9.5.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 110/19

1.1

Ceļā uz ES finanšu tirgu pilnīgu integrāciju Komisijas Zaļā grāmata ir ārkārtīgi svarīgs stratēģisks dokuments. Ir labi zināms, ka Eiropas valstu ekonomikas attīstība un izaugsme ir cieši saistīta ar finanšu tirgu attīstību un integrāciju, turklāt, panākot minēto integrāciju, tiktu pilnībā sasniegts arī pašas Eiropas Savienības trešais posms.

1.2

Atstājot bez ievērības zinātniskās debates par to, vai finanšu jomas attīstība notiek pirms ekonomikas attīstības vai tai seko, būtu jāuzsver, ka attiecībā uz to duālismu, kas pastāv starp orientāciju uz bankām un orientāciju uz finanšu tirgu un kas veido atšķirību starp “anglosakšu” modeli (jo īpaši — ASV) un “Eiropas modeli”, šībrīža tendences likumdošanā un Eiropas Savienības virzība acīmredzot liecina par vēlmi turpināt abu pieeju pilnīgu integrāciju mūsu saimnieciskajā sistēmā.

1.3

Finanšu tirgi un iestādes veic sabiedrībai ļoti svarīgu uzdevumu — tās saved vienības ar līdzekļu deficītu kopā ar tādām, kam tie paliek pāri, un ievēro galvenos noteikumus, kas pamatojas uz līdzekļu efektīvu sadalījumu un lietderīgumu. Turklāt ir jāatceras, ka godīga konkurence un konkurence uzņēmumu starpā kapitāla un kredīta tirgū sākas vēl pirms konkurences preču tirgū.

2.1

ES spēkā esošais regulējums attiecībā uz pārvaldītiem ieguldījumiem vispār un tostarp arī attiecībā uz PVKIU (pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem) galvenokārt ir ietverts Direktīvā 85/611/EEK, pēdējos gados nozare ir attīstījusies atbilstoši minētās direktīvas reglamentējošiem noteikumiem. Kaut arī ES vēl nav pilnībā likvidējusi regulējumā noteiktus šķēršļus pārrobežu lokalizācijai un preču tirgvedībai, PVKIU darbojas atbilstoši saskaņotam regulējumam.

2.2

Šķiet, ka PVKIU tirgus izaugsme nav apturama. Pēdējos gados pārvaldīto aktīvu neto apjoms ir palielinājies par diviem cipariem. Saskaņā ar Eiropas Fondu un aktīvu pārvaldības asociācijas, Investīciju uzņēmumu institūta un citu kopfondu asociāciju (“European Fund and Asset Management Association, Investment Company Institute, and other Mutual Fund Associations”) datiem, no 1996. gada līdz 2005. gadam tirgus, kurā ietilpst ES, Čehijas Republika, Ungārija, Polija, Norvēģija un Šveice, kopumā gadā palielinājās par 14,5 %, un pārvaldīto aktīvu neto apjoms pieauga no aptuveni 1450 miljardiem EUR līdz vairāk nekā 4 900 miljardiem EUR.

2.3

Ikgadējo datu publikācija (1) par fondu skaitu un kopējo fondos ieguldīto kapitālu visā pasaulē parāda, ka palielinās gan fondu skaits, gan pārvaldīto līdzekļu apjoms.

2.4

EESK uzskata, ka nolūkā palielināt PVKIU izaugsmes potenciālu ir ļoti svarīgi, lai tiktu atrisināta fiskālās konverģences problēma, kaut arī Komiteja apzinās ar to saistītās grūtības. Nozares internacionalizācijas stratēģijas ir iespējams ietekmēt ar tirgus piekļuves šķēršļu (“entrance barriers”) un tirgus atstāšanu traucējošu šķēršļu (“exit barriers”) palīdzību. Tirgus piekļuves šķēršļus rada, apliekot nerezidentus fondu pārvaldītājus ar nodokļiem atbilstoši vietējiem tiesību aktiem; tirgus atstāšanu traucējoši šķēršļi rodas fondu pārvaldītāju rezidences valsts tiesību aktu rezultātā.

2.5

Šķiet, ka Eiropā PVKIU fiskālā disciplīna gandrīz visos gadījumos ir orientēta uz fondos ieguldītu līdzekļu neitralitātes principu, kas ir pretējs tiešo investīciju principam; gandrīz visas Eiropas valstis — formāli vai būtībā — izmanto fiskālās pārredzamības (“ no-veil ”) modeli, kam atbilstoši ieguldītāju ienākumus apliek ar nodokļiem tieši. Pārredzams modelis atbilst kapitāla eksporta neitralitātes principam, un gadījumā, ja no ieguldījumiem iegūti ienākumi nav aplikti ar nodokļiem vietā, kur ir gūti minētie ienākumi, tad ieguldītāju ienākumus apliek ar nodokļiem, pamatojoties uz rezidences principu.

3.1

Eiropas finanšu nozarē PVKIU vidēji ir mazāk nekā trīs reizes mazāki nekā tiem līdzīgi ASV strādājoši uzņēmumi; tādēļ fondu pārvaldītāji pilnībā neizmanto ar apjomradītiem ietaupījumiem saistītās priekšrocības, un līdz ar to privāti ieguldītāji saņem mazāku neto peļņu.

3.2

Kaut arī Komisijas galvenais mērķis ir preču finansējuma sistēmas izveide, EESK uzskata, ka ieguldītāji var gūt labumu tikai tad, ja finanšu sistēma tiek regulēta pilnībā (proti, vajadzīgs regulējums gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem).

3.3

Zaļajā grāmatā ir uzsvērts tas, ka atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem var paaugstināt operacionālo risku, kas savukārt var izraisīt interešu konfliktus; EESK uzskata, ka minētās bažas ir pamatotas un ka jautājums ir jārisina ar piemērotu tiesību aktu palīdzību.

3.4

Ja process ir sadalīts un nodots dažādu organizāciju pārziņā, problēmas galvenokārt sagādā nevis tehniski risinājumi, kuru mērķis ir tālāks sadalījums, bet gan tā līdzsvara nodrošināšana, kam atbilstoši attīstās (jaunais) pircēja un piegādātāja attiecības regulējošais tirgus. Kā piemērs var noderēt finanšu analīzes nozare. Saskaņā ar pašreizējo praksi finanšu analīzes pakalpojumus nepērk un nepārdod atsevišķi, bet gan iekļauj citos pakalpojumus, kas parasti ir operacionāli. Piemēram, mākleris, kas veic darījumus ar vērtspapīriem, cenšas izplatīt atsevišķu vērtspapīru analīzes apmaiņā pret viņa darbības nepārtrauktību, kas pamatojas uz tādu komisijas maksas apjomu, kurā ir iekļauta arī analīzes cena.

3.5

Tātad informācijas (analīžu) izplatīšana notiek atbilstoši tirgus tādai loģikai, kas ir tipiski raksturīga “sabiedriskajam labumam” — tiek sniegts nepieciešamais informācijas daudzums un tās cenu veido dažādu pircēju maksātās cenas summa, un tikai daži no šiem pircējiem patiešām maksā. Rezultāts ir saudzīgi izsakoties destabilizējošs — samaksa par analīzēm ir pārāk maza, kas analīžu izstrādātājus savukārt rosina uz apjomradītiem ietaupījumiem, tāpēc neizbēgami pasliktinās analīžu kvalitāte, turklāt nepietiekamās samaksas dēļ analīžu izstrādātāji vēlas izmantot tādus finansiālus atvieglojumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem (sk., piemēram, Apvienotās Karalistes finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes FSA iejaukšanos jautājumā par “elastīgo komisijas maksu” (“soft commission”) mākleru/izplatītāju un līdzekļu pārvaldītāju starpā). EESK uzskata, ka ir jāievieš noteikumi, lai, cik iespējams, novērstu to, ka finanšu kapitāla riska starpniecības nozarē izmantotos cenas veidošanas mehānismus aizstāj ar ieguldījumu riska starpniecības/pārveidošanas nozarē lietotajiem mehānismiem.

A.

Novērst nenoteiktību, kas saistīta ar to fondu atzīšanu, kas savu darbību uzsākuši pārējas posmā no PVKIU I uz PVKIU III;

B.

vienkāršot paziņošanas kārtību fondiem, kuri izmanto apliecības;

C.

veicināt Komisijas ieteikumu īstenošanu attiecībā uz atvasināto instrumentu un vienkāršoto prospektu izmantošanu;

D.

precizēt to aktīvu definīciju, kurus var iegādāties PVKIU.

4.1.1

Lai atbildētu uz minēto jautājumu, ir jāpatur prātā atšķirība starp “preču” finansēšanu un “pakalpojumu” finansēšanu. Preču finansēšanas mērķis ir praktisku līdzekļu ieviešana nolūkā savest kopā finanšu kapitāla sniedzējus un saņēmējus, savukārt pakalpojumu finansēšanas mērķis ir tādu instrumentu atrašana, kas ir vislabāk piemēroti kapitāla saņēmēju un sniedzēju vajadzībām, ka arī trūkstošo produkta iezīmju uzrādīšana gadījumā, ja piemērota produkta nav.

4.1.2

“Uz banku orientētas” finanšu sistēmas pārveidojot par “uz tirgu orientētām” sistēmām, mainās finanšu starpniecības nozīme, un šajā jomā strādājošiem starpniekiem arvien biežāk ir jādarbojas gan kā riska, gan arī kā finanšu kapitāla starpniekiem. Riska starpniecība ir rentabla tad, ja starpnieks spēj risku pārvaldīt lētāk nekā ieguldītājs. Tāpēc ir iemesls uzdot jautājumu, vai tiesību sistēma, kuras mērķis ir riska pilnīga novēršana, ir efektīvāka par tādu tiesību sistēmu, kas ir orientēta uz riska starpniecības efektivitātes piemērota līmeņa nodrošināšanu.

4.1.3

Ir jāpatur prātā tas, ka pat efektīvā finanšu tirgū ar kādu ieguldījumu saistītais kopējais risks ideālā variantā būtu jāsadala divās daļās: “rentabilitātes risks” (“payoff risk”) un “informācijas risks”. Atbilstoši pirmajam no minētajiem kritērijiem novērtē ieguldījuma rentabilitātes faktisko risku. Atbilstoši otrajam kritērijam novērtē grūtības, kas saistītas ar rentabilitātes riska pareizu novērtēšanu (grūtības rodas galvenokārt tādēļ, ka konkrētajam ekonomikas jomas dalībniekam trūkst informācijas). Ir jāņem vērā, ka ekonomikas jomas dalībnieka aprēķinātā riska prēmija pamatojas uz abiem riska veidiem un ka saikne abu minēto veidu starpā izpaužas nevis kā vienkārša pieskaitīšana, bet gan kā korelācijas, kuru apjoms ir atšķirīgs.

4.1.4

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša, tomēr tikai attiecībā uz preču finansēšanu. Attiecībā uz pakalpojumu finansēšanu ir nepieciešama lielāka brīvība ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas jomā, piemēram, atceļot pašreizējos reklāmas ierobežojumus attiecībā uz tādiem finanšu pakalpojumiem, kas pilnībā neatbilst principam“kontrole piederības dalībvalstī” (“home-country-control”).

4.1.5

Šādas pieejas iemesls ir skaidrs, proti, nedrīkst pieļaut to, ka tie ekonomikas jomas dalībnieki, kuru mērķis ir reklāmas tīklu izveide nolūkā izmantot dažās ES valstīs pastāvošus labvēlīgākus noteikumus, izvairās no noteikumu izpildes. EESK uzskata, ka šādai loģikai tomēr ir fundamentāls trūkums — fakts, ka izvairīšanās ir iespējama, liecina par to, ka noteikumi nav efektīvi saskaņoti.

4.1.6

Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāveicina brīva aprite pakalpojumu finansēšanas jomā, lai panāktu tādu ES direktīvu, kas attiecas uz ieguldījumiem un pārvedamiem vērtspapīriem (tostarp — PVKIU III), standartizētu piemērošanu dalībvalstīs.

4.2.1

Tomēr tiesību aktu konverģence ir jāīsteno vienlaicīgi ar nozarē spēkā esošo fiskālo noteikumu koordinācijas pasākumiem. Tāpat kā visās pārējās finanšu jomās, Eiropas tirgū joprojām līdzās pastāv atšķirīgas valsts sistēmas, un dažās nozarēs tām ir pievienoti arī noteikumi, kas izriet no divpusējiem līgumiem pret nodokļu dubultuzlikšanu.

4.2.2

Šāds eklektisks nodokļu regulējums izraisa konkurences izkropļojumus, nodokļu dubulto uzlikšanu un tiesvedības uzsākšanas iespējas, kā arī krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ņemot vērā tirgus internacionalizāciju, valsts reglamentējošiem noteikumiem šajā ziņā ir jābūt efektīvākiem.

4.2.3

Dalībvalstu rīcībā ir spēcīgs veicināšanas un protekcionisma līdzeklis — aplikšana ar nodokli. Ievērojot to, ka no citām valstīm nākošu PVKIU pienākumus attiecībā uz nodokļu nomaksu ir iespējams interpretēt dažādi, var piemērot mazāk labvēlīgu nodokļu režīmu, tādējādi radot sava veida tirgus piekļuves šķērsli. Komiteja apzinās, ka nodokļu saskaņošana nav uzskatāma par īsā laika posmā sasniedzamu mērķi, daļēji tas ir saistīts ar prasību par to, ka minētajā jomā ir jāpanāk vienprātība. Tāpēc Komiteja ierosina pārdomāt jautājumu par tādu kopēju uz ieguldījumu produktiem attiecinātu nodokļu uzlikšanas un ievākšanas sistēmu, kas būtu ieviešama visā ES.

4.3.1

Šķiet, ka apliecība un vienkāršotais prospekts ir piemēroti pasākumi, lai pārvarētu kritiku attiecībā uz tirgus fragmentāciju un šķēršļiem, kas traucē pilnīgi brīvu kapitāla apriti un tirgus pabeigšanu, turklāt minētos pasākumus var uzskatīt par pietiekamas juridiskas noteiktības radīšanas aizsākumu; arī EESK uzskata, ka ir svarīgi novērst nenoteiktību, kas saistīta ar to fondu atzīšanu, kas savu darbību uzsākuši pārejas posmā no PVKIU I uz PVKIU III.

