52005PC0318

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.07.2005

COM(2005) 318 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS 1)PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā piemērot Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importa procedūru veikti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004 („pamatregula”). |

Vispārējais konteksts Šis priekšlikums sagatavots saistībā ar pamatregulas īstenošanu, veicot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulā noteiktajām pamatprasībām un procedūras prasībām. |

Spēkā esošie noteikumi saistībā ar priekšlikumu Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām un mērķiem Nepiemēro. |

2)APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana |

Speciālas zināšanas nebija nepieciešamas. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir tapis pamatregulas īstenošanas rezultātā. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet tajā ietverts pilnīgs novērtējamo nosacījumu saraksts. |

3)PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE FAKTORI |

Ierosinātās rīcības kopsavilkums Komisija 2004. gada 30. aprīlī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importu. Šīs procedūras mērķis bija izmeklēt, vai Ķīnas Tautas Republikas imports bija par dempinga cenām, līdz ar to izraisot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Izmeklēšanā noskaidroja, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu imports bija par dempinga cenām un izraisīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tāpēc tiks nolemts Ķīnas Tautas Republikas importam noteikt antidempinga pasākumus. Attiecībā uz priekšlikumu par galīgo maksājumu noteikšanu notika apspriešanās ar dalībvalstīm. Tādēļ tiek ierosināts, lai Padome pieņem šeit pievienoto priekšlikumu regulai, kas publicējama Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais līdz 2005. gada 29. jūlijam. |

Juridiskais pamats Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004. |

Subsidiaritātes princips Šis priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

Lēmuma forma ir aprakstīta iepriekš minētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Nav piemērojama norāde par to, kā priekšlikuma mērķim tiek līdz minimumam samazināts un proporcionāli sadalīts Kopienas, valstu valdību, reģionālo un vietējo varas iestāžu, komersantu un pilsoņu finansiālais un administratīvais slogs. |

Instrumentu izvēle |

Iecerētie instrumenti: regula. |

Citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Citi līdzekļi nebūtu piemēroti, jo pamatregulā nav paredzētas citas iespējas. |

4)IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96[1] par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis („pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, kas Komisijai tika iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1) Komisija 2004. gada 30. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [2], paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR”) izcelsmes lējumu importu.

(2) Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad 2004. gada martā EUROFONTE („sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no lējumu ražošanas Kopienā. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas ir uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3) Komisija oficiāli informēja par izmeklēšanas sākšanu sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Kopienas ražotājus, citus zināmus Kopienas ražotājus, ĶTR iestādes, ražotājus eksportētājus, importētājus, kā arī zināmās iesaistītās apvienības. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā iesniegt savu viedokli un procedūras sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(4) Virkne Kopienas ražotāju, kurus pārstāvēja iesniedzējs, citi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji un lietotāju apvienības darīja zināmu savu viedokli. Visām ieinteresētājām personām, kas to pieprasīja iepriekš minētajā termiņā un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika dota iespēja būt uzklausītām.

1. Pārbaude izlases veidā, tirgus ekonomikas režīms un atsevišķs režīms

(5) Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju, Kopienas ražotāju un importētāju lielo skaitu, izlases veida pārbaužu piemērošana tika paredzēta paziņojumā par sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(6) Lai Komisija varētu izlemt, vai ir nepieciešama pārbaude izlases veidā un, ja ir nepieciešama, izraudzīties izlasi, ražotāji eksportētāji un pārstāvji, kas darbojas to vārdā, Kopienas ražotāji un importētāji tika aicināti paziņot par sevi un sniegt paziņojumā par sākšanu norādīto informāciju. Komisija sazinājās arī ar zināmajām ražotāju eksportētāju apvienībām un ĶTR varas iestādēm. Minētājām personām nebija iebildumu pret izlases veida pārbaudes izmantošanu.

(7) Kopumā 33 ĶTR ražotāji eksportētāji, 24 Kopienas ražotāji un 15 importētāji noteiktajā termiņā atbildēja uz izlases veida pārbaudes anketu un sniedza pieprasīto informāciju.

(8) Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma („TER”) vai atsevišķa režīma („AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas arī zināmajiem attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja pārbaudes sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Šajā sakarā 21 uzņēmums pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, bet 3 uzņēmumi tikai AR saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu.

(9) Ražotāju eksportētāju izlase tika izvēlēta pēc apspriešanās ar ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un ĶTR varas iestādēm. Ražotāju eksportētāju izlase tika izvēlēta pēc lielākā reprezentatīvā eksporta apjoma uz Kopienu (pārbaudīts atsevišķi vai kā saistītu uzņēmumu grupai), ko varētu pienācīgi izmeklēt pieejamajā laikā, un pēc tā, vai uzņēmumi plānoja pieprasīt tirgus ekonomikas režīmu. Tikai tie uzņēmumi, kas plānoja pieprasīt tirgus ekonomikas režīmu, tika iekļauti izlasē, jo pārejas ekonomikā normālā vērtība citiem uzņēmumiem tiek noteikta, pamatojoties uz analogas trešās valsts cenām vai aprēķināto normālo vērtību. Pamatojoties uz to, tika izvēlēta septiņu ražotāju eksportētāju reprezentatīva izlase. Septiņi izlasē iekļautie uzņēmumi saskaņā ar atbildēm uz izlases anketām pārstāvēja aptuveni 50 % no visu to ražotāju eksportētāju eksporta, kas sadarbojās.

(10) Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz Kopienas ražotājiem izlase tika izvēlēta pēc apspriešanās ar ražotājiem, kas sadarbojās, un ar to piekrišanu, pamatojoties uz lielāko ražošanas un pārdošanas reprezentatīvo apjomu Kopienā. Rezultātā izlasē tika iekļauti pieci Kopienas ražotāji. Komisija nosūtīja pieciem izvēlētajiem uzņēmumiem anketas un noteiktajā termiņā saņēma četras atbildes. Viens no šiem uzņēmumiem iesniedza savu anketu, pārsniedzot pagarināto termiņu, kas tika noteikts šim mērķim, un tāpēc tika izslēgts no procedūras.

(11) Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz importētājiem izlase tika izvēlēta pēc apspriešanās ar importētājiem, kas sadarbojās, un ar to piekrišanu, pirmkārt, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo importa apjomu uz Kopienu un, otrkārt, uz izplatīšanu ģeogrāfiskā aspektā. Tika konstatēts, ka divi no 15 uzņēmumiem ir saistīti ar ražošanas uzņēmumiem ĶTR, un tie tika izslēgti no izlases, jo uz tiem attiecas izmeklēšana ražotāju eksportētāju izlases saistībā. Rezultātā tika izvēlēti četri importētāji, no kuriem trīs iesniedza aizpildītas anketas.

(12) Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu izlasē iekļauto uzņēmumu telpās:

(a) Kopienas ražotāji

- Saint Gobain PAM, Francija

- Saint Gobain, AK

- Norford, Francija, un tā saistītie tirgotāji Norinco, Francija, un Norinco, AK

- Cavanagh, Īrija

- Fudiciones Odena, Spānija

(b) ĶTR ražotāji eksportētāji

- Zibo Benito Metalwork Co. Ltd.

- Benito Tianjin Metal products Co Ltd.

- Qingdao Benito Metal Products Co Ltd.

- Shandong Huijin Stock Co., Ltd.

- Shijiazhuang Transun Metal Products Co Ltd.

- Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei

- Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd.

(c) Ar ražotājiem eksportētājiem saistīti Kopienas importētāji

- Fundicio Ductil Benito, S.L

- Mario Cirino Pomicino S.p.A

(d) Nesaistīti Kopienas importētāji

- Hydrotec, Vācija

- Peter Savage, AK

(13) Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību tiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem nevarēja piešķirt TER, šādu uzņēmumu telpās notika pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem:

- Carnation industries Ltd., Indija

(14) Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un kaitējumu aptvēra periodu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam („izmeklēšanas periods” jeb „IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude notika no 2000. gada janvāra līdz IP beigām („pārbaudāmais periods”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Vispārējā daļa

(15) Lējumus parasti veido rāmis, kas ir nostiprināts zemē, un vāks vai režģis, kas ir vienā līmenī ar virsmu, kuru izmanto gājēji un/vai transportlīdzekļi un kas tieši iztur gājēja un/vai transportlīdzekļa svaru un iedarbību. Rāmis ir novietots tieši virs betona vai ķieģeļu telpas. To izmanto, lai ieietu un/vai varētu piekļūt apakšzemes telpai.

(16) Lējumi kalpo apakšzemes telpas nosegšanai un tiem jāiztur motorizētu transportlīdzekļu un/vai gājēju plūsmas slodze. Vākam vai režģim jābūt droši nostiprinātam rāmī, lai izvairītos no trokšņiem, neievainotu cilvēkus un nebojātu transportlīdzekļus. Lējumiem jānodrošina droša un viegla pieeja apakšzemes telpai, gan, lai tajā iekļūtu, gan vizuālai pārbaudei.

(17) Lējumi atšķiras formas un izmēru ziņā. Tie ir izveidoti, lai atbilstu tās telpas izmēriem, kurus tie nosedz un kurā tie nodrošina iekļuvi. Ražojumi parasti ir apaļi, kvadrātveida vai taisnstūrveida. Vāks un režģi ir pieejami visās formās, ieskaitot, bet neaprobežojoties tikai ar trīsstūrveida, apaļiem, kvadrātveida vai taisnstūrveida.

(18) Lējumi ir izgatavoti no pelēkā vai kaļamā čuguna. Tie ir ražoti no dažāda daudzuma tērauda lūžņu, koksa, čuguna, oglekļa putekļu, kaļķakmens, ferosilīcija un magnija atkarībā no ražošanas procesa un gala ražojuma veida, proti, vai tas būs kaļams vai pelēks. Ir divas metodes, kā kausēt dzelzi, izgatavojot lējumus, proti, izmantojot elektrisku krāsni vai kupolveida krāsni. Ražošanas process lējumu izgatavošanai no pelēkā vai elastīgā čuguna ir līdzīgs. Galvenā atšķirība kaļamā čuguna ražošanas procesā ir tā, ka magniju pievieno ogleklim, kas ietilpst dzelzs sastāvā, lai pārslu formu pārvērstu lodveida struktūrā, savukārt ar pelēko čugunu to nedara. Kad kausēšanas process ir pabeigts, izkausēto dzelzi ar kausu vai mehāniski lej veidnē.

