52006DC0491

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.8.2006

COM(2006) 491 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tempus 2005. gada pārskats

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tempus 2005. gada pārskats

1. PRIEKšVāRDS

Tempus III programmas (2000-2006) mērķis ir augstākās izglītības attīstīšana un modernizēšana 27 partnervalstīs, sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm. Augstākās izglītības iestādēm ir īpaša loma pārejas procesā, kas skar sabiedrību un ekonomiku, kā arī starpkultūru dialogā; tās ir arī zināšanu un cilvēkresursu krātuves, un tās nodrošina jaunu vadītāju paaudžu sagatavošanu.

Sīks Tempus programmas apraksts ir atrodams šajā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/education/programmes/tempus/index_en.html

Šis gada pārskats ir iesniegts saskaņā ar 11. punktu Padomes Lēmumā, ar kuru izveido Tempus programmu (OV L 120, 1999. gada 8. maijs).

2. TEMPUS IEVIEŠANA 2005. GADĀ — DARBĪBAS PAMATVIRZIENI

Programmas ieviešanu 2005. gadā noteica šādas prioritātes:

1. pastiprināta valsts iestāžu iesaistīšana programmas ieviešanā;

2. valstu Tempus biroju nozīmes stiprināšana;

3. programmas pārvaldības nostiprināšana;

4. programmas rezultātu izplatīšanas veicināšana;

5. turpmākās Tempus programmas sagatavošana.

Šīs prioritātes ir saskaņā ar 2003. gada novembrī publicētajiem Tempus III programmas termiņa vidusposma novērtējumā ietvertajiem secinājumiem un ieteikumiem. Novērtējumā apstiprināta programmas nozīme augstākās izglītības sistēmas reformas un attīstības atbalstīšanā, kā arī tās iesaistīšanās loģikas un vadības pieejas pamatotība.

3. PASTIPRINāTA VALSTS IESTĀŽU IESAISTĪŠANA

Ņemot vērā veiksmīgo 2004. gada jūlija pieredzi, partnervalstu pārstāvji 2005. gada aprīlī apmeklēja apvienoto sanāksmi, kurā piedalījās dalībvalstu pārstāvji. Sanāksmes mērķis bija padziļināt izpratni par augstākās izglītības stāvokli partnervalstīs un noteikt jomas, kurās sadarbība ar Tempus starpniecību varētu nodrošināt vislabāko atbalstu sadarbības veicināšanā. Sanāksme bija lielisks forums, lai apmainītos ar pieredzi un apspriestu tendences augstākajā izglītībā gan partnervalstīs, gan ES.

Kaut arī partnervalstu politiskie, ekonomiskie un vispārējie apstākļi ir ļoti neviendabīgi, dialogs atklāja, ka valstu būtiskākās prioritātes lielā mērā sakrīt, proti, kvalitātes nodrošināšana, akreditēšana, augstākās izglītības pieejamība un izglītības pielāgošana darba tirgus vajadzībām. Partnervalstu pārstāvji uzsvēra, ka Tempus programmai bija būtiska nozīme, stimulējot un atbalstot valstis reformu veikšanai. Tempus projekti ir pārbaudījums valdībām un augstskolām, jo tie ietver konkrētus sadarbības pasākumus tādās būtiskās jomās kā izglītības programmu reforma un augstskolu pārvaldība. Dialogs apstiprināja, ka vairums partnervalstu Eiropā un ārpus tās uztver Boloņas procesu kā atbalsta punktu savām reformām.

Dialogs ar valstu iestādēm tika turpināts vairāku Komisijas locekļu vizīšu uz partnervalstīm ietvaros.

Lai pastiprinātu valstu iestāžu iesaistīšanu programmas ieviešanā un lai nodrošinātu, ka atlases procesā tiek ņemtas vērā valstu prioritātes, Komisijas dienesti izveidoja jaunu pieeju partnervalstu izglītības ministriju konsultēšanai. Tādējādi valstu izglītības ministriju sniegtajā atzinumā ņemts vērā projektu galarezultāts un tas daudz būtiskāk ietekmē galīgo atlasi.

4. VALSTU TEMPUS BIROJU NOZĪMES STPRINĀŠANA

Valstu Tempus birojiem ( NTO ) partnervalstīs ir galvenā nozīme tādas programmas ieviešanā, kas nodrošina informāciju potenciālajiem un esošajiem programmas lietotājiem, kā arī tie nodrošina atgriezenisko saikni ar Eiropas Komisijas dienestiem saistībā ar pastāvīgiem projektiem.

