52005DC0352

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.7.2005

COM(2005) 352 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

par trešo valstu kontroles un novērtējuma mehānismu nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

par trešo valstu kontroles un novērtējuma mehānismu nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā

KONTROLES UN NOVēRTēJUMA ZIņOJUMS (EKSPERIMENTāLS ZIņOJUMS PAR 2004. GADU)

Ievads

Eiropas Padome nolēma, ka ES dialogam un darbībai ar trešām valstīm migrācijas jomā jābūt daļai no kopējās integrētās, visaptverošās un līdzsvarotās pieejas. Padome 2003. gada jūnijā arī atzina par pamatotu novērtējuma mehānisma izstrādi, lai kontrolētu attiecības ar trešām valstīm. 2003. gada decembrī pieņemtajos slēdzienos šī mehānisma mērķis ir definēts kā migrācijas situācijas kontrole attiecīgajās trešās valstīs, tostarp arī to administratīvā un organizatoriskās jaudas patvēruma un migrācijas procesu vadībā, kā arī veikto darbību, lai novērstu nelegālo imigrāciju, kontrole. Tādēļ Komsiju lūdza iesniegt gada ziņojumu par atsevišķām trešām valstīm. Pirmais gada ziņojums ir eksperimentāls ziņojums par trešo valstu sadarbības nelegālās imigrācijas jomā kontroles un novērtējuma mehānismu. Tas aptver ierobežotu skaitu valstu[1]: Albāniju, Ķīnu, Lībiju, Maroku, Krieviju, Serbiju un Melnkalni, Tunisiju un Ukrainu.

Ziņojumā iekļauts īss pārskats par Komisijas pašreizējo attiecību analīzi ar katru no šīm valstīm migrācijas jomā, kā arī pēc Padomes lūguma sniegtas dažas politiskās rekomendācijas. Tās piedāvā variantus ES un tās dalībvalstu iespējamai sadarbībai, lai attiecīgajai valstij sniegtu atbalstu migrācijas procesu vadībā. Tā kā tas ir pirmais ziņojums, tajā ir iekļautas arī tehniskas rekomendācijas šī mehānisma uzlabošanai. Pielikumā ir iekļauta sīkāka analīze par ES sadarbību ar attiecīgajām valstīm, kā arī sniegta detalizētāka faktu informācija par katru no šīm valstīm, galveno uzmanību pievēršot Padomes noteiktajām pamata interešu sfērām. Informāciju, kas iekļauta šajā ziņojumā un tā pielikumos, apkopojuši Komisjas dienesti un tās delegācijas attiecīgajās trešās valstīs. Ziņojumā izmantota dalībvalstu sniegtā informācija un/vai uz vietas attiecīgajās trešās valstīs savāktā informācija, dažkārt ar dalībvalstu, starptautisko organizāciju un reģionālo pārstāvju līdzdalību, un tajā iekļauti materiāli, kas apkopoti pēc tiešas informācijas apmaiņas ar trešo valstu iestādēm. Šī ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par galvenajam attīstības tendencēm līdz 2004. gada 20. decembrim.

Ziņojumā ietverto valstu sadarbības pakāpe ar Kopienu ir izteikti atšķirīga. Izraudzīto valstu vidū ir gan tādas, kurām vispār nav oficiālu attiecību ar Kopienu, gan tādas, kuras ļoti cieši sadarbojas un veic sistemātisku migrācijas jautājumu kontroli. Attiecīgi tik pat atšķirīga ir ne vien pieejamā informācija, bet arī secinājumi un iespējas veicināt sadarbību. Ceram, ka šis ziņojums palīdzēs Padomei, veicot novērtējumu par katras valsts sadarbības pakāpi nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā saskaņā ar Seviļas ES Padomes 2002. gada secinājumiem.

