52006DC0385

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.7.2006

COM(2006) 385 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu un aglomerāciju nozīme reģionu ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā {SEC(2006) 928}

SATURS

1. Pilsētvides ilgtspējīga attīstība Eiropas reģionālajā politikā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam 3

2. Ar pilsētvidi saistītie fakti: pilsētu nozīme 4

3. Piesaistošas pilsētas 4

3.1. Piekļuves iespējas un mobilitāte 5

3.2. Piekļuve infrastruktūrām un pakalpojumiem 6

3.3. Dabiskā un fiziskā vide 6

3.4. Kultūra 7

4. Atbalsts inovācijām, uzņēmējdarbības garam un zināšanu ekonomikai 7

4.1. Iniciatīvas MVU un mikrouzņēmumu darbības sekmēšanai 8

4.2. Inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika izaugsmes veicināšanai 8

5. Vairāk labākas kvalitātes darba vietu 9

5.1. Ar pilsētām saistītais paradokss: daudz darba vietu, bet liels bezdarba procents 9

5.2. Nodarbinātības iespēju uzlabošana, paaugstinot apmācību un izglītības līmeni 10

6. Atšķirības pilsētu iekšienē 10

6.1. Sociālās iekļautības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana 11

6.2. Iedzīvotāju drošības stiprināšana 11

7. Pārvaldība 12

7.1. Pilsētas un reģioni 12

7.2. Integrēta pieeja pilsētu ilgtspējīgai attīstībai 12

7.3. Iedzīvotāju līdzdalība 13

7.4. Pieredzes apmaiņas tīkli 13

8. Pilsētu atjaunošanas finansēšana 14

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu un aglomerāciju nozīme reģionu ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā

1. PILSēTVIDES ILGTSPēJīGA ATTīSTīBA EIROPAS REģIONāLAJā POLITIKā LAIKPOSMAM NO 2007. LīDZ 2013. GADAM

Saskaņā ar Eiropadomes 2005. gada martā izvirzīto mērķi Eiropas Komisija ir ierosinājusi pastiprināt kohēzijas politikas nozīmi ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā un darba vietu radīšanā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam īpaša uzmanība ir pievērsta īpašām vajadzībām tādās konkrētās teritorijās kā, piemēram, pilsētu un lauku apgabali. Šajās pamatnostādnēs tiek akcentēta integrēta kohēzijas politikas pieeja. Šāda pieeja var ne tikai sekmēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, bet tā var arī palīdzēt sasniegt sociālajā un vides jomā izvirzītos mērķus.

Ar pilsētām saistīto jautājumu nozīmība ir atzīta arī virknē ES prezidentūras kārtu, jo īpaši neformālajās Eiropadomes sanāksmēs Roterdamā 2004. gada novembrī un Bristolē 2005. gada decembrī, kad kā darba dokuments tika iesniegts šis ziņojums.

Turklāt savā ziņojumā par pilsētvides dimensiju saistībā ar paplašināšanos[1] Eiropas Parlaments ir atzinīgi novērtējis pilsētu ilgtspējīgas attīstības aspekta iekļaušanu kohēzijas politikā. Parlaments arī lūdza Padomi pārraudzīt šā pasākuma izpildi gada pārskatos par stratēģijas īstenošanu atbilstīgi 29. un 30. pantam Padomes regulas priekšlikumā attiecībā uz vispārējiem struktūrfondu noteikumiem.

Ar šo ziņojumu Komisija atbild uz šīm izvirzītajām prasībām.

Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs ir definētas tās darbības jomas, kurām, sagatavojot kohēzijas politikas darba programmu 2007.-2013. gadam, jāpiešķir prioritārs raksturs. Šajā paziņojumā akcentēti atsevišķi pilsētvides dimensijas aspekti, kas šajā sakarā varētu būt saistoši. Paziņojumu noslēdz Komisijas dienestu darba dokuments, kurā veiktas analīzes un sniegts pamatojums paziņojumā izraudzītajiem darbības virzieniem.

Ierosinātie rīcības priekšlikumi pamatoti ar statistikas datiem (jo īpaši pilsētu revīzijā iegūtie dati[2]), kā arī ar rezultātiem, kas iegūti, īstenojot pilsētu pasākumus saskaņā ar struktūrfondiem un citām ES finansētām iniciatīvām.

Šajā ziņojumā ierosinātās politiskās iniciatīvas vienmēr ir jāaplūko, ņemot vērā katrai valstij raksturīgo institucionālo organizāciju un ievērojot Kopienas tiesību aktus valsts atbalsta jautājumos[3].

Iesaistītās valsts iestādes sadarbībā ar attiecīgajiem partneriem, jo īpaši vietējām un reģionu iestādēm, ir aicinātas izmantot šo ziņojumu. Ierosinātie rīcības priekšlikumi attiecas uz lielu skaitu darbības jomu un atspoguļo struktūrfondu piedāvātās iespējas, kas ievērojami atšķiras atkarībā no tā, vai pilsēta ir reģionā, uz kuru attiecas konverģences mērķi, vai reģionālā, uz kuru attiecas reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi.

