52006DC0243

Briselē, 23.5.2006

COM(2006) 243 galīgā redakcija

2006/0078 (CNS)

2006/0079 (CNS)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Parlamentam un Padomei par Perikla programmas euro aizsardzībai pret viltošanu īstenošanu un rezultātiem

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar kuru groza un pagarina piemērošanas periodu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu („Perikla” programmu)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar kuru paplašina lēmuma darbības jomu, neiesaistītās dalībvalstīs piemērojot Lēmumu 2006/.../EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas periodu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu („Perikla” programmu)

(iesniegusi Komisija)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Parlamentam un Padomei par Perikla programmas euro aizsardzībai pret viltošanu īstenošanu un rezultātiem

1. Vispārīgā daļa

Perikla programma, kas ir Kopienas apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu, tika izveidota ar Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu (2001/923/EK) – Perikla lēmumu, kurā grozījumi izdarīti un piemērošanas periods pagarināts ar Padomes Lēmumu 2006/75/EK – un tā ir izstrādāta, lai atbalstītu un papildinātu pasākumus, ko veic dalībvalstis, un kuri iekļauti esošās programmās, lai pasargātu euro pret viltošanu. Šādi pasākumi ir informācijas apmaiņa (semināri, praktiskās mācības, tikšanās un konferences), darbinieku prakse un apmaiņa, kā arī tehniskais, zinātniskais un darbības atbalsts.

Perikla lēmuma 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka jāiesniedz programmas novērtējuma ziņojums, kuram pievienots atbilstošs priekšlikums par programmas turpināšanu vai pielāgošanu. Perikla programmas novērtējuma ziņojums tika publicēts un iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei 2004. gada 30. novembrī. Komisija 2005. gada 8. aprīlī iesniedza priekšlikumu, balstoties uz kuru Padome pagarināja programmu uz 2006. gadu, tai piešķirot finansējumu viena miljona euro apmērā.

Lēmuma 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā arī noteikts, ka līdz 2006. gada 30. jūnijam Eiropas Parlamentā un Padomē jāiesniedz sīki izstrādāts ziņojums par programmas īstenošanu un rezultātiem. Šā ziņojuma mērķis ir izpildīt minēto prasību.

2. Euro viltošanas tendences

Kopš 2003. gada vasaras sākuma apritē atklāto viltoto euro banknošu skaits ir stabilizējies ap 50 000 mēnesī – šis līmenis ir zemāks nekā pirms euro ieviešanas, mazāks nekā attiecībā uz ASV dolāru un tas ir ļoti zems salīdzinājumā ar deviņiem miljardiem apgrozībā esošo īsto euro banknošu. Tajā pat laikā viltoto euro monētu skaits turpina pieaugt, taču joprojām ir neliels salīdzinājumā ar pagātnē pieredzēto. Turklāt policijas dienesti ir sekmīgi veikuši vairākas operācijas, likvidējot ražotnes un konfiscējot lielu daudzumu viltotu banknošu un monētu, pirms tās nonākušas apgrozībā.

Euro banknošu un monētu viltošanas tendences ir apkopotas 1.a) un 1.b) tabulā.

1.a) tabula | 1.b) tabula |

Apgrozībā atklātās viltotās euro banknotes | Apgrozībā atklātās viltotās euro monētas |

2002 - 2005 | 2002 - 2005 |

2002. I - VI | 21965 | 2002. I - VI | 68 |

2002. VII - XII | 145153 | 2002. VII - XII | 2271 |

2002. gadā | 167118 | 2002. gadā | 2339 |

2003. I - VI | 230534 | 2003. I - VI | 8100 |

2003. VII - XII | 311925 | 2003. VII - XII | 18091 |

2003. gadā | 542459 | 2003. gadā | 26191 |

2004. I - VI | 307000 | 2004. I - VI | 36191 |

2004. VII - XII | 287000 | 2004. VII - XII | 38309 |

2004. gadā | 594000 | 2004. gadā | 74500 |

2005. I - VI | 293442 | 2005. I - VI | 184007 |

2005. VII - XII | 287459 | 2005. VII - XII | 78677 |

2005. gadā | 580901 | 2005. gadā | 262684 |

Šī kopumā labvēlīgā situācija ir ilga sagatavošanas darba rezultāts gan likumdošanas, gan institucionālā līmenī un tā pierāda, cik augsta līmeņa sadarbība sasniegta ES un starptautiskā līmenī. Pamatidejas par euro aizsardzību Komisija izklāstīja paziņojumā, ko tā publicēja jau 1998. gadā[1] Pamatojoties uz to, Padome 2001. gadā pieņēma pamatregulu[2], kurā tika noteikts institucionālais pamats aizsardzības struktūrai, un pirms kuras 2000. gadā tika pieņemts Padomes Pamatlēmums[3], ar kuru, izmantojot kriminālsodus, tiek pastiprināta un zināmā mērā saskaņota euro aizsardzība. Savukārt 1999. gadā tika paplašinātas Eiropola pilnvaras, lai iekļautu naudas viltošanu[4], un tās tika vēl vairāk pastiprinātas 2005. gadā, līdz ar Eiropola iecelšanu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai. Attiecībā uz kriminālsankcijām Komisija ir publicējusi divus ziņojumus[5] par minētā pamatlēmuma īstenošanu, kuros norādīts, ka īstenošanas līmenis ir apmierinošs.

