52005PC0651

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 14.12.2005

COM(2005) 651 galīgā redakcija

2005/0264 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru atceļ Regulu (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1/2003 par tās darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumus

(iesniegusi Komisija) {SEC(2005) 1641}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

VISPāRīGA INFORMāCIJA

Jūras transporta pakalpojumi ir būtiski ES ekonomikas attīstībai. Sevišķi svarīgi, lai noteikumi, ko piemēro attiecīgajai nozarei, atspoguļotu pašreizējo tirgus stāvokli. Ievērojot Lisabonas programmu, ir jānovērš esošie šķēršļi ES uzņēmumu konkurencei, jauninājumiem un izaugsmei. Tiesību akti ir jāvienkāršo, un tiem ir jābūt tādiem, kas neprasa augstas izmaksas. Bez tam Komisija pašlaik veic plašas konsultācijas par jaunu visaptverošu jūrniecības politiku, kuras mērķis ir attīstīt plaukstošu jūrniecības ekonomiku. Šis priekšlikums ir saistīts ar minētajiem mērķiem.

Padomes Regula 4056/86

1. Ar Regulu (EEK) Nr. 4056/86 nosaka sīki izstrādātus noteikumus konkurences noteikumu (Līguma 81. un 82. pants) piemērošanai jūras transporta pakalpojumiem.

2. Sākotnēji Regulai bija divi uzdevumi. Tā ietvēra procedūras noteikumus EK konkurences noteikumu piemērošanai jūras transporta nozarē. Šis uzdevums kļuvis lieks pēc 2004. gada 1. maija, kad jūras transportam sāka piemērot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 vispārējos konkurences piemērošanas noteikumus. Otrkārt, ar to nosaka dažas īpašas konkurences materiālās tiesības normas jūrniecības nozarei un īpaši grupālo atbrīvojumu līnijpārvadātāju konferencēm, ļaujot tām ar zināmiem nosacījumiem noteikt cenas un regulēt kuģu kravnesību.

3. Vērtības izteiksmē regulāri konteineru pārvadājumu pakalpojumi veido aptuveni 40% no ES 25 dalībvalstu ārējās tirdzniecības, veicot pārvadājumus pa jūru. Tas nozīmē, ka pārvadātāju iespēja kopīgi noteikt cenas saskaņā ar līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu ietekmē 18% importa un 21% ES 25 dalībvalstu eksporta.

Regulas 4056/86 pārskatīšana

4. Kopš Regulas 4056/86 pieņemšanas līnijsatiksmes tirgū ir notikušas ievērojamas izmaiņas. Pašreizējā konteinerizēšanas tendence ir palielinājusi to konteineru kuģu skaitu un izmēru, kas ir pilnībā aprīkoti ar nodalījuma vadīklām, un ir radījusi globālo maršrutu tīklu nozīmes pieaugumu. Tas ir veicinājis konsorciju un alianšu izveides kā līdzekļa izmaksu dalīšanai popularitāti. Pieaugot šīs darba kārtības nozīmei, ir samazinājusies konferenču nozīme. Minētā tendence ir jo īpaši vērojama tirdzniecības darījumos starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, pārsvarā kā sekas konkurenci veicinošiem Komisijas lēmumiem, ar ko piemēro EK Līguma 81. un 82. pantu, un izmaiņām ASV tiesību aktos, kas rosina izvēlēties individuālus pakalpojuma līgumus tādu pārvadājumu vietā, ko veic saskaņā ar konferences tarifu.

5. Pārvadājumu lietotāju (kravu nosūtītāju un kravu ekspeditoru) interesēs ir tādas attiecības ar pārvadātājiem, kas vērstas uz klientu, savstarpēja kompensācija, kas saistīta ar izpildi, un integrēti loģistikas risinājumi. Pārvadājumu lietotāji ir regulāri izteikuši šaubas par konferenču sistēmas nepieciešamību; tā viņuprāt nenodrošina atbilstošus, efektīvus un uzticamus pakalpojumus, kas piemēroti viņu vajadzībām. Pārvadājumu lietotāji aicina atcelt konferences.

6. Arī citas jurisdikcijas un starptautiskas organizācijas ir izteikušas šaubas par konferenču sistēmas saglabāšanas lietderību. ESAO 2002. gada aprīlī publicēja ziņojumu[1], aicinot dalībvalstis atcelt pretmonopola atbrīvojumu, lai kopīgi noteiktu cenas un vienotos par likmēm, bet saglabāt atbrīvojumus no citiem darbības nolīgumiem starp līnijpārvadātājiem. Arī Austrālija ir veikusi pārskatīšanu nozarē un nesen izdarījusi līdzīgus secinājumus[2].

7. Saistībā ar iepriekš minēto Komisija uzsāka Regulas 4056/86 pārskatīšanu, lai noteiktu, vai iespējams nodrošināt uzticamus, regulārus jūras transporta pakalpojumus, izmantojot līdzekļus, kas ir mazāk ierobežojoši nekā horizontālā cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana. Pēc konsultatīvā dokumenta izdošanas 2003. gada martā 2003. gada decembrī notika atklāta izskatīšana, un 2004. gada oktobrī tika pieņemta Baltā grāmata. No visām ieinteresētajām personām saņēma vairākus iesniegumus. Eiropas Parlaments[3], Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[4] un Reģionu komiteja[5] sniedza atzinumus. Notika trīs sanāksmes ar dalībvalstu ekspertiem konkurences un transporta jomā. Komisija noslēdza līgumus ar neatkarīgiem konsultantiem par trīs pētījumu veikšanu, lai izskatītu problēmas, ko rada konferenču grupālais atbrīvojums. Visi dokumenti ir publicēti Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē[6].

Priekšmets

8. Ierosinātās regulas mērķis ir atcelt Regulu 4056/86 pilnībā un jo īpaši līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu (3. līdz 8. pants, 13. un 26. pants). Atbilstoši EK vispārējai politikai samazināt Kopienas tiesību aktu skaitu un vienkāršot tos tiek atcelti arī daži noteikumi, kas kļuvuši lieki (2. un 9. pants).