Ir jāprecizē, ka termini „pilsētas” un „pilsētu apgabali” ir jāizprot kā viens jēdziens.

2. AR PILSēTVIDI SAISTīTIE FAKTI: PILSēTU NOZīME

Ja visi reģioni spēs pildīt visas savas funkcijas, Eiropas Savienība ar panākumiem varēs īstenot savus mērķus ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā. Pilsētām šajā ziņā ir izšķiroša nozīme.

Pilsētās ir koncentrēta lielākā daļa darba vietu, uzņēmumi un augstākās izglītības iestādes, un pilsētu iniciatīvām ir noteicošā loma sociālās kohēzijas īstenošanā. Pilsētas ir uz inovācijām balstītu pārmaiņu, uzņēmējdarbības gara un ekonomiskās izaugsmes centri.

Ekonomiskā izaugsme ir ilgtspējīga tikai tad, ja tai līdztekus tiek īstenoti pasākumi nabadzības apkarošanai, sociālās izstumtības novēršanai un vides problēmu risināšanai. Ekonomiskās izaugsmes ilgtspējīgumam īpaša nozīme ir tajās pilsētās, kurās pastāv vislielākās problēmas saistībā ar sociālo izstumtību, vides noārdīšanos, neapstrādātām teritorijām un pilsētu izplešanos. Starp pilētām pastāv būtiskas atšķirības ekonomisko un sociālo perspektīvu ziņā. Šeit var minēt teritoriju atšķirības (kvartālu atšķirības) vai sociālās atšķirības (starp dažādām sabiedrības grupām), un nereti arī atšķirības, kurās apvienojas abas iepriekš minētās dimensijas. Pilsētvides kvalitāte ir galvenais faktors, no kā ir atkarīga pilsētu piesaistes spēja.

Eiropai ir raksturīga mazu, vidēju un lielu pilsētu policentriskā struktūra. Daudzas no šīm pilsētām veido metropoļu apgabalus, savukārt citas ir vienīgais kāda apgabala centrs.

3. PIESAISTOšAS PILSēTAS

Eiropas pilsētas ir laba augsne ieguldījumiem un darba vietām. To rīcībā ir daudz līdzekļu, lai tās kļūtu vēl saistošākas, un Komisijas priekšlikumos kohēzijas politikas jomā ietilpst virkne elementu, kas var šīs iniciatīvas atbalstīt.

Problemātika katrā pilsētā atšķiras. Dažās pilsētās jārisina sarežģījumi, kas radušies demogrāfiskā pieauguma, nekustamā īpašuma cenu palielināšanās, brīvas zemes trūkuma, satiksmes pārslogojumu, kā arī pārāk liela sabiedrisko pakalpojumu pieprasījuma dēļ. Savukārt citās pilsētās problēmas saistītas ar strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos, teritoriju pamešanu, nepietiekamu darba vietu skaitu vai ar zemu dzīves kvalitātes līmeni.

Lai sekmētu pilsētu piesaistes spēju, jāņem vērā vismaz četri pamata aspekti: transports, piekļuves iespējas un mobilitāte; pakalpojumu un aprīkojuma pieejamība; dabiskā un fiziskā vide; kultūras nozare.

3.1. Piekļuves iespējas un mobilitāte

Daži ierosinājumi

- Lai sekmētu ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti, ir optimāli jāizmanto viss transporta infrastruktūru kopums, jānodrošina koordinācija starp dažādiem transporta veidiem un jāveicina vismazāk piesārņojošu transporta veidu izmantošana.

- Attālākas pilsētas un reģioni ir adekvāti jāsavieno ar galvenajām lidostām un svarīgākajiem Eiropas transporta tīkla (ETT) posmiem. Turklāt daudzu jauno dalībvalstu galvaspilsētu īpaši problemātisks jautājums ir iespēja tām piekļūt pa gaisa ceļiem.

- Efektīvas pilsētu transporta pārvaldības nolūkā pilsētai un tuvējam reģionam vajadzētu vispārēji koordinēt transporta plānošanu, to būvi un teritorijas iekārtošanu. Jaunajiem projektiem ir jāatbilst integrētai pilsētvides transporta stratēģijai. Apspriežamajos jautājumos obligāti jāiekļauj ceļu satiksmes drošība un prasības attiecībā un sabiedrības veselības aizsardzību, jo īpaši trokšņu līmeņa samazināšanu un gaisa kvalitāti.

- Ir svarīgi, lai sabiedriskais transports būtu pieejamāks; ir jāuzlabo transporta efektivitāte un darbība, kā arī jāsavieno dažādi transporta veidi. Ir arī jāsamazina sabiedriskajā transportā konstatēto huligāniska rakstura darbību biežums un jāpastiprina personāla un transporta pasažieru drošība.

- Cik vien iespējams, pilsētām sakarā ar integrētu pieeju būtu jāveicina velosipēdu izmantošana, pārvietošanās kājām un citi alternatīvi, nekaitīgi transporta veidi. Šādas iniciatīvas īstenošanai jo īpaši ir vajadzīga pieprasījuma kontrole, reglamentēta piekļuve pilsētas jūtīgākajām teritorijām, apsverot iespēju tās pārveidot par gājēju zonu, veloceliņu un trotuāru būve, kā arī degvielas izmantojuma ziņā ekonomisku transportlīdzekļu izmantošanas sekmēšana un tādu alternatīvu degvielu kā, piemēram, biodegvielas izmantošanas sekmēšana.