Lai nodrošinātu skaidru struktūru cīņai pret valūtas viltošanu, kā arī ciešu sadarbību un efektīvu informācijas apriti, visās dalībvalstīs tika izveidoti valstu centrālie biroji (VCB). ECB un Eiropolā darbojas datu bāzes un saziņas sistēmas. Viltošanas tehniskajai analīzei dalībvalstīs tika izveidotas īpašas struktūras, ECB – banknotēm un Komisijā – monētām.

Perikla programmai, izmantojot informācijas apmaiņu un attīstot sadarbību, ir nozīmīga loma pašreizējo rezultātu sasniegšanā euro aizsardzībai un cīņai pret viltošanas noziegumiem. Ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība, lai saglabātu un tālāk attīstītu jau sasniegtos rezultātus cīņā pret euro viltošanu. Šajā kontekstā apmācībai un tehniskajam atbalstam ir nozīmīga loma, tādēļ Perikla programmu nepieciešams turpināt.

3. Novērtējuma ziņojums

Saskaņā ar Perikla lēmuma 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu Perikla programmas novērtējumu tika uzdots veikt neatkarīgam revidentam no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), kurš novērtējuma ziņojumu iesniedza 2004. gada 30. novembrī.

Revidents izvērtēja dokumentus par 21 Perikla programmas pasākumu, kas pēc dalībvalstu vai Komisijas iniciatīvas veikts līdz 2004. gada martam. Balstoties uz organizatoru un dalībnieku aizpildītajām anketām, kā arī diskusijām ar ieinteresētajām pusēm, viņš nonāca pie šādiem galvenajiem secinājumiem[6]:

- Programma ir uzlabojusi izpratni par euro Kopienas dimensiju, kā arī dalībnieku izpratni par attiecīgajiem tiesību aktiem un instrumentiem un jo īpaši par atbilstošajiem Kopienas un vispārīgajiem Eiropas tiesību aktiem.

- Attiecībā uz informācijas apmaiņām un metodoloģijām / pasākumiem, lielākā daļa no tiem ir izklāstīti dažādās praktiskajās mācībās, sanāksmēs un semināros.

- Programmas mērķauditorija ir sasniegta daļēji – ļoti daudz iesaistījās tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi, savukārt komercbanku nozares, specializēto juristu un tirdzniecības kameru dalība nebija pietiekoši liela.

- Novērtētās darbības uzskatāmas par atbilstošām programmas galvenajiem mērķiem.

- Attiecībā uz izmaksām revidents secināja, ka atsevišķi projekti bijuši īpaši dārgi, un izcēla konkrētus izmaksu posteņus.

Revidents izteica vairākus ieteikumus, kuri tika ņemti vērā Perikla 2006. gada programmā. Konkrēti:

- Programma būtu jāturpina vēl vismaz četrus gadus ar tādu pašu budžetu (1 miljons euro gadā) un ar tiem pašiem pasākumiem un mērķa grupām. Pēc četriem gadiem būtu jāveic otrs novērtējums.

- Uzsvars būtu jāliek uz praktiskajām mācībām. Prioritāte būtu jāpiešķir darbinieku apmaiņām un specializētām mācībām, ieskaitot gadījumu izpētes. Šīs darbības ir arī ekonomiskākas.

4. Programmas īstenošana

Pamatojoties uz bāzes finansējuma summu, kas laikā no 2002. līdz 2005. gadam bija 4 miljoni euro, bet 2006. gadā – 1 miljons euro, Perikla programmai piešķirtie gada apropriējumi 2002. gadā bija 1,2 miljoni euro, 2003. gadā – 0,9 miljoni euro, 2004. gadā – 0,9 miljoni euro, 2005. gadā – 1 miljons euro un 2006. gadā – 1 miljons euro.

Programmas īstenošanas uzsākšana aizkavējās, galvenokārt tādēļ, ka tā tika apstiprināta 2001. gada decembrī. Tādējādi pirmais Perikla programmas projekts tika realizēts tikai 2002. gada oktobrī un saistību summa 2002. gadā bija nedaudz zem 40 % no sākotnējā budžeta asignējuma (asignējums gada laikā tika koriģēts, to samazinot). Pēc tam programmas īstenošana uzņēma tempu, un budžeta asignējumi 2003., 2004. un 2005. gadā tika lielā mērā izmantoti. Dalībvalstu paziņotie plāni liecina, ka 2006. gadā līdzekļi tiks izmantoti pilnībā.

Balstoties uz šiem statistikas datiem un prognozēm, kopējā izmantotā summa laika posmā no 2002. līdz 2006. gadam sasniegs 80 % no sākotnējās bāzes summas.

Galvenie apkopotie dati par Perikla programmas īstenošanu sniegti 2. tabulā.

2. TABULA | PERIKLA PROGRAMMA: APKOPOJUMS PAR īSTENOšANU 2002. – 2005. GADā UN PAREDZēTO 2006. GADā |

D | 5 |

KOM | 2 |

2003 | 16 | PT, IT, DE, ES, FR, FI, EL | Policija, tiesu iestādes, finanšu un tirdzniecības nozares | 753 | 847 168 | 900 000 | 94.1 % |

D | 12 |

KOM | 4 |

2004 | 15 | AT, FR, DE, EL, IT, ES, PT | Policija, tiesu iestādes, finanšu nozare, bankas | 586 | 774 926 | 900 000 | 86.1% |

D | 11 |

KOM | 4 |

2005 | 12 | FR, DE, IT, ES | Finanšu nozare, bankas, tiesu iestādes, tirdzniecības nozare | 738 | 921 912 | 1 000 000 | 92.1% |

D | 7 |

KOM | 5 |

2006 (paredzētais) | 14 | B, DE, ES, FR, HU, IT, IR, PO | Tehniskā joma, finanšu nozare, bankas, tiesu iestādes | 700 | 980 000 | 1 000 000 | 98.0% |

D | 13 |

KOM | 1 |

KOPĀ (aplēse) | 64 | 3143 | 3 998 911 | 5 000 000 | 80.0% |

D | 48 |

KOM | 16 |

5. Programmas pievienotā vērtība

Perikla programma ir sniegusi ievērojamu pievienoto vērtību euro aizsardzībā pret viltošanu. To ir palīdzējis nodrošināt plašais veikto pasākumu loks, pasākumu precīza orientēšana un lielais dalībnieku skaits. Uzsvars tika likts uz Eiropas dimensiju cīņā pret euro viltošanu un, papildus dalībvalstīm, bija iespēja pasākumus orientēt uz šai problēmai aktuālām ģeogrāfiskajām zonām. Visbeidzot, Perikla programma ir devusi ievērojamu ieguldījumu starptautiskā, Eiropas un dalībvalstu līmeņa koordinācijas un sadarbības uzlabošanā, kā arī palīdzējusi radīt spēcīgākas struktūras Eiropas valūtas aizsardzībai.

Plašs pasākumu loks

Programmas pirmo četru gadu laikā tika uzsākti 50 projekti, un 2006. gadā dalībvalstis un Komisija paredzējusi vēl 14 pasākumus. No visiem 64 projektiem 48 ir ierosinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes, savukārt 16 projekti ir bijuši Komisijas / OLAF iniciatīva.

Lielākā daļa īstenoto pasākumu ir bijušas konferences, semināri un praktiskās mācības, kā arī specializēti mācību kursi. Tomēr aizvien plašāk tiek praktizēta darbinieku apmaiņa, un šobrīd tā ir kļuvusi par raksturīgu Perikla programmas iezīmi. Ņemot vērā paplašināšanos, sagaidāms, ka šā veida pasākumi turpinās attīstīties, kas arī atbilst Perikla programmas revidenta ieteikumiem. Pašreizējās Perikla programmas laikā tika veikta tikai viena tehniskā izpēte un vēl divas tiek veiktas 2006. gadā. Perikla programmas analīze pa projektu veidiem ir sniegta 3. tabulā.

3. TABULA | PERIKLA PROGRAMMA: ANALīZE PA PASāKUMU VEIDIEM 2002. – 2006. GADā |

Finanšu gads | Konferenču veida pasākumi | Darbinieku apmaiņa | Izpēte | Kopā |

2002 | 6 | 1 | - | 7 |

2003 | 11 | 4 | 1 | 16 |

2004 | 10 | 5 | - | 15 |

2005 | 8 | 3 | 1 | 12 |

2006 (paredzētais) | 9 | 4 | 1 | 15 |

KOPĀ (aplēse) | 44 | 17 | 3 | 64 |

Īpaši izraudzītas mērķa grupas un dalībnieki

Šajos pasākumos piedalījās teju 3150 ekspertu. Programmas pirmo gadu laikā lielākā daļa dalībnieku bija tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kuri parasti nav iesaistīti Kopienas darbībās, kas vērstas uz euro viltošanas novēršanu. Tas atspoguļoja sākotnējo prioritāti – nodibināt ciešāku profesionālo saikni, lai efektīvāk cīnītos pret euro viltošanu. Šajā sakarā novērtējuma ziņojumā (10. un 11. lpp.) minēts, ka līdz 2004. gada martam 65 % dalībnieku galvenokārt bija no tiesībsargājošām iestādēm. Sākot no 2003. gada, novērojama lielāka tiesu iestāžu iesaiste, savukārt no 2004. un 2005. gada ir izteiktāka finanšu nozares dalība (valsts sektora finanšu starpnieki, valstu centrālās bankas, komercbankas un citas finanšu iestādes).

Šī tendence atbilst revidenta ieteikumam, tomēr vienlaikus tiek mudināts organizēt vairāk tehniska rakstura semināru. Administrējot programmu, tika mēģināts izvairīties no pārklāšanās attiecībā uz dalību, un novērtējuma ziņojumā minēts, ka tas ir panākts.

Attiecībā uz to, kādas valstis pārstāvējuši dalībnieki, novērtējuma ziņojumā minēts, ka tie bijuši no 76 valstīm, bet lielākā daļa – no dalībvalstīm. Tika atzīmēts, ka atsevišķas valstis bijušas maz pārstāvētas, tostarp arī dažas euro zonas valstis. Šī situācija var būt radusies vairāk organizatorisku nekā strukturālu iemeslu dēļ, un šobrīd notiek centieni to līdzsvarot. Atsevišķas valstis pasākumus organizē aktīvāk – Itālija organizējusi vairāk nekā 21 % no visiem pasākumiem. No 2005. gada jaunās dalībvalstis kļuvušas par aktīvām Perikla programmas pasākumu organizētājām.

