This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52005AA0002
Opinion No 2/2005 on the proposal for a Council Regulation laying down general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund (COM(2004) 492 final of 14 July 2004)
Atzinums Nr. 2/2005 par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs)
Atzinums Nr. 2/2005 par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs)
OV C 121, 20.5.2005, p. 14–34
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
20.5.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 121/14 |
ATZINUMS Nr. 2/2005
par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs)
(saskaņā ar EK Līguma 248. panta 4. punkta otro daļu)
(2005/K 121/02)
SATURS
1-29 |
VISPĀRĒJI APSVĒRUMI |
30 |
KONKRĒTI APSVĒRUMI |
EIROPAS KOPIENU REVĪZIJAS PALĀTA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 5., 10., 158.–162. pantu, 248. panta 4. punkta otro daļu, kā arī 274. un 279. pantu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un minētās regulas īstenošanas kārtību (2),
ņemot vērā Revīzija palātā 2005. gada 3. janvārī saņemto Padomes lūgumu sniegt atzinumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par vispārējo regulu (3),
ņemot vērā izvērsto izvērtējumu par ietekmi, kāda būtu likumdošanas paketei, ar ko ierosināts pārskatīt struktūrfondu un Kohēzijas fonda pārvaldībai piemērojamās regulas (4),
ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu un Komisijas atbildības jomām, dalīti pārvaldot struktūrfondus un Kohēzijas fondu (5),
ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana – paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi” (6),
ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Finanšu plānu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (7),
ņemot vērā Palātas atzinumu Nr. 2/2004 (8) par “vienotas revīzijas” modeli,
tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu Kopiena jomās, kas nav tās ekskluzīvā kompetencē, rīkojas vienīgi tad, ja paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tās mērķus var labāk sasniegt Kopiena;
tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 274. pantā noteikts, ka par budžeta izpildi atbild Komisija, ievērojot racionālas finanšu pārvaldības principus, kā arī ir uzdots dalībvalstīm sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu apropriāciju izmantošanā;
tā kā struktūrfondiem un Kohēzijas fondam atvēlētā budžeta izpilde tiek pārvaldīta kopīgi ar dalībvalstīm, kā to paredz 53. panta 3. punkts Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam; un tā kā Finanšu regulas 54. pantā ir noteikts, ka deleģētiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem un jāveic pilnīga to izmantošanas uzraudzība;
tā kā tādēļ, lai Eiropas Savienības budžeta iekšējā kontrole būtu produktīva un efektīva, jāizvirza skaidri un konsekventi mērķi, jānodrošina efektīva koordinēšana, jāsagatavo informācija par izmaksām un ieguvumiem, kā arī jāgarantē prasību konsekventa piemērošana;
tā kā iekšējās kontroles sistēmām, kuras attiecina uz Eiropas Savienības ieņēmumiem un izdevumiem, būtu jāsniedz pienācīga pārliecība par to, ka ieņēmumi ir gūti un izdevumi ir veikti saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un ka tie ir pārvaldīti lietderīgi,
IR PIEŅĒMUSI &352;ŠO ATZINUMU.
VISPĀRĒJI APSVĒRUMI
Ievads
1. |
Regulas priekšlikumā pamatā ir saglabāta tāda pati struktūru, kāda bija iedibināta iepriekšējos plānošanas posmos. Papildus tam Regula uzsvērti paredz vienkāršot, konkrēti, finanšu instrumentus un tēmu izvēli, kā arī, vispārīgi, īstenošanas, pārvaldības un kontroles sistēmas. Palāta īpašu uzmanību pievērsa rezultātiem, kādi būtu ierosinātajiem finanšu pārvaldības un kontroles pasākumiem. |
Atbildība par Kopienas budžeta izpildi
2. |
Kopienas budžeta izpildes tiesiskais regulējums ir paredzēts EK Līguma 274. pantā, saskaņā ar kuru Komisija atbild par budžeta izpildi, sadarbojoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā racionālas finanšu pārvaldības principu. |
3. |
Aplūkojot Kopienas budžeta izpildes dažādās metodes, strukturālie pasākumi ietilpst tajās jomās, kurās piemēro “dalīto pārvaldību”, t.i., “izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm” (9). Strukturālo pasākumu pārvaldībā un kontrolē ir iesaistīti ne tikai dažādi Komisijas dienesti, bet arī simtiem valstu un pašvaldību iestāžu un struktūrvienību dalībvalstīs. Nākotnē šiem pasākumiem varētu atvēlēt gandrīz pusi no Kopienas budžeta apropriācijām. |
4. |
Noteikumos, ar kuriem pašlaik tiek reglamentēti strukturālie pasākumi (Regula Nr. 1260/1999), jau ir teikts, ka
|
5. |