- Plānojot transportu, ir jādomā par tiem cilvēkiem, kam nav automašīnas vai kuriem nav autovadītāja tiesību (jo īpaši vecāka gadagājuma personas, jaunieši un cilvēki ar ierobežotām kustības iespējām). Šā pasākuma nolūks ir nodrošināt piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem (veselības aprūpei, tirdzniecības pakalpojumiem), kā arī atvieglot cilvēku autonomiju.

3.2. Piekļuve infrastruktūrām un pakalpojumiem

Daži ierosinājumi

- Ja pilsēta vēlas būt konkurētspējīga, tai jāiegulda mūsdienīgos, efektīvos un pieejamos pakalpojumos, kas būtu vienkārši pieejami internetā. Galvenie pakalpojumi ir veselības aprūpe, sociālie dienesti, izglītība un publiskā administrācija. Šiem pakalpojumiem ir jāattīstās, pielāgojoties faktiskajām un paredzamajām demogrāfiskajām pārmaiņām, jo īpaši sabiedrības novecošanas problēmai.

- Vīriešu un sieviešu vienlīdzības sekmēšanā īpaši nozīmīgi ir bērnu dienas aprūpes centri, kas ļauj vecākiem strādāt vai apmeklēt mācības.

- Ir svarīgi nodrošināt piekļuvi pakalpojumiem nelabvēlīgo apgabalu iedzīvotājiem. Viens no novatoriskiem risinājumiem, kā novērst šo problēmu, būtu izveidot struktūru, kas paredzēta visiem pilsētas iedzīvotājiem nelabvēlīgajos kvartālos.

- Turklāt atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, imigrantiem un cilvēkiem no deklasētiem sabiedrības slāņiem, ir jāsniedz atbalsts, lai tie varētu piekļūt veselības aprūpes un sociālo dienestu pakalpojumiem. Dažādu vecumu un dažādu sociālo slāņu izcelsmes iedzīvotāju aktīvāka dalība šo pakalpojumu plānošanā un izpildē palielinās iespējas novērst diskrimināciju un panāktu rēķināšanos ar kultūras barjerām.

- Ieviešot jaunākās tehnoloģijas, pilsētas var rast efektīvus un novatoriskus sabiedrisko pakalpojumu risinājumus veselības aprūpes, administrācijas un izglītības jomā.

3.3. Dabiskā un fiziskā vide

Daži ierosinājumi

- Pamestu rūpniecisko objektu rehabilitēšana un sabiedriskās telpas atjaunošana, kā rezultātā uzlabojas pakalpojumu kvalitāte un situācija attiecīgajā apgabalā un vienlaikus iespējams izvairīties no vēl neapstrādātas zemes izmantošanas.

- Teritorijas apbūves politikas, kā arī kohēzijas un struktūrfondu ieguldījumu koordinēšana pilsētu apgabalos, lauku apgabalos, reģiona un valsts līmenī, lai risinātu pilsētu paplašināšanās izraisītās problēmas. Iniciatīvas, lai pārveidotu pilsētvidi un pilsētas centrālo daļu par daudz pievilcīgāku vietu dzīvošanai.

- Ieguldījumi, lai panāktu atbilstību Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz gaisa kvalitāti, notekūdeņu apstrādi, atkritumu pārvaldību, ūdens apgādi un troksni.

- Satiksmes pārslogojumu, transporta pieprasījuma un sabiedriskā transporta tīklu pārvaldība, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, samazinātu trokšņu līmeni un sekmētu fizisko aktivitāti atbilstīgi 6. vides pamatprogrammā paredzētajai pilsētvides tematiskajai stratēģijai[4].

- Efektīvs enerģijas izmantojums pilsētu apgabalos. Ir vajadzīgi vienmērīgi ieguldījumi un ekonomiska enerģētisko resursu pārvaldība. Vietējām iestādēm ir liela nozīme energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu izmantojuma sekmēšanā: veicot pilsētplānošanu, nosakot pašvaldības reglamentu publiskā iepirkuma procedūrām, īstenojot priekšzīmīgus ilgtspējīgus būvprojektus un sekmējot šādas prakses izplatīšanu, kā arī sadarbojoties ar iedzīvotājiem.

3.4. Kultūra

Daži ierosinājumi

- Īstenojot noturīgu kultūras politiku, pilsētām ir jāatbalsta dzīvā kultūra, kas pamatojas uz tādiem nodrošinājumiem kā kultūras un zinātniskie centri, muzeji, bibliotēkas, kā arī ir jāsekmē vēsturiskā kultūras mantojuma saglabāšana arhitektūras jomā. Šāds nodrošinājums savienojumā ar kultūras pasākumu programmu, tostarp tādu programmu, kuras mērķauditorija ir jaunieši, padara pilsētas piesaistošākas gan iedzīvotājiem, uzņēmumiem, darbiniekiem, jo īpaši mobiliem un augsti kvalificētiem darbiniekiem, gan arī pilsētas viesiem. Šādā veidā uzlabojas pilsētas kopējais tēls, vietējo iedzīvotāju lepnums par savu pilsētu un identitātes izjūta. Turklāt kultūras un kultūras tūrisma nozares pašas par sevi ir strauji augošas nozares.