9. Visbeidzot, ar minēto Regulu groza Padomes Regulu 1/2003, lai iekļautu kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumus kopējo konkurences īstenošanas noteikumu darbības jomā.

Juridiskais pamats

10. Ierosinātās regulas juridiskais pamats ir Līguma 83. pants. Arī sākotnējo priekšlikumu Regulai 4056/86 Komisija izteica, pamatojoties uz Līguma 87. pantu [tagad 83. pants]. Padome uzskatīja, ka 87. pants ir atbilstīgs juridisks pamats regulai, bet pievienoja Līguma 84. panta 2. punktu [tagad 80. panta 2. punkts], jo regulas 9. pantā reglamentēti iespējamie likumu konflikti ar trešām valstīm. Komisija oficiāli saglabāja savu nostāju un paziņoja, ka Līguma 87. pants ir atbilstīgs juridiskais pamats Regulai kopumā, tostarp tās 9. pantam.

11. Lai arī ir parasts Kopienas tiesību normu balstīt uz tā paša juridiskā pamata, kas ir pamatā oriģinālam, ir pamatots iemesls atkāpties no šīs prakses, ja oriģinālā tiesību akta juridisko pamatu var uzskatīt par nepareizu. Ņemot vērā Tiesas praksi, Līguma 84. panta 2. punkts kā juridiskais pamats Regulai 4056/86 nav spēkā un ir lieks, jo Regulas 4056/86, tostarp 9. panta, mērķis un saturs attiecas uz konkurences tiesībām. Tādēļ par pamatu priekšlikumam regulai, ar ko atceļ Regulu 4056/86, ir jāizmanto tikai Līguma 83. pants.

Kabotāžas un līgumreisu pakalpojumi

Vispārējas piezīmes

12. Kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumi pašlaik ir vienīgās nozares, uz kurām neattiecas Kopienas konkurences īstenošanas noteikumi[7]. No reglamentācijas viedokļa efektīvu izpildes pilnvaru trūkums šajās nozarēs ir novirze.

13. Priekšlikums piemērot šiem pakalpojumiem kopējos konkurences īstenošanas noteikumus nav saistīts ar būtiskām izmaiņām nozarē, jo Līguma 81. un 82. pantos izklāstītās konkurences materiālās tiesības normas jau tiek piemērotas.

Kabotāža

14. Regulā 4056/86 nav paskaidrots, kāpēc kabotāža nav iekļauta tās darbības jomā. Vienīgā netiešā norāde ir sniegta 6. apsvērumā, kurā norādīts, ka regulas mērķis ir izvairīties no pārmērīgas nozares reglamentācijas, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu kabotāžas pakalpojumi neietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību. Tomēr tas nav pamats, lai šos pakalpojumus jau sākotnēji izslēgtu no Regulas 1/2003 darbības jomas.

Līgumreisi

15. Pašlaik neregulāri jūras transporta pakalpojumi, pārvadājot preces vienā veselumā vai sīkākā sadalījumā, ietver plašu ļoti dažādu tādu pakalpojumu klāstu, kam ir būtiska ekonomiskā ietekme, un vairums no tiem skaidri atbilst Eiropas mērogam. Regulas 4056/86 ceturtajā apsvērumā ir norādīts, ka minētie pakalpojumi tiek izslēgti tāpēc, ka tos īsteno brīvā un konkurētspējīgā tirgū. Tomēr tiek pieņemts, ka tas attiecas uz visiem nereglamentētajiem pakalpojumiem, neuzskatot par nepieciešamu izslēgt šādus pakalpojumus no īstenošanas noteikumiem.

16. Šādu pakalpojumu iekļaušana izpildes regulas darbības jomā palielinās juridisko noteiktību. Saskaņā ar Regulu 4056/86 nozarei, kā arī konkurences iestādēm ir jāatvēl ievērojami līdzekļi, lai novērtētu, vai pakalpojums atbilst visiem pieciem kritērijiem, kas izklāstīti regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā[8], pirms pieņemt lēmumu par to, kādas darbības varētu veikt un kas tās varētu veikt.

Norādījumi līgumreisu nozarei

17. Konsultāciju procesā vairākos iesniegumos tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt līgumreisu nozarei norādījumus par EK konkurences noteikumu piemērošanu. Komisija Baltajā grāmatā norādīja, ka tā apsvērs iespēju izdot norādījumus, par kuru formu tā vēl lems. Šim nolūkam Komisija pašlaik apspriežas ar līgumreisu operatoriem, lai izprastu aktuālākos jautājumus. Komisija ir apņēmusies gādāt par to, lai šajās apspriedēs izlemtu, vai un cik lielā mērā šīs vienošanās ir jauns jautājums, atbildes uz kuru vēl ir jāsniedz, izmantojot Tiesas jurisprudenci un Komisijas praksi.

18. Komisija ir paredzējusi izdot pamatnostādnes, kurās paskaidrots, kā konkurences noteikumi ir vispārīgi piemērojami jūrniecības nozarei un jo īpaši līgumreisu kuģu pakalpojumiem. Lai arī šādas pamatnostādnes oficiāli var izdot tikai pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pilnvarojumu saskaņā ar Regulu 1/2003, Komisija ar nozari pašlaik noskaidro, vai ir nepieciešams un lietderīgi sniegt neoficiālus norādījumus pirms izmaiņu veikšanas Regulā 1/2003.

Tehniski nolīgumi

19. Regulas (EEK) 4056/86 2. pantā ir noteikts, ka Līguma 81. panta 1. punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz nolīgumiem, kuru vienīgais mērķis un rezultāts tehnisku uzlabojumu un sadarbības nodrošināšana, pamatojoties uz to, ka tie neierobežo konkurenci.

20. Ja nolīgums ierobežo konkurenci veidā, kas noteikts 81. panta 1. punktā, 2. pantu nepiemēro. Tādēļ ir nepieciešams novērtēt katru atsevišķu tehnisku nolīgumu pat tad, ja tas ir minēts 2. pantā. Saistībā ar iepriekš minēto par šā panta piemērošanu jāatzīmē, ka šis process nav bijis vienkāršs un ir radījis zaudējumus nozarei. Pārvadātāji bieži ir plaši interpretējuši 2. pantu, savukārt Komisija un Pirmās instances tiesa uzskata, ka nolīgumi, kas nav pilnībā tehniski, bet paredz arī zināma veida komerciālu sadarbību, ietilpst 81. panta 1. punkta[9] darbības jomā un tādējādi 2. pants uz tiem neattiecas. Rezultātā ir uzsākta tiesāšanās.

21. Ir izteikts arguments, ka, neraugoties uz to, ka 2. pants ir deklaratīvs, tas ir jāsaglabā, jo ar to varētu nodrošināt norādījumus, jo īpaši saistībā ar modernizāciju, kad uzņēmumiem ir pašiem jāizvērtē, vai Līguma 81. panta 1. punkts attiecas uz viņu nolīgumiem. Komisijas un Tiesas praksē skaidri noteikta ir tikai ļoti neliela noteikuma darbības joma; mērķis ir vienīgi apstiprināt, ka nolīgumi, kas neierobežo konkurenci, pirmām kārtām neietilpst Līguma 81. panta 1. punkta darbības jomā un pēc savas būtības nav aizliegti[10]. Tāpēc 2. pants nenodrošina papildu tiesisko drošību. Turklāt jāatgādina arī tas, ka līdzīgu iemeslu dēļ Padome 2004. gadā atcēla līdzīgu noteikumu par tehniskajiem nolīgumiem gaisa transporta nozarē[11].

Līnijpārvadātāju konferenču grupālais atbrīvojums

22. Grupālais atbrīvojums ir gan ļoti izdevīgs, gan unikāls. Tas ir izdevīgs, jo ļauj līnijpārvadātāju konferencēm veikt darbības, kas parasti ir nopietns konkurences ierobežojums (kopīga cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana) un visticamāk neatbilst 81. panta 3. punkta nosacījumiem[12]. Tas ir unikāls, jo ir ietverts Padomes regulā[13], ko pieņēma, neraugoties uz to, ka Komisijai nebija pieredzes attiecībā uz individuālu atbrīvojumu piešķiršanu nozarē. Turklāt tas neietver tirgus daļu limitus, un tā laiks ir neierobežots.

23. Šādas ārkārtīgi labvēlīga grupālā atbrīvojuma regulas pieņemšanu var skaidrot vienīgi saistībā ar tās vēsturisko un politisko aspektu. To pieņēma tādu apspriežu rezultātā, kuru mērķis bija saskaņot pretrunīgās prasības, kas bija ietvertas UNCTAD Līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksā[14], kuram pievienojās dažas dalībvalstis, un EEK dibināšanas līgumā.

24. Nozare ir centusies panākt grupālā atbrīvojuma noteikumu vispārēju un plašu piemērošanu, lai tos piemērotu visām darbībām, ko pārvadātāji uzskata par lietderīgām vai nepieciešamām, lai pielāgotos mainīgajiem tirgus apstākļiem. Tā rezultātā ir pieņemti vairāki Komisijas lēmumi un pēc tam veikta tiesvedība, kurā Tiesa apstiprināja, ka attiecībā uz grupālo atbrīvojumu, neraugoties uz ārkārtas apstākļiem, kas ar to saistīti, nav pieļaujamas atkāpes no Līguma konkurences noteikumiem, un tā interpretācijai ir jābūt stingrai[15].

25. Pamatojot līnijpārvadātāju konferenču grupālā atbrīvojuma nepieciešamību, būtībā tiek pieņemts, ka konferences rada stabilitāti, nodrošinot izvedējiem uzticamus pakalpojumus, ko nav iespējams panākt, izmantojot mazāk ierobežojošus līdzekļus.

26. Pēc rūpīgas pārbaudes Komisija secināja, ka līnijsatiksme nav unikāla, jo tās izmaksu struktūra būtiski neatšķiras no izmaksu struktūras citās nozarēs. Tādējādi nav pierādījumu, ka nozare ir jāaizsargā no konkurences.

27. Pašreizējos tirgus apstākļos četri Līguma 81. panta 3. punktā minētie kumulatīvie nosacījumi, kas nepieciešami, lai pamatotu atbrīvojumu līnijpārvadātāju konferenču cenu noteikšanai un kuģu kravnesības regulēšanai, nav izpildīti.

28. Lai nodrošinātu atbilstību Līguma 81. panta 3. punkta pirmajam nosacījumam, ir jākonstatē, ka konferenču veiktā cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana sniedz noteiktu saimniecisko labumu. Ir jākonstatē tieša likumsakarība starp norādīto stabilitāti un uzticamu līnijsatiksmes pakalpojumu nodrošināšanu.

29. Pārvadātāji uzskata, ka galvenā priekšrocība, ko sniedz konferences, ir pakalpojumu uzticamība. Tomēr pašreizējos tirgus apstākļos konferences nespēj īstenot konferenču tarifus un nepārvalda tirgū pieejamo kuģu kravnesību. Pārsvarā kravu pārvadājumus veic atbilstoši konfidenciāliem individuāliem līgumiem, kas noslēgti starp pārvadātājiem un pārvadājumu lietotājiem, nevis saskaņā ar konferenču noteikto tarifu. To kravas pārvadājumu īpatsvars, ko veic saskaņā ar līgumu, ir ļoti augsts, proti, transatlantiskā tirdzniecībā - 90% un vairāk, tirdzniecībā starp Eiropu un Austrāliju – līdz 75%. Tas pats vērojams attiecībā uz tirdzniecības darījumiem starp Eiropu un Tālajiem Austrumiem. Tādējādi pašreizējos tirgus apstākļos cenu stabilitāti un pakalpojumu uzticamību nodrošina individuāli pakalpojuma līgumi.