Regulas priekšlikuma 12. pantā ir atsauce uz dalītu pārvaldību Finanšu regulas 53. panta 3. punkta nozīmē. Tomēr Priekšlikuma formulējumā nav minēts tas, ka galīgā atbildība ir Komisijai. Piemēram, 12. panta 1. punkta pēdējā teikumā ir norādīts, ka “dalībvalstis un Komisija nodrošina saprātīgu finanšu vadības principu ievērošanu”, bet 12. panta 2. punkts būtiski ierobežo Komisijas atbildību par budžeta izpildi, paredzot, ka Komisija tikai pārbauda “dalībvalsts vadības un kontroles sistēmu darbību..”. Arī 69. panta 1. punktā par atbildīgām padarītas vienīgi dalībvalstis: “Dalībvalstis atbild un tām ir jānodrošina rīcības programmu droša finanšu vadība, kā arī pamatā esošo darījumu likumība un regularitāte”. Turklāt tieši dalībvalstīm tiek uzticēts vispārējs pienākums garantēt to, ka palīdzības pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem (39. panta f) apakšpunkts, 59. panta a) apakšpunkts, 60. panta b) apakšpunkta ii) ievilkums un 66. panta 2. punkta g) apakšpunkts). Taču fakts, ka izpildes uzdevumi tiek uzticēti dalībvalstīm, nevar ierobežot Komisijas galīgo atbildību. Apstākļos, kad dalībvalstis ir gan Kopienas līdzekļu saņēmējas, gan atbild par pasākumu īstenošanu, vienīgi Komisija spēj nodrošināt Kopienas mērķu loģisku un konsekventu piemērošanu. Tādēļ ir būtiski svarīgi pantos, kuri attiecas uz dalībvalstu atbildību, nepārprotami apstiprināt Komisijas galīgās atbildības jēdzienu, kas paredzēts Līguma 274. pantā. |
6. |
Ir vērts atzīmēt, ka gadījumā, ja Komisijai vairs nebūtu galīgās atbildības par budžeta izpildi, tad Kopienas finanšu process, jo īpaši budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, zaudētu lielu daļu tās nozīmīguma. Budžeta lēmējinstitūciju ieteikumi (EK Līguma 276. panta 3. punkts) zaudētu jebkādu praktisko ietekmi. |
Ierosinātais tiesiskais regulējums
Nosacījumi adekvātam kontroles pamatam
7. |
Lai Komisija varētu uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi, Regulas priekšlikumā būtu jāņem vērā šādi svarīgi aspekti, kas ir pamatā Palātas Atzinumam Nr. 2/2004 par “vienotas revīzijas” modeli. |
i) Pārbaužu biežums
8. |
Pašreiz spēkā esošajos tiesību aktos nav norādīts, cik bieži veicamas pārbaudes galīgo saņēmēju līmenī; pārbaužu biežums būtu nosakāms, salīdzinot izmaksas, kas dalībvalstīm un Komisijai jāsedz saistībā ar kontroles mehānismiem un ieguvumiem no tiem. Priekšlikumā tikai netieši pieminēta vajadzība noteikt pieņemamus ticamības un būtiskuma sliekšņus (61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkums un 61. panta 1. punkta g) apakšpunkts). Būtu vēlams skaidri definēt atbilstošus kritērijus detalizētajos nosacījumos, kas minēti 58. panta 6. punktā. Tāpat būtu jādefinē termini “saprātīgas garantijas” un “pieteikuma pamatotība”. |
ii) Atbilstošu standartu definēšana
9. |
Atsauce uz “starptautiskajiem revīzijas standartiem” (61. panta 1. punkta a) apakšpunkts) nav pietiekami precīza, lai kontroles procedūras ļautu balstīt uz kopējām normām un principiem. Iepriekš minētajos detalizētajos nosacījumos jāparedz sākotnēja apstiprināšanas procedūra, kas attiektos gan uz sistēmu revīziju, gan pašu darbību revīziju. |
iii) Pārvaldības un kontroles sistēmu pamatprincipi
10. |
Finanšu regulas 54. pantā noteikts, ka deleģētiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem un jāveic pilnīga to izmantošanas uzraudzība. Īstenošanas kārtības 35. panta 1. punktā noteikts, ka, īstenojot dalītu pārvaldību, Komisija vispirms izdara dokumentu pārbaudi un pārbaudes uz vietām struktūrās, kurām tā uzticējusi izpildi, pārliecinoties, vai šajās struktūrās pastāv un darbojas attiecīgas procedūras un sistēmas. Regulas priekšlikums no minētā noteikuma atkāpjas, nosakot, ka pirms darbības programmas apstiprināšanas Komisijā tikai dalībvalstīm jāpārliecinās par to, vai ir izveidotas pārvaldības un kontroles sistēmas (70. pants). Šādos apstākļos būtu vēlams vai nu ieviest apstiprināšanas procedūru, vai vismaz paredzēt, ka Komisija pārrauga procedūras, saskaņā ar kurām valstu līmenī tiek izraudzītas pārvaldības un kontroles struktūras. Tāpat arī būtu ieteicams valstu līmenī veidot starpniecības struktūras, kuras nodrošinātu saikni ar Kopienas dienestiem. |
11. |
Kopienas kontroles mehānismu nostiprināšana ir būtiski svarīga sistēmā, kurā projektu pārvaldība uzticēta valstu pārvaldēm vai pašvaldībām (10). Ņemot vērā to, ka kritērijus izdevumiem, par kuriem būs tiesības saņemt atlīdzinājumu, turpmāk pārsvarā noteiks valstu līmenī, iepriekš aprakstītie nosacījumi kļūs vēl svarīgāki. |
Atbildība likumības un pareizības jomā
12. |