- Aktīva kultūras politika ir iedarbīgs līdzeklis, lai savienotu dažādas izcelsmes sabiedrības grupas un sekmētu imigrantu un tikko uz pilsētu pārcēlušos iedzīvotāju integrāciju.

4. ATBALSTS INOVāCIJāM, UZņēMēJDARBīBAS GARAM UN ZINāšANU EKONOMIKAI

Pilsētas nereti ir labvēlīga vide inovācijām un uzņēmumiem; pilsētas var arī uzņemties iniciatīvas, lai šo vidi padarītu vēl labvēlīgāku. Pilsētu līmenī īstenoto darbību pievienotā vērtība ir pilsētu iespēja darboties ar informāciju par vietējās uzņēmējdarbības vides specifiskām iezīmēm, kā arī īstenot bieži vien vairākslāņu darbības, kas atspoguļo daudzu problēmu noregulējumu tādā mērogā, kas atbilst problēmas specifikai.

4.1. Iniciatīvas MVU un mikrouzņēmumu darbības sekmēšanai

Daži ierosinājumi

- Lai sekmētu uzņēmumu darbību, ir jāuzlabo ekonomiskās infrastruktūras, tostarp transporta infrastruktūras, piekļuves iespējas ēku restaurācija, rūpnieciskie parki, uzņēmumu puduri un tirdzniecības centri.

- Ir jāsniedz konsultāciju un atbalsta pakalpojumi uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas darbojas sociālās ekonomikas nozarē. Šajā pasākumā ietilpst atbalsts, lai ieviestu un apsaimniekotu jaunākās tehnoloģijas, zinātniskos parkus, komunikāciju centrus saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kā arī uzņēmumu pudurus. Pasākumā ir paredzēts arī atbalsts un padomdevēja klātbūtne tādās jomās kā pārvaldība, mārketings, tehniskais atbalsts, jaunu darbinieku pieņemšana, kā arī citi profesionālie un komercpakalpojumi.

- Ir jāsekmē sadarbība ar vietējiem partneriem, proti, uzņēmumiem, arodbiedrībām, universitātēm, nevalstiskajām organizācijām, mācību institūtiem un vietējo sabiedrību. Ar tādiem līdzekļiem kā zināšanu un pieredzes apmaiņa, piemēram, organizējot radošās darbnīcas, forumus, tīklus un izstādes, tiek sekmēta efektīva sakaru izveide ar potenciālajiem partneriem.

- Jāuzlabo piekļuve finansējuma avotiem. Piemēram, izveidojot partnerattiecības starp vietējām pašvaldībām, ieguldītājiem, pakalpojumu sniedzējiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tiek uzlabota to finanšu un nefinanšu instrumentu koordinēta izmantošana, kas paredzēti, lai apmierinātu vietējās vajadzības. Starp šiem instrumentiem jāmin subsīdijas, mikrokredītu sistēmas, riska dalīšanas garantijas fondi, aizņēmumi, mezonīna finansējums, konsultācijas un mācības. Pilsētas var kļūt par galveno iniciatoru šajā jomā, savu darbību koordinējot ar finanšu iniciatīvām reģiona un valsts līmenī.

- Ir jāsadarbojas ar tādām īpašām grupām kā jaunie uzņēmēji vai, piemēram, uzņēmējas-sievietes, vai arī ar uzņēmējiem, kuru izcelsme ir mazāk labvēlīgās sabiedrības kārtas, jo īpaši etniskās minoritātes. Piekļuve finansējumam var būt problemātisks jautājums nelabvēlīgos apgabalos, tādēļ publiskās struktūras un nevalstiskās organizācijas var attiecīgi pildīt vidutāja funkcijas, piemēram, garantējot izvirzīto projektu kvalitāti.

4.2. Inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika izaugsmes veicināšanai

Daži ierosinājumi

- Pilsētām vajadzētu piesaistīt prasmīgus darbiniekus un plašākā nozīmē lielu daļu to iedzīvotāju, kas saņēmuši augstākās izglītības diplomus, kā arī vajadzētu panākt to, lai šī sabiedrības daļa no pilsētām neaizplūstu. Viens no pamata faktoriem, no kā ir atkarīga šo darbinieku izdarītā izvēle, ir pilsētas pievilcība transporta, pakalpojumu, vides un kultūras ziņā.

- Pilsētām jāuzņemas vadošā loma, sagatavojot visa reģiona inovāciju stratēģiju. Vajadzības gadījumā pilsētas var arī uzņemties iniciatīvu, lai atbalstītu vai stimulētu pašu pētniecības darbības.

- Pilsētas ir aicinātas iesaistīties projektos pētniecības un attīstības jomā (saistībā ar 7. pētniecības un attīstības pamatprogrammu), kā arī atbalstīt tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu.

