27.4.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/2

---

Paziņojums par to, kā piemērot Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu attiecībā uz tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzulu

(2005/C 101/02)

1.   IEVADS — PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS

Ar jaunu 10.a pantu Padomes Regulai (EK) Nr. 138/2003 (1) kā iestarpinājums Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 (2) ES tiesību aktos ir iekļauti noteikumi par tekstilizstrādājumu īpašo drošības klauzulu (še turpmāk “TSSC”), kuri ietverti Protokolā par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO). Jaunais 10.a pants ir gandrīz precīza tās oriģinālvalodas redakcija, kurā izstrādāts Protokols par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO), tam pievienojot būtisko ES tās iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras noteikšanu, saskaņā ar kuru tiek pieņemti lēmumi atbilstoši tā dēvētajai “komitejas procedūrai” (sk. turpmāko paskaidrojumu)

Pēc tiesību akta pieņemšanas, ir radusies virkne jautājumu par tā interpretāciju, kā arī paustas bažas par nepieciešamību procedūrās ieviest pēc iespējas lielāku pārredzamību un paredzamību attiecībā uz Komisijas politiku procedūras īstenošanā. Ievērojot šīs bažas, Komisija 2004. gada 13. oktobra ziņojumā par “Tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada” (3) norāda, ka būs pieejamas “pamatnostādnes, kurās norādītās procedūras un kritērijus Komisija ir nolēmusi ievērot atbilstībā ar attiecīgajām Regulām, kuras pieņēmusi Padome, par drošības garantiju izmantošanu līgumos, īpaši par specifisko tekstilrūpniecības līguma drošības garantijas punktu, kas iekauts Ķīnas Iestāšanās protokolā PTO”. Šajā paziņojumā ietvertas norādes (še turpmāk — “pamatnostādnes”) par to, kā Komisija paredzējusi piemērot TSSC. Tādējādi tās mērķis ir informēt ieinteresētās puses par:

a)	tiem kritērijiem TSSC piemērošanai, kurus Komisija uzskata par piemērojamiem;

b)	procedūrām, kuras Komisija plāno piemērot, lai kārtotu un pārbaudītu pieprasījumus par TSSC piemērošanu, nodrošinot iespēju visām ieinteresētajām pusēm iesaistīties procesā.

Pamatnostādnes sniedz paskaidrojumu arī par“agrīnās brīdināšanas sistēmu”, ko Komisija plāno izmantot kā palīglīdzekli lēmuma pieņemšanā par to, vai uzsākt izmeklēšanu un intensīvi apspriesties ar Ķīnu, ja tiks sasniegti konkrēti “trauksmes līmeņi”. Tas neskars TSSC faktisko piemērošanu, kas būs atkarīga no šeit norādītajiem nosacījumiem.

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas ieinteresēto pušu informācijai un neveido juridisku instrumentu. Tās atspoguļo Komisijas apņemšanos turpmāk ievērot konkrētas TSSC piemērošanas procedūras un kritērijus, un tādēļ šīs pamatnostādnes nedrīkst izmantot saistībā ar tiesisko paļāvību attiecībā ar atsevišķiem lēmumiem, kurus Komisija pieņems par TSSC saskaņā ar attiecīgajām regulām, un kuri attieksies uz katru atsevišķa gadījuma izmeklēšanu, lai nodrošinātu to, ka atbilstoši TSSC visas darbības ir veiktas pilnīgi pamatoti. Tā kā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem Komisijai ir plašas pilnvaras attiecībā uz TSSC piemērošanu, šīs pamatnostādnes paskaidro ieinteresētajām pusēm, kā Komisija plāno īstenot šīs pilnvaras.

2.   ĪPAŠĀS TEKSTILIZSTRĀDĀJUMU DROŠĪBAS KLAUZULAS APRAKSTS

Darba grupas ziņojums par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) (4) pievienots Protokolam par Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) (5), un tā 242.a punktā ir ieviests noteikums, kas līdz 2008. gada beigām ļauj Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļiem īstenot aizsardzības pasākumus saistībā ar, vis-à-vis, tekstilizstrādājumu un apģērba (T un A) izstrādājumu importu no Ķīnas (6). Šim noteikumam (pievienots 1. pielikumā) ir šādi pamatelementi:

a)	uzsākšanas nosacījumi — klauzulu var piemērot “ja Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklis uzskata, ka tādu Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu (…) imports tirgus traucējumu dēļ draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”;

b)

iecerētie aizsardzības pasākumi — klauzulu izmanto pēc tā locekļa apspriešanās pieprasījuma, kas pielietojis klauzulu. Ir divi pasākumi — a) pēc apspriešanās pieprasījuma Ķīna piekrīt ierobežot savus sūtījumus uz attiecīgo valsti atbilstošo izstrādājumu kategorijā saistībā ar pieprasījumu par daudzumiem, kas eksportēti pirmo 12 mēnešu laikā pēdējos 14 mēnešos, kuri ir pirms mēneša, kurā pieprasītas apspriedes, ja tas palielinājies par 7,5 % (6 % vilnas izstrādājumiem); b) ja nav abpusēji saskaņota risinājuma, attiecīgais Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) loceklis šādiem daudzumiem var ieviest kvantitatīvus ierobežojumus. Šādi pasākumi var būt spēkā tikai vienu gadu. Tomēr jautājums, vai tos var pagarināt, ir pakļauts interpretācijai, tā kā teksts norāda “neviena darbība saskaņā ar šo punktu nav spēkā ilgāk kā vienu gadu bez atkārtotas piemērošanas…”, tādejādi atstājot iespēju jaunai klauzulas piemērošanai attiecībā uz tiem pašiem izstrādājumiem pēc gada termiņa beigām.

Jānorāda uz to, ka TSSC ir ārkārtējs pārejas noteikums bez skaidras saistības ar citiem aizsardzības noteikumiem vai procedūrām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). To unikalitātē ir ietverta pieeja, kura iestrādāta šajās pamatnostādnēs un kuru nevar attiecināt uz citiem aizsardzības instrumentiem, kā arī tā pamatojas uz faktu, ka ir paredzēta, lai nodrošinātu papildu līdzekļus, sekmējot pāreju uz bezkvotu režīmu, kas stāsies spēkā pēc 2004. gada 31. decembra Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu (NTA) beigu datuma, un ņemot vērā Ķīnas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), septiņus gadus pēc NTA sarunu beigām. Tas arī ir samērā nenoteikti formulēts noteikums, kuru var piemērot ar relatīvi plašām izvēles tiesībām un mazām iespējām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

Tā piemērošanas standarti izrādās ir zemāki par tiem, kas ir spēkā citos PTO aizsardzības noteikumos. Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka saskaņā ar TSSC pieejamie pasākumi ir vairāk ierobežoti darbības jomās (tikai kvantitatīvais ierobežojums) un darbības laikā (maksimāli viens gads) nekā tie, kas iespējami atbilstoši citiem aizsardzības instrumentiem.

3.   TSSC TRANSPONĒŠANA ES TIESĪBU AKTOS

TSSC tika īstenota Kopienas tiesību aktos ar Padomes 2003. gada 21. janvāra Regulu (EK) Nr. 138/2003, kas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93 ieviesa jauno 10.a pantu, kas būtībā ir līdzīgs noteikumiem, kas ietverti Protokolā (sk. 2. pielikumu) un piešķīra Komisijai pilnvaras piemērot mehānismu. Tādējādi Komisijai, apspriežoties ar Tekstilpreču komiteju un rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma, ir pilnvaras pieņemt lēmumus par apspriežu pieprasījumu (kas saistīts ar Ķīnas pašierobežojumu piemērošanu) un par ierobežojumu piemērošanu. Saistībā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem šis noteikums regulē TSSC piemērošanu Kopienā.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a pantu, kura tiesību normas ir norādītas 2. pielikumā (7), pirms Komisija pieprasa oficiālas apspriešanās ar Ķīnu vai ievieš ierobežojumus, tā iesniedz pasākumu projektu Tekstilpreču komitejai, un pieņem to, ja komiteja ar kvalificētu balsu vairākumu nobalso par to. Gadījumā, ja nav kvalificēta balsu vairākuma, Komisija bez kavēšanās iesniedz Padomei priekšlikumu, saskaņā ar kuru Padome var noraidīt, izdarīt grozījumus vai atcelt Komisijas kvalificētā balsu vairākuma priekšlikumu. Taču, ja Padomei nav šī lēmuma par nostāju, kas mēneša laikā pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisija pieņem ierosinātos pasākumus. Gadījumā, ja Padome iebilst pret pasākumu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisijai tas ir jāpārskata, un pēc tam var iesniegt priekšlikumu, kurā izdarīti grozījumi, iesniegt priekšlikumus atkārtoti, vai arī iesniegt priekšlikumu par tiesību aktu; ja pēc mēneša Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijai jāpieņem tiesību akts.

Šis paziņojums sniedz paskaidrojumus par kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiks pieņemti lēmumi, kas norādīti 4. punktā, kā arī procedūru attiecībā uz sūdzību rūpīgu pārbaudi un lēmumu pieņemšanu, kas norādīta 5. punktā. Šajā paziņojumā ir aprakstīta “agrīnā brīdinājuma sistēma”, kas ir paredzēta kā līdzeklis tirgus traucējuma riska samazināšanai un aizsardzības pasākumu piemērošanai (6. punkts). Visbeidzot, turpmāk norādīti daži importa līmeņi, kuriem Komisija principā neparedz piemērot drošības klauzulu (7. punkts).

4.   DEFINĪCIJAS UN KRITĒRIJI TSSC PIEMĒROŠANAI

TSSC var piemērot ja “tādu Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu imports Kopienā, kas minēti NTA, tirgus traucējumu dēļ draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”. Ir jānosaka definīcijas vairākiem turpmāk minētajiem pamatelementiem. Šīs definīcijas nav jāuzskata par saistošām vai autoritatīvām. Ieinteresēto pušu vajadzībām tajās izklāstīta vienīgi Komisijas izpratne par šiem elementiem.

a)   Traucējumu iemesli

Traucējumu iemeslam — traucēta tirdzniecības attīstība saistībā ar tirgus traucējumu — ir jābūt “Ķīnas izcelsmes tekstilizstrādājumu un apģērbu importam, kas minēti NTA”. Izstrādājumu izcelsme, kā noteikts saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem, ir jāņem vērā, neatkarīgi no tā, vai tos ieved tieši no Ķīnas vai izmantojot starpteritorijas. Attiecīgajiem izstrādājumiem jābūt iekļautiem Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumā par tekstilizstrādājumiem un apģērbu (NTA).

b)   “Draudi aizkavēt tekstilizstrādājumu un apģērbu saskaņotu tirdzniecības attīstību”

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) iestāšanās sarunās ar Ķīnu par TSSC bija vienošanās kā par papildu aizsardzības mehānismu, kas pieejams jo īpaši pēc NTA liberalizācijas, lai ņemtu vērā ļoti svarīgo Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas un eksporta potenciālu. Tostarp tās mērķis bija nodrošināt pēc iespējas vienmērīgu pāreju uz bezkvotu tirdzniecības vidi, kurai no 2005. gada jābūt dominējošai šai nozarē. Šī iemesla dēļ TSSC ir noteikts kā slieksnis Ķīnas izcelsmes importa attīstībai, kas “(…) draud aizkavēt saskaņotu minēto produktu tirdzniecības attīstību”.

Šāda koncepcija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) tiesību aktos vai tiesību praksē nav noteikta un nav arī konstatēta ES tiesību aktos. Lai novērtētu vai tekstilizstrādājumu un apģērbu “saskaņota tirdzniecības attīstība” ir apdraudēta, kā galveno rādītāju Komisija ņems vērā importa straujo pieaugumu vai uzplūdus absolūtā vai relatīvā izteiksmē. Mazas procentuālas izmaiņas nevar tik uzskatītas par pietiekamām, lai piemērotu TSSC. Pieaugumam jābūt straujam un augšupejošam, lai to varētu uzskatīt par būtisku tirdzniecības modeļu pārveidošanu attiecīgajiem izstrādājumiem vai izstrādājumu grupām. Tas var attiekties gan uz importētajiem daudzumiem, gan uz importēto izstrādājumu vērtību vai uz abiem lielumiem. Piemēram, dažu desmitu procenta punktu pieaugums izstrādājumiem, saistībā ar kuriem Ķīna jau ir dominējošais piegādātājs — vai par vairāk procenta punktiem gadījumos, kad kvotas Ķīnai ir bijušas zemas relatīvā izteiksmē — 2005. gada dažos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 2004. gadā var uzskatīt par strauju importa pieaugumu.

Saistībā ar šo A un B tabulas 6. punktā norādīto pieaugumu var principā uzskatīt par “draudiem aizkavēt tekstilizstrādājumu un apģērbu saskaņotu tirdzniecības attīstību”. Tieši pretēji, Komisija principā uzskatīs, ka saistībā ar dažiem importa pieauguma līmeņiem, kas norādīti 7. punktā, nav šādas “saskaņotas tirdzniecības attīstības”, jo zināmo importa pieaugumu var uzskatīt par parastām kvotu atcelšanas sekām.

Tādam straujam importa pieaugumam nav jābūt absolūtā izteiksmē, bet tas var būt arī relatīvā izteiksmē. Tomēr gadījumā, ja pieaugums ir tikai salīdzinošs, lietas izskatīšana ir acīmredzami paredzama mazāk un grūtāk pamatojama, izņemot gadījumus, kad imports veikts saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem (piemēram, gadījumā, ja ir ievērojams cenu kritums vai būtisks eksporta samazinājums uz ES, piemēram, no Eiropas un Vidusjūras reģiona vai ĀKK partnervalstīm), tā pat kā attiecībā uz “draudiem aizkavēt saskaņotas tirdzniecības attīstību”. Jo īpaši gadījumos, kad importa pieaugums no Ķīnas ir relatīvā vai absolūtā izteiksmē, ko nevar uzskatīt par importa uzplūdiem, attiecīgais faktors, kas jāņem vērā, ir importa cenu attīstība , ko parasti jānovērtē kā vidējo importa cenu par vienību, kuru var noteikt, pamatojoties uz statistiku par importu. Būtisks kritums vidējās importa cenās par vienību (tostarp, ja tiek pārdots par zemāku cenu salīdzinājumā ar citu piegādātāju) apvienojumā ar šādu importa pieaugumu, visdrīzāk var beigties ar tirgus traucējumu un rada draudus “saskaņotai tirdzniecības attīstībai”.

c)   Tirgus traucējums

Ievērojot citas definīcijas un praksi Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un EK aizsardzības pasākumos (8), tirgus traucējumu var uzskatīt par esošu, kad vien strauji pieaug izstrādājumu vai kādas izstrādājumu kategorijas imports, absolūtā vai relatīvā izteiksmē vai pēc nosacījumiem, kuri var izraisīt būtisku zaudējumu vai Kopienas nozarei draud būtisks zaudējums. Faktori, kas jāņem vērā, nosakot to, vai tirgus traucējums ir, inter alia, attiecībā uz importa daudzumiem, importa ES ietekme uz šo izstrādājumu cenām, un šāda importa ietekme uz ES nozari, kas šos izstrādājumus ražo.

Saskaņā ar starptautisku vienošanos par definīciju attiecībā uz “tirgus traucējumu”, nav nepieciešams, lai faktiskie zaudējumi ir būtiski, jo tādā gadījumā būtu par vēlu ieviest jebkādu pasākumu, kam būtu ietekme, un tādēļ šāda zaudējuma drauds ir pietiekams. Tomēr zaudējumu draudiem jābūt atbilstošiem, tie nevar būt hipotētiski — tiem jābūt nenovēršamiem un jāizriet no esošās importa attīstības. Saistībā ar minēto pieprasījums par zaudējumu draudu esamību jāizskata, ja absolūtā vai relatīvā izteiksmē ir straujš faktiskais pieaugums. Tikai varbūtība, ka tāds pieaugums var notikt — piemēram, pēc importa kvotu atcelšanas — nav pietiekams. Šāds straujš importa pieaugums ir jānovērtē jo īpaši salīdzinājumā ar importu attiecīgajā laika posmā (kas nav īsāks kā 2 vai 3 mēneši) ar līdzīgu laika posmu iepriekšējos gados.

Jāņem vērā cits svarīgs elements, proti, importa cenu attīstība, jo jebkurš nozīmīgs tādu cenu kritums vai izstrādājumu pārdošana par zemākām cenām, salīdzinot, piemēram, ar kādu citu lielu piegādātāju, var būt par iemeslu tirgus traucējumam.

Jāpārbauda arī, vai importa apjomiem un to cenām ir vai būs tieša nelabvēlīga ietekme uz ES nozari. Ietekme uz iepriekšējām nozarēm (t.i., vērpšana, aušana un adīšana vai zvejniecības nozares) arī var būt atbilstoša, un tā ir jāņem vērā nozares zaudējumu vai zaudējumu draudu novērtējumā. Tiks izmantoti visi pieejamie attiecīgie dati, lai novērtētu faktisko vai paredzēto ietekmi uz ES nozari, kā, piemēram, ražošanas attīstība, tirgus daļa, pārdošana, nodarbinātība, rentabilitāte un piegādes ietekme.

Lai tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē aprēķinātu izstrādājumu daudzumu kategorijās un starp tām, kā arī saiknes un pārklāšanās, kas iespējams ir to starpā, tiek uzskatīts, ka elastības uzturēšanai ir pieņemams tas, lai katrā atsevišķā gadījumā noteiktu izstrādājumus vai attiecīgo izstrādājumu grupas.

d)   Citi attiecīgie faktori

Faktors, kas ir jāņem vērā, ir ietekme, kādu importa uzplūdi no Ķīnas var atstāt uz citiem piegādātājiem un, jo īpaši uz neaizsargātām un no tekstilizstrādājumiem atkarīgajām valstīm (mazu jaunattīstības valstu ekonomikas, vismazāk attīstītas valstis un ĀKK valstis, jo īpaši Dienvideiropas un Austrumeiropas Vidusjūras valstis, jo tās pārstāv daļu no dabiskās konkurences zonas ES tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē un ir svarīgs galamērķis gan eksportam, gan ES nozaru ieguldījumiem). Nopietna pārvietošanās no tradicionālajiem piegādātājiem ES tirgū var būt par iemeslu tam, ka tirdzniecība ir traucēta un tam ir nopietnas nelabvēlīgas sekas, kuras atbilst atlīdzībai, lai gan aizsardzības darbības var veikt tikai tad, ja ir ievēroti kritēriji par “draudiem aizkavēt saskaņotas tirdzniecības attīstību” un “tirgus traucējumu”, kā izskaidrots iepriekš minētajos b) un c) apakšpunktos.