Saskaņā ar Finanšu regulas 60. panta 1. punktu par izdevumu likumību un pareizību atbild kredītrīkotājs. Arī 53. panta 6. punktā ir teikts, ka, budžeta izpildi pārvaldot dalīti, dalībvalstis veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka darbības, kuras finansē no Kopienas budžeta, ir izpildītas pareizi. Dalībvalstis arī veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, nepieciešamības gadījumā saucot pie atbildības, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus. |
13. |
Saistībā ar šiem noteikumiem Regulas priekšlikuma 69. panta 1. punktā atbildība par pakārtoto darījumu likumību un pareizību tiek uzdota dalībvalstīm (sk. 5. punktu). No tā izrietošā kompetences nodošana dalībvalstīm ir arī loģisks risinājums atbilstīgi 70. pantam, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāapstiprina pārvaldības un kontroles sistēmas. |
14. |
Protams, ja pastāv šaubas par minēto sistēmu darbību vai ja ir aizdomas par pārkāpumiem, vai tie apstiprinās, tad Komisija varētu apturēt maksājumus uz laiku no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem (89. pants). Tāpat ir paredzēts, ka dalībvalstis un Komisija varētu izdarīt finansiālas korekcijas (99. un 100. pants). Tomēr šādi pasākumi ikdienas pārvaldībai, kurai jābūt stingrai, sniegtu vien nelielu papildu garantiju. Efektīvas garantijas sniegtu pietiekami bieži veiktas pārbaudes. Turklāt, tā kā finansiālas korekcijas iespējamas tikai pēc pārkāpumu konstatēšanas, tad ar tām vien nepietiktu, lai labotu visas to darījumu sekas, kuri būtu veikti par spīti neatbilstībai noteikumiem. |
Atbildība racionālas finanšu pārvaldības jomā
15. |
Finanšu regulas 60. panta 1. punktā minēts, ka kredītrīkotājs izdevumus izpilda, ievērojot racionālas finanšu pārvaldības principus. Regulas 27. pantā ir izklāstīti nosacījumi Kopienas apropriāciju izmantošanai saskaņā ar ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principiem. Tajā pašā pantā ir noteikts, ka visām budžeta darbībām ir izvirzāmi konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķi ar noteiktiem termiņiem. Komisijai jāveic ex-ante un ex-post novērtēšana, kuras rezultāti jāiesniedz tērētājām iestādēm, likumdevējām iestādēm un budžeta lēmējinstitūcijām. |
16. |
Regulas priekšlikumā atbildība par racionālu finanšu pārvaldību ir uzticēta dalībvalstīm (69. pants). Tomēr ar šo noteikumu tiek reglamentēts vienīgi tas, ka jāpastāv “atbilstošām norādēm”, kā ieviest pārvaldības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu to, ka Kopienas finansējums tiek izmantots “produktīvi un pareizi”. Saistībā ar “efektivitāti” (11) priekšlikumā ir minētas vienīgi pārvaldības un kontroles sistēmas, un, kā var saprast, tikai tās, kas attiecas uz likumību un pareizību. Ar Priekšlikuma 59. pantu pārvaldītājai iestādei tiek uzdota atbildība vienīgi par to, lai programmas tiktu pārvaldītas un īstenotas “produktīvi, efektīvi un pareizi”, un tikai e) ievilkumā ir atsauce uz kvalitātes standartiem, par kuriem attiecībā uz ex-ante novērtējumiem Komisija ir vienojusies ar dalībvalstīm. |
17. |
Runājot konkrētāk par novērtējumiem, Regulas priekšlikumā ir noteikts, ka par piemērojamām vērtēšanas metodēm un standartiem (45. panta 5. punkts) Komisijai jāvienojas ar dalībvalstīm (59. panta e) apakšpunkts). Šo standartu kvalitāte būs īpaši svarīga ex-ante novērtējumiem, kas uzticēti dalībvalstīm (46. panta 2. punkts un 46. panta 3. punkts) un kam, cita starpā, jānosaka pievienotā vērtība, ko darbības programmas sniedz Kopienai. |
18. |
Tādēļ ir jo īpaši svarīgi, lai detalizētie nosacījumi, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas priekšlikuma 58. panta 6. punktu, šos aspektus pietiekamā mērā precizētu. |
Apliecinošo dokumentu saglabāšana
19. |
Regulas priekšlikuma 88. pantā teikts, ka izdevumus apliecinoši dokumenti jāglabā pieejami Komisijai un Revīzijas palātai vismaz trīs gadus pēc attiecīgās programmas noslēgšanas. Palīdzību līdzfinansējot, izdevumu atbilstīgums lielā mēra ir atkarīgs no valstu likumdošanas, un tādiem gadījumiem būtu vēlams skaidri noteikt, ka minētais trīs gadu termiņš neierobežo valstu noteikumus, kuri paredz ilgākus termiņus. |
20. |
Šīs piezīmes attiecas arī uz darbības programmu daļēju noslēgšanu (97. pants). Šajā īpašajā gadījumā, atkāpjoties no 88. pantā paredzētā vispārējā noteikuma, apliecinošo dokumentu saglabāšanas termiņš sāktos daļējas noslēgšanas dienā (98. panta 2. punkts). Tā iznākumā vērā ņemami tiktu ierobežotas darbības programmu visaptverošas pārbaudes plānošanas posma beigās, tā kā apliecinošie dokumenti agrāk noslēgtām darbībām dažos gadījumos vairs nebūtu pieejami. Palāta uzskata, ka šāda varbūtība kavētu revīzijas prerogatīvas, kas Palātai piešķirtas ar EK Līguma 248. pantu. |