- Pilsētām būtu jāiegulda darbs, lai reģiona piedāvājums attiecībā uz izglītību, jauninājumiem, kā arī pētniecību un tehnoloģiju attīstību kļūtu daudz efektīvāks un pieejamāks vietējiem uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem.

- Izveidojot uzņēmumu pudurus, kopuzņēmumus un zinātniskos parkus, pilsētas kopīgi ar universitātēm un augstākās izglītības iestādēm var stimulēt un koordinēt partnerību un paraugprakses centru izveidi.

- Pilsētas ir aicinātas izstrādāt integrētu un līdzsvarotu stratēģiju informācijas sabiedrības jomā, lai cīnītos pret digitālo plaisu; rezultātā atbilstīgi iniciatīvai i2010[5] tiktu nodrošināta piekļuve jaunākajām tehnoloģijām (šādās jomās: elektroniskā pārvaldība un tirdzniecība, tālmācība, digitālā kultūra, virtuālā integrētība un pieejamība). Šai stratēģijai ir jābūt savietojamai ar reģionālajām un valsts mēroga stratēģijām iepriekš minētajās konkrētajās jomās.

- Pilsētām jāsniedz atbalsts, lai nekavējoties tiktu ieviestas vides inovācijas un vides pārvaldības sistēmas[6]. Īstenojot ieguldījumus šajā jomā, Eiropas uzņēmumi jau šodien spēs izvirzīties vadošajās pozīcijās izaugsmes jomā.

5. VAIRāK LABāKAS KVALITāTES DARBA VIETU

5.1. Ar pilsētām saistītais paradokss: daudz darba vietu, bet liels bezdarba procents

Šis paradokss pastāv tādēļ, ka pilsētās koncentrējas vienlaikus gan attīstības vajadzības, gan attīstības iespējas. Pilsētās ir pārāk daudz augsti kvalificētu personu, bet tieši to pašu var teikt par cilvēkiem ar nepietiekamu kvalifikāciju vai zemu izglītības līmeni.

Daži ierosinājumi

- Konverģences mērķa ietvaros ar struktūrfondiem var finansēt darbības, kas uzsāktas, lai vietējā un reģiona līmenī sekmētu institucionālo kapacitāti, kā arī administrācijas un jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Jo īpaši ir jāuzlabo iepriekš minēto struktūru spēja analizēt situāciju un rīkoties. Piemēram, pilsētām vajadzētu būt spējīgām izmantot tādas analīzes sistēmas un līdzekļus, kas vajadzīgi, lai paredzētu vietējā un reģiona mērogā gaidāmās ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. Pilsētām vajadzētu arī īstenot pasākumus, lai ar „vienas pieturas aģentūrām” un vairāku pakalpojumu pārgrupēšanu uzlabotu administrācijas efektivitāti.

- Pilsētas var uzņemties iniciatīvas, lai ar reģionu un dalībvalstu atbalstu vietējā līmenī radītu jaunas darba vietas un cīnītos pret bezdarbu.

- Pilsētām pilnībā jāizmanto savs potenciāls. Pilsētas var nodibināt partnerības un veidot nolīgumus nodarbinātības un jauninājumu jomā, apvienojot viena apgabala vadošās personas — ievēlētos pārstāvjus, uzņēmumu vadītājus, nevalstiskās organizācijas, interešu grupas un universitātes —, lai kopīgi iesaistītos pozitīvas un dinamiskas ekonomiskās un sociālās izaugsmes veicināšanā.

- Pilsētām jāizlabo problemātiskie aspekti, veicinot nodarbinātību tajās iedzīvotāju grupās, kurās ir vislielākās problēmas saistībā ar darba iespējām, piemēram, sievietēm, jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, etniskajām minoritātēm, cilvēkiem, kas ilgu laiku ir bijuši bezdarbnieki, cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

5.2. Nodarbinātības iespēju uzlabošana, paaugstinot apmācību un izglītības līmeni

Daži ierosinājumi

- Apmācību un izglītību pilsētas var veicināt dažādos veidos: atbalstot vispārēju un konsekventu stratēģiju izstrādi mūžizglītības jomā, uzlabojot gan formālās, gan neformālās izglītības atzīšanas un novērtēšanas sistēmas, ieguldot saistošu, pieejamu un augstas kvalitātes apmācības veidu piedāvājumā dažādos līmeņos, veicinot pastāvošo sistēmu modernizāciju (jo īpaši pielāgojamas moduļu tipa tālmācības sistēmas un sistēmas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas apguvei), uzlabojot profesionālās izglītības kvalitāti un piesaistes spēju, kā arī uzlabojot ieguldījumus mācībām paredzētās infrastruktūrās.

- Pilsētas atbalstu var novirzīt uz darba tirgū mazāk labvēlīgām grupām (piemēram, personām, kas pāragri pārtraukušas mācības skolā, mazkvalificētiem jauniešiem, vecāka gadu gājuma darbiniekiem un atsevišķām sabiedrības grupām, kas ir vai nu imigranti, vai arī etniskās minoritātes).

