidu, atbilstīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas ieviešana, ko attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki saskaņo savā starpā, nodrošinot līdzsvaru starp Kopienas budžetam radītajām izmaksām un kontroles priekšrocībām un nosakot kontroles līmeni, lai nodrošinātu pieļaujamo riska līmeni;

b) kontroles rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

c) korektīvo pasākumu, tostarp, ja vajadzīgs, arī preventīvu sodu, savlaicīga piemērošana;

d) vadības apliecinājums attiecīgajā vadības līmenī, ka sistēmas ir ieviestas un rada pietiekamu pārliecību par notikušo darījumu likumību un pareizību.”

„23b. pantsIekšējās kontroles ieviešana(Finanšu regulas 30.a panta 3. punkts un 33. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

1. Komisija Finanšu regulas 28. pantā minētajā finanšu pārskatā apraksta risku, kas saistīts ar pamatdokumenta īstenošanu, un galvenos kontroles mehānismus, kas vajadzīgi, lai novērstu šo risku, un nodrošina pietiekamu kontroles līmeni, ņemot vērā Kopienas budžetam radītās izmaksas, kontroles priekšrocības dažādās politikas jomās un attiecīgo izdevumu summu.

2. Saskaņā ar pamatdokumentu Komisija vajadzības gadījumā paredz noteikumus risku pārvaldībai:

a) norādot, kāds kontroles līmenis un intensitāte uzskatāmi par pietiekamiem gadījumos, kad nav atklāti nekādi būtiski pārkāpumi vai nelikumības;

b) nosakot minimālos kritērijus kontroles paraugu atlasei, kā arī vedot uzskaiti par apsvērumiem, kas ir pamatā izdarītajai izvēlei;

c) precizējot prasības pārskatu sniegšanai par veikto kontroli.

3. Komisija sniedz pārskatu par savu galveno kontroles mehānismu īstenošanu Finanšu regulas 33. pantā minētajā darbības pārskatā, informējot budžeta lēmējinstitūciju par šīs kontroles atbilstību un ar to saistītajiem resursiem Kopienas budžetā.”

17. Šādi groza 25. pantu:

a) Ar šādu apakšpunktu aizstāj a) punkta ii) apakšpunktu:

„ii) organizatorisku tabulu katrai personāla kategorijai par budžetā paredzētajām amata vietām un personām, kas ieņem šos amatus, provizoriskā budžeta projekta iesniegšanas gada sākumā, norādot to sadalījumu pa pakāpēm un administratīvām vienībām;”

18. Regulas 31. pantu svītro.

19. Šādi groza 32. pantu:

a) Virsrakstā vārdus „49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts” aizstāj ar vārdiem „49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts”.

b) Minētā panta 1. punktā vārdus „49. panta 2. punkta a) apakšpunktā” aizstāj ar vārdiem „49. panta 6. punkta a) apakšpunktā”.

c) Minētā panta 2. punktā vārdus „49. panta 2. punkta b) apakšpunktā” aizstāj ar vārdiem „49. panta 6. punkta b) apakšpunktā”.

20. Regulas 33. panta virsrakstā vārdus „49. panta 2. punkta c) apakšpunkts” aizstāj ar vārdiem „49. panta 6. punkta d) apakšpunkts”.

21. Ar šādu 3. punktu papildina 34. pantu:

„3. Uzskata, ka interešu konflikts pastāv tad, ja pieteikuma iesniedzējs, kandidāts vai pretendents ir darbinieks un viņa priekšnieks nav devis viņam iepriekšēju atļauju piedalīties šajā procedūrā.”

22. Ar šādu pantu aizstāj 35. pantu:

„35. pantsPārbaudes, kas jāveic Komisijai(Finanšu regulas 53. panta b) punkts, 53. panta d) punkts, 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 56. pants)

1. Lēmumi, ar kuriem uztic izpildes uzdevumus Finanšu regulas 56. pantā minētajām vienībām vai personām, ietver visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu veikto operāciju pārredzamību.

2. Komisija pārskata šos pasākumus ikreiz, kad ir ieviestas būtiskas izmaiņas procedūrās vai sistēmās, kuras izmanto šādas vienības vai personas, lai nodrošinātu atbilstību 56. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Attiecīgās vienības vai personas noteiktā termiņā sniedz Komisijai visas ziņas, ko tā pieprasa, un nekavējoties informē Komisiju par visām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās. Komisija, ja vajadzīgs, šos pienākumus nosaka deleģēšanas dokumentos vai nolīgumos, kas noslēgti ar šīm vienībām vai personām.

4. Komisija var apstiprināt, ka Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto struktūru un 166. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto saņēmēju iepirkuma procedūras, ņemot vērā starptautiski atzītos standartus, atbilst tās noteiktajām procedūrām.

5. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopēju vadību, piemēro pārbaudes nolīgumus, kas noslēgti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

6. Neatkarīga ārējā revīzija, kas minēta Finanšu regulas 56. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ir vismaz revīzijas dienests, kurš savā darbībā ir neatkarīgs no struktūras, kurai Komisija uztic izpildes uzdevumus."

23. Regulas 36. pantā vārdus „53. pants” aizstāj ar vārdiem „53.a pants”.

24. Regulas 37. pantā svītro 2. punktu.

25. Ar šādu pantu aizstāj 38. pantu:

„38. pantsValstu vai starptautisko publisko tiesību subjektu un publisko dienestu uzdevumu veicēju privāttiesību subjektu tiesības pretendēt uz pilnvaru deleģēšanu un ar to saistītie nosacījumi(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1. Komisija var deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu:

a) starptautiskiem publisko tiesību subjektiem;

b) valstu publisko tiesību subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kuri veic publisko dienestu uzdevumus, ja uz tiem attiecas tiesību akti kādā no dalībvalstīm, kādā no Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstīm vai kādā no valstīm, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, vai attiecīgajos gadījumos jebkuras citas valsts tiesību akti.

2. Komisija nodrošina, ka struktūras vai vienības, kas minētas 1. punktā, piedāvā pietiekamu finansiālu nodrošinājumu, priekšroku dodot publiskas iestādes sniegtajam nodrošinājumam, jo īpaši attiecībā uz to summu pilnīgu atgūšanu, kuras pienākas Komisijai.

3. Ja Komisija plāno uzticēt uzdevumus, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu, jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus, Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai struktūrai, tā analizē atbilstību saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principiem.”

26. Šādi groza 39. pantu:

a) Virsrakstu aizstāj ar šādu:

„39. pantsValstu vai starptautisko publisko tiesību subjektu un publisko dienestu uzdevumu veicēju privāttiesību subjektu iecelšana(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts)”

b) Ar šādu teikumu aizstāj 2. punkta pirmo teikumu:

„Šādas struktūras, vienības vai starptautisko publisko tiesību subjektus izraugās objektīvā un pārredzamā veidā saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, lai ievērotu īstenošanas prasības, ko noteikusi Komisija.”

c) Ar šādu teikumu aizstāj 3. punkta pēdējo teikumu:

„Visos pārējos gadījumos Komisija šādas struktūras vai vienības ieceļ, vienojoties ar dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm.”

d) Pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4. Ja Komisija izpildes uzdevumus uztic struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tā katru gadu informē likumdevēja iestādi par šādiem gadījumiem un attiecīgajām struktūrām.”

27. Iekļauj šādu 39.a pantu:

„39.a pantsPersonas, kam uzticēta īpašu darbību vadība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

Personkādpks, kam uzticēta īpašu darbību vadība, kā minēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ievieš attiecīgās struktūras un procedūras, lai uzņemtos atbildību par līdzekļiem, ko tās pārvaldīs. Šīs personas darbojas Komisijas KĀDP īpašu pārstāvju statusā saskaņā ar Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1. un 5. pantu.”

28. Šādi groza 41. pantu:

a) Virsrakstu aizstāj ar šādu:

„41. pantsSīki izstrādāti noteikumi par netiešu centralizētu vadību(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunkts)”

b) Ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

„1. Ja Komisija uztic izpildes uzdevumus struktūrām, vienībām vai personām, kas minētas Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, tā noslēdz ar tām nolīgumu, iekļaujot tajā sīki izstrādātus noteikumus par līdzekļu pārvaldību un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību.”

c) Ar šādu punktu aizstāj 3. punktu:

„3. Deleģētā kredītrīkotāja statusu nepiešķir pirmajā punktā minētajām struktūrām, vienībām vai personām.”

29. Šādi groza 42. pantu:

a) Virsrakstā vārdus „53. panta 5. punkts” aizstāj ar vārdiem „53.b un 53.c pants”.

b) Minētā panta 1. punktā vārdus „53. panta 5. punktā” aizstāj ar vārdiem „53.b un 53.c pantā”.

30. Iekļauj šādu 42.a pantu:

„42.a pantsRevīziju un deklarāciju kopsavilkums(Finanšu regulas 53.b pants)

1. Kopsavilkumus sagatavo attiecīgā koordinējošā iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies attiecīgo izdevumu jomā.

2. Revīzijas kopsavilkums:

a) sniedz pārskatu par sertifikācijas iestāžu izsniegtajiem sertifikātiem (lauksaimniecība) un revīzijas iestāžu dotajiem revīzijas atzinumiem (strukturālie un tamlīdzīgi pasākumi);

b) jāsniedz līdz nākamā gada 15. februārim pēc revīzijas par lauksaimniecības izdevumiem un strukturāliem un tamlīdzīgiem pasākumiem.

3. Deklarāciju kopsavilkums:

a) sniedz pārskatu par maksājumu aģentūru izsniegtajiem ticamības apliecinājumiem (lauksaimniecība) un sertifikācijas iestāžu izsniegtajiem sertifikātiem (strukturālie un tamlīdzīgi pasākumi);

b) jāsniedz līdz nākamā gada 15. februārim pēc revīzijas par lauksaimniecības izdevumiem un strukturāliem un tamlīdzīgiem pasākumiem.”

31. Iekļauj šādu 42.b pantu:

„42.b pantsIekšējās kontroles sistēmu efektivitātes novērtējums(Finanšu regulas 53.b pants)

Dalītas, decentralizētas un netiešas centralizētas vadības gadījumā, ja kontroles izmaksas netiek segtas no Kopienas budžeta, iekšējās kontroles sistēmu efektivitātes novērtējums un, ja vajadzīgs, korektīvu pasākumu īstenošana ir attiecīgi dalībvalstu, trešo valstu vai iestāžu, kurām uzticēti budžeta izpildes uzdevumi, kompetence.”

32. Ar šādu pantu aizstāj 43. pantu:

„43. pants Kopēja vadība (Finanšu regulas 53.d, 108.a un 165. pants)

1. Komisija nodrošina attiecīgu noteikumu ieviešanu, kas ļauj veikt kontroli un revīziju par visu darbību kopumā.

2. Finanšu regulas 53.d pantā minētās starptautiskās organizācijas ir šādas:

a) starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību līgumiem, un specializētas iestādes, ko izveidojušas šādas organizācijas;

b) Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK);

c) Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija;

d) Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds.

3. Ja budžetu pilda, izmantojot ar starptautiskām organizācijām kopēju vadību saskaņā ar Finanšu regulas 53.d un 165. pantu, organizācijas un finansējamās darbības izraugās objektīvā un pārredzamā veidā.

4. Neskarot 35. pantu, līgumi, kas noslēgti ar Finanšu regulas 53.d pantā minētajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ietver šādus elementus:

a) to darbību, projektu vai programmu definīcija, kas īstenojami, izmantojot kopējo vadību;

b) nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi minēto darbību, projektu vai programmu īstenošanai; tostarp iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas principi;

c) noteikumi par to, kā sniedzams pārskats Komisijai par minēto darbību, projektu vai programmu īstenošanu;

d) noteikumi, kas uzliek organizācijai, kurai uzticēti izpildes uzdevumi, par pienākumu izslēgt no dalības iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrās kandidātus vai pretendentus, uz kuriem attiecas kāds no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un 94. panta a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

e) nosacījumi Komisijas iemaksu maksājumiem un apliecinoši dokumenti, kas vajadzīgi, lai apliecinātu šos maksājumus;

f) nosacījumi, saskaņā ar kuriem šo īstenošanu izbeidz;

g) sīki izstrādāti noteikumi par rūpīgām pārbaudēm, kas jāveic Komisijai;

h) noteikumi par nesto procentu izlietojumu;

i) noteikumi, ar kuriem garantē Kopienas darbības, projektu vai programmu pārredzamību saistībā ar organizācijas pārējām darbībām.

5. Uzskata, ka projekts vai programma ir kopīgi izstrādāta, ja Komisija un starptautisko publisko tiesību subjekti kopīgi izvērtē projekta vai programmas īstenošanas iespējas un formulē īstenošanas nolīgumus.

6. Īstenojot projektus ar kopējas vadības starpniecību, starptautiskajām organizācijām jāievēro vismaz šādas prasības:

a) iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, pareizas finanšu vadības, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un interešu konflikta neesamības principam un starptautiskajiem standartiem;

b) dotācijas nevar būt kumulatīvas, tās nevar piešķirt ar atpakaļejošu datumu, tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu, un to mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

Šīs prasības iekļauj nolīgumos, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām.”

33. Regulas 45. panta 2. punktā vārdus „A1 kategorijas” aizstāj ar vārdiem „A16 kategorijas”.

34. Regulas 58. panta 3. punktā vārdus „Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000” aizstāj ar vārdiem „Regulu (EK, Euratom) Nr. …./….”.

35. Ar šādu punktu aizstāj 67. panta 4. punktu:

„4. Maksājumus no avansu kontiem var izdarīt ar bankas pārskaitījumu, izmantojot tostarp arī Finanšu regulas 80. pantā minēto tiešā debeta sistēmu, čeku vai citā veidā atbilstoši grāmatveža dotajiem norādījumiem.”

36. Regulas 72. pantā vārdus „Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (še turpmāk „Civildienesta noteikumi”)” aizstāj ar „Civildienesta noteikumiem”.

37. Ar šādu pantu aizstāj 74. pantu:

„74. pants Finanšu pārkāpumi (Finanšu regulas 60. panta 6. punkts un 66. panta 4. punkts)

Neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), īpaša finanšu pārkāpumu komisija (še turpmāk – „komisija”) ir kompetenta attiecībā uz visiem Finanšu regulas noteikumu vai finanšu vadības noteikumu pārkāpumiem vai tādu darbību pārbaudi, kas saistītas ar darbinieka darbību vai bezdarbību.”

38. Ar šādu pantu aizstāj 75. pantu:

„75. pantsFinanšu pārkāpumu komisija(Finanšu regulas 60. panta 6. punkts un 66. panta 4. punkts)

1. Iestāde, kas ieceļ amatā, saskaņā ar Finanšu regulas 66. panta 4. punkta otro daļu nodod 74. pantā minētās finanšu pārkāpumu lietas komisijai atzinuma sniegšanai.

Deleģētais kredītrīkotājs var nodot lietu komisijai, ja viņš uzskata, ka ir izdarīts finanšu pārkāpums.

Komisija sniedz atzinumu, izvērtējot, vai ir izdarīti pārkāpumi 74. panta nozīmē, cik tie ir nopietni un kādas varētu būt to sekas. Ja komisijas analīze liecina, ka tai nodotā lieta ir OLAF kompetence, tā nekavējoties nosūta lietas materiālus atpakaļ iestādei, kas ieceļ amatā, un tūlīt informē OLAF .

Ja darbinieks tieši informē komisiju par lietu saskaņā ar Finanšu regulas 60. panta 6. punktu, tā nodod lietas materiālus iestādei, kas ieceļ amatā, un par to attiecīgi informē šo darbinieku. Iestāde, kas ieceļ amatā, var lūgt komisijas atzinumu šajā lietā.

2. Katra iestāde vai kopīgas komisijas gadījumā iesaistītās iestādes atkarībā no tās vai to iekšējās uzbūves nosaka komisijas darbības procedūru un tās sastāvu, kurā iekļauj pieaicinātu speciālistu ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi.”

39. Ar šādu teikumu aizstāj 77. panta 2. punkta pirmo teikumu:

„Saskaņā ar Finanšu regulas 160. panta 1a. punktu un 161. panta 2. punktu debitoru parādu tāme nedara pieejamas saistību apropriācijas.”

40. Ar šādu apakšpunktu aizstāj 78. panta 3. punkta f) apakšpunktu:

„f) ja pēc visu šo pasākumu veikšanas summas nav atgūtas pilnā apmērā, iestāde īsteno atgūšanu piespiedu kārtā saskaņā ar Finanšu regulas 72. panta 2. punktu.”

41. Ar šādu punktu aizstāj 84. panta 2. punktu:

„2. Neskarot 83. pantu, ja 1. punktā minēto atgūšanas paņēmienu nevar izmantot un parādnieks nav veicis maksājumu pēc tam, kad saņemts oficiālais grāmatveža nosūtītais paziņojums, grāmatvedis īsteno atgūšanu piespiedu kārtā saskaņā ar Finanšu regulas 72. panta 2. punktu.”

42. Iekļauj šādu 85.b pantu:

„85.b pantsPrivilēģijas, kas piešķiramas Kopienu debitoru parādiem(Finanšu regulas 73.a pants)

Ja dalībvalstī, kuras jurisdikcijā veicama atgūšana piespiedu kārtā, fiskālajiem prasījumiem ir piešķirtas vispārējas vai īpašas privilēģijas, Kopienas debitoru parādiem ir tādas pašas privilēģijas, kādas spēkā esošie valsts tiesību akti paredz pievienotās vērtības nodoklim.

Privilēģijas, kas piešķiramas Kopienas debitoru parādiem, attiecas gan uz galveno parādu, gan procentiem.”

43. Iekļauj šādu 85.c pantu:

„85.c pantsNoteikumi par noilguma termiņu(Finanšu regulas 73.b pants)

1. Noilguma termiņš Kopienas prasījumiem attiecībā uz trešām personām sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies ar Finanšu regulas 78. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās parādzīmes starpniecību parādniekam paziņotais termiņš.

Noilguma termiņš trešo personu prasījumiem attiecībā uz Kopienām sākas dienā, kad iestājas trešās personas prasījuma atmaksāšanas termiņš atbilstoši attiecīgajām juridiskajām saistībām.

2. Noilguma termiņu Kopienu prasījumiem attiecībā uz trešām personām pārtrauc iestādes lēmums vai dalībvalsts pēc iestādes lūguma, kas tiek darīts zināms trešajai personai ar mērķi atgūt parādu.

Noilguma termiņu trešo personu prasījumiem attiecībā uz Kopienām pārtrauc lēmums, ko trešo personu kreditori vai kreditoru vārdā dara zināmu Kopienām ar mērķi atgūt parādu.

3. Jauns 5 gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc 2. punktā minētā pārtraukuma.

4. Jebkura tiesvedība attiecībā uz debitoru parādu, kā minēts šā panta 1. punktā, tostarp prasības pieteikuma iesniegšana tiesā, kura vēlāk paziņo, ka šī prasība neietilpst tās jurisdikcijā, pārtrauc noilguma termiņu. Jauns noilguma termiņš nesākas, kamēr nav pieņemts spriedums ar res judicata spēku vai kamēr pastāv ārpustiesas izskatīšanas iespēja starp pusēm par vienu un to pašu prasību.

5. Ja grāmatvedis parādniekam piešķir maksājuma termiņa pagarinājumu saskaņā ar 85. pantu, to uzskata par noilguma termiņa pārtraukumu. Jauns 5 gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc maksājumam piešķirtā termiņa pagarinājuma beigām.

6. Prasījumus nevar atgūt pēc 1. līdz 5. punktā paredzētā noilguma termiņa beigām.”

44. Ar šādu teikumu aizstāj 87. panta 3. punkta otro teikumu:

„Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt atgūšanu saskaņā ar 81. pantu.”

45. Regulas 93. pantu svītro.

46. Ar šādu f) apakšpunktu papildina 94. panta 1. punktu:

„f) ja iestāde ir deleģējusi kredītrīkotāja pilnvaras Eiropas iestāžu biroja direktoram saskaņā ar Finanšu regulas 174.a panta 1. punktu.”

47. Ar šādu 6. punktu papildina 106. pantu:

„6. Iestādes iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par termiņu ievērošanu un 1. līdz 5. punktā noteikto termiņu pārtraukšanu.”

48. Regulas 115. panta otrajā daļā vārdus „Civildienesta noteikumu” aizstāj ar vārdiem „Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu”.

49. Ar šādu teikumu aizstāj 116. panta 6. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu:

„Tos, kuri lūguši atļauju piedalīties ierobežotā procedūrā, konkurētspējīgā dialogā vai sarunu procedūrā, sauc par „kandidātiem”.”

50. Šādi groza 117. pantu:

a) Ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

„1. Ja pamatlīgums ir noslēgts ar vairākiem uzņēmējiem, pēdējo minēto skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem, ja ir pietiekams skaits uzņēmēju, kas atbilst izvēles kritērijiem, un/vai pieņemamu piedāvājumu, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem.Pamatlīgumu ar vairākiem uzņēmējiem var noslēgt arī kā atsevišķus līgumus ar vienādiem noteikumiem.Pamatlīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos gadījumos, ko jo īpaši attaisno pamatlīguma priekšmets.Pamatlīgumos, ko piešķir nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģijas izmaiņām, bez atkārtota atklāta konkursa izsludināšanas, iekļauj noteikumu par termiņa vidusposma pārskatu. Ja sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu izmaiņām vai tehnoloģijas attīstības prasībām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu nedrīkst izmantot un veic vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu.”

51. Šādi groza 118. pantu:

a) Ar šādu daļu papildina 3. punktu:

„Ja vajadzīgs, līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā nosaka, ka iepirkuma procedūra ir starpiestāžu iepirkuma procedūra. Šādā gadījumā līguma paziņojumā norāda Finanšu regulas 185. pantā minētās iestādes, izpildaģentūras vai struktūras, kas iesaistītas iepirkuma procedūrā, par iepirkuma procedūru atbildīgo iestādi un līgumu kopējo apjomu visām šīm iestādēm, izpildaģentūrām vai struktūrām.”

b) Šādi groza 4. punktu:

i) Otro daļu aizstāj ar šādu daļu:„Līguma paziņojumu nosūta OPOCE šādos termiņos:

i) ne vēlāk kā četrdesmit astoņas kalendārās dienas pēc šīs procedūras pabeigšanas, tas ir, pēc līguma vai pamatlīguma parakstīšanas dienas. Taču paziņojumus attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir dinamiska pirkšanas sistēma, var sagrupēt pa ceturkšņiem. Tādos gadījumos tos nosūta OPOCE ne vēlāk kā četrdesmit astoņas dienas pēc katra ceturkšņa beigām;

ii) attiecībā uz līgumiem vai pamatlīgumiem, kuru vērtība ir vienāda ar 158. pantā noteiktajiem robežlielumiem vai lielāka un kurus piešķir, izmantojot sarunu procedūru bez līguma paziņojuma publicēšanas, laicīgi, lai paspētu to publicēt pirms līguma parakstīšanas, ievērojot 158.a panta 1. punktā paredzētos noteikumus.”

ii) Pievieno šādu daļu:

„Informāciju par to konkrēto līgumu vērtību un saņēmējiem, kuru pamatā ir saimnieciskajā gadā noslēgts pamatlīgums, publicē līgumslēdzēja iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā līdz tā gada 31. martam, kurš seko šim saimnieciskajam gadam, ja noslēgtā konkrētā līguma vai konkrēto līgumu kopējais apjoms pārsniedz 158. pantā minētos robežlielumus.”

52. Ar šādu daļu aizstāj 123. panta 2. punkta pirmo daļu:

„Sarunu procedūras gadījumā un pēc konkurētspējīga dialoga uz sarunām vai uz konkursu uzaicināto kandidātu skaits nedrīkst būt mazāks par trijiem, ja izvēles kritērijiem atbilst pietiekams skaits kandidātu.”

53. Iekļauj šādu 125.c pantu:

„125.c pantsAr dalībvalsti kopīga iepirkuma procedūra(Finanšu regulas 91. pants)

Ja institūcija un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēja iestāde izmanto kopīgu iepirkuma procedūru, piemēro procedūras noteikumus, kas piemērojami institūcijai. Pietiekami pamatotos gadījumos institūcija var pieņemt lēmumu, ka jāpiemēro tos procedūras noteikumus, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzēja iestādei, ja šie noteikumi ir pielīdzināmi institūcijas noteikumiem.”

54. Ar šādu punktu aizstāj 129. panta 4. punktu:

„4. Izdevumus, kuru summa ir mazāka par EUR 500, var apmaksāt, uzrādot faktūru, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.”

55. Šādi groza 130. pantu:

a) ar šādu apakšpunktu aizstāj 3. punkta a) apakšpunktu:

„a) norāda izslēgšanas un izvēles kritērijus, ko piemēro līgumam, izņemot konkurētspējīga dialoga, ierobežotas procedūras un sarunu procedūras gadījumā pēc 127. pantā minētā paziņojuma publicēšanas. Šādos gadījumos šos kritērijus norāda vienīgi līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību;”

b) šādi groza 4. punktu:

i) ar šādu apakšpunktu aizstāj c) apakšpunktu:

„c) nosaka, ka gadījumos, kad Komisija ir līgumslēdzēja iestāde, līgumam piemērojamie tiesību akti ir Kopienas tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, nosakot tos līgumā;”

ii) pievieno šādu d) punktu:

„d) nosaka tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.”

c) Ar šādu teikumu papildina 5. punktu:

„Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt kandidātam vai pretendentam iesniegt informāciju par paredzamā apakšlīguma slēdzēja finansiālajām un darbības iespējām, īpaši gadījumos, kad apakšlīgums ir ievērojama līguma daļa.”

56. Ar šādu pantu aizstāj 133. pantu:

„133. pantsNelikumīgas darbības, kas rada pamatu izslēgšanai(Finanšu regulas 93. un 114. pants)

Finanšu regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie gadījumi ir šādi:

a) krāpšanas gadījumi, kā minēts 1. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas sastādīta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu[9];

b) korupcijas gadījumi, kā minēts 3. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu amatpersonu vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonu korupcijas apkarošanu, kas sastādīta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu[10];

c) līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā noteikts Padomes Vienotās rīcības 98/733/JHA 2. panta 1. punktā[11];

d) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi, kā noteikts Padomes Direktīvas 91/308/EEK[17] 1. pantā[12].”

57. Iekļauj šādu 133.a pantu:

„133.a pantsIzslēgšanas kritēriju piemērošana(Finanšu regulas 93., 94., 95. un 96. pants)

1. Lai noteiktu izslēgšanas ilgumu un nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, atbildīgā iestāde jo īpaši ņem vērā lietas nopietnību, tostarp tās ietekmi uz Kopienu finanšu interesēm un imidžu, laiku, kas pagājis kopš pārkāpuma brīža, pārkāpuma ilgumu un atkārtošanos, attiecīgās vienības nodomu vai nolaidības smaguma pakāpi un pasākumus, ko attiecīgā vienība veikusi, lai novērstu šo situāciju.

2. Finanšu regulas 93. panta 3. punktā minētais periods ir maksimums 5 gadi:

a) no dienas, kad pasludināts spriedums ar res judicata spēku, Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b) no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos no dienas, kad pārkāpums tiek izbeigts, Finanšu regulas 93. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos;

Šo izslēgšanas periodu var pagarināt līdz 10 gadiem atkārtota pārkāpuma gadījumā piecu gadu laikā no a) un b) punktā minētās dienas, pienācīgi ievērojot 1. punktu.

3. Kandidātus vai pretendentus izslēdz no iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanas procedūras, ja uz tiem attiecas kāds no Finanšu regulas 93. panta a) un d) punktā minētajiem gadījumiem.”

58. Šādi groza 134. pantu:

a) Virsrakstu aizstāj ar šādu:

„134. pantsPierādījumi(Finanšu regulas 93. un 94. pants)

b) Ar šādu daļu papildina 1. punktu:

„Līgumslēdzēja iestāde atkarībā no tās veiktās riska analīzes var nepieprasīt pirmajā daļā minēto apliecinājumu, ka uz kandidātiem vai pretendentiem neattiecas neviens no 93. un 94. pantā minētajiem gadījumiem, attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz EUR 3 500, kā minēts 129. panta 3. punktā, un EUR 10 000, kā minēts 241. panta 1. punkta pēdējā daļā, 243. panta 1. punkta pēdējā daļā un 245. panta 1. punkta pēdējā daļā.”

c) Pievieno šādu 6. punktu:

„6. Ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa, kandidāts vai pretendents iesniedz apliecinājumu, ka paredzamais apakšlīguma slēdzējs ar goda vārdu apliecina, ka uz to neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. un 94. pantā minētajiem gadījumiem.Ja rodas kādas šaubas par šo apliecinājumu, līgumslēdzēja iestāde pieprasa 3. un 4. punktā minētos pierādījumus. Attiecīgā gadījumā piemēro arī 5. punktu.”

59. Iekļauj šādu 134.a un 134.b pantu:

„134.a pantsKopēja centrālā datubāze(Finanšu regulas 95. pants)

1. Finanšu regulas 95. panta 1. un 2. punktā minētās institūcijas, izpildaģentūras, iestādes un struktūras nosūta Komisijai informāciju par attiecīgo trešo personu izslēgšanas iemesliem un ilgumu, izmantojot strukturētu formu. Tās nosūta informāciju arī par tām fiziskajām personām ar pilnvarām pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz trešo personu, kas ir konstatējušas, ka uz tām attiecas viens no 93. un 94. pantā un 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

Dalībvalstu iestādes dara zināmu informāciju par izslēgšanas gadījumiem saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunktu tikai attiecībā uz tiem līgumiem, kas ietilpst Direktīvas 2004/18/EK darbības jomā.

Tās apliecina Komisijai, ka informācija ir iegūta un nosūtīta saskaņā ar noteikumiem par personas datu aizsardzību un ka attiecīgā trešā persona ir informēta par informācijas nosūtīšanu. Attiecīgā gadījumā tās atjaunina nosūtīto informāciju.

2. Saskaņā ar Kopienas noteikumiem par personas datu aizsardzību Komisija, izmantojot datu aizsardzības protokolu, regulāri sniedz datubāzē iekļautos apstiprinātos datus 1. punktā minētajās institūcijās, izpildaģentūrās, iestādēs un struktūrās norīkotajām personām.

3. Datus par trešām personām datubāzē ievada un dzēš saskaņā ar Finanšu regulas 95. panta 1. punktu pēc atbildīgā kredītrīkotāja rakstiska pieprasījuma, kas adresēts Komisijas grāmatvedim. Kredītrīkotāju, kas atbildīgs par pieprasījumu trešo personu datu ievadīšanai un dzēšanai datubāzē, kā arī attiecīgās procedūras nosaka Finanšu regulas 185. pantā minētās attiecīgās iestādes, izpildaģentūras vai struktūras administratīvajos noteikumos.

4. Pēc paziņojuma saņemšanas, kas nosūtīts saskaņā ar Finanšu regulas 95. panta 2. punkta pirmo daļu, Komisijas kredītrīkotājs, kas atbildīgs par attiecīgo programmu vai darbību, pēc tam, kad ir pārbaudījis, vai ir skaidri identificēta trešā persona un norādīti izslēgšanas iemesli un ilgums, nosūta to Komisijas grāmatvedim ievadīšanai datubāzē.”

„134.b pantsAdministratīvi un finansiāli sodi(Finanšu regulas 96. un 114. pants)

1. Neskarot līgumā paredzēto sodu piemērošanu, kandidātus vai pretendentus un darbuzņēmējus, kas ir snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas vai izdarījuši pārkāpumus un nodarbojušies ar krāpšanu, vai par kuriem konstatēts, ka tie nav pildījuši savas būtiskās līgumsaistības, var izslēgt no visiem līgumiem un dotācijām, ko finansē no Kopienas budžeta, ilgākais uz pieciem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.

Šo termiņu var pagarināt līdz pat 10 gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmajā daļā minētās dienas ir izdarīts atkārtots pārkāpums.

2. Pretendentiem vai kandidātiem, kas snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas vai izdarījuši pārkāpumus, var piemērot arī finansiālus sodus 2 līdz 10% apmērā no piešķiramā līguma paredzamās kopvērtības.

Darbuzņēmējiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav pildījuši savas būtiskās līgumsaistības, var piemērot finansiālus sodus 2 līdz 10 % apmērā no attiecīgā līguma kopvērtības.

Šo likmi var palielināt, nosakot to 4 līdz 20% apmērā, ja piecu gadu laikā pēc 1. punkta pirmajā daļā minētās dienas ir izdarīts atkārtots pārkāpums.

3. Iestāde nosaka administratīvos vai finansiālus sodus, ņemot vērā 133.a panta 1. punktā minētos elementus.”

60. Šādi groza 140. panta 3. punkta pirmo daļu:

„Ierobežotas procedūras, 125.b pantā minētā konkurētspējīgā dialoga izmantošanas un sarunu procedūras gadījumā, ja ir publicēts līguma paziņojums par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz 158. pantā minētos robežlielumus, termiņš līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai nedrīkst būt īsāks par trīsdesmit septiņām dienām no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.”

61. Ar šādu teikumu papildina 146. panta pirmo daļu:

„Tomēr atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu, ka novērtēšanas komisijai ir jāizvērtē un jāsarindo tikai piešķiršanas kritēriji, bet izslēgšanas un izvēles kritēriji izvērtējami, izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, kas garantē interešu konflikta neiespējamību.”

62. Šādi groza 147. pantu:

a) Ar šādu punktu aizstāj 1. punktu:

„1. Sastāda rakstisku novērtēšanas un sarindojuma protokolu līdzdalības pieprasījumiem un piedāvājumiem, kas atzīti par prasībām atbilstošiem, norādot tā sastādīšanas dienu. Šo protokolu paraksta visi novērtēšanas komisijas locekļi, bet, ja novērtēšanas komisija nav bijusi atbildīga par izslēgšanas un izvēles kritēriju novērtēšanu un sarindošanu, personas, kurām atbildīgais kredītrīkotājs ir uzdevis to veikt. To saglabā turpmākai izmantošanai.”

b) Ar šādu daļu papildina 3. punktu:

„Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem līgumslēdzēja iestāde, kas atbildīga par iepirkuma procedūru.”

63. Šādi groza 149. pantu:

a) Virsrakstu aizstāj ar šādu:

„149. pantsInformācija kandidātiem un pretendentiem(Finanšu regulas 100. panta 2. punkts, 101. un 105. pants)

b) Šādi groza 3. punktu:

i) Ar šādu daļu aizstāj pirmo daļu:„Ja līgumu, ko Kopienas iestādes piešķir savā vārdā, vērtība ir vienāda ar 158. pantā minētajiem robežlielumiem vai lielāka un tie nav izslēgti no Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas, līgumslēdzēja iestāde informē visus neveiksmīgos kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli pa pastu un faksu vai e-pastu, ka to pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts:

a) drīz pēc tam, kad pieņemts lēmums par izslēgšanas un izvēles kritērijiem, un pirms pieņemts piešķiršanas lēmums vai

b) attiecībā uz piešķiršanas lēmumiem un lēmumiem noraidīt piedāvājumus iespējami īsā laikā pēc piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, bet vēlākais nākamās nedēļas laikā.Abos minētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc piedāvājums vai pieteikums nav pieņemts, kā arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.”

ii) Ceturto daļu svītro.

64. Iekļauj šādu 149.a pantu:

„149. pantsLīguma parakstīšana(Finanšu regulas 100. un 105. pants)

Līguma īstenošana nesākas, pirms nav parakstīts līgums.”

65. Šādi groza 155. pantu:

a) Šādu daļu pievieno 1. punktam:

„Vajadzības gadījumā, ciktāl tas ir tehniski iespējams un rentabli, līgumus, kuru vērtība ir vienāda ar 158. pantā minētajiem robežlielumiem vai lielāka, piešķir vienlaicīgi atsevišķu daļu veidā.”

b) Iekļauj šādu 4. punktu:

„Ja līgumu piešķir atsevišķu daļu veidā, piedāvājumus izvērtē atsevišķi katrai daļai. Ja tam pašam pretendentam piešķir vairākas daļas, var parakstīt vienu līgumu par visām šīm daļām.”

66. Iekļauj šādu 158.a pantu:

„158.a pantsPārtraukuma periods pirms līguma parakstīšanas(Finanšu regulas 105. pants)

1. Ievērojot 2. punktu, līgumslēdzēja iestāde nedrīkst parakstīt līgumu vai pamatlīgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav pagājušas desmit kalendārās dienas:

a) pēc dienas, kad vienlaicīgi nosūtīti piešķiršanas lēmumi un lēmumi par piedāvājumu noraidīšanu, vai

b) ja līgumu vai pamatlīgumu piešķir saskaņā ar sarunu procedūru bez līguma paziņojuma publicēšanas, pēc dienas, kad 118. pantā minētais līguma piešķiršanas paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .Vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu papildu pārbaudei, ja to attaisno neveiksmīgo vai noraidīto pretendentu vai kandidātu pieprasījumi vai atsauksmes vai jebkura cita saņemtā attiecīgā informācija. Pieprasījumi vai atsauksmes un informācija jāsaņem desmit kalendāro dienu laikā pēc paziņojuma par lēmumiem par piedāvājumu noraidīšanu vai līgumu piešķiršanu un, ja vajadzīgs, līguma paziņojuma publicēšanas. Apturēšanas gadījumā visus kandidātus vai pretendentus informē trīs darba dienu laikā pēc apturēšanas lēmuma.

Izņemot 2. punktā minētajos gadījumos, ikviens līgums, kas parakstīts pirms desmit kalendāro dienu termiņa beigām, nav spēkā.

2. Desmit kalendāro dienu termiņš pirms līguma parakstīšanas nav piemērojams šādos gadījumos:

a) atklāto procedūru gadījumā, ja ir iesniegts tikai viens piedāvājums;

b) ierobežotas vai sarunu procedūras gadījumā pēc līguma paziņojuma publicēšanas, ja pretendents, kuram jāpiešķir līgums, ir vienīgais pretendents, kas atbilst izslēgšanas un izvēles kritērijiem, ar noteikumu, ka saskaņā ar 149. panta 3. punkta pirmā daļas a) punktu pārējie kandidāti vai pretendendi ir informēti par to izslēgšanas vai noraidījuma iemesliem pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz izslēgšanas un izvēles kritērijiem;

c) gadījumos, kad izmanto konkrētus līgumus, kuru pamatā ir pamatlīgums un kuriem piemēro šajā pamatlīgumā paredzētos noteikumus, bez atkārtota atklāta konkursa izsludināšanas;

d) ārkārtējas steidzamības gadījumā, kā minēts 126. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”

67. Regulas 160. panta 1. punkta otro daļu, 2. un 3. punktu svītro.

68. Iekļauj šādu 160.a, 160.b, 160.c, 160.d un 160.e pantu:

„160.a pantsDalības maksas(Finanšu regulas 108. pants)

Finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās dalības maksas ir summas, ko maksā struktūrām, kuru locekles ir Kopienas, saskaņā ar budžeta lēmumiem un attiecīgās struktūras noteiktajiem maksājumu nosacījumiem.”

„160.b pantsDalība(Finanšu regulas 108. pants)

Finanšu regulas 108. panta 2. un 3. punkta vajadzībām piemēro šādas definīcijas:

a) „ dalība kapitālā ” ir īpašumtiesības organizācijā vai uzņēmumā, kas iegūtas ar ieguldījuma starpniecību, turklāt ienākumi no ieguldījuma ir atkarīgi no organizācijas vai uzņēmuma ienesības;

b) „ akciju daļa ” ir dalība organizācijas vai uzņēmuma kapitālā ar akciju starpniecību;

c) „ ieguldījumi kapitālā ” ir kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, ko nodrošina ieguldītājs, pretī iegūstot daļējas īpašumtiesības šajā uzņēmumā; turklāt šis ieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma vadības kontroles funkcijas un saņemt daļu no nākotnes peļņas;

d) „ kvazikapitāla finansējums ” ir finansējuma veids, kas parasti ietver sevī gan pašu kapitālu, gan parādus; turklāt uzņēmuma veiksmīgas darbības gadījumā pašu kapitāls ļauj ieguldītājiem iegūt augstu peļņas normu un/vai parāda elements ietver papildpiemaksu, kas veicina ieguldītāja peļņu”;

e) „ riska instruments ” ir finanšu instruments, kas garantē noteiktā riska segšanu pilnībā vai daļēji, iespējams apmaiņā pret noteiktu atlīdzību.”

„160.c pantsĪpašie noteikumi(Finanšu regulas 108. panta 3. punkts)

1. Ja Finanšu regulas 108. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētās dotācijas Komisija piešķir tiešas centralizētas vadības gadījumā, tām piemēro šīs sadaļas noteikumus, izņemot šādus noteikumus:

a) bezpeļņas noteikums, kas paredzēts 165. pantā;

b) līdzfinansējuma prasības, kas paredzētas 172. pantā;

c) darbībām, kuru mērķis ir stiprināt saņēmēja finansiālo situāciju vai radīt ienākumus, pieteikuma iesniedzēja finansiālās stabilitātes izvērtēšana, kas paredzēta 173. panta 4. punktā;

d) iepriekšējā nodrošinājuma prasības, kas paredzētas 182. pantā.

Pirmās daļas noteikumi neskar attiecīgo dotāciju grāmatvedības metodes, ko nosaka grāmatvedis saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

2. Visos gadījumos, kad tiek veiktas finanšu iemaksas, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina atbilstīgu pasākumu veikšanu ar iemaksas saņēmēju, nosakot maksājumu un kontroles kārtību.”

„160.d pantsGodalgas(Finanšu regulas 109. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Finanšu regulas 109. panta 3. punkta b) apakšpunkta mērķiem godalgas ir balvas par piedalīšanos konkursā.

Tās piešķir tiesnešu kolēģija, kas pati var izlemt, vai piešķirt vai nepiešķirt godalgas atkarībā no tā, kā tā vērtē katra attiecīgā pretendenta piedalīšanos, ņemot vērā konkursa noteikumus.

Balvas summa nav saistīta ar izmaksām, kas radušās saņēmējam.

Konkursa noteikumi paredz nosacījumus un kritērijus godalgu piešķiršanai, kā arī godalgas summu.”

„160.e pantsNolīgumi un lēmumi par godalgām(Finanšu regulas 108. panta 1. punkts)

1. Katrai Kopienas programmai vai darbībai ikgadējā darba programmā nosaka, vai uz dotācijām attiecas tikai lēmums vai arī rakstisks nolīgums.

2. Lai noteiktu izmantojamo instrumentu, ņem vērā šādus elementus:

- vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas princips starp saņēmējiem, jo īpaši pamatojoties uz nacionalitāti vai ģeogrāfisko izvietojumu;

- šī instrumenta saskanība ar citiem tajā pašā Kopienas programmā vai darbībā izmantotajiem instrumentiem;

- finansēto darbību vai darba programmu satura sarežģītība un standartizācija.

3. Gadījumos, kad programmas vada vairāki kredītrīkotāji, izmantojamo instrumentu nosaka, konsultējoties ar šiem atbildīgajiem kredītrīkotājiem.”

69. Ar šādu pantu aizstāj 163. pantu:

„163. pantsLīdzdalība(Finanšu regulas 108. pants)

1. Konkrētas dotācijas var būt līdzdalības sistēmas daļa.

2. Līdzdalības sistēma tiek veidota kā ilgtermiņa sadarbība starp Komisiju un dotācijas saņēmējiem. Tā var būt līdzdalības pamatnolīguma vai līdzdalības pamatlēmuma veidā.

Līdzdalības pamatnolīgumā nosaka kopējos mērķus, plānoto darbību raksturu kā vienreizēja pasākuma vai kā apstiprinātas ikgadējās darba programmas daļu, konkrētu dotāciju piešķiršanas procedūru saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūras noteikumiem un vispārējām pušu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti konkrētajos nolīgumos vai lēmumos.

Šādas līdzdalības ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus jo īpaši attaisno vispārējās līdzdalības priekšmets.

Kredītrīkotāji nedrīkst izmantot līdzdalības pamatnolīgumus vai pamatlēmumus nepienācīgi vai izmantot šos pamatnolīgumus vai pamatlēmumus tā, ka to mērķis vai sekas ir pretrunā ar pārredzamības vai vienlīdzīgas attieksmes principu.

3. Piešķiršanas procedūras vajadzībām līdzdalības pamatnolīgumus vai pamatlēmumus uzskata par dotācijām. Tiem piemēro 167. pantā minētās iepriekšējas publicēšanas procedūras.

4. Konkrētas dotācijas, kas pamatojas uz līdzdalības pamatnolīgumiem vai lēmumiem, piešķir saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas šajos nolīgumos vai lēmumos, ievērojot šajā sadaļā izklāstītos principus.

Tiem piemēro 169. pantā noteiktās procedūras publicēšanai pēc piešķiršanas.”

70. Šādi groza 164. pantu:

a) Šādi groza 1. punktu:

i) Pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

„1. Lēmumā vai dotāciju nolīgumā jo īpaši nosaka:”

(ii) Ar šādu apakšpunktu aizstāj d) apakšpunktu:

„d) darbības paredzamās kopējās izmaksas un Kopienas paredzētā finansējuma kopējo maksimālo summu, izsakot tos kā absolūto lielumu, ko vajadzības gadījumā papildina, norādot:

i) darbības vai apstiprinātas darba programmas izmaksām paredzētā finansējuma maksimālo likmi Finanšu regulas 108.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā;

ii) Finanšu regulas 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto vienreizējo maksājumu un/vai vienotas likmes finansējumu;

iii) i) un ii) kombināciju.

iii) Ar šādiem apakšpunktiem aizstāj f) un g) apakšpunktus:

f) vispārējos noteikumus, ko piemēro visiem šāda veida nolīgumiem vai lēmumiem, piemēram, noteikumus par to, ka saņēmējs pieņem Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) un Revīzijas palātas veiktās revīzijas un 169. pantā izklāstītos noteikumus par publicēšanu pēc piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001[13]. Dotāciju nolīgumiem šie vispārējie noteikumi jo īpaši:

i) nosaka, ka dotāciju nolīgumam piemērojamie tiesību akti ir Kopienas tiesību akti, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts tiesību aktiem, kas noteikti dotāciju nolīgumā;

ii) nosaka tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

g) paredzēto kopējo budžetu.”

iv) Iekļauj šādu ga) apakšpunktu:

„ga) ja vajadzīgs, sīku informāciju par darbības vai apstiprinātās darba programmas un/vai Finanšu regulas 108.a panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējuma attaisnotajām izmaksām;”

b) Ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

„Gadījumos, kas minēti 163. pantā, līdzdalības pamatlēmumā vai līdzdalības pamatnolīgumā precizē šā panta 1. punkta a), b), c) apakšpunkta i) punktā, d) apakšpunkta ii) punktā, f), h), i) un j) apakšpunktā minēto informāciju.

Konkrētajos lēmumos vai nolīgumos iekļauj informāciju, kas minēta 1. punkta a), b), c), d), e), g) un ga) apakšpunktos, un attiecīgos gadījumos i) apakšpunktā.”

71. Ar šādiem punktiem aizstāj 165. panta 1. un 2. punktu:

„1. Katram saņēmējam peļņu definē kā:

a) dotācijas darbībai gadījumā – ieņēmumu pārpalikumu pēc izmaksām, kas radušās saņēmējam, brīdī, kad izteikts galīgā maksājuma pieprasījums;

b) darbības dotācijas gadījumā – saņēmēja darbības budžeta pozitīvs saldo.

2. Vienreizējos maksājumus un vienotas likmes finansējumu nosaka saskaņā ar 181. pantu, pamatojoties uz izmaksām vai izmaksu kategorijām, uz kurām tie attiecas un kas ir noteiktas, izmantojot objektīvus kritērijus, piemēram, statistikas datus, lai a priori izslēgtu peļņu. Šīs summas tiek pārskatītas, ievērojot tos pašus kritērijus, un, ja vajadzīgs, Komisija tās koriģē reizi divos gados.

Tādā gadījumā peļņas neesamību katrai dotācijai pārbauda brīdī, kad nosaka summas.

Ja pēckontrole attiecībā uz notikumu, kas radījis pamatu peļņai, parāda, ka notikums nav noticis un saņēmējs ir nepamatoti guvis labumu no vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes finansējuma, Komisija ir tiesīga atgūt vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes finansējuma summu un nepatiesa apliecinājuma sniegšanas gadījumā par vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējumu uzlikt finansiālu sodu līdz 50% no vienreizējā maksājuma vai vienotas likmes finansējuma kopējās summas.

Šāda kontrole neskar faktisko izmaksu pārbaudi un apliecināšanu, kas vajadzīga dotāciju vai dotāciju kombinēto veidu daļu maksājumiem, kas ietver attaisnoto izmaksu konkrētas daļas atmaksāšanu.”

72. Iekļauj šādu 165.a pantu:

„165.a pantsLīdzfinansējuma noteikumi(Finanšu regulas 109. pants)

1. Līdzfinansējums prasa, lai daļu no vienības darbības izmaksām vai ekspluatācijas izmaksām sedz dotācijas saņēmējs vai iemaksas, kas nav Kopienas iemaksas.

2. Ja dotācijas ir piešķirtas kādā no 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktos minētajiem veidiem vai kā to kombinācija, līdzfinansējumu izvērtē dotācijas pieteikuma novērtēšanas posmā.”

73. Ar šādu daļu aizstāj 166. panta 1. punkta pirmo daļu:

„Katrs atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo ikgadējo darba programmu dotācijām. Šo darba programmu pieņem iestāde, un to publicē iestādes interneta vietnē dotāciju sadaļā tiklīdz iespējams, ja vajadzīgs, iepriekšējā gadā, bet ne vēlāk kā līdz katra saimnieciska gada 31. martam.”

74. Šādi groza 167. pantu:

a) ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta b) apakšpunktu:

„b) tiesīguma, izslēgšanas, izvēles un piešķiršanas kritērijus, kā noteikts Finanšu regulas 114. un 115. pantā, un attiecīgos apliecinošos dokumentus;

b) ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

„2. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē Eiropas iestāžu interneta vietnē un iespējams izmantot arī citus piemērotus līdzekļus, ieskaitot Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi , lai radītu plašāko iespējamo publicitāti iespējamo saņēmēju vidū. Visiem uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus satura grozījumiem piemēro tos pašus nosacījumus, ko piemēro publikācijai.”

75. Šādi groza 168. panta 1. punktu:

a) ar šādu apakšpunktu aizstāj minētā punkta d) apakšpunktu:

„d) struktūrām, kas pamatdokumentā Finanšu regulas 49. panta nozīmē noteiktas kā dotāciju saņēmējas.”

b) pievieno šādu e) un f) apakšpunktu:

„e) pētniecības un attīstības gadījumā struktūrām, kas iekļautas Finanšu regulas 110. pantā minētajās ikgadējās darba programmās, ja pamatdokuments skaidri paredz šo iespēju un ja projekts nav saistīts ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

f) darbībām ar īpašām raksturīgajām iezīmēm, kurām nepieciešama īpaša veida struktūra tās tehniskās kompetences, augstās specializācijas pakāpes un administratīvo pilnvaru dēļ, ar nosacījumu, ka attiecīgās darbības neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības jomā. Šos gadījumus attiecīgi pamato piešķiršanas lēmumā.”

76. Šādi groza 169. pantu:

a) Ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. punkta c) apakšpunktu:

„c) piešķirto summu un darbības vai apstiprinātās darba programmas finansējuma likmi, izņemot vienreizēja maksājuma vai vienotas likmes finansējuma gadījumā, kā paredzēts Finanšu regulas 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.”

b) Pievieno šādu 3. punktu:

„3. Pēc publicēšanas saskaņā ar 2. punktu, ja budžeta lēmējinstitūcija to pieprasa, Komisija nosūta tai pārskatu par:

a) pieteikuma iesniedzēju skaitu pagājušajā gadā;

b) pieņemto pieteikumu skaitu un procentuālo daļu uz vienu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus;

c) vidējo procedūras ilgumu no uzaicinājumā priekšlikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām līdz dotācijas piešķiršanas brīdim.”

77. Iekļauj šādu 169.a pantu:

„169.a pantsInformācija pieteikumu iesniedzējiem(Finanšu regulas 110. pants)

Komisija sniedz informāciju un ieteikumus pieteikumu iesniedzējiem šādā veidā:

a) nosaka pieteikuma veidlapu kopējos standartus līdzīgām dotācijām un kontrolē pieteikuma veidlapu izmērus un salasāmību;

b) sniedz informāciju potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem, arī ar semināru un rokasgrāmatu starpniecību;

c) juridiskas vienības kartotēkā, kas minēta 64. pantā, glabā pastāvīgos datus saņēmējiem.”

78. Ar šādu 4. punktu papildina 172. pantu:

„4. Līdzfinansējuma princips tiek uzskatīts par ievērotu, ja Kopienas iemaksas mērķis ir segt noteiktas finanšu iestādes administratīvās izmaksas, tostarp, ja vajadzīgs, mainīgās maksas, kas ir ar izpildi saistīts stimuls attiecībā uz tāda projekta vai programmas vadību, kas veido nedalāmu veselumu.”

79. Iekļauj šādu 172.a pantu:

„172.a pantsAttaisnotās izmaksas(Finanšu regulas 113. pants)

1. Attaisnotās izmaksas ir izmaksas, kas radušās dotācijas saņēmējam un atbilst šādiem kritērijiem:

a) tās ir saistītas ar dotācijas priekšmetu,

b) tās ir norādītas paredzētajā darbības vai darba programmas kopējā budžetā,

c) tās ir nepieciešamas tās darbības vai darba programmas īstenošanai, kas ir nolīguma priekšmets,

d) tās ir radušās saņēmējam, ir atspoguļotas viņa finanšu dokumentos saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības uzskaites principiem un ir deklarētas saskaņā ar piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām,

e) tās ir identificējamas un pārbaudāmas,

f) tās ir samērīgas, attaisnojamas un atbilst pareizas finanšu vadības prasībām, īpaši attiecībā uz ekonomiju un izmaksu lietderību,

g) izņemot gadījumus, kad tiek veiktas revīzijas, tās rodas darbības vai darba programmas īstenošanas brīdī.

2. Ievērojot 1. punktā minētos noteikumus un pamatdokumenta noteikumus, atbildīgais kredītrīkotājs par attaisnotām izmaksām var uzskatīt šādas izmaksas:

a) izmaksas, kas saistītas ar bankas garantiju vai tai pielīdzināmu dotācijas saņēmēja galvojumu saskaņā ar Finanšu regulas 118. pantu;

b) izmaksas, kas saistītas ar ārējo revīziju, ko pieprasa atbildīgais kredītrīkotājs vai nu pēc finansējuma pieprasījuma, vai maksājuma pieprasījuma;

c) samaksātais pievienotās vērtības nodoklis, ko nevar atmaksāt saņēmējam saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem;

d) amortizācijas izmaksas, ja tās faktiski ir radušās saņēmējam;

e) administratīvie izdevumi, personāla un iekārtu izmaksas, tostarp valsts pārvaldes iestāžu personāla algu izmaksas, ciktāl tās attiecas uz to darbību izmaksām, kuras attiecīgā valsts iestāde neveiktu, ja nebūtu uzsākts attiecīgais projekts.”

80. Iekļauj šādu 172.b pantu:

„172.b pantsFinansējuma pieteikumi(Finanšu regulas 114. pants)

1. Noteikumus dotāciju pieteikumu iesniegšanai nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, kas var izvēlēties arī iesniegšanas metodi. Dotāciju pieteikumus var iesniegt vēstules veidā vai elektroniski.

Saziņas līdzekļi jāizvēlas nediskriminējošā veidā, un tie nedrīkst ierobežot piešķiršanas procedūras pieejamību pieteikumu iesniedzējiem.

Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu šādu nosacījumu ievērošanu:

a) katrā iesniegumā jānorāda visu novērtēšanai vajadzīgo informāciju;

b) jāsaglabā datu integritāte;

c) jāsaglabā priekšlikumu konfidencialitāte.

Atbildīgais kredītrīkotājs pārbauda pieteikumus c) punkta vajadzībām tikai pēc pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

Atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt, lai elektroniskais iesniegums būtu parakstīts ar uzlabotu elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK nozīmē.

2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs atļauj iesniegt pieteikumus elektroniskā veidā, izmantotajiem līdzekļiem un to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, vispārpieejamiem un saderīgiem ar vispārlietojamiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem. Informāciju par specifikācijām, kas nepieciešamas pieteikumu iesniegšanai, tostarp šifrēšanu, dara pieejamu pieteikumu iesniedzējiem.

Turklāt pieteikumu elektroniskās saņemšanas ierīces garantē drošību un konfidencialitāti.

3. Ja pieteikums tiek iesniegts vēstules veidā, pieteikuma iesniedzējs pieteikumu var iesniegt:

a) izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus. Tādā gadījumā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus jānorāda, ka vajadzīgi pierādījumi par nosūtīšanas dienu – pasta zīmogs vai saņemšanas kvīts;

b) pieteikuma iesniedzējs personiski vai tā pārstāvis, nogādājot pieteikumu tieši iestādē. Tādā gadījumā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus jānorāda departaments, kurā nogādājams pieteikums, pretī saņemot parakstītu un datētu kvīti.”

81. Ar šādu punktu aizstāj 173. panta 3. punktu:

„3. Pieteikumam pievienotajā atsevišķas darbības budžetā vai darbības budžetā ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā, ievērojot noteikumus par maiņas kursu iespējamām svārstībām, un tajā norāda arī attaisnotās izmaksas, kas var saņemt finansējumu no Kopienas budžeta.”

82. Ar šādu pantu aizstāj 174. pantu:

„174. pantsPierādījumi, kas apliecina, ka nav pamata izslēgšanai (Finanšu regulas 114. pants)

Pieteikuma iesniedzēji ar savu goda vārdu apliecina, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas uzskaitīti Finanšu regulas 93. panta 1. punktā un 94. pantā. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no savas riska analīzes var pieprasīt 134. pantā minētos pierādījumus. Pieteikuma iesniedzējiem tiek lūgts sniegt šādus pierādījumus, ja vien tas nav fiziski neiespējami, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs.”

83. Iekļauj šādu 174.a pantu:

„174.a pantsPieteikuma iesniedzēji, kuriem nav juridiskās personas statusa(Finanšu regulas 114. pants)

Ja dotācijas pieteikumu iesniedz pieteikuma iesniedzējs, kuram nav juridiskās personas statusa, saskaņā ar Finanšu regulas 114. panta 2. punkta otro daļu, šī pieteikuma iesniedzēja pārstāvji pierāda, ka tie spēj darboties saņēmēju vārdā un ka to piedāvātais finansiālais nodrošinājums ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskās personas.”

84. Ar šādu pantu aizstāj 175. pantu:

„175. pantsFinansiāli un administratīvi sodi(Finanšu regulas 114. pants)

Pieteikuma iesniedzējiem, kas ir snieguši nepatiesus apliecinājumus, pieļāvuši būtiskas kļūdas vai izdarījuši pārkāpumus un nodarbojušies ar krāpšanos, var piemērot finansiālu vai administratīvu sodu vai abus minētos sodus saskaņā ar 134.a pantā paredzētajiem nosacījumiem proporcionāli attiecīgo dotāciju vērtībai.

Šādu finansiālu vai administratīvu sodu vai abus minētos sodus var piemērot arī saņēmējiem, par kuriem konstatēts, ka tie nav pildījuši savas būtiskās līgumsaistības.”

85. Iekļauj šādu 175.a pantu:

„175.a pantsTiesīguma kritēriji(Finanšu regulas 114. pants)

1. Tiesīguma kritērijus publicē uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2. Tiesīguma kritēriji paredz nosacījumus pieteikumu iesniegšanai, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Šos kritērijus nosaka, pienācīgi ņemot vērā darbības mērķus un ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principu.”

86. Iekļauj šādu 175.b pantu:

„175.b pantsĻoti neliela apjoma dotācijas(Finanšu regulas 114. panta 3. punkts)

Ļoti neliela apjoma dotācijas definē kā dotācijas, kas nepārsniedz EUR 3 500.”

87. Ar šādu daļu papildina 176. panta 3. punktu:

„Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav pieprasīti apliecinoši dokumenti un ja atbildīgajam kredītrīkotājam rodas šaubas par pieteikumu iesniedzēju finansiālajām un darbības iespējām, viņš lūdz tiem uzrādīt jebkuru attiecīgo dokumentu.”

88. Šādi groza 178. pantu:

a) Iekļauj 1.a punktu:

„1a Atbildīgais kredītrīkotājs vajadzības gadījumā sadala procesu vairākos procedūras posmos. Noteikumi, kas regulē šo procesu, tiek izziņoti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divposmu iesniegšanas procedūra, pilnu piedāvājumu otrajā posmā lūdz iesniegt tikai to priekšlikumu iesniedzējiem, kas atbilst pirmā posma novērtēšanas kritērijiem.Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta novērtēšanas procedūra divās kārtās, nākamajā kārtā iekļauj tikai tos priekšlikumus, kas iztur konkursa pirmo kārtu, pamatojoties uz noteikta kritēriju kopuma novērtējumu.Pieteikuma iesniedzējus, kuru priekšlikumi noraidīti jebkurā posmā, informē saskaņā ar Finanšu regulas 116. panta 3. punktu.

Katram procedūras nākamajam posmam jābūt skaidri atšķirīgam no iepriekšējā posma.Vienas un tās pašas procedūras laikā vienus un tos pašus dokumentus un informāciju var pieprasīt tikai vienu reizi.”

b) Ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

„2. Novērtēšanas komiteja vai vajadzības gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs var lūgt pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu informāciju vai paskaidrojumus par apliecinošajiem dokumentiem, kas iesniegti saistībā ar pieteikumu, jo īpaši acīmredzamu būtisku kļūdu gadījumos.

Atbildīgais kredītrīkotājs ved uzskaiti par uzturētajiem kontaktiem ar pieteikumu iesniedzējiem procedūras laikā.”

89. Šādi groza 180. panta 2. punktu:

a) Otrās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

„a) dotācijām darbībai EUR 750 000 apmērā vai vairāk, ja maksājumu pieprasījumu kopējā summa ir vismaz EUR 325 000.”

b) trešo daļu papildina ar šādu d) apakšpunktu:

„d) vairāku dotāciju saņēmējiem, kas ir snieguši neatkarīgus apliecinājumus, piedāvājot līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz kontroles sistēmām un metodēm, kas izmantotas, sagatavojot to prasījumus.”

90. Iekļauj šādu 180.a pantu:

„180.a pantsDotāciju veidi(Finanšu regulas 108.a pants)

1. Kopienas dotācijas 108.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā aprēķina, pamatojoties uz attaisnotajām izmaksām, kas definētas kā faktiskās izmaksas, kas radušās saņēmējam, un ievērojot provizorisko budžeta tāmi, kas iesniegta kopā ar priekšlikumu un iekļauta dotāciju nolīgumā vai lēmumā.

2. Finanšu regulas 108.a panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie vienreizējie maksājumi sedz noteiktas izmaksas, kas vajadzīgas, lai veiktu darbību vai saņēmēja ikgadējās darbības saskaņā ar nolīguma noteikumiem un pamatojoties uz tāmi.

3. Finanšu regulas 108.a panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais vienotas likmes finansējums sedz noteiktas kategorijas izdevumus, kas jau iepriekš skaidri norādīti, piemērojot vai nu iepriekš noteiktus procentus atbilstoši 181. panta 4. punktam, vai piemērojot vienības izmaksu standartapmērus.”

91. Ar šādu pantu aizstāj 181. pantu:

„181. pantsVienreizējie maksājumi un vienotas likmes finansējums(Finanšu regulas 108.a pants)

1. Ar Komisijas lēmumu var atļaut izmantot:

a) vienu vai vairākus vienreizējus maksājumus, kuru vienības vērtība nepārsniedz EUR 25 000, lai ietvertu vienu vai vairākas attaisnoto izmaksu kategorijas;

b) vienotas likmes finansējumu, jo īpaši pamatojoties uz Civildienesta noteikumiem pievienotajiem vai Komisijas katru gadu apstiprinātajiem izmitināšanas un komandējumu dienas naudas izdevumu apmēriem.

Ar Komisijas lēmumu nosaka kopējo šāda finansējuma maksimālo summu, ko atļauts izmantot kā dotāciju vai dotācijas veidu.

2. Vajadzības gadījumā ar pamatdokumentu var atļaut izmantot vienreizējos maksājumus, kuru vienības vērtība pārsniedz EUR 25 000. Tādā gadījumā pamatdokumentā nosaka piešķiršanas nosacījumus un maksimālās summas.

Šīs summas Komisija koriģē reizi divos gados, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, statistikas datiem, kā minēts 165. panta 2. punktā.

3. Ar dotācijas lēmumu vai nolīgumu var atļaut vienotas likmes finansējuma veidā finansēt saņēmēja netiešās izmaksas maksimums 7% apmērā no darbības kopējām attaisnotajām tiešajām izmaksām, izņemot gadījumos, kad saņēmējs saņem darbības dotāciju, ko finansē no Kopienas budžeta. Maksimālo 7% robežu var pārsniegt ar pamatotu Komisijas lēmumu.

4. Dotācijas lēmumā vai nolīgumā iekļauj visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti vienreizējo maksājumu vai vienotas likmes finansējuma piešķiršanas nosacījumi.”

92. Ar šādu pantu aizstāj 184. pantu:

„184. pantsĪstenošanas līgumi(Finanšu regulas 120. pants)

1. Neskarot publiskā iepirkuma direktīvas piemērošanu, ja atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līgumus, dotāciju saņēmēji piešķir līgumu piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību, tas ir, piedāvājumam ar labāko cenas un kvalitātes attiecību, nepieļaujot interešu konfliktu.

2. Ja atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līgumu, kura vērtība pārsniedz EUR 60 000, atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt saņēmējiem ievērot īpašus noteikumus papildus tiem, kas minēti 1. punktā. Šo īpašo noteikumu pamatā ir Finanšu regulā paredzētie noteikumi, kas noteikti, pienācīgi ievērojot attiecīgo līgumu vērtību, Kopienas iemaksas relatīvo apjomu attiecībā pret darbības kopējām izmaksām un risku. Šādus noteikumus iekļauj dotācijas nolīgumā.”

93. Iekļauj šādu 184.a pantu:

„184.a pantsFinansiāls atbalsts trešām personām(Finanšu regulas 120. panta 2. punkts)

1. Ja sasniedzamie mērķi vai rezultāti ir izklāstīti Finanšu regulas 120. panta b) apakšpunktā minētajos nosacījumos pietiekami detalizēti, uzskata, ka rīcības brīvības iespējas ir izsmeltas, ja dotācijas lēmums vai nolīgums paredz arī:

a) finansiālā atbalsta minimālo un maksimālo summu, ko var maksāt trešām personām, un kritērijus konkrētas summas noteikšanai;

b) dažādus darbības veidus, kuriem var piešķirt finansiālu atbalstu, pamatojoties uz noteiktu sarakstu.

2. Regulas 120. panta 2. punkta c) apakšpunkta vajadzībām finansiālā atbalsta maksimālā summa, ko saņēmējs var maksāt trešām personām, ir EUR 100 000, maksimums EUR 10 000 uz katru trešo personu.”

94. Pievieno šādu daļu 185. pantam:

„Ziņojums par budžeta un finanšu vadību nav saistīts ar Finanšu regulas 121. pantā minēto ziņojumu par budžeta izpildi.”

95. Regulas 187. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

96. Regulas 207. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

97. Regulas 209. panta 1. punktā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

98. Regulas 210. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

99. Regulas 219. panta 1. punktā vārdus „ELVGF Garantiju nodaļu” aizstāj ar vārdiem „ELGF”.

100. Regulas 225. pantā vārdus „185. pantā” aizstāj ar vārdiem „121. pantā”.

101. Regulas II daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

„I sadaļa(Finanšu regulas II sadaļa)Struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds un Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai”

102. Regulas 228. pantā vārdus „struktūrfondiem un Kohēzijas fondu” aizstāj ar vārdiem „struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Eiropas Zivsaimniecības fondu un Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai”.

103. Ar šādu 7. punktu papildina 229. pantu:

„7. Debitoru parādu tāmes, kas noteiktas Finanšu regulas 160. panta 1a. punktā, nosūta grāmatvedim piereģistrēšanai.”

104. Regulas 232. panta 1. punktā vārdus „164. panta 1. punktam” aizstāj ar vārdiem „56. pantam”.

105. Šādi groza 232. panta 2. punktu:

a) ar šādiem apakšpunktiem aizstāj a) un b) apakšpunktu:

„a) nodrošina atbilstību Finanšu regulas 56. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;”

„b) nosaka, ka Komisija var apturēt vai izbeigt līguma īstenošanu, ja Finanšu regulas 56. panta 1. un 2. punktā noteiktie minimālie kritēriji vairs netiek ievēroti;”

b) atsauci uz „53. panta 5. punktu” 2. punkta c) apakšpunktā aizstāj ar atsauci uz „53.c pantu”;

c) ar šādu apakšpunktu aizstāj d) apakšpunktu:

„d) izveido finanšu korekcijas mehānismu, kas minēts Finanšu regulas 53.c pantā un precizēts 42. pantā, jo īpaši attiecībā uz atgūšanu, izmantojot ieskaitu, ja darbība ir pilnībā decentralizēta.”

106. Iekļauj šādu 233.a pantu:

„233.a pantsAutomātiska atbrīvošanās no saistībām(Finanšu regulas 166. panta 3. punkts)

1. Aprēķinot Finanšu regulas 166. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto automātisko atbrīvošanos no saistībām, neņem vērā:

i) to budžeta saistību daļu, par kuru ir iesniegta izdevumu deklarācija, bet kuras atmaksāšanu Komisija ir pārtraukusi vai apturējusi n + 4 gada 31. decembrī;

ii) to budžeta saistību daļu, kuru nav bijis iespējams atmaksāt vai par kuru nav bijis iespējams sagatavot izdevumu deklarāciju nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kas nopietni ietekmē programmas īstenošanu. Valstu iestādēm, kas atsaucas uz nepārvaramu varu, jāpierāda tās tiešā ietekme uz visu programmu vai tās daļu.

2. Komisija laikus informē saņēmējvalstis un attiecīgās iestādes, ja pastāv risks attiecībā uz automātisku atbrīvošanos no saistībām. Tā informē tos par iesaistīto summu, kā norādīts tās rīcībā esošajā informācijā. Saņēmējvalstu rīcībā ir divi mēneši no šīs informācijas saņemšanas dienas, lai piekristu attiecīgajai summai un izteiktu apsvērumus. Komisija veic automātisku atbrīvošanos no saistībām ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc Finanšu regulas 166. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētā termiņa beigām.

3. Automātiskas atbrīvošanās no saistībām gadījumā Kopienas finanšu iemaksas attiecīgajās programmās attiecīgajiem gadiem samazina par summu, kas automātiski atbrīvota no saistībām. Saņēmējvalsts iesniedz pārskatīto finanšu plānu, sadalot atbalsta samazinājumu starp prioritātēm un vajadzības gadījumā pasākumiem. Ja šis plāns netiek iesniegts, Komisija piešķirtās summas samazina proporcionāli katrai prioritātei un vajadzības gadījumā pasākumam.”

107. Šādi groza 237. pantu:

a) Ar šādu daļu aizstāj 1. punkta pirmo daļu:

„1. Publiskā iepirkuma līgumiem, kurus noslēgušas Finanšu regulas 167. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai kuri noslēgti šo iestāžu vārdā, nepiemēro 118.-121. pantu, izņemot definīcijas, 122. panta 3. un 4. punktu, 123., 126.-129. pantu, 131. panta 3.-6. punktu, 139. panta 2. punktu, 140.-146. pantu, 148. pantu, 151. , 152. un 158.a pantu.”

b) Minētā panta 3. punktu svītro.

108. Šādi groza 240. panta 3. punktu:

„3. Piešķiršanas paziņojumu nosūta pēc līguma parakstīšanas, izņemot gadījumos, kad, ja tas vēl aizvien ir nepieciešams, kontaktpersona ir pasludināta par slepenu vai kad līguma izpildei piemērojami īpaši drošības pasākumi, vai kad tas ir vajadzīgs Eiropas Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai un kad tiek uzskatīts, ka piešķiršanas paziņojuma publicēšana nav vajadzīga.”

109. Ar šādu daļu aizstāj 241. panta 1. punkta otro daļu:

„Līgumus, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu piedāvājumu.”

110. Pievieno šādu jaunu h) apakšpunktu 242. panta 1. punktam:

„h) Līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Eiropas Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai.”

111. Šādi groza 243. pantu:

a) Ar šādu apakšpunktu aizstāj 1. punkta c) apakšpunktu:

„c) līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 60 000: konkursu ar sarunu procedūru 2. punkta nozīmē.

b) Ar šādu daļu aizstāj 1. punkta otro daļu:Līgumus, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu piedāvājumu.”

112. Pievieno šādu f) , g) un h) apakšpunktu 244. panta 1. punktam:

„f) līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Eiropas Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai;

g) līgumiem attiecībā uz noteiktajām piegādēm un pirkumiem preču tirgū;

h) līgumiem attiecībā uz pirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas galīgi izbeidz savu uzņēmējdarbību, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”

113. Ar šādu daļu aizstāj 245. panta 1. punkta otro daļu:

„Līgumus, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10 000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu piedāvājumu.”

114. Pievieno šādu jaunu e) apakšpunktu 246. panta 1. punktam:

„e) līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, vai līgumiem, kuru izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi, vai ja tas ir vajadzīgs Eiropas Savienības vai saņēmējvalsts būtisku interešu aizsardzībai.”

115. Šādi groza 253. pantu:

a) Ar šādu jaunu e) apakšpunktu papildina 1. punktu:

„e) ja Kopienas interesēs ir būt vienīgajam dāvinātajam attiecībā uz darbību un jo īpaši nodrošināt Kopienas darbības pārredzamību.”

b) Ar šādu daļu papildina 2. punktu:

„Taču 1. punkta e) apakšpunkta gadījumā pamatojumu sniedz Komisijas lēmumā par finansējumu.”

116. Ar šādu pantu aizstāj 258. pantu:

„258. pants Iestāžu deleģējumi starpiestāžu birojiem(Finanšu regulas 171. un 174.a pants)

Visas iestādes ir atbildīgas par budžeta saistību īstenošanu. Iestādes var deleģēt attiecīgā starpiestāžu biroja direktoram visas pārejās darbības, īpaši juridiskās saistības, izdevumu apzināšanu, maksājumu pilnvarojumus un ieņēmumu izpildi, un nosaka šādu pilnvaru deleģēšanas apjomu un nosacījumus.”

117. Regulā iekļauj šādu 258.a pantu:

„258.a pantsĪpašie noteikumi par Oficiālo publikāciju biroju(Finanšu regulas 171. un 174.a pants)

Attiecībā uz Oficiālo publikāciju biroju ( OPOCE ) katra iestāde pieņem lēmumu par savu publicēšanas politiku.

Tīros ieņēmumus no publikāciju pārdošanas iestāde, kas ir šo publikāciju autors, atkārtoti izlieto kā piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu.”

118. Regulas 261. pantu svītro.

119. Iekļauj šādu VI sadaļu II daļā:

„VI SADAĻA(FINANŠU REGULAS VII SADAĻA)EKSPERTI”

120. Iekļauj šādu 265.a pantu:

„265.a pantsNeatkarīgi eksperti(Finanšu regulas 179.a pants)

1. Attiecībā uz vērtībām, kas ir mazākas par 158. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem robežlielumiem, uzdevumu veikšanai, jo īpaši priekšlikumu novērtēšanai, var izraudzīties neatkarīgus ekspertus, pamatojoties uz 2. punktā aprakstīto procedūru.

2. Uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publicē jo īpaši Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vai iestādes interneta vietnē, lai nodrošinātu plašāko iespējamo publicitāti iespējamo kandidātu vidū un sastādītu ekspertu sarakstu.

Saraksts, kas sastādīts pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ir spēkā ne ilgāk kā trīs gadus pēc paziņojuma publicēšanas dienas.

Ikviena ieinteresētā persona var iesniegt pieteikumu jebkurā brīdī šā saraksta spēkā esamības laikā, izņemot šā laikposma pēdējos trīs mēnešus.

3. Neatkarīgus ekspertus 2. punktā minētajā sarakstā neiekļauj, ja uz tiem attiecas kāds no Finanšu regulas 93. pantā minētajiem izslēgšanas gadījumiem.

4. Neatkarīgus ekspertus, kas iekļauti 2. punktā minētajā sarakstā, izraugās, pamatojoties uz to spēju veikt 1. punktā minētos uzdevumus un saskaņā ar nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes un interešu konflikta neesamības principu.”

121. Ar šādu pantu aizstāj 269. pantu:

„269. pantsPirmspievienošanās atbalsta decentralizēta vadība(Finanšu regulas 53.c pants)

Saistībā ar pirmspievienošanās atbalstu, kas paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3906/89[14] un Padomes Regulā (EK) Nr. 555/2000[15], noteikumi par pārbaudēm, kas paredzētas 35. pantā, neietekmē decentralizētu vadību, ko attiecīgās kandidātvalstis jau īsteno.”

122. Iekļauj šādu 269.a pantu:

„269.a pantsPārejas noteikumi(Finanšu regulas 30.a un 95. pants)

Regulas 23.a, 23.b un 134.a pantu pirmo reizi piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

123. Ar šādu punktu aizstāj 271. panta 1. punktu:

„1. Robežlielumus un summas, kas noteikti 54., 67., 119., 126., 128., 129., 130., 135., 151., 152., 164., 172., 173., 175.b, 180., 181., 183., 226., 241., 243., 245. un 250. pantā, atjaunina ik pēc trim gadiem saskaņā ar patēriņa cenu indeksa dinamiku Kopienā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Komisijas vārdā -

Komisijas loceklis

[1] COM(2006) 213.

[2] SEC(2005) 1244.

[3] COM(2006) 9.

[4] Ieteikums 86/198/EOTK, OV L 144, 29.5.1986., 40. lpp., kas pieņemts pēc Tiesas 1983. gada 17. maija sprieduma Lietā 168/82, [1983] ECR 1681.

[5] COM(2006) 195

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regula, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. […/…] (OV L […], […], […]. lpp.).

[7] OV L […], […], [...] lpp.

[8] OV L […], […], [...] lpp.

[9] OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

[10] OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

[11] OV L 351, 29.12.1998., 1. lpp.

[12] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[13] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[14] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.

[15] OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.

Top