ALBāNIJA

Pārskats

ES sadarbojas ar Albānijas valdību vairākos līmeņos, ko pēc vajadzības lieto, strādājot ar migrācijas jautājumiem[2]. Saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, ko paredzēts noslēgt ar Albāniju, migrācijas jautājumus skatīs vienā no tā apakškomitejām. Īstenojot EK palīdzības programmas Albānijai[3] pēc vajadzības tiek apspriesti arī brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumi. Albānija ir panākusi progresu nelegālās migrācijas/cilvēku tirdzniecības uz ES pār Adrijas/Jonijas jūru kontrolē, tomēr pasākumus šajā jomā ir nepieciešams turpināt. Ir pieņemti nepieciešamie pamatlikumi migrācijas un patvēruma jomā, tomer vēl trūkst dažu vajadzīgo pamata sekundāro tiesību aktu. Progresu kavē Albānijas ierobežotā administratīvā un finansiālā jauda, tādēļ netiek īstenota pastāvošā likumdošana. Veiksmīgās sarunas Kopienas līmenī par nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu (tas stāsies spēkā 2005. gadā) liecina par Albānijas migrācijas politikas pozitīvu attīstību un šīs valsts gribu uzņemties atbildību starptautiskā līmenī.

Ieteikumi

Albānija ir demonstrējusi labu sadarbību ar Komisiju migrācijas jautājumos.

Ir jāveicina visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu pašreizējā tiesiskā regulējuma migrācijas, patvēruma un saistītajās jomās (piemēram, pret organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību vērsti krimināltiesiskie likumi) īstenošanu un ievērošanu Albānijā.

Ir jāveicina un attiecīgā gadījumā jāsniedz diplomātisks atbalsts, lai Albānija noslēgtu nolīgumus par personu atpakaļuzņemšanu ne vien ar tās reģionālajām kaimiņvalstīm, bet arī ar valstīm, no kurām notiek migrantu tranzīts caur Albāniju.

Visbeidzot, aplūkojot migrācijas jautājumu integrēšanu attīstības politikā plašākā kontekstā, nākotnē papildus Kopienas pašreizējiem pasākumiem būs svarīgi risināt jautājumu par atbalstu ekonomiskajiem procesiem ar migrantu naudas pārvedumiem, kas šobrīd ir fundamentāli nozīmīgs Albānijas makroekonomiskajai stabilitātei. To var panākt, tālāk attīstot Albānijas finanšu nozari un veicinot sadarbību ar starptautiskajām monetārajām iestādēm, lai ne vien atbalstītu ekonomiskos procesus ar migrantu naudas pārvedumiem, bet arī palīdzētu pakāpeniski samazināt skaidras naudas apriti valstī, tādējādi samazinot naudas atmazgāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas iespējas.

ĶīNA

Pārskats

Plašs politiskais dialogs starp ES un Ķīnu tika apliecināts ar vēstuļu apmaiņu 1994. gadā, turpinot astoņdesmitajos gados aizsākušos tirdzniecības un ekonomisko sadarbību. Tomēr pēc 2000. gada jūnijā Doverā notikušās traģēdijas, kad dzīvību zaudēja 58 iespējamie nelegālie imigranti, ar Ķīnu tika uzsākts īpašs dialogs. Pēc šā gadījuma ir notikušas 5 konsultācijas starp ES un Ķīnu augstā līmenī par nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

2002. gadā sadarbības projektam ar Ķīnu nelegālās migrācijas apkarošanā piešķīra 10 miljonus euro no Kopienas budžeta. Diemžēl izrādījās, ka šādu projektu nav iespējams izstrādāt sadarbībā ar Ķīnas institūcijām. Tomēr minētās augstā līmeņa konsultācijas noteikti ir veicinājušas konstruktīvu dialogu par vispārējas intereses jautājumiem[4]. Ķīna un EK 2004. gada februārī parakstīja tā dēvēto „ Approved Destination Status Agreement ”, kas ļauj Ķīnas tūristu grupām apmeklēt ES un uzliek Ķīnas administrācijai saistības par to tūristu atpakaļuzņemšanu, kuri uzturas ilgāk par atļauto termiņu. Nesen notika skaidrojošas apspriedes ar nolūku sagatavot EK un Ķīnas nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu. Šajā sakarā, paturot prātā abu pušu pausto interesi, ES ir piekritusi apspriest jautājumus saistībā ar atvieglojumu piešķiršanu vīzu jomā dažām Ķīnas darbaspēka kategorijām. 2004. gada samita laikā tika izdots kopīgs paziņojums, kas pauž vispārējās cerības par drīzu sarunu sākšanu par šiem jautājumiem, cik vien tas tehniski un juridiski ātri iespējams.

