52004DC0353

KOMISIJAS ZIŅOJUMS - Zinātne un tehnoloģijas - Eiropas nākotnes pamats - Nostādnes pētniecības atbalsta politikā Eiropas Savienībā

1. LISABONA UN PĒTNIECĪBA

1.1. Vienotā Eiropas pētniecības telpa un "3 % mērķis"

1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas ir uz zināsanām balstītas ekonomikas pamats, tas ir izaugsmes, kā arī uzņēmumu un nodarbinātības noteicosais faktors. Tādēļ ziņojumā par Savienības turpmāko finansu struktūru [1] Komisija kā vienu no lielākajiem mērķiem izvirzījusi Eiropas pētniecības nostiprināsanu, piedāvājot palielināt pētniecībai paredzēto budzetu Savienībā: nozarēs kopumā [2] to vajadzētu dubultot.

[1] "Mūsu kopīgās nākotnes veidosana - Paplasinātās Savienības budzeta līdzekļi un izmaiņas politikā 2007-2013", COM (2004) 101 no 10.02.2004.

[2] Tajā skaitā darbību kosmosa un drosības nozarēs.

2. Eiropas Padomes sanāksmē 2000. gada martā Lisabonā tika laists klajā Eiropas telpas pētniecības projekts, kurā noteikta atsauču bāze pētniecībai Eiropā. 2002. gada marta sanāksmē Barselonā Savienība nosprauda mērķi līdz 2010. gadam sasniegt finansējumu pētniecībai 3% apjomā no IKP, no kura divas tresdaļas nāktu no privātām investīcijām un viena tresdaļa - no sabiedriskā sektora: paslaik Eiropā pētniecībai atvēlētie 2 % no IKP ir mazāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs (2,8 %) un Japānā (vairāk nekā 3 %).

3. Šajā kontekstā, lai sasniegtu Lisabonā nospraustos mērķus, ir nepieciesama zinātnes programmu paplasināsana Eiropas līmenī.

1.2. Eiropas pētījumu programmu paplasināsana

4. Palielinoties komplicētībai, arī pētniecības izmaksas aizvien pieaug: 20 gadu laikā viena medikamenta attīstības izmaksas ir pieaugusas vairāk nekā divas reizes, savukārt jaunas mikroelektronikas sastāvdaļai sīs izmaksas palielinājusās pat 10 reizes. Pētniecības vajadzības ir tik plasas, ka katra dalībvalsts atsevisķi tās pilnībā nevarētu nodrosināt.

5. Eiropas rūpniecības politikai, īpasi sektoros, kur ir augsts konkurences līmenis, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas, aeronautika vai ūdeņraza enerģētikas tehnoloģijas, nepieciesama pētniecības programmas integrācija Eiropas līmenī.

6. Šādai Savienības darbībai piemīt atzīta "Eiropas pievienotā vērtība", kura radusies, vairākos līmeņos līdzdarbojoties sādiem faktoriem:

- resursu "kritiskās masas" izveide, īpasi galvenajās nozarēs, kuras piedzīvo strauju attīstību, kā mikroelektronika, telekomunikācijas, biotehnoloģijas vai aeronautika [3];

[3] Piemēram, tuvosanās un nosēsanās tehnikas uzlabosanas projekts.

- izcilības nostiprināsana ar Eiropas līmeņa konkurences palīdzību un internacionālā sadarbība: piemēram, tīkls "NeuroPrions", kas apvieno 52 laboratorijas, kuras nodarbojas ar porainās encefalopātijas pārnēsājamo formu pētīsanu;

- "katalīzes" ietekme uz nacionālajām iniciatīvām, un dalībvalstu darbības koordinācija nozarēs, kas interesē noteiktu valsti (dabas katastrofas) vai attiecas uz visiem (klimatiskās izmaiņas) [4].

[4] Ar EUR 2,2 miljonu finansējuma palīdzību tiek koordinētas 12 augu genoma pētniecības nozares nacionālās programmas, kuru kopējais finansējums ir EUR 133 miljoni. Atbilstosi mikronanotehnoloģiju nozarē ieguldīti EUR 2,5 miljoni un EUR 139 miljoni.

7. Eiropas finansējuma palielināsana palīdzēs sasniegt "3% mērķi", ko Savienība realizēs ar "Darbības plāna" [5] starpniecību, pieņemot virkni papildu mēru, no kuriem lielākā daļa būs veltīta privāto investīciju stimulēsanai pētniecībā. [6]

[5] "Ieguldīsana pētniecībā: darbības plāns Eiropai", COM (2003) 226 no 04.06.2003.

[6] Pasākumi, kas attiecas uz pētniecības un inovāciju nodokļu sistēmu, piemēram, "pētniecības nodokļa kredīts", kurus iespējams izmantot arī Eiropas līmenī.

8. Pirmkārt, valsts finansējumam pievienosies Savienības līdzfinansējums (atsevisķās nozarēs un atsevisķās valstīs Savienības atbalsts ir ekvivalents nacionālajam "papildus finansējumam"). Pēc definīcijas tas nozīmē, ka valsts finansējums proporcionāli nesamazinās; pret sādu iespēju iestāties mudināja dalībvalstu politiskās saistības un Savienības piemērs.

9. Paplasināta pētījumu programma Eiropas līmenī atstās spēcīgu ietekmi