52006DC0040

LV

Briselē 08.02.2006

KOM(2006) 40 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS KOPIENAS CETURTAIS PĀRSKATS PAR NACIONĀLAJIEM ZIŅOJUMIEM ANO VISPĀRĒJAI KONVENCIJAI PAR KLIMATA PĀRMAIŅĀM

(ziņošanas pienākums noteikts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 12. pantā)

{SEK(2006) 138}

Saturs

1. Kopsavilkums (...)3

1.1. Apstākļi dalībvalstīs (...)4

1.2. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija (...)4

1.3. Politika un pasākumi (...)4

1.4. Paredzamie rezultāti (...)5

1.5. Neaizsargātības novērtējums, klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās pasākumi (...)6

1.6. Pētniecība un sistemātiski novērojumi (...)7

1.7. Finanšu līdzekļi un tehnoloģijas nodevumi (...)7

1.8. Izglītība, mācības un sabiedrības informētība (...)7

1. Kopsavilkums

Eiropas Kopienas Ceturtais pārskats par nacionālajiem ziņojumiem ir sagatavots, ievērojot 12. pantu ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) [1].

Lai gan Eiropas Savienība un tās 25 dalībvalstis ir atbildīgas tikai par 14 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, tās jau vairākus gadus velta ievērojamas pūles klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai. Stingras politikas veidošana dalībvalstīs saskan ar ES apņemšanos rādīt piemēru, ES mērogā izstrādājot visaptverošu politikas un likumdošanas pasākumu kopumu, ko ievieš ar Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (EKPP) palīdzību. Turklāt katra dalībvalsts īsteno virkni turpmāku pasākumu, kas izklāstīti tās nacionālajā ziņojumā. EKPP aptver daudzas ekonomikas nozares, nosakot politiku mājsaimniecību, rūpniecības, tirdzniecības un transporta jomā.

ES klimata politika nebeigsies līdz ar 2012. gadu. Daudzi no patlaban īstenojamās ES politikas virzieniem saglabās ievērojamu ietekmi arī pēc Kioto protokola pirmā saistību perioda. ES sistēma siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai turpinās darbību arī pēc 2012. gada. Eiropas Klimata pārmaiņu programmas otrais posms tika uzsākts jau 2005. gada oktobrī, un tajā iekļauti pasākumi par oglekļa savienojumu piesaisti un glabāšanu, pasažieru autotransporta līdzekļu un aviācijas radīto emisiju, kā arī stratēģija, kas vajadzīga, lai pielāgotos klimata pārmaiņu sekām. Īstenojot šādu politiku, ražotājiem, dalībvalstu valdībai un starptautiskajai sabiedrībai tiek sūtīts spēcīgs ilgtermiņa signāls par to, ka ES ir apņēmusies risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas un gaida visu iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu aktīvu līdzdarbību.

Eiropas Komisija ir apņēmusies īstenot šos pasākumus klimata pārmaiņu apkarošanai, vienlaikus ņemot vērā to ietekmi uz ES ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību. Konkrēti Komisija pārskatīs līdzšinējo veikumu un izpētīs turpmākās darbības plānveidīgai un iespējami lētākai emisijas samazināšanas iespēju izmantošanai sinerģijā ar Lisabonas stratēģiju [2].

Eiropas Komisijas piedāvātajā turpmākās rīcības stratēģijā laika posmam pēc 2012. gada uzsvērta vajadzība panākt valstu un nozaru plašāku iesaistīšanos, ieviest tehnoloģijas, kurās oglekļa savienojumu emisija ir neliela, turpināt un izvērst tirgus mehānismu izmantošanu un pielāgoties nenovēršamajām klimata pārmaiņu sekām.

ES turklāt darbojas starptautiskā mērogā, lai palīdzētu valstīm ārpus Eiropas Savienības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šobrīd ES sadarbojas ar valstīm visā pasaulē, palīdzot uzsākt atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu un palielināt energoefektivitāti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. ES sniedz finansiālu atbalstu dažādām programmām, piemēram, par saules enerģijas izmantošanu, lai Sahelas apgabalu Āfrikā apgādātu ar tīru dzeramo ūdeni, par energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu Ķīnā, mežu stādīšanas projektiem Dienvidamerikā, lai vietējie iedzīvotāji varētu gūt ienākumus, izmantojot tīras attīstības mehānismu, kā arī iestāžu atbalstam saistībā ar klimata pārmaiņu jautājumiem Indijā.

Līdz šim ES veiktais darbs ir sekmējies labi. Turpmākie panākumi atkarīgi no tā, cik ātri un pilnīgi dalībvalstis īstenos Kopienas un valsts mērogā paredzētos pasākumus. Kopējā prognoze par ES–15 dalībvalstīm rāda, ka Kioto mērķus varēs sasniegt, ja dalībvalstis īstenos plānotos papildu pasākumus valsts mērogā un izmantos elastīgus mehānismus.

ES centieni nebeigsies līdz ar Kioto saistību izpildi. ES atbalsta vēl krasāku siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu turpmākajās desmitgadēs, lai apturētu klimata pārmaiņas pasaulē. ES ir pilna apņēmības veikt savu daļu darba, lai mazinātu cilvēka ietekmi uz pasaules klimata sistēmu.

1.1. Apstākļi dalībvalstīs

· Eiropas Savienības institucionālā sistēma ir unikāla, tajā 25 dalībvalstis atsevišķos jautājumos deleģē suverenitāti neatkarīgām institūcijām.

· Iekšzemes kopprodukts (IKP) ES–15 dalībvalstīm laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam reālā izteiksmē ir palielinājies par 18 % (vidēji gadā par vairāk nekā 2 %), un tas rada pieaugošas grūtības saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju.

· Enerģijas intensitāte kopš 1990. gada ir ievērojami samazinājusies.

· Atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvars energoapgādē patlaban ir 6 %, un gaidāms, ka turpmākajos gados tas nozīmīgi palielināsies.

· Samazinās lauksaimniecībā izmantoto zemju platība, un pastāvīgi palielinās apmežotās platības.

1.2. Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija

· Kopējā SEG emisija ES–25 dalībvalstīs (neņemot vērā zemes izmantojumu un tā izmaiņas un mežsaimniecību) laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam samazinājās par vairāk nekā 5 %. ES–15 dalībvalstīs šajā pašā laika posmā samazinājums bija gandrīz 2 %.

· Emisijas vidējā vērtība ES–15 dalībvalstīs pēdējos piecos gados bija gandrīz par 3 % mazāka nekā 1990. gadā reģistrētais emisijas līmenis.

· Oglekļa dioksīda (CO2) un citu siltumnīcefekta gāzu emisija ES–15 dalībvalstīs 2003. gadā bija par 1,3 % lielāka nekā 2002. gadā. Galvenais šāda pieauguma iemesls bija plašāka akmeņogļu izmantošana elektrības ražošanā 2003. gadā.

1.3. Politika un pasākumi

· 2005. gadā Eiropas Savienībā sāka darboties pasaulē pirmā starptautiskā CO2 emisijas kvotu tirdzniecības sistēma.

· Patlaban ir ieviesta lielākā daļa politisko nostādņu un pasākumu, kurus ar Eiropas Klimata pārmaiņu programmas (EKPP) pirmajā posmā veiktā darba palīdzību Komisija ir noteikusi par ES prioritātēm.

· EKKP arī turpmāk paliek galvenā politiskā struktūra klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai, un tās otrajā posmā vislielākā uzmanība ir pievērsta transporta nozarei (arī aviācijas un autotransporta līdzekļu radītajām emisijām), oglekļa savienojumu piesaistei un glabāšanai un ES darbībai neaizsargātības samazināšanā un pielāgojumu veicināšanā.

· Eiropas Kopienai lielākajā daļā nozaru ir jauni politiskas rīcības plāni.

· Saikne ar Kioto mehānismiem nodrošinās to, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma veicinās arī tehnoloģiju nodošanu jaunattīstības valstīm.

· Ar Eiropas Kopienas rīcību pastiprina un atbalsta daudzos valsts pasākumus klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanai.

1.4. Paredzamie rezultāti

· Paredzams, ka patlaban īstenoto pasākumu rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisija ES–25 dalībvalstīs 2010. gadā būs par 5 % mazāka nekā 1990. gadā.

· Paredzams, ka patlaban īstenoto pasākumu rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisija (bez LULUCF) ES–15 dalībvalstīs 2010. gadā būs par 1,6 % mazāka nekā bāzes gadā. Ja ņem vērā arī to samazinājumu, kuru dalībvalstis plāno sasniegt ar Kioto mehānismu palīdzību, tad paredzamā emisija 2010. gadā būs par 4,1 % mazāka nekā bāzes gadā.

· Paredzams, ka patlaban īstenoto un nākotnē papildus plānoto pasākumu rezultātā SEG emisija ES–25 dalībvalstīs līdz 2010. gadam būs par 9,3 % zemāka nekā 1990. gadā, bet ES–15 dalībvalstīs līdz 2010. gadam tā būs par 6,8 % zemāka nekā bāzes gadā. Ar Kioto mehānismu palīdzību galu galā kopējo emisiju ES–15 dalībvalstīs līdz 2008.–2012. gadam varēs samazināt par 8 % salīdzinājumā ar bāzes gadu un šādi nodrošināt kopējo Kioto mērķu sasniegšanu.

(...PICT...)

Piezīmes. Indekss uz ordinātu ass attiecas uz bāzes gadu. Vairumam dalībvalstu bāzes gads ir 1990. gads oglekļa dioksīdam (CO2), metānam (CH4) un slāpekļa oksīdam (N2O), bet 1995. gads — fluorētajām gāzēm; izņēmumi ir šādi: Ungārijai par bāzes gada vērtību attiecībā uz CO2, CH4 un N2O izmanto vidējo vērtību laika posmā no 1985. līdz 1987. gadam, Slovēnijai bāzes gads ir 1986. gads, bet Polijai — 1988. gads; Francijai un Somijai bāzes gads fluorētajām gāzēm ir 1990. gads. Tas nozīmē, ka ES–15 dalībvalstīm un ES–25 dalībvalstīm 1990. gadam atbilstošā vērtība nav precīzi 100. Taisne „Pasākumu nav” rāda, kāda būtu emisija, ja neīstenotu klimata politiku un pasākumus.

1.5. Neaizsargātības novērtējums, klimata pārmaiņu ietekme un pielāgošanās pasākumi

· Jūras līmeņa celšanās varētu ietekmēt līdz 68 miljoniem cilvēku ES.

· Paredzama temperatūras paaugstināšanās, un tas palielinās karstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu vasarā, bet samazinās aukstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu ziemā.

· Ziemeļeiropā palielināsies nokrišņu daudzums, Dienvideiropā tas samazināsies, tāpēc tur var būt biežāki sausuma periodi.

· Eiropas Komisija jau šobrīd veic zināmas pielāgošanās darbības, ES mērogā darbinot agrīnās brīdināšanas sistēmas plūdu un meža ugunsgrēku gadījumiem.

· Jaunu pielāgošanās pasākumu izstrāde turpināsies Eiropas Klimata pārmaiņu programmas nākamajā posmā.

1.6. Pētniecība un sistemātiski novērojumi

· Sestajā pamatprogrammā klimata pārmaiņu tematiskajai jomai iedalītais budžets ir 2,12 miljardi EUR. Septītajā pamatprogrammā šī summa būs lielāka.

· Starptautiskā sadarbība ir neatņemama prioritāro tematisko jomu daļa.

· Eiropas Savienība ir atbalstījusi daudzveidīgus projektus par klimatu kopumā, klimata pārmaiņu ietekmi un par pielāgošanās un ietekmes mazināšanas iespējām.

· Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) pētnieciskā darbība ir centrēta uz galvenajām politikas jomām, arī uz klimata pārmaiņām.

· ES, darbojoties Zemes novērojumu grupā (GEO), tiecas sasniegt vēl nebijušu Zemes novērojumu sistēmu darbības koordinācijas un saskaņotības pakāpi, lai izveidotu Zemes novērojumu sistēmu globālo sistēmu (GEOSS).

1.7. Finanšu līdzekļi un tehnoloģijas nodevumi

· Eiropas Savienība ir ļoti ievērojams donors attīstības jomā notiekošajā sadarbībā.

· Ir izstrādāta konkrēta stratēģija un patlaban tiek īstenots rīcības plāns, lai jaunattīstības valstīm, kas ir ES partnervalstis, palīdzētu risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas.

· Gandrīz 200 projekti ar 300 miljonus EUR lielu kopējo budžetu ir atzīti par tādiem, kas lielākā vai mazākā mērā attiecas uz klimata pārmaiņām.

· Pētniecība un zinātniski tehniskā sadarbība ar jaunattīstības valstīm ir galvenie līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek īstenota ES stratēģija par klimata pārmaiņām un attīstību. Visām partnervalstīm ir iespēja piedalīties Kopienas Pētniecības programmā (Sestā pamatprogramma).

1.8. Izglītība, mācības un sabiedrības informētība

· Eiropas Komisija ir apņēmusies ievērot atklātas pārvaldes principus un dažādos veidos sniedz sabiedrībai lielu daudzumu informācijas.

· Eiropas Komisijas tīmekļa vietne ir visaptverošs avots informācijai par Kopienas rīcību un interesēm, arī par klimata pārmaiņām.

· Eiropas Vides balva, kuru piešķir Eiropas Komisija, ir veids, kā izteikt atzinību un atbalstīt uzņēmumus, kas dod izcilu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

· 2005. gada „Zaļā nedēļa” bija pilnībā veltīta klimata pārmaiņām, un tajā vides jautājumos ieinteresētās aprindas pulcējās „prāta vētrai” par to, kā mēs varam mainīt izturēšanos, kas kaitē videi.

· ES dalībvalstis atbalsta pasākumus, ko ANO veic atbilstīgi UNFCCC 6. pantam (Izglītība, mācības un sabiedriskā apziņa). Laika posmā kopš 2002. gada šie pasākumi ir ietvēruši vairākus reģionālus darba seminārus un ANO veiktu iepriekšēju informācijas centra izveidi globālajā tīmeklī, kā arī atsevišķu dalībvalstu īstenotus pasākumus valsts mērogā.

[1] Pamatojoties uz Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmumu 94/69/EK par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994.).

[2] KOM(2005)35 galīgais, 9.2.2005. – Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Stratēģija cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē” http://europa.eu.int/comm/environment/climat/pdf/comm_en_050209.pdf

--------------------------------------------------