2005. gadā Komisijas dienesti pastiprināja sadarbību ar NTO tīklu. Viens no pamatuzdevumiem pirmajā semestrī bija NTO darba programmu sagatavošana atbilstoši vadlīnijām, kas izstrādātas 2004. gada pēdējā ceturksnī. Šo vadlīniju mērķis bija nodrošināt NTO darba programmu horizontālu saskaņotību un ar tām saistīto finansiālo atbalstu.

Šajā kontekstā viens no mērķiem bija ciešāk iesaistīt NTO attiecīgās jomas uzraudzības pasākumos. 2005. gada martā un oktobrī Briselē notika valstu Tempus biroju sanāksmes, kurās tika publiskota un izstrādāta stratēģija šā uzraudzības uzdevuma risināšanai. NTO notika apmācības par uzraudzības pasākumiem, un tika izstrādāta rokasgrāmata ar praktiskiem ieteikumiem. NTO veiktā uzraudzība papildina Komisijas dienestu veiktos pasākumus un tehnisko palīdzību (ko nodrošina Eiropas Izglītības fonda Tempus nodaļa).

2005. gadā Komisijas dienesti organizēja un pabeidza jauno NTO atlasi Kazahstānai, Kirgizstānai un Tadžikistānai. 2005. gada martā notika Krievijas Tempus NTO oficiālā atklāšana. 2005. gada beigās NTO darbojās visās Tempus partnervalstīs.

5. PROGRAMMAS PāRVALDīBAS NOSTIPRINāšANA

Viena no Tempus ieviešanas prioritātēm 2005. gadā bija pilnveidot tās programmas finansiālo pārvaldību, kas 2003. gadā, stājoties spēkā jaunajai finanšu regulai, tika pārņemta no Eiropas Izglītības fonda. Lai ierobežotu darbību apjomu līdz pārvaldāmam līmenim, tika nolemts būtiski samazināt Individuālo mobilitātes stipendiju skaitu no 800 līdz 150 gadā.

Dažus subsīdiju līgumus nevar piešķirt saskaņā ar izveidoto plānojumu tāpēc, ka finansēšanas lēmumi ir pieņemti par vēlu vai tāpēc, ka ir kavēta finansēšanas līgumu parakstīšana.

Lai vienkāršotu Individuālo mobilitātes stipendiju pārvaldību, 2005. gada maijā Pretendentu rokasgrāmatā ieviesa būtiskas izmaiņas. No 2005. gada oktobra šie piešķīrumi tiks uzskatīti par stipendijām, kā tas definēts finanšu regulā. Tādējādi summu var pilnībā pārskaitīt sekmīgajiem kandidātiem kā vienreizēju maksājumu. Vienlaikus tiks atvieglotas arī ziņojumu sniegšanas prasības.

Atbilstoši termiņa vidusposma novērtējumā ietvertajiem ieteikumiem Komisijas dienesti 2004./2005. gadā ieviesa daudzsološu programmu pārbaudēm uz vietas, aptverot 10% no esošajiem projektiem un īstenojot vairāk nekā 50 apmeklējumus uz vietas. Kopumā secinājumi bija pozitīvi, jo procentuāli bija vairāk spēcīgu projektu nekā projektu ar trūkumiem. Lielākā daļa apmeklēto projektu darbojās labāk, nekā to varēja secināt no neklātienes uzraudzības. Pirmo pārbaužu uz vietas rezultāti apstiprināja, ka pašreizējie projekti kopumā atbilst to mērķiem un ir būtiski valsts reformu ietvaros.

Kā minēts iepriekš, valstu Tempus biroji šobrīd ir cieši iesaistīti pārbaudēs uz vietas. Mērķis ir panākt, lai NTO apmeklētu 60% esošo projektu (kas atbilst 180 projektiem). NTO uzraudzība būs vērsta galvenokārt uz pārbaudīto projektu rezultātu kvalitāti.

Plānojums 2005./2006. gada kampaņai pārbaudēm uz vietas tika pieņemts 2005. gada rudenī. Pārbaudēs uz vietas tiks iesaistīti Komisijas dienesti, Eiropas Izglītības fonda eksperti un valstu Tempus biroji partnervalstīs. Pateicoties pastiprinātām pārbaudēm uz vietas, Komisijas dienesti var labāk izprast kā darbojas projekti, un programmu vadītājiem ir iespēja pielāgot ieviešanas mehānismus, ja tas nepieciešams.

Papildus apmeklējumiem uz vietas liela nozīme programmas ieviešanā ir profilaktiskajai uzraudzībai. 2005. gada maijā Briselē tika organizēts apmācības un sadarbības seminārs to 2004. gadā izraudzīto Tempus-Tacis projektu koordinatoriem, kas aizkavējās tāpēc, ka šajā reģionā novēloti tika parakstīti finansēšanas līgumi. Seminārs bija vērsts uz subsīdiju līgumu pārvaldību un projekta vispārīgu ieviešanu.

2005. gada laikā tika pabeigtas piecas atlases procedūras. Tās ietver atlases posmus Kopīgajiem Eiropas projektiem (termiņš – 2004. gada 15. decembris), Strukturālajiem un papildinošajiem pasākumiem (termiņi – 2004. gada 15. oktobris un 2005. gada 15. februāris) un Individuālās mobilitātes stipendijām (termiņi – 2005. gada 15. februāris un 15. oktobris). Pieteikumu skaits uz atlases posmu ir palicis nemainīgi augsts, kas liecina par to, ka akadēmiskā sabiedrība joprojām izrāda interesi par šo programmu. Jo īpaši palielinās pieteikumu skaits uz Strukturālajiem un papildinošajiem pasākumiem un to saturs daudz vairāk ir vērsts uz horizontāliem jautājumiem, kas ir svarīgi augstākās izglītības reformai un modernizēšanai partnervalstīs. 2005. gadā pabeigto atlases procedūru rezultāti ir sīki izklāstīti pielikumos.

Atlasītie Kopīgie Eiropas projekti attiecas uz tādām jomām kā izglītības programmu attīstība (66%), augstskolu pārvaldība (21%) un iestāžu veidošana (13%). Izglītības programmu attīstības projekti ietver plašu nozaru loku, proti, lietišķās zinātnes, tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vadību un sociālās zinātnes. Iestāžu veidošanas un augstskolu pārvaldības projekti atbalsta reformas, kas saistītas ar kvalitātes nodrošināšanu, mācīšanas kvalitāti vai augstskolu finansiālo pārvaldību partnervalstīs. Vairumā valstu izraudzītie Strukturālie un papildinošie pasākumi ir tieši saistīti ar Boloņas procesa darbības virzieniem. Atbilstoši šim programmas komponentam atlasītie projekti parasti attiecas uz tādiem jautājumiem kā kvalitātes nodrošināšanas sistēmu izveide vai pārskaitījumu mehānismu ieviešana. Projekti ir vērsti arī uz augstskolu darbības un pakalpojumu modernizēšanu, tostarp mācību programmu atjaunināšanu, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, kā arī starptautisko attiecību stiprināšanu. Izraudzītās Individuālās mobilitātes stipendijas galvenokārt attiecas uz pārkvalificēšanās un studiju posmiem (70%), kam seko sagatavošanās pasākumi Kopīgajiem Eiropas projektiem (18%) un līdzdalība īpašās konferencēs un semināros (12%). Kopumā iesniegtie projekti aizvien vairāk atbilst partnervalstu noteiktajām prioritātēm. Gandrīz visos izraudzītajos projektos pilnībā ir ievērotas valstu prioritātes.

2005. gadā Tempus programmas ietvaros kopumā piešķirti aptuveni 57 miljoni euro. 2005. gadā izraudzītajiem projektiem kopumā piešķirti aptuveni 51,7 miljoni euro.

6. PROGRAMMAS REZULTĀTU IZPLATĪŠANAS VEICINĀŠANA

Lai veicinātu programmas rezultātu izplatīšanu un paaugstinātu programmas pārredzamību, 2005. gadā Tempus tīmekļa vietni pilnībā pārveidoja. Jauno tīmekļa vietni regulāri atjaunina, ievietojot programmas jaunumus — atlases termiņus, atlases rezultātus, informāciju par konferencēm un projektu vadības atbalstu. Turklāt tīmekļa vietne ietver arī partnervalstu lapas ar informāciju par valstu prioritātēm attiecībā uz projektiem, informāciju par valstu augstākās izglītības sistēmām un kopsavilkuma lapas par finansētajiem projektiem.

Augstākās izglītības programmu ilgtspējas pētījums tika pabeigts 2005. gada beigās. Pētījums ļauj pretendentiem un projektu koordinatoriem noteikt faktorus, kas veicina un nodrošina augstākās izglītības un apmācību starptautisko sadarbības projektu ilgtspēju, kā arī veikt šajā ziņā nepieciešamos pasākumus. Pētījums ietver jaunu līdzekli – Ilgtspējas rokasgrāmatu; tā atrodama Tempus tīmekļa vietnē kopā ar lietošanas pamācību. Šie līdzekļi, kas uzsver Komisijas apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu praksi, jau ir izrādījušies noderīgi valstu Tempus birojiem, veicot pārbaudes uz vietas.

Ar Eiropas Izglītības fonda atbalstu 2005. gadā tika sākti vēl divi tematiski pētījumi.

- Pirmkārt, augstskolu un uzņēmumu sadarbības pētījums. Šā pētījuma mērķis ir atspoguļot tendences un attīstību augstskolu un uzņēmumu sadarbībā Tempus partnervalstīs un veicināt šīs sadarbības kā līdzekļa studentu nodarbinātības palielināšanai nozīmīgumu. Pētījumā uzsvērta Tempus agrākā nozīme un joprojām iespējamā nozīme attiecībā uz augstskolu un uzņēmumu sadarbības veicināšanu partnervalstīs. Pētījums tika uzsākts pēc apspriedēm ar partnervalstu iestādēm, kuru laikā augstskolu un uzņēmumu sadarbību izvirzīja kā kopēju problēmu. Augstākās izglītības struktūras visās partnervalstīs ir jāpielāgo, lai tās atbilstu pašreizējām un turpmākām darba tirgus vajadzībām. Pētījumā tiks ietverti vairāki uz paraugpraksi balstīti ieteikumi. Pētījuma secinājumus paziņos un apspriedīs seminārā, ko 2006. gada 9.-10. aprīlī Ammānā kopīgi organizēs Eiropas Komisija un Jordānijas Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības ministrija.

- Otrkārt, ietekmes pētījumi. Šie pētījumi atspoguļo to, kāda bijusi Tempus ietekme uz augstākās izglītības iespējām, uz indivīdiem, kas iesaistīti augstākajā izglītībā, un uz organizācijām, kas saistītas ar augstākās izglītības sistēmu partnervalstīs vai gūst no tās labumu. Šā pētījuma mērķis ir veicināt informācijas izplatīšanu par to, kas ar Tempus programmas palīdzību ir sasniegts līdz šim, un sekmēt diskusijas par turpmāko Tempus programmu.

Kā daļa no programmas veicināšanas stratēģijas tika sagatavots videomateriāls ar nosaukumu “ Tempus darbībā”. Videomateriāls ietver trīs daļas, kurās apskatīti dažādi programmas komponenti. Lai atspoguļotu to, kāda bijusi Tempus ietekme uz darba dzīvi un akadēmisko un iestāžu vidi, tika aptaujāti projekta dalībnieki Krievijā, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Ēģiptē.

Tempus nacionālajiem kontaktu centriem dalībvalstīs ir būtiska nozīme programmas ieviešanā, atvieglojot ES augstākās izglītības iestāžu iesaistīšanu programmā ar informatīvu pasākumu palīdzību un piedalīšanos partneru meklēšanā. 2005. gadā Tempus informācijas dienas tika organizētas vairumā partnervalstu, kā arī vairākās ES dalībvalstīs.

7. T URPMāKāS T EMPUS PROGRAMMAS SAGATAVOšANA

Eiropas Komisija joprojām uzskata, ka augstākā izglītība ir prioritāte tās sadarbības pasākumos ar kaimiņvalstīm. Pastāv stingra apņemšanās paplašināt Tempus programmu, galveno uzmanību vēršot uz augstskolu institucionālu sadarbību pēc 2006. gada. Turklāt Komisija šobrīd izvērtē iespēju veicināt kaimiņvalstu studentu mācīšanos ES augstskolās.

8. SECINĀJUMS

Tempus programmas ieviešanu 2005. gadā noteica vairāki stratēģiskie mērķi, un tie visi ir veiksmīgi sasniegti. Pastāvīgs dialogs ar valstu iestādēm un to cieša iesaistīšana prioritāšu noteikšanā un projektu atlasē nodrošina to, ka finansētie pasākumi ir atbilstoši valstu vajadzībām un valsts reformu mērķiem. Tādējādi tiek sekmēta valstu valdību pašatbildība un palielināta programmas īstenoto pasākumu ietekme. Partnervalstu Tempus biroju darbība ir vēl vairāk pastiprināta, un tiem ir liela nozīme, sadarbojoties ar valstu iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm. Valstu iestāžu atbildes un pārbaužu uz vietas rezultāti apstiprina, ka Tempus joprojām ir ļoti svarīga programma, kas palīdz partnervalstīm reformēt un modernizēt savas augstākās izglītības sistēmas.

**********

PIELIKUMU SARAKSTS

1. pielikums: Tempus 2005. gada finanšu pārskats

- Attiecībā uz katru reģionu piešķirtās summas

- Attiecībā uz katru reģionu izraudzītie projekti/izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa

2.1. pielikums: Kopīgo Eiropas projektu ( JEP ) 2005. gada atlases tabulas

- 1. tabula: CARDS

- 2. tabula: Tacis

- 3. tabula: MEDA

2.2. pielikums: Strukturālo un papildinošo pasākumu ( SCM ) 2005. gada atlases tabulas

- 1. tabula: CARDS

- 2. tabula: Tacis

- 3. tabula: MEDA

2.3. pielikums: Individuālās mobilitātes stipendiju ( IMG ) 2005. gada atlases tabulas

- 1. tabula: CARDS

- 2. tabula: Tacis

- 3. tabula: MEDA

3.1. pielikums: Kopīgie Eiropas projekti ( JEP ) – 2005. gada atlases tabula attiecībā uz katru iesaistīto ES dalībvalsti

3.2. pielikums: Strukturālie un papildinošie pasākumi ( SCM ) – 2005. gada atlases tabula attiecībā uz katru iesaistīto ES dalībvalsti

1. PIELIKUMS

TEMPUS 2005. GADA FINANŠU PĀRSKATS

Tempus (2005) – attiecībā uz katru reģionu piešķirtās summas euro |

CARDS | Tacis | MEDA |

JEP | 11 550 002,57 | 19 737 640 | 12 523 383 |

IMG | 318 790 | 634 340 | 495 800 |

SCM | 2 456 797,38 | 3 118 961,72 | 1 590 094,75 |

NTO | 685 170,83 | 746 693,57 | 551 671,60 |

ETF | 381 255,28 | 650 226,45 | 481 778,36 |

Cits | 172 218,48 | 424 738,67 | 419 883,16 |

Kopā | 15 564 234,54 | 25 312 603 | 16 062 611 |

Tempus (2005) – attiecībā uz katru reģionu izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

CARDS | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2004. gada 15. decembris) | 29 | 11 550 002,57 |

SCM (termiņš – 2004. gada 15. oktobris) | 7 | 697 395,43 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 13 | 1 527 241,70 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 39 | 124 990,00 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 15 | 85 080,00 |

Kopā | 103 | 13 984 709,70 |

Tempus (2005) – attiecībā uz katru reģionu izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

Tacis | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2004. gada 15. decembris) | 47 | 18 610 480,00 |

SCM (termiņš – 2004. gada 15. oktobris) | 10 | 1 117 243,00 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 13 | 1 700 309,00 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 60 | 208 860,00 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 34 | 159 830,00 |

Kopā | 164 | 21 796 722,00 |

Tempus (2005) – attiecībā uz katru reģionu izraudzītie projekti/piešķirtās summas euro |

MEDA | Izraudzītajiem projektiem piešķirtā summa |

JEP (termiņš – 2004. gada 15. decembris) | 32 | 13 918 458,00 |

SCM (termiņš – 2004. gada 15. oktobris) | 9 | 1 123 121,75 |

SCM (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 5 | 548 301,75 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. februāris) | 50 | 185 600,00 |

IMG (termiņš – 2005. gada 15. oktobris) | 19 | 74 080,00 |

Kopā | 115 | 15 849 561,50 |

- JEP – Kopīgais Eiropas projekts; SCM – Strukturālie un papildinošie pasākumi; IMG – Individuālās mobilitātes stipendija; NTO – Valsts Tempus birojs; ETF – Eiropas Izglītības fonds.

2.1. PIELIKUMS

KOPĪGO EIROPAS PROJEKTU (JEP) 2005. GADA ATLASES TABULAS |

- Norādītās tabulas ietver Kopīgo Eiropas projektu ( JEP ) atlasi, kas veikta 2005. gadā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš bija 2004. gada 15. decembris. Tabula atspoguļo to izraudzīto projektu skaitu, kuros iesaistītas iestādes no attiecīgās partnervalsts.

- Valsts projekti ir vērsti tikai uz vienu Tempus partnervalsti. Starpvalstu projekti ietver vairāk nekā vienu partnervalsti.

JEP – TEMPUS CARDS (2.1. pielikums – 1. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

1244-Kosova | Valsts | 2 | 587 752,00 |

Starpvalstu | 1 | 230 000,00 |

Kopā | 3 | 817 752,00 |

Albānija | Valsts | 2 | 519 030,00 |

Starpvalstu | 2 | 323 642,60 |

Kopā | 4 | 842 672,60 |

Bosnija un Hercegovina | Valsts | 4 | 1 409 601,00 |

Starpvalstu | 2 | 335 939,45 |

Kopā | 6 | 1 745 540,45 |

Horvātija | Valsts | 7 | 3 377 600,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 7 | 3 377 600,00 |

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | Valsts | 5 | 1 949 926,00 |

Starpvalstu | 1 | 149 828,16 |

Kopā | 6 | 2 099 754,16 |

Serbija un Melnkalne | Valsts | 6 | 2 375 457,57 |

Starpvalstu | 2 | 291 225,79 |

Kopā | 8 | 2 666 683,36 |

JEP – TEMPUS TACIS (2.1. pielikums – 2. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Armēnija | Valsts | 2 | 420 103,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 2 | 420 103,00 |

Azerbaidžāna | Valsts | 2 | 564 308,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 2 | 564 308,00 |

Baltkrievija | Valsts | 1 | 265 996,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 265 996,00 |

Gruzija | Valsts | 3 | 1 212 353,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 3 | 1 212 353,00 |

Kazahstāna | Valsts | 1 | 498 480,00 |

Starpvalstu | 1 | 94 932,00 |

Kopā | 2 | 593 412,00 |

Kirgizstāna | Valsts | 1 | 279 900,00 |

Starpvalstu | 2 | 319 121,00 |

Kopā | 3 | 599 021,00 |

Moldova | Valsts | 3 | 841 237,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 3 | 841 237,00 |

Krievijas Federācija | Valsts | 17 | 7 421 467,00 |

Starpvalstu | 1 | 34 325,00 |

Kopā | 18 | 7 455 792,00 |

Tadžikistāna | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - |

Turkmenistāna | Valsts | 2 | 740 556,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 2 | 740 556,00 |

Ukraina | Valsts | 9 | 3 881 117,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 9 | 3 881 117,00 |

Uzbekistāna | Valsts | 4 | 1 735 703,00 |

Starpvalstu | 2 | 300 882,00 |

Kopā | 6 | 2 036 585,00 |

JEP – TEMPUS MEDA (2.1. pielikums – 3. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Alžīrija | Valsts | 4 | 1 363 495,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 4 | 1 363 495,00 |

Ēģipte | Valsts | 6 | 2 865 781,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 6 | 2 865 781,00 |

Jordānija | Valsts | 1 | 498 900,00 |

Starpvalstu | 2 | 379 214,33 |

Kopā | 3 | 878 114,33 |

Libāna | Valsts | 3 | 1 392 078,00 |

Starpvalstu | 1 | 59 388,00 |

Kopā | 4 | 1 451 466,00 |

Maroka | Valsts | 6 | 2 468 895,00 |

Starpvalstu | 1 | 250 000,00 |

Kopā | 7 | 2 718 895,00 |

Palestīniešu pašpārvalde | Valsts | 2 | 949 598,00 |

Starpvalstu | 1 | 261 128,67 |

Kopā | 3 | 1 210 726,67 |

Sīrija | Valsts | 3 | 1 267 528,00 |

Starpvalstu | 2 | 367 426,00 |

Kopā | 5 | 1 634 954,00 |

Tunisija | Valsts | 3 | 1 426 250,00 |

Starpvalstu | 2 | 368 776,00 |

Kopā | 5 | 1 795 026,00 |

2.2. PIELIKUMS

STRUKTURĀLO UN PAPILDINOŠO PASĀKUMU (SCM) 2005. GADA ATLASES TABULAS |

- Norādītās tabulas ietver Strukturālo un papildinošo pasākumu ( SCM ) atlasi, kas veikta pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš bija 2004. gada 15. oktobris un 2005. gada 15. februāris. Tabula atspoguļo to izraudzīto projektu skaitu, kuros iesaistītas iestādes no attiecīgās partnervalsts.

- Valsts projekti ir vērsti tikai uz vienu Tempus partnervalsti. Starpvalstu projekti ietver vairāk nekā vienu partnervalsti.

SCM – TEMPUS CARDS (2.2. pielikums – 1. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

1244 - Kosova | Valsts | 1 | 141 550,70 |

Starpvalstu | 3 | 115 301,93 |

Kopā | 4 | 256 852,63 |

Albānija | Valsts | 1 | 43 585,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 43 585,00 |

Bosnija un Hercegovina | Valsts | 3 | 358 848,00 |

Starpvalstu | 1 | 50 000,00 |

Kopā | 4 | 408 848,00 |

Horvātija | Valsts | 3 | 355 435,43 |

Starpvalstu | 2 | 59 968,93 |

Kopā | 5 | 415 404,36 |

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | Valsts | 3 | 334 370,00 |

Starpvalstu | 2 | 71 716,93 |

Kopā | 5 | 406 086,93 |

Serbija un Melnkalne | Valsts | 6 | 644 015,60 |

Starpvalstu | 1 | 9 968,93 |

Kopā | 7 | 653 984,53 |

SCM – TEMPUS TACIS (2.2. pielikums – 2. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Armēnija | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - | - |

Azerbaidžāna | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - | - |

Baltkrievija | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - | - |

Gruzija | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - | - |

Kazahstāna | Valsts | 1 | 144 522,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 144 522,00 |

Kirgizstāna | Valsts | 2 | 139 730,00 |

Starpvalstu | 1 | 61 390,00 |

Kopā | 3 | 201 120,00 |

Moldova | Valsts | 1 | 94 800,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 94 800,00 |

Krievijas Federācija | Valsts | 8 | 1 116 959,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 8 | 1 116 959,00 |

Tadžikistāna | Valsts | 2 | 225 388,00 |

Starpvalstu | 1 | 61 390,00 |

Kopā | 3 | 286 778,00 |

Turkmenistāna | Valsts | - | - |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | - | - |

Ukraina | Valsts | 4 | 467 930,00 |

Starpvalstu | 1 | 39 875,70 |

Kopā | 5 | 507 805,70 |

Uzbekistāna | Valsts | 3 | 389 891,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 3 | 389 891,00 |

SCM – TEMPUS MEDA (2.2. pielikums – 3. tabula) |

Partnervalsts | Valsts/Starpvalstu | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Alžīrija | Valsts | - | - |

Starpvalstu | 1 | 25 200,00 |

Kopā | 1 | 25 200,00 |

Ēģipte | Valsts | 4 | 502 725,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 4 | 502 725,00 |

Jordānija | Valsts | 1 | 126 93400 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 126 934,00 |

Libāna | Valsts | 1 | 93 577,50 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 93 577,50 |

Maroka | Valsts | 3 | 352 454,25 |

Starpvalstu | 1 | 50 400,00 |

Kopā | 4 | 402 854,25 |

Palestīniešu pašpārvalde | Valsts | 2 | 243 375,75 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 2 | 243 375,75 |

Sīrija | Valsts | 1 | 149 707,00 |

Starpvalstu | - | - |

Kopā | 1 | 149 707,00 |

Tunisija | Valsts | 1 | 101 850,00 |

Starpvalstu | 1 | 25 200,00 |

Kopā | 2 | 127 050,00 |

2.3. PIELIKUMS

INDIVIDUĀLĀS MOBILITĀTES STIPENDIJU (IMG) 2005. GADA ATLASES TABULAS |

- Norādītās tabulas ietver Individuālās mobilitātes stipendiju ( IMG ) atlasi, kas veikta 2005. gadā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš bija 2005. gada 15. februāris un 2005. gada 15. oktobris. Šie skaitļi ietver izraudzītās IMG, kas piešķirtas attiecīgo partnervalstu pilsoņiem vai to iestādēm.

IMG – TEMPUS CARDS (2.3. pielikums – 1. tabula) |

Partnervalsts | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

1244-Kosova | 3 | 19 510,00 |

Albānija | 11 | 48 040,00 |

Bosnija and Hercegovina | 4 | 12 470,00 |

Horvātija | 11 | 30 850,00 |

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika | 13 | 48 840,00 |

Serbija and Melnkalne | 12 | 50 360,00 |

IMG – TEMPUS TACIS (2.3. pielikums – 2. tabula) |

Partnervalsts | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Armēnija | 6 | 19 320,00 |

Azerbaidžāna | 3 | 15 580,00 |

Baltkrievija | 5 | 18 230,00 |

Gruzija | 5 | 16 260,00 |

Kazahstāna | 3 | 16 740,00 |

Kirgizstāna | 5 | 27 660,00 |

Moldova | 7 | 36 720,00 |

Krievijas Federācija | 33 | 115 050,00 |

Tadžikistāna | 2 | 15 640,00 |

Turkmenistāna | 3 | 12 640,00 |

Ukraina | 12 | 37 750,00 |

Uzbekistāna | 10 | 37 100,00 |

IMG – TEMPUS MEDA (2.3. pielikums – 3. tabula) |

Partnervalsts | Kopējais izraudzīto projektu skaits | Kopējā piešķirtā summa euro |

Alžīrija | 10 | 19 810,00 |

Ēģipte | 17 | 82 360,00 |

Jordānija | 5 | 14 160,00 |

Libāna | 6 | 16 160,00 |

Maroka | 9 | 35 730,00 |

Palestīniešu pašpārvalde | 11 | 41 220,00 |

Sīrija | 8 | 43 540,00 |

Tunisija | 3 | 6 700,00 |

3.1. PIELIKUMS

KOPĪGIE EIROPAS PROJEKTI (JEP) — 2005. GADA ATLASES TABULA ATTIECĪBĀ UZ KATRU IESAISTĪTO ES DALĪBVALSTI |

- Norādītā tabula ietver Kopīgo Eiropas projektu ( JEP ) atlasi, kas veikta 2005. gadā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš bija 2004. gada 15. decembris. Tabula atspoguļo to iestāžu skaitu, kuras iesaistītas izraudzītajos projektos kā stipendiāti vai partneri.

ES dalībvalsts | To iestāžu skaits, kas izraudzītajos projektos iesaistītas kā stipendiāti | To iestāžu skaits, kas izraudzītajos projektos iesaistītas kā partneri | Kopā |

Austrija | 6 | 15 | 21 |

Beļģija | 3 | 19 | 22 |

Kipra | - | - | - |

Čehija | - | 2 | 2 |

Dānija | - | 3 | 3 |

Igaunija | - | 4 | 4 |

Somija | 3 | 4 | 7 |

Francija | 27 | 42 | 69 |

Vācija | 20 | 34 | 54 |

Grieķija | 3 | 9 | 12 |

Ungārija | 2 | 6 | 8 |

Īrija | 1 | 6 | 7 |

Itālija | 9 | 24 | 33 |

Latvija | - | 1 | 1 |

Lietuva | - | 1 | 1 |

Luksembura | - | 1 | 1 |

Malta | - | 1 | 1 |

Nīderlande | 4 | 11 | 15 |

Polija | - | 9 | 9 |

Portugāle | - | 7 | 7 |

Slovākija | - | 4 | 4 |

Slovēnija | 2 | 9 | 11 |

Spānija | 4 | 24 | 28 |

Zviedrija | 10 | 17 | 27 |

Apvienotā Karaliste | 14 | 18 | 32 |

3.2. PIELIKUMS

STRUKTURĀLIE UN PAPILDINOŠIE PASĀKUMI (SCM) — 2005. GADA ATLASES TABULA ATTIECĪBĀ UZ KATRU IESAISTĪTO ES DALĪBVALSTI |

- Norādītā tabula ietver Strukturālo un papildinošo pasākumu ( SCM ) atlasi, kas veikta 2005. gadā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš bija 2004. gada 15. oktobris un 2005. gada 15. februāris. Tabula atspoguļo to iestāžu skaitu, kuras iesaistītas izraudzītajos projektos kā stipendiāti vai kā partneri.

ES dalībvalsts | To iestāžu skaits, kas izraudzītajos projektos iesaistītas kā stipendiāti | To iestāžu skaits, kas izraudzītajos projektos iesaistītas kā partneri | Kopā |

Austrija | 1 | 9 | 10 |

Beļģija | 1 | 5 | 6 |

Kipra | - | - | - |

Čehija | - | 1 | 1 |

Dānija | - | 1 | 1 |

Igaunija | - | - | - |

Somija | - | 3 | 3 |

Francija | 12 | 13 | 25 |

Vācija | 19 | 24 | 43 |

Grieķija | - | 5 | 5 |

Ungārija | - | 2 | 2 |

Īrija | - | 1 | 1 |

Itālija | 4 | 10 | 14 |

Latvija | - | - | - |

Lietuva | - | 1 | 1 |

Luksemburga | - | - | - |

Malta | - | 1 | 1 |

Nīderlande | 2 | 6 | 8 |

Polija | 2 | 7 | 9 |

Portugāle | - | 5 | 5 |

Slovākija | - | 2 | 2 |

Slovēnija | 2 | 1 | 3 |

Spānija | 4 | 8 | 12 |

Zviedrija | 7 | 11 | 18 |

Apvienotā Karaliste | 3 | 8 | 11 |