Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52005SC0014

Ieteikums Padomes Atzinums saskaņā ar 9. panta trešo daļu Komisijas 1997. gada 7. jūlija Regulā(EK) Nr. 1466/1997 par Zviedrijas atjaunināto konverģences programmu 2004–2007 gadam

/* SEC/2005/0014 galīgā redakcija */

52005SC0014

Ieteikums Padomes Atzinums saskaņā ar 9. panta trešo daļu Komisijas 1997. gada 7. jūlija Regulā(EK) Nr. 1466/1997 par Zviedrijas atjaunināto konverģences programmu 2004–2007 gadam /* SEC/2005/0014 galīgā redakcija */


Briselē, 11.1.2005

SEC(2005) 14 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar 9. panta trešo daļu Komisijas 1997. gada 7. jūlija Regulā(EK) Nr. 1466/1997 par Zviedrijas atjaunināto konverģences programmu 2004–2007 gadam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] paredz, ka neiesaistītajām dalībvalstīm, tas ir, tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas vienoto valūtu, ir jāiesniedz Padomei un Komisijai līdz 1999. gada 1. martam konverģences programmas. Saskaņā ar šīs regulas 9. pantu Padomei, balstoties uz metodiku, ko sagatavojusi Komisija un komiteja (Ekonomikas un finanšu komiteja), kas izveidota saskaņā ar Līguma 114. pantu, ir jāizvērtē katra konverģences programma. Balstoties uz Komisijas sniegtajām rekomendācijām un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju, Padome, pēc programmas izskatīšanas, sniedza atzinumu. Saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm jāiesniedz konverģences programmu ikgadējie precizējumi, kurus, ievērojot tās pašas procedūras, Padome var pārbaudīt.

Pirmo konverģences programmu par laika posmu no 1998. gada - 2001. gadam Zviedrija iesniedza 1998. gada 23. decembrī un Padome to izvērtēja 1999. gada 8. februārī. To atjaunina katru gadu. Pēdējos ikgadējos konverģences programmas precizējumus Zviedrija iesniedza 2004. gada 18. novembrī. Komisijas dienesti veica šo precizējumu tehnisko izvērtējumu, ņemot vērā Komisijas dienestu 2004. gada rudens ekonomikas prognozes un ievērojot rīcības kodeksu[2], kopīgi pieņemto metodoloģiju ražošanas potenciālai novērtēšanai un cikliski koriģētās bilances, ieteikumus, vispārīgās pamatnostādnes ekonomikas politikā laika posmam no 2003. gada līdz 2005. gadam un principus, kas izklāstīti 2002. gada 27. novembra Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par koordinācijas stiprināšanu budžeta politikas jomā[3], ko apstiprinājusi Padome. Šis novērtējums ir šāds:

- Zviedrija 18. novembrī nosūtīja Komisijai sesto, atjaunināto konverģences programmu par laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Šī programma balstās uz Parlamenta 2004. gada 16. decembrī pieņemto likumu par valsts budžetu. Programma daļēji atbilst „rīcības kodeksa par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu”[4] datu prasībām, lai gan daži dati īsti neatbilst EKS95 standartiem.

- Programmas precizējumi paredz, ka 2004. gadā IKP pieaugs par 3,5%, 2005. gadā par 3,0%, 2006. gadā par 2,5% un 2007. gadā par 2,3%. Neraugoties uz straujo izaugsmi 2004. gadā, nodarbinātības pieaugums bija negatīvs, bet paredzams, ka turpmākajos gados tas celsies. Pēc pašreizējās informācijas šo jauninājumu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs šķiet īstenojams un visumā atbilst Komisijas dienestu novērtējumam, ieskaitot 2004. gada rudens prognozi. Turklāt turpmāko gadu pieauguma prognozes ir piesardzīgas un zem paredzētā potenciālā pieauguma līmeņa.

- kopš 2003. gada sākuma inflācija Zviedrijā pakāpeniski ir kritusies, daļēji tādēļ, ka pamata pārskata periodā enerģijas cenas nepieauga, un pašlaik tā neapšaubāmi ir zem 2% - Riksbank noteiktā mērķa līmeņa. Krona pret euro 2003. un 2004. gadā bija relatīvi stabila, un pēdējā laikā tās vērtība ir pieaugusi, tādējādi atspoguļojot Zviedrijas stabilo makroekonomisko vidi un Zviedrijas stabilās attīstības perspektīvas, lielos tekošo kontu atlikumus un tirgus prognozes tam, ka 2005. gadā relatīvi celsies galvenās likmes. Pēdējā gada laikā Zviedrijas obligāciju peļņas likmes ir attīstījušās līdzīgi tendencēm nozīmīgākajos obligāciju tirgos. Ilgtermiņa valsts obligāciju pozitīvā procentu likmju starpība Zviedrijā un euro zonā pēdējos gados svārstījās ap 50 bāzes punktiem, bet kritās 2004. gadā.

- Budžeta plānā izvirzīts mērķis visa cikla laikā panākt valsts budžeta pārpalikumu, vidēji 2% no IKP, attiecībā uz vairāku gadu periodu noteikti nomināli limiti centrālās valdības izdevumiem un pašvaldībām uzdots līdzsvarot savu budžetu. Ikgadējie precizējumi paredz plānoto valsts budžeta pārpalikumu 2004. gadā 0,7%, 2005. gadā 0,6% , 2006. gadā 0,9% un 2007., pēdējā programmas gadā, 0,9% apmērā. Gan ieņēmumu, gan izdevumu rādītāji programmas laikā pakāpeniski samazinās. Pēc kopējās metodikas vērtējuma par paredzamo ietekmi uz ciklu cikliski koriģēta budžeta bilance visā perioda laikā ir ar pārpalikumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem ikgadējiem precizējumiem, 2005. un 2006. gada budžeta mērķi ir zemāki, lai gan pieauguma prognozes pašlaik ir ievērojami augstākas. Tas daļēji ir izskaidrojams ar to, ka atbilstoši jaunākai informācijai par produkciju, ieņēmumi no nodokļiem ir paredzēti zemāki. Ar Pavasara likumu un ar 2005. gada budžetu ieviestie nodokļu samazinājumi arī ietekmēja 2005. un 2006. gada prognozes pavājināšanos. Laikā, kad pensiju sistēma un pašvaldību apakšnozares uzrāda stabilus pārpalikumus, centrālās valdības budžeta deficīts 2005. un 2006. gadā pieaug, tādējādi būtiski pasliktinot visu šo gadu budžeta situāciju kopumā. 2007. gadā ir paredzēti mazāki valsts izdevumi.

- Šķiet, ka šīs programmas budžeta prognozes riski ir pamatā līdzsvaroti. No vienas puses, budžeta prognozes liekas ticamas un Zviedrija ir uzrādījusi labus rezultātus noteikto izdevumu griestu nepārsniegšanā. Bez tam finansiālā situācija pašvaldību līmenī šķiet uzlabojusies. No otras puses, nodokļu ieņēmumi pēdējos gados ir diezgan nepastāvīgi. Turklāt, budžeta starpība, salīdzinot ar centrālās valdības izdevumu griestiem, ir ļoti maza ne tikai 2004. gadam, bet saskaņā ar 2005. gada budžetu, arī 2005. un 2006. gadam. Bez tam 2006. gadā paredzētās vēlēšanas var ietekmēt šī gada budžetu. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka programmas budžeta nostāja ir pietiekama, lai saglabātu budžeta stāvokli vidējā termiņā „tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu”, kā to prasa Stabilitātes un izaugsmes pakts visam programmas perioda laikam. Tā arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai nepārkāptu noteikto deficīta slieksni- 3% no IKP- normālu makroekonomisko svārstību gadījumos. Tomēr programmas periodā cikliski koriģētas budžeta pozīcijas un vidējie pārpalikumi saglabājas zem iekšzemes nospraustā pārpalikuma mērķa - 2% no IKP.

- Paredzams, ka parāda kopapjoma attiecība, kas kopš 2000. gada ir zem 60% no IKP, turpinās kristies, 2007. gadā sasniedzot 49% no IKP. Parādus galvenokārt izsniedz centrālās valdības sektoram, kas pārvalda budžeta deficītu, tai pat laikā pārpalikumi pensiju sistēmā galvenokārt tiek ieguldīti aktīvos, kas nav valdības aktīvi, tādējādi palēninot parāda kopapjoma attiecības samazināšanos. Paredzams, ka parāda koeficents, no kura atskaitīti finanšu aktīvi, uzlabosies no -2% no IKP 2004. gadā līdz zem -4% 2007. gadā. Šis prognozes šķiet īstenojamas.

- Šī programma pārskata valdības plašāko strukturālo reformu programmu, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta darba tirgus darbības uzlabošanai, nodarbinātības līmeņa celšanai, darba dienu zaudējumu samazināšanai, kas rodas slimības atvaļinājumu dēļ. Ir veikts plašs pasākumu klāsts, tomēr rezultāti līdz šim nav bijuši viennozīmīgi. Lai pabeigtu nodokļu reformu, ir sperts vēl viens solis tālākai nodokļu uzlikšanas darbiniekiem atvieglošanai attiecībā uz nodokļu nomaiņu uz ekoloģiskiem nodokļiem, lai gan to daļēji kompensē pašvaldību nodokļu likmju paaugstināšana 2003. un 2004. gadā. Jomas, kas uzskatāmas par prioritārām stabilu valsts finanšu ietvaros ir nodokļu reformas pabeigšana un centieni sasniegt politikas galvenos mērķus nodarbinātības līmeņa celšanā, sociālā pabalsta saņēmēju skaita samazināšana un slimības atvaļinājuma dienu skaita samazināšana.

- Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību, ko galvenokārt nosaka ar sabiedrības novecošanos saistītās budžeta izmaksas, Zviedrija ir relatīvi labvēlīgākā situācijā. Lai panāktu pilnīgu ilgtspējību, ir jāpārvar starpība apmēram 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā balstās uz paredzēto demogrāfiskās slodzes koeficienta paaugstināšanu un pašreizējām izdevumu tendencēm saistībā ar veselības aprūpi, darbaspēka iesaistīšanos un nodarbinātību. Bez turpmākām reformām, kas mainīs šīs tendences, mērķis saglabāt budžeta pārpalikumu 2% apmērā no IKP turpmākajos 10 gados ir saskaņā ar valdības budžeta mērķi un kļūs par noteicošo faktoru stabilitātei ilgākā laika posmā.

Galveno makroekonomisko un budžeta prognožu salīdzinājums

2004 | 2005 | 2006 | 2007 |

Reālais IKP (izmaiņas %) | KP Nov 2004 | 3,5 | 3,0 | 2,5 | 2,3 |

KOM | 3,7 | 3,1 | 2,9 | nav |

KP Nov 2003 | 2,0 | 2,6 | 2,5 | nav |

(%) | KP Nov 20042 | 1,3 | 1,5 | nav | nav |

KOM | 1,1 | 1,5 | 1,9 | nav |

KP Nov 20032 | 1,7 | nav | nav | nav |

Valsts bilance (% no IKP) | KP Nov 2004 | 0,7 | 0,6 | 0,4 | 0,9 |

KOM | 0,6 | 0,6 | 0,8 | nav |

KP Nov 20033 | 0,6 | 1,4 | 1,9 | nav |

Primārā bilance (% no IKP) | KP Nov 20041 | 2,8 | 2,8 | 2,7 | 3,3 |

KOM | 2,7 | 2,8 | 3,0 | nav |

KP Nov 2003 | 0,9 | 1,7 | 2,1 | nav |

Cikliski koriģētā bilance (% no IKP) | KP Nov 20044 | 0,8 | 0,5 | 0,5 | 1,2 |

KOM | 0,7 | 0,4 | 0,6 | nav |

KP Nov 20034 | 1,3 | 1,8 | 2,0 | nav |

Valdības bruto parāds (% no IKP) | KP Nov 2004 | 51,7 | 50,5 | 50,0 | 49,0 |

KOM | 51,6 | 50,6 | 49,7 | nav |

KP Nov 2003 | 51,5 | 50,0 | 48,3 | nav |

1 Atjauninātajā variantā Zviedru varas iestādes sniedz sākotnējo budžetu, izņemot neto procentus un standarta bruto procentus. Lai gan tabulā sākotnējā bilance ir sniegta bez bruto procentiem, izmantojot atjauninātos datus. 2 % izmaiņas Dec-Dec 3 Salīdzinājumam, tīrais aizdevums, par ko ziņots 2002. un 2003. gada aktualizētajā ziņojumā, attiecas uz skaitļiem, ņemot vērā pilnu nodokļu ciklu (tādēļ ka šīs atskaišu izmaiņas netika oficiāli ieviestas līdz 2004. gadam). 4 Komisijas dienestu aprēķini balstoties uz šīs programmas informāciju. Avoti: Aktualizētā Zviedrijas Konverģences programma, 2003. gada novembris un 2004. gada novembris (KP); Komisijas dienestu ekonomikas prognozes, 2004 gada rudens (KOM) Komisijas dienestu aprēķini. |

Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija ir pieņēmusi šo klāt pievienoto ieteikumu Padomes atzinumam par Zviedrijas atjaunināto konverģences programmu un nosūta to tālāk Padomei.

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS

saskaņā ar 9. panta trešo daļu Komisijas 1997. gada 7. jūlija Regulā(EK) Nr. 1466/1997 par Zviedrijas atjaunināto konverģences programmu 2004–2007 gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

1. Padome pārbaudīja Zviedrijas a tjaunināto konverģences programmu laika posmam no 2004. līdz 2007. gadam 2005. gada [18. janvārī]. Programma daļēji atbilst „rīcības kodeksa par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu” datu prasībām. Konkrēti, daži dati nav gluži atbilstoši EKS95 standartiem. Tādēļ Zviedriju uzaicina panākt pilnīgu atbilstību šo datu prasībām.

2. Šīs programmas pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs paredz, ka reālā IKP pieauguma tempi samazināsies no 3,5% 2004. gadā līdz 3,0% 2005. gadā, līdz vidēji 2,4% 2006.-2007. gadā. Balstoties uz pašlaik pieejamo informāciju, šķiet ka šajā scenārijā atspoguļotas reālas izaugsmes iespējas. programmā paredzētā inflācija šķiet ticama.

3. Budžeta plānā izvirzīts mērķis visa cikla laikā panākt valsts budžeta pārpalikumu vidēji 2% apmērā no IKP, attiecībā uz vairāku gadu periodu noteikti nomināli limiti centrālās valdības izdevumiem un pašvaldībām uzdots līdzsvarot savu budžetu. Ikgadējie precizējumi paredz valsts budžeta pārpalikumu 0,7% apmērā 2004. gadā, 0,6% apmērā 2005. gadā, un pēdējos programmas gados, 2006. un 2007. gadā, 0,9% apmērā. Gan izdevumu, gan ieņēmumu rādītāji programmas laikā pakāpeniski samazinās. Pēc kopējās metodikas vērtējuma par paredzamo ietekmi uz ciklu, cikliski koriģēta budžeta bilance visā periodā ir ar pārpalikumu. Tomēr programmas periodā cikliski koriģētas budžeta pozīcijas un vidējie pārpalikumi saglabājas zem iekšzemes nospraustā pārpalikuma mērķa - 2% no IKP. Laikā, kad pensiju sistēma un pašvaldību apakšnozares uzrāda stabilus pārpalikumus, centrālās valdības budžeta deficīts 2005. un 2006. gadā pieaug, tādējādi būtiski pasliktinot visu šo gadu budžeta situāciju kopumā. 2007. gadā ir paredzēti mazāki valsts izdevumi.

4. Šķiet, ka šīs programmas budžeta prognozes riski ir pamatā līdzsvaroti. No vienas puses, budžeta prognozes liekas ticamas un Zviedrija ir uzrādījusi labus rezultātus noteikto izdevumu griestu nepārsniegšanā. Bez tam finansiālā situācija pašvaldību līmenī šķiet uzlabojusies. No otras puses, nodokļu ieņēmumi pēdējos gados ir diezgan nepastāvīgi. Turklāt budžeta starpība, salīdzinot ar centrālās valdības izdevumu griestiem ir ļoti maza ne tikai 2004. gadam, bet saskaņā ar 2005. gada budžetu, arī 2005. un 2006. gadam. Bez tam 2006. gadā paredzētās vēlēšanas var ietekmēt šī gada budžetu.

5. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka programmas budžeta nostāja ir pietiekama, lai saglabātu budžeta stāvokli vidējā termiņā „tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu”, kā to prasa Stabilitātes un izaugsmes pakts visam programmas periodam. Tā arī nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai nepārkāptu noteikto deficīta slieksni - 3% no IKP, normālu makroekonomisko svārstību gadījumos.

6. Pēc aprēķiniem parāda attiecība 2004. gadā ir sasniegusi 51,7% no IKP, kas ir daudz zemāka par nolīgumā noteikto atsauces lielumu 60% no IKP. Programma paredz, ka parāda attiecība līdz 2007. gadam kritīsies līdz 49,0% no IKP.

7. Attiecībā uz valsts finanšu ilgtspējību, ko galvenokārt nosaka ar sabiedrības novecošanos saistītās budžeta izmaksas, Zviedrija ir relatīvi labvēlīgā pozīcijā. Lai panāktu pilnīgu ilgtspējību, ir jāpārvar starpība apmēram 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā balstās uz paredzēto demogrāfiskās slodzes koeficienta paaugstināšanu un pašreizējām izdevumu tendencēm saistībā ar veselības aprūpi, darbaspēka iesaistīšanos un nodarbinātību. Bez turpmākām reformām, kas mainīs šīs tendences, mērķis saglabāt budžeta pārpalikumu 2% apmērā no IKP turpmākajos 10 gados ir saskaņā ar valdības budžeta mērķi un kļūs par noteicošo faktoru stabilitātei ilgākā laika posmā.

Zviedrijas atjauninātā konverģences ziņojuma galvenās prognozes

2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 |

Reālais IKP SPCI inflācija Valsts bilance (% no IKP) Primārā bilance (% no IKP) Cikliski koriģētā bilance (% no IKP)1 Valdības bruto parāds (% no IKP) | 1,6 1,8 0,5 2,7 1,4 52,0 | 3,5 1,3 0,7 2,8 0,8 51,7 | 3,0 1,5 0,6 2,8 0,5 50,5 | 2,5 nav 0,4 2,7 0,5 50,0 | 2,3 nav 0,9 3,3 1,2 49,0 |

1 Komisijas dienestu aprēķiniem izmantota kopīgi saskaņota programmas metodoloģija.

[1] OV L 209, 2.8.1997. Visi šajā tekstā minēti dokumenti atrodami tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[2] Ekonomikas un finanšu komitejas pārskatītais atzinums par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu,ko apstiprinājusi Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN Council) 10.7.2001.

[3] KOM(2002) 668, 27.11.2002.

[4] Ekonomikas un finanšu komitejas pārskatītais atzinums par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formu ko apstiprinājusi Ekonomikas un finanšu padome, EFC/ECFIN/404/01-REV 1 27.6.2001. (ECOFIN Padome) 10.7.2001.

[5] OV L 209, 2.8.1997., 1.lpp. Šajā tekstā minētie dokumenti atrodami tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

Top