Eiropas dimensija

Kā jau minēts novērtējuma ziņojumā (14. lpp.), Perikla programmā organizētie pasākumi aptvēra visas jomas, kas attiecas uz euro aizsardzību: tiesībaizsardzību, tiesu jautājumus, finanšu un tehnisko jomu, un šie pasākumi īpaši veicināja tīklu veidošanos, kas kalpo, lai panāktu lielāku efektivitāti cīņā pret viltošanas noziegumiem. Euro aizsardzības Eiropas dimensiju izceļ pastāvīgā ECB, Eiropola un citu Eiropas un starptautisku organizāciju iesaistīšanās Perikla programmas pasākumos. Eiropols papildina OLAF lomu, iesaistoties Perikla programmas novērtējumā un īstenošanā. Eiropols sadarbojas ar OLAF, izstrādājot un īstenojot specializētus projektus, piemēram, mācību programmu Bitmap , kurā Eiropols piedāvāja tehniskās zināšanas, savukārt Komisija / OLAF nodrošināja infrastruktūru un Perikla programmas finansējumu. Attiecībā uz euro aizsardzības aspektiem, kuros atbildība ir dalībvalstīm, to specializētajiem dienestiem tika regulāri lūgts ekspertu ieguldījums.

Ģeogrāfiskais uzsvars

Perikla programmas pasākumi ir galvenokārt notikuši ES teritorijā. Tomēr vairāki pasākumi organizēti trešās valstīs vai kandidātvalstīs, atspoguļojot konkrētas euro aizsardzības vajadzības. Pirms pievienošanās ES, kandidātvalstīs prioritāte bija informēšanas pasākumiem. Ņemot vērā noteiktās zonas, kurām ir ievērojama ietekme uz viltotu banknošu ražošanu, Perikla programmas pasākumi tika īpaši vērsti uz Dienvidameriku, īpaši Kolumbiju, kā arī uz ES kaimiņvalstīm, tostarp Bulgāriju un Rumāniju.

Tādējādi, ņemot vērā aptvertās ģeogrāfiskās zonas un sasniegto mērķa grupu daudzveidību, ir ievērota Perikla lēmuma 3. pantā prasītā programmas starptautiskā un daudznozaru pieeja. Daudznozaru pieeja tika īstenota, nodrošinot augsta līmeņa zināšanas, pārbaudot dalībnieku profesionālo pieredzi, kā arī pasākumu saturu.

Koordinēšana starp Eiropas iestādēm un Komisijā

Atbilstīgi Perikla lēmuma 5. pantam programmu ciešā sadarbībā īsteno un koordinē Komisija un dalībvalstis. Perikla programmas un citu mācību pasākumu koordināciju veic Komisijas ekspertu grupa euro viltošanas jautājumos, kurā kopā darbojas eksperti no visām dalībvalstīm un kandidātvalstīm un piedalās Eiropols, ECB un Interpols. Šī struktūra nodrošina, ka euro aizsardzības resursi un pasākumi tiek izmantoti iespējami efektīvi. ECB un Eiropola organizētos mācību un tehniskā atbalsta pasākumus cieši koordinē ar Perikla programmu. Šī koordinēšana ir arī saskaņā ar Perikla lēmuma 7. apsvērumu.

Perikla programmas rezultātā šobrīd praktiski Kopienas līmenī ir apvienotas Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas euro aizsardzībai, un šī programma lielā mērā ir aizstājusi Komisijas īpašo budžeta līniju „Euro aizsardzība”. Neliels skaits pasākumu nolūkā aizsargāt valūtu pret viltošanu tiek veikti citu Kopienas programmu ietvaros, kā, piemēram, TAIEX un Mērķsadarbība. Šādi pasākumi ir galvenokārt vērsti uz vienu valsti vai vienu tematu (t. i., nav atbalstāmi no Perikla programmas) un to koordinēšanu ar Perikla programmu veic kompetentais Komisijas dienests sadarbībā ar dalībvalstīm.

Aktīvāka sadarbība un koordinācija dalībvalstu vidū

Par Perikla programmas izdošanos liecina arvien efektīvākā sadarbība tiesībsargājošo iestāžu darbinieku vidū, kā arī pēdējā laikā – starp tiesas un finanšu iestāžu pārstāvjiem. Tas jo īpaši sakāms par sadarbību dalībvalstu vidū, taču arīdzan attiecībā uz pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un citām kaimiņvalstīm. Papildus Perikla programmas mācību un tehniskajiem aspektiem, tā sniedz iespēju par euro aizsardzību atbildīgajiem ekspertiem regulāri tikties un veidot kontaktus, taču vēl svarīgāk ir tas, ka programma arī veicina saikni starp profesionāļiem, tādējādi sekmējot ciešākas darba attiecības un sadarbību kopumā. Perikla programmas projektu ciešā koordinēšana ar Kopienas un dalībvalstu iniciatīvām ir veicinājusi arī plašāku uz paraugpraksi balstītu mācību metožu izmantošanu un labāku mācību satura izvēli. Tādējādi nodrošināts, ka visaugstākā līmeņa speciālisti apmāca labākos ekspertus un ka katra pasākuma saturs tiek pielāgots attiecīgajai auditorijai, ņemot vērā konkrētos mērķus.

Strukturāli uzlabojumi

Nozīmīgi ir tas, ka papildus to ietvaros veiktajai informēšanai un mācībām Perikla programmas pasākumi ir ļāvuši veikt vairākus strukturālus un cita veida uzlabojumus dalībvalstīs un trešās valstīs. Konkrēti, vairākās valstīs ir izveidoti valstu centrālie biroji cīņai pret viltošanu, divi Perikla programmas semināri (toreizējām) kandidātvalstīm palīdzēja to centienos piemērot acquis euro aizsardzības jomā, tika sagatavots rīcības kodekss attiecībā uz preses un saziņas jautājumiem un vienas no praktiskajām mācībām noveda pie dalībvalstu priekšlikuma pieņemt Padomes ieteikumu.

* * *

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Perikla programma, kas ir Kopienas apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu, tika izveidota ar Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumu (2001/923/EK) un tā ir izstrādāta, lai atbalstītu un papildinātu pasākumus, ko veic dalībvalstis, un kuri iekļauti esošās programmās, lai pasargātu euro pret viltošanu. Balstoties uz 2004. gada 30. novembra Perikla programmas novērtējuma ziņojumu, ir ierosināts Padomes 2001. gada 17. decembra lēmuma piemērošanas periodu pagarināt līdz 2013. gada 31. decembrim.

Pirmais pagarinājums līdz 2006. gadam

Sākotnēji Perikla programma ilga no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada beigām. Komisija 2005. gada 8. aprīlī iesniedza priekšlikumu grozīt Perikla programmu un to pagarināt uz laiku no 2006. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim (COM/2005/0127/galīgais). Balstoties uz 2004. gada 30. novembra Perikla programmas novērtējuma ziņojumu, Padome vienojās, ka Perikla programma jāpagarina.

Padome nolēma programmu pagarināt līdz 2006. gada 31. decembrim, ņemot vērā to, ka apspriežu laikā Kopienas finanšu plāns bija apstiprināts tikai līdz 2006. gadam.

Ierosinātais turpmākais pagarinājums un finansējuma summa

Saskaņā ar Padomes panākto vienošanos Perikla programma jāpagarina vēl uz vairākiem gadiem – līdz 2011. gadam –, kā to savulaik ierosināja Komisija. Padome savā 2006. gada 30. janvāra sanāksmē atzina: „Padome uzskata, ka Perikla programmai ir vairākgadu programmas raksturs un tā jāpagarina līdz 2011. gadam. Tādēļ tā aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par programmas pagarināšanu laika posmam no 2007. gada, kolīdz būs panākta vienošanās par nākamo finanšu plānu 2007. – 2013. gadam.”[7]

Konkrēti, Padome ņēma vērā šādus motīvus programmas pagarināšanai:

- turpināt uzraudzību, lai saglabātu vai samazinātu euro banknošu viltošanas pašreizējo līmeni un lai izvairītos no lielākas euro monētu viltošanas, kas iedragātu sabiedrības uzticību;

- apmācīt / informēt jaunus darbiniekus un izvērst apmācības nozarēs, kas ir mazāk guvušas labumu no Perikla programmas, proti, finanšu darbiniekiem, prokuroriem un tehniskajiem darbiniekiem;

- apmācīt tos darbiniekus, kam tas būtu lietderīgi, par šīs desmitgades beigās apgrozībā laižamo jaunās paaudzes euro banknošu iezīmēm;

- īpašu vērību veltīt mācībām un tehniskajai palīdzībai jaunajās dalībvalstīs, prioritāti piešķirot tām, kuras pirmās ieviesīs euro kā valsts valūtu.

Ir acīmredzams, ka, lai aizsargātu euro, mācībām un tehniskajam atbalstam jābūt pastāvīgiem. Tas ir gan tādēļ, ka gaidāma jaunu dalībvalstu pievienošanās euro zonai, gan tādēļ, ka attiecīgajos dienestos pastāvīgi jāatjaunina speciālās zināšanas.

Padome galīgo vienošanos par finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam panāca Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2005. gada 15. – 16. decembrī[8].

Saskaņā ar esošo praksi Kopienas finansējuma programmu ilgumu pielīdzina Kopienas finanšu plāna periodam. Tādējādi tiek sekmēta programmu racionālāka apstiprināšana un novērsta nepieciešamība pēc procedūru veikšanas starplaikā.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir ierosināts Perikla programmu pagarināt vēl uz septiņiem gadiem, t. i., līdz 2013. gada beigām, un summu atstāt nemainīgu – vienu miljonu euro gadā jeb 7 miljonus euro kopā.

Ierosinātie grozījumi

Konkrēti, ir ierosināts grozīt:

- Perikla lēmuma 1. panta 2. punktu, par jauno noslēguma datumu nosakot 2013. gada 31. decembri;

- 6. pantu, bāzes finansējuma summu nosakot 7 miljonu euro apmērā.

Ņemot vērā pagarinājumu, 13. panta 3. punktā minētos termiņus ir ierosināts grozīt šādi:

- a) apakšpunktā „2005. gada 30. jūnijam” aizstāt ar „2013. gada 30. jūnijam”;

- b) apakšpunktā noteikt papildu termiņu 2014. gada 30. jūnijā.

Lēmuma 15. pantā piemērošanas datumam jābūt 2007. gada 1. janvārim.

2006/0078 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar kuru groza un pagarina piemērošanas periodu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu („Perikla” programmu)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 123. panta 4. punkta trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[10],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu[11],

tā kā:

(1) Saskaņā ar 13. panta 3. punkta a) apakšpunktu Padomes Lēmumā 2001/923/EK[12] Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2005. gada 30. jūnijam nosūta no programmas vadītāja neatkarīgu ziņojumu, novērtējot programmas atbilstīgumu, efektivitāti un lietderīgumu, un paziņojumu attiecībā uz to, vai šī programma jāturpina vai jāpielāgo, kuram pievienots atbilstošs priekšlikums.

