52005PC0004

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.1.2006

COM(2005) 714 galīgā redakcija

2006/0002 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido pārvaldības plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Priekšlikuma mērķis ir pārvaldīt zivsaimniecības, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus, tā, lai jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā atjaunotu drošās bioloģiskās robežās un lai pēc tam jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus izmantotu ilgtspējīgi. |

120 | Vispārējais konteksts Vairākus gadu desmitus jūras zeltplekste un jūrasmēle Ziemeļjūras dienvidu daļā ir kopā zvejotas, izmantojot rāmju traļus. Kopš piecdesmito gadu vidus zvejas izraisītās mirstības līmenis jūras zeltplekstes krājumos ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, bet jūras zeltplekstes krājumi ir samazinājušies un krastā izkrautie daudzumi pēc īsa pieauguma astoņdesmito gadu vidū atkal ir tādā pašā līmenī kā sešdesmito gadu beigās. Šajā pašā laika posmā jūrasmēlei bija vērojama līdzīga tendence. |

130 | Pašreizējie noteikumi priekšlikuma jomā Uz jūras zeltplekstes un jūrasmēles zivsaimniecībām Ziemeļu jūrā attiecas gada regulas par zvejas iespējām (kopējās pieļaujamās nozvejas un zvejas intensitātes ierobežojumi). Pēdējā no šīm regulām ir Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi. Uz zveju attiecas arī Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Komisijas 2001. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 2056/2001, ar ko nosaka papildu tehniskus pasākumus mencu krājumu ataudzēšanai Ziemeļjūrā un rietumos no Skotijas. Tomēr nav regulu par ilgstošu jūras zeltplekstes un jūrasmēles pārvaldību šajā apgabalā. Attiecībā uz kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas kritērijiem un pielāgojumiem saistībā ar zvejas izraisīto mirstību priekšlikums kopumā ir līdzīgs Komisijas priekšlikumam par jūras mēles krājumiem Biskajas līcī un Lamanša rietumu daļā (KOM(2003) 819), un tā struktūra ir līdzīga Padomes Regulai (EK) Nr. 423/2004, ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus. |

140 | Atbilstība Eiropas Savienības mērķiem un citiem politikas virzieniem Šis priekšlikums ir izstrādāts atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai, bioloģiskās daudzveidības rīcības plānam un īstenošanas plānam, par ko vienojās 2002. gada pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārējs respondentu raksturojums Izveidotā Ziemeļjūras reģionālā konsultatīvā padome ir galvenais forums Komisijas un zivsaimniecības nozares apspriedēm. Padomes locekļi ir arī komerciālās zvejas nozares, ar jūras vidi saistīto nevalstisko organizāciju un zivju pārstrādes nozares pārstāvji. |

212 | Reakcijas kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Ieinteresēto personu ieguldījums un Komisijas reakcija ir aprakstīta iepriekšējā daļā. |

Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana |

221 | Attiecīgās zinātnes un speciālo zināšanu jomas Dalībvalstu zivsaimniecības pētniecības laboratoriju zivsaimniecības zinātnieki. |

222 | Izmantotā metodika Valsts eksperti, kas, pamatojoties uz valsts zivsaimniecību sniegtajiem datiem, strādā pēc vienprātības principa. |

223 | Galvenās organizācijas/eksperti, ar kuriem notikušas apspriedes Starptautiskās jūras pētniecības padome un Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja. |

2241 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Tika minēti potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām. Nav vienprātīgi atzīts, ka šādi riski pastāv. |

