52005DC0243

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.6.2005

COM(2005) 243 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: Rīcības plāns Eiropai 2005.-2009. gadam

VēSTURISKS APSKATS

Nanotehnoloģijas un nanozinātnes (N&N) ir jauni pētījumu un eksperimentālu izstrādņu (R&D) virzieni, kas ar materiāliem saistītas parādības un darbības ar tiem pēta atomu, molekulu un lielmolekulu līmenī, kur vielas īpašības stipri atšķiras no vielas īpašībām lielākos mērogos.

Šobrīd visdažādākajās nozarēs ir iespējams progress, pateicoties R&D un jauninājumiem N&N jomā. Šis progress, iespējams, ļaus apmierināt iedzīvotāju vajadzības un sekmēt konkurētspēju un Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī daudzas no tās politikām, tostarp sabiedrības veselības aizsardzību, nodarbinātību un darba drošību un arodveselību, informācijas sabiedrību, enerģētiku, transportu, drošību un kosmosa izpēti.

Produktus, kuru pamatā ir N&N jau izmanto, un analītiķi paredz, ka šīs desmitgades laikā tirgi piedzīvos pieaugumu simtiem miljardu euro apmērā. Eiropai ir jāgādā, lai neatkārtotos ar citām tehnoloģijām jau piedzīvotais Eiropas „paradokss” un jāpārveido savi pasaules līmeņa pētījumi un eksperimentālās izstrādnes N&N jomā noderīgos produktos, kas vairo labklājību atbilstīgi savām darbībām par labu izaugsmei un nodarbinātībai, kā tas ir uzsvērts Savienības „Lisabonas stratēģijā” [1].

Riski, kurus veselībai, drošībai un videi var radīt N&N produkti un lietojumi, pilnīgi ir jānovērš visa to aprites cikla laikā.

Labāks dialogs starp pētniekiem, valsts un privātā sektora lēmuma pieņēmējiem, citām ieinteresētajām personām un sabiedrību varētu vienīgi palīdzēt saprast varbūtējas problēmas un rast attiecīgu risinājumu, pamatojoties uz zinātni un pārvaldību, kā arī sekmēt informētus spriedumus un saistības.

Komisija 2004. gada 12. maijā pieņēma savu paziņojumu “Pretim Eiropas stratēģijai par labu nanotehnoloģijām” [2], ar kuru tika ierosināta droša, vienota un atbildīga stratēģija. Īstenojamais mērķis ir nostiprināt Savienības vadošo lomu ar N&N saistītajos pētījumos, eksperimentālajās izstrādnēs un jauninājumos, tajā pašā laikā atklāti risinot visas ar vides aizsardzību, veselības aizsardzību, drošību un sabiedrību saistītās problēmas. Šajā sakarā īpaši tika norādīts uz virkni uzdevumu:

- kāpināt R&D ieguldījumus un nostiprināt šo darbību koordināciju, lai nostiprinātu zinātniskās izcilības līmeni, starpnozaru sadarbību un konkurenci N&N jomā, tajā pašā laikā īstenojot R&D izmantojumu rūpniecībā;

- izveidot pasaules līmenī konkurētspējīgas R&D infrastruktūras (“izcilības centri”), ņemot vērā rūpniecības nozaru un pētniecības organizāciju vajadzības;

- sekmēt starpnozaru izglītību un apmācību pētniecības darbiniekiem un stiprāku uzņēmējdarbības garu;

- gādāt par nosacījumiem, kas būtu labvēlīgi jauninājumiem rūpniecībā, lai nodrošinātu, ka R&D īstenojas ražojumos un procesos, kas vairo labklājību;

- ievērot ētikas principus, gādāt par to, lai R&D procesi, sākot jau ar sākotnējiem posmiem, aptvertu ar sabiedrību saistītus apsvērumus un sekmēt dialogu ar iedzīvotājiem;

- pēc iespējas agrākos posmos novērst riskus, ko sabiedrības veselībai, arodveselībai un drošībai, videi un patērētājiem var radīt N&N produkti;

- papildināt iepriekš minētās darbības ar attiecīgu sadarbību un iniciatīvām starptautiskā līmenī.

Savos 2004. gada 24. septembra secinājumos[3] Padome “Kokurētspēja” apsveica ierosināto vienoto un atbildīgo pieeju un Komisijas nodomu izstrādāt rīcības plānu par labu nanotehnoloģijām. Pēc tam 2004. gada 10. decembrī Ekonomikas uz sociālo lietu komiteja sniedza savu atzinumu, kurā tā atbalsta Komisijas ierosināto pieeju[4].

Visas ieinteresētās puses bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par Komisijas priekšlikumu plašā atvērtā apspriedē, kas tika slēgta 2004. gada 15. oktobrī. Tika saņemtas vairāk nekā 750 atsauksmes, kurās bija izteikts atbalsts Komisijas priekšlikuma elementiem. Šī Eiropā lielākā šāda veida apsekojuma rezultāti aprakstīti citur[5].

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija sagatavojusi šo Rīcības plānu, kas definē virkni savstarpēji saistītu darbību, lai tūlīt varētu ieviest drošu, vienotu un atbildīgu N&N stratēģiju, kuras pamatā ir prioritārās jomas, kas identificētas iepriekš minētajā paziņojumā. Attiecībā uz nanotehnoloģijām, šis Rīcības plāns papildina Komisijas paziņojumu “Dzīvības zinātnes un biotehnoloģija - Eiropai domāta stratēģija”.[6]

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo Rīcības plānu un aicina dalībvalstis sekmēt tā raitu īstenojumu.

1. PēTNIECīBA, ATTīSTīBA UN JAUNINāJUMI: EIROPAI IR VAJADZīGAS ZINāšANAS

Tuvināt valsts un privātas organizācijas visā Eiropā, lai kopīgi īstenotu R&D, ir galvenais starpnozaru pieejā, kas bieži ir vajadzīga N&N un tam, lai optimizētu resursus. Valsts un reģionu iniciatīvas nodrošina aptuveni divas trešdaļas kopējo Eiropas publisko ieguldījumu par labu pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm N&N jomā. Šie R&D būtu nostiprināmi un saskaņojami, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju ar izglītību un jauninājumiem, izveidojot “zināšanu trijstūri”, kas ir vajadzīgs Eiropas Pētniecības telpai, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, par labu izaugsmei.[7]

1.1 Komisija plāno rīkoties šādi:

a) nostiprināt R&D N&N jomā Eiropas Kopienas 7. pamatprogrammā attiecībā uz pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrēšanas darbībām (7. PP)[8] un ierosināt budžeta divkāršošanu salīdzinājumā ar 6. PP. Starpnozaru R&D būtu nostiprināmi, aptverot visu ciklu zināšanu iegūšanai, nodošanai, ražošanai un izmantošanai;

b) ierosināt specifisku atbalstu pētījumiem nanoelektronikas jomā atbilstīgi Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prioritātei (IKT) 7. PP. Saskaņā ar pētījumu darba kārtību, ko paredz Eiropas Tehnoloģiju platforma[9] nanoelektronikas jomā, tas sekmēs ar rūpniecībai svarīgus pētījumus tehnoloģiski stabilā jomā, nodrošinās pamatu nākošās paaudzes elektronikai un pavērs iespējas daudziem jauniem IKT lietojumiem, tajā pašā laikā nodrošinot pozitīvu virzību papildu pētījumiem citās tematiskās jomās;

c) strauji kāpināt kopīgus R&D attiecībā uz to, kāda var būt N&N varbūtējā ietekme, jo īpaši, iegūtu nanomēroga vienību (piem., nanodaļiņu) ietekme uz cilvēku veselību un vidi, īstenojot toksikoloģiskus un ekotoksikoloģiskus pētījumus, kā arī attīstot attiecīgas metodoloģijas un instrumentus, kas ļautu uzraudzīt un mazināt iedarbību darba vietā, ieskaitot pārnēsājamus instrumentus mērījumiem uz vietas[10];

d) Sekmēt Eiropas Tehnoloģiju platformu attīstību nolūkā izpildīt stratēģisko R&D darba kārtību attiecībā uz N&N sektoriem, kas ir svarīgi Eiropas konkurētspējai, piem., nanomedicīnā, ilgtspējīgas ķīmijas un kosmosa izpētes jomā (ieskaitot iespēju sākt Eiropas Tehnoloģiju iniciatīvas).

1.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) politikas līmenī kāpināt savus ieguldījumus pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm N&N jomā, t.i., R&D izdevumus, lai sasniegtu 3 % Barselonas mērķus[11]. Saskaņā ar subsidiaritātes principu Komisija uzskata, ka “Atklātā koordinācijas metode” ir piemērota, lai rīkotos, izmantojot informācijas apmaiņu, rādītājus un pamatnostādnes;

b) programmas līmenī efektīvi koordinēt valsts un reģionu R&D programmas; tas varētu mazināt dublēšanu un kāpināt efektivitāti, piem., izmantojot ERA-NET sistēmu un, iespējams, tai secīgo sistēmu. Nozīmīga varētu būt Kopienas dalība valsts programmās, kā to paredz EK Līguma 169. pants;

c) projekta līmenī sekmēt R&D darbības N&N jomā, gādājot par lielāku izpratni universitātēs, R&D organizācijās un nozarē, un sniegt atbalstu šo minēto organizāciju dalībai ES līmeņa projektos (piem., PP, COST, ESF, EUREKA) kā arī tam, lai tās varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz aizdevumi no Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbilstīgi iniciatīvai "Jauninājumi 2010".

2. INFRASTRUKTūRA UN EIROPAS IZCILīBAS CENTRI

Pasaules līmeņa R&D infrastruktūra un “izcilības centri” ir izšķiroši svarīgi tam, lai ES arī turpmāk spētu konkurēt N&N jomā. Eiropai ir vajadzīga atbilstīgu infrastruktūru sistēma, daudzveidīga, tomēr saskaņota, kura aptvertu gan iekārtas kādā atsevišķā vietā, gan “izkliedētas” iekārtas (tīklā). Tomēr sakarā ar to, ka R&D un jauninājumu infrastruktūra N&N jomā aptver dažādas nozares un ir sarežģīta un dārga, ir jāpanāk, ka tiek pārsniegta resursu kritiskā masa; to nevar izdarīt ne reģionu, un pat valsts, pārvaldes, ne rūpniecības pārvaldes.

2.1 Komisija plāno:

a) izveidot Eiropas N&N jomā esošo infrastruktūru karti un apsvērt to, kā līdz maksimumam kāpināt tās pievienoto vērtību, īstenojot labākās prakses apmaiņu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta rūpniecības vajadzībām un jo īpaši MVU, lai nostiprinātu sadarbību ar akadēmiskajām R&D aprindām un tehnoloģiju nodošanu ražotājiem; mērķis ir jaunu prototipu izstrāde un secīga to apstiprināšana ar rūpniecību saistītā vidē;

b) atbalstīt starptautisku tīklu veidošanu un resursu integrēšanu, aptverot visas universitātes, R&D organizācijas un rūpniecību, tādējādi sasniedzot resursu kritisko masu, ko nodrošina vienmērīgi “sadalīti” izcilības centri, piem., izmantojot izcilības tīklus un integrētas infrastruktūras iniciatīvu instrumentus saskaņā ar 6. PP. Šāda integrācija jo īpaši sekmēs attiecībā uz N&N atsevišķās jomās īstenotus R&D, tostarp nanotehnoloģijas un nanotoksikoloģiju, kā arī nanometroloģiju; tas varētu sekmēt Savienības konkurētspēju šajā jomā.

2.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) pieņemt attiecīgu lēmumu un sākt veidot jaunu starpnozaru vai “izcilības centru” infrastruktūru (vai arī būtiski nostiprināt jau esošo infrastruktūru), pamatojoties un nākotnes vajadzībām, piem., nanobiotehnoloģijā. Tiek sagaidīts, ka Eiropas Stratēģijas forums par pētniecības infrastruktūrām (ESFRI) būs būtisks ieguldījums, identificējot ar infrastruktūru saistītās vajadzības Kopienas līmenī. Saistītajam finansējumam būtu jāaptver privāti un publiski resursi, tostarp EK Līguma 169. un 171. pants, struktūrfondi, Eiropas Investīciju banka (EIB), un tāpat būtu jāņem vērā “Izaugsmes iniciatīva” [12].

3. STARPNOZARU CILVēKRESURSI: EIROPAI IR VAJADZīGA JAUNRADE

Mūsu spēja iegūt zināšanas ir atkarīga no tā, cik mūsdienīga ir sākotnējā izglītība, turpmākā apmācība, kas ir pieejama zinātniekiem, inženieriem un citiem kvalificētiem darbiniekiem visas viņu dzīves gaitā. Starpnozaru R&D attiecībā uz N&N pārsniedz tradicionālos jēdzienus, un ir svarīgi, lai šo kategoriju darbinieki dziļāk izprastu ētikas, veselības aizsardzības, drošības (ieskaitot drošību darba vietā) jautājumus un ar vidi un sabiedrību saistītus aspektus. Tajā pašā laikā pārrobežu un starpnozaru mobilitāte, kā arī mobilitāte augstskolu un rūpniecības nozaru starpā uzlabo izglītības un apmācības kvalitāti, jo īpaši N&N jomā, kur progress ir straujšs un starpnozaru sadarbībai ir izšķiroši svarīga nozīme.

3.1 Komisija plāno:

a) sekmēt darbu tīklā un izplatīt labākās prakses izglītībai N&N jomā. Ir ieplānots specializēts seminārs 2005. gadā, ar kuru saistītie pārskati tiks plaši izplatīti;

b) izpētīt to, kā vislabāk pamudināt attiecīgas atbalsta darbības (tematiskus pārrobežu tīklus un citas darbības, piemēram) jo īpaši izmantojot savas programmas, t.i., pēc 2006. gada ierosināto izglītības programmu jauno paaudzi[13];

c) sekmēt to, ka tiek izveidota “Eiropas starpnozaru balva N&N jomā” nolūkā izcelt un kompensēt zinātnes izgudrojumus un iniciatīvas uzņēmējdarbībā un / vai progresu drošības un vides jomā saskaņā ar integrētu un atbildīgu pieeju. Tiks meklēti sponsori, kas pārstāv rūpniecību un citas ieinteresētas organizācijas;

d) izpētīt iespēju N&N jomā specializētām “Marijas Kirī” darbībām (piem., stipendijām), kas sekmē starptautiskas doktora līmeņa programmas. Mūžizglītība zinātniekiem un inženieriem arī tiks sekmēta ar darbībām, kas vērstas uz starpnozaru un/vai starpsektoru mobilitāti. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sieviešu dalībai un tam, lai uzņēmējas organizācijas saņemtu attiecīgu kompensāciju.

3.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) sekmēt starpnozaru apmācību un izglītību attiecībā uz pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm N&N jomā, īpašu uzmanību pievēršot fizikai, ķīmijai, bioloģijai, toksikoloģijai un ekotoksikoloģijai un tehniskiem pētījumiem, un neaizmirstot par uzņēmējdarbības studijām, riska novērtējumu un vajadzības gadījumā humanitārām zinātnēm un sabiedrības zinātnēm. Būtu paredzamas īpašas apmācības programmas MVU, kam bieži vien trūkst vajadzīgo zināšanu vai iekšējo resursu;

b) mudināt studentus, zinātniekus un inženierus izmantot priekšrocības, ko sniedz visdažādākās iniciatīvas valstu un Eiropas līmenī, tostarp Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības, Eiropas zinātnes fonds (EZF) un Human Frontier Science Program (HFSP) .

4. RūPNIECISKIE JAUNINāJUMI: NO ZINāšANāM LīDZ TIRGUM

Pateicoties N&N iespējām, pozitīvas pārmaiņas var panākt praktiski visās tehnoloģiju jomās. Eiropas rūpniecībai, R&D organizācijām, universitātēm un finanšu iestādēm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu to, ka R&D izcilība N&N jomā īstenojas komerciāli dzīvotspējīgos un pilnīgi drošos produktos un procesos.

Standarti nodrošina vienādus nosacījumus tirgos un starptautiskajā tirdzniecībā un ir priekšnoteikums godīgai konkurencei, salīdzinošiem risku novērtējumiem un regulējošiem pasākumiem. Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība (IPR) ir būtiska jauninājumiem gan sākotnējo investīciju piesaistes ziņā, gan turpmāko ieņēmumu nodrošināšanā.

4.1 Komisija:

a) veicinās N&N jomā īstenoto R&D rūpniecisku izmantošanu, mudinot ieinteresētās puses nodot tālāk labākās prakses attiecībā uz N&N komercializēšanu. Īpašu uzmanību pievērsīs sociālajām, politiskajām un psiholoģiskajām barjerām, kas kavē uzņēmējdarbības iniciatīvas Eiropā (piem., bailes no neveiksmes), kā arī iespējām atvieglināt tādu licenču līgumu noslēgšanu starp rūpniecību un R&D organizācijām/universitātēm kā, piemēram, Berliner Vertrag vai Responsible Partnering Initiative (partnerattiecību izveides iniciatīva);

b) sekmēs rūpniecības dalību kopīgos R&D projektos N&N jomā, lai veicinātu tradicionālās rūpniecības pārveidošanu, kā arī izaugsmi MVU sektorā, pateicoties zinātnes atziņu izšķirošajam faktoram, un jaunu uzņēmumu ( „start ups” ) sektorā. Pētīs iespējas sniegt palīdzību mazākiem paraugu-/demonstrācijas projektiem ES līmenī;

c) sekmēs to, ka Internetā tiek izveidota „digitālā N&N bibliotēka”, kas ļaus analizēt daudzveidību N&N jomā Eiropā un sagrupēt informāciju no dažādiem avotiem (piemēram, publikācijas, patenti, uzņēmumi, tirgus dati, R&D projekti, organizācijas);

d) atbalstīs provizoriskus normatīvus attiecībā uz N&N jomā īstenotiem R&D, gādājot par sinerģiju ar darbībām, ko īsteno Eiropas Standartizācijas iestādes. Jo īpaši Komisija atklās priekšlikumu konkursu specifiska atbalsta darbībām „Nanometroloģijas” jomā saskaņā ar 6. PP;

e) sekmēs to, ka tiek izveidota patentu uzraudzības sistēma N&N jomā, piemēram, ar Eiropas Patentu organizācijas (EPO) aktīvu dalību, kā arī to, ka tiek saskaņota prakse N&N patentu pieteikumu apstrādē starp dažādiem patentu birojiem, piemēram, EPO, ASV patentu un firmas zīmju birojs (USPTO) un Japānas patentu birojs (JPO).

4.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) ieviest pasākumus un veicināt jauninājumus N&N jomā, pamatojoties uz Komisijas iniciatīvām, kuru mērķis ir pētīt publisko iepirkumu/pasūtījumu izmantošanas iespējas, lai veicinātu jauninājumu asimilāciju privātos uzņēmumos. MVU, jaunie uzņēmumi, reģionu tehnoloģiskās grupas, kas aptver rūpniecību, kā arī R&D organizācijas/universitātes, ieguldītāji un citas ieinteresētās personas var būt nozīmīgas, jo īpaši, reģionu līmenī. Jaunā „Zināšanu reģionu” iniciatīva varētu sekmēt efektīvu grupu un tīklu izveidi. Attiecīgo ieguldītāju vai vadības speciālistu iesaistīšanās jaunajos N&N uzņēmumos var vairot šo uzņēmumu iekšējās/specializētās zināšanas;

b) veicināt un saskaņot standartizācijas darbības N&N jomā; Komisija arī priecājas par darba grupas izveidi Eiropas Standartizācijas komitejā (CEN)[14];

c) pēc iespējas drīz panākt vienošanos par Kopienas patenta pieņemšanu, ņemot vērā to, ka patentu piešķiršana N&N izgudrojumiem Eiropā attīstās ļoti lēni salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem, kā arī pilnībā apzināties, cik nozīmīga ir N&N patentu iesniegumu apstrādes saskaņošana pasaules līmenī, lai izveidotu efektīvāku patentu sistēmu pasaulē[15];

d) N&N jomā atbalstīt tehnoloģiju nodošanu tālāk, izmantojot Eiropas Jauninājumu tālāknodošanas centru tīklu (IRC) [16], kura mērķis ir atvieglināt pārrobežu tehnoloģiju nodošanu Eiropā un sekmēt jauninājumus vietējā līmenī.

5. SABIEDRīBAS DIMENSIJAS ņEMšANA VēRā: RīCīBA ATBILSTīGI CERēTAJIEM IZNāKUMIEM UN PROBLēMāM

Lai gan ir tiesa, ka N&N ir nozīmīga progresa un priekšrocību avots, kas uzlabo mūsu dzīves kvalitāti, ir zināms risks, kā attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju, kas atklāti ir jāatzīst un pilnīgi jāizpēta.

Būtiski, ka šī atbildīgā N&N stratēģija paredz tādu N&N tehnoloģisku attīstību, kas aptver veselības aizsardzības, drošības un vides aspektus, kā arī reālu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, informējot par progresu un paredzamajām priekšrocībām, ņemot vērā cerētus iznākumus un problēmas (kā reālas, tā domājamas), lai pārmaiņas būtu virzītas un mēs izvairītos no varbūtējām negatīvām sekām sabiedrībā.

Komisija tiecas pamudināt tādas sabiedrības attīstību, kur tauta, zinātnieki, rūpniecība, finanšu uzņēmumi un politiķi jūtas brīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar N&N. Acīmredzami, ka N&N sakarā var rasties problēmas un mums būtu jābūt tām gataviem, piem., problēmas var skart mazāk kvalificētos darba ņēmējus, tās var izraisīt nesamērības dažādu ES reģionu starpā, un tās var būt saistītas ar N&N radīto priekšrocību reālu pieejamību visiem, piem., nanomedicīnā.

5.1 Komisija:

a) gādās par to, lai Kopienas finansētie R&D, ko īsteno N&N jomā, arī turpmāk tiktu īstenoti atbildīgi, piem., piemērojot ētiskus izvērtējumus. Varbūtēji ētiski jautājumi attiecībā uz N&N, tostarp, var būt ar ārstēšanu nesaistīta iejaukšanās cilvēka organismā vai privātajā dzīvē, izmantojot neredzamus sensorus. Tas ka N&N jomā īstenotie R&D aptver ētiskus apsvērumus, novatoriskus pētījumus un sabiedriskās zinātnes, palīdzēs radīt uzticēšanās gaisotni, pieņemot lēmumus attiecībā uz N&N pārvaldību[17];

b) aicinās Eiropas Zinātņu un jaunu tehnoloģiju ētikas grupu veikt ētikas analīzi attiecībā uz nanomedicīnu. Tai būs uzdevums identificēt galvenās ētiskās problēmas un gādāt par to, lai N&N jomā ierosinātie R&D projekti tiktu attiecīgi ētiski izvērtēti;