- Konkurētspējas sekmēšanas nolūkā pilsētām ir jāpiesaista cilvēki ar dažādām kvalifikācijām un jāuztur šo personu ieinteresētība. Svarīga nozīme ir pakalpojumu nozarē strādājošajiem, jo īpaši mazumtirdzniecības, viesnīcu uzņēmējdarbības, sabiedriskās ēdināšanas, tīrīšanas un būvniecības jomās nodarbinātajām personām.

- Vietējām iestādēm ir jāierosina tieši tādas integrācijas un apmācību programmas, kas sniedz iespējas atgriezties darba vidē un veicina uzņēmējdarbības garu. Personām, kas ilgu laiku ir bijušas bezdarbnieki, ir vajadzīga īpaša palīdzība. Lai cilvēki varētu atgriezties darba vidē, ir jāievieš īpašas darbā pieņemšanas programmas, kuras apvieno profesionālo pieredzi, apmācību, nostiprina pārliecību par sevi un kuru rezultātā tiek noslēgti elastīgi apmācību līgumi sadarbībā ar vietējiem darba devējiem.

6. ATšķIRīBAS PILSēTU IEKšIENē

Pilsētas paradokss vērojams arī atšķirībās starp kvartāliem. Pilsētu apsekojums liecina, ka gandrīz visās pilsētās, kurās bezdarbs ir 10% vai lielāks, ir atsevišķi apgabali, kuros šis procents ir vismaz divas reizes augstāks nekā pilsētas vidējais rādītājs. Dažos gadījumos bezdarba līmenis sasniedz 60%.

Mazāk labvēlīgos kvartālos augstajam bezdarbam pievienojas dažādi nelabvēlīgi apstākļi saistībā ar mājokļiem, vidi, veselību, izglītību, nodarbinātības iespējām un noziedzības līmeni.

6.1. Sociālās iekļautības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana[7]

Daži ierosinājumi

- Jāīsteno pasākumi, lai integrētu ieceļotājus un likvidētu segregāciju – īpaši valodu mācības un citas, vispārīgākas mācības. Svarīgi šādu mācību plānošanā un organizēšanā iesaistīt attiecīgo kopienu. Sieviešu imigrantu iekļaušana šajos pasākumos ir viens no galvenajiem sekmīgas integrācijas stūrakmeņiem.

- Nepieciešama sadarbība starp pilsētas iestādēm, skolām un vietējo kopienu, lai mācībām piesaistītu jauniešus. Dažas pilsētas ir guvušas ļoti pozitīvus rezultātus, iesaistot jauniešus šādu programmu izveidē un īstenošanā[8].

- Jāuzlabo sociālie dienesti, nolūkā cīnīties pret bērnu nabadzību un ielu bērnu fenomenu Eiropas pilsētās.

- Jāveic pasākumi, lai nostiprinātu sieviešu prasmes un kvalifikācijas, atvieglinātu viņu reintegrāciju darba tirgū pēc prombūtnes perioda, piedāvātu viņām iespēju iegūt zināšanas un kvalifikācijas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidei vai darbam pašnodarbinātā statusā, kā arī palīdzētu vientuļajām mātēm un citām sievietēm (īpaši etnisko minoritāšu sievietēm) pārvarēt šķēršļus darba tirgū. Speciāli izstrādātas mācības un stimuli dos īpašu labumu sievietēm.

- Jāievieš bērnu aprūpes infrastruktūra mātēm, kuras atgriežas darba tirgū.

6.2. Iedzīvotāju drošības stiprināšana

Daži ierosinājumi

- Pilsētām jāizstrādā kombinētas un aktīvas stratēģijas cīņai pret vietējā mēroga noziedzību. Piemēram, uzlabojumi publisko vietu plānošanā, izveidē un uzturēšanā ļauj pilsētām novērst noziedzību un tādējādi palīdzēt veidot pievilcīgas ielas, parkus un apkārtējo vidi, kas ir droša un tiek par tādu arī uzskatīta. Šādai plānošanai vajadzīga kvalitatīva informācija un statistika (sevišķi pētījumi par upuriem), lai vispirms konkretizētu īstenojamās stratēģijas.

- Īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu riska grupām. Ir svarīgi iespējami agri apstādināt dažu jauniešu noslieci uz noziedzību. Tādēļ jāīsteno stratēģijas, kurās paredzēts cīnīties pret skolas neapmeklēšanu, un jāpiedāvā dažādas alternatīvas, cita starpā, profesionālās apmācības iespējas.

- Jārada ar drošību saistītas darbavietas profesionālā līmenī, jāveido sadarbība starp dienestiem, kas atbildīgi par drošību, un ilgtermiņā jāiesaista iedzīvotāji. Tas nozīmē iecelt vietējā mēroga vidutājus un personas, kas atbildīgas par drošību kvartālos un ielās. Daudzās pilsētās tieši šie nedaudzie cilvēki cīnās pret vietējo noziedzību. Nepieciešama uzlabota un atzīta apmācība. Dažviet ir ieviestas kvartālu novērošanas sistēmas. Citu projektu mērķis ir tuvināt policiju un vietējos iedzīvotājus.