30. Atbilstoši Līguma 81. panta 3. punkta otrajam nosacījumam, līnijpārvadātāju konferencēm gūstot saimniecisko labumu, patērētājiem lielā mērā ir jābūt ieguvējiem no šā labuma. Tomēr pārvadājumu lietotāji (kravu nosūtītāji un ekspeditori) neuzskata, ka konferenču veiktā cenu noteikšana sniedz labumu, un pieprasa to atcelšanu. Lai arī konferenču noteikto tarifu vairs nepiemēro, atsevišķos gadījumos to var izmantot kā kritēriju, izstrādājot individuālus līgumus. Bez tam konferences joprojām nosaka papildu maksas, un dalībnieki, kas nav konferenču dalībnieki, bieži piemēro papildu maksas un vienāda līmeņa maksas vai pielāgošanas koeficientus. Vidēji šīs maksas un papildu maksas veido 30% no pārvadājuma cenas.

31. Saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punkta trešo nosacījumu būtībā ir jāpārbauda, vai pastāv risinājumi, kas ir mazāk ierobežojoši par konferenču veikto cenu noteikšanu un nodrošinātu uzticamus līnijpārvadātāju pakalpojumus, sniedzot labumu patērētājiem.

32. Mūsdienās pastāv vairāki veidi, kā nodrošināt regulāros līnijsatiksmes pakalpojumus. Neatkarīgi pārvadātāji darbojas ārpus konferencēm visos galvenajos tirdzniecības darījumos, veicot pārvadājumus uz Eiropu un no tās. Ir pieaudzis tādu laineru kuģniecības līniju sadarbības līgumu skaits, kas neietver cenu noteikšanu, piemēram konsorciji un alianses[16]; tiem ir būtiskas tirgus daļas visās galvenajās tirdzniecības jomās. Ievērojot zināmus nosacījumus, ar Komisijas 2000. gada 19. aprīļa Regulu (EK) Nr. 823/2000[17] konsorcijus kā grupu atbrīvo no aizlieguma, kas izklāstīts Līguma 81. pantā, tādēļ ka tie racionalizē iesaistīto uzņēmumu darbības un nodrošina apjomradītus ietaupījumus kuģu un ostas iekārtu ekspluatācijā. Bez tam lielākā daļa kravas pārvadājumu tiek veikti, izmantojot konfidenciālus individuālus pakalpojuma līgumus starp atsevišķiem pārvadātājiem un atsevišķiem nosūtītājiem. Tādējādi ierobežojumi, kas atļauti saskaņā ar Regulu 4056/86 (cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana), nav obligāti, lai sniegtu uzticamus līnijsatiksmes pakalpojumus.

33. Visbeidzot, atbilstoši ceturtajam Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumam būtiskā tirgus daļā konkurenci nedrīkst likvidēt. Konferences darbojas līdztekus konsorcijiem, aliansēm un neatkarīgiem operatoriem. Tādējādi varētu uzskatīt, ka Līguma 81. panta 3. punkta ceturtais nosacījums ir izpildīts. Tomēr tā kā Līguma 81. panta 3. punktā minētie četri nosacījumi ir kumulatīvi, un pirmie trīs nosacījumi nav izpildīti iepriekš paskaidroto iemeslu dēļ, jautājums par to, vai ceturtais nosacījums ir izpildīts, varētu palikt atklāts.

34. Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzams, ka pārvadātāji ir konferences dalībnieki noteiktos tirdzniecības darījumos, bet neiesaistītās personas – citās. Tie var būt arī konferenču un konsorciju vai alianšu dalībnieki vienā tirgū, tādējādi palielinot labumu, ko sniedz divi grupālie atbrīvojumi. Jebkurā gadījumā viņi veic komerciāli svarīgas informācijas apmaiņu ar saviem konkurentiem, kas var sniegt viņiem iespēju pielāgot savu uzvedību tirgū. Papildus maksām un papildu maksām, kas ir vidēji 30% pārvadājuma cenas, ir skaidrs, ka attiecībā uz šo cenas daļu konkurences nav. Tā kā arvien vairāk veidojas saiknes starp pārvadātājiem, lai noteiktu, kādā mērā atsevišķa konference īsteno efektīvu konkurenci, katrā gadījumā ir jāveic atsevišķs novērtējums.

Likumu konflikts

35. Tradicionāli līnijpārvadātāju konferenču pastāvēšana tiek pieļauta visā pasaulē. Līdz šim neviena jurisdikcija nav atcēlusi to pretmonopola imunitāti vai atbrīvojumu. Ja ES pirmā atceltu līnijpārvadātāju grupālo atbrīvojumu, rastos jautājums, vai nepastāv starptautisko likumu konflikta risks.

36. Komisija neuzskata, ka līnijpārvadātāju konferenču grupālā atbrīvojuma atcelšana radītu šādu risku. Likumu konflikts rastos vienīgi tad, ja viena jurisdikcija pieprasītu ko tādu, kas ir aizliegts citā jurisdikcijā. Komisijas rīcībā nav informācijas par jurisdikcijām, kuras paredz šādu pienākumu līnijsatiksmes operatoriem.

37. Līnijpārvadātāju konferenču grupālā atbrīvojuma atcelšanas gadījumā visi pārvadātāji (gan ES, gan ārpus ES), kas pašlaik ir konferenču dalībnieki, turpmāk nedrīkstēs noteikt cenas un regulēt kuģu kravnesību. Ņemot vērā konferences definīciju, tas nozīmē, ka konferences turpmāk nedarbotos tirdzniecības ceļos no Kopienas un uz to. Šiem pārvadātājiem vairs nebūtu nekādu šķēršļu turpināt piedalīties konferencēs citos tirdzniecības darījumos (ārpus ES).

38. Regulas 4056/86 9. pantā ir norādīta procedūra, kas jāievēro, ja, piemērojot regulu, rodas trešās valsts likumu un noteikumu konflikts. Šāds norādījums ir lieks, jo minētajā pantā paredzētā procedūra ir standarta procedūra. Ja saistībā ar konkurences tiesībām rodas konflikts, Komisija uzsāk apspriedes ar attiecīgo trešo valsti, lai samazinātu ietekmi, ko rada pieeju atšķirība, un tad veic visus papildu pasākumus, kas var būt nepieciešami.

39. Konkurences tiesību piemērošana visās jurisdikcijās nenotiek vienādi. Atšķirības pastāv, un ir vispārēji atzīts, ka starptautiska sadarbība starp konkurences tiesību izpildiestādēm kļūst arvien svarīgāka. Minēto iemeslu dēļ Komisija īsteno divējādu politiku, kas, no vienas puses, pilnveido ciešāku divpusējo sadarbību ar Eiropas Kopienas galvenajiem tirdzniecības partneriem un, no otras puses, pārbauda veidus, kā paplašināt daudzpusēju sadarbību konkurences jomā.Tādēļ arī saistībā ar ES vispārējo politiku samazināt Kopienas tiesību aktu skaitu un vienkāršot tos ir jāatceļ 9. pants.

Nepieciešamība pēc alternatīvas konferenču sistēmai

40. Nozarē pastāv viedokļu atšķirības attiecībā uz to, vai ir nepieciešama alternatīva konferenču sistēmai, ja tiek atcelts konferenču grupālais atbrīvojums. Pārvadājumu lietotāji uzskata, ka pašreizējās alternatīvas, piemēram, konsorciju grupālais atbrīvojums, ir pietiekamas. Savukārt pārvadātāji iebilst, ka ir nepieciešams jauns grupālais atbrīvojums.

41. Eiropas Laineru kuģniecības lietu asociācija ( ELAA ), pārvadātāju organizācija, kas pārstāv aptuveni 80% pasaules kuģu kopējās pārvadājumu jaudas, ir ierosinājusi aizstāt konferenču grupālo atbrīvojumu ar informācijas apmaiņas sistēmu. Šī sistēma varētu attiekties uz visu līnijpārvadātāju tirgu, un tādējādi tās darbības joma būtu plašāka par pašreizējo konferenču grupālo atbrīvojumu.

42. Lai šāda sistēma būtu pieņemama, tai ir jābūt saskaņā ar Tiesas un Komisijas praksi attiecībā uz informācijas apmaiņu starp konkurentiem. Šķiet, ka daži ELAA priekšlikuma elementi atbilst minētajām prasībām. Tomēr citi elementi rada problēmas galvenokārt tāpēc, ka būtībā tie neatšķiras no tā, ko konferences veic šobrīd. Pieņemot priekšlikumu kopumā, pilnībā tiktu novērsta konkurenci veicinošā ietekme, ko nodrošina konferenču sistēmas aizliegšana.

43. Komisija ir apņēmusies turpināt dialogu ar nozari, lai mēģinātu rast skaidras norādes un pamatotus faktus attiecībā uz to, kas tai nepieciešams efektīvai funkcionēšanai. Tā kā konkurences noteikumi pilnībā nekad nav piemēroti līnijsatiksmes nozarei, Komisija izdos piemērotas pamatnostādnes par konkurenci jūrniecības nozarē, lai palīdzētu vienkāršot pāreju uz pilnībā konkurētspējīgu režīmu. Pamatnostādnēs, kuras paredzēts izsludināt līdz 2007. gada beigām, būs iztirzāti tādi jautājumi kā, piemēram, neatkarīga datu glabātava, aroda apvienības un tirdzniecības forumu izveide, cenu indeksa un vienotas maksu un papildu maksu formulas publicēšana. Šo pamatnostādņu mērķis ir paskaidrot cita starpā, kā konkurences noteikumi piemērojami līnijsatiksmes nozarei vispār, tostarp informācijas par jaudu un izlietojumu savlaicīgai un regulārai apmaiņai un publicēšanai. Kā pagaidu pasākumu pamatnostādņu sagatavošanā Konkurences ģenerāldirektorāts 2006. gadā publicēs „jautājumu dokumentu” par līnijsatiksmi.

Regulas 4056/86 atcelšanas sekas

Ekonomiskais novērtējums

44. Kā norādīts pievienotajā ietekmes novērtējumā, konferenču grupālā atbrīvojuma un 2. un 9. panta atcelšana ir labākais pieejamais risinājums, lai samazinātu pārvadāšanas izmaksas, vienlaikus saglabājot pakalpojumu uzticamību visos tirdzniecības darījumos; palielinot Eiropas nozaru (jo īpaši pārvadājumu lietotāju) konkurētspēju, neapdraudot Eiropas pārvadātāju konkurētspēju, un īstenojot Lisabonas programmas mērķus attiecībā uz risinājumu, kas paredz iespēju nodrošināt vienkāršāko un rentablāko tiesību aktu veidu.

Starptautiskā ietekme

45. Četrpadsmit dalībvalstis izmantoja risinājumu, kas izklāstīts Padomes Regulā 954/79, un ratificēja UNCTAD Līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu. Praksē kodeksu nepiemēro, un kopš 1990. gadu sākuma jauni dalībnieki tam nav pievienojušies.

46. Aizliedzot līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu, kodeksa piemērošana vairs neatbilst EK konkurences noteikumiem. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kas ir ratificējušas rīcības kodeksu, to nāktos denonsēt.[18] Tas nozīmē arī to, ka konsekvences dēļ Padomei ir jāatceļ Regula 954/79. Tāpēc Komisija iesniegs priekšlikumu.

47. Turklāt būs jāpielāgo valstu likumi, noteikumi vai administratīvie noteikumi, ar ko ievieš Regulu 954/79. Divām dalībvalstīm, iespējams, vajadzēs arī pārskatīt starptautiskos nolīgumus ar trešām valstīm, kas saistīti ar rīcības kodeksu vai Regulu 4056/86.

48. Rezultātā to Regulas (EK) Nr. 4056/86 noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu, ir jāatceļ uz diviem gadiem. Tas attiecas uz 1. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, 3. līdz 8. pantu, kā arī 26. pantu.

49. Līnijpārvadātāju konferenču grupālā atbrīvojuma atcelšana nekādi neietekmētu ES noslēgtos starptautiskos nolīgumus, kas ietver atsauci uz Regulu 4056/86 un/vai rīcības kodeksu. Pašlaik šādu nolīgumu ir četrpadsmit[19]. Apsverot noteikumu formulējumu, Komisija uzskata, ka nav nepieciešamības veikt izmaiņas minētajos nolīgumos, ja Padome nolemj atcelt Regulu 4056/86, jo teksti neietekmē nevienas nolīgumā iesaistītās puses pārvadātājus darboties ārpus konferencēm.

SECINāJUMI

50. Komisija attiecīgi ierosina Padomei pieņemt ierosināto Regulu, atceļot Regulu 4056/86 un veicot grozījumus Regulā 1/2003.

51. Ar ierosināto regulu:

52. atcels visus pārējos Regulas (EEK) Nr. 4056/86 noteikumus;

53. svītros Regulas (EK) 1/2003 32. pantu, ar ko līgumreisu pakalpojumus un kabotāžu izslēdz no tās darbības jomas.

54. Ierosinātā regula, ko iesniegusi Komisija, ar šo memorandu tiek iekļauta jomā, kas ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, un ir attiecīgi atbilstīga tai.

2005/0264 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar kuru atceļ Regulu (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1/2003 par tās darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumus (Teksts ar EEA nozīmi)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 83. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[20],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[21],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[22],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[23],

tā kā:

55. Kopš 1986. gada konkurences noteikumu piemērošanu jūras transporta nozarē reglamentē noteikumi, kas ietverti Padomes 1986. gada 22. decembra Regulā (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu[24]. Sākotnēji Regulai (EEK) Nr. 4056/86 bija divi uzdevumi. Pirmkārt, tā ietvēra procedūras noteikumus Eiropas Kopienas konkurences noteikumu piemērošanai jūras transporta nozarē. Otrkārt, ar to noteica dažas īpašas konkurences materiālās tiesību normas jūrniecības nozarei un īpaši grupālo atbrīvojumu līnijpārvadātāju konferencēm, ļaujot tām ar zināmiem nosacījumiem noteikt cenas un regulēt kuģu kravnesību, pilnībā tehnisku nolīgumu izslēgšanu no Līguma 81. panta 1. punkta piemērošanas jomas un procedūru starptautisku likumu konfliktu risināšanai. To nepiemēroja jūras transporta pakalpojumiem starp ostām vienā un tajā pašā dalībvalstī (kabotāža) un starptautiskiem līgumreisu kuģu pakalpojumiem.

56. Ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā[25], grozīja Regulu (EEK) Nr. 4056/86, lai vispārējos konkurences piemērošanas noteikumus, ko piemēro visām nozarēm, no 2004. gada 1. maija attiecinātu uz jūras transportu, izņemot kabotāžu un starptautiskos līgumreisu kuģu pakalpojumus. Tomēr īpašas konkurences materiālās tiesības normas, kas attiecas uz jūrniecības nozari, joprojām ietilpst Regulas (EEK) Nr. 4056/86 darbības jomā.

57. Līnijpārvadātāju konferenču grupālais atbrīvojums, kas noteikts Regulā (EEK) Nr. 4056/86, atbrīvo no Līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma vienas vai vairāku tādu līnijpārvadātāju konferenču visu vai dažu dalībnieku nolīgumus, lēmumus un saskaņotas darbības, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Pamatojot līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu, būtībā tiek pieņemts, ka ar konferencēm tiek panākta stabilitāte, nodrošinot izvedējiem uzticamus pakalpojumus, ko nav iespējams panākt, izmantojot mazāk ierobežojošus līdzekļus. Tomēr rūpīga nozares pārbaude, ko veica Komisija, apliecināja, ka līnijsatiksme nav unikāla, jo tās izmaksu struktūra būtiski neatšķiras no izmaksu struktūras citās nozarēs. Tādējādi nav pierādījumu, ka nozare ir jāaizsargā no konkurences.

58. Pirmais nosacījums atbrīvojumam saskaņā ar 81. panta 3. punktu paredz, ka jānodrošina, lai ierobežojoša vienošanās veicinātu preču ražošanu vai izplatīšanu vai sekmētu tehnikas vai ekonomikas attīstību. Attiecībā uz konferenču radīto efektivitāti līnijpārvadātāju konferences vairs nespēj piemērot konferences tarifu, kaut gan tās joprojām var noteikt maksas un papildu maksas, kas ietilpst transportēšanas cenā. Turklāt nav pierādīts, ka konferenču sistēma nodrošina stabilākas kravas pārvadājumu likmes vai uzticamākus pārvadājumu pakalpojumus nekā pilnībā konkurētspējīga tirgus gadījumā. Arvien biežāk konferenču dalībnieki piedāvā pakalpojumus, izmantojot individuālus pakalpojuma līgumus, kurus slēdz ar individuāliem izvedējiem. Turklāt konferences nepārvalda pieejamo kuģu kravnesību, jo par to katrs pārvadātājs lemj atsevišķi. Pašreizējos tirgus apstākļos cenu stabilitāti un pakalpojumu uzticamību nodrošina individuāli pakalpojumu nolīgumi. Tādējādi konstatētā tiešā likumsakarība starp ierobežojumiem (cenu noteikšanu un piegādes regulēšanu) un efektivitātes prasībām (uzticamiem pakalpojumiem) šķiet pārāk niecīga, lai atbilstu 81. panta 3. punkta pirmajam nosacījumam.

59. Saskaņā ar otro nosacījumu atbrīvojumam patērētājiem ir jāsaņem kompensācija par negatīvām sekām, kas radušās, ierobežojot konkurenci. Ievērojamu ierobežojumu (piemēram, horizontālā cenu noteikšana) gadījumā, kuri rodas, ieviešot konferences tarifu un kopīgi nosakot papildu maksas, negatīvās sekas ir ļoti nopietnas. Tomēr acīmredzamas pozitīvas sekas nav konstatētas. Pārvadājumu lietotāji uzskata, ka konferences darbojas to dalībnieku labā, kuru efektivitāte ir vismazākā, un aicina atcelt konferences. Pašlaik konferences neatbilst 81. panta 3. punkta otrajam nosacījumam.

60. Saskaņā ar trešo nosacījumu atbrīvojumam rīcība nedrīkst radīt attiecīgajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas nav būtiski nepieciešami tā mērķu sasniegšanai. Konsorciji ir sadarbības nolīgumi starp laineru kuģniecības līnijām, kas nav saistīti ar cenu noteikšanu un tādējādi ir mazāk ierobežojoši nekā konferences. Pārvadājumu lietotāji uzskata, ka tie nodrošina atbilstošus, uzticamus un efektīvus regulāros jūras transporta pakalpojumus. Turklāt individuālu pakalpojumu nolīgumu izmantošana pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi. Saskaņā ar definīciju šādi individuālie pakalpojuma līgumi neierobežo konkurenci un sniedz labumu izvedējiem, jo, izmantojot tos, ir iespējams nodrošināt īpašus pakalpojumus. Turklāt pakalpojuma līgumi var veicināt cenu stabilitāti, jo cenu nosaka jau iepriekš un noteiktu laiku (parasti līdz vienam gadam) tā paliek nemainīga. Tādējādi nav konstatēts, ka ierobežojumi, kas atļauti saskaņā ar Regulu 4056/86 (cenu noteikšana un kuģu kravnesības regulēšana), ir obligāti, lai sniegtu uzticamus līnijsatiksmes pakalpojumus pārvadājumu lietotājiem, jo tos var nodrošināt, izmantojot mazāk ierobežojošus līdzekļus. Tādējādi 81. panta 3. punktā minētais nosacījums nav izpildīts.

61. Visbeidzot, saskaņā ar 81. panta 3. punkta nosacījumu konferencei ir jāturpina piemērot efektīvus konkurences ierobežojumus. Pašreizējos tirgus apstākļos konferences pastāv gandrīz visās lielākajās pārvadājumu jomās, un tās konkurē ar pārvadātājiem, kas apvienojušies konsorcijos, kā arī ar neatkarīgām kuģu līnijām. Lai arī cenu konkurence, iespējams, pastāv attiecībā uz jūras pārvadājumu frakta likmēm saistībā ar konferenču sistēmas pavājināšanos, cenu konkurence attiecībā uz maksām un papildu maksām tikpat kā nepastāv. Tās nosaka konference, un pārvadātāji, kas darbojas ārpus konferencēm, parasti piemēro vienāda līmeņa maksas. Turklāt pārvadātāji piedalās vienas un tās pašas tirdzniecības nozares konferencēs un konsorcijos, veic komerciāli svarīgas informācijas apmaiņu un gūst labumu no konferenču (cenu noteikšana un kuģu kravnesības jaudas regulēšana), kā arī konsorciju (operatīva sadarbība kopīgu pakalpojumu sniegšanai) grupālajiem atbrīvojumiem. Tā kā arvien vairāk veidojas saiknes starp pārvadātājiem vienā tirdzniecības nozarē, noteikt, cik lielā mērā efektīva iekšējā un ārējā konkurence ietekmē atsevišķu konferenci, ir ļoti sarežģīts uzdevums, un katrā gadījumā ir jāveic atsevišķs novērtējums.

62. Tādējādi līnijpārvadātāju konferences vairs neatbilst četriem kumulatīvajiem nosacījumiem atbrīvojumam saskaņā ar Līguma 81. panta 3. punktu, un tādēļ grupālais atbrīvojums attiecībā uz šādām konferencēm ir jāatceļ.

63. Atbrīvojums no Līguma 81. panta 1. punkta aizlieguma piemērošanas pilnībā tehniskiem nolīgumiem un procedūra iespējamo likumu konfliktu risināšanai arī ir lieki. Tāpēc arī šie noteikumi ir jāsvītro.

64. Ievērojot iepriekš minēto, Regula (EEK) Nr. 4056/86 ir pilnībā jāatceļ.

65. Līnijpārvadātāju konferenču pastāvēšana tiek pieļauta vairākās jurisdikcijās. Šajā nozarē, tāpat kā citās, konkurences tiesību piemērošana visās pasaules valstīs nenotiek vienādi. Ņemot vērā līnijsatiksmes nozares globālo raksturu, Komisija veiks visas attiecīgās iniciatīvas, lai sekmētu vēl sastopamā cenu noteikšanas atbrīvojuma atcelšanu līnijpārvadātāju konferencēm, vienlaikus saglabājot atbrīvojumu operatīvai sadarbībai starp kuģniecības līnijām, kas apvienotas konsorcijos un aliansēs, saskaņā ar OECD sekretariāta 2002. gada ieteikumiem.

66. Kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumi ir izslēgti no noteikumiem, ar kuriem īsteno Līguma 81. un 82. pantu, ko sākotnēji noteica Regulā (EEK) Nr. 4056/86 un vēlāk – Regulā (EK) Nr. 1/2003. Tās pašlaik ir vienīgās nozares, uz kurām neattiecas Kopienas konkurences īstenošanas noteikumi. No reglamentācijas viedokļa efektīvu izpildes pilnvaru trūkums šajās nozarēs ir novirze.

67. Līgumreisu kuģu pakalpojumi tika izslēgti no Regulas (EK) Nr. 1/2003, pamatojoties uz to, ka katrā atsevišķā gadījumā notiek brīva vienošanās par šo pakalpojumu likmēm saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma apstākļiem. Tomēr šādi tirgus apstākļi pastāv citās nozarēs, un 81. un 82. panta materiālās tiesību normas jau tiek piemērotas šiem pakalpojumiem. Līdz šim nav izteikti pārliecinoši iemesli, lai arī turpmāk šiem pakalpojumiem nepiemērotu noteikumus, ar ko īsteno Līguma 81. un 82. pantu. Tāpat, kaut arī kabotāžas pakalpojumi bieži neietekmē Kopienas iekšējo tirgu, tas nenozīmē, ka tie jau sākotnēji ir jāizslēdz no Regulas (EK) Nr. 1/2003 piemērošanas jomas.

68. Tā kā Regulā (EK) Nr. 1/2003 ietvertie mehānismi ir atbilstoši, lai konkurences tiesības piemērotu visām nozarēm, attiecībā uz regulas darbības jomu ir jāveic grozījumi, lai iekļautu kabotāžas un līgumreisu kuģu pakalpojumus.

69. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1/2003 ir attiecīgi jāgroza.

70. Tā kā dalībvalstīm, iespējams, vajadzēs pielāgot starptautiskās saistības, ņemot vērā konferenču sistēmas atcelšanu, Regulas (EEK) Nr. 4056/86 noteikumi attiecībā uz līnijpārvadātāju konferenču grupālo atbrīvojumu šīs regulas spēkā stāšanās dienā pārejas laikā ir jāturpina piemērot konferencēm, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 4056/86 prasībām,

IR PIEņēMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 4056/86 atceļ.

Tomēr Regulas (EEK) Nr. 4056/86 1. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, 3. līdz 7. pantu, 8. panta 2. punktu un 26. pantu šīs regulas spēkā stāšanās dienā pārejas laikā turpina piemērot attiecībā uz līnijpārvadātāju konferencēm, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 4056/86 prasībām.

2. pants

Svītro Regulas (EK) Nr. 1/2003 32. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] DSTI/DOT (2002) 2, 16.4.2002.

[2] 1974. gada Austrālijas Tirdzniecības prakses likuma X daļas pārskatīšana. Starptautiskā līnijsatiksmes kravu pārvadāšana, Produktivitātes komisijas izmeklēšanas ziņojums, ko izdevusi valdība 2005. gada 23. februārī.

[3] Transporta un tūrisma komitejas pašiniciatīvas ziņojums, A6-0314/2005(galīgā redakcija), 2005. gada 24. oktobris.

[4] TEN /208 – CESE 1650/2004 – 2004. gada 16. decembris.

[5] CdR 485/2004, 2004. gada 13. aprīlis.

[6] http://europa.eu.int/comm/competition/antitrust/legislation/maritime/

[7] Regulas 1/2003 32. panta a) un b) apakšpunkts.

[8] Preču pārvadāšana vienā veselumā vai sīkākā sadalījumā kuģī, ko (pilnībā vai daļēji) nofraktējis viens vai vairāki kravas sūtītāji, pamatojoties uz reisa frakta vai laika frakta, vai uz jebkura cita veida līguma pamata, kas paredzēts neregulārai vai nereklamētai kuģošanai, katru reizi brīvi vienojoties par fraktēšanas likmēm saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma situāciju.

[9] Komisijas lēmumi FEFC (OV L 378, 31.12.1994., 17. lpp., 66. punkts) un FETTCSA (OV L 268, 20.10.2000., 1. lpp., 146. -147. punkts) attiecībā uz noteikumu par tehniskiem nolīgumiem attiecīgi Regulas (EEK) Nr. 1017/68 3. pantā un Regulas (EEK) Nr. 4056/86 2. panta 1. punktā. Attiecībā uz Pirmās instances tiesu skatīt Lietu T-229/94 Deutsche Bahn AG pret Komisiju, [1997] ECR II-1689, 37. punkts saistībā ar līdzīgu izņēmumu tehniskiem nolīgumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 1017/68 3. pantā.

[10] Šajā sakarā skatīt arī 24. punktu Komisijas paziņojumā par horizontālajām vadlīnijām (OV C 3, 06.01.2001., 2. lpp.).

[11] Skatīt Padomes Regulu Nr. 411/2004, 26.02.2004. (OV L 68, 06.03.2004., 1. lpp.).

[12] Skatīt Komisijas paziņojumu par pamatnostādnēm Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanai, OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp., 46. punkts.

[13] Padome parasti pilnvaro Komisiju pieņemt grupālā atbrīvojuma regulas. No piecpadsmit pašlaik spēkā esošajiem grupālajiem atbrīvojumiem papildus Regulai 4056/86 Padome ir pieņēmusi tikai vienu (Regula 1017/68). Šīs ir vienīgās divas grupālā atbrīvojuma regulas, kurām nav noteikts beigu datums vai klauzula par pārskatīšanu.

[14] http://www.admiraltylawguide.com/conven/liner1974.html

[15] Pirmās instances tiesas 28.2.2002. spriedums Lietā T-395/94 Atlantic Container Line un citi pret Komisiju [2002] ECR II-875, 146. punkts.

[16] Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 479/92, pamatojoties uz Līguma 87. pantu [tagad 83. pants], Komisiju pilnvaroja piemērot Līguma 81. panta 3. punktu laineru kuģniecības sabiedrībām, kas apvienojušās konsorcijos un sniedz kopīgus pakalpojumus (OV L 55, 22.9.1992., 3. lpp.).

[17] OV L 100, 20.4.2000., 24. lpp., kurā grozījumi veikti ar Komisijas 2004. gada 12. marta Regulu (EK) Nr. 463/2004, OV L 77, 13.3.2004. un Komisijas Regulu 611/2005, OV L 101, 21.4.2005., 10. lpp.

[18] Kodeksa 50. pantā ir noteikts, ka par denonsēšanu ir jāpaziņo rakstveidā, un tā stājas spēkā vismaz gadu vēlāk.

[19] Skatīt 1. pielikumu.

[20] OV C […], […], […]. lpp.

[21] OV C […], […], […]. lpp.

[22] OV C […], […], […]. lpp.

[23] OV C […], […], […]. lpp.

[24] OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi veikti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[25] OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.)