(2) Atbilstīgi minētā lēmuma 13. pantam sagatavotais novērtējuma ziņojums tika iesniegts 2004. gada 30. novembrī. Tajā secināts, ka programmas mērķi tiek sasniegti, un ieteikts programmu turpināt.

(3) Neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā lēmumā visam programmas darbības laikam ir iekļauta finansējuma bāzes summa tādā nozīmē, kā paredzēts 34. punktā 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnas ievērošanu un budžeta procedūras uzlabošanu[13], ko noslēdzis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(4) Programmas turpināšanas pamatojums ir nepieciešamība turpināt uzraudzību, mācības un tehnisko atbalstu, kas vajadzīgs, lai sekmētu euro aizsardzību pret viltošanu, nodrošinot stabilu struktūru dalībvalstu programmu plānošanai, jo īpaši laika posmā, kurā jaunas valstis iesaistās euro zonā.

(5) Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija 2005. gada 8. aprīlī iesniedza priekšlikumu turpināt Perikla programmu[14] līdz 2011. gada 31. decembrim.

(6) Tā kā tobrīd vēl nebija pabeigts process, lai panāktu galīgo vienošanos par Kopienas finanšu plānu 2007. – 2013. gadam, Padome nolēma Perikla programmu pagarināt uz 2006. gadu.

(7) Padome 2006. gada 30. janvāra secinājumos atzina, ka Perikla programmai ir vairākgadu programmas raksturs un tā jāpagarina līdz 2011. gadam. Tādēļ tā aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par programmas pagarināšanu laika posmam no 2007. gada, kolīdz būs panākta vienošanās par nākamo finanšu plānu 2007. – 2013. gadam.”

(8) Ir lietderīgi Kopienas programmu ilgumu pielīdzināt Kopienas finanšu plāna periodam.

(9) Tādēļ, kā arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt euro aizsardzībai veltīto mācību un atbalsta pastāvīgumu, Perikla programma jāpagarina līdz 2013. gada 31. decembrim. Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2001/923/EK,

IR NOLEMUSI ŠADI.

1. pants Grozījumi

Lēmumu 2001/923/EK groza šādi:

1. Lēmuma 1. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

„Tā ilgst no 2002. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.”

2. Pēc 6. panta otrās daļas pievieno šādu daļu:

„Bāzes finansējuma summa Kopienas rīcības programmas īstenošanai laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir 7 miljoni euro.”

3. Lēmuma 13. panta 3. punktu groza šādi:

a) apakšpunktā a) norādi uz datumu „2005. gada 30. jūnijam” aizstāj ar „2013. gada 30. jūnijam”;

b) apakšpunktu b) aizstāj ar šādu:

„b) programmas sākotnējā perioda un pagarinājuma noslēgumā un ne vēlāk kā attiecīgi 2006. gada 30. jūnijā un 2014. gada 30. jūnijā – sīki izstrādātus ziņojumus par programmas īstenošanu un rezultātiem, īpaši izklāstot Kopienas finansiālā atbalsta pievienoto vērtību.”.

2. pants Piemērošana

Šo lēmumu piemēro iesaistītajās dalībvalstīs, kā tās noteiktas Padomes 1998. gada 3. maija Regulas (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu 1. panta pirmajā ievilkumā.[15]

3. pants Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

2006/0079 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

ar kuru paplašina lēmuma darbības jomu, neiesaistītās dalībvalstīs piemērojot Lēmumu 2006/.../EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas periodu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu („Perikla” programmu)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[16],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[17],

tā kā:

(1) Pieņemot Lēmumu 2006/…/EK[18], Padome norādīja, ka tas piemērojams iesaistītajās dalībvalstīs, kā tās noteiktas Padomes 1998. gada 3. maija Regulas (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu 1. panta pirmajā ievilkumā[19].

(2) Tomēr informācijas un personāla apmaiņas, kā arī atbalsta un apmācības pasākumiem, ko īsteno Perikla programmas ietvaros, būtu jābūt viendabīgiem visā Kopienā, un tādēļ jāveic vajadzīgie pasākumi, lai garantētu tādu pašu euro aizsardzības līmeni dalībvalstīs, kurās euro nav valsts valūta,

IR NOLEMUSI ŠADI.

1. pants

Lēmuma 2006/…/EK piemērošanas jomu paplašina, ietverot dalībvalstis, kuras nav iesaistītās dalībvalstis, kā tās noteiktas Regulas (EK) Nr. 974/1998 1. panta pirmajā ievilkumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes [..] Lēmums, ar kuru pagarina piemērošanas periodu Padomes 2001. gada 17. decembra Lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu („Perikla” programmu), kurā jaunākie grozījumi izdarīti un kura piemērošanas periods pēdējoreiz pagarināts ar Padomes Lēmumu 2006/75/EK

2. UZ DARBĪBAS JOMĀM BALSTĪTA VADĪBA / BUDŽETA LĪDZEKĻU SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM (ABM / ABB)

Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) un saistītā(-s) darbība(-s): krāpšanas apkarošana

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstošās tehniskās un administratīvās palīdzības pozīcijas (bijušās B..A pozīcijas)), tostarp šādas:

24 02 02 Pericles

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums:

no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

3.3. Budžeta informācija (pievienot rindas, ja vajadzīgs):

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA ieguldījums | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

24 02 02 | Neobligāti | Diferencēti | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1a) |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu līdzekļi

4.1.1. Saistību apropriējumu (SA) un maksājumu apropriējumu (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (līdz 3 cipariem aiz komata)

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

20 % no dalībvalstīm | f | 0,324 | 0,324 | 0,324 | 0,324 | 0,324 | 0,324 | 0,324 | 2,268 |

SA KOPĀ, ietverot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 1,621 | 1,621 | 1,621 | 1,621 | 1,621 | 1,621 | 1,621 | 11,347 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānošanu

( Attiecībā uz visu īstenošanas periodu priekšlikums ir saskaņā ar pašreizējo finanšu plānojumu

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Sīks priekšlikuma konteksta apraksts jāsniedz paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata iedaļā jāietver šādi papildinformācijas elementi:

5.1. Īstermiņā vai ilgtermiņā sasniedzamie mērķi: turpināt mācības un tehnisko atbalstu, kas vajadzīgi, lai sekmētu euro aizsardzību; nodrošināt vidēja termiņa struktūru dalībvalstu programmu plānošanai.

5.2. Kopienas iesaistes pievienotā vērtība, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija: uzsvars uz euro aizsardzības Eiropas dimensiju; sadarbības stiprināšana un izpratnes veicināšana par nozīmi, kāda ir euro aizsardzībai pret viltošanu.

5.3. Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un saistītie rādītāji uz darbības jomām balstītas vadības (ABM) kontekstā: Perikla programmas mācību un tehniskā atbalsta pasākumus saglabāt pašreizējā līmenī.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt izvēlēto(-ās) īstenošanas metodi(-es) [22] .

( Centralizēta vadība

( Komisijas īstenota tieša vadība

6. UZRAUDZĪBA UN VĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija saglabā datus par Perikla programmas projektiem un regulāri analizē projektu īstenošanu.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Iepriekšēja novērtēšana

Perikla programmas pagarinājuma priekšlikums balstās uz programmas pirmajos īstenošanas gados sasniegto rezultātu novērtējumu. Tā kopsavilkums sniegts paziņojuma 3. iedaļā (4. lpp.). Konkrēti, revidents ieteica programmu turpināt vēl vismaz četrus gadus ar tādu pašu budžetu (1 miljons euro gadā) un programmā prioritāti piešķirt tām dalībvalstīm, kuras maz piedalījušās vai nav organizējušas pasākumus pirmās programmas laikā, kā arī jaunajām dalībvalstīm. Uzsvars jāliek uz praktiskajām mācībām. Prioritāte jāpiešķir darbinieku apmaiņām un specializētām mācībām, ieskaitot gadījumu izpētes. Jāturpina attīstīt sadarbību starp Eiropas iestādēm / struktūrām (Komisiju / OLAF, ECB un Eiropolu). Lai varētu veikt programmas ietekmes novērtējumu, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa pasniedzēju apmācību savstarpēju tuvināšanu, revidents ieteica sagatavot stratēģijas dokumentu, kam jābūt pabeigtam, pirms stājas spēkā jaunā Perikla programma.

Individuālo projektu iepriekšēju novērtējumu veic Perikla programmas novērtēšanas komiteja (Komisija).

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma / paveiktā novērtējuma (ņemot vērā līdzīgu iepriekšējo pieredzi):

Perikla programmas pagarinājuma priekšlikumā ir ņemti vērā programmas revidenta secinājumi (3. iedaļa, 4. lpp.), proti:

- Programma ir uzlabojusi izpratni par euro Kopienas dimensiju, kā arī dalībnieku izpratni par attiecīgajiem tiesību aktiem un instrumentiem un jo īpaši par atbilstošajiem Kopienas un vispārīgajiem Eiropas tiesību aktiem.

- Attiecībā uz informācijas apmaiņām un metodoloģijām / pasākumiem, lielākā daļa no tiem ir izklāstīti dažādās praktiskajās mācībās, sanāksmēs un semināros.

- Programmas mērķauditorija ir sasniegta daļēji – ļoti daudz iesaistījās tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi, savukārt komercbanku nozares, specializēto juristu un tirdzniecības kameru dalība nebija pietiekoši liela.

- Novērtētās darbības uzskatāmas par atbilstošām programmas galvenajiem mērķiem.

- Attiecībā uz izmaksām revidents secināja, ka atsevišķi projekti bijuši īpaši dārgi, un izcēla konkrētus izmaksu posteņus.

Atbalstīto individuālo projektu gadījumā to vadītāji Komisijai iesniedz galīgo ziņojumu un finanšu pārskatu. Lai novērtētu, vai projektu mērķi ir sasniegti, Komisija analizē ziņojumus un pārskatus un vērtē, kā projekti īstenoti un kāda bijusi to ietekme, tostarp ņemot vērā pasākumu apmeklētību.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas kārtība un biežums 2013. gadā tiks veikts neatkarīgs programmas novērtējums, un līdz 2014. gada jūnijam Padomei un Eiropas Parlamentam tiks nosūtīts detalizēts īstenošanas ziņojums.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Aizsardzību pret krāpšanu nodrošina rūpīga izvērtēšana novērtēšanas komitejā, apspriedes attiecīgajā Komisijas grupā un finanšu analīze. Turklāt, tā kā finansējuma saņēmēji ir valsts iestādes – pārsvarā tiesībsargājošās iestādes –, krāpšanas iespējamība ir minimāla.

Saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[23] Komisija attiecībā uz šo programmu var veikt pārbaudes uz vietas un citas pārbaudes. Vajadzības gadījumā pārbaudes var veikt Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[24].

Subsīdijas saņēmējam piecus gadus pēc pēdējā maksājuma jāglabā Komisijai pieejami visi apliecinošie dokumenti, tostarp revidenta pārbaudītais finanšu pārskats par izdevumiem, kas radušies subsīdijas gadā. Subsīdijas saņēmējam jānodrošina, ka attiecīgā gadījumā Komisijai ir pieejami partneru vai locekļu rīcībā esošie apliecinošie dokumenti.

8 8.1. ZIŅAS PAR RESURSIEM Priekšlikuma mērķi izmaksu izteiksmē

Saistību apropriējumi miljonos EUR (līdz 3 cipariem aiz komata)

KOPĀ | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 |

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks apmierinātas no ikgadējās asignēšanas procedūrā atvēlētā piešķīruma vadības dienestam.

8.2.2. No darbības izrietošo uzdevumu apraksts

Pieteikumu novērtēšana: novērtēšanas komitejas vadība, kontakti ar pieteikumu iesniedzējiem, dalība pasākumos.

Koordinācija: Perikla programmas īstenošanas pastāvīga uzraudzība; dalība attiecīgajās grupās (dalībvalstis, ECB, Eiropols), ieguldījums projektu sagatavošanā.

Perikla programmas Komisijas iniciatīvas pasākumu sagatavošana un īstenošana.

8.2.3. Cilvēkresursu avoti (atbilstoši Civildienesta noteikumiem)

(Ja norādīti vairāki avoti, lūdzu norādīt amatu skaitu saistībā ar katru avotu)

( Programmas vadībai pašreiz paredzētie amati, kas jāaizstāj vai jāpapildina

8.2.4. Pārējie pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – izdevumi administratīvai vadībai)

miljonos EUR (līdz 3 cipariem aiz komata)

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (A3 01 01) | 0,162 | 0,162 | 0,162 | 0,162 | 0,162 | 0,162 | 0,162 |

Personāls, ko finansē no panta A3 01 02 (palīgpersonāls, END, līgumdarbinieki u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) | 0,045 | 0,045 | 0,045 | 0,045 | 0,045 | 0,045 | 0,045 |

Cilvēkresursu un saistītās izmaksas kopā (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,207 | 0,207 | 0,207 | 0,207 | 0,207 | 0,207 | 0,207 |

Aprēķins – Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

0,25A x 108 000 € +1B x 108 000 + 0,25C x 108 000 = 162 000

Aprēķins – Personāls, ko finansē no panta A3 01 02

Vajadzības gadījumā atsaukties uz 8.2.1. punktu

1 END x 45 000

|

2007 |

2008 |

2009 |

2010 |

2011 |

2012 |

2013 |KOPĀ | |XX 01 02 11 02 – Komandējumi |0,030 |0,030 |0,030 |0,030 |0,030 |0,030 |0,030 |0,210 | |XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences | | | | | | | | | |XX 01 02 11 03 – Komitejas |0,060 |0,060 |0,060 |0,060 |0,060 |0,060 |0,060 |0,420 | |XX 01 02 11 04 – Pētījumi un apspriešanas | | | | | | | | | |XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | | | | | | | | | | 2 Pārējie vadības izdevumi kopā (A3 01 02 11) |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,630 | | Administratīvie izdevumi kopā, izņemot cilvēkresursu un saistītās izmaksas (NAV ietverti pamatsummā) |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,630 | |Aprēķins – Pārējie administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Komandējumi 20 x 1500 € un 4 sanāksmes x 15 000 €

[1] Komisijas 1998. gada 22. jūlija Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un ECB „Euro aizsargāšana – viltošanas apkarošana” COM (98) 474 galīgais.

[2] OV L 181, 04.07.2001. Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu un OV L 181, 04.07.2001. Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001, ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001.

[3] OV L 140, 29.05.2000. Padomes pamatlēmums par aizsardzības palielināšanu, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas pret viltošanu, saistībā ar euro ieviešanu.

[4] OV C 149/16, 28.05.1999. Padomes 1999. gada 29. aprīļa Lēmums par Eiropola pilnvaru attiecināšanu arī uz naudas un maksāšanas līdzekļu viltošanu.

[5] Komisijas ziņojums COM (2001) 771, 13.12.2001., otrais Komisijas Ziņojums COM (2003) 532, 03.09.2003.

[6] Novērtējuma ziņojuma 4., 21., 22. un 23. lpp.

[7] Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumi, 30.1.2006., 11. lpp.

[8] (Dokuments 15915/05)

[9] OV C […], […], […]. lpp.

[10] OV C […], […], […]. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.

[12] OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/75/EK (OV L 36, 8.2.2006, 40. lpp.)

[13] OV C 172, 18.6.1999, 1. lpp.

[14] COM (2005) 127 galīgais.

[15] OV L 139, 11.5.1998, 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2169/2005 (OV L 346, 29.12.2005, 1. lpp.).

[16] OV C […], […], […]. lpp.

[17] OV C […], […], […]. lpp.

[18] Sk. šā Oficiālā Vēstneša [..]. lpp.

[19] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[20] Izdevumi, ko neietver attiecīgās sadaļas xx nodaļā xx 01.

[21] Izdevumi, kas ietverti sadaļas xx pantā xx 01 04.

[22] Ja norādītas vairākas metodes, lūdzam sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[23] OV L 292, 15.11.1996, 2. lpp.

[24] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[25] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[26] Ar to saistītās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.