7. PāRVALDīBA

7.1. Pilsētas un reģioni

Ir svarīgi nodibināt elastīgu sadarbību starp dažādajiem pašvaldību līmeņiem. Ievērojot katras dalībvalsts institucionālo struktūru, pilsētām jārod efektīvi pārvaldības veidi, kas tām ļauj vadīt visus pilsētas attīstības aspektus.

Daži ierosinājumi

- Jāattīsta partnerattiecības starp pilsētām, reģioniem un valsti, veidojot integrētu pieeju pilsētas attīstībai.

- Ņemot vērā konkurenci pasaulē, Eiropas pilsētām būs bieži jāizstrādā koordinētas stratēģijas aglomerācijas vai pilsētu tīkla līmenī, lai sasniegtu kritisko apjomu.

- Saskarnes uzturēšanai starp pilsētu un lauku apgabaliem nepieciešama sadarbība starp pilsētu (pilsētu centra un to rajonu) pārvaldes iestādēm, no vienas puses, un lauku un reģionālajām pārvaldes iestādēm, no otras puses. Pilsētu apgabali nodrošina visam reģionam darbavietas, publiskos pakalpojumus, publisko vidi, sociālos centrus, kā arī sporta un kultūras infrastruktūru. Savukārt lauku apgabali plašākai sabiedrībai piedāvā dažādas tikai laukos pieejamas iespējas, izklaides vietas un dabas un vides elementus. Koordinācija ir īpaši svarīga piepilsētu apgabalos.

- Pilsētas var izmantot struktūrfondu tehnisko palīdzību, lai izveidotu un pilnveidotu pilsētu attīstības vadībai vajadzīgās prasmes. Aizvien biežāk dalībvalstis un Eiropas Savienība piedāvā kompetences un resursu centrus, kā arī iespējas izveidot tīklus pieredzes apmaiņai. Īpaši svarīgas ir prasmes jaunās jomās[9], kas sniedzas pāri parastajām profesiju robežām.

- Saskaņā ar vispārīgo regulu par struktūrfondiem[10] dalībvalstīm ir iespēja deleģēt pilsētām pārvaldīt līdzekļus, kas paredzēti dažiem pilsētu pasākumiem, kuri iekļauti darbības programmās. Lai pilnībā izmantotu šīs partnerattiecības, pilsētām jāsaglabā atbildība visā procesa laikā, kas jo īpaši nozīmē arī to atbildību par programmas deleģētās daļas izstrādi un īstenošanu.

7.2. Integrēta pieeja pilsētu ilgtspējīgai attīstībai

Pilsētas attīstība ir ilgs un sarežģīts process. Pilsētām šī attīstība jāplāno ilgtermiņā, lai palielinātu dažādos veiksmīgai darbībai nepieciešamos faktorus.

Par to, ka Kopienas iniciatīva URBAIN [11] ir bijusi veiksmīga, lielā mērā ir jāpateicas tās integrētajai pieejai. URBAN mērķi bija gan sociālā un ekonomiskā kohēzija, gan šķēršļu likvidēšana nodarbinātībai un ieguldījumiem, gan arī vides mērķu stiprināšana. Šīs pieejas pamatā bija dažādās jomās kompetentu partneru apvienošana.

Daži ierosinājumi

- Pilsētām jābūt konsekventam un ilgtermiņa plānam attiecībā uz katru atsevišķo ilgstpējīgas izaugsmes un nodarbinātības faktoru. Vienā jomā veiktiem pasākumiem jābūt savietojamiem ar citā jomā veiktiem pasākumiem. Piemēram, ir svarīgi, lai ekonomiska rakstura pasākumi būtu ilgtspējīgi sociālā un vides kontekstā. Jāievieš kontroles un novērtējuma sistēmas, lai varētu pārbaudīt konkrētos rezultātus.

- Jāiesaista galvenie partneri – privātais sektors, vietējie iedzīvotāji un NVO, kā arī pašvaldības, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes –, lai tie piedalītos pilsētas attīstības plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

7.3. Iedzīvotāju līdzdalība

Iedzīvotāju līdzdalība ir obligāts demokrātijas elements – vietējo iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaiste pilsētas politikā piešķir likumību pārvaldes iestāžu darbībām un nodrošina to efektivitāti.

Ņemot vērā to, ka dažādās pilsētās vēsturiskais, tiesiskais, politiskais un sociālais konteksts atšķiras, vienas pilsētas paraugpraksi ne vienmēr var tieši piemērot citā. Tomēr sniedzam dažus ierosinājumus.

- Svarīgi iesaistīt vietējos iedzīvotājus, tostarp jauniešus, neformālas grupas un asociācijas pilsētas ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā no vides un sociālā viedokļa. Viņi ienes jaunas prasmes un piešķir projektam likumību iedzīvotāju acīs.

- Mācību pieejamība un vietējo grupu iespēju un kompetenču stiprināšana citādā veidā ir parasts un ļoti svarīgs elements sekmīgai iedzīvotāju iesaistei.