Ieteikumi

Starp ES un Ķīnu attīstās dialogs par migrācijas procesu vadību, un tas ir augsti novērtējams. Turklāt jāatzīst tas, ka legālās migrācijas jautājums Ķīnai ir būtisks (ņemot vērā kvalificēto strādnieku un studentu skaitu, kuri iesaistīti studijās un darbā ES). ES varētu ierosināt patiesu diskusiju par divu virzienu plūsmām un šim nolūkam paplašināt augstā līmeņa konsultāciju kompetenci.

Ķīnas turpmākajām saistībām ir jābūt vērstām uz nelegālās migrācijas no Ķīnas samazināšanu, ņemot vērā augsto humāno cenu, ko nereti nākas maksāt saistībā ar nelegālo migrāciju. Jāmēģina mazināt nelegālo migrāciju, sekmējot labāku sadarbību un pieredzes apmaiņu starp Ķīnas un dalībvalstu administrācijām, izmantojot arī AENEAS programmas sniegtās iespējas. Komisija izmantos ES un Ķīnas samita rezultātus, jo īpaši mēģinot sākt sarunas par nolīguma starp Eiropas Kopienu un Ķīnu par personu atpakaļuzņemšanu noslēgšanu nākotnē, kā arī paralēlas apspriedes ar Ķīnu par atvieglojumiem vīzu jomā dažām darbaspēka kategorijām.

LīBIJA

Pārskats

ES nav oficiālu attiecību ar Lībiju un Lībija nav Barselonas procesa dalībniece. Attiecīgi šobrīd nav iespēju uzsākt oficiālu ES un Lībijas dialogu par migrācijas procesu vadību. Kā 2004. gada 11. oktobrī norādījusi Vispārējo lietu padome, Lībija tomēr ir ieguldījusi lielu darbu reintegrācijā starptautiskajā sabiedrībā.

Pēc tam, kad 2003. gada maijā Komisijas vadībā tika veikts izpētes uzdevums Lībijā, no 2004. gada 27. novembra līdz 6. decembrim ar dalībvalstu ekspertu līdzdalību Lībijā notika tehniskā izpēte par nelegālo imigrāciju. Apstiprinājās, ka migrācijas spiedienam uz Lībiju ir tendence palielināties. Komisija ir atzinusi Lībiju kā potenciālu prioritāti, pieņemot intervences pasākumus un piešķirot atbalstu saskaņā ar AENEAS programmu 2004.-2006. gadam. Tomēr to, vai Kopienas atbalsts Lībijai tiks sniegts nelegālās imigrācijas apkarošanai un kādā veidā tas tiks darīts – tieši vai ar reģionālās politikas palīdzību, noteiks Padome, pamatojoties uz ekspertu grupas tehniskā pētījuma rezultātiem. Ekspertu grupas ziņojumu par pētījumu Lībijā 2005.gada aprīlī iesniedza Pastāvīgo pārstāvju komitejā ( COREPER ) un jūnijā to apspriedīs Padomē.

Ieteikumi

Komisija iesaka veicināt Lībijas pozitīvu reakciju uz ES paplašināšanās politiku, vienlaicīgi atkārtojot, ka jebkuras sadarbības galīgais mērķis ir Lībijas pilnīga integrācija Barselonas procesā. Lai notiktu dialogs un sadarbība ar Lībiju tādās jomās kā iestāžu veidošana, izglītība un patvēruma pārvaldības sistēmas izveide, būs nepieciešams ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījums. Komisija norāda, ka ir jāņem vērā migrācijas procesu vadības reģionālā dimensija, lai panāktu ilgtermiņa risinājumu ar to saistītajiem grūtajiem uzdevumiem Lībijā un citās Āfrikas valstīs. Komisija izpētīs, kā vislabāk stiprināt dialogu ar Āfrikas reģionālajām organizācijām par migrācijas jautājumiem.

MAROKA

Pārskats

Tā kā 2000. gada 1. martā stājās spēkā ES asociācijas nolīgums ar Maroku, uzticības veidošanā starp ES un Maroku ir panākts ievērojams progress. Migrācijas un sociālo lietu darba grupas izveide ir ievērojams panākums, tāpat arī vienošanās par Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu[5]. Maroka sadarbojas arī ar kaimiņvalsti Spāniju, cenšoties mazināt nelegālās migrācijas plūsmu pa jūru un ar to saistītos humānos apsvērumus. Maroka ir arī centusies sadarboties ar trešām valstīm, jo īpaši ar Nigēriju.

Lai gan notikušas jau vairākas sarunu kārtas, EK vēl nav izdevies vienoties ar Maroku par tekstu nolīgumam par personu atpakaļuzņemšanu. Lielākā daļa atklāto jautājumu nav būtiski, bet daži vēl joprojām sagādā grūtības, piemēram, jautājums par personu, kas nav Marokas pilsoņi, atpakaļuzņemšanu, kā arī par to, kāda veida pierādījumi jāiesniedz.

MEDA budžeta pozīcijas sakarā ir uzsākta konkrēta sadarbība projektos ar mērķi attīstīt Marokas migrācijas procesu vadības spējas. Maroka ir arī minēta AENEAS programmā kā viena no Magrebas reģiona valstīm, uz kurām vērsti intervences pasākumi laikā no 2004. līdz 2006. gadam[6].

Ieteikumi

Marokas attieksme diskusijās ar ES ir pozitīva. Jāpiemin Marokas līdz šim panāktais ievērojamais progress, uzlabojot migrācijas procesu vadību, kā arī jāatzīst Marokas atvērtā attieksme pret reģionālo sadarbību.

Vienlaikus ir jāuzsver tas, cik svarīgi ir arī turpmāk censties mazināt nelegālās imigrācijas plūsmu pār Vidusjūru, ņemot vērā tās augsto humāno cenu. Tālab Marokai ir cieši jāsadarbojas ar ES, īstenojot Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, un visdrīzākā laikā jāpanāk galīgā vienošanās un jāpieņem EK nolīgums par personu atpakaļuzņemšanu.

Ir jāveicina dialoga turpināšana gan starp Maroku un tās reģiona kaimiņvalstīm, gan ar kaimiņos esošajām izcelsmes valstīm dienvidos, lai izveidotu reģionālas stratēģijas veiksmīgākai migrācijas plūsmu vadībai.

KRIEVIJA

Pārskats

ES un Krievijas attiecību stūrakmens ir Partnerības un sadarbības nolīgums (PSN), kas stājās spekā 1997. gada 1. decembrī[7]. Politiskā līmenī ES un Krievijas samitos, kas notiek reizi pusgadā, regulāri tiek apspriesti arī brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumi. Praktiskā līmenī ES ir izstrādajusi īpašus instrumentus, lai stiprinātu sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, piemēram, vienoto rīcības plānu attiecībā uz organizēto noziedzību sākot ar 2000. gadu un tā īstenošanas instrumentu, ES sadarbības koordinatoru sistēmu.

Pēdējo gadu laikā Krievija ir kļuvusi par migrantu izcelsmes, tranzīta un mērķa valsti. Lai gan ir veikti pasākumi Krievijas robežas ar Kaukāza valstīm kontroles nostiprināšanai, Krievija ir norādījusi, ka resursu trūkums būtiski kavē progresu uz šīs valsts dienvidu un austrumu robežām. Kopš 1991. gada, kad izveidoja TACIS programmu[8], Krievijai tās ietvaros ir piešķirti vairāk nekā 2,6 miljardi euro un nacionālajā indikatīvajā programmā 2004. – 2006. gadam ir paredzēta papildu summa 20 miljoni euro, lai attīstītu patvēruma sistēmu Krievijā, uzlabotu koordināciju starp migrācijas institūcijām un sagatavotu augsni EK un Krievijas nolīgumam par personu atpakaļuzņemšanu. Krievija ir arī viena no tām valstīm, kas atzītas par prioritārām, pieņemot intervences pasākumus un piešķirot atbalstu saskaņā ar AENEAS programmu.

Ieteikumi

ES un Krievijas kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpa saskaņā ar PSN radīs satvaru, kas kalpos par pamatu mūsu vispārējai sadarbībai brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Sadarbība ar Krieviju migrācijas politikas jomā ir vispārsvarīgs jautājums, kura nozīme arvien pieaug. ES ir jāaicina Krievija iesaistīties pastāvīgās sadarbības padomes veidotajā vispārējā dialogā par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp patvērumu, nelegālās imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu.

Ir jāatbalsta progress sarunās par personu atpakaļuzņemšanu un atvieglojumiem vīzu jomā un Krievija ir jāaicina noslēgt abus nolīgumus vienlaicīgi 2005. gadā. Ir arī jāveicina, lai Krievija ar kaimiņos esošajām izcelsmes valstīm noslēdz nolīgumus par personu atpakaļuzņemšanu. ES un Krievija St. Pēterburgas samita laikā vienojās pārbaudīt nosacījumus bezvīzu ceļošanai ilgtermiņa perspektīvā. Ir arī jāveicina, lai Krievija pabeidz robežlīgumu ar Igauniju un Latviju ratifikāciju, kā arī turpina sarunas ar Lietuvu.

Gan ES, gan Krievijai ir jāpauž pozitīva attieksme pret grūto uzdevumu līdzsvarot drošības jautājumus un brīvību un tiesiskumu. Kad šāds līdzsvars panākts, tam ir jānodrošina legālo migrantu integrācijai nepieciešamos nosacījumus, jo īpaši attīstot saskaņotu darba migrācijas vadības politiku.

SERBIJA UN MELNKALNE

Pārskats

Ilgstošās un kompleksās konstitucionālās reformas dēļ, kas Serbijā un Melnkalnē[9] notika 2002. un 2003. gadā, šai valstij vēl joprojām jārisina īpaši uzdevumi saistībā ar faktisko varas sadalījumu starp valstu savienību un abām tajā ietilpstošajām republikām. Serbijas un Melnkalnes institūcijas ir panākušas zināmu progresu migrācijas un patvēruma jomā, tomēr ir nepieciešams turpmāks ieguldījums. Tiek īstenoti Serbijas un Melnkalnes nolīgumi par personu atpakaļuzņemšanu ar dalībvalstīm un reģiona kaimiņvalstīm, taču resursu trūkums sarežģī repatriantu integrāciju.

Ar Serbiju un Melnkalni ir jau uzsākti praktiskās sadarbības projekti gan valsts, gan reģionu līmenī saskaņā ar CARDS programmu[10]. Komisija ir noteikusi kā galveno prioritāti attiecībā uz Serbiju un Melnkalni vienotas valsts nacionālās politikas koncepcijas (abu valstu iestādēm) migrācijas jautājumos izveidi (un iekļāvusi to AENEAS Programmā). Komisija ir arī ieteikusi izstrādāt nacionālās un reģionālās stratēģijas, lai novērstu cilvēku tirdzniecību un informētu potenciālos emigrantus par nelegālās imigrācijas bīstamību (un tās alternatīvām).

Ieteikumi

Komisija norāda, ka Serbijas un Melnkalnes iestāžu attieksme, sadarbojoties ar Eiropas Kopienu un tās iestādēm, ir pozitīva. Tomēr Serbija un Melnkalne jāmudina uzlabot sadarbību starp valstu savienību un abām republikām, lai efektīvi īstenotu Eiropas partnerību atbilstoši attiecīgajam rīcības plānam. Tālab būtu jāveicina, lai Serbija un Melnkalne sakārto kontroles mehānismus valstu savienības līmenī izstrādāto politiku konsekventai īstenošanai abās republikās.

Bez tam Padome var vēlēties veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu, lai efektīvāk risinātu jautājumus saistībā ar bēgļu atgriešanos Kosovā atbilstoši Eiropas partnerības plānam un samazinātu nelegālo migrantu tranzītu, šķērsojot šo teritoriju.

TUNISIJA

Pārskats

ES attiecības ar Tunisiju regulē asociācijas nolīgums, kuru parakstīja 1995. gadā un kurš stājās spēkā 1998. gada 1. martā. Šī nolīguma noteikumi paredz sadarbību migrācijas jautājumos. Sadarbības pasākumos ar Tunisiju pakāpeniski ir iekļauti brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumi, bet šī attīstība ir pozitīva. ES ir atzinusi Tunisiju par prioritāru valsti sadarbībai migrācijas jomā. Tādēļ darba grupas izveide atbilstoši asociācijas nolīgumam, kuras kompetencē ir vīzu, nelegālās imigrācijas un tranzīta migrācijas jautājumi, ir uzskatāma par ievērojamu sasniegumu. To apliecina arī Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plāns, kurā ir iekļauta apjomīga nodaļa par brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumiem. Eiropas Kaimiņattiecību politikas konsultāciju laikā Tunisija izrādīja īpašu interesi uzsākt dialogu par atvieglojumiem vīzu jomā. Migrācijas jomā ir divi galvenie praktiskie jautājumi, kas pelna ievērību. Pirmais attiecas uz nelegālās migrācijas mērogiem (galvenokārt tranzīta migrācija no Subsahāras reģiona un citām Magrebas valstīm). Otrais jautājums ir tas, ka trūkst darbotiesspējīgas patvēruma sistēmas. Tunisijai šobrīd nav darbotiesspējīgas iekšējas sistēmas, lai lemtu par patvēruma pieteikumiem, tā šajā ziņā ir atkarīga no ANO augstās komitejas bēgļu jautājumos.

Ieteikumi

Tunisija ir ilgstoši rādījusi konstruktīvu pieeju dialogam ar Eiropas Kopienu. Tagad šī sadarbība ir paplašinājusies, iekļaujot brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumus, tostarp migrācijas procesu vadību. Tunisija nesen pieņēma Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, un tas ir augsti novērtējams. Tomēr Tunisijai un ES ir jāstiprina dialogs par migrācijas un sociālajiem jautājumiem, kā arī jāpārbauda, vai var darīt vēl kaut ko, lai risinātu jautājumus par patvērumu un atvieglojumiem vīzu jomā.

Ņemot vērā to, ka migrantu plūsmas caur Tunisiju ir reģionāla parādība, ir jāatbalsta Tunisijas centieni izveidot reģionālās stratēģijas migrācijas procesu vadībai. Tajās būtu jāiekļauj reģionālā robežsardzes sadarbība, dialoga veidošana un sadarbība starp Tunisiju kā tranzītvalsti un izcelsmes valstīm, palīdzot Tunisijas valdībai uzturēt sakarus starp diasporu un Tunisijas sabiedrību, sniedzot atbalstu repatriantu integrācijai.

UKRAINA

Pārskats

ES un Ukrainas attiecību juridiskais pamats ir partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1998. gadā. ES un Ukraina 2001. gada decembrī parakstīja īpašu rīcības plānu tieslietās un iekšlietās. Šī rīcības plāna īstenošanu kontrolē ar detalizēta progresa ziņojuma palīdzību. ES un Ukrainas sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumos pēdējos gados ir kļuvusi intensīvāka, jo īpaši pēc tam, kad ES un Ukraina parakstīja rīcības plānu tieslietās un iekšlietās. Lai gan Ukraina ir panākusi ievērojamu progresu atsevišķos ar patvērumu un migrāciju saistītos sektoros, tomēr ir vēl daudz darāmā robežu pārvaldības un cilvēku tirdzniecības jomā. 2004. gadā notika konsultācijas ar Ukrainu par Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, kuru pieņēma 2005. gada februārī īpašā sadarbības padomes sanāksmē.

Ukraina ir saņēmusi ievērojamu palīdzību no TACIS programmas, kas, cita starpā, ir finansējusi robežu pārvaldības, patvēruma un migrācijas sistēmas stiprināšanas pasākumus. Līdz šim šādiem projektiem ir iztērēti aptuveni 34 miljoni euro, un tiek izstrādāti projekti, kuru vērtība ir 20,5 miljoni euro. Šo ieguldījumu papildinās AENEAS programma. Šie atbalsta pasākumi palīdzēs īstenot EK un Ukrainas nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu pēc tam, kad tas tiks parakstīts un pieņemts. Ukraina aktīvi piedalās reģionālajos pasākumos, piemēram, Sēderšēpingas procesā un Budapeštas procesā.

Ieteikumi

Sadarbība ar Krieviju migrācijas politikas jomā ir vispārsvarīgs jautājums, kura nozīme arvien pieaug. Uz sadarbību vērsta pieeja var sniegt taustāmus rezultātus. Komisijai ir bijusi laba sadarbība ar Ukrainu brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumos. Ir pieņemts ES un Ukrainas Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plāns, un tas ir augsti novērtējams. Šis rīcības plāns sniedz pamata satvaru vispārējas sadarbības attīstīšanai un izvēršanai, aptverot plašu jautājumu spektru tiesiskuma, brīvības un drošības jomā.

Komisija un Ukraina Eiropas Kaimiņattiecību politikas kontekstā cer izveidot konstruktīvu dialogu attiecībā uz atvieglojumiem vīzu jomā, lai sagatavotos sarunām par oficiālu vienošanos par atvieglojumiem vīzu jomā, ņemot vērā to, ka vienlaicīgi ir nepieciešams progress notiekošajās sarunās par EK un Ukrainas nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu. Vēl joprojām ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīzāk noslēgt EK nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu. Ir jāatbalsta Ukrainas jaunā valdība, lai tā turpinātu šo plašo dialogu ar ES par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp nelegālās imigrācijas apkarošanas, patvēruma un cilvēku tirdzniecības jautājumiem.

VISPāRēJI IETEIKUMI

Politiski ieteikumi

Šī pirmā ziņojuma stiprās un vājās puses

Šī ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju, kas vajadzīga Padomei, lai vērtētu esošo sadarbības līmeni ar attiecīgo valsti nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā. Šī pirmā ziņojuma mērķis ir jo īpaši sniegt standartu, kas nākotnē atvieglotu porgresa novērtējumu sadarbībai ar katru valsti. Tomēr ir jau sniegti noderīgi orientējoši norādījumi ES turpmākajām attiecībām ar šīm valstīm.

Trūkst ticamas un vispusīgas informācijas par migrācijas procesu vadību un migrācijas plūsmām. Turklāt Padome pievērsīs uzmanību tam, ka daudzas trešās valstis nelegālās migrācijas apspriešanu uzskata par neatdalāmu no plašākiem ar migrācijas procesu vadību saistītiem jautājumiem, piemēram, vīzu režīma atvieglojumiem vai atcelšanu, legālajiem migrācijas kanāliem, finansējuma un robežas uzraudzīšanas iekārtu piešķiršanu (vai ciešākām saitēm ar ES vispār).

Vai nākamais ziņojums ietvers jaunas valstis?

Komisija ir aicināta[11] apsvērt šī ziņojuma paplašināšanu, iekļaujot tajā valstis, ar kurām tā ir pilnvarota noslēgt Kopienas nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu. Tādā gadījumā nākamajā ziņojumā būtu jāiekļauj Alžīrija, Honkonga, Makau, Pakistāna un Šrilanka . Komisija atbalsta Alžīrijas un Pakistānas iekļaušanu nākamajā ziņojumā, jo sarunām par personu atpakaļuzņemšanas nolīgumu būtu vēlama sīkāka informācija par grūtībām migrācijas jomā, ar ko šīm valstīm jāsaskaras, un to spēju sadarboties ar ES. Komisija ierosina pārskatīt jautājumu par Honkongas un Makau iekļaušanu nākamajā gada ziņojumā, jo tas ļaus apvienotajām personu atpakaļuzņemšanas nolīguma komitejām (kas gan Makau, gan Honkongā tika izveidotas 2004. gada septembrī un sanāca kopā 2005. gada pavasarī) pavirzīties tālāk to darbā. Jautājums par Šrilankas iekļaušanu tiks izskatīts pēc tam, kad šajā valstī būs normalizējies stāvoklis pēc cunami izraisītās humānās katastrofas.

Ir jāapsver arī ziņojuma paplašināšana, iekļaujot tajā vēl citas Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstis.

Tehniski ieteikumi

Labāka statistikas informācija

Viena no galvenajām problēmām, mēģinot gūt precīzu priekšstatu par migrācijas situāciju katrā valstī, bija precīzas un salīdzināmas migrācijas informācijas un statistikas datu trūkums. Tas tā galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valstis vai nu sistemātiski nevāc pat pamata statistikas informāciju imigrācijas jomā, vai šādu informāciju vāc, bet izmanto ļoti atšķirīgas metodes nekā ES. Visām valstīm ir steidzami nepieciešams uzlabot datu vākšanas un apstrādes jaudu, un sākt izmantot adekvātas statistikas informācijas salīdzināšanas un apmaiņas metodes un kanālus. Komisija savukārt turpinās darbu, veidojot atbilstošas statistikas datu bāzes.

Efektīvāks esošo ziņojumu mehānismu pielietojums

Ir jānoskaidro, kādi ir šī eksperimentālā ziņojuma uzdevumi attiecībā pret citiem ziņojumiem, (piemēram, regulārajiem Eiropas Kaimiņattiecību politikas[12] vai asociācijas nolīgumu komiteju pārskatiem, vai Hāgas programmas ziņojums par paveikto un sasniegumiem patvēruma un migrācijas jomā Eiropas Kaimiņattiecību politikas kontekstā (2005. gadā)), lai izvairītos no iespējamas dublēšanās. Komisija arī turpmāk attiecīgā gadījumā apspriedīsies ar imigrācijas sadarbības koordinatoru sistēmu un izmantos viņu regulāros ziņojumus par jautājumiem saistībā ar nelegālo imigrāciju trešajas valstīs.

Ziņošanas mehānisma elastīguma saglabāšana

Komisija atbalsta to, ka gada ziņojumu sagatavo, lai kontrolētu trešo valstu sadarbību nelegālās imigrācijas jomā, un tā ierosina iekļaut katrā šādā ziņojumā ne vairāk par desmit valstīm. Komisija arī uzskata, ka ir regulāri jāgatavo atkārtoti ziņojumi, lai varētu novērtēt valstu sasniegumus. Tomēr Komisija iesaka gatavot ziņojumus par atsevišķām valstīm ne biežāk kā reizi divos gados , jo tad attiecīgajām valstīm pietiks laika pieņemt grozījumus likumdošanā, ja tas nepieciešams, vai palielināt administratīvo vai darbības jaudu. Tādējādi katrs gada ziņojums var aptvert citu valstu grupu.

[1] Šīs valstis Padomes 2002. gada novembra un 2003. gada marta secinājumos tika noteiktas kā ģeogrāfiskā prioritāte. Turcija šajā eksperimentālajā ziņojumā nav ietverta, lai gan sākotnēji tā bija iecerēta kā viena no šīm valstīm, un tagad ir kandidātvalsts.

[2] Skatīt pielikuma 1.2. punktu.

[3] Skatīt pielikuma 1.2. punktu.

[4] Skatīt pielikuma 2.3. punktu.

[5] Skatīt pielikuma 4.2. – 4.3. punktu.

[6] Skatīt pielikuma 4.4. punktu.

[7] Šis nolīgums sākotnēji tika noslēgts uz desmit gadiem, taču tiks automātiski pagarināts, ja kāda no pusēm nepaziņos par pretējo.

[8] Skatīt pielikuma 5.4. punktu.

[9] Šis paziņojums neattiecas uz Kosovu, kuru atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada rezolūcijai Nr. 1244 vēl joprojām pārvalda Apvienoto Nāciju pagaidu pārvalde.

[10] Skatīt pielikuma 6.4. punktu.

[11] Padomes 2004. gada 27. oktobra secinājumu par prioritātēm sekmīgai vispārējās personu atpakaļuzņemšanas politikas attīstībai nr. 13758/04 projekts.

[12] Ziņojumi par Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plānu īstenošanas pirmo kārtu (iekļaujot visas jomas, tostarp patvērumu un migrāciju) ir gaidāmi 2006. gada beigās (2 gadus pēc to pieņemšanas).