4.4.1

EESK apzinās, ka ES pastāv divas finanšu sistēmas — britu un kontinentālās Eiropas sistēma — un ka īsā laika periodā tās abas ir grūti apvienot. Tā kā EESK uzskata, ka, ieviešot juridiskus šķēršļus, lai nepieļautu iestāžu brīvu izvēli starp dažādām reglamentējošām sistēmām, pašreizējais nelīdzsvarotais stāvoklis tiktu saglabāts, EESK tomēr cer, ka ar jaunu noteikumu palīdzību būs iespējams atvieglot konverģences procesu, jo būs tikai viena reglamentējoša institūcija.

4.4.2

EESK ir pārliecināta, ka, divu dalībvalstu starpā sadalot atbildību par fonda pārvaldības uzņēmuma uzraudzību un atbildību par fondu, palielināsies uzraudzības iestāžu bažas un radīsies darbības efektivitāti mazinošs risks. Tādēļ Komitejas ieteikums ir tāds, ka pat tad, ja pārvaldības uzņēmums atrodas citā valstī, atbildība ieguldītāja priekšā ir jāsaglabā ieguldītāja mītnes zemē esošajam fondam.

4.5.1

Lai uzlabotu fondu tirgu darbību un ieguldītāju aizsardzības līmeni, nepietiek tikai ar finanšu instrumentu produktu regulējumu. Lai ieguldītāji, izdarot izvēli, būtu informēti, EESK iesaka pievērst pienācīgu uzmanību viņu vajadzībām izplatīšanas posmā, padarot to pārredzamāku.

4.5.2

Informējot ieguldītājus, nedrīkst nemaz neņemt vērā vidi, kurā viņi dzīvo, un viņu mītnes zemes tradīcijas. Sakarā ar to, ka Eiropas Savienība ir paplašinājusies un tajā ietilpst valstis, kas pirms 15 gadiem nepiedalījās tirgus ekonomikā, rodas jautājums, vai būtu vajadzīgas vienotas prasības attiecībā uz informāciju. EESK uzskata, ka minētais jautājums ir jāapsver, paturot prātā gan to, ka ir vajadzīgi pēc iespējas vienkāršāki un vienotāki reglamentējošie noteikumi, gan arī to, ka dažās dalībvalstīs ir atšķirīgas ekonomikas un finanšu tradīcijas.

4.6.1

EESK uzskata, ka fondus izplatošu uzņēmumu profesionālās ētikas normu precizēšana var nākt tikai par labu. Tomēr mēs nedrīkstam nepietiekami novērtēt ar riska pārvaldību un nodevu pārredzamību saistītās problēmas, kas rodas, ikdienā izpildot direktīvu, un kas ne vienmēr ir viegli novēršamas.

4.6.2

Piemēram, problemātisks ir uz kritērijiem orientētas grāmatvedības (“benchmark accounting”) tehniskais aspekts. Tā būtība var pilnībā mainīties atkarībā no tā, vai fonda pārvaldītāja mērķis ir kritērija pārsniegšana (“beat the benchmark”) vai atbilstība kritērijam (“meet the benchmark”); deleģēšanas process ir atšķirīgs — kaut arī tiek izmantoti vieni un tie paši tehniskie līdzekļi, ir nepieciešams pakļauties dažāda līmeņa riskam, tāpēc, lai pārsniegtu kritēriju, ir jāļauj pārvaldītājiem dažādot līdzekļu izvietojumu, tādējādi palielinot risku.

4.6.3

Šajā sakarā EESK iesaka ieviest tādus noteikumus, kuru mērķis ir labākas pārredzamības (nevis lielākas kvantitātes) nodrošināšana ieguldījumu portfeļa aprites procesā — pat ja bruto sniegums ir vienāds, intensīvāka aprite tomēr izraisa augstākas darījumu izmaksas un tās rezultātā samazinās neto veikums klienta labā. Tas ir ļoti sasāpējis jautājums, jo īpaši tajos gadījumos, kad darījuma izmaksas jāsedz pašiem pārvaldītājiem.

4.7.1

Finanšu instrumentu tirgu direktīva var nodrošināt svarīgu regulējuma pamatu, jo īpaši — saistībā ar centieniem sasniegt augstus pārredzamības standartus PVKIU izplatīšanas jomā.

4.7.2

Tomēr Finanšu instrumentu tirgu direktīvā nav iekļauti noteikumi par parādzīmju pārdošanas pārredzamību, minētais process var būt ļoti nepārredzams. Tāpēc EESK uzskata, ka Finanšu tirgu direktīvu nevar uzskatīt par PVKIU darbību regulējošo tiesisko pamatu pilnveidojošu instrumentu, kas novērš visus minētā tiesiskā pamata trūkumus.

4.8.1

Salīdzinājumā ar ASV fondiem, kuru vidējais apjoms 2004. gadā bija 628 miljoni ASV dolāru, Eiropas fondi ir samērā nelieli — to vidējais to apjoms tajā pašā gadā bija 195 miljoni ASV dolāru. Minētais apstāklis ietekmē gan iespējas panākt apjomradītus ietaupījumus, gan peļņu, gan fondu pārvaldošā uzņēmuma rentabilitāti.

4.8.2

Vispārzināms fakts ir tas, ka viens no ekonomikas globalizācijas procesa rezultātiem finanšu jomā ir riska absolūtā līmeņa pazemināšanās, kas savukārt ir saistīta ar sistemātiskā (pieaug) un specifiskā (samazinās) riska līmeņa precizēšanu. Kaut arī jāatzīst, ka pārrobežu apvienošanās rezultātā var palielināties apjomradīti ietaupījumi, apvienošanās iespēju vajadzētu ierobežot un apvienošanos veikt tikai tādos gadījumos, kad galarezultātā iegūstamie produkti var sekmēt izaugsmi, proti, apvienošanos atļaut visās fondu pārvaldības nozarēs, kurās produktivitāte ir svarīga par efektivitāti. Tajās nozarēs, kuru efektivitāte nav pietiekama, no aglomerācijas tomēr nav iespējams gūt nekādu labumu.

4.9.1

Ja grupē tādos fondos ietilpstošu aktīvu pārvaldīšanu, kuri ir ļoti līdzīgi, rodas uzskatāmi apjomradīti ietaupījumi, un grupēšana ir līdzeklis, ko pārvaldīšanas uzņēmumi jau izmanto, lai uzlabotu fondu pārvaldības efektivitāti. Tomēr, veicot pārrobežu grupēšanu, ieguldījumu fondi saskaras ar dažādām iepriekš aprakstītām ar nodokļiem saistītām un juridiskām problēmām. Tāpēc EESK uzskata, ka grupēšana nav alternatīvs līdzeklis, ar kā palīdzību iespējams atrisināt tādas juridiskas un institucionālas grūtības, kas kavē ieguldījumu fondu nozares konsolidāciju.

4.10.1

Kā liecina ASV pieredze, atbilde uz šo jautājumu ir “nē”. Ieguldījumu fondi Amerikas tirgū ir pastāvējuši pēdējos sešdesmit gadus — neraugoties uz pieejamo fondu skaita un apjoma ievērojamo pieaugumu, fondu un ieguldītāju segtās izmaksas kopumā ir gandrīz divkāršojušās (2). Tādēļ salīdzinājumā ar kritēriju ir ievērojami pasliktinājušies darbības rezultāti — laika posmā no 1945. līdz 1965. gadam kritērijam atbilstošie darbības rezultāti gadā vidēji bija par 1,7 % labāki, bet laika posmā no 1983. līdz 2003. gadam šī plaisa palielinājās un sasniedza 2,7 % gadā.

4.11.1

Iespēja izvēlēties depozitāriju, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā darbojas fonda pārvaldīšanas uzņēmums, palielinātu konkurenci depozitāriju starpā, un samazinātos fonda izmaksas.

4.11.2

Tomēr gadījumā, ja pārvaldes iestāžu starpā notiekošā sadarbība un to konverģence ir nepietiekama, var palielināties arī uzraudzības risks.

4.11.3

Kaut arī depozitāriju komisijas maksa ir ievērojama, tā ir mazāka par citām izmaksām, piemēram, izplatīšanas izmaksām. EESK iesaka rūpīgi apsvērt ar šādu likumdošanas iniciatīvu saistītās priekšrocības un risku.

4.12.1

Pasūtījumu izdarīšanas un fondu pārdošanas standartizācija, automatizācija un datorizācija ir nepieciešami priekšnoteikumi tam, lai izplatītāji spētu paplašināt savu produktu spektru un palielināt konkurenci.

4.12.2

Tomēr, lai panāktu standartizāciju, būtu jāveic ievērojamas izmaiņas noteikumos un standartos, kas regulē darbību un informācijas tehnoloģijas procedūras, kā rezultātā ievērojami pieaugtu uzņēmēju izmaksas. Jāatgādina, ka kontinentālajā Eiropā fondu pārvaldīšanas uzņēmumi un izplatītāji bieži ietilpst vienā un tajā pašā grupā. Šādā situācijā uzņēmējiem droši vien nav motivācijas segt izmaksas, kas saistītas ar konkurences palielināšanu izplatīšanas jomā. Tāpēc, iesaistoties valsts sektoram, minētais process varētu paātrināties.

4.13.1

Stingru rīcības kodeksu efektivitāte riska pārvaldības jomā vienmēr ir bijusi intensīvu diskusiju temats ekonomikas pasaulē, jo īpaši — ņemot vērā pretrunīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar Bretton Woods konferencē panākto vienošanos par valūtu maiņas kursiem. Tam par iemeslu ir ekonomikas riska būtības atkarība no laika — īsā laika posmā risku izraisa svārstības attiecībā pret kādu ierobežojumu, turpretim ilgstošā laika posmā risks rodas tad, ja kaut kas paliek nemainīgs, kamēr sistēma attīstās. Tāpēc, panākot nemainīgumu ar formālu ierobežojumu palīdzību, rastos pozitīvas sekas īsā laika posmā, tomēr rastos ievērojams risks ilgstošā laika periodā.

4.13.2

Ir jānorāda arī uz rezultātiem, kas gūti nesen veiktos pētījumos par tā saucamo “bihevioristisko finanšu” (“behavioural finance”) nozari — ekonomikas nozares dalībnieku rīcību un lēmumus ievērojami ietekmē tā riska līmenis, kuram viņi ir pakļauti. Ja riska līmenis palielinās, reakcija kļūst arvien aktīvāka un otrādi; tāpēc EESK vērtē negatīvi jebkādus tiesību aktus, kam raksturīga pārliecīga stingrība un kuru sekas ilgstošā laika posmā var būt pretrunīgas — šādi akti novērstu lielāku darbības risku un uzņēmēji reaģētu mazāk aktīvi, minēto aktu sekas vēl nav zināmas, tomēr tās noteikti būtu negatīvas. No otras puses, kapitāla “reāla zuduma” apzināšanās varētu būt visefektīvākais tā aizsargāšanas stimuls.

4.13.3

Minētā parādība izraisa tālākus tirgus traucējumus — rodas cerības, ka gadījumā, ja riska sekas ir pozitīvas, ieguldītājs gūs labumu, bet tad, ja sekas ir negatīvas, tās absorbēs tirgus.

4.14.1

EESK iesaka iejaukties, iespējams, ar formālu un stingru noteikumu palīdzību, tomēr tikai tādēļ, lai nepieļautu karteļu darbību; ja šāda iejaukšanās notiktu, tirgus kļūtu nobriedušāks un līdz ar to vairs negūtu vajadzīgi stingri ierobežojumi. Īpaši interesanta joma ir grāmatvedība — pārāk bieži ar grāmatvedību saistītu pienākumu termiņi absolūti neatbilst preču finansēšanas termiņiem (ir pārāk īsi), tādēļ grāmatvedībā gandrīz neatspoguļojas dažiem ieguldījumiem raksturīgā diversifikācija laika ziņā.

4.14.2

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, EESK iesaka apsvērt īpaša garantiju fonda izveidi; minētajā fondā varētu iemaksāt arī uzraudzības iestāžu uzliktās sodanaudas. Ir skaidrs, ka ar šāda fonda palīdzību nevajadzētu segt tirgus risku, kas saistīts ar PVKIU ieguldījumiem; minētajam fondam jāsniedz kompensācija tiem ieguldītājiem, kas cietuši zaudējumus tāpēc, ka starpnieki nav rīkojušies atbilstoši noteikumiem.

4.15.1

Ieguldījumu fondi konkurē ar tādiem finanšu produktiem kā mainīgas daļu kapitāla polises (“unit-linked policies”), ko ieguldītāji uzskata par ieguldījumu fondiem līdzīgu produktu, kaut gan šādu polišu tiesisks regulējums ir pilnīgi cits.

4.15.2

Tas var negatīvi ietekmēt ieguldītāja izvēli, kā rezultātā attiecīgo ieguldījumu izmaksu un riska līmenis var palielināties. EESK uzskata, ka minēto problēmu nav iespējams atrisināt, samazinot konkurenci vai samazinot ieguldījumu fondiem uzliktos ierobežojumus un no fondiem pieprasītās garantijas. Tā vietā Komiteja aicina veikt paaugstināt standartus, lai uz tādiem finanšu produktiem, ko ieguldītāji uzskata par tiešu alternatīvu ieguldījumu fondiem, tiktu attiecinātas normatīvās prasības, kas ir līdzīgas prasībām, ko izvirza minētajiem fondiem.

4.16.1

Ir nepieciešama iepriekšēja piezīme, lai izskaidrotu šī jautājuma būtību, kā arī iepriekšējā jautājumā izvirzīto problēmu. Ir vajadzīgs, lai Komisija skaidri definē, kas ir pārvedami vērtspapīri. Šāds izskaidrojums ir vajadzīgs tāpēc, lai izkliedētu šaubas par to, vai minētais jēdziens attiecas vai neattiecas uz instrumenta likviditāti. Šķiet, ka abi minētie principi tiek piemēroti pārmaiņus, mēģinot nodalīt pārvedamu vērtspapīru principu un parādīt, ka šādi vērtspapīri nav alternatīvs ieguldījums vai kaut kas analogs PVKIU. Komiteja uzskata, ka šim pārpratumam var būt nopietnas sekas, jo tā rezultātā var sajaukt divas ļoti atšķirīgas finanšu tirgus teorijas — efektivitātes principu un pilnīguma principu.

4.16.2

Finanšu tirgus ir efektīvs tad, ja tas var segt ar ieguldījumiem saistītās darījumu izmaksas; finanšu tirgus ir pilnīgs, ja tajā ir visi iespējamie ieguldījumi.

4.16.3

Pirmām kārtām ir jāvērtē privātā akciju kapitāla fondu un drošības fondu efektivitāte (spēja izvēlēties labākos ieguldījumus), nevis to produktivitāte (spēja attiecībā uz izmaksām panākt apjomradītus ietaupījumus). Tāpēc fonda apjoms ir mazāk svarīgs jautājums — ar efektivitāti (spēja ātri pārvietoties tirgū, neietekmējot fonda veikumu) saistītais risks un sistēmiskais risks (ņemot vērā LTCM fonda glābšanu 1998. gadā) liecina, ka nav ieteicams stimulēt fondu apjoma pārliecīgu palielināšanu.

4.17.1

Minētajiem ieguldījumiem ir raksturīgs ne vien rentabilitātes risks, bet arī ievērojams informācijas risks. Ir pareizi regulēt šo risku — pirmām kārtām tāpēc, lai ierobežotu risku, ka var notikt krāpšana, tomēr informācijas riska pārmērīga novēršana būtu kļūda. Patiesībā tad, ja šie fondi kļūtu pilnībā pārredzami, rastos risks, ka vairs nebūs vajadzīgas pārvaldītāja iemaņas, kuru rezultātā faktiski rodas ar tirgu tikai pastarpināti saistītā peļņa.

4.17.2

Komiteja uzskata, ka būtu nevis jāveic utopisks mēģinājums izskaidrot sarežģītu procesu, bet gan jāinformē “vidējais” ieguldītājs par to, ka alternatīvu ieguldījumu gadījumā ir vajadzīgas dziļas profesionālās zināšanas, kā arī par to, ka tad, ja šādu zināšanu nav, ir jālūdz speciālista padoms.

4.18.1

Ieviešot informētiem ieguldītājiem paredzētu kopēju režīmu privāto līdzekļu izvietošanai, būtu iespējams ievērojami stimulēt privātā akciju kapitāla fondu attīstību Eiropas Savienībā.

4.18.2

Informētiem ieguldītājiem pēc definīcijas ir jāpiemīt tādām tehniskajām iemaņām un līdzekļu pārvaldīšanas spējai, kas ir vajadzīga, uzņemoties lielu risku, kāds raksturīgs, piemēram, ieguldījumiem privātā akciju kapitāla fondos. Tāpēc ir jāpieņem, ka viņi spēj novērtēt pārvaldītāju spējas un uzticamību. Turklāt, ņemot vērā to, ka privātā akciju kapitāla fondi nodrošina faktisku riska diversifikāciju, nav vajadzīgi papildu pasākumi, jo tie varētu izraisīt pārvaldīšanas uzņēmumu darbības pārmērīgu regulēšanu.

4.19.1

Ir vairāki piemēri, kas liecina par pašreizējās pieejas trūkumiem. Kā piemēru var minēt biržā tirgotus fondus (“ETF”, “Exchange Traded Funds”), kuros apvienotas fonda (ievērojama diversifikācija) un akcijas (vienmēr ir iespējams pārdot tirgū) pozitīvās iezīmes. Direktīva atvieglo šī instrumenta lietošanu, atļaujot šādiem fondiem — ņemot vērā to, ka tiem ir PVKIU statuss — izmantot apliecības. No otras puses, direktīva ierobežo šādu fondu iespējas būt cita PVKIU īpašumā, jo tādā gadījumā minētie fondi tiktu uzskatīti par akciju.

4.19.2

Cita starpā ņemot vērā alternatīvo ieguldījumu principu un to, ka ir svarīgi nekoncentrēt uzmanību tikai uz preču finansēšanu, bet pievērsties arī pakalpojumu finansēšanai, Komiteja uzskata, ka vajadzētu virzīties uz tādu regulējumu, kas pamatots uz principiem. Komiteja arī uzskata, ka ir pakāpeniski jāpārskata reglamentējošie noteikumi un ka ir jāmēģina panākt pareizs līdzsvars starp atbilstošu konsultāciju laiku un noteikumu pārskatīšanas procesa ātru pabeigšanu.

5.1

Kā jau norādīts iepriekš, Eiropas PVKIU sistēma joprojām ir sadrumstalota, un salīdzinājumā ar ASV uzņēmumiem Eiropas uzņēmumi ir samērā nelieli, turklāt ir acīmredzams, ka pārrobežu sadarbība un plūsmas joprojām ir gausas. Šo faktoru dēļ nav iespējams panākt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus un no tiem izrietošu izmaksu samazinājumu.

5.2

Turklāt, pārmērīgi rūpējoties par to aktīvu definīciju, kurus var iegādāties PVKIU, un fondiem uzliekot par pienākumu investēt līdzekļus galvenokārt likvīdos finanšu instrumentos — šādas rūpes ir paustas arī Zaļajā grāmatā (3) — varētu tikt traucēta dalība neregulētajos tirgos.

5.3

Tāpēc ir ieteicams apsvērt privātā akciju kapitāla operāciju iespēju. Tas atbilstu mērķim, kas saistīts ar MVU kapitāla piekļuvi riska kapitāla operācijām un līdz ar to — privātajam akciju kapitālam.

5.4

Eiropas saimnieciskajai sistēmai ir ļoti raksturīgi mazie un vidējie uzņēmumi, un tiem bieži pietrūkst kapitāla tāpēc, ka tie galvenokārt vēršas pie bankām.

5.5

Nepietiekama kapitalizācija bieži vērojama apvienojumā ar pārmērīgām parādsaistībām, jo īpaši — īstermiņa parādiem, kā arī ar lielu skaitu tādu komerciālu parādu un kredītu, kas radušies vienā un tajā pašā nozarē strādājošu uzņēmumu lielās savstarpējās atkarības dēļ. Minētās problēmas rodas arī tāda īpašumtiesību veida dēļ, kas ir tipiski raksturīgs ģimenes kapitālismam; šādu īpašumtiesību gadījumā uzņēmēja līdzekļi un uzņēmuma kapitāls bieži ir apvienoti.

5.6

Šo uzņēmējdarbībā vērojamo problēmu dēļ, kā arī tāpēc, ka ir jāsasniedz vispārīgāki mērķi attiecībā uz “produktīvu sistēmu” Eiropas mērogā, ir svarīgi, lai tiktu atrasti MVU finansiālo problēmu risinājumi. Minētie mērķi ir trīs, un to kopsavilkums ir šāds:

5.7

Komiteja cer, ka pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, Eiropas Savienības likumdevēja iestāde pievērsīs vairāk uzmanības svarīgajai privātā akciju kapitāla jomai, bet riska kapitāls ir joma, kas Eiropā joprojām ir nepietiekami attīstīta.

5.8

Turklāt Komiteja uzskata, ka saistībā ar pašreizējo diskusiju par ieguldījumu fondus reglamentējošajiem noteikumiem ir arī jāatrod iespēja pievērst vairāk uzmanības tādu sociāli adekvātu ieguldījumu attīstībai, kuru peļņas dēļ netiek upurēta sociālā attīstība un vides aizsardzība. 2003. gadā ētiskie fondi veidoja aptuveni 0,37 % no Eiropas PVKIU pārvaldīto aktīvu apjoma. Salīdzinājums ar ASV tirgu, kur tajā pašā laika posmā 11,3 % no visiem PVKIU pārvaldītajiem aktīviem piederēja ētiskiem fondiem, liecina, ka sociāli adekvātu finanšu izaugsmes potenciāls Eiropā joprojām ir ļoti liels.

5.9

Lai sekmētu sociāli adekvātu finanšu ātrāku attīstību, dalībvalstis varētu apsvērt ar nodokļiem saistītus stimulus, tostarp to, vai vajadzīgs samazināt to nodokļu līmeni, ar kuriem apliekama no minētajiem ieguldījumiem gūtā peļņa; tādējādi tiktu sekots dažās dalībvalstīs jau īstenotai praksei, ar ko saskaņā brīvprātīgas iemaksas sociāli noderīgām organizācijām netiek apliktas ar nodokļiem. Turklāt nodokļu atvieglojumi būtu jāpiemēro arī tādai fondu peļņai, kas ir atkārtoti ieguldīta sociāli noderīgās organizācijās.

5.10

Ņemot vērā minētā priekšlikuma inovatīvo raksturu, Komiteja cer, ka šo priekšlikumu izpētīs sīkāk un ka tiks izpētīts tehniski ekonomiskais pamatojums, ņemot vērā pašreizējo paraugpraksi.

5.11

Galvenās īsā un garā laika posmā risināmās problēmas ir šādas:

5.12

Pareiza informācija par risku un tam pakļautajiem produktiem, kā arī pārvaldītāja uzticamība jautājumos, kas saistīti ar darījumu skaitu un risinājumiem — tie visi ir faktori, kuru rezultātā tirgū var rasties uzticība, godīgums un pareizas uzvedības noteikumi, un minētajiem faktoriem ir pat lielāka nozīme, nekā nepieciešamajiem noteikumiem. Tie ir faktori, kam ir izšķirīga nozīme tirgus efektivitātes un resursu sadalījuma efektivitātes nodrošināšanā.

5.13

Nodokļu noteikumu saskaņošana, apvienošanās sekmēšana, iespēja kopīgi pārvaldīt fondus (grupēšana), konkurences veicināšana produktu un pakalpojumu pārvaldīšanas un izplatīšanas jomā, atceļot noteikumu par to, ka fonda pārvaldītājam un depozitārijam ir jābūt no vienas un tās pašas dalībvalsts, tādu augstu “darījuma izmaksu” novēršana, kuras izraisa parakstīšanās un atlīdzināšanas procedūru sadrumstalotība — tās ir metodes, ar kuru palīdzību būs iespējams panākt lielāku tirgus produktivitāti un efektivitāti.