c) plāno sniegt atbalstu pētījumiem un paredzēt darbības atbilstoši N&N scenārijiem nākotnē tā, lai sniegtu noderīgu informāciju par varbūtējiem riskiem sabiedrībai un to varbūtējām sekām sabiedrībā. Nanobiotehnoloģijas jomā ir iespējama sinerģija ar pētījumu, kas pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tikko sākts Komisijā, lai izvērtētu biotehnoloģiju un gēnu inženierijas izdevumus un guvumus;

d) radīt apstākļus, kas ļautu īstenot reālu dialogu ar personām, kas ir ieinteresētās personas attiecībā uz N&N. Šī dialoga atbalstam būtu īstenojami īpaši Eurobarometra (EB) apsekojumi, lai analizētu N&N izpratni un attieksmi pret tām visās dalībvalstīs. Pateicoties tiem, varēs izvērtēt dažādo pieeju efektivitāti Eiropā, kā arī savlaicīgi identificēt specifiskas problēmas;

e) sagatavot daudzvalodu informācijas materiālu, lai vairotu N&N izpratni dažādās vecuma grupās, pamatojoties uz pilotiniciatīvām, kuras izvirzījusi Komisija, tostarp, filmām[18], brošūrām un citiem interneta materiāliem[19];

5.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) N&N jomā turpināt regulāru attiecīga līmeņa dialogu ar plašu sabiedrību, jo īpaši izmantojot medijus;

b) sekmēt patērētāju izglītošanu lietojumu jomās, kas šobrīd ir iespējamas, pateicoties N&N;

c) mudināt rūpniecību lielākā mērā domāt par to, kā to N&N jomā īstenotās komerciālās darbības var ietekmēt ekonomiku, sabiedrību, veselības aizsardzību, drošību un apkārtējā vidi, piem., saskaņā ar Uzņēmumu sociālās atbilstības jēdzieniem un "trejādo pieeju ziņojuma izstrādē" atbilstīgi Globālās ziņošanas iniciatīvai.

6. SABIEDRīBAS VESELīBA, DROšīBA, VIDES UN PATēRēTāJU AIZSARDZīBA

Visiem N&N lietojumiem un izmantojumiem ir jābūt saskaņā ar Komisijas noteikto augsto cilvēku veselības, patērētāju, strādājošo un vides aizsardzības līmeni[20]. Ir sagaidāms, ka N&N produktu daudzums tirgū strauji pieaugs.

Nanodaļiņas pastāv dabā; tās var iegūt ar nodomu vai bez tā, cilvēkiem īstenojot dažādas darbības. Ņemot vērā to, ka mazu izmēru daļiņām ir lielāka (re)aktīvā virsma uz masas vienību nekā lielāku izmēru daļiņām, to toksiskums un to varbūtējā ietekme uz veselību iespējams arī ir izteiktāka[21]. Tāpēc ir jādomā par to, kā nanodaļiņas var ietekmēt cilvēku veselību un vidi.

Ar cilvēku veselību, vidi, patērētāju un strādājošo saistīto risku novērtējums būtu atbildīgi īstenojams visos attiecīgo tehnoloģiju aprites cikla posmos, sākot ar projektēšanu un aptverot R&D, ražošanu, izplatīšanu, izmantojumu un atbrīvošanos vai pārstrāde. Būtu īstenojami attiecīgi ex ante izvērtējumi un riska pārvaldības procedūras, kas izstrādātas, piemēram, pirms izstrādāto nanomateriālu apstiprināšanas ražošanai masveidā. Īpaša uzmanība būtu pievēršama produktiem, kas jau laisti tirgū vai kurus tūlīt laidīs tirgū, piem., mājsaimniecības produktiem, kosmētikai, pesticīdiem, materiāliem, kuriem paredzēts nonākt saskarē ar pārtikas produktiem, kā arī medicīnas ražojumiem un ierīcēm.

Eiropas Rīcības plāns 2004.-2010. gadam par labu videi un veselības aizsardzībai[22] un Kopienas Stratēģija attiecībā uz arodveselību un drošību darbā[23] ir pamats iniciatīvu iespējām nākotnē. Komisijas priekšlikums attiecībā uz REACH[24] varētu aptvert atsevišķus aspektus, kas skar nanodaļiņas, ko ražo lielos daudzumos. Līdz brīdim, kad tiks pieņemts REACH, uz jaunajām vielām un jau paziņotajām vielām, ko izmanto radikāli jaunos lietojumos, attieksies ziņošanas sistēma, ko paredz Direktīva 67/548/EEK.

6.1 Komisija:

a) plāno pēc iespējas drīz apzināt un izvērtēt drošības problēmas, kas saistītas ar N&N lietojumiem un izmantojumiem. Zinātniskā komiteja ar veselības aizsardzību saistītu jaunu risku jautājumos tika aicināta sniegt savu atzinumu par esošo metodoloģiju atbilstīgumu un izvērtēt potenciālos riskus, kas saistīti ar N&N produktiem, kurus ražo vai kuri iegūti bez nodoma;

b) sekmēs drošus un ne pārāk dārgus pasākumus lai mazinātu apdraudējumu, ko saražotas nanodaļiņas rada strādājošiem, patērētājiem un videi. Tā atbalstīs virkni pētījumu (tostarp epidemioloģiskus pētījumus), lai i) izvērtētu pašreizējos un sagaidāmos apdraudējuma līmeņus, ii) izvērtētu pašreizējo metožu atbilstīgumu, lai kontrolētu apdraudējumu un iii) izvirzītu attiecīgas iniciatīvas, pasākumus un /vai ieteikumus;

c) sadarbībā ar dalībvalstīm, starptautiskām organizācijām, Eiropas aģentūrām, rūpniecību un citām ieinteresētajām personām izstrādāt terminoloģiju, pamatnostādnes, paraugus un normas attiecībā uz riska izvērtējumu visa N&N produktu aprites cikla laikā. Vajadzības gadījumā izvērtējuma un pārvaldības procedūras attiecīgi pielāgojamas, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību;

d) izvērtēt un vajadzības gadījumā ierosināt ES noteikumu pielāgojumus attiecīgajos sektoros, ņemot vērā visu iepriekš minēto, īpašu uzmanību tostarp pievēršot i) toksiskuma sliekšņiem, ii) mērījumu un emisiju sliekšņiem, iii) prasībām etiķetēšanas jomā, iv) risku un apdraudējuma izvērtējuma sliekšņiem un v) ražošanas un importa sliekšņiem; ja attiecīgie sliekšņi netiek sasniegti uz attiecīgo vielu noteikumi nav attiecināmi.

6.2 Komisija aicina dalībvalstis:

a) apzināt N&N lietojumus un apdraudējumus, ko rada N&N lietojumi, jo īpaši nanodaļinu produkti;

b) pārskatīt un vajadzības gadījumā grozīt valsts tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā N&N lietojumu un izmantojumu specifiskās iezīmes;

c) ņemt vērā nanodaļiņas, ieviešot jaunu vielu ziņošanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

d) atbalstīt to, ka tiek pieņemti vispārēji atzīti Chemicals Abstract Service reģistrācijas numuri un materiālu drošības datu lapas nanomateriāliem (Material Safety Data Sheets).

7. STARPTAUTISKā SADARBīBA

N&N jomā ir vajadzīga starptautiskā sadarbība ar ekonomiski un rūpnieciski attīstītajām valstīm (ar mērķi dalīties zināšanās un izmantot priekšrocības, ko nodrošina kritiskā masa) un ar mazāk attīstītajām valstīm (lai tām nodrošinātu pieeju zināšanām un izvairītos no “nano plaisas” vai zināšanu aparteīda). Īpašu uzmanību veltīs sadarbībai ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņvalstu politika un ar valstīm, ar kurām ir spēkā sadarbības nolīgumi zinātnes un tehnikas jomā.

7.1 Pildot starptautiskās saistības un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas saistības, Komisija:

a) pastiprinās starptautisko dialogu, lai pieņemtu deklarāciju vai “Rīcības kodeksu” attiecībā uz atbildīgu attīstību un N&N izmantošanu. Rūpniecības nozare tiks aicināta ievērot šos principus;

b) risinās jautājumu par savstarpēju izdevīgumu pasaulē, piemēram, par nomenklatūru, metroloģiju, vienotām pieejām riska novērtēšanā un tam veltītu datubāzu izveidē, lai apmainītos ar toksikoloģiskiem un ekotoksikoloģiskiem, kā arī epidemioloģiskiem datiem;

c) atbalstīs brīva un atvērta Eiropas N&N zinātnisko un tehnisko publikāciju elektroniskā arhīva izveidi atbilstoši principiem ESAO deklarācijā par “Pieeju pētnieciskajiem datiem, ko finansē ar valsts līdzekļiem”[25].

7.2 Komisija aicina dalībvalstis:

vairāk atbalstīt N&N pētniecību un attīstību un resursu palielināšanu vismazāk attīstītajās valstīs. Tā izceļ N&N potenciālu sniegt ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu[26] un ilgtspējīgas attīstības labā, piemēram, attiecībā uz ūdens attīrīšanu, augstas kvalitātes un nekaitīgu uzturu, efektīvāku vakcīnu piegādi, zemākām diagnostikas izmaksām, efektīvāku enerģijas saglabāšanu un izmantošanu.

8. SASKAņOTAS UN REDZAMAS STRATēģIJAS īSTENOšANA EIROPā

Integrētu stratēģiju nevar īstenot lineāri, tālab jārīkojas saskaņoti un koordinēti. Turklāt, ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju interesi par N&N ietekmi, ir būtiski, ka šāda rīcība Eiropas līmenī ir atpazīstama un tā tiek efektīvi popularizēta.

Atbildot uz Padomes aicinājumu koordinēti pārvaldīt N&N iniciatīvas Eiropas līmenī[27], Komisija izveidos Eiropas līmeņa koordinācijas centrus:

a) lai uzraudzītu un pārraudzītu šā rīcības plāna īstenošanu, tā saderību un saskaņotību ar Kopienas politiku (piemēram, pētniecības un attīstības, izglītības un apmācības, nodarbinātības, uzņēmējdarbības, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības politiku), attiecīgās Eiropas Savienības iniciatīvas un citas atbilstošās darbības (piemēram, Komisijas Biotehnoloģijas koordinācijas komiteja), nodrošinot maksimālu efektivitāti;

b) lai par rīcības plānā gūtajiem panākumiem ik pēc diviem gadiem ziņotu Padomei un Eiropas Parlamentam, iespējas gadījumā, izmantojot rādītājus. Vajadzības gadījumā rīcības plāns tiks pārskatīts;

c) lai īstenotu virkni darbību, papildinot un veicinot lietderīgu, labvēlīgu, rentablu un vienprātīgu N&N izmantošanu un piemērošanu Eiropas Savienībā, piemēram, izmantojot tam paredzētas "Nākotnes aspektu izpētes" darbības, aktīvu un atbilstošu dialogu ar sabiedrību un īpašas starptautiskas iniciatīvas.

[1] KOM(2005) 24.

[2] KOM(2004) 338.

[3] 2004. gada 24. septembra Konkurētspējas padomes secinājumi.

[4] 2004. gada 15. decembra Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums.

[5] Nanoforuma ziņojums, 2004. gada decembris http://www.nanoforum.org.

[6] KOM(2002) 27.

[7] KOM(2005) 118.

[8] KOM(2005) 119.

[9] Vīzija 2020: Nanoelektronika izmaiņu centrā 2004. gada jūnija Augsta līmeņa grupas ziņojums EUR 21149 http://www.cordis.lu/ist/eniac.

[10] Nanodaļiņu pētījumu vajadzības, 2005. gada 25.-26. janvāris

http://www.cordis.lu/nanotechnology/src/pe_workshop_reports.htm#particles.

[11] CREST ziņojums par atklātas koordinācijas metodi par labu Barselonas pētniecības ieguldījumu mērķim http://europa.eu.int/comm/research/era/3pct/pdf/3pct-app_open_method_coordination.pdf.

[12] KOM(2003) 690.

[13] KOM(2004) 156.

[14] CEN Rezolūcija BT C005/2004 http://www.cenorm.be.

[15] Zinātne, tehnoloģijas un jauninājumi 21. gadsimtam ESAO Zinātnes un tehnoloģiju politikas ministru komiteja, 2004. gada 29.-30. janvāris.

[16] http://irc.cordis.lu.

[17] KOM (2001) 714.

[18] http://europa.eu.int/comm/mediatheque/video/index_en.html.

[19] http://www.cordis.lu/nanotechnology.

[20] Skatīt Līguma 152. pantu (veselības aizsardzība), 153. pantu (patērētāji), un 174. pantu (vide).

[21] Skatīt 22. punktu 9. nodaļā (82. lpp.) 2004. gada ziņojumā, ko sagatavoja AK Karaliskā Sabiedrība un Karaliskā inženierijas akadēmija (Royal Academy of Engineering) “ Nanozinātnes un nanotehnoloģijas: iespējas un neskaidrības ”.

[22] KOM(2004) 416.

[23] KOM(2002) 118.

[24] Ķīmisko vielu reģistrēšana, izvērtēšana un apstiprināšanahttp://europa.eu.int/comm/environment/chemicals/reach.htm.

[25] Zinātne, tehnoloģijas un jauninājumi 21. gadsimtam ESAO Zinātnes un tehnoloģiju politikas ministru komiteja, 2004. gada 29.-30. janvāris.

[26] Jauninājumi: Zināšanu izmantošana attīstībai. UN ANO Tūkstošgades projekts 2005, Darba grupa zinātnes, tehnoloģiju un jauninājumu jautājumos.

[27] 2004. gada 24. septembra Konkurētspējas padomes secinājumi .