Tieša noteikšana, ka TSSC piemērošanai ir atbilstoši apstākļi, faktiski ļauj Komisijai pieprasīt oficiālas apspriešanās ar Ķīnu saskaņā ar 10.a panta a) punktu. Tomēr Komisija var lemt citādi gadījumā, ja TSSC piemērošanai būtu svarīga un materiālā ziņā negatīva ietekme uz Kopienas vispārējām interesēm (piemēram, uz citām nozarēm — nozare, kas ir iepriekšējā tirgus posmā, vai nozare, kas ir nākamajā tirgus posmā — uz ES nozari, kam ir ieguldījumi Ķīnā, uz patērētājiem vai tirdzniecību), kas nozarē acīmredzami atsver pozitīvās darbības sekas.

5.   PROCEDŪRAS UN GRAFIKS AIZSARDZĪBAS PROCESIEM

Komisija uzsver pārredzamības un lietderības nozīmi, manipulējot ar tirdzniecības instrumentiem tā, ka, dalībvalstij vai citai ieinteresētajai pusei pieprasot aizsardzības darbību ieviešanu, jau ir procedūras, saskaņā ar kurām rīkojoties, var panākt visu ieinteresēto pušu uzklausīšanu. Lēmumus pieņem saprātīgos laika posmos, tie ir atbilstoši motivēti un izziņoti ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai kopumā. Šāda pārredzamība nodrošina lielāku tirdzniecības un uzņēmējdarbības paredzamību un skaidrību, kā arī to, ka lēmumu pieņemšanā ir ņemta vērā informācija par visiem attiecīgajiem faktoriem un tie tiek pieņemti pēc visu atbilstošo argumentu noklausīšanās. Īpašas steidzamības gadījumos Komisija var lemt par paātrinātām procedūrām, iekļaujot izpildes termiņu saīsināšanu vai paātrinātas apspriešanās norises, vai veic nepieciešamas darbības, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

Lai sasniegtu šos mērķus, turpmāk Komisija attiecībā uz TSSC īstenošanas procedūrām ir paredzējusi šādus pasākumus. Tas jāuzskata kā paskaidrojums ieinteresēto pušu interesēs par to, kā Komisija plāno īstenot pilnvaras. Šie pasākumi nav saistoši vai autoratīvi.

a)   Procedūras uzsākšana — uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu

Pirms drošības klauzulas ierosināšanas pēc oficiālas apspriešanās pieprasījuma Ķīnai, būtu lietderīgi, ka Komisija uzsāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus un pieprasītu neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu, lai pārbaudītu veidus, kā izvairīties no tirgus traucējumiem. Tas ir izdarāms, pamatojoties uz divām hipotēzēm:

—	pēc dalībvalsts pieprasījuma,

—	pēc pašas Komisijas iniciatīvas divos gadījumos — kad “agrīnās brīdināšanas sistēmas” piemērošanā, kas aprakstīta 6. punktā, ir sasniegti konkrēti “trauksmes līmeņi” vai pēc nozares pieprasījuma, iesniedzot, prima facie, pierādījumus par aizsardzības nepieciešamību.

Tās pašas procedūras tiks piemērotas starpposma izmeklēšanām vai tām izmeklēšanām, kas uzsāktas pēc pieprasījuma.

i)   Uzsākšana pēc dalībvalsts pieprasījuma

Gadījumā, ja pieprasījumā ir pietiekami, prima facie, pierādījumi par to, ka 4. punktā izklāstītie TSSC piemērošanas nosacījumi tiek ievēroti, Komisijas dienesti uzsāks izmeklēšanu un pieprasīs neoficiālas apspriešanās ar Ķīnas iestādēm.

Prima facie, pierādījumi tiek apliecināti, ja pieprasījums ietver datus un elementus, kas pietiekami norāda uz tirgus traucējumu iespējamību, vai nu ES līmenī vai atbilstošā ģeogrāfiski zemākā līmenī un šo pamatnostādņu 4. punktā noteikto “nesaskaņoto tirdzniecības attīstību”. Ja importa līmenis ir zemāks par rādītājiem, kas norādīti šā dokumenta 7. punktā, faktiski šāds pieprasījums ir noraidāms.

Pieprasījums var attiekties uz vienu vai vairākām izstrādājumu kategorijām vai atsevišķiem izstrādājumiem šajās kategorijās.

Parasti 15 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Komisija nolemj, vai uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās vai pieprasījumu noraidīt. Jebkurš pieprasījuma noraidījums ir par iemeslu tā nepieņemamībai.

Principā Komisija nepieņem pieprasījumu par pārbaudi, kas būtībā ir iepriekš noraidīto pieprasījumu atkārtota iesniegšana, ja vien tajā nav iekļauts jauns elements, kas apliecina tā iesniegšanu.

ii)   Uzsākšana pēc Komisijas iniciatīvas

Komisija plāno uzsākt procedūras, pamatojoties uz divām hipotēzēm:

—	ja, pamatojoties uz savākto informāciju saskaņā ar importa uzraudzības sistēmu, kā sīki noteikts šo pamatnostādņu 6. punktā, ir pārsniegti “trauksmes līmeņi”;

—	pusēm, kas ir tieši ietekmē tirgus traucējumi, uzrādot pietiekami pamatotu pieprasījumu.

Otrajā hipotēzē, lai pieprasījums tiktu pieņemts, tam jābūt no struktūras vai uzņēmumu grupas, kuri ir ES teritorijā un ir pietiekami pārstāvēti attiecīgajā nozarē vai izstrādājuma grupā (tas nebūtu gadījumā, ja piemēram, divām vai vairāk vienādu izstrādājumu ražotāju asociācijām būtu atšķirīgi viedokļi).

Attiecībā uz pieprasījumiem par aizsardzības darbībām, kas saņemti no nozares, Komisija plāno piemērot i) punktā aprakstītās procedūras un kritērijus.

b)   Paziņojumu publicēšana un atsauksmju iesniegšanas termiņi

Izmeklēšanas uzsākšanas gadījumā, Komisija nekavējoties publicē paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“OV”) un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes pirmajā lapā (9).

Ziņojumā OV un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes lapā ietver kopsavilkumu par aizsardzības izmeklēšanas pamatojumu, tostarp atbilstošus aizsardzības pieprasījuma pamatelementus, kurus var iesniegt, un aicina visas ieinteresētās puses 21 kalendārās dienas laikā iesniegt savu atzinumu un atbilstošu faktu informāciju. Tajā ir arī sīkāk norādītas procedūras un grafiki, kas jāievēro visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās procesā.

c)   Izmeklēšana un neoficiālas apspriešanās

Komisija veic izmeklēšanu, lai konstatētu faktus 60 dienu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Izņēmuma gadījumos tikai vienreiz šo laika posmu var pagarināt par desmit darba dienām. Komisija savāks visu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu, tostarp informāciju, kas nepieciešama, pārbaudot ieinteresēto pušu iebildumus, lai nolemtu, vai pieprasīt oficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

Komisija atzinumus atklāj ieinteresētajām pusēm, aicinot tās sniegt papildu atsauksmes, kā arī organizējot uzklausīšanu, ja to pieprasa ieinteresētās puses. Šim nolūkam Komisija nosaka atbilstošus ierobežojumus. Vienlaicīgi ar izmeklēšanas uzsākšanu Komisija pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Vienlaicīgi 60 dienu laikā tiek veikta izmeklēšana un neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

d)   Lēmums par oficiālas apspriešanās ar Ķīnu pieprasīšanu

Pamatojoties uz izmeklēšanas beigās pieejamo informāciju, Komisija pieņem lēmumus un iesniedz Tekstilpreču komitejai rezultātus un secinājumus par izmeklēšanu un neoficiālu apspriešanos ar Ķīnu.

Gadījumā, ja Komisija pieņem pozitīvu lēmumu par TSSC piemērošanu, tā nekavējoties sasauc Tekstilpreču komitejas sanāksmi, lai saskaņā ar TSSC a) punktu uzklausītu tās viedokli par oficiālas apspriešanās pieprasījumu ar Ķīnu. Komisija sniedz komitejai sīki izstrādātu pārskatu attiecībā uz pieprasījuma iemesliem un pamatojumiem, papildus sniedzot “pašreizējos datus, kas atspoguļo tirgus traucējumu draudus vai to esamību, kā arī Ķīnas izcelsmes ražojumu lomu šajā situācijā” (10). Procedūras turpmākie pasākumi norādīti Padomes Regulas (EEK) No 3030/93 17. pantā (11).

Pēc apspriedēm ar Tekstilpreču komiteju un attiecīgi pēc procedūras pabeigšanas, kā to paredz Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pants, Komisija nekavējoties pieprasa oficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Tās nodomu un iemeslus lēmumam par apspriešanās pieprasījumu publicē paziņojumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV) un Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes pirmajā lapā (12) un dara zināmu pusei, kas iesniegusi pieprasījumu.

Ja gadījumā Komisija konstatē, ka TSSC piemērošanas nosacījumi nav ievēroti, tā attiecīgi informē prasītāju, paziņojot par lēmuma iemesliem, kuri arī tos publicē ES OV.

e)   Lēmumi un procedūras steidzamos ārkārtas gadījumos

Apstākļos, kad kavēšanās var būt par iemeslu grūti novēršamam kaitējumam, pirms iepriekšējas noteikšanas par to, ka imports rada draudus aizkavēt tirdzniecības saskaņotu attīstību, Komisija bez izmeklēšanas vai pirms izmeklēšana ir pabeigta pieprasa tiešas oficiālas apspriešanās ar Ķīnu. Šādu rīcību varētu veikt jo īpaši gadījumā, ja importa uzplūdi ir tādos būtiskos apmēros, ka acīmredzami tirdzniecības saskaņotas attīstība ir apdraudēta, un šāds imports radīs būtisku materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ja darbības netiks veiktas. Šāds pieprasījums tiek veikts pirms apspriedēm ar Tekstilpreču komiteju saskaņā ar procedūrām, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā.

f)   Laika posmi attiecībā uz oficiālo apspriešanos ar Ķīnu

Saskaņā ar TSSC, saņemot pieprasījumu par apspriedēm, Ķīna pati ievieš eksporta ierobežojumus. Citā gadījumā Komisija nekavējoties 15 kalendāro dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas nosūta Tekstilpreču komitejai nepieciešamos priekšlikumus par to, kā uzlabot stāvokli. Parasti ar to pietiek, lai nodrošinātu to importa ierobežojumu ieviešanu, kas aprēķināti atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10a.1. panta a) punktam.

Apspriedes ilgst 90 dienas pēc apspriešanās pieprasījuma saņemšanas datuma.

g)   Aizsardzības pasākumu ieviešana

Ja ar Ķīnu nav rasts savstarpēji pieņemams risinājums 90 dienu laikā, kā iepriekš minēts f) punktā, un konstatē, ka 4. punktā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, Komisija var uzlikt kvantitatīvus ierobežojumus konkrētajiem izstrādājumiem. Saistībā ar minēto Komisija nekavējoties sasauc Tekstilpreču komitejas sanāksmi, lai uzzinātu tās viedokli attiecībā uz priekšlikumiem par to, kā uzlikt kvantitatīvus ierobežojumus attiecīgajām kategorijām, par kurām notiek apspriešanās. Šāds ierobežojums attiecināms arī uz Ķīnas izcelsmes izstrādājumu importu, kas eksportēti pēc paziņojuma publicēšanas par oficiālajām apspriedēm un nosūtīti, pārsniedzot daudzumus, ko Ķīna noteikusi saskaņā ar Protokola par pievienošanos 242. punktu. Turpmākie procedūras pasākumi ir minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantā (13) .

Šāds kvantitatīvs ierobežojums tiks noteikts attiecīgās kategorijas izstrādājumu daudzumiem, kas ievesti ES pirmo 12 mēnešu laikā pēdējos 14 mēnešos pirms apspriešanās pieprasīšanas mēneša un kas pieauguši par 7,5 % (vai 6 % vilnas izstrādājumu kategorijā). Šādi ierobežojumi ir spēkā līdz apspriežu pieprasīšanas gada 31. decembrim, vai, ja apspriešanās pieprasījuma gadā ir atlikuši trīs vai mazāk mēneši, 12 mēnešus pēc apspriešanās pieprasījuma. Saskaņā ar šo noteikumu apspriešanās ar Ķīnu jāturpina noteiktajā kvantitatīvo ierobežojumu laikā.

Šāds lēmums saskaņā ar attiecīgajām (Komisijas vai Padomes) procedūrām tiks publicēts ES OV.

Pēc attiecīgajam ražojumam piemērotā drošības pasākuma termiņa beigām šajā punktā aprakstītās procedūras piemēros, lai ieviestu jaunus drošības pasākumus tiem pašiem ražojumiem.

6.   AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA. IZMEKLĒŠANAS STARPPOSMA UZSĀKŠANA UN NEOFICIĀLU APSPRIEŽU PIEPRASĪŠANA

Pieredze norāda uz to, ka jo īpaši saistībā ar 2002. gadā liberalizēto izstrādājumu kategoriju importa attīstību no Ķīnas, būtu lietderīgi paredzēt dažus norādījumus saistībā ar pasākumiem, ko Komisija veiks, lai sasniegtu augstāko iespējamo tirdzniecības paredzamības līmeni un sekmētu importa attīstību no Ķīnas tādā veidā, kas palīdzētu izvairīties no tirgus traucējumiem, tādējādi nodrošinot maksimālu darbības jomu, lai rastu pieņemamus risinājumus un lai aizsardzības darbību ieviešana būtu ārkārtas līdzeklis.

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija ieviesīs agrīnās brīdināšanas sistēmu, saskaņā ar kuru, ja Ķīnas importa tendences norāda uz to, ka ir “nesaskaņota importa attīstība” vai tā ir nenovēršama un, pirms pielietot drošības klauzulu, tā pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu un uzsāk izmeklēšanu par to, vai šāds imports var izraisīt tirgus traucējumu. Tikai gadījumos, kad, neskatoties uz šādām apspriedēm, tendences tirdzniecībā turpinās tādā veidā, ka aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumi ir ievēroti, izmantojot Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 procedūras, Komisija oficiāli pielietos drošības klauzulu un tādēļ pieprasīs oficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

Jebkurā gadījumā tas, vai saskaņā ar TSSC ir jāpiemēro aizsardzības darbības, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi pēc TSSC piemērošanas nosacījumu apliecinājuma pārbaudes — izņemot ārkārtas steidzamības gadījumos — seko izmeklēšana saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas iepriekš.

Pamatojoties uz importa pārraudzību, ko veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 noteikumiem, Komisija regulāri pārbauda, vai proporcionāli laikam daži orientējošie faktiskā importa no Ķīnas robežlielumi (14) gada laikā vai arī īsākā laika posmā (principā ne mazāk kā 3 mēneši) tiek pārsniegti. Šādos gadījumos Komisija nodibina sakarus ar Ķīnas iestādēm, lai pārbaudītu importa attīstību, tā ietekmi un iespējamību, ka tendences var turpināties. Šādi orientējoši robežlielumi, kuri 2004. gadā paredz ļoti nozīmīgu kvotu pieaugumu Ķīnai, ir noteikti katrai kategorijai atsevišķi, ņemot vērā:

a)	apjomus, līdz kādiem 2005. gada 1. janvārī atceltās kvotas ir izmantotas, tāpat ņemot vērā citu valstu relatīvo stāvokli attiecībā uz 2004. gada kvotām;

b)	kopējo ES importa daļu, ko uzrāda imports no Ķīnas, kā rādītāju vai pieauguma apjomu;

c)	importa proporcijas līmeni un tā attīstību;

d)	ES ražošanas līmeņus un to attīstību;

e)	citus rādītājus, kas attiecas uz tirgus stāvokli konkrētajā izstrādājumu grupā, piemēram, patēriņa tendences un cenas.

Turpmāk minētās tabulas norāda importa pieaugumu no Ķīnas, kas sasniegšanas gadījumā principā liek Komisijai uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu.

A TABULA.

Formula, kā noteikt apspriežu līmeņus
Ražojumi, kuru imports no Ķīnas veido % no kopējā ES importa 2004. gadā apjoma izteiksmē	2005 Palielinājums virs 2004. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2006 Palielinājums virs 2005. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2007 Palielinājums virs 2006. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2008 Palielinājums virs 2007. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa
7,5 % vai mazāk	100 %	50 %	50 %	50 %
> 7,5 % līdz 20 %	50 %	50 %	50 %	50 %
> 20 % līdz 35 %	30 %	30 %	30 %	30 %
Vairāk kā 35 %	10 %	10 %	10 %	10 %

B TABULA.

Apspriežu līmeņi, kas izriet no A tabulā norādītās formulas piemērošanas

NB: Tabula izstrādāta attiecībā uz katru kategoriju atsevišķi pēc formulas piemērošanas

Ražojuma kategorija	Vienība	Emports no Ķīnas 2004.gadā uz ES-25 dalībvalstīm (tūkstošos vienību)	Ķīnas kvota 2004.gadā ES-25 dalībvalstīs (tūkstošos vienību)	2005.gada īmenis	2006.gada īmenis	2007.gada īmenis	2008.gada īmenis
1 — kokvilnas dzija	tonnas	3 263	4 770	9 540	11 925	14 310	16 695
2 — kokvilnas audumi	tonnas	34 465	30 556	51 698	68 930	86 163	103 395
3 — sintētiskie audumi	tonnas	10 938	8 088	21 876	27 345	32 814	38 283
4 — T-krekli	gab.	191 473	126 808	382 946	478 683	574 419	670 156
5 — džemperi	gab.	64 324	39 422	128 648	160 810	192 972	225 134
6 — vīriešu bikses	gab.	75 688	40 913	151 376	189 220	227 064	264 908
7 — blūzes	gab.	26 035	17 093	52 070	65 088	78 105	91 123
8 — vīriešu krekli	gab.	40 837	27 723	61 256	81 674	102 093	122 511
9 — frotē dvieļi	tonnas	13 538	6 962	20 307	27 076	33 845	40 614
12 — garās un īsās zeķes	pāri	131 443	132 029	264 058	330 073	396 087	462 102
13 — vīriešu apakšbikses	gab.	681 114	586 244	749 225	817 337	885 448	953 560
14 — vīriešu mēteļi	gab.	24 326	17 887	26 759	29 191	31 624	34 056
15 — sieviešu mēteli	gab.	35 570	20 131	46 241	56 912	67 583	78 254
16 — vīriešu uzvalki	gab.	17 407	17 181	19 148	20 888	22 629	24 370
17 — jakas un bleizeri	gab.	6 063	13 061	14 367	15 804	17 241	18 677
20 — gultas veļa	tonnas	7 894	5 681	15 788	19 735	23 682	27 629
22 — sintētisko šķiedru pavedieni	tonnas	9 364	19 351	38 702	48 378	58 053	67 729
26 — kleitas	gab.	8 682	6 645	17 364	21 705	26 046	30 387
28 — bikses (citi veidi)	gab.	102 204	92 909	132 865	163 526	194 188	224 849
29 — sieviešu kostīmi	gab.	22 541	15 687	24 796	27 050	29 304	31 558
31 — krūšturi	gab.	128 272	96 488	166 754	205 235	243 717	282 198
39 — gaidauti un virtuves dvieļi	tonnas	7 342	5 681	11 013	14 684	18 355	22 026
78 — citi apģērba gabali	tonnas	31 395	36 651	40 316	43 981	47 646	51 311
83 — mēteļi	tonnas	12 039	10 883	15 651	19 262	22 874	26 486
97 — tīkli	tonnas	3 124	2 861	4 062	4 999	5 936	6 873
163 — medicīnas marle	tonnas	8 657	8 481	9 523	10 388	11 254	12 120
ex20 — zīda gultas veļa	tonnas	100	59	200	250	300	350
115 — linšķiedras vai rāmijas dzija	tonnas	2 727	1 413	3 545	4 363	5 181	6 000
117 — linšķiedras audumi	tonnas	1 510	684	2 264	3 019	3 774	4 529
118 — linu gultas veļa un galdauti	tonnas	2 409	1 513	2 650	2 891	3 132	3 373
122 — linu masini un kulītes	tonnas	360	220	468	576	684	792
136A — austi zīda audumi	tonnas	446	462	693	924	1 155	1 386
156 — zīda blūzes, džemperi	tonnas	7 291	3 986	8 020	8 749	9 478	10 207
157 — adīti apģērbi	tonnas	17 941	13 738	19 735	21 529	23 323	25 117
159 — zīda blūzes	tonnas	3 236	4 352	4 787	5 222	5 658	6 093

Šādiem aprēķiniem paredzēto līmeņu pieaugumi ir tik svarīgi, ka principā, tos pārsniedzot, var uzskatīt, ka pastāv augsta varbūtība, ka “importa attīstība ir nesaskaņota”. Gadījumā, ja tie tiktu sasniegti katru gadu vai proporcionāli laikam ne mazāk kā 3 mēnešu laikā (15), Komisija uzsāktu izmeklēšanu, lai pārliecinātos par faktoriem, kas varētu būt secinājuma pamatā par to, vai šāds imports kavē vai nekavē “saskaņotu importa attīstību” un vai ir ievērots otrais TSSC piemērošanas nosacījums, t.i., tirgus traucējums vismaz attiecībā uz zaudējuma draudiem vietējā ražošanas nozarē. Šos robežlielumus vienīgi izmantos izmeklēšanā un neoficiālās apspriedēs, bet tie nebūs piemērotas, lai noteiktu, vai TSSC piemērošana ir vai nav attaisnota.

Apspriežu līmeņus 2006., 2007. un 2008. gadam var pielāgot pēc turpmākas pārbaudes un citiem faktoriem, kuri attiecīgi var atklāties turpmāk.

Apspriešanās līmeņa aprēķināšanas formulu piemēro konkrētiem izstrādājumiem, kas noteikti zem kopējā produkta kategorijas līmeņa. Tādā gadījumā, ja imports no Ķīnas pārsniedz gada vai proporcionāli laikam (principā ne mazāk kā 3 mēnešu) laikā sasniegto līmeni, Komisija pēc pašas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai ieinteresētās puses pieprasījuma, pieprasa neoficiālas apspriešanās ar Ķīnu un veic izmeklēšanu.

Šādi līmeņi tādēļ ir uzskatāmi par norādi, kuri sasniegšanas gadījumā, neizraisa automātisku TSSC piemērošanu.

7.   LĪMEŅI, ZEM KURIEM FAKTISKI TSSC DARBĪBAS NAV IZSKATĀMAS

Komisija arī uzskata ka, gadījumā, ja daži līmeņi nav pārsniegti, principā nevajadzētu piemērot TSSC. Konkrēti gadījumos, kad Ķīnas importa pieaugums ir mērens, ņemot vērā tā stāvokli attiecībā uz ES tirgu. Tādā gadījumā, Komisija uzskata, ka šāds pieaugums pēc importa kvotu atcelšanas ir parasts un tādēļ principā, t.i., ja nav pierādīts pretējais, neuzskata to par “nesaskaņotu tirdzniecības attīstību”. Šie līmeņi, kas jau nodrošina zināmas Ķīnas izcelsmes eksporta paplašināšanās robežas uz ES, ir norādīti turpmākajā tabulā.

C TABULA.

Formula, kā noteikt minimālos līmeņus, zem kuriem TSSC nepiemēro
Ražojumi, kuru imports no Ķīnas veido % no kopējā ES importa 2004. gadā apjoma izteiksmē	2005 Palielinājums virs 2004. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2006 Palielinājums virs 2005 gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2007 Palielinājums virs 2006. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa	2008 Palielinājums virs 2007. gada līmeņa, kas izteikts procentos no 2004. gada importa
7,5 % vai mazāk	25 %	25 %	25 %	25 %
> 7,5 % līdz 20 %	20 %	20 %	20 %	20 %
> 20 % līdz 35 %	15 %	15 %	15 %	15 %
Vairāk kā 35 %	10 %	10 %	10 %	10 %

D TABULA.

Līmeņi, zem kuriem principā TSSC nav piemērojama.

Ražojuma kategorija	Vienība	Emports no Ķīnas 2004.gadā uz ES-25 dalībvalstīm (tūkstošos vienību)	Ķīnas kvota 2004.gadā ES-25 dalībvalstīs (tūkstošos vienību)	2005.gada īmenis	2006.gada īmenis	2007.gada īmenis	2008.gada īmenis
1 — kokvilnas dzija	tonnas	3 263	4 770	5 963	7 155	8 348	9 540
2 — kokvilnas audumi	tonnas	34 465	30 556	41 358	48 251	55 144	62 037
3 — sintētiskie audumi	tonnas	10 938	8 088	13 673	16 407	19 142	21 876
4 — T-krekli	gab.	191 473	126 808	239 341	287 210	335 078	382 946
5 — džemperi	gab.	64 324	39 422	80 405	96 486	112 567	128 648
6 — vīriešu bikses	gab.	75 688	40 913	94 610	113 532	132 454	151 376
7 — blūzes	gab.	26 035	17 093	32 544	39 053	45 561	52 070
8 — vīriešu krekli	gab.	40 837	27 723	49 004	57 172	65 339	73 507
9 — frotē dvieļi	tonnas	13 538	6 962	16 246	18 953	21 661	24 368
12 — garās un īsās zeķes	pāri	131 443	132 029	165 036	198 044	231 051	264 058
13 — vīriešu apakšbikses	gab.	681 114	586 244	749 225	817 337	885 448	953 560
14 — vīriešu mēteļi	gab.	24 326	17 887	26 759	29 191	31 624	34 056
15 — sieviešu mēteli	gab.	35 570	20 131	40 906	46 241	51 577	56 912
16 — vīriešu uzvalki	gab.	17 407	17 181	19 148	20 888	22 629	24 370
17 —jakas un bleizeri	gab.	6 063	13 061	14 367	16 326	18 285	20 245
20 — gultas veļa	tonnas	7 894	5 681	9 868	11 841	13 815	15 788
22 — sintētisko šķiedru pavedieni	tonnas	9 364	19 351	24 189	29 027	33 864	38 702
26 — kleitas	gab.	8 682	6 645	10 853	13 023	15 194	17 364
28 — bikses (citi veidi)	gab.	102 204	92 909	117 535	132 865	148 196	163 526
29 — sieviešu kostīmi	gab.	22 541	15 687	24 796	27 050	29 304	31 558
31 — krūšturi	gab.	128 272	96 488	147 513	166 754	185 994	205 235
39 — gaidauti un virtuves dvieļi	tonnas	7 342	5 681	8 810	10 279	11 747	13 216
78 — citi apģērba gabali	tonnas	31 395	36 651	40 316	43 981	47 646	51 311
83 — mēteļi	tonnas	12 039	10 883	13 845	15 651	17 457	19 262
97 — tīkli	tonnas	3 124	2 861	3 593	4 062	4 530	4 999
163 — medicīnas marle	tonnas	8 657	8 481	9 523	10 388	11 254	12 120
ex20 — zīda gultas veļa	tonnas	100	59	125	150	175	200
115 — linšķiedras vai rāmijas dzija	tonnas	2 727	1 413	3 136	3 545	3 954	4 363
117 — linšķiedras audumi	tonnas	1 510	684	1 812	2 113	2 415	2 717
118 — linu gultas veļa un galdauti	tonnas	2 409	1 513	2 650	2 891	3 132	3 373
122 — linu masini un kulītes	tonnas	360	220	414	468	522	576
136A — austi zīda audumi	tonnas	360	220	414	468	522	576
156 — zīda blūzes, džemperi	tonnas	7 291	3 986	8 020	8 749	9 478	10 207
157 — adīti apģērbi	tonnas	17 941	13 738	19 735	21 529	23 323	25 117
159 — zīda blūzes	tonnas	3 236	4 352	4 787	5 222	5 658	6 093

---

(1)  OV L 23, 28.1.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp.

(3)  “Tekstilpreču un apģērbu nozare pēc 2005. gada – Augsta līmeņa grupas ieteikumi tekstilpreču un apģērbu nozares jomā”, KOM(2004)668 galīgais, no 13.10.2004.

(4)  2001. gada 10. novembra dokuments WT/MIN(01)3.

(5)  2001. gada 23. novembra dokuments WT/L/432.

(6)  Šis punkts uzskatāms par daļu no Ķīnas pievienošanās (PTO) protokola, kas savukārt ir neatņemama PTO Nolīguma sastāvdaļa, sk. Pievienošanās protokola 2. punktu.

(7)  Skatīt 17. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 3030/93, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2001. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 391/2001.

(8)  Skatīt PTO Nolīguma par aizsardzību 2.1. pantu attiecībā uz aizsardzības pasākumu piemērošanas nosacījumiem un Ķīnas pievienošanās PTO protokola 16.4. punktu (pārejas produkta īpašais aizsardzības mehānisms vai TPSSM, Padomes Regulas (EK) Nr. 427/2003 2.1. pants par pārejas produkta – īpašo aizsardzības mehānismu importam no Ķīnas un Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94 16.1. punkts par kopīgajiem noteikumiem attiecībā uz importu).

(9)  Adrese: http://europa.eu.int/comm/trade/index_en.htm.

(10)  Skatīt Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 10.a panta 1.a punkta pirmo daļu un Darba grupas ziņojuma par Ķīnas pievienošanos (PTO) 242.a pantu.

(11)  Skatīt 2. pielikumu.

(12)  Adrese: http://europa.eu.int/comm/trade/index_en.htm.

(13)  Skatīt 2. pielikumu.

(14)  Dati par faktisko importu, kas iegūti saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 III pielikuma 27. pantu. Ja tomēr šādi dati nav laikus pieejami no Komisijas neatkarīgu iemeslu dēļ, tā nolemj sākt procedūru, uzsākt izmeklēšanu un pieprasīt neoficiālas apspriedes ar Ķīnu, ja pieejamie dati par importa licencēm (sk. Padomes Regulas (EEK) Nr. 3030/93 III pielikuma 25 .pantu) norāda, ka imports no Ķīnas visdrīzāk pārsniegs šo “apspriežu līmeni”.

(15)  “Apspriešanās” vai “trauksmes” līmeņa aprēķins, pamatojoties uz proporcionālo laiku, ir jāveic tā, lai pēc iespējas tiktu ņemti vērā sezonālie aspekti. Ir ieteicams piemērot aprēķinu formulu par attiecīgo periodu gadā, salīdzinot to ar importu līdzīgā laika posmā 2004. gadā.

---

---

---