- Jāsamazina starpība starp iedzīvotāju un politiķu laika izpratni – iedzīvotāji bieži nesaprot kavēšanos, kas saistīta ar politisko dienaskārtību un administratīvajām vai birokrātiskajām procedūrām.

7.4. Pieredzes apmaiņas tīkli

Daži ierosinājumi

- Prasmes un zināšanas ir pilsētu reģenerācijas priekšnosacījums. Efektīviem risinājumiem parasti nepieciešamas īpašas zināšanas, piemēram, spēja veidot sadarbību, kas sniedzas pāri administratīvajām un profesiju robežām. Tādēļ pilsētām jāizmanto zināšanas, kas iegūtas un apkopotas URBACT programmā[12], kā arī citos Eiropas un valstu tīklos.

- Laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam Komisija ierosina izveidot Eiropas pamatprogrammu pieredzes un paraugprakses apmaiņai. Šī programma balstīsies uz URBACT sasniegto un turpinās to; līdz šim URBACT pievērsās to pilsētu pieredzei, kuras bija iesaistītas Kopienas iniciatīvā URBAN . Jaunā pamatprogramma aptvers pilsētas visās dalībvalstīs, kā arī pieredzi, kas gūta valstu tīklos un resursu centros saistībā ar pilsētu politiku.

8. PILSēTU ATJAUNOšANAS FINANSēšANA

Eiropas struktūrfondi sniedz lielu atbalstu pilsētu atjaunošanai.

Atbilstīgi jaunajām regulām par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu (ESF), darbības programmu pārvaldības iestādes varēs finansēt veselu virkni pilsētu attīstības projektu. Pilsētu attīstībai var saņemt atbalstu arī no iniciatīvām JASPERS [13], JEREMIE [14] un JESSICA [15]. Tas ļaus palielināt publisko resursu atdevi, piesaistot privātā sektora devumu.

Daži ierosinājumi

- Publisko līdzekļu papildināšanai bieži ir nepieciešams privātais finansējums. Jābūt skaidram tiesiskajam pamatam publisko un privāto partnerību izveidei.

- Privātais sektors ienes ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī papildu kompetences un prasmes.

- Lai publiskā un privātā sektora partnerība būtu efektīva, vietējām pārvaldes iestādēm jābūt ilgtermiņa stratēģiskam plānam un tehniskajai un vadības kompetencei.

[1] Eiropas Parlamenta ziņojums par pilsētvides dimensiju saistībā ar paplašināšanos. Ziņojumu iesniedza Jean Marie Beaupuy , A6(2005) 0272, 21.9.2005.

[2] Tie ir dati, ko Eiropas Komisija periodiski apkopo par dzīves kvalitāti vidēji lielās un lielās Eiropas pilsētās. Šī revīzija tika veikta attiecībā uz 258 pilsētām 27 ES valstīs, un 2006. gadā to veiks attiecībā uz 300 pilsētām.

[3] Sk. konkrēti Komisijas 2006. gada 1. marta darba dokumentu „State aid control and regeneration of deprived areas” , http://europa.eu.int/comm/competition/state_aid/others/vademecum.pdf .

[4] COM(2005) 718, 11.1.2006.

[5] „i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, COM(2005) 229 galīgā redakcija, 1.6.2005.

[6] Ir runa par jomu, kas ļoti cieši saistīta ar konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu.

[7] „2007: Eiropas gads par iespēju vienlīdzību visiem. Ceļā uz taisnīgu sabiedrību”, COM(2005) 225 galīgā redakcija, 1.6.2005.

[8] Šī pieredzes apmaiņa notika jauniešu forumos Urbact tīklā: http://urbact.eu

[9] Ar Bristoles vienošanos (neformālajā ministru sanāksmē par ilgtspējīgām kopienām) 2005. gada 6.–7. decembrī tika apstiprināta ES Lielbritānijas prezidentūras iniciatīva veidot apspriešanu un simpoziju par kvalifikācijām, kas vajadzīgas, lai sekmīgi pabeigtu projektus par augstu dzīves līmeni kvartālos un kopienās ( sustainable communities ).

[10] Regula attiecībā uz vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu, 37. panta 6. punkta a) apakšpunkts.

[11] Kopienas iniciatīva URBAN II (2000–2006): Komisijas paziņojums dalībvalstīm, kurā definētas vadlīnijas Kopienas iniciatīvai par krīzē nonākušu pilsētu un piepilsētu reģenerāciju, lai veicinātu pilsētu ilgtspējīgu attīstību, C(2000) 1100, 28.4.2000.

[12] Programma URBACT , kas tika izveidota 2003. gada sākumā, lai organizētu apmaiņas starp pilsētām, kuras piedalās programmā URBAN , gūtu pieredzi no veiktajiem pasākumiem un plaši izplatītu zinātību, kopš 2004. gada 1. maija attiecas arī uz pilsētām 10 jaunajās dalībvalstīs. Sk. tīmekļa vietni: http://urbact.eu

[13] Vispārīgā regula, 36. pants un 45. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

[14] Vispārīgā regula, 44. pants un 45. panta 1. punkta c) apakšpunkts.

[15] Vispārīgā regula, 44. pants un 78. panta 6. punkta a) apakšpunkts.