2. Attiecīgais ražojums

(19) Attiecīgais ražojums ir konkrēti nekaļami čuguna ražojumi, kas tiek izmantoti, lai nosegtu un/vai nodrošinātu piekļuvi virszemes vai pazemes sistēmām, un to daļas; tie ir vai nav apstrādāti, pārklāti, krāsoti vai aprīkoti ar citiem ĶTR izcelsmes materiāliem („attiecīgais ražojums”), un tos parasti deklarē ar KN kodu 7325 10 50 un 7325 10 92 un dažkārt ar KN kodu 7325 10 99. Šie KN kodi atbilst atšķirīgajiem ražojuma veidiem (ieskaitot lūku vākus, ūdens noteku pārsedzes un lūku virszemes atveres). Tika konstatēts, ka visi šie veidi ir pietiekami līdzīgi, lai procedūras vajadzībām izveidotu vienu ražojumu. Jātatzīmē, ka appakšzemes ugunsdzēsības hidrantus atzīst par būtiski atšķirīgiem no lūkas virszemes atveres to izmantojuma un uzbūves dēļ, tāpēc tos neuzskata par attiecīgo ražojumu.

(20) Lējumu ražošanai ĶTR pārsvarā izmanto kupolveida krāsnis, turpretī Kopienas ražošanas nozare kausēšanas procesā lielākoties izmanto elektriskas krāsnis. Turklāt ražosanas process ĶTR atšķiras no ražošanas procesa ES ar to, ka ĶTR ražotāji pārsvarā veic liešanu ar kausu, bet ES ražotāji lej ar mašīnu. Lējumi ir izgatavoti no pelēkā vai kaļamā čuguna. Tie ir ražoti no dažāda daudzuma tērauda lūžņu, koksa, čuguna, oglekļa putekļu, kaļķakmens, ferosilīcija un magnija atkarībā no ražošanas procesa un gala ražojuma veida, proti, vai tas būs kaļams vai pelēks. Ir divas metodes, kā kausēt dzelzi, izgatavojot lējumus, proti, izmantojot elektrisku krāsni vai kupolveida krāsni. Ražošanas process lējumu izgatavošanai no pelēkā vai elastīgā čuguna ir līdzīgs. Galvenā atšķirība kaļamā čuguna ražošanas procesā ir tā, ka magniju pievieno ogleklim, kas ietilpst dzelzs sastāvā, lai pārslu formu pārvērstu lodveida struktūrā, savukārt ar pelēko čugunu to nedara. Kad kausēšanas process ir pabeigts, izkausēto dzelzi ar kausu vai mehāniski lej veidnē. ĶTR ražo gan pelēkos, gan kaļamos lējumus.

(21) Atšķirība starp pelēko un kaļamo čugunu ir tā, ka pelēko čugunu izgatavo no pārslveida grafīta; tas rada stingrāku materiālu un iegūtā masa nodrošina lējuma atrašanos vietā. Kaļamais čuguns ir lodveida grafīts, kas veido elastīgāku ražojumu, kurš ir ergonomiskāks, bet to jānostiprina ar bloķēšanas ierīci.

(22) Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā noskaidroja, ka visu veidu lējumiem neatkarīgi no pelēkā vai kaļamā čuguna atšķirībām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības, tos pamatā izmanto vienādām vajadzībām un var uzskatīt par viena ražojuma dažādiem veidiem.

(23) Tāpēc izmeklēšanas vajadzībām attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes lējumi, kā aprakstīts vispārīgajā daļā.

3. Līdzīgs ražojums

(24) Netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un lējumiem, kas ražoti un pārdoti Indijā, kura kalpoja par analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR.

(25) Netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un lējumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare ražoja un pārdeva Kopienā.

(26) Atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lējumi, kurus Kopienas ražošanas nozare ražoja un pārdeva Kopienas tirgū nebija līdzīgi attiecīgajam ražojumam. Tie īpaši atzīmēja, ka Eiropā izmantotās normas ir norādītas EN124 standartos un ka valstu normas aptver EN124, bet ar tām parasti tiek izvirzīti arī sīkāki noteikumi, kas rada atšķirības starp ražojumiem, kuri tiek pārdoti valstu tirgos. Papildus tam atsevišķas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tās izplata tā saucamo GATIC ražojumu, komerciālu alternatīvu ielās izmantotajiem standarta vākiem, kas tiek izmantots nošķirtā tirgus nišā, kurā tehnisko projektu specifikācijas prasa augstus snieguma standartus. Tie apgalvoja, ka šis ražojums papildina standarta ražojumu un to nevar uzskatīt par aizvietotāju. Tāpēc tika pieprasīts izslēgt GATIC ražojumu no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(27) Attiecībā uz pirmo argumentu jāatzīmē, ka, pārdodot Kopienas tirgū, gan līdzīgajam, gan attiecīgajam ražojumam jāatbilst EN124 standartiem un valstu normām. Šādi tiek noteikti kritēriji, kas piemērojami „līdzīga ražojuma” noteikšanai, proti, ražojuma fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, un izlietojums vai funkcijas. Kopienas ražošanas nozares ražotie un Kopienas tirgū pārdotie lējumi ir izgatavoti no pelēkā vai kaļamā čuguna, un tiem ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības kā attiecīgajam ražojumam. Līdz ar to valstu normu atšķirības neietekmē līdzīgā ražojuma definīciju, jo nevar skaidri veikt dalījumu starp ražojumiem attiecībā uz to fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām, izlietojumu un lietotāju uztveri. Ražojuma fizikālās un tehniskās īpašības nosaka pēc funkcijas, uzstādīšanas un novietojuma, un tās lielākoties ir satiksmes slodzes izturība, ko nosaka ar tā saucamo slodzes kategoriju, vāka un režģa stabilitāte rāmī un droša un viegla pieeja. Ražojums var būt pelēkais vai kaļamais čuguns, un lūkas vāks un/vai rāmis var būt pildīts ar betonu vai citiem materiāliem. Attiecībā uz ražojuma izmantošanu lējumi pārsedz un rāmji nodrošina saskarni starp zemē ieraktiem tīkliem un ceļa vai ceļa seguma virsmu. Visas iepriekš minētās īpašības attiecas arī uz tā saukto GATIC ražojumu, kuru nevar atšķirt no attiecīgā ražojuma. Tāpēc arguments GATIC ražojuma izslēgšanai no attiecīgā ražojuma definīcijas tika noraidīts.

(28) Visbeidzot netika konstatētas atšķirības starp eksportēto attiecīgo ražojumu un lējumiem, kas tika izgatavoti un pārdoti eksportētāja vietējā tirgū.

(29) Tāpēc tiek secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu un izmeklēšanas vajadzībām visi lējumu veidi, kas izgatavoti un pārdoti ĶTR vietējā tirgū, kā arī tie, kas ražoti un pārdoti Indijā, un Kopienas ražošanas nozares ražotie un Kopienas tirgū pārdotie ražojumi ir līdzīgi attiecīgajam ražojumam.

C. Dempings

1. Pārbaude izlases veidā

(30) Tiek atgādināts, ka, ņemot vērā lielo iesaistīto uzņēmumu skaitu, tika nolemts izmantot izlases veida pārbaudes noteikumus saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, un šai vajadzībai, apspriežoties ar Ķīnas iestādēm, tika izvēlēti septiņi uzņēmumi ar lielāko eksporta apjomu uz ES.

(31) Šajā sakarā analīze pēc tam parādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu TER varēja piešķirt vienam no sākotnēji izvēlētajiem septiņiem uzņēmumiem un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu AR varēja piešķirt trim no izvēlētajiem uzņēmumiem.

(32) Tāpēc izlases veida pārbaudes noteikumi tika piemēroti šādi. Atsevišķo dempinga starpību, ko noteica vienam uzņēmumam, kuram tika piešķirts TER, attiecināja arī uz izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER. Uzņēmumiem, kuriem piešķīra AR un kuri nebija iekļauti izlasē, tika piešķirta vidējā svērtā dempinga starpība, kuru noteica trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts AR.

2. Tirgus ekonomikas režīms

(33) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar 2. panta 7. punkta 1. līdz 6. apakšpunktu tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(34) Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

1. ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti un izmaksas rodas, reaģējot uz apstākļiem tirgū un bez valsts iejaukšanās;

2. grāmatvedības dokumentiem tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tos izmanto visām vajadzībām;

3. nav ievērojamu kropļojumu, kas saglabājusies no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas;

4. juridisko noteiktību un stabilitāti nodrošina bankrota un īpašuma tiesību akti;

5. valūtas maiņa tiek veikta pēc tirgus kursa.

(35) Pašreizējā izmeklēšanā 21 ĶTR ražotājs eksportētājs paziņoja par sevi un pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Ikviens TER pieteikums tika analizēts. Ņemot vērā lielo attiecīgo uzņēmumu skaitu, tikai septiņu uzņēmumu telpās veica izmeklēšanu uz vietas. Attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem tika sīki analizēta visa iesniegtā informācija, kā arī ar attiecīgajiem uzņēmumiem notika intensīva vēstuļu apmaiņa, ja to pieteikumos trūka kādu elementu vai tie bija neskaidri. Ja filiāle vai jebkāds cits uzņēmums, kas ir saistīts ar pieteikuma iesniedzēju ĶTR, ir attiecīgā produkta ražotājs un/vai iesaistīts tā pārdošanā (eksports vai vietēja pārdošana), arī saistītā puse tika aicināta aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. TER var piešķirt tikai tad, ja visi saistītie uzņēmumi atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

(36) Attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem tika veikta izmeklēšana uz vietas, izmeklēšanā noskaidroja, ka viens no septiņiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem izpildīja visus TER piešķiršanas nosacījumus. Pārējie seši iesniegumi bija jānoraida turpmākajā tabulā norādīto iemeslu dēļ.

(37) Attiecībā uz pārējiem 14 uzņēmumiem analīze, ko veica katram atsevišķam uzņēmumam, parādīja, ka TER nevar piešķirt 10 uzņēmumiem. Trīs no šiem 10 uzņēmumiem pienācīgi nesadarbojās izmeklēšanā, jo tie noteiktajā termiņā neiesniedza pieprasīto informāciju, vai tie bija tirgotāji un saistītie ražošanas uzņēmumi nepiedalījās. Turpmākajā tabulā ir norādīti arī kritēriji, kuriem neatbilst 7 no šiem 10 uzņēmumiem. Pārējie 4 uzņēmumi nevarēja uzskatāmi pierādīt, ka tie atbilst pieciem attiecīgajiem TER kritērijiem.

(38) Tabulā ir parādīts, ciktāl visi minētie uzņēmumi, kuriem netika piešķirts TER, atbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Jāuzsver, ka 3. uzņēmums izpildīja visus kritērijus, tomēr tam nevarēja piešķirt TER, jo tam bija korporatīvas attiecības ar 1. un 2. uzņēmumu, kas norādīti turpmāk un kas neizpildīja TER kritērijus.

Uzņēmums | Kritēriji |

2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. apsvērums | 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. apsvērums | 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. apsvērums | 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 4. apsvērums | 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 5. apsvērums |

1 | Neatbilst | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

2 | Neatbilst | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

3 | Atbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

4 | Neatbilst | Atbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

5 | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

6 | Neatbilst | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

7 | Atbilst | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

8 | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

9 | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

10 | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

11 | Neatbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

12 | Atbilst | Atbilst | Neatbilst | Atbilst | Atbilst |

13 | Neatbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst | Atbilst |

Avots: Pārbaudītas atbildes, kuras uz anketas jautājumiem sniedza Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās.

(39) Ņemot vērā iepriekšminēto, šādiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem piešķīra TER:

(1) Shijiazhuang Transun Metal Products Co Ltd.

(2) Shaoshan Huanqiu Castings Foundry

(3) Fengtai Handan Alloy Casting Co. Ltd.

(4) Shanxi Jiaocheng Xinglong Casting Co. Ltd.

(5) Tianjin Jinghai Chaoyue Industrial and Commercial Co. Ltd.

3. Atsevišķs režīms

(40) Papildus pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot tādos gadījumos, kad uzņēmumi spēj apliecināt, ka tie ir izpildījuši visus pamatregulas 9. pantā 5. punktā noteiktos kritērijus, lai tiem piešķirtu atsevišķu režīmu.

(41) 21 ražotājs eksportētājs pieprasīja gan TER, gan arī atsevišķu režīmu, ja netiktu piešķirts TER. Trīs papildu ražotāji eksportētāji pieprasīja tikai atsevišķu režīmu.

(42) Pirmkārt, attiecībā uz 16 uzņēmumiem, kuri pieprasīja, bet nesaņēma TER, tika konstatēts, ka 5 uzņēmumi atbilda visām pamatregulas 9. panta 5. punkta noteiktajām AR prasībām. Attiecībā uz citiem uzņēmumiem 3 no šiem uzņēmumiem pienācīgi nesadarbojās izmeklēšanā, jo tie noteiktajā termiņā neiesniedza pieprasīto informāciju, vai tie bija tirdzniecības uzņēmumi un saistītie ražošanas uzņēmumi nesadarbojās, kā jau norādīts 37. apsvērumā.

(43) Atlikušie 8 uzņēmumi, kas pieprasīja, bet nesaņēma TER, neizpildīja pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā noteikto kritēriju. Rezultātā šiem uzņēmumiem nevar piešķirt AR.

(44) Otrkārt, no trim uzņēmumiem, kas pieprasīja tikai AR, divi pārtrauca sadarbību procedūras sākumposmā. Part trešo pretendentu konstatēja, ka tas ir tirdzniecības uzņēmums un ar to saistītie ražošanas uzņēmumi nesadarbojās. Tāpēc šiem trim uzņēmumiem nevar piešķirt AR.

(45) Tiek nolemts AR piešķirt šādiem 5 uzņēmumiem:

(1) Shandong Huijin Stock Co., Ltd.

(2) Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei

(3) Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd. un tā saistītais uzņēmums Shanxi Yuansheng Industrial Co. Ltd.

(4) Botou City Simencum Town Bai fo Tang Casting Factory

(5) Hebei Shunda Foundry Co. Ltd.

(46) Virkne ražotāju eksportētāju iebilda pret TER/AR piešķīrumiem. Tomēr šīs personas neiesniedza jaunu informāciju, kas varētu kalpot par pamatu jauniem secinājumiem šajā sakarā. Tāpēc šīs prasības noraidīja.

4. Normālā vērtība

4.1. Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kuriem tika piešķirts TER

(47) Vispirms Komisija noteica, vai šī ražotāja eksportētāja vietējā pārdošana ir reprezentatīva salīdzinājumā ar tā kopējo eksporta pārdošanu uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu līdzīga ražojuma vietējo pārdošanu uzskata par reprezentatīvu, ja tās kopējais apjoms ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Kopienā.

(48) Tika konstatēts, ka šī ražotāja eksportētāja vietējā pārdošana bija daudz mazāka par 5 % no atbilstošā eksporta apjoma uz Kopienu.

(49) Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika aprēķināta, eksportētāja eksportēto ražojumu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas („TVAI” izmaksas) samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu. Tā kā nevienam citam uzņēmumam ĶTR šajā gadījumā nepiešķīra TER, tika nolemts izmantot analogā valstī noteiktās TVAI izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Pirms tam Komisija pārliecinājās, ka šādi noteiktais peļņas apjoms bija samērīgs un nepārsniedza to peļņu, ko guva ražotājs, kuram bija piešķirts TER attiecībā uz vietējo pārdošanu.

4.2. Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER

(a) Analogā valsts

(50) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālo vērtību uzņēmumiem, kuriem nevarēja piešķirt TER, noteica, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību. Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija paredzēja izmantot Norvēģiju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt atsauksmes par šo izvēli. Virkne ĶTR ražotāju eksportētāju un importētāju Kopienā iebilda pret šo priekšlikumu un iesniedza pamatotus dokumentus, parādot, ka Norvēģija nebija piemērota analogā valsts un ka tās vietā jāizvēlas Indija. Pēc izmeklēšanas Komisijas dienesti konstatēja, ka, raugoties pēc ražojuma veidu dažādības, vietējās pārdošanas apjoma, konkurences vietējā tirgū, pieejas izejvielām un ražošanas procesam, Indija patiešām bija piemērotāka analogā valsts ĶTR nekā Norvēģija. Visas ieinteresētās personas tika informētas par šo lēmumu, un neviena no tām neizteica iebildumus. Tāpēc Komisija meklēja un atrada vienu ražotāju Indijā, kas pilnībā sadarbojās.

(b) Normālās vērtības noteikšana

(51) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja tirgus ekonomikas trešā valstī, t.i., pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām Indijas vietējā tirgū. Tika pārbaudīts, ka šie darījumi veikti (i) parastā tirdzniecības apritē un (ii) bija reprezentatīvi saskaņā ar 47. apsvērumā noteikto metodoloģiju. Izmeklēšanā noskaidroja, ka Indijas un Ķīnas izgatavotāju ražošanas procesā ir atsevišķas atšķirības, jo Ķīnas ražotāji izmanto vienkāršākas iekārtas un patērē mazāk enerģijas. Tāpēc Indijas vietējās pārdošanas cenas tika samazinātas tādā apjomā, lai atspoguļotu šīs atšķirības. Vajadzības gadījumā šīs cenas tika koriģētas, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu ar tiem ražojumu veidiem, kurus uz Kopienu eksportē attiecīgie Ķīnas ražotāji.

(52) Rezultātā par normālo vērtību noteica Indijas ražotāja, kas sadarbojās, vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem.

5. Eksporta cena

(53) Tajos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām. Tas attiecās uz trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem piešķīra AR.

(54) Kad eksporta pārdošana uz Kopienu tika veikta ar saistīta importētāja starpniecību, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz šā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenu pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tika veiktas korekcijas visām izmaksām, kas radās, importējot un minētajam importētājam tālākpārdodot, ieskaitot TVA izmaksas un samērīgu peļņas normu. Tas attiecās uz vienīgo uzņēmumu, kuram piešķīra TER un uz trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem nepiešķīra TER vai AR.

6. Salīdzinājums

(55) Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un kad to pamatoja pārbaudīti pierādījumi, tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām un apdrošināšanu, kredītizmaksām, komisijas maksām un maksājumiem par bankas pakalpojumiem.

(56) Tika konstatēts, ka no eksporta pārdošanas apjoma tiek atgūts zemāks PVN nekā no pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Ņemot vērā šo starpību, eksporta cenas koriģēja pēc atmaksātā PVN starpības starp eksporta pārdošanas apjomu un pārdošanas apjomu vietējā tirgū, t.i., 2 % 2003. gadā un 4 % 2004. gadā.

7. Dempinga starpība

7.1. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kuriem tika piešķirts TER/AR

a) TER

(57) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu attiecībā uz vienīgo izlasē iekļauto uzņēmumu, kuram tika piešķirts TER, ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(58) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu attiecībā uz 4 uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER, bet kuri netika iekļauti atlasē, attiecināja dempinga starpību, kas tika noteikta iepriekš izlasē iekļautajam uzņēmumam.

b) AR

(59) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu attiecībā uz trim izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts AR, vidējā svērtā normālā vērtība, kuru noteica analogajai valstij, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu.

(60) Diviem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts AR, bet kuri nebija iekļauti izlasē, dempinga starpība tika noteikta vidējās svērtās dempinga starpības līmenī, ko noteica iepriekš izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem piešķīra AR.

(61) Ņemot vērā iepriekšminēto, atsevišķās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir:

Shijiazhuang Transun Metal Products Co Ltd. | 0,0% |

Shaoshan Huanqiu Castings Foundry | 0,0% |

Fengtai Handan Alloy Casting Co. Ltd. | 0,0% |

Shanxi Jiaocheng Xinglong Casting Co. Ltd. | 0,0% |

Tianjin Jinghai Chaoyue Industrial and Commercial Co. Ltd. | 0,0% |

Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd. | 18,6% |

Botou City Simencum Town Bai fo Tang Casting Factory | 28,6% |

Hebei Shunda Foundry Co. Ltd. | 28,6% |

Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei | 31,8% |

Shandong Huijin Stock Co. Ltd. | 37,9% |

7.2. Valsts vienotā dempinga starpība

(62) Lai aprēķinātu valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Šim nolūkam tika aprēķināta šāda attiecība. Skaitītājs ir to uzņēmumu eksporta apjoms uz Kopienu, kas sadarbojās, bet kuriem netika piešķirts ne TER, ne AR. Saucējs ir kopējais ĶTR izcelsmes eksporta apjoms uz Kopienu (saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem), no kura atņemts to uzņēmumu eksporta apjoms, kuriem tika piešķirts TER un AR. Uz šā pamata noteica, ka sadarbības līmenis bija 22 %, kas tiek uzskatīts par zemu līmeni pat tik sadrumstalotai ražošanas nozarei, par kādu atzīst attiecīgā ražojuma nozari.

(63) Valsts vienotā dempinga starpība citiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikta šādi.

(64) To uzņēmumu, kuri nesadarbojās, dempinga līmeni eksporta apjomam noteica, pamatojoties uz divu ražojumu kategorijām ar visaugstākajām starpībām, kas noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts ne TER, ne AR.

(65) Uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet kuriem netika piešķirts ne TER, ne AR, pašreizējā aprēķina vajadzībām tiek piešķirta iedomāta atsevišķa starpība saskaņā ar 55. apsvērumā noteikto metodoloģiju.

(66) Visbeidzot valsts vienotā dempinga starpība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš minētajām iedomātajām atsevišķajām starpībām, kā svēruma koeficientu izmantojot ikvienas eksportētāju grupas (gan to, kas sadarbojās, gan to, kas nesadarbojās) CIF vērtību.

(67) Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 47,8 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(a) Kopienas ražošana

(68) Izmeklēšanā konstatēja, ka lējumus izgatavoja 4 sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji, kas tika iekļauti izlasē, un 5 citi Kopienas ražotāji, kas atbalstīja sūdzību.

(b) Kopienas ražošanas nozares definīcija

(69) Sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji kopā ar tiem Kopienas ražotājiem, kas atbalstīja sūdzību, piedalījās izlases veidošanā un sadarbojās izmeklēšanā, veido vairāk nekā 60 % no līdzīga ražojuma izgatavošanas Kopienā. Tādēļ uzskata, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(70) Viens sūdzību iesniegušais uzņēmums tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas pārtrauca sadarbību. Cits izlasē iekļautais uzņēmums neiesniedza savu atbildi attiecīgajā termiņā. Viens uzņēmums, kas atbalstīja sūdzību, liedza atbalstu tūlīt pēc sākšanas. Tāpēc šie trīs uzņēmumi netika iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(71) Atsevišķas personas apgalvoja, ka divi galvenie sūdzību iesniegušie uzņēmumi jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, jo tie importēja lielu daudzumu ĶTR izcelsmes lējumu. Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka patiesi saskaņā ar senu praksi Kopienas ražotāji jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, ja tie ir pasargāti no dempinga vai iegūst no tā; tie netiek izslēgti, ja tiek konstatēts, ka Kopienas ražotāji cenu spiediena dēļ Kopienas tirgū bijuši spiesti īslaicīgi un ļoti ierobežotā apjomā izmantot importu. Šajā gadījumā šo divu uzņēmumu kopējais imports IP bija zem 3,5 % no to attiecīgās kopējās ražošanas un aprobežojās ar atsevišķiem Kopienas reģioniem, kurus īpaši skāra Ķīnas imports par dempinga cenām. Ņemot vērā nelielo apjomu, abus Kopienas ražotājus var uzskatīt par Kopienas ražošanas nozares definīcijas sastāvdaļu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Pamatojoties uz to, argumentu noraidīja.

E. KAITĒJUMS

(a) Iepriekšējas piezīmes

(72) Ievērojot to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari ir izmantota izlases metode, kaitējums ir novērtēts, balstoties uz savākto informāciju. Ražošanas, jaudas un ražošanas jaudas izmantojuma, ražīguma, pārdošanas, tirgus daļas, nodarbinātības un izaugsmes tendences tika novērtētas Kopienas ražošanas nozares līmenī. Šajā sakarā tika pieprasīta papildinformācija no visiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās, nosūtot aptaujas anketu visiem neatlasītajiem Kopienas ražotājiem, kuri sadarbojās. Kopumā pieci neatlasītie uzņēmumi atbildēja, un viņu sniegtā informācija tika ņemta vērā. Attiecībā uz pārējiem uzņēmumiem – tos neiekļāva procedūrā nesadarbošanās dēļ. Cenu un rentabilitātes, naudas plūsmas, spējas piesaistīt kapitālu un investīcijas, krājumu, investīciju ienākumu un algu tendences tika analizētas uz savāktās informācijas pamata atlasīto Kopienas ražotāju līmenī.

(73) Kaitējuma analīze norādīja uz to, ka importa par dempinga cenām iekļūšana Kopienas tirgū nebija vienmērīga. Lai gan imports par dempinga cenām lielā apjomā izplatījās četrpadsmit dalībvalstīs, Francijas tirgū vēl pagaidām nebija iekļuvis imports par dempinga cenām. Tajā pašā laikā divu atlasīto Francijas ražotāju vērtēšanas koeficients Kopienas ražošanas nozares vispārējā stāvoklī bija īpaši augsts, jo to lējumu ražošanas un pārdošanas apjoms Francijā bija aptuveni 36 % no Kopienas ražošanas nozares kopējās ražošanas un kopējās pārdošanas apjoma. Ņemot vērā šo konkrēto stāvokli, uzskatīja par piemērotu kopā ar kaitējuma analīzi Kopienas ražošanas nozarē kopumā iesniegt konkrētu rādītāju tendences analīzi attiecībā uz skarto Kopienas tirgu, t.i., Kopienas tirgu bez Francijas (ES 14).

(b) Acīmredzamais Kopienas patēriņš

(74) Acīmredzamais lējumu patēriņš Kopienā tika noteikts, pamatojoties uz ražošanas rādītājiem par ražotājiem, kuri sadarbojās, un pārējo Kopienas ražotāju produkciju, un, pieskaitot importu un, atņemot eksportu, izmantojot no Eurostat gūtos datus un informāciju, kā arī no sūdzības iesniedzējiem saņemto informāciju par katras dalībvalsts tirgus apjomu un tā attīstību pārbaudāmajā laikposmā.

(75) Pamatojoties uz iepriekšminēto, acīmredzamais lējumu patēriņš Kopienas tirgū, izņemot nelielu lejupslīdi 2002. gadā, saglabājās stabils visā pārbaudāmajā laikposmā un bija ap 580 tūkstošiem tonnu. Lējumu tirgus ir atkarīgs no pieprasījuma, ko ietekmē nosacītā attīstība notekūdeņu vai ūdens nozarē, kas ir atkarīga no vispārējās katras dalībvalsts ekonomiskās attīstības.

Acīmredzamais Kopienas patēriņš | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Tonnās | 584 000 | 597 000 | 568 000 | 577 000 | 578 750 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 102 | 97 | 99 | 99 |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām, sūdzības, Eurostat

(c) Attiecīgās valsts importa apjoms un tirgus daļa

(76) Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjomu aprēķināja, no Eurostat datiem atskaitot tāda importa apjomu, ko nepārdeva par dempinga cenām. Importa par dempinga cenām apjoms palielinājās no 122 511 tonnām 2000. gadā līdz 179 755 tonnām IP, liecinot uz strauju kāpumu par 47 %.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Importa apjoms (tonnās) | 122 511 | 149 329 | 163 135 | 181 400 | 179 755 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 122 | 133 | 148 | 147 |

(77) Pārbaudāmajā periodā pastāvīgi palielinājās importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms Kopienas tirgū — no 21,0 % 2000. gadā līdz 31,1 % IP. Tādēļ pārbaudāmajā periodā imports par dempinga cenām ir ievērojami palielinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē attiecībā pret Kopienas patēriņu (par vairāk nekā 10 procentu punktiem).

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Tirgus daļa | 21,0% | 25,0% | 28,7% | 31,4% | 31,1% |

(d) Acīmredzamais Kopienas patēriņš ES 14 valstīs

(78) Acīmredzamais lējumu patēriņš ES 14 valstīs tika noteikts tāpat kā kopējais Kopienas patēriņš, atskaitot Francijas patēriņu. Acīmredzamais lējumu patēriņš ES 14 valstīs noturējās nedaudz virs 460 tūkstošiem tonnu visā pārbaudāmajā periodā.

Acīmredzamais Kopienas patēriņš | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Tonnās | 464 000 | 480 000 | 458 000 | 462 000 | 462 500 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 103 | 99 | 100 | 100 |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām, sūdzības, Eurostat

(e) Attiecīgās valsts importa apjoms un tirgus daļa ES 14 valstīs

(79) Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjomu aprēķināja, atskaitot no Eurostat datiem par importa kopapjomu no ĶTR importa apjomu, ko nepārdeva par dempinga cenām, un Francijas importa apjomu. Pēdējais atskaitījums tika uzskatīts par pietiekamu, lai pareizi aprēķinātu importu par dempinga cenām ES 14 valstīs, jo atbilstoši sūdzības iesniedzēju ražotāju iesniegtajai informācijai Francijas tirgū nav nonācis ievērojams importa par dempinga cenām apjoms. Importa par dempinga cenām apjoms palielinājās no 119 818 tonnām 2000. gadā līdz 171 946 tonnām IP, norādot uz strauju kāpumu par 44%.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Importa apjoms (tonnās) | 119 818 | 145 509 | 158 323 | 172 886 | 171 946 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 121 | 132 | 144 | 144 |

(80) Pārbaudāmajā periodā palielinājās importa par dempinga cenām no ĶTR daļa ES 14 valstu tirgū — no 25,8% 2000. gadā līdz 37,2% IP. Tirgus daļas pieaugums ir nedaudz lielāks par to, kāds pārbaudāmajā periodā novērots Kopienas līmenī kopumā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Tirgus daļa | 25,82% | 30,31% | 34,57% | 37,42% | 37,18% |

(f) Importa par dempinga cenām cenas un pārlieku liels cenu samazinājums

(i) Importa cenas

(81) Cenas informācija par attiecīgo importu, kā pamatā bija importa apjoms un no Eurostat datiem gūti rādītāji, liecināja, ka no 2000. gada līdz IP ĶTR izcelsmes importa vidējās CIF cenas samazinājās par 11 %. Īpaši straujš samazinājums bija 2003. gadā un IP.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Cenas €/ par tonnu | 548 | 560 | 531 | 486 | 489 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 102 | 97 | 89 | 89 |

Avots: Eiropas Kopienu Statistikas birojs

(ii) Pārlieku liels cenu samazinājums un cenu samazināšanās

(82) Lai aprēķinātu pārlieku lielā cenu samazinājuma līmeni IP, salīdzināja to līdzīgo ražojumu cenas, kurus pārdod izlasē iekļautie Kopienas ražošanas nozares ražotāji, ar ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, cenām, kādas ir Kopienas tirgū IP pārdotajam importam par dempinga cenām, pamatojoties uz vidējo svērto cenu vienam lējuma izstrādājuma tipam, atskaitot visas neatkarīgo klientu atlaides un nodokļus. Kopienas ražošanas nozares cenas koriģēja, ņemot vērā ražotāja cenas. Attiecīgā importa cenas bija CIF cenas ar atbilstošu pielāgojumu attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām.

(83) Daži importētāji, kuri sadarbojās, apgalvoja, ka Kopienas ražotāju attiecīgā ražojuma pārdošana, izsludinot atklātu izsoli, nav jāņem vērā, aprēķinot pārlieku lielo cenu samazinājumu, jo pārdošana valsts iestādēm var paredzēt pakalpojumus un garantijas, kā arī citas papildizmaksas, kas izsoles procedūrā pārdotos ražojumus padara pamatoti atšķirīgus no tiem, kas pārdoti ierastā pārdošanas ceļā. Šai sakarā, pirmkārt, jānorāda, ka šī sūdzība nebija pamatota ar pierādījumu par cenu atšķirību, kas izrietēja no piedāvājumiem un citām tirdzniecības sarunām. Turklāt atlasīto Kopienas ražotāju, kuri sadarbojās, pārdošanas apjoms IP veido ļoti nelielu procentu un tie nevarēja būtiski ietekmēt to, kā aprēķināja pārmērīgu lielu cenu samazinājumu. Šā iemesla dēļ prasījumu noraidīja.

(84) Faktori, kādus ņēma vērā, lai noteiktu ražojuma tipus, galvenokārt bija attiecīgajam ražojumam izmantotā izejviela (pelēkais čuguns vai kaļamais čuguns ar vai bez betona), tā izmantošana (lūku vāki, ūdens noteku pārsedzes vai lūku virszemes atveres), tā izmēri un dažādi piederumi, kā arī tā atbilstība EN 124 Eiropas standartiem.

(85) Šis salīdzinājums apliecināja, ka IP ĶTR izcelsmes attiecīgos ražojumus Kopienā pārdeva par cenām, kuras bija par 31 % līdz 60 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares par cenām.

(g) Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(86) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri no 2000. gada līdz IP beigām ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(i) Ražošanas jauda, ražošana un jaudas izmantojums

(87) Pārbaudāmajā periodā Kopienas ražošanas nozares jauda nedaudz palielinājās, drīzāk liecinot par pašreizējās jaudas pārstrukturēšanos, nevis par pieaugumu, pateicoties jauniem ieguldījumiem. Šajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozarē ražošana samazinājās par 7 procentu punktiem un tās jaudas izmantojuma līmenis — par vairāk nekā 8 procentu punktiem.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Ražošanas jauda (tonnās) | 295 287 | 295 987 | 302 487 | 303 487 | 303 487 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 100 | 102 | 103 | 103 |

Ražošanas apjoms (tonnās) | 244 983 | 236 042 | 211 495 | 217 151 | 227 100 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 96 | 86 | 89 | 93 |

Ražošanas jauda un tās izmantojuma rādītāji | 83,0% | 79,7% | 69,9% | 71,6% | 74,8% |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(88) ES 14 valstīs Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudai bija līdzīgs pieaugums tam Kopienas līmenī reģistrētajam pieaugumam. Tomēr ražošana un ražošanas jaudas izmantojums samazinājās straujāk – par 14 procentu punktiem.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Ražošanas jauda (tonnās) | 188 287 | 188 987 | 191 737 | 191 987 | 191 987 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 100 | 102 | 102 | 102 |

Ražošanas apjoms (tonnās) | 169 749 | 168 624 | 140 969 | 140 834 | 145 819 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 99 | 83 | 83 | 86 |

Ražošanas jauda un tās izmantojuma rādītāji | 90,2% | 89,2% | 73,5% | 73,4% | 76,0% |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(ii) Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Pārdošana tonnās | 249 053 | 237 632 | 211 706 | 221 250 | 224 545 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 95 | 85 | 89 | 90 |

Tirgus daļa | 42,6% | 39,8% | 37,3% | 38,3% | 38,8% |

(89) Kopienas ražošanas nozarē pārdošanas apjoms samazinājās par 10 %, un tādēļ tās tirgus daļa samazinājās par 3,8 % procentu punktiem pārbaudāmajā periodā, turpretim importa apjoms par dempinga cenām pieauga par 47 % un tā tirgus daļa – par 10,1 %.

(90) ES 14 valstīs Kopienas ražošanas nozare zaudēja lielāku tirgus daļu (5,4 %), jo tās pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās (–17 %) pārbaudāmajā periodā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Pārdošana tonnās | 151 987 | 143 367 | 123 504 | 126 896 | 126 492 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 94 | 81 | 83 | 83 |

Tirgus daļa | 32,76% | 29,87% | 26,97% | 27,47% | 27,35% |

(iii) Nodarbinātība un ražīgums

(91) Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē pārbaudāmajā periodā samazinājās par 13 %. Kopienas ražošanas nozares ražīgums, kas izteikts saražotajās tonnās uz vienu nodarbināto gada laikā, palielinājās no 133 tonnām 2000. gadā līdz 141 tonnai IP. Šāds saražotā pieaugums uz vienu cilvēku galvenokārt skaidrojams ar Kopienas ražošanas nozares centieniem racionalizēt ražošanu un kontrolēt pieaugošo importu par dempinga cenām.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Darbinieku skaits | 1 843 | 1 783 | 1 721 | 1 657 | 1 610 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 97 | 93 | 90 | 87 |

Ražīgums: produkcija/ nodarbinātais | 133 | 132 | 123 | 131 | 141 |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz aptaujas anketām

(92) Tomēr nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē ES 14 valstīs pārbaudāmajā periodā samazinājās straujāk, jo tika reģistrēts kritums par 16 %. Tās ražīgums pieauga no 132 tonnām 2000. gadā līdz 135 tonnām IP.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Darbinieku skaits | 1 290 | 1 238 | 1 187 | 1 128 | 1 084 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 96 | 92 | 87 | 84 |

Ražīgums: produkcija/ nodarbinātais | 132 | 136 | 119 | 125 | 135 |

Avots: Kopienas ražošanas nozares atbildes uz aptaujas anketām

(iv) Krājumi

(93) Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis pārbaudāmajā periodā palielinājās par 16 %. Ražojumu uzkrāšanās noliktavās norāda uz pārdošanas līmeņa kritumu, kas noticis ātrākā tempā, nekā ražošanas līmeņa samazināšanās.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Krājumi | 33 815 | 36 964 | 37 510 | 37 455 | 39 375 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 109 | 111 | 111 | 116 |

(v) Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē cenas vietējā tirgū

(94) Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējā neto pārdošanas cena saglabājās faktiski stabila. Tomēr šāda stabilitāte neatspoguļo būtisko tērauda lūžņu cenas pieaugumu par 34 %, kas ir galvenā attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksu sastāvdaļa laikposmā no 2000. gada līdz IP. Šai sakarā jānorāda, ka katra tērauda lūžņu cenas izmaiņa tieši un pilnībā atspoguļojas attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksās, jo tā ir galvenā izejviela ražošanā. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare nevarēja ļaut šādam pieaugumam atspoguļoties pārdošanas cenās, ko pamatoti varētu prognozēt, ja imports par dempinga cenām neradītu spiedienu uz šīm cenām un ja pārējo valstu vidējā importa cena būtu ievērojami augstāka nekā ĶTR importa cena.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Vidējā pārdošanas cena (EUR/tonnās) | 1 131 | 1 157 | 1 153 | 1 141 | 1 153 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 102 | 102 | 101 | 102 |

Avots: Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(95) Līdzīga stabilitāte tika novērota attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ES 14 valstu ražotāju vidējo neto pārdošanas cenu.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Vidējā pārdošanas cena (EUR/tonnās) | 1 056 | 1 070 | 1 053 | 1 031 | 1 048 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 101 | 100 | 98 | 99 |

Avots: Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(vi) Rentabilitāte

(96) Atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju ienākumi no tīrās pārdošanas Kopienas tirgū neatkarīgajiem klientiem pirms nodokļu nomaksas samazinājās no 12,1 % 2000. gadā līdz 9,9 % IP, liecinot par 18 procentu lielu kritumu pārbaudāmajā periodā. Šāds kritums bija pat straujāks līdz 2002. gadam. Kopš tā perioda rentabilitāte attīstījās drīzāk pozitīvi, vispirms liecinot par noteiktu Kopienas ražošanas nozares spēju atgūties no sarežģīta finanšu stāvokļa. Šai sakarā jānorāda, ka tāda pati tendence novērota vairākiem rādītājiem, piemēram, ražošanā, jaudas izmantojumā, ražīgumā un pārdošanas apjomā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Rentabilitāte | 12,1% | 10,5% | 8,1% | 9,4% | 9,9% |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 87 | 67 | 78 | 82 |

Avots: Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju atbildes uz anketām

(97) Rentabilitāte ES 14 valstīs samazinājās no 9,4 % 2000. gadā līdz 5,3 % IP, norādot uz kritumu par 44 atskaites punktiem pārbaudāmajā periodā. Lai gan pēc 2002. gadā bija novērojama pozitīva attīstība, tās rentabilitāte neatjaunojās līdz 2000. gadā sasniegtajam līmenim, kas uzskatāms par atbilstošu šāda veida ražošanas nozarē.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Rentabilitāte | 9,4% | 5,9% | 1,0% | 4,3% | 5,3% |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 63 | 11 | 46 | 56 |

Avots: Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju atbildes uz anketām

(vii) Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(98) Ieguldījumu līmenis attiecīgā ražojuma ražošanā, kādus veikuši atlasītie Kopienas ražošanas nozares ražotāji, samazinājās uz pusi pārbaudāmajā periodā – 12 miljoniem euro līdz aptuveni 6 miljoniem euro.

(99) Atlasītie Kopienas ražošanas nozares ražotāju ienākumi no ieguldījumiem, kas izsaka viņu pirms nodokļu nomaksas iznākumu kā procentu no vidējās attiecīgā ražojuma ražošanā izmantoto aktīvu sākuma un slēguma neto bilances vērtības, laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam bija pozitīva, atspoguļojot ražotāju lejupslīdošo peļņu. Attiecībā uz laikposmu pēc 2001. gada līdzīgi gadījumam ar rentabilitāti, kad 2002. gadā bija novērojams kritums, to pēc tam kompensēja 2003. gadā un IP.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Ieguldījumi tūkstošos € | 12 091 | 10 989 | 6 497 | 6 496 | 6 124 |

Indekss 1999 = 100 | 100 | 91 | 54 | 54 | 51 |

Ienākums no ieguldījumiem | 32,4% | 29,0% | 23,7% | 30,1% | 33,9% |

Avots: Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(viii) Spēja piesaistīt kapitālu

(100) Nebija rādītāju tam, ka Kopienas ražošanas nozarē kopumā būtu novērotas grūtības piesaistīt kapitālu savām darbībām.

(ix) Naudas plūsma

(101) Atlasītie Kopienas ražošanas nozares ražotāji reģistrēja negatīvu ienākošās neto naudas plūsmu no saimnieciskās darbības pārbaudāmajā periodā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Naudas plūsma tūkstošos € | 51 162 | 40 295 | 39 517 | 41 955 | 40 824 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 79 | 77 | 82 | 80 |

Naudas plūsma, kas izteikta procentos no apgrozījuma | 19% | 16% | 17% | 18% | 17% |

Avots: Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju atbildes uz anketām

(102) Arī ES 14 valstīs atlasītie Kopienas ražošanas nozares ražotāji reģistrēja negatīvu ienākošās neto naudas plūsmu no saimnieciskās darbības pārbaudāmajā periodā. Tomēr šis kritums bija lielāks nekā ienākošā neto naudas plūsma, kas izteikta procentos no apgrozījuma (4 %) attiecībā pret viņu darbībām visā Kopienā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Naudas plūsma tūkstošos € | 23 869 | 18 081 | 13 468 | 15 724 | 15 556 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 76 | 56 | 66 | 65 |

Naudas plūsma, kas izteikta procentos no apgrozījuma | 17% | 13% | 12% | 13% | 13% |

Avots: Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju atbildes uz anketām

(x) Algas

(103) Pārbaudāmajā periodā vidējā alga uz vienu nodarbināto personu pieauga par 9%. Saglabajot stabilitāti 2000. un 2001. gadā, algas palielinājās par 2 % 2002. gadā, turpinot pieaugumu par 5 % un 2 %, kas registrēts 2003. gadā un IP. Tomēr, ņemot vērā nodarbinātības samazināšanos, atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju kopējais algu saraksts palika salīdzinoši stabils pārbaudāmajā periodā.

2000 | 2001 | 2002 | 2003 | IP |

Algas uz vienu nodarbināto € | 42 470 | 42 504 | 43 474 | 45 336 | 46 203 |

Indekss 2000 = 100 | 100 | 100 | 102 | 107 | 109 |

Avots: Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares atbildes uz anketām

(xi) Dempinga starpības lielums

(104) Attiecībā uz bažām par faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā ĶTR importa apjomu un cenas, šī ietekme ir ievērojama.

(xii) Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(105) Kopienas ražošanas nozarei nebija jāatgūstas no kaitējumu radošā dempinga līdzšinējās ietekmes.

(h) Secinājums par zaudējumiem

(106) Pārbaudot iepriekšminētos faktorus, izrādījās, ka no 2000. gada līdz IP imports par dempinga cenām strauji pieauga apjoma un tirgus daļas izteiksmē. Patiešām tā apjoms palielinājās par 47 % pārbaudāmajā periodā un sasniedza aptuveni 31 % lielu tirgus daļu IP. Jānorāda, ka tas veidoja apmēram 80 % kopējā attiecīgā ražojuma importa Kopienā IP un būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas (maksimāli līdz pat 60 %). Turklāt citu kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas (–7 %), jaudas izmantojuma (–10 %), pārdošanas apjoma (–10 %), ieguldījumu (–49 %) un nodarbinātības (–13%), attīstība pārbaudāmajā periodā bija negatīva.

(107) Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare zaudēja savu tirgus daļu. Faktiski ar attiecīgo importu ieguva trīskārt lielāku tirgus daļu par to, kuru zaudēja Kopienas ražošanas nozare pārbaudāmajā periodā. Tādēļ var pamatoti secināt, ka imports no Ķīnas ir pārņēmis ne tikai tirgus daļas, ko zaudējusi Kopienas ražošanas nozare, bet arī citu Eiropas lietuvju tirgus daļu, kas pārtraukušas darbību vai arī tika pārveidotas par importētājiem/tirgotājiem.

(108) Kopienas ražošanas nozarē reģistrētā rentabilitāte tikai daļēji atspoguļoja iepriekšminēto vispārējo negatīvo stāvokli. Absolūtos skaitļos peļņa samazinājās par 18 %. Rentabilitāte (peļņa kā pārdošanas ieņēmumu procentuālais sastāvs) samazinājās no 12,1 % līdz 9,9 %. Ņemot vērā pārlieku lielos cenu samazinājumu līmeņus, varētu gaidīt lielāku kaitējumu. Tomēr rentabilitāte kā tāda neatspoguļo ainu pilnībā.

(109) Kopienas ražošanas nozarei bija izvēle konkurēt ar Ķīnas importu cenu ziņā vai mēģināt saglabāt cenas vēsturiskos līmeņos vai tuvu tiem. Cenu samazinājuma pakāpe, kas būtu nepieciešama, lai tieši konkurētu ar importu par dempinga cenām, viennozīmīgi būtu augstāka par to, kuru Kopienas ražotāji būtu plānojuši, ja tie vēlētos saglabāt rentabilitāti. Lai gan tie līdz zināmai pakāpei samazināja cenas, tie necentās tās pielīdzināt cenām, kas bija importam par dempinga cenām. Tādējādi tie pieņēma samazinātus apjomus un pēc tam plānoja samazināt izmaksas, lai kompensētu apjoma zaudējumu. Tāpēc peļņa kā pārdošanas ieņēmumu procentuālais sastāvs krasi nesamazinājās, bet tas notika uz pārdošanas apjomu krituma un tirgus daļas zaudējuma rēķina.

(110) Turklāt atsevišķajā ES 14 valstu stāvokļa analīzē atklājās, ka salīdzinoši augstā rentabilitāte Kopienas līmenī IP tika panākta galvenokārt pateicoties konkrētu atlasīto uzņēmumu teicamajai darbībai dalībvalsts tirgū, t.i., Francijā, kur ierobežoja importa par dempinga cenām iekļūšanu. Izlasē iekļauto uzņēmumu finanšu stāvoklis, kas izriet no to saimnieciskās darbības ES 14 valstīs, kur ir īpaši augsts importa par dempinga cenām izplatīšanās līmenis, uzrādīja nepārprotami negatīvu tendenci un tika konstatēts, ka rentabilitātes līmeņi ir nokrituši zem 6 %. ES 14 valstīs vairākums kaitējuma rādītāju, piemēram, ražošanas (–14%), jaudas izmantojuma (–14 %), pārdošanas apjoma (–17%), ieguldījumu (–56%), nodarbinātības (–16%) un naudas plūsmas (–45 %), attīstība pārbaudāmajā periodā bija negatīva.

(111) Kopienas ražošanas nozare kopumā zaudēja tirgus daļu pārbaudāmajā periodā, kad ievērojami pieauga imports par dempinga cenām gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē. Kopienas ražošanas nozarē, kas bija pakļauta importa par dempinga cenām spiedienam, nolēma uzlabot ražīgumu, samazinot nodarbinātību. Vienlaikus bija jāsamazina ieguldījumi, kas tādējādi strauji krita. Tas izpaudās atsevišķu rādītāju attīstībā visā pārbaudāmajā periodā. Rentabilitāte, tāpat kā pārdošana, un ražošanas apjoms pēc straujas lejupslīdes 2000. līdz 2002. gadā patiešām attīstījās diezgan pozitīvi IP. Par pirmo periodu var pamatoti pieņemt, ka pieaugošais spiediens, kādu rada pakāpeniski pieaugšais imports par dempinga cenām, izraisīja to, ka samazinās Kopienas ražošanas nozares saimnieciskās darbība un rezultāti. Otrajā periodā šo rādītāju salīdzinošā uzlabošanās liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem novērst negatīvo importa par dempinga cenām ietekmi uz tās īstermiņa finanšu stāvokli, racionalizējot ražošanas iekārtas, kas izraisa jaudas izmantojuma palielināšanos, un samazinot ieguldījumus un nodarbinātību, un kas samazina ražošanas izmaksas. Šāda rīcība apdraud ilgtermiņa finanšu stāvokli, jo tā zaudē tirgus daļu un atsakās no ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai saglabātu un pat uzlabotu ilgtermiņa ražīgumu un konkurētspēju.

(112) Ņemot vērā iepriekšminēto, un, lai gan Francijas tirgus pagaidām nav importa par dempinga cenām mērķtirgus, uz kuru būtu vērsta agresīva darbība, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozarei kopumā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tas bija pakļauts nopietnam cenu spiedienam, zaudēja pārdošanas apjomus (–10 %), tirgus daļu (–8 %) un bija spiests samazināt ražošanu (–7 %). Tas saglabāja zināmu rentabilitātes līmeni, bet ne līmeni, kas ļauj veikt ilgtermiņa ieguldījumus. Kopējai situācijai raksturīgas ievērojamas degradācijas pazīmes. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

(a) Ievads

(113) Lai izdarītu secinājumus par Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni un saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu, Komisija pārbaudīja visu zināmo faktoru ietekmi un sekas attiecībā uz ražošanas nozares stāvokli. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus varēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netika attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(b) Importa par dempinga cenām sekas

(114) Pārbaudāmajā periodā būtiski palielinājās importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms (47 %) un tirgus daļa (no 21,0 % 2000. gadā līdz 31,1 % IP).

(115) Importa par dempinga cenām cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām visā pārbaudāmajā periodā, ieskaitot periodu pēc IP. Turklāt tas radīja spiedienu, kā dēļ Kopienas ražošanas nozare bija spiesta saglabāt praktiski stabilas cenas, lai gan izejvielu cenas bija būtiski palielinājušās. ĶTR izcelsmes importa cenas pārmērīgi samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas; samazinājuma starpība bija no 31 % līdz 60 %. Šai sakarā jānorāda, ka lējumu tirgus ir konkurētspējīgs un pārredzams. Tādējādi pārlieku liels cenu samazinājums šādā tirgū ir neizdevīgs faktors, liekot tirdzniecībai pievērsties Ķīnas importam par dempinga cenām.

(116) Importa par dempinga cenām ietekmi var arī raksturot ar vairāku Kopienas ražotāju lēmumu apturēt savas ražošanas līnijas un importēt lējumus.

(117) Kopumā laikposmā no 2000. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu 3,8 procentu punktu apmērā pilnībā pārņēma ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām tirgus daļa.

(118) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums sakrīt ar virkni citu negatīvu tendenču vispārējā ekonomiskajā situācijā ražošanas, ražošanas jaudas izmantojuma, pārdošanas, ieguldījumu un nodarbinatības ziņā.

(119) Turklāt rentabilitāte Kopienas ražošanas nozarē samazinājās no 12,1 % 2000. gadā līdz 9,9 % IP. Šo faktoru rezultātā, papildus tam, ka Kopienas ražošanas nozare nebija spējīga palielināt cenas, lai reaģētu uz izejvielu cenu pieauguma negatīvo ietekmi sakarā ar importa par dempinga cenām izraisīto spiedienu, tā atradās nelabvēlīgā situācijā, lai gan notika racionalizēšana un ražīguma uzlabošana. Importa par dempinga cenām tirgus daļas palielināšanās un cenu lejupslīde sakrīt ar Kopienas ražošanas nozares nosacījumu straujām izmaiņām.

(120) Daži importētāji, kuri sadarbojās, apgalvoja, ka, tā kā Ķīnas importa pieaugušais apjoms Kopienā ir tiešas pieaugošā attiecīgā ražojuma pieprasījuma sekas, Kopienas ražošanas nozares tirgū tika reģistrēta vispārēja negatīva tendence sakarā ar lējumu pieprasījuma samazināšanos telekomunikācijas tirgū 2002. gadā. Šajā tirgū tika sasniegta maksimāla attīstība pirms 2002. gadā, tādējādi traucējot kaitējuma analīzi, jo 2000. un 2001. gads bija īpaši veiksmīgs. Laikā no 2002. gada tika registrēta Kopienas ražošanas nozares rezultātu uzlabošanās, liecinot par stabilu ražošanas nozari.

(121) Tālab, pirmkārt, jānorāda, ka izmeklēšanā netika konstatēts augošs pieprasījums, drīzāk stabils patēriņš attiecībā pret nepārtraukti pieaugošu importu visā pārbaudāmajā periodā. Attiecībā uz ietekmi telekomunikācijas tirgū 2002. gadā tas neizpaudās attiecīgā ražojuma Ķīnas importā, kas turpināja pakāpeniski pieaugt par dempinga cenām. Turklāt sūdzība nebija pamatota ar pierādījumiem. Visbeidzot izmeklēšana parādīja, ka pārbaudāmajā periodā Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums. Pamatojoties uz to, iepriekšminētos argumentus noraidīja.

(c) Citu faktoru izraisītās sekas

Imports no citām trešām valstīm

(122) Importa apjoms no citām trešām valstīm no 70 600 tonnām 2000. gadā samazinājās līdz 49 000 tonnām IP; valstu tirgus daļa samazinājās no 12 % 2000. gadā līdz 8,5 % IP. Lielākā šā importa daļa ir ar izcelsmi Polijā, Čehijā un Indijā. Tomēr, pamatojoties uz Eurostat datiem, no trešām valstīm importēto lējumu vidējā cena bija vidēji ievērojami augstāka, nekā attiecīgā ĶTR izcelsmes importa cena (no12 % starpības 2000. gadā cenas sasniedza 55 % starpību IP). Turklāt citu valstu cenas vidēji palielinājās par 16 procentu punktiem visā pārbaudāmajā periodā. Tādēļ šis imports nevarēja izraisīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

Citu Kopienas ražotāju sniegums

(123) Attiecībā uz pārējo Kopienas ražotāju ražošanu un pārdošanas apjomu tirgus daļa bija aptuveni 18,5 % IP. Pārbaudāmajā periodā ražotāju tirdzniecība strauji samazinājās apjoma ziņā (21 %) un viņi zaudēja ievērojamu tirgus daļu (4,9 procentu punktus). Netika atrastas norādes uz to, ka pārējo Kopienas ražotāju cenas būtu zemākas par to Kopienas ražošanas nozares ražotāju cenām, kas sadarbojās. Tādēļ pamatoti var secināt, ka attiecīgie ražojumi, kurus ražojuši un pārdevuši pārējie Kopienas ražotāji, neizraisīja būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(124) Nav citu faktoru, kas vienlaikus būtu varējuši Kopienas ražošanas nozarei izraisīt kaitējumu, uz kuru norādītu ieinteresētās personas vai kuru konstatētu izmeklēšanā.

(d) Secinājums par cēloņsakarību

(125) Kopienas ražošanas nozares neaizsargātais stāvoklis sakrīt ar straujo ĶTR importa pieaugumu un būtisku pārlieku lielu cenu samazinājumu, ko izraisa šis imports.

(126) Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm, ņemot vērā sarūkošo tirgus daļu pārbaudāmajā periodā un vidējās cenas, kas tika konstatētas ievērojami augstākā līmenī, nekā importa cenas IP, secina, ka visticamāk šie faktori nerada draudus Kopienas ražošanas nozares stāvoklim.

(127) Tādēļ secināja, ka ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām ir izraisījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

G. KOPIENAS INTERESES

(128) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija apsvērs to, vai antidempinga pasākumu noteikšana būtu pretrunā ar Kopienas interesēm. Kopienas intereses noteica, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto interešu, t.i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju un tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju, pārbaudi.

(129) Lai novērtētu Kopienas intereses, Komisija veica izmeklēšanu par iespējamo ietekmi antidempinga pasākumu noteikšanas/nenoteikšanas gadījumā attiecīgajiem tirgus dalībniekiem. Papildus Kopienas ražotājiem un importētājiem Komisija pieprasīja informāciju no visām zināmajām ieinteresētājām personām, piemēram, lietotājiem un patērētāju asociācijām.

(a) Kopienas ražošanas nozares intereses

(130) Kopienas ražošanas nozarē ir lielie, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi.

(131) Paredzams, ka pasākumu piemērošana novērsīs turpmāku tirgus izkropļošanu un cenu samazināšanos. Tā Kopienas ražošanas nozare varētu atgūt zaudēto tirgus daļu, turpinot pārdošanu par cenām, kas segtu izmaksas un savukārt samazinātu vienības pašizmaksu, pateicoties lielākam ražīgumam. Var secināt, ka ir sagaidāms, ka būtībā vienības cenas samazināšanās (sakarā ar lielāku jaudas izmantojumu un līdz ar to augstāku ražīgumu) un zināmā mērā neliels cenas pieaugums, ļaus Kopienas ražošanas nozarei uzlabot finanšu stāvokli, neizkropļojot patērētāju tirgu.

(132) No otras puses, ja antidempinga pasākumi netiks ieviesti, ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa negatīvā tendence turpināsies. Kopienas ražošanas stāvokli IP īpaši raksturo ieņēmumu zaudējums noslīdējušo cenu un aizvien sarūkošās tirgus daļas dēļ. Patiešām, ņemot vērā sarūkošos ieņēmumus, ir ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, ja neīstenos pasākumus. Tas rezultātā izraisītu ražošanas samazināšanos un biežāku ražotavu slēgšanu, kas tādējādi apdraudētu nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā.

(133) Atbilstoši secina, ka antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atlabt no kaitējumu nodarošā dempinga.

(b) Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses Kopienā

(134) Kā minēts 11. apsvērumā, 15 uzņēmumi sniedza paziņojumā par procerdūras uzsākšanu pieprasīto informāciju, lai izraudzītos paraugus šim nolūkam noteiktajā termiņā. No šiem uzņēmumiem četrus importētājus atlasīja reprezentatīvajam paraugam. Visiem četriem uzņēmumiem nosūtīja anketas.

Izlasē iekļauti nesaistīti Kopienas importētāji/tirgotāji

(135) No četriem izraudzītajiem uzņēmumiem viens neatbildēja uz aptaujas jautājumiem, un tādēļ tika izslēgts no procedūras. Visi pārējie atlasītie uzņēmumi sniedz izsmeļošu informāciju uz anketas jautājumiem. Šie uzņēmumi IP veidoja 19 % kopējā lējumu importa no ĶTR.

(136) Daži importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka vienu atlasīto importētāju nevajadzēja izraudzīties, jo tas ir cita uzņēmuma meitasuzņēmums, kas esot lielākais sūdzības iesniedzēja uzņēmuma atsevišķs klients, kā arī šī sūdzības iesniedzēja uzņēmuma piegādātājs. Tika apgalvots, ka šī iespējamā saistība esot pietiekama, lai šo importētāju izslēgtu no izlases, jo rodas interešu konflikts. Tādēļ jānorāda, ka iespējamā saistība starp so importētāju un sūdzības iesniedzēju uzņēmumu nepārsniedz divu neatkarīgu tirgus dalībnieku komercattiecības un nevar būt par pierādījumu interešu konfliktam. Turklāt sūdzība nebija pamatota ar pierādījumu. Tādēļ arguments tika noraidīts.

(137) Šie importētāji arī apgalvoja, ka pasākumu piemērošana ļoti iespējams ietekmētu nodarbinātību Kopienas lietotāju ražošanas nozarē un importētājus. Tika apgalvots, ka, tā kā importētāji nespēj veikt maksājumus, viņi būtu spiesti nekavējoties pārtraukt uzņēmējdarbību, kā rezultātā būtu jāatlaiž strādnieki. Turklāt tika apgalvots, ka pastāv ievērojams pieprasījuma pieaugums Kopienā, īpaši ņemot vērā desmit jaunās dalībvalstis, kuras, ātri attīstītoties, palielinās to vēl vairāk. Šajā sakarā maksājumu piemērošana varētu izraisīt piegādes trūkumu Eiropas tirgū, kā rezultātā ievērojami palielinātos cenas. Bez tam, nepastāvot nopietnai konkurencei, Kopienas ražotāji varētu brīvi kontrolēt tirgu.