225 | Katru gadu Kopiena pieprasa no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STECF) zinātnisku atzinumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Šīs komitejas atzina, ka jūras zeltpleksti un jūrasmēli zvejo galvenokārt kopā jauktajās zivsaimniecībās un ka jūras zeltplekstes krājumam ir samazinātas atražošanas risks, ir neilgtspējīgas zvejas risks un attiecībā uz vislielākajiem lomiem, ko var gūt no šā krājuma, tas tiek pārliecīgi izmantots. Ļoti liela daļa nozvejotās jūras zeltplekstes ir nederīga. 2003. gadā komitejas atzina, ka jūras zeltplekstes krājumam vajadzīgs atjaunošanas plāns. 2004. gada tika atzīts, ka 2006. gadā krājums jāatjauno vairāk nekā 230 000 t apjomā (24% pieaugums). Līdzīgs atzinums tika sniegts 2005. gadā. Tās pašas komitejas atzina, ka jūrasmēle Ziemeļjūrā pašlaik pilnībā atražojas, bet pastāv neilgtspējīgas zvejas risks. Šis krājums tiek pārliecīgi izmantots attiecībā uz vislielākajiem ilgstoši iegūstamiem lomiem, ko var gūt no šā krājuma. Papildus ICES atzina, ka vajadzīgs 36% liels nozvejas samazinājums, lai 2007. gadā saglabātu jūrasmēli drošās bioloģiskās robežās. Pašreizējie zvejas izraisītās mirstības līmeņi jūrasmēles Ziemeļjūras krājumā 2007. gadā neatbildīs drošiem bioloģiskiem līmeņiem. ICES atzinumā par ilglaicīgu pārvaldību norādīts, ka, panākot zemu zvejojamo sugu zvejas izraisīto mirstību (ievērojami zemāku nekā pašreiz), vienlaikus panāk mazu risku attiecībā uz atražošanu un lielus, ilgstoši iegūstamus lomus. Pamatprincips ir tāds, ka šie divi mērķi nav pretrunā viens otram. Zemas zvejas izraisītās mirstības dēļ loms būs liels, un vienlaikus būs zems risks atražošanai, kurš ir mazāks par 5—10% no riska, ko pārvaldītāji parasti uzskatīja par pieņemamu. Zvejojamo zivju zvejas izraisīto mirstību robežās no 0,3 līdz 0,4 uzskata par atbilstīgu. Tomēr rezultāts pārvaldības metodei ar noteiktu KPN galu galā būtu mazāki lomi un lielāki riski. |

226 | Ekspertu ieteikumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Publikācija internetā un serverī „Europa”. |

230 | Ietekmes novērtējums Jūras zeltplekstes un jūrasmēles zivsaimniecības nozares Ziemeļjūrā gada nozveja ir ap 18 000 t jūrasmēles un 72 000 t jūras zeltplekstes, kam pirmās pārdošanas vērtība ir apmēram 300 miljoni EUR, no kuriem ap 140 miljoni EUR ir no zeltplekstes pārdošanas. Zvejas nozari veido apmēram 114 kuģi no Beļģijas, 390 no Nīderlandes, 11 rāmju traļi no Dānijas, 290 no Vācijas DE un 110 no AK. Jūras zeltplekste ir svarīga suga arī lomos, kas gūti ar 375 Dānijas traleriem, kas īsāki par 24 m, un 95 seineriem. To seineru nozarē, kas peld ar Dānijas karogu, jūras zeltplekste veido vairāk nekā pusi no nozvejas. Tā kā vidējais kuģa komandas lielums ir aptuveni 5 cilvēki uz katra kuģa, tas nozīmē, ka ap 4500 darbvietu jūrā ir tieši atkarīgas no jūrasmēles un plekstveidīgo zivju krājumiem un vēl 2400 darbvietu ir atkarīgas no jūras zeltplekstes, kas nodrošina daļu no viņu ienākumiem. Papildu nodarbinātība krastā pārstrādes, apstrādes, tirdzniecības un ēdināšanas nozarē ir atkarīga no zvejas nozares veiktajām jūrasmēles un jūras zeltplekstes piegādēm, bet pašlaik to nevar skaitliski noteikt. STECF veiktais saimnieciskais novērtējums liecina, ka nesen Dānijas kuģi, kas zvejo jūras zeltpleksti, darbojās ar zaudējumiem 5% līdz 23% apmērā. Beļģijas traleri, kas zvejo ar rāmju traļiem, 2002. un 2003. gadā nesa zaudējumu. Nīderlandē lieli (garāki par 24 m) traleri, kas zvejo ar rāmju traļiem, 2002. un 2003. gadā nenesa peļņu. No 2001. līdz 2004. gadam mazāki traleri, kas zvejo ar rāmju traļiem, sasniedza darbības peļņas normu tikai 2,9% līdz 3,3%. Nepārtraukta zvejošana pašreizējā apjomā ir būtisks risks jūras zeltplekstes krājumu ilgtspējai un tādēļ būtisks risks apmēram pusei šīs zivsaimniecības nozares vērtības. Tas, ka, izkraujot lomu krastā, nebūs jūras zeltplekstes, nopietni ietekmēs visas nozares dzīvotspēju. Dažas nozares, visvairāk Dānijā, ir vairāk atkarīgas no jūras zeltplekstes nekā no jūrasmēles. Nepārtraukta zvejošana pašreizējā apjomā nozīmē arī nevajadzīgus izdevumus, kas rodas, zvejojot jūrasmēli, jo tos pašus lomus var gūt ar mazāku zvejas intensitāti. Ekonomiskāku nomas maksu no zivsaimniecības var panākt, ja samazinās zvejošanas spiedienu, un tādejādi var panākt, ka zvejas izraisītās mirstības samazināšana dod gan saimniecisku labumu, gan ir izdevīga attiecībā uz saglabāšanu. Tā kā kuģi, kas izmanto jūras zeltpleksti un jūrasmēli, darbojas vai nu ar zaudējumiem, vai nu ar ļoti zemu peļņas normu, steidzami vajadzīgi pasākumi rentabilitātes atjaunošanai pilnīgi neatkarīgi no saglabāšanas ziņā gūtā labuma. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE FAKTORI |

305 | Ierosinātās rīcības kopsavilkums Priekšlikums pārvaldības plānam, kas nodrošina jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā. |

310 | Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pants, ar ko paredz izveidot pārvaldības plānu, kurš attiecas uz zivsaimniecībām, kas izmanto dažādus krājumus, ar mērķi nodrošināt krājumu pārvaldību, iekļaujoties drošās bioloģiskās robežās. Plašākie kopējās zivsaimniecības politikas mērķi ir noteikti kopējās zivsaimniecības politikas 2. pantā un ietver ūdeņu dzīvo resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas nodrošināšanu, kas paredz ilgtspējīgus ekonomikas, vides un sociālos apstākļus. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. |

331 | Ierosinātā rīcība ir tik vienkārša, cik vajadzīgs efektīvai darbībai un lai nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 2371/2002. |

332 | Šis priekšlikums finansiāli neietekmē Kopienas budžetu tieši; priekšlikumā paredzēts atbilstīgi izmantot pašreizējos pārvaldības instrumentu, lai sasniegtu vajadzīgos saglabāšanas mērķus. |

Instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais instruments: regula. |

342 | Citi līdzekļi nav piemēroti turpmāk norādītā(-o) iemesla(-u) dēļ. Regula ir juridisks instruments, kas atbilst pārvaldības plāna prasībām, uz kuru attiecas ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pants. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

Atkārtotas pārbaudes/pārskatīšanas/laika ierobežojuma klauzula |

531 | Priekšlikumā ietverta atkārtotas pārbaudes klauzula. |

1. 2006/0002 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido pārvaldības plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

2. Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) nesen sniegtajā zinātniskajā atzinumā norādīts, ka jūras zeltplekstes krājuma Ziemeļjūrā zvejas izraisītās mirstības līmenis zvejas dēļ ir pārsniedzis ICES noteikto līmeni, kas atbilst piesardzības pieejai zvejas pārvaldībā, un krājumam ir neilgtspējīgas zvejas risks.

3. To ekspertu komitejas atzinumā, kas pētīja daudzgadu pārvaldības stratēģijas, norādīts, ka vislielāko jūrasmēles lomu var iegūt ar zvejas izraisīto mirstību 0,2[3].

4. Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgstspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[4] 6. pantā paredzēts izveidot pārvaldības plānu, kas attiecas uz zivsaimniecībām, kas izmanto dažādus krājumus.

5. Lielu daļu jūras zeltplekstes lomu Ziemeļjūrā gūst kopā ar jūrasmēles lomu. Jūras zeltplekstes pārvaldību nevar risināt neatkarīgi no jūrasmēles zvejas pārvaldības.

6. Jāveic pasākumi, lai izveidotu daudzgadu pārvaldības plānu jūras zeltplekstes krājumu un jūrasmēles krājumu Ziemeļjūras pārvaldībai, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.

7. Pārvaldības plāna mērķis būtu nodrošināt Ziemeļjūras jūras zeltplekstes un jūrasmēles izmantošanu, kas paredz ilgtspējīgus ekonomikas, vides un sociālos apstākļus.

8. Regulā (EK) Nr. 2371/2002 inter alia noteikts, ka, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, Kopiena, veicot pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu un saglabātu minētos krājumus, piemēro piesardzības pieeju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tā izmantošanu un samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienas mērķis ir pakāpeniski īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju zivsaimniecību pārvaldībai, kas veicina efektīvas zvejas darbības ekonomiski stabilā un konkurētspējīgā zivsaimniecības nozarē. Šī regula cenšas nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas Ziemeļjūrā, un ņemot vērā patērētāju intereses.

9. Zvejas izraisītās mirstības līmeņu kontroli var panākt, ieviešot atbilstīgu metodi attiecīgo krājumu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) līmeņa noteikšanai un jūrā pavadīto dienu skaita ierobežojumu ietverošu sistēmu, kas šo krājumu zvejas intensitāti ierobežo līdz līmeņiem, ar kuriem ir maz ticams, ka KPN un paredzētie zvejas izraisītās mirstības līmeņi tiks pārsniegti.

10. Papildus vai atkāpjoties no kontroles pasākumiem, kas paredzēti Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai[5] un Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83 kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[6], jāietver arī kontroles pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem.

11. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja atzina, ka jūras zeltplekstes krājumu Ziemeļjūrā biomasai, kas atbilst piesardzīgai pieejai, jābūt 230 000 t; ka zvejas izraisītās mirstības rādītājs, kas jāievēro, lai no zeltplekstes krājumu Ziemeļjūrā ilgstoši gūtu vislielāko lomu, ir 0,3, ka jūrasmēles Ziemeļjūrā biomasai, kas atbilst piesardzīgai pieejai, jābūt 35 000 t.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA Priekšmets un mērķis

1. pants

Priekšmets

1. Ar šo regulu izveido pārvaldības plānu zivsaimniecībām, kas izmanto Ziemeļjūrā dzīvojošos jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus.

2. Šajā regulā „Ziemeļjūra” ir jūras apgabals, ko Starptautiskā jūras pētniecības padome ir noteikusi kā IV apakšapgabalu.

2. pants

Pārvaldības plāna mērķis

1. Pārvaldības plāns nodrošina ilgtspējīgu jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu izmantošanu Ziemeļjūrā .

2. 1. punktā paredzēto mērķi sasniedz, saglabājot Ziemeļjūrā jūras zeltplekstes zvejas izraisītās mirstības līmeni, kas vienāds ar vai nav mazāks par 0,3.

3. 1. punktā paredzēto mērķi īsteno, saglabājot jūrasmēles zvejas izraisītās mirstības līmeni Ziemeļjūrā, kas vienāds ar vai nav mazāks par 0,2.

II NODAĻAKopējā pieļaujamā nozveja

3. pants

Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšana

1. Katru gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) Ziemeļjūrā nākamajam gadam.

2. KPN jūras zeltplekstei nosaka saskaņā ar 4. pantu.

3. KPN jūrasmēlei nosaka saskaņā ar 5. pantu.

4. pants

Jūras zeltplekstes KPN noteikšanas procedūra

1. Padome nosaka KPN jūras zeltplekstei līmenī, kas saskaņā ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ( STECF) veikto zinātniskās novērtēšanas procedūru ir augstāks par turpmāk norādīto:

a) KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā par 10% samazinātos zvejas izraisītās mirstības līmenis salīdzinājumā ar novērtēto iepriekšējā gada zvejas izraisītās mirstības līmeni;

b) KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā 2 līdz 4 gadu vecu zvejas izraisītās mirstības līmenis būs 0,3;

2. Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN pārsniedz iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15%, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% lielāka nekā minētā gada KPN;

3. Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN ir par vairāk nekā 15% mazāks nekā iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% mazāka nekā minētā gada KPN.

5. pants

Jūrasmēles KPN noteikšanas procedūra

1. Padome nosaka KPN jūrasmēlei nozvejas līmenī, kas saskaņa ar STECF veikto zinātniskās novērtēšanas procedūru ir augstāks nekā turpmāk norādīto:

a) KPN, kuras piemērošanas dēļ zvejas izraisītās mirstības līmenis proporcionāli mainītos tāpat, kā piemērojot 4. panta 1. punktu attiecībā uz jūras zeltpleksti;

b) KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā zvejas izraisītās mirstības līmenis būtu 0,2;

c) KPN, kuras piemērošanas dēļ piemērošanas gadā par 10% samazinātos zvejas izraisītās mirstības līmenis salīdzinājumā ar novērtēto iepriekšējā gada zvejas izraisītās mirstības līmeni.

2. Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN pārsniedz iepriekšējā gada KPN par vairāk nekā 15%, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% lielāks nekā minētā gada KPN.

3. Ja 1. punkta piemērošanas dēļ KPN ir par vairāk nekā 15% mazāks nekā iepriekšējā gada KPN, Padome nosaka KPN, kas ir par 15% mazāks nekā minētā gada KPN.

III NODAĻAZvejas intensitātes ierobežojumi

6. pants

Zvejas intensitātes ierobežojumi

1. Šīs regulas II nodaļā minētā KPN jāpapildina ar zvejas intensitātes ierobežošanas sistēmu, kas balstīta uz ģeogrāfiskiem apgabaliem un zvejas rīku grupēšanu, un ar to saistītajiem nosacījumiem to zvejas iespēju izmantošanai, kuras izklāstītas Padomes Regulas Nr. 27/2005[7] IVa pielikumā.

2. Katru gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, kas pieejamas Kopienas zvejas kuģiem, kuri izmanto rāmju traļa zvejas rīkus ar linuma acs izmēru, kas ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm, un uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas intensitātes ierobežojumu sistēma.

3. Šā panta 2. punktā minētā dienu skaita ikgadējā pielāgošana ir tikpat proporcionāla kā paredzētā zvejas izraisītā mirstības līmeņa ikgadējā pielāgošana atbilstīgi 5. panta 1. punktam.

4. Ja vajag atjaunot vai pārvaldīt ūdeņu dzīvos resursus, kas nav jūras zeltplekste un jūrasmēle, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par mazāku dienu skaitu jūrā, nekā paredzēts, piemērojot 3. punktu.

IV NODAĻAKontrole, inspekcijas un uzraudzība

7. pants

Ziņojumi par intensitāti

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 no 19.b līdz 19j pantu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, ievērojot šīs regulas 6. panta noteikumus.

8. pants

Pielaides robeža

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot daudzumus dzīvsvara kilogramos, kas ir uz Kopienas zvejas kuģa, kuri ir bijuši Ziemeļjūrā, ir 8% no skaitļa, kas ievadīts kuģa žurnālā. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts pārrēķina koeficients, piemēro pārrēķina koeficientu, ko pieņēmusi dalībvalsts, ar kuras karogu kuģis peld.

2. 1. punktu nepiemēro attiecībā uz ūdens organismiem, ja minētās sugas īpatņu daudzums, kas ir uz klāja, ir mazāks par 50 kg.

9. pants

Krastā izkrauto lomu svēršana

Attiecībā uz lomu, kas izkrauts krastā no Kopienas zvejas kuģa, kurš bijis Ziemeļjūrā, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka:

a) tiek nosvērti visi jūrasmēles un jūras zeltplekstes daudzumi, ko izkrauj krastā no Kopienas zvejas kuģa, uz kura ir jūrasmēle daudzumā, kas pārsniedz 300 kg vai jūras zeltplekste daudzumā, kas pārsniedz 500 kg;

b) jūrasmēles un jūras zeltplekstes svēršanu veic pārraugu klātbūtnē pirms transportēšanas no izkraušanas vietas un pirms pirmās pārdošanas;

c) svēršanu veic ar svariem, ko dalībvalsts kompetentās iestādes ir sertificējušas kā precīzus samērīgas pielaides robežās.

10. pants

Iepriekšēja paziņošana

1. Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kas ir bijis Ziemeļjūrā un ved vairāk nekā 500 kg jūras zeltplekstes vai vairāk nekā 300 kg jūrasmēles, vismaz četras stundas pirms kuģa iebraukšanas ostā vai dalībvalsts izkraušanas vietā informē minētās dalībvalsts kompetentās iestādes par:

a) ostas vai izkraušanas vietas nosaukumu;

b) laiku, kad paredzēta ienākšana minētajā ostā vai izkraušanas vietā;

c) ja uz kuģa ir vairāk nekā 50 kg kādas sugas īpatņu, katras šīs sugas īpatņu daudzumu dzīvsvara kilogramos.

2. 1. punktā paredzēto paziņošanu var izdarīt arī Kopienas zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis.

3. Ziemeļjūrā bijuša Kopienas zvejas kuģa kapteinis, kas vēlas jūrā pārkraut jebkādu jūras zeltplekstes vai jūrasmēles daudzumu, kurš ir uz kuģa, vai izkraut jebkādu jūras zeltplekstes vai jūrasmēles daudzumu trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, sniedz karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm 1. punktā paredzēto informāciju vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai izkraušanas krastā trešajā valstī.

11. pants

Atsevišķa jūras zeltplekstes vai jūrasmēles iekraušana

1. Ja jūras zeltplekstes vai jūrasmēles daudzumus, kas pārsniedz 50 kg, iekrauj Kopienas zvejas kuģī, kurš ir bijis Ziemeļjūrā, minētajā kuģī nedrīkst būt neviens konteiners, kurā jebkādā daudzumā ir jūras zeltplekste vai jūrasmēle , kas sajauktas kopā ar kāda citas sugas jūras organismiem.

2. Konteinerus ar jūras zeltpleksti vai jūrasmēli iekrauj atsevišķi no citiem konteineriem.

3. Ziemeļjūrā bijušu Kopienas zvejas kuģu kapteiņi palīdz dalībvalstu inspektoriem, lai viņi varētu pārbaudīt kuģa žurnālā ievadīto daudzumu atbilstību jūras zeltplekstes un jūrasmēles daudzumiem, kas ir uz kuģa.

12. pants

Jūrasmēles un jūras zeltplekstes transportēšana

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, visiem jauktiem jūrasmēles un jūras zeltplekstes daudzumiem, kas pārsniedz 100 kg un ko transportē uz kādu vietu, kura nav pirmā izkraušanas vai ievešanas vieta, pievieno šīs regulas 8. panta 1. punktā paredzētas deklarācijas eksemplāru, kas attiecas uz transportētajiem jūrasmēles un jūras zeltplekstes daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

13. pants

Īpašā kontroles programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu Ziemeļjūrā īpašās kontroles programmas var ilgt vairāk nekā divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

V nodaļaTurpmāki e pasākumi

14. pants

Pārvaldības pasākumu novērtējums

1. Pamatojoties uz STECF atzinumu, Komisija otrajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas un katru nākamo gadu novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz jūrasmēles un jūras zeltplekstes Ziemeļjūrā krājumiem un zivsaimniecību ietekmi uz minētajiem krājumiem.

2. Komisija trešajā šīs regulas piemērošanas gadā un ik trešo gadu pēc šīs regulas piemērošanas pieprasa no STECF zinātnisku atzinumu par sasniegto pārvaldības plāna mērķu īstenošanas apjomu. Attiecīgā gadījumā Komisija ieteiks atbilstīgus pasākumus, un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu lems par alternatīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2. pantā paredzēto mērķi.

15. pants

Īpaši apstākļi

Ja STECF atzīst, ka vai nu jūras zeltplekstes vai jūrasmēles nārstojošo zivju krājuma, vai abu krājumu lielums liecina par samazinātu atražošanas spēju, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par KPN jūras zeltplekstei, kas ir zemāka par 4. pantā noteikto, par KPN jūrasmēlei, kas ir zemāka par 5. pantā noteikto, un par jūrā pavadāmo dienu skaitu, kas ir mazāks par 6. pantā noteikto.

VI nodaļaNobeiguma noteikumi

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV C […], […], […] lpp.

[2] OV C […], […], […] lpp.

[3] SEK(2004) 1209, 1.10.2004.

[4] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[5] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

[6] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.),

[7] OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp.