24.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/12

—

uzsver reģionālās un vietējās perspektīvas nozīmi paplašināšanas procesā iekšējās stabilitātes nodrošināšanā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir iedzīvotājiem tuva demokrātija;

—

uzsver, ka ir svarīgi turpināt Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildi, īpaši vārda brīvības, reliģiskās pārliecības brīvības, sieviešu tiesību, minoritāšu tiesību un arodbiedrību tiesību nostiprināšanas jomā, kā arī turpināt institucionālā satvara pilnveidošanu cilvēktiesību jomā;

—

uzsver, ka paplašināšanas procesa politiskā pārraudzība valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir ļoti svarīgs uzdevums no Eiropas Savienības nākotnes viedokļa. Tādēļ, lai definētu Komitejas politisko nostāju, tika pieņemts lēmums izveidot Horvātijas darba grupu, kas veicinātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm;

—

atzinīgi vērtē Horvātijas panākumus politisko un ekonomisko kritēriju izpildē, acquis pārņemšanā, kā arī Stabilizācijas un asociācijas nolīguma izpildē un atzinīgi vērtē Horvātijas valsts iestāžu īstenoto Kopenhāgenas politisko kritēriju konsekvento izpildi;

—

atzinīgi vērtē būtiskās reformas, kas veiktas Turcijā, tomēr atkārtoti pauž bažas par reformu tempa palēnināšanos un atgādina, ka ES un Turcijas Apvienotās konsultatīvās komitejas izveide joprojām ir tās politiskais mērķis;

—

atzinīgi vērtē reformu procesa turpināšanos un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas virzību Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildes jomā, tomēr norāda uz reformu palēnināšanos 2006. gadā.

1.

atgādina, ka secīgās paplašināšanas jau sākotnēji tika uzskatītas par Eiropas veidošanas projekta būtisku sastāvdaļu;

2.

atzīst, ka paplašināšanas procesam ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu pievienošanās procesā esošo valstu demokrātisku un stabilu attīstību, kā arī stiprinātu Eiropas reģiona stabilitāti un Eiropas Savienības drošību;

3.

atgādina, ka paplašināšanai bija pozitīva ietekme uz Eiropas Savienību un Eiropu kopumā. Tā palīdzēja pārvarēt Eiropas sašķeltību un sekmēja mieru un stabilitāti visā kontinentā;

4.

uzsver reģionālās un vietējās perspektīvas nozīmi paplašināšanas procesā un atzīst reģionālā un vietējā līmeņa politikas svarīgo lomu iekšējās stabilitātes nodrošināšanā, kuras neatņemama sastāvdaļa ir iedzīvotājiem tuva demokrātija;

5.

uzsver, ka jebkura valsts, kas vēlas iestāties Eiropas Savienībā, ir jāvērtē pēc tās panākumiem stingri noteikto dalības kritēriju izpildē;

6.

uzsver, ka labu Eiropas pārvaldību, kuras pamatā ir subsidaritātes un proporcionalitātes princips, var nodrošināt, veicot decentralizāciju un neuzspiežot vienotus modeļus;

7.

norāda, ka līdzsvarotai varas un finanšu resursu nodošanai decentralizētām institūcijām ir būtiska nozīme, lai demokrātiskās norises vietējā un reģionālā līmenī būtu efektīvas;

8.

aicina ES dalībvalstu un kandidātvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības turpināt pirmspievienošanās periodā uzsākto sadarbību, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņu.

9.

atzinīgi vērtē panākumus politisko un ekonomisko kritēriju izpildē, acquis pārņemšanā, kā arī Stabilizācijas un asociācijas nolīguma izpildē un atzinīgi vērtē Kopenhāgenas politisko kritēriju konsekvento izpildi;

10.

uzsver, ka paplašināšanas procesa politiskā pārraudzība valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir ļoti svarīgs uzdevums no Eiropas Savienības nākotnes viedokļa. Tādēļ, lai definētu Komitejas politisko nostāju, tika pieņemts lēmums izveidot Horvātijas darba grupu, kas veicinātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm;

11.

uzsver, ka, izveidojot minēto darba grupu, RK vēlas sekmēt pastāvīgu dialogu ar Horvātijas politiskajiem pārstāvjiem. Darba grupa arī rosinās un atbalstīs informācijas un saziņas kampaņu par paplašināšanas procesu organizēšanu Eiropas savienībā un Horvātijas pilsētās un reģionos;

12.

uzsver, ka viens no veidiem, kā veicināt labklājību un stabilitāti Horvātijā un Rietumbalkānu reģionā, ir aktīva vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbība;

13.

atzinīgi vērtē publiskās pārvaldes reformas izstrādi un norāda, ka jārisina vietējās un reģionālās pārvaldes veiktspējas jautājumi;

14.

uzskata, ka valdības sāktā tiesu sistēmas reformas un korupcijas apkarošanas stratēģijas īstenošana ir svarīga, un atzinīgi vērtē Horvātijas sasniegumus mazākumtautību, kā arī ar bēgļu atgriešanos saistīto jautājumu risināšanā, tomēr uzsver, ka visās minētajās jomās ir jāturpina reformas, un iesaka paātrināt īpaši abu iepriekš minēto jautājumu risināšanu;

15.

uzsver labas demokrātiskas un decentralizētas pārvaldības nozīmi iedzīvotāju vajadzību risināšanā un norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu reformu politikas īstenošanā;

16.

atzinīgi vērtē Horvātijas konsekvento sadarbību ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un uzsver nepieciešamību turpināt kara noziegumu iztiesāšanu, kā arī nodrošināt liecinieku aizsardzību;

17.

iesaka turpināt pūliņus publiskā iepirkuma jautājumu risināšanā, lai nodrošinātu pārredzamas procedūras visos pārvaldes līmeņos;

18.

atzinīgi vērtē nesenās pārmaiņas reģionālās politikas un strukturālo instrumentu saskaņošanas jomā, taču norāda, ka jāpalielina administratīvā veiktspēja ES finansējuma apguvē.

19.

atzinīgi vērtē būtiskās reformas, kas veiktas Turcijā, tomēr atkārtoti pauž bažas par reformu tempa palēnināšanos;

20.

uzsver, ka paplašināšanas procesa politiskā pārraudzība valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ir ļoti svarīgs uzdevums no Eiropas Savienības nākotnes viedokļa. Tādēļ, lai definētu Komitejas politisko nostāju, tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu attiecībām ar Turciju, lai veicinātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm;

21.

atgādina, ka ES un Turcijas Apvienotās konsultatīvās komitejas izveide joprojām ir tās politiskais mērķis;

22.

uzsver, ka, izveidojot minēto darba grupu, RK vēlas sekmēt pastāvīgu dialogu ar Turcijas politiskajiem pārstāvjiem. Turklāt darba grupa rosinās un atbalstīs informācijas un saziņas kampaņu par paplašināšanas procesu organizēšanu Eiropas Savienības un Turcijas pilsētās un reģionos;

23.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildi, īpaši vārda brīvības, reliģiskās pārliecības brīvības, sieviešu tiesību, minoritāšu tiesību un arodbiedrību tiesību nostiprināšanas jomā, kā arī turpināt institucionālā satvara pilnveidošanu cilvēktiesību jomā;

24.

vērš uzmanību uz iedzīvotājiem tuvas demokrātijas nozīmi un vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu minētās politikas īstenošanā;

25.

uzsver vietējo pārvaldes iestāžu nozīmi un pilsētu pašvaldību īpaši svarīgo lomu;

26.

atzinīgi vērtē faktu, ka nesen izveidota tiesībsarga institūcija strīdu risināšanai publiskās pārvaldes jomā;

27.

uzsver, ka tiesiskā regulējuma pilnveide publiskā iepirkuma jomā ir būtisks nosacījums pārredzamai un atbildīgai vietējai pārvaldībai, kas nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus;

28.

atzinīgi vērtē faktu, ka pieņemts Likums par reģionālās attīstības aģentūru izveidošanu, un ierosina uzlabot aģentūru vadības pārredzamību un kontroli.

29.

atzinīgi vērtē reformu procesa turpināšanos un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas virzību Kopenhāgenas politisko kritēriju izpildes jomā, tomēr norāda uz reformu palēnināšanos 2006. gadā;

30.

atzinīgi vērtē to, ka 2006. gada jūlijā notikušās vēlēšanas kopumā atbilda starptautiskajiem standartiem, taču uzsver, ka vēl daudz jāstrādā, lai novērstu atlikušās nepilnības un nākamajās vēlēšanās panāktu pilnīgu atbilstību minētajiem standartiem;

31.

iesaka pastiprināt korupcijas apkarošanu, lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisko kontroli visos līmeņos, kā arī īstenot policijas un tiesu sistēmas reformu;

32.

uzsver, ka pilnībā jāīsteno Ohridas līgums;

33.

uzsver iedzīvotājiem tuvas demokrātijas nozīmi un norāda uz svarīgo lomu, ko var pildīt vietējās un reģionālās pašvaldības, īpaši, nodrošinot minoritāšu aizsardzības tiesību normu pareizu piemērošanu un veicinot labas starpetniskās attiecības;

34.

atzinīgi vērtē 2000. gada Civildienesta likuma ieviešanu un nesenos decentralizācijas pasākumus, kā arī aicina pašvaldības rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu savu tiesību un kompetenču ievērošanu;

35.

uzsver nepieciešamību nodrošināt pārvaldes patstāvību un profesionālismu;

36.

aicina valdību darīt visu nepieciešamo, lai saskaņotu normatīvos aktus reģionālās attīstības jomā ar Kopienas acquis un uzlabotu administratīvo veiktspēju šajā jomā, nodrošinot reģionālās politikas efektīvu īstenošanu;

37.

atzinīgi vērtē sarunu uzsākšanu par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas jautājumiem ar visām reģiona valstīm, tiecoties pēc šo sarunu pabeigšanas iespējami drīzā laikā. Šādu nolīgumu noslēgšana veicinās ES un Rietumbalkānu reģiona valstu iedzīvotāju savstarpējos kontaktus un palielinās ceļošanas iespējas, īpaši jauniešiem.

38.

aicina Eiropas Komisiju veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu juridisko pamatu Reģionu komitejas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās konsultatīvās komitejas izveidošanai.