Efektīvākas programmas
Plānošana un mērķu izvirzīšana
21. |
Priekšlikumā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizstrādā “nacionālais stratēģiskais plāns”, kas saskanētu ar Padomes izstrādātām “Kopienas stratēģijas vadlīnijām ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai izlīdzināšanai” (23. pants). Tomēr saistībā ar “nacionālo stratēģisko plānu” nav minēts “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķis. |
22. |
“Nacionālā stratēģiskā plāna” saturs (25. pants) nav pietiekami izvērsts (attiecībā uz pasākumiem, resursu piešķiršanu un sagaidāmiem rezultātiem), lai sniegtu precīzu informāciju par valsts un reģionu attīstības stratēģiju. Tāpat pietiekami sīki nav izskaidrotas arī “tematiskās un teritoriālās prioritātes”, saskaņā ar kurām tiktu izvēlēti finansējamie pasākumi. Turklāt minētais stratēģiskais plāns, visticamāk, tiktu piemērots tikai tajās jomās, kur palīdzība tiek līdzfinansēta. Tādējādi Komisija, no kuras tiek prasīta stratēģisko plānu apstiprināšana, darbības programmās nevarēs izcelt kādu atsevišķu aspektu. |
23. |
Arī darbības programmās trūkst precizitātes; netiek prasīta informācija par dažādajiem pasākumiem, ar kuriem paredzēts sasniegt prioritāros mērķus. Tas no pasākumu klāsta neļauj izvēlēties piemērotākos. Tiks izvēlēts ierobežots skaits konkrētu mērķu, ņemot vērā to īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājus. Salīdzinot ar spēkā esošiem tiesību aktiem, vairs netiek prasīts aprakstīt kārtību, kādā tiks pārvaldīta katra darbības programma (36. pants). Tādējādi ne “nacionālie stratēģiskie plāni”, ne darbības programmas nevarēs kalpot Komisijai par patiesiem pārvaldības un uzraudzības instrumentiem. Tātad nav skaidrs, kā Komisija spēs nodrošināt darbības programmu saskaņotību valstu līmenī. |
Palīdzības pasākumu lielāka integrācija
24. |
Izvērstais ietekmes izvērtējums neizskaidro iemeslus, kādēļ saglabājami vairāki fondi (tā vietā, lai fondus apvienotu saskaņā ar EK Līguma 161. pantu). Tomēr to būtu vajadzējis rūpīgi analizēt, apsverot visu iespēju priekšrocības un trūkumus un ņemot vērā to, ka izvērstajā ietekmes izvērtējumā ir doti argumenti par labu vienota fonda izveidei. Attiecībā uz pašreizējo 2. mērķi faktiski ir teikts, ka finansēto projektu tēmu relatīvā dažādība un zonēšanas radītā fragmentācija ir bloķējusi piemērotas politikas īstenošanu. Turklāt, realizējot 3. mērķi, nav bijis iespējams efektīvi izmantot ERAF/ ESF sinerģismu. Tādēļ jāsecina, ka vajag:
|
25. |
Maz ticams, ka, vienkāršošanas nolūkos ieviešot principu “viens fonds/viena darbības programma”, vēlamais sinerģisms tiks veicināts. |
26. |
Jo īpaši grūti ir pamatot ERAF nošķirtību no Kohēzijas fonda saistībā ar “konverģences” mērķi. Šos abus fondus bieži izmanto vienām un tām pašām darbības programmām, un tie attiecas uz vienām un tām pašām tēmām (transporta infrastruktūra un vides projekti/pasākumi). Attiecīgie pasākumi/projekti bieži cits citu papildina (piemēram, ja automaģistrāles vienu daļu finansē no Kohēzijas fonda, bet otru – no ERAF). Vienīgās atšķirības starp fondiem ir šādas: reģionu/valsts tiesības pretendēt uz finansējumu (mazāk nekā 75 % no IKP uz iedzīvotāju no Kopienas vidējā rādītāja, ja izmanto struktūrfondus, savukārt mazāk nekā 90 % no NKI uz iedzīvotāju no Kopienas vidējā rādītāja, ja izmanto Kohēzijas fondu); maksimālais ieguldījums (51. pantā ir paredzēti 85 % Kohēzijas fondam, savukārt 75 % – ERAF, lai gan ERAF maksimālo ieguldījumu dažos gadījumos var palielināt līdz 85 %, kā tas paredzēts 51. panta 4. punktā un 52. panta 1. punktā); kā arī iepriekšējā finansēšana, kas aplūkota 81. pantā (7 % struktūrfondiem, savukārt 10,5 % Kohēzijas fondam). ERAF darbības un Kohēzijas fonda projektus bieži vien pārvalda vienas un tās pašas valsts vai pašvaldības iestādes. Saistībā ar abiem fondiem izmanto jēdzienus “liels projekts” un “finansiāli ienesīgs projekts”. Konsekvences labad būtu lietderīgāk veidot vienu fondu, vismaz attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, tā kā iepriekš minētās atšķirības tam nerada būtiskus šķēršļus. |
27. |
Lasot Priekšlikuma 3. panta 2. punktu, nerodas skaidrs priekšstats par to, uz kurām darbībām attiecas a) apakšpunkts, savukārt uz kurām – b) apakšpunkts. Šķiet, ka dalījums ir vai nu “teritoriāls” (atbilstīgi apgabali), vai “finansiāls” (ieguldījuma līmeņi). |
28. |
Praktiskā skatījumā 33. pants (finansēšana no viena fonda, pieļaujot ne vairāk kā 5 % finansējumu no citiem fondiem) vēl vairāk sarežģī vairāku fondu pastāvēšanu. |
Komisijas administratīvo spēju atbilstība
29. |
Jau iepriekš (12) Palāta ir novērojusi, ka Komisijas dienesti vairākkārt iekavējuši kādus plānošanas posmus vai pārbaudes. Tādēļ ir ļoti svarīgi izveidot adekvātas administratīvās struktūras un procedūras. Tāpat arī vairākos ierosinātajos noteikumos jānosaka precīzi termiņi (31. panta 5. punkts, 32. panta 2. punkts, 40. panta 3. punkts, 85. panta 2. punkts un 96. panta 1. punkts). Turklāt dienestiem, kas atbild par dažādajiem fondiem, būtu jāpanāk vienošanās par revīzijas stratēģiju, resursu piešķiršanu un pienācīgu ticamības līmeni. |
KONKRĒTI APSVĒRUMI
30. |
Turpmāk dotajā tabulā Palāta ir formulējusi konkrētus apsvērumus. Šajā iedaļā vairākkārt norādītas termiņu un formulējumu neprecizitātes. Tas varētu radīt pamatu dažādiem interpretējumiem un vājināt attiecīgo noteikumu juridisko spēku. |
KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS |
PALĀTAS APSVĒRUMI |
||||||||||||||||||||||
3. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Atsauce uz EK Līguma 158. pantā formulētajiem pasākumiem ir nepilnīga, jo nav iekļauta lauku attīstība. Taču 3. panta 3. punktā minēts, ka saskaņā ar fondiem sniegtā palīdzība atbilstoši apstākļiem jāparedz lauku rajonu un zvejniecības teritoriju atjaunošanai ar ekonomikas diversifikācijas palīdzību, kā arī kalnu apvidiem. |
||||||||||||||||||||||
3. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Priekšlikums “administratīvo efektivitāti” ierindo starp darbībām, kas finansējamas saskaņā ar “konverģences” mērķi. Jēdziens “administratīvā efektivitāte”, kas atkārtojas arī 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 26. panta 3. punkta c) apakšpunktā, jāprecizē, jo īpaši tāpēc, ka Priekšlikumā ir izmantots arī termins “administratīvā kapacitāte” (44. panta 1. punkts). |
||||||||||||||||||||||
5. panta 1. un 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Atbilstīgu reģionu noteikšanā nepietiek izmantot tikai IKP, jo attīstības atšķirībām ir daudz dimensiju. Nevajadzētu aizmirst par citiem aspektiem, piemēram, pamata infrastruktūras pieejamību, bezdarba līmeni, darba ražīgumu, tautsaimniecības struktūru, izglītību un mācībām, vides kvalitāti, emigrāciju un pētniecību un attīstību. |
||||||||||||||||||||||
5. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Jāievieto otrais skaitlis procentiem, kas attiecas uz Kopienas vidējo rādītāju. |
||||||||||||||||||||||
6. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu jāmin, ka “reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības” mērķa ģeogrāfiskais aptvērums potenciāli ir ļoti plašs, tātad – visaptverošs. Šim mērķim jādefinē atbilstības kritēriji. |
||||||||||||||||||||||
7. panta 1. un 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Pirms “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķa apraksta būtu jāiekļauj analīze par stāvokli minētajos apgabalos un skaidri jādefinē to vajadzības, ņemot vērā darbību koncentrēšanu. Atbilstīgo apgabalu atlases noteikumi jāpaplašina, iekļaujot kritērijus, kas būtu precīzi definēti un – kas ir vēl svarīgāk – izsvērti. |
||||||||||||||||||||||
10. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēti ekonomiskie un sociālie partneri. Arī 3. punktā vēlams izmantot to pašu formulējumu. |
||||||||||||||||||||||
13. pants |
|||||||||||||||||||||||
|
Procedūra, ar kuru pārbauda papildināmības principa piemērošanu, ir paredzēta vienīgi “konverģences” mērķim. Tā nav paredzēta abiem pārējiem mērķiem, kuri veido aptuveni 20 % no apropriācijām. Tikai paskaidrojuma raksta 5.3. punktā ir minēts, ka dalībvalstīm šī kontrole jāveic saskaņā ar proporcionalitātes principu. Bet dalībvalstīm netiek prasīts kontroles rezultātus darīt zināmus Komisijai. Tādējādi situācija tiek mainīta, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (Regulas Nr. 1260/99 11. panta 3. punkts). |
||||||||||||||||||||||
13. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Iespēja ņemt vērā vispārējos makroekonomikas apstākļus, kā arī konkrēto ekonomisko situāciju, to sīkāk nepaskaidrojot, rada pamatu plašai interpretācijai. |
||||||||||||||||||||||
16. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu noderīgi norādīt, kā kritēriji tika izsvērti, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu dažādajiem komponentiem. |
||||||||||||||||||||||
16. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Nav definēts, kas tiek domāts ar “reāli un taisnīgi”. |
||||||||||||||||||||||
17. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu noderīgi norādīt, kā kritēriji tika izsvērti, lai lemtu par līdzekļu piešķiršanu dažādajiem komponentiem. |
||||||||||||||||||||||
17. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Te būtu jāprecizē, kā notiks sadalīšana starp ERAF un ESF. |
||||||||||||||||||||||
17. panta 4. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Nav definēts, kas tiek domāts ar “reāli un taisnīgi”. |
||||||||||||||||||||||
22. pants |
|||||||||||||||||||||||
Saskaņā ar šo regulu Komisija nodrošina, lai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no fondiem dalībvalstīm piešķirto ikgadējo asignējumu kopsumma, ieskaitot ERAF ieguldījumus Eiropas kaimiņattiecību un sadarbības pārrobežu līnijas (angl. strand) finansēšanai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […] no pirmsiestāšanās finanšu līdzekļiem, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas ietilpst ELVGF vadlīniju nodaļā, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), saskaņā ar Regulu (EK) Nr. […], kas paredz līdzekļus “konverģences” mērķim no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF), nepārsniedz 4 % no dalībvalstu IKP, kas aprēķināts starpinstitucionālā līguma apstiprināšanas laikā. Iepriekšējā punktā minēto un fondos neiekļauto finansējumu noteikumi paredz līdzīgu nodrošinājumu. |
Saistībā ar ikgadējo asignējumu kopumu, ko no fondiem piešķir kādai dalībvalstij, nav atkārtota preambulas 30. punktā paustā doma par to, ka gada apropriācijas piešķiramas, ņemot vērā dalībvalstu absorbcijas spējas. |
||||||||||||||||||||||
24. pants |
|||||||||||||||||||||||
Vēlākais trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu pieņemšanas saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma (Treaty) 161. pantā, jāpieņem Kopienas stratēģijas vadlīnijas, kas minētas 23. pantā. Lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Nepieciešamības gadījumā tiek veikta Kopienas stratēģijas vadlīniju vidēja termiņa pārskatīšana saskaņā ar kārtību, kas noteikta Līguma 161. pantā, kam par iemeslu varētu būt izmaiņas Kopienas prioritātēs. |
Ir jāapsver ietekme, kāda Kopienas stratēģisko vadlīniju grozījumiem būs uz valstu stratēģiskajiem plāniem. Nevienā pantā nav paredzēts pārskatīt stratēģiskos plānus. |
||||||||||||||||||||||
25. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Šajā punktā noteikts, ka izvēlētajā stratēģijā aprakstāmi “pasākumi, kuru nolūks ir uzlabot dalībvalsts administratīvo efektivitāti, ieskaitot fondu pārvaldību”. No tā var izdarīt secinājumu, ka “dalībvalsts administratīvo efektivitāti” varētu uzlabot arī ārpus fondu pārvaldības, tādējādi rodas risks, ka tiks finansēts ļoti plašs darbību klāsts. |
||||||||||||||||||||||
25. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Pasākumi un rezultāti” jāprecizē. Vissvarīgākais ir tas, lai izvēlētie rādītāji ļautu adekvāti raksturot sasniegtos rezultātus un to ietekmi. |
||||||||||||||||||||||
25. panta 4. punkts |
|||||||||||||||||||||||
(...) |
Nav definēts, kas tiek domāts ar “līdzsvaru”. |
||||||||||||||||||||||
26. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Iespējami ātrākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
30. pants |
|||||||||||||||||||||||
Komisijas ziņojumā, kas aprakstīts Līguma (Treaty) 159. panta otrajā punktā, iekļaujami šādi apraksti (raksturojumi):
|
Būtu ieteicams paredzēt, ka kohēzijas ziņojumā tiek aplūkota arī kohēzijas teritoriālā dimensija. |
||||||||||||||||||||||
31. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
31. panta 5. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu (pašreizējais termiņš ir pieci mēneši). |
||||||||||||||||||||||
32. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
Lēmums par darbības programmu pārskatīšanu un rediģēšanu Komisijai jāpieņem iespējami īsākā laikā, kad dalībvalsts iesniegusi formālu pieprasījumu. |
“Iespējami īsākā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
35. panta 4. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Šis 4. punkts pēc satura ievērojami atšķiras no šā panta pārējiem trīs punktiem, un tas noteikti labāk iederētos 40. pantā. |
||||||||||||||||||||||
36. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Jāprecizē, kas tiek domāts ar “skaits un apjoms, ņemot vērā proporcionalitātes principu”. |
||||||||||||||||||||||
36. panta 4. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Attiecīgie pasākumi vairāk atbilst “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķim. |
||||||||||||||||||||||
40. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Iespējami īsā laikā” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
45. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Nav definēts “proporcionalitātes princips”. |
||||||||||||||||||||||
46. panta 5. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Te nav definēts, kas tiek domāts ar “nozīmīgas novirzes no sākumā izvirzītajiem mērķiem” un “rīcības programmas pārskatīšana”. Šis apsvērums attiecas vienīgi uz franču valodas versiju. Īpašības vārds “substantiel” visās valodās nav izmantots. |
||||||||||||||||||||||
48. pants |
|||||||||||||||||||||||
|
Pasākumu izpildes rezerves izmantošana galvenokārt būs atkarīga no kritērijiem, kam ir ārkārtīgi grūti noteikt tiešu saikni ar pasākumiem, kuriem piešķir Kopienas palīdzību. IKP un nodarbinātības izmaiņas ir atkarīgas no faktoriem, kas ir daudz sarežģītāki par pašām darbības programmām, kuru finansiālā ietekme turklāt parasti ir ierobežotāka nekā valsts ieguldījumiem kopumā. Turklāt nebūtu ieteicams minēt tikai rādītāju pieaugumu, jo struktūrpasākumus var arī izmantot eventuāla krituma kompensēšanai. |
||||||||||||||||||||||
50. pants |
|||||||||||||||||||||||
Fondu ieguldījums tiek modulēts šādi:
|
Te būtu jānorāda, kā izsvērt kritērijus, ko piemēros ieguldījuma apjomu modelēšanai. |
||||||||||||||||||||||
54. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Nav definēti kritēriji, saskaņā ar kuriem piemēros principu “maksā piesārņotājs” un taisnīguma principu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts labklājību. Komisijai būtu jāsniedz metodoloģisks atbalsts palīdzības līmeņu noteikšanai šiem projektiem (sk. 40. panta 2. punktu). |
||||||||||||||||||||||
55. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Šos nosacījumus varētu atvieglot, lai ņemtu vērā sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs finansējamiem pasākumiem. Tādā gadījumā laika posms, kad stātos spēkā tiesības pretendēt uz izdevumu atlīdzināšanu, sāktos 2006. gada 1. jūlijā. |
||||||||||||||||||||||
55. panta 3. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Valstu līmenī pieņemtus izdevumu atbilstības noteikumus būs grūti piemērot saistībā ar “Eiropas teritoriālās sadarbības” mērķi, jo darbības tiek finansētas vairākās dalībvalstīs. Šis aspekts nav ņemts vērā. |
||||||||||||||||||||||
57. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Šā punkta j) apakšpunktā minēti “pārkāpumi”. Noderētu precīza definīcija, jo īpaši tādēļ, ka šis jēdziens atkārtojas citviet tekstā (piemēram, 69. panta 3. punktā, 73. panta 3. punktā, 89. panta 1. punktā un 99. pantā). Šā noteikuma noderīgums pašlaik ir ierobežots, jo trūkst skaidrības par to, kādi dati iesniedzami. |
||||||||||||||||||||||
57. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Ir paredzēts, ka vairāki šajā pantā minētie pasākumi tiks piemēroti proporcionāli valsts izdevumiem konkrētajai rīcības programmai. Taču šis jēdziens nav pietiekami skaidrs, lai pasākumus varētu piemērot konsekventi. Grūti iedomāties, kā minētos pasākumus (funkciju nošķiršana, atbilstošs finansējums un iekšējās revīzijas pasākumi, atskaišu sagatavošana un sistēmu revīzija) varēs piemērot proporcionāli. Turklāt šī atkāpe neattiecas uz procedūru rokasgrāmatām, kā arī nav dota definīcija. Tāpat būtu jāprecizē, vai proporcionalitātes princips attiecas arī uz 13. pantu (papildināmības principa pārbaudīšana saistībā tikai ar “konverģences” mērķi), 46. panta 3. punktu (vispārējs vai konkrēts ex-ante novērtējums), 66. panta 2. punktu (ikgadējo atskaišu un ieviešanas gala atskaišu saturs) un 73. pantu (kontroles procedūras). |
||||||||||||||||||||||
61. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Īstenošanas kārtībā būtu jādefinē jēdziens “atbilstošs paraugs”. Jebkurā gadījumā prasībām nevajadzētu būt mazāk stingrām kā laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam. |
||||||||||||||||||||||
61. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Šajā apakšpunktā ir teikts, ka jānodrošina “galveno organizāciju” pārbaudīšana, bet šīs organizācijas nav definētas. |
||||||||||||||||||||||
61. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Savu pārliecību par rīcības programmu revīziju Komisija lielā mērā balsta uz revīzijas iestādes iesniegto ikgadējo kontroles atskaiti, kurai pievienots atzinums. Taču, ņemot vērā minēto dokumentu iesniegšanai noteikto termiņu (30. jūnijs), tos nevarēs ņemt vērā ne ģenerāldirektori, sagatavojot savas ikgadējās deklarācijas, ne Revīzijas palāta, sagatavojot ticamības deklarāciju. Tas pats pēc analoģijas attiecas uz 66. pantā minēto ikgadējo atskaiti. |
||||||||||||||||||||||
63. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Pretstatā pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem (sk. Regulas Nr. 1260/1999 35. panta 2. punktu) Komisija uzraudzības komiteju darbā piedalītos pēc pašas vēlēšanās. Taču Komisijas piedalīšanās būtu vēlama, lai atvieglotu informācijas apmaiņu un atbilstošu pasākumu savlaicīgu pieņemšanu. |
||||||||||||||||||||||
65. pants |
|||||||||||||||||||||||
|
Vajadzētu principiāli noteikt, ka visiem līdzfinansētiem projektiem būs īstenošanas mērķi un to rezultātus vērtēs saskaņā ar 65. pantu. Uz prioritātēm balstīta pārvaldība, visticamāk, sniegs tikai vispārēja rakstura informāciju. |
||||||||||||||||||||||
66. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu jāprecizē konkrēta attiecība starp nodotās informācijas apjomu un valsts izdevumu apjomu. |
||||||||||||||||||||||
73. pants |
|||||||||||||||||||||||
|
Teorētiski šī vienkāršotā procedūra laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam attiektos uz 33 programmām 10 dalībvalstīs un ietvertu Kopienas atbalstu 3 800 miljonu euro apmērā (2 % no Kopienas budžeta daļas, kas laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam atvēlēts atbalsta pasākumiem). Šis noteikums mudina dalībvalstis izmantot iespējamos vienkāršotos pasākumus, un tādēļ tas varētu attiekties uz vairāk programmām, nekā teorētiski aprēķināts pašreizējam plānošanas posmam. Šajā kontekstā īpašu uzmanību piesaista atbrīvojums no pienākuma iesniegt revīzijas stratēģiju un ikgadēju kontroles atskaiti (61. panta 1. punkts), iespēja veidot pārvaldības un kontroles struktūras, pamatojoties uz valstu likumdošanu (59. līdz 61. pants) un atbrīvojums no pienākuma izraudzīties apstiprinātājinstitūciju un revīzijas institūciju (58. panta 1. punkts). Turklāt, tiklīdz Komisija būs apstiprinājusi tās iestādes ziņojumu, kura apliecina sistēmu ievērošanu, Komisija pārbaudes veiks tikai izņēmuma gadījumos. |
||||||||||||||||||||||
73. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu jāspēj novērtēt visas šā punkta pirmajā daļā minētās iespējas sekas, tādēļ nav pamata atsaukties uz vēlākiem ieviešanas noteikumiem, ar ko precizēs nosacījumus, kuri nav piemērojami. |
||||||||||||||||||||||
73. panta 4. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Vārds “savlaicīgi” pēdējā teikumā būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
79. pants |
|||||||||||||||||||||||
Dalībvalstīm jānokārto, lai iestāde, kas ir atbildīga par maksājumiem, nodrošina, ka saņēmēji saņem ieguldījuma kopsummu no valsts līdzekļiem, cik ātri vien iespējams, un visā pilnībā. Nedrīkst atrēķināt vai ieturēt nekādas summas, ne arī piedzīt nekādu turpmāko specifisko maksu vai citu maksu ar līdzvērtīgu rezultātu, kas saņēmējiem varētu samazināt šīs summas. |
“Cik ātri vien iespējams” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
85. panta 2. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
“Pēc iespējas ātrāk” būtu jāaizstāj ar konkrētu termiņu. |
||||||||||||||||||||||
90. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Būtu jāiekļauj atsauce arī arī 61. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkumā minēto vērtējumu. |
||||||||||||||||||||||
96. panta 1. punkts |
|||||||||||||||||||||||
|
Jāprecizē pirmajā teikumā lietotais vārds “savlaicīgi”. |
||||||||||||||||||||||
97. pants |
|||||||||||||||||||||||
|
Ir svarīgi, lai procedūras, kuras piemēros daļējas noslēgšanas gadījumā, sniegtu tādu pašu pārliecību par izdevumu likumību un pareizību kā deklarācija par darbības programmas galīgu noslēgšanu, jo īpaši saistībā ar pārbaužu biežumu un apjomu. |
Šo atzinumu Revīzijas palāta ir pieņēmusi 2005. gada 18. martā Luksemburgā.
Revīzijas palātas vārdā –
priekšsēdētājs
Hubert WEBER
(1) OV L 248, 16.9.2002.
(2) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (OV L 357, 31.12.2002.).
(3) KOM(2004) 492 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs.
(4) SEK(2004) 924, 2004. gada 14. jūlijs.
(5) KOM(2004) 580 galīgā redakcija, 2004. gada 6. septembris.
(6) KOM(2004) 101 galīgā redakcija, 2004. gada 10. februāris.
(7) KOM(2004) 487 galīgā redakcija, 2004. gada 14. jūlijs.
(8) OV C 107, 30.4.2004.
(9) 53. panta 3. punkts Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.
(10) Sk. Atzinumu Nr. 10/98 par dažiem priekšlikumiem regulai saistībā ar Agenda 2000 (Struktūrfondi, 6.3. punkts), OV C 401, 22.12.1998.
(11) Piemēram, 57. panta d), f) un h) apakšpunkts, 61. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 70. panta 1. punkts, 71. panta 2. punkts un 72. panta 2. punkts.
(12) Sk., piemēram, Īpašo ziņojumu Nr. 10/2001 (OV C 314, 8.11.2001.) par struktūrfondu finanšu kontroli un Īpašo ziņojumu Nr. 7/2003 (OV C 174, 23.7.2004.) par struktūrfondu palīdzības plānošanu laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam.