52006PC0492

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 5.9.2006

COM(2006) 492 galīgā redakcija

2005/0203 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008)

(iesniegusi Komisija atbilstīgi EK Līguma 250. panta 2. punktam)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma vēsture

1.1. Komisijas priekšlikuma iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)467, galīgā redakcija) saskaņā ar Līguma 251. pantu: 2005. gada 6. oktobris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums: 2006. gada 20. aprīlis (SOC/226).

Reģionu komitejas atzinums: 2006. gada 27. aprīlis (CDR 44/2006).

Padomes vispārējā pieeja: 2006. gada 18. maijs (pirms EP 1. lasījuma)

Eiropas Parlamenta atzinums (pirmais lasījums): 2006. gada 1. jūnijs (T6-0234/2006).

2. Komisijas priekšlikuma mērķi

2.1 Priekšlikuma pamatojums

Saskaņā ar EK Līguma 151. pantu priekšlikuma mērķis ir izsludināt 2008. gadu par Eiropas starpkultūru dialoga gadu.

Starpkultūru dialogs ir cieši saistīts ar Eiropas veidošanas pamatmērķiem, īpaši Eiropas tautu tuvināšanu. Tādēļ visā ES ir jānoteic par prioritāti aicinājums Eiropas pilsoņiem un visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties mūsu daudzveidības pārvaldīšanā, ko papildina migrācijas plūsmas, lielāka mobilitāte, kā arī pārmaiņas un papildinājumi saistībā ar globalizāciju.

Turklāt starpkultūru dialogs ir instruments, kas varētu palīdzēt Eiropas Savienībai īstenot virkni stratēģiski svarīgu prioritāšu.

Eiropas gads, kas veltīts starpkultūru dialogam, ir vienreizējs rīks izpratnes veicināšanai, lai nostiprinātu šo prioritāti un iesaistītu pilsoņus. Šis gads ir paredzēts, lai dotu impulsu noturīgam un ilgtspējīgam procesam.

2.2 Eiropas starpkultūru dialoga gada vispārējie mērķi palīdzēs

- veicināt dialogu starp kultūrām kā procesu, pateicoties kam visi Eiropas Savienībā dzīvojošie var uzlabot savas spējas dzīvot atvērtākā un sarežģītākā kultūras vidē, kuru dažādās dalībvalstīs, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, veido dažādas kultūras identitātes un pārliecības;

- veicināt visu Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku, un jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsoniskumu, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām, kas noteiktas ES līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

- uzsvērt dažādu kultūru un kultūru daudzveidības izpausmju ieguldījumu Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā;

- palielināt izglītības nozīmi, kas ir svarīgs instruments, lai izprastu daudzveidību, labāk iepazītu citas kultūras un attīstītu prasmes un labāko sociālo praksi; šis gads arī palīdzēs uzsvērt plašsaziņas līdzekļu centrālo nozīmi vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principu veicināšanā.

3. Budžeta dotācija

Sākotnēji ierosinātais budžets ir EUR 10 miljoni, un šī summa nav mainījusies.

Tomēr ir mainījies finanšu resursu sadalījums. Sākotnējā Komisijas priekšlikumā EUR 4,5 miljoni bija paredzēti informācijas un saziņas pasākumiem, EUR 2,4 miljoni bija paredzēti Kopienas mēroga darbībām, EUR 2,5 miljoni – valsts mēroga darbībām un EUR 0,6 miljoni – pētījumiem.

Eiropas Parlamenta grozījumos (37. grozījums) tiek paredzēts krass izdevumu samazinājums informācijas un saziņas pasākumiem; tiem paredzētie līdzekļi nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā budžeta, t.i., tie tiek samazināti no 4,5 miljoniem euro līdz 2 miljoniem.

Padomes vispārējā pieejā paredzēta EUR 4 miljonu pakete (40 %) saziņai un pētījumiem un EUR 3 miljoni (30 %) Kopienas un valsts mēroga darbībām, kas ir Komisijai pieņemams proporcionāls kompromiss.

4. Pārskats par grozījumiem

4.1. Eiropas Parlamenta grozījumi

4.1.1 Eiropas Parlaments 2006. gada 1. jūnijā pirmajā lasījumā pieņēma 46 grozījumus. Pārskatītajā priekšlikumā burtiski vai pēc būtības ir ietverts 31 grozījums. Lielākoties šie grozījumi uzlabo lēmuma projekta formulējumu, iekļaujot atsauces uz attiecīgajām politikām vai procesiem.

4.1.2 Ar turpmāk minētajiem grozījumiem, kas pieņemti pilnībā vai pēc būtības, tiek veiktas būtiskākas izmaiņas, kas tieši saistītas ar Eiropas gada saturu vai īstenojumu.

Grozījums Nr. 5, kurā akcentēts kultūras un izglītības aspekts, kas ietverts atjauninātajā Lisabonas stratēģijā, kura uzsver nepieciešamību nodrošināt informāciju par vienlīdzīgām iespējām un nediskrimināciju Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr. 7, kurā akcentēta nepieciešamība strukturēti sadarboties ar pilsonisko sabiedrību.

Grozījums Nr. 8 un Nr. 9 attiecībā uz dzimumu vienlīdzību.

Grozījums Nr. 11 un Nr. 34, kur Eiropas Padome un UNESCO skaidri minēti kā starptautiskās organizācijas, ar kurām ES var sadarboties Eiropas gada sakarā.

Grozījums Nr. 14, kurā izskaidrota starpkultūru dialoga koncepcija Eiropas gada kontekstā.

Grozījums Nr. 15 un Nr. 25, kas ievieš atsauci uz reliģisko daudzveidību.

Grozījums Nr. 19 un Nr. 39, kas uzsver izglītības nozīmi starpkultūru dialoga veicināšanā.

Grozījums Nr. 22, kurā uzsvērta starpkultūru dialoga nozīme ikdienā.

Grozījums Nr. 27 un Nr. 30, kas akcentē reģionālo un vietējo aspektu.

Grozījums Nr. 28 un Nr. 42, kas uzsver vajadzību apspriesties ar starptautiskajām struktūrām un pilsonisko sabiedrību saistībā ar Eiropas gada novērtējumu.

Grozījums Nr. 29, kas uzsver saikni starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads).

Grozījums Nr. 47 (jauns 2.a pants), ar kuru tiek ieviests noteikums par „līdzdalību”, kas uzsver pilsoniskās sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu, pilsētu un pašvaldības iestāžu nozīmi.

4.2. Padomes grozījumi

4.2.1 Komisijas grozītajā priekšlikumā lielā mērā ietverti grozījumi, kas minēti Padomes vispārējā pieejā, nolūkā pēc iespējas ātrāk pieņemt šo priekšlikumu Padomē. Šie grozījumi tika apspriesti trīspusējās tikšanās laikā 2006. gada 12. jūlijā. Attiecībā uz finanšu resursu sadali Komisija atbalsta Padomes Kultūras jautājumu komitejas ierosināto sadalījumu, jo tas ir kompromisa variants starp Komisijas sākotnējo priekšlikumu un Eiropas Parlamenta ziņojumu.

5. SECINāJUMI

5.1 Saskaņā ar EK Līguma 250. panta 2. punktu Komisija savu priekšlikumu groza šādi.

2005/0203 (COD)

Grozīts priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas starpkultūru dialoga gadu (2008)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[4],

tā kā:

(1) Eiropas Kopienas dibināšanas līgums tai izvirza mērķi veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam.

(2) Apvienotais efekts, ko rada Eiropas Savienības secīgās paplašināšanās, vienotā tirgus radītā paaugstinātā mobilitāte, senās un jaunās migrācijas plūsmas, plašāka apmaiņa ar pārējām pasaules valstīm saistībā ar tirdzniecību, izglītību, izklaidi un globalizāciju kopumā, palielina mijiedarbību starp Eiropas pilsoņiem un visiem Eiropas Savienībā dzīvojošajiem un Eiropas, kā arī citu valstu dažādajām kultūrām, valodām, etniskajām grupām un reliģijām.

(3) Eiropas Savienības pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā, jāiegūst zināšanas, prasmes un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda sabiedrība , lai pilnībā izmantotu sniegtās iespējas daudzveidīgā, plurālistiskā, solidārā un dinamiskā sabiedrībā ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

(4) Eiropas projekta pamatā starpkultūru dialogs šķiet vislabākais veids, kā apgūt mūsu sabiedrības sarežģīto īstenību un mudināt sabiedrību rīkoties. ir svarīgi nodrošināt iespējas starpkultūru dialogam un dialogam iedzīvotāju starpā, lai labāk ievērotu kultūru dažādību, kā arī lai pārvaldītu mūsu sarežģīto sabiedrību un dažādu kultūras identitāšu un pārliecību līdzāspastāvēšanu. Turklāt ir svarīgi uzsvērt ieguldījumu, ko dažādas kultūras sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā, kā arī atzīt, ka kultūra un starpkultūru dialogs šķiet vislabākais veids, kā apgūt harmonisku līdzāspastāvēšanu.

(5) Starpkultūru dialogs tādējādi veicina vairāku Eiropas Savienības stratēģisku prioritāšu īstenošanu, jo īpaši:

- respektējot un veicinot Eiropas kultūru daudzveidību, uzlabojot līdzāspastāvēšanu un rosinot kā arī veidojot aktīvu Eiropas pilsoniskumu, kas sakņojas Eiropas Savienības kopīgajās vērtībās,

- veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju Eiropas Savienībā, ietverot atjaunināto Lisabonas stratēģiju, kuras uz zināšanām balstītai ekonomikai ir nepieciešami cilvēki, kas ir spējīgi piemēroties pārmaiņām un efektīvi izmantot visus iespējamos jauninājumu avotus, lai tādējādi paaugstinātu labklājību,

- liekot uzsvaru uz kultūras un izglītības aspektu, kas ietverts šajā stratēģijā, tādējādi Eiropas Savienībā veicinot uz kultūru un jaunradi balstītu ekonomiku, kas sekmē izaugsmi un rada jaunas darba vietas,

- atbalstot saistības, ko Eiropas Savienība ir uzņēmusies, lai īstenotu solidaritāti, sociālo taisnīgumu, sociālās tirgus ekonomikas izveidi, sadarbību, un pastiprinātu kohēziju, respektējot Eiropas Savienības kopīgās vērtības,

- ļaujot Eiropas Savienībai Eiropai savu balsi darīt dzirdamu pasaulē un veidot produktīvas partnerattiecības ar kaimiņ valstīm , kas atrodas tai kaimiņos, tādējādi paplašinot stabilitātes, demokrātijas un kopējās labklājības telpu ārpus ES robežām, un līdz ar to ietekmējot vairojot Eiropas pilsoņu un visu Eiropas Savienības iedzīvotāju labklājību un drošību.

(6) Starpkultūru dialogs ir svarīga dimensija daudzās Kopienas politikās un instrumentos struktūrfondu, izglītības, mūžizglītības, jaunatnes, kultūras, pilsonības, sporta, dzimumu vienlīdzības, cīņas pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, mūžizglītības, cīņas pret rasismu un ksenofobiju, patvēruma un imigrantu integrācijas, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības, audiovizuālās un pētniecības politikas jomā.

(7) Tajā pašā laikā tas ir pieaugošs faktors Eiropas Savienības ārējās attiecībās, īpaši attiecībā uz pievienošanos un kandidātvalstīm, Rietumbalkānu valstīm , valstīm, kuras vēlas noslēgt asociācijas nolīgumus ar ES, un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un citām trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm.

(7)( 8 ) Balstoties uz šīs daudzveidīgās Kopienas pieredzes un iniciatīvu bāzes, ir būtiski starpkultūru dialoga gaitā veicināt visu pilsoņu līdzdalību iesaistīt katru pilsoni , līdzvērtīgi iesaistot gan sievietes, gan vīriešus, gan visas dalībvalstis un Eiropas sabiedrību kopumā , jo īpaši, īstenojot strukturētu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību . Tas veicina Eiropas identitātes radīšanu, jo atšķirīgā iekļaušana nosaka dažādus aspektus attiecībā uz piederību kopienai.

(8) ( 9 ) Šā lēmuma nolūkiem jēdziens „aktīva Eiropas pilsonība” attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kā tas noteikts Eiropas Savienības Līguma 17. pantā, bet uz visiem cilvēkiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā.

(9) ( 10 ) Eiropas Savienības kopīgās vērtības definētas Eiropas Savienības Līguma 6. panta 1. punktā.

( 10 11 ) Ir svarīgi būtiski nodrošināt papildināmību un horizontālu pieeju ar visiem Kopienas, valsts, reģionālajiem un vietējiem pasākumiem, kas ietver nozīmīgu starpkultūru dialoga aspektu , ņemot vērā, ka Eiropas starpkultūru dialoga gadam vajadzētu ļaut Eiropas starpkultūru dialoga gads palīdzēs palielināt to pārredzamību un konsekvenci , veicinot jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu . Plānojot Kopienas un dalībvalstu līmeņa pasākumus, vajadzības gadījumā ņem vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pasākumus saistībā ar Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads).

( 12 ) Saistībā ar Eiropas gadu starpkultūru dialogs jāintegrē Kopienas politikās, darbībās un programmās kā viena no prioritātēm horizontālajā un starpnozaru jomā, kā arī jāapkopo un jāizplata šā gada paraugprakse. Paraugprakses un projektu publiska atzīšana starpkultūru dialoga jomā iedrošinātu ieinteresētās personas un veicinātu šīs idejas attīstību pilsoniskajā sabiedrībā.

( 13 b ) Vajadzības gadījumā ir iespējams sadarboties ar citām starptautiskajām iestādēm, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, jo īpaši nolūkā izmantot šo iestāžu pieredzi un zināšanas starpkultūru dialoga veicināšanā.

( 11 14 ) Tāpat svarīgi nodrošināt komplementaritāti starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un to strapkultūru dialoga iniciatīvu veicināšanas ārējiem aspektiem, kas ir izvērstas gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm. Tāpat būs svarīgi nodrošināt komplementaritāti ar visām citām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, kuras atbilst mērķiem, kas noteikti Eiropas starpkultūru dialoga gadam.

( 11b 15 ) Starpkultūru dialoga darbībām, kas īstenojamas saistībā ar attiecīgajiem ārējo attiecību instrumentiem, cita starpā jāatspoguļo savstarpējā interese, kas iekļauta pieredzes un vērtību apmaiņā ar trešām valstīm, un jāsekmē zināšanas, cieņa un izpratne par trešu valstu kultūrām.

( 12 16 ) Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Kandidātvalstis cieši jāiesaista pasākumos saistībā ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, izmantojot starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas, kas tiks izvērstas attiecīgā sadarbībā un dialogā, jo īpaši Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsoniskās sabiedrības dialogā[5].

( 13 17 ) Ar šo lēmumu visam rīcības laikam izveido finanšu shēmu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenais atsauces punkts saskaņā ar 33. punktu Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[6], kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

( 14 18 ) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas procedūru. Tādējādi par atbilstošu paredzētās rīcības veidam un apmēram uzskata padomdevējas komitejas izveidi.

( 15 19 ) Ņemot vērā to, ka dalībvalstis vienatnē nevar sasniegt paredzētās rīcības vispārējos mērķus pietiekamā kvalitātē, jo īpaši tāpēc, ka ir nepieciešamas daudzpusējas attiecības un starptautiska apmaiņa Kopienas līmenī, kā arī, ņemot vērā to, ka šos mērķus minētās rīcības mēroga dēļ var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants Priekšmets

1. Ar šo 2008. gadu pasludina par „Eiropas starpkultūru dialoga gadu” nolūkā palīdzēt īstenot un padarīt vērtīgāku starpkultūru dialoga pastāvīgo procesu, kas turpināsies vēl pēc šā Eiropas gada.

2. pants Mērķi

1. Eiropas starpkultūru dialoga gada vispārējie mērķi ir palīdzēt

- veicināt starpkultūru dialogu kā līdzekli, kas palīdz Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi uzturas Eiropas Savienībā, iegūt zināšanas, kvalifikāciju un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda daudzveidīga un dinamiska sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē, kā procesu, pateicoties kam visi Eiropas Savienībā dzīvojošie var uzlabot savas spējas dzīvot atvērtākā un sarežģītākā kultūras vidē, kuru dažādās dalībvalstīs, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, veido dažādas kultūras identitātes un pārliecības;

- veicināt Eiropas pilsoņu un visu Eiropas Savienības iedzīvotāju , un jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsoniskumu, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības. , kas noteiktas ES līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

- uzsvērt dažādu kultūru un kultūru daudzveidības izpausmju ieguldījumu Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā.

2. Īpašie Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķi ir:

- palielināt vērtību un konsekvenci visās Kopienas programmās un darbībās, kas veicina starpkultūru dialogu, kā arī sekmēt tās ;

- akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā; veicināt Eiropas pilsoņu, un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir atrast līdzekļus, kas ļaus caur starpkultūru dialogu īstenot aktīvu un atvērtu pasaulei Eiropas pilsonību, kas respektē kultūras daudzveidību un balstās uz Eiropas Savienības kopīgām vērtībām, veicināt visu Eiropas Savienībā dzīvojošo personu, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīga loma ikdienas dzīvē ir starpkultūru dialogam;

- apkopot paraugpraksi starpkultūru dialoga veicināšanā Eiropas Savienībā, kā arī izplatīt un skaidri atzīt šo praksi Eiropas mērogā;

- palielināt izglītības nozīmi, kas ir svarīgs instruments, lai izprastu daudzveidību, labāk iepazītu citas kultūras un attīstītu prasmes un labāko sociālo praksi, kā arī lai palīdzētu uzsvērt plašsaziņas līdzekļu centrālo nozīmi vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principu veicināšanā;

- veicināt pētījumus nolūkā atrast jaunu jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieeju kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogam, īpaši jauniešu vidū. kura īstenošanai nepieciešama sadarbība ar plašu ieinteresēto personu loku no dažādām nozarēm.

3. pants Pasākumu saturs

Pasākumi, kas veicami 2. pantā definēto mērķu sasniegšanai, ir izklāstīti pielikumā.

Tie ietver šādu pasākumu īstenošanu vai atbalsta piešķiršanu tiem:

1. informācijas kampaņas mērķu popularizēšanai, īpaši sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem, Kopienas un valsts līmenī, lai izplatītu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu galveno vēstījumu; Eiropas mēroga pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt starpkultūru dialogu , tieši iesaistot vai citādi aptverot pēc iespējas vairāk cilvēku, un popularizēt Eiropas starpkultūru dialoga gada pasākumos sasniegto un iegūto pieredzi;

2. Eiropas mēroga pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt starpkultūru dialogu, un izcelt Eiropas starpkultūru dialoga gada tēmas īstenošanu un pieredzi; Eiropas nozīmes valsts un reģiona līmeņa pasākumi un iniciatīvas Eiropas starpkultūru dialoga gada popularizēšanai, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem saistībā ar iedzīvotāju izglītošanu un mācīšanos novērtēt citus cilvēkus un to atšķirības;

3. pasākumi un iniciatīvas ar spēcīgu Eiropas dimensiju valsts līmenī, lai sekmētu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķus informācijas kampaņas mērķu popularizēšanai, īpaši sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Kopienas un valsts līmenī, lai izplatītu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu galveno vēstījumu;

4. aptaujas un pētījumi Kopienas vai valsts mērogā apspriešanās ar starptautiskām struktūrām un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības (izmantojot tādus instrumentus kā neliela mēroga sanāksmes, debates, aptaujas un pētījumi) , lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par starpkultūru dialogam veltītā Eiropas gada sagatavošanu, efektivitāti un ietekmi nolūkā likt pamatu Eiropas starpkultūru dialoga gada ilgtermiņa pasākumiem nākotnē.

4. pants Īstenošana

1. Pasākumus, kas nepieciešami šā lēmuma īstenošanai, nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Šādos pasākumos ir jāņem vērā pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu, kā arī pilsētu un pašvaldības iestāžu nozīme. Vajadzības gadījumā un atbilstīgā veidā šie pasākumi jāveic, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm.

3. Īpaša uzmanība jāvelta sadarbībai ar Eiropas iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu.

5. pants Dalībvalstu sadarbība

Katra dalībvalsts nosaka valsts koordinācijas organizāciju vai līdzvērtīgu pārvaldības struktūru, kuras uzdevums ir organizēt šīs valsts līdzdalību Eiropas starpkultūru dialoga gadā. Tā par savu izvēli informē Komisiju viena mēneša laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas. Katra dalībvalsts nodrošina, ka šajā organizācijā pienācīgā veidā apvienotas dažādas starpkultūru dialoga puses valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Šī organizācija nodrošina ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu saistīto pasākumu koordināciju valsts līmenī.

6. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un kuru vada Komisija. Vēlams, ka valstu pārstāvjus izvirza valsts koordinācijas organizācija, kas minēta 5. pantā.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

7. pants Finanšu noteikumi

1. Kopienas mēroga pasākumi, kas minēti pielikuma B A daļā, izmantojami atklātie konkursi vai no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas. Kopienas mēroga pasākumi, kas minēti pielikuma B daļā, var tikt līdzfinansēti no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, nepārsniedzot 80 % no to kopējām izmaksām.

2. Kopienas mēroga pasākumi, kas minēti pielikuma C B daļā, var tikt līdzfinansēti no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, nepārsniedzot 50 % no to kopējām izmaksām, saskaņā ar 8. pantā paredzēto procedūru.

3. Kopienas mēroga pasākumos, kas minēti pielikuma A C daļā, izmantojami atklātie konkursi vai no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas.

8. pants Pieteikšanās un atlases kārtība

1. Lēmumu par dotāciju piešķiršanu pieņem Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā noteikto procedūru. Komisija nodrošina sabalansētu un taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un dažādajām iesaistītajām darbības jomām , vienlaicīgi ņemot vērā piedāvātā projekta kvalitāti.

2. Dotāciju piešķīruma pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 7. panta 3. punktu, Komisijai iesniedz 5. pantā minētā organizācija.

9. pants Starptautiskās organizācijas

Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem Komisija var sadarboties ar piemērotām starptautiskām organizācijām , jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO, lielu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu pamanāmu ES dalību .

10. pants Komisijas uzdevums

1. Komisija nodrošina saskaņotību starp šajā lēmuma paredzētajiem pasākumiem un citām Kopienas darbībām un iniciatīvām.

2. Komisija Eiropas starpkultūru dialoga gadā iesaista kandidātvalstis, pamatojoties uz viņu dalību daudzās Kopienas programmās ar starpkultūru dialoga dimensiju un īstenojot īpašas iniciatīvas, īpaši Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogā.

3. Komisija nodrošina komplementaritāti starp pasākumiem, kas īstenoti Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanai, un pasākumiem, kurus varētu izvērst attiecīgajos sadarbības dialogu ietvaros gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm.

4. Komisijai jānodrošina komplementaritāte ar visām citām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši jaunattīstības valstīm, kuras atbilst Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem.

11. pants Budžets

1. Finanšu shēma šā lēmuma īstenošanai laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir noteikta 10 miljonu euro apmērā. Sagatavošanas darbībām atvēlētie līdzekļi nedrīkst pārsniegt 30 % no kopējā budžeta.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar finanšu plānu.

12. pants Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Kad tiek īstenotas saistībā ar šo lēmumu finansētas darbības, Komisija nodrošina, lai tiktu aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot prettiesiski samaksātās summas, un, ja ir atklāts pārkāpums, piemērojot efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2. Attiecībā uz Kopienas rīcību, kas tiek finansēta saistībā ar šo lēmumu, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē jebkuras Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.

3. Kopiena samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas kādai darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šā lēmuma noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas neatbilst minētās darbības būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4. Ja nav ievērots termiņš vai ja īstenotā darbība attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija pieprasa, lai saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz savus apsvērumus. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības izmaksu un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

5. Komisijai atmaksā visus nepamatotos maksājumus. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

13. pants Pārraudzība

1. Par visām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, saņēmējs iesniedz tehnisko un progresa ziņojumu par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības beigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu.

2. Piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus par darbības izdevumiem attiecībā uz darbības finansēšanu.

3. Komisija veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos, ka finansētie projekti ir veikti pienācīgi un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā lēmumā un Finanšu regulā (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK/Euratom) Nr. 1605/2002).

14. pants Uzraudzība un novērtēšana

Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma 3. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu, rezultātiem un vispārīgu novērtējumu , lai tas kalpotu par pamatu turpmākajiem Eiropas Savienības politikas virzieniem, pasākumiem un darbībām šajā jomā.

15. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

16. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI

B A) KOPIENAS MĒROGA DARBĪBU LĪDZFINANSĒJUMS

Ierobežots skaits Eiropas mēroga simbolisku pasākumu nolūkā uzlabot izpratni par Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem, īpaši jauniešu vidū, var saņemt Kopienas palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no kopējām izmaksām.

Šajās darbībās var ietilpt īpaši pasākumi, tostarp Kopienas līmeņa pasākums, lai atklātu un noslēgtu Eiropas starpkultūru dialoga gadu sadarbībā ar 2008. gada prezidējošajām valstīm.

Finanšu resursi, kas atvēlēti Kopienas līmeņa darbībām, nedrīkst pārsniegt 30 % no kopējā budžeta.

A B) DARBĪBAS KOPIENAS MĒROGĀ

Ierobežots skaits Eiropas mēroga simbolisku pasākumu, kuru mērķis ir izpratnes veidošana par Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem, īpaši jauniešu vidū, var saņemt Kopienas palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no kopējām izmaksām.

Šajās darbībās var ietilpt īpaši pasākumi, tostarp Kopienas līmeņa pasākums, lai atklātu un noslēgtu Eiropas starpkultūru dialoga gadu sadarbībā ar 2008. gada prezidējošajām valstīm.

1) Informatīvas un veicināšanas kampaņas, tostarp:

(a) Eiropas starpkultūru dialoga gada logotipa un lozungu izstrādāšana, lai tos izmantotu jebkurā ar Eiropas gadu saistītā pasākumā

5. informatīva kampaņa, kas saskaņota Kopienas līmenī un skaidri formulēta dalībvalstīs, kā arī pamatota ar labāko starpkultūru dialoga praksi visos līmeņos atspoguļojums valsts līmenī ;

6. sadarbība ar privāto sektoru, plašsaziņas līdzekļiem, izglītības iestādēm raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem partneriem , kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, lai izplatītu informāciju par Eiropas starpkultūru dialoga gadu;

7. Eiropas starpkultūru dialoga gada logotipa un lozungu izstrāde, lai tos izmantotu jebkurā ar Eiropas gadu saistītā pasākumā, kā arī visā Kopienā pieejamu reklāmas rīku izveide;

8. piemēroti pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, rīcību un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu īstenošanu , kā arī lai Eiropas līmenī atzītu labāko praksi ;

9. visā Kopienā pieejamu instrumentu un atbalsta līdzekļu izstrāde sabiedrības intereses veicināšanai;

10. piemēroti pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, rīcību un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu īstenošanu,

11. piemēroti pasākumi izglītības iestādēm, kā arī plašai publikai, lai izplatītu informāciju par Eiropas starpkultūru dialoga gadu,

12. metodisko materiālu un didaktisko līdzekļu izplatīšana pirmām kārtām izglītības iestādēm, veicinot informācijas apmaiņu par kultūru daudzveidību un dialogu starp kultūrām;

13. Interneta portāla izveidošana, lai plašai sabiedrībai būtu pieejama informācija par darbībām starpkultūru dialoga jomā un lai informācijas vietnes izveidošana tīmekļa vietnē Europa, tai skaitā portāls starpkultūru dialoga projektu izstrādātājiem , lai viņiem palīdzētu orientēties sniegtu norādes dažādās atbilstošās Kopienas programmās un darbībās.

2) Citas darbības:

Aptaujas un pētījumi Kopienas mērogā, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par sagatavošanu, efektivitāti, ietekmi. Apspriešanās ar starptautiskām struktūrām un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības (izmantojot tādus instrumentus kā neliela mēroga sanāksmes, debates, aptaujas un pētījumi) , lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par Eiropas starpkultūru dialoga gada sagatavošanu, efektivitāti un ietekmi, kā arī lai liktu pamatu Eiropas starpkultūru dialoga gada ilgtermiņa pasākumiem nākotnē.

3) Finansējums pārsvarā būs tiešo preču un pakalpojumu iepirkumu formā ar atklātiem un/vai slēgtiem konkursiem. Tas var būt arī dotācijas formā.

Finanšu resursi, kas atvēlēti informatīvajām un veicināšanas kampaņām, nedrīkst pārsniegt 40 % no kopējā budžeta.

C) VALSTS MĒROGA DARBĪBAS LĪDZFINANSĒJUMS

Valsts līmeņa pasākumi ar spēcīgu Eiropas dimensiju var atbilst Kopienas atbalsta saņemšanas noteikumiem, finansējumam nepārsniedzot 50 % no kopējām izmaksām.

Šo pasākumu skaitā ir vienas valsts iniciatīvas līdzfinansēšana katrā dalībvalstī.

D) DARBĪBAS, KURAS NESAŅEM KOPIENAS FINANSIĀLO ATBALSTU

Kopiena piešķirs nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas var apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas tiek īstenotas vai tiks īstenotas 2008. gadā un tās veicinās Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanu. Trešās valstīs organizētās iniciatīvas saistībā vai sadarbībā ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, nesaņemot finansējumu, tomēr varēs saņemt Kopienas nefinansiālu atbalstu un izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. GROZĪTĀ PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS: Eiropas starpkultūru dialoga gads

2. ABM / BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM

Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) un saistītais(-ie) pasākums/pasākumi

Politikas joma: Izglītība un kultūra

Darbība: Kultūra un valodas

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (rīcības pozīcijas un ar tām saistītās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (ex- BA pozīcijas)), tostarp pozīcijas:

15.04.02.04 Eiropas starpkultūru dialoga gads

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

01.01.2007. – 31.12.2008.

3.3. Budžeta informācija ( vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas ):

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksas | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

15.04.02.04 | Neobl. | DA | JĀ | NĒ | NĒ | 3 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

Skatīt sākotnējo priekšlikumu

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Jāīsteno īstermiņā vai ilgtermiņā

Skatīt lēmuma priekšlikuma paskaidrojuma raksta 1. punktu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, un priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem, iespējamā sinerģija

Gada mērķi, kas vērsti uz atsevišķu pilsoni, labāk tiks sasniegti Kopienas nevis dalībvalsts līmenī. Paredzētā rīcība nepārsniedz mērķu izpildei nepieciešamo saskaņā ar subsidaritātes principu.

Komisija nodrošinās, ka saistībā ar Eiropas gadu finansētās darbības papildina citas Kopienas iniciatīvas tādās jomās kā struktūrfondi, izglītība, kultūra, jaunatne, pilsonība, nodarbinātība, sociālās lietas, iespēju vienlīdzība, imigrācija, pamattiesību veicināšana, cīņa pret rasismu un ksenofobiju, dzimumu vienlīdzības veicināšana, audiovizuālā un pētniecības politika. Komplementaritāte ar Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem būs īpaši svarīga, lai nodrošinātu, ka šie divi gadi viens otru papildina savos mērķos un darbībā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie rādītāji saistībā ar ABM

Skatīt lēmuma priekšlikuma 2. un 3. pantu, kā arī attiecīgo pielikumu.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt rīcības īstenošanai izraudzīto metodi vai metodes[7].

x Centralizēta pārvaldīšana

x pārvaldību tieši īsteno Komisija

( pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu,

( valsts sabiedriskajām struktūrām vai struktūrām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

( Dalīta vai decentralizēta pārvaldīšana

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvaldīšana kopā ar starptautiskām organizācijām (lūdzu precizēt)

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina finansēto pasākumu saskaņotība. Šai uzraudzībai jāveicina atbalstīto pasākumu kvalitāte un to atbilstība Eiropas gada mērķiem. Par uzraudzības sistēmas izveidi galvenokārt būs atbildīga Komisija, kas šo darbu veiks, apspriežoties ar iesaistītajām valstīm. Uzraudzības sistēmas ieviešana notiks atbilstoši atbildībai par pasākumu finansēšanu. Turpmākajā tabulā ir sniegti rādītāju piemēri.

Mērķi | Rādītāji (aptuveni) |

Vispārējie |

Veicināt starpkultūru dialogu kā līdzekli, kas palīdz Eiropas pilsoņiem, un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi uzturas Eiropas Savienībā, iegūt zināšanas, kvalifikāciju un iemaņas, kuras ļaus apgūt vidi, kas ir atvērtāka, bet arī sarežģītāka, kā arī ļaus risināt no tās izrietošās grūtības un saspīlējumus, lai tādā veidā efektīvi izmantotu izdevības, ko viņiem piedāvā šāda daudzveidīga un dinamiska sabiedrība ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē veicināt dialogu starp kultūrām kā procesu, pateicoties kuram visi Eiropas Savienībā dzīvojošie var uzlabot savas spējas dzīvot atvērtākā un sarežģītākā kultūras vidē, kuru dažādās dalībvalstīs, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, veido dažādas kultūras identitātes un pārliecības. | Eiropas gada finansēto vai atbalstīto iniciatīvu skaits un veids Izmaiņas to cilvēku viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos |

Veicināt Eiropas iedzīvotāju un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, izpratni par tādas aktīvas un atvērtas pasaulei Eiropas pilsonības attīstības svarīgumu, kas respektē kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība, nediskriminācija, solidaritāte, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesības, tostarp minoritātes pārstāvošu personu tiesības. veicināt visu Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku, un jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsoniskumu, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām Eiropas Savienības kopīgām vērtībām, kas noteiktas ES līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā | Iedzīvotāju skaits, kas piedalās Eiropas gada pasākumos Izmaiņas to cilvēku, jo sevišķi jauniešu, viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos |

uzsvērt dažādu kultūru un kultūru daudzveidības izpausmju ieguldījumu Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā; | Eiropas gada pasākumos atspoguļotā kultūras daudzveidība |

Īpašie | Rādītāji |

Palielināt starpkultūru dialogu veicinošo Kopienas programmu un rīcības publiskumu un konsekvenci palielināt Kopienas programmu un rīcības kopuma, kas veicina starpkultūru dialogu, pamanāmību un konsekvenci | Piekļuve Eiropas gada izveidotajiem un izplatītajiem informācijas līdzekļiem par attiecīgām Kopienas programmām un to izmantošana; Gada pasākumu dalībnieku informētība par šīm programmām un pasākumiem. |

Akcentēt dažādu kultūru devumu mūsu mantojumā un mūsu dzīvesveidā; veicināt Eiropas iedzīvotāju, un visu, kas dzīvo Eiropas Savienībā, īpaši jauniešu, izpratni par to cik svarīgi ir atrast līdzekļus, kas ļautu caur starpkultūru dialogu īstenot aktīvu un atvērtu pasaulei Eiropas pilsonību, kas respektē kultūras daudzveidību, un ir balstīta uz Eiropas Savienības kopīgām vērtībām. veicināt visu Eiropas Savienībā dzīvojošo, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīga loma ikdienas dzīvē ir strapkultūru dialogam | Izmaiņas to cilvēku (sevišķi jauniešu) viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos; Notikumu atspoguļojuma apjoms un noskaņa presē un plašsaziņas līdzekļos (kvalitatīva un kvantitatīva) |

apkopot labāko praksi starpkultūru dialoga veicināšanā Eiropas Savienībā, kā arī izplatīt un skaidri atzīt šo praksi Eiropas mērogā | Paraugprakses, kas atzītas Gada laikā. Eiropas līmenī iegūtās paraugprakses pamanāmība |

palielināt izglītības nozīmi, kas ir svarīgs instruments, lai izprastu daudzveidību, labāk iepazītu citas kultūras un attīstītu prasmes un labāko sociālo praksi, kā arī lai palīdzētu uzsvērt plašsaziņas līdzekļu centrālo nozīmi vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principu veicināšanā | Ar izglītības dimensiju saistīto iniciatīvu skaits Izmaiņas to jauniešu viedokļos, kas piedalījās Eiropas gada pasākumos |

Veicināt jauninājumus un starpkultūru dialoga horizontālo un starpnozaru dimensijas pieejas, kuru mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu, īpaši jauniešu vidū veicināt meklējumus, lai rastu jaunu pieeju starpkultūru dialogam, tostarp, veidojot sadarbību starp plašu ieinteresēto personu loku no dažādām nozarēm. | To projektu skaits, kuros iesaistīti dažādu nozaru veicinātāji vai struktūras |

Rīcības | Rādītāji |

Informācijas kampaņas mērķu popularizēšanai Eiropas līmenī. | Informācijas un popularizēšanas pasākumu skaits un veids Sabiedrības, īpaši jauniešu, izpratnes veicināšana Eiropas gada atbalstīto pasākumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos Procentuālā sabiedrības daļa, kas uzzina par notikumiem Līdzekļu izstrāde, lai veicinātu plašas sabiedrības interesi |

Aptaujas un pētījumi | Par Eiropas gada tēmu publicēto aptauju un pētījumu loks |

Pasākumi un iniciatīvas Kopienas līmenī | Organizēto pasākumu skaits un Kopienas atbalsta daļa Pasākumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos Dalībnieku skaits Eiropas gada atbalstītajos pasākumos (īpaši jaunieši) Sabiedrības izpratnes veicināšana Kopējā budžeta procentuālā daļa, kas tiek izmantota, lai atbalstītu rīcības mērķus (indikatīvais mērķis:24 30 %) |

Pasākumi un iniciatīvas valsts līmenī | Organizēto pasākumu skaits un Kopienas atbalsta daļa Valsts pasākumu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos Palielinājuma efekts (pasākumu un iniciatīvu skaits valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, kuriem ir Eiropas gada atbalsts, bet kas nav finansēti no Eiropas gada līdzekļiem) Kopējā budžeta procentuālā daļa, kas tiek izmantota, lai atbalstītu rīcības mērķus (indikatīvais mērķis:25 30 %) |

Rādītājus novērtēs, pamatojoties uz dažādu avotu datiem: dati, kas apkopoti no anketām un diskusiju grupām, pastāvīgais Eiropas gada novērtējums un dati, kurus ir apkopojušas valsts organizācijas un šās jomas EK programmu pārvaldītāji.

6.2. Novērtējums

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Eiropas gada provizoriskais novērtējums ir pievienots šim Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumam.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc vidusposma/retrospektīvā novērtējuma (līdzīga pieredze, kas gūta iepriekš)

Gadu pirms Eiropas gada (t.i., 2007. gadā) tiks uzsākts ārējs novērtējums, lai varētu sekot līdzi Eiropas gada pārraudzībai un nepieciešamības gadījumā iegūt starpposma rezultātus. Šīs novērtēšanas rezultāti būs pieejami 2009. gada vidū.

7. PASāKUMI KRāPšANAS APKAROšANAI

Skatīt lēmuma priekšlikuma 12. un 13. pantu.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

Saistību apropriācijas miljonos EUR (līdz 3 cipariem aiz komata)

(Norādīt mērķus, darbības un rezultātus) |Rezultāta veids |Vidējās izmaksas

|2007 |2008 |2009 |2010 |2011 |Gads n+4 un turpmākie gadi |KOPĀ | | | | |Skaits |Kopējās izmaksas

|Skaits |Kopējās izmaksas

|Skaits |Kopējās izmaksas

|Skaits |Kopējās izmaksas

|Skaits |Kopējās izmaksas

|Skaits |Kopējās izmaksas

|Rezultātu skaits

|Kopējās izmaksas

| | A pasākums: Pasākumi Kopienas līmenī |Informācijas un reklāmas kampaņas |1,700 |1 |1,820 |1 |1,580 | | | | | | | | |2 |3,400 | | |Aptaujas un pētījumi |0,200 |1 |0,150 |2 |0,450 | | | | | | | | |3 |0,600 | | B pasākums: Kopienas līmeņa darbību līdzfinansēšana |Simboliskas darbības, tostarp atklāšanas un slēgšanas pasākumi |0,300 |2 |0.600 |8 |2,400 | | | | | | | | |10 |3,000 | | C pasākums: valsts līmeņa darbību līdzfinansēšana |Valstu iniciatīvas |0,120 |4 |.480 |21 |2,520 | | | | | | | | |25 |3,000 | | KOPĒJĀS IZMAKSAS | | |8 |3,0 |32 |7,000 | | | | | | | | |40 |10,000 | | 8.2. Pasākumu izmaksu aprēķināšana

A pasākums: Kopienas līmenī līdzfinansētās darbības

Ierobežotam skaitam Eiropas mēroga simbolisku pasākumu ir jāpalīdz veidot izpratni, īpaši jauniešu vidū, par Eiropas gada mērķiem. Šajos pasākumos ietilps Eiropas gada atklāšanas un slēgšanas pasākumi, kas jāorganizē sadarbībā ar 2008. gada prezidējošajām dalībvalstīm.

Vidējā summa, ko Kopiena ieguldīs šajās darbībās (ne vairāk kā 80 % no kopējām izmaksām), ir EUR 300 000. Tam nepieciešams kopējais budžets vismaz EUR 375 000, kas atbilst, piemēram, izmaksām, kas nepieciešamas, lai organizētu divu dienu pasākumu, kurā kopā pulcējas aptuveni 250 cilvēki.

Plānoto darbību nelielais skaits (desmit) paredz labu ģeogrāfisko sadalījumu, pieeju dažādību, kas atspoguļo ar starpkultūru dialogu saistīto jautājumu un ietvaru daudzveidību, kā arī pasākumu līdzsvarotu sadalījumu visa gada garumā, lai uzturētu optimālu ritmu.

B pasākums: Pasākumi Eiropas līmenī

- Informācijas un saziņas kampaņa

Saistībā ar Eiropas gadu tiks rīkota Kopienas informatīvā un atbalsta kampaņa darbībām, kas ietver logo un viena vai vairāku lozungu izveidi, izpratni palielinošu līdzekļu un rīku radīšanu, sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem un Kopienas kampaņu pielāgošanas veicināšanu un atbalstīšanu dalībvalstīs. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem.

Kampaņā ir jāietver arī piemēroti pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, rīcību un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas gada mērķu īstenošanu, un informācijas vietnes izveidošana tīmekļa vietnē Europa , tai skaitā portāls starpkultūru dialoga projektu izstrādātājiem, lai viņiem palīdzētu orientēties dažādās atbilstošās Kopienas programmās un darbībās.

Kopējā summa, kas nepieciešama Gada informatīvajiem un komunikācijas pasākumiem, ir aptuveni EUR 3 400 000. Daļa no šiem EUR 3 400 000 tiks piešķirta kampaņas koordinēšanai Eiropas līmenī, taču lielākā summas daļa tiks piešķirta, lai kampaņu pielāgotu valstu vajadzībām, kā arī lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību izpratnes attīstīšanas procesā .

- Aptaujas un pētījumi

Nolūkā novērtēt Gada ietekmi, tiks veikti divi Eirobarometra pētījumi, no kuriem vienu veiks pirms Gada sākšanās un otru ap Gada beigām. Turklāt visas darbības, kas uzsāktas saistībā ar Eiropas gadu, tiks novērtētas , lai tās varētu iekļaut ziņojumā, ko publicēs pēc Gada noslēgšanas.

C pasākums: Darbības valsts līmenī

Lai arī Eiropas Savienība var nodrošināt pamata izpratnes veicināšanas darbības, ir jāatzīst, ka liela daļa progresa ir jāpanāk pašām dalībvalstīm, aktīvi rīkojoties. Lai atvieglinātu šo rīcību, tiks organizētas galvenās darbības vai pasākumi, kas spēj mobilizēt pilsonisko sabiedrību valsts līmenī ar spēcīgu Eiropas dimensiju.

Šīs darbības jāplāno tā, lai tās papildinātu iepriekš noteiktās Kopienas darbības. Sniegtais atbalsts būs dotāciju veidā līdz 50 % no kopējā budžeta vienai darbībai vai pasākumam. Kopienas ieguldījuma vidējā summa ir aptuveni EUR 120 000.

8.3. Administratīvie izdevumi – skatīt sākotnējo priekšlikumu

[1] OV C 49, 28.2.2006., 44. lpp.

[2] OV C, […]. lpp.

[3] OV C, […]. lpp.

[4] OV C, […]. lpp.

[5] Skatīt Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogu – COM(2005) 290, 29.6.2005.

[6] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[7] Ja norādītas vairākas metodes, sniedziet sīkāku paskaidrojumu sadaļā „Komentāri”.