(138) Tas nepamatojās attiecībā uz negatīvo pasākumu ietekmi uz nodarbinātību Kopienas lietotāju ražošanas nozarē un importētājiem. Neviens lietotājs vai lietotāju asociācija procedūrā nepieteicās saistībā ar negatīvo ietekmi uz lietotājiem Kopienā, kā minēts turpmāk (154). Pretēji apgalvojumiem par nelabvēlīgo ietekmi uz importētājiem – nostiprinātā importētāju pozīcija Kopienas tirgū liecina par labvēlīgo un stabilo stāvokli, nevis par pretējo. Turklāt jānorāda, ka maksājumu absorbcija padarītu bezjēdzīgu to mērķi, kādēļ tie tika piemēroti, proti, lai atjaunotu godīgus tirgus apstākļus, kas tika izkropļots tirgus dalībnieku konkurenci graujošo dempinga darbību dēļ. Attiecībā uz iespējamo piegādes trūkumu sakarā ar pieaugošo pieprasījumu desmit jaunajās dalībvalstīs, pirmkārt, jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozare neražo ar pilnu jaudu un tādēļ katru trūkumu varētu novērst, palielinot jaudas izmantojumu un samazinot krājumus. Turklāt pašreizējā ražošana dažās jaunajās dalībvalstīs un imports no trešām valstīm turpinās apgādāt tirgu par pieņemamām cenām, veicinot pārredzamus un konkurētspējīgus apstākļus.

(139) Tādēļ var secināt, ka iespējamā antidempinga pasākumu piemērošanas ietekme uz nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem nebūtu būtiska.

(c) Lietotāju un patērētāju intereses

(140) Nepieteicās neviena lietotāju vai patērētāju asociācija paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Ņemot vērā šo personu nesadarbošanos, var secināt, ka antidempinga pasākumu piemērošana pārmērīgi neietekmētu viņu stāvokli.

(d) Izkropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

(141) Ņemot vērā iespējamo pasākumu ietekmi uz konkurenci Kopienā, šķiet iespējami, ka ražotāji eksportētāji būs spējīgi turpmāk pārdot lējumus arī par cenām, kas nerada būtiska kaitējuma draudus Kopienas ražošanas nozarei, jo viņiem ir spēcīga pozīcija tirgū. Tas, ņemot vērā arī daudzos Kopienas ražotājiem un importu no trešām valstīm, nodrošinās to, ka lietotājiem un mazumtirgotājiem arī turpmāk būs plaša dažādu lējumu piegādātāju izvēle par saprātīgām cenām. Daži importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nav konkurētspējīga un to raksturīgo vietējo un reģionālo tirgu klātbūtne, kuros dominē monopoli/duopoli. Bez tam viņi apgalvoja, ka Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, iepriekš bija sodīti par dominējošas pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu, lai kavētu attiecīgā ražojuma nonākšanu Francijas tirgū.

(142) Šajā sakarā, pirmkārt, jānorāda, ka arguments par iespējamo vietējo un reģionālo tirgu klātbūtni, kuros dominē monopoli/duopoli, nebija pamatots ar pierādījumu, un tādēļ tika noraidīts. Attiecībā uz lēmumu par ļaunprātīgu dominējošas pozīcijas izmantošanu runa ir par situāciju pagātnē, kas nav pārbaudes laiks, un par ražojumu, kas nav kāds no šīs izmeklēšanas ražojumu veidiem. Turklāt ar tālāko attiecīgo lēmumu pārbaudes laikā par importētāja iesniegto sūdzību pret to pašu ražotāju attiecībā uz tā konkurenci izkropļojošu darbību Francijas tirgū nesodīja ražotāju, un procedūra tika pārtraukta. Uz šā pamata iepriekšminēto argumentu noraidīja.

(143) Tādējādi tirgū darbosies virkne dalībnieku, kuri spēs apmierināt pieprasījumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, secina, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas, ļoti iespējams, saglabāsies spēcīga konkurence.

(e) Secinājums par Kopienas interesēm

(144) Balstoties uz iepriekšminēto, pagaidām var secināt, ka šajā gadījumā nav nopietnu iemeslu tam, lai neieviestu pasākumus un ka pasākumu ieviešana atbilstu Kopienas interesēm.

H. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Kaitējuma novēršanas līmenis

(145) Ņemot vērā iegūtos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāievieš pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(146) Šai nolūkā vispirms salīdzināja importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares cenām, neveicot korekcijas piemērotai peļņas normai. Salīdzinājums tika veikts attiecībā uz salīdzināmiem ražojuma veidiem. Starpība tika izteikta atbilstošā eksporta apgrozījuma procentos. Šīs analīzes rezultātā visiem ražotājiem eksportētājiem ieguva starpības, kas jau bija pārsniegušas dempinga starpības. Tālab, lai piemērotu likumu par zemāko maksājumu, neuzskatīja par vajadzīgu noteikt peļņas normu, kādu Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jo attiecīgā kaitējuma apmērs būtu bijis lielāks par dempinga starpību.

(147) Ievērojot iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga galīgie maksājumi ĶTR izcelsmes lējumu importam jānosaka konstatēto dempinga starpību apmērā, jo tās visos gadījumos būs augstākas par zaudējumu apmēriem.

(148) Šajā regulā minētās uzņēmumu, kuriem ir piešķirts tirgus ekonomikas statuss, atsevišķās antidempinga maksājumu likmes ir noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādēļ tās atspoguļo šajā izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams „visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādejādi ir piemērojamas vienīgi to ĶTR izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo šie uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šās regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina valsts mēroga maksājumu.

(149) Jebkura prasība piemērot minētās individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveides) jānosūta Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši jebkuras izmaiņas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta pārdošanu, kas saistīta, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šo ražošanas un pārdošanas uzņēmumu izmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem.

(150) Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus, antidempinga maksājuma likmēm ir jābūt šādām:

Valsts | Uzņēmums | Antidempinga maksājums |

ĶTR | Shijiazhuang Transun Metal Products Co Ltd. | 0,0% |

Shaoshan Huanqiu Castings Foundry | 0,0% |

Fengtai Handan Alloy Casting Co. Ltd. | 0,0% |

Shanxi Jiaocheng Xinglong Casting Co. Ltd. | 0,0% |

Tianjin Jinghai Chaoyue Industrial and Commercial Co. Ltd. | 0,0% |

Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd. | 18,6% |

Botou City Simencum Town Bai fo Tang Casting Factory | 28,6% |

Hebei Shunda Foundry Co. Ltd. | 28,6% |

Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei | 31,8% |

Shandong Huijin Stock Co. Ltd. | 37,9% |

Visi pārējie uzņēmumi | 47,8% |

(151) Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Tām deva arī laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja izteikt viedokli. Ieinteresēto personu iesniegtos mutiskos un rakstiskos apsvērumus izskatīja un, ja nepieciešams, attiecīgi grozīja atzinumus. Visas ieinteresētās personas saņēma detalizētas atbildes uz to iesniegtajiem apsvērumiem.

I. PASĀKUMU FORMA

(152) Četri ražotāji eksportētāji, kuriem piešķīra atsevišķu režīmu, norādīja, ka tie piedāvās cenu saistības, bet pamatregulas 8. panta 2. punkta noteiktajos termiņos neiesniedza pietiekami pamatototu saistību piedāvājumu. Tāpēc Komisija nevarēja pieņemt saistību piedāvājumus. Tomēr, ņemot vērā jautājuma sarežģītību saistībā ar attiecīgajiem uzņēmumiem (galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem), un to, ka pirms galīgās izziņošanas netika veikta pagaidu izziņošana, Padome uzskata, ka tiem izņēmuma kārtā jāatļauj pabeigt to saistību piedāvājumus pēc iepriekšminētā termiņa beigām.

(153) Ķīnas varas iestādes pieprasīja apsvērt risinājumu, kas būtu salīdzināms ar to, kurš attiecās uz iepriekšējā apsvērumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem, arī attiecībā uz daudzajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kurus skāra procedūra. Ja šīs diskusijas rezultātā izrādīsies, ka bez saistību pieņemšanas nepieciešama pasākumu formas maiņa, iespējami drīz tiks veikts starpposma pārskats,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu nekaļamā čuguna lējumu, kas tiek izmantoti, lai nosegtuun/vai piekļūtu virszemes vai pazemes sistēmām, importam un to daļām, kas ir vai nav apstrādāti, pārklāti, krāsoti vai aprīkoti ar citiem materiāliem, izņemot ugunsdzēsības hidrantus, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, un tos patlaban klasificē ar KN kodiem 7325 10 50, 7325 10 92 un ex 7325 10 99 (TARIC kods 7325 10 99 10).

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas ir piemērojama 1. tabulā minētajiem ražojumiem neto Kopienas robežas franko cenai pirms nodokļu nomaksas, kurus ražo tabulā minētie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums | Antidempinga maksājums | TARIC papildkods |

Shijiazhuang Transun Metal Products Co. Ltd., Xinongcheng, Liulintun, Luancheng County, Shijiazhuang City, Hebei Province, 051430 ĶTR | 0,0 | A675 |

Shaoshan Huanqiu Castings Foundry, Fengjia Village, Yingtian Township, Shaoshan, Hunan, ĶTR | 0,0 | A676 |

Fengtai Handan Alloy Casting Co. Ltd., Beizhangzhuang Town, Handan County, Hebei, ĶTR | 0,0 | A677 |

Shanxi Jiaocheng Xinglong Casting Co. Ltd., Jiaocheng County, Shanxi Province, ĶTR | 0,0 | A678 |

Tianjin Jinghai Chaoyue Industrial and Commercial Co. Ltd., Guan Pu Tou Village, Yang Cheng Zhuang Town, Jinghai District, 301617 Tianjin, ĶTR | 0,0 | A679 |

Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd.,No. 8 DiZangAn, Taiyuan, Shanxi, 030002, ĶTR | 18,6 | A680 |

Botou City Simencum Town Bai fo Tang Casting Factory, Bai Fo Tang Village, Si Men Cum Town, Bo Tou City, 062159, Hebei Province, ĶTR | 28,6 | A681 |

Hebei Shunda Foundry Co. Ltd., Qufu Road, Quyang, 073100, ĶTR | 28,6 | A682 |

Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei, Taiyuan main street, Yi County, Hebei Province, 074200, ĶTR | 31,8 | A683 |

Shandong Huijin Stock Co. Ltd., North of Kouzhen Town, Laiwu City, Shandong Province, 271114, ĶTR | 37,9 | A684 |

Visi citi uzņēmumi | 47,8 | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus attiecībā uz muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 56, 6.3.1996, 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi veikti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

[2] OV C 104, 30.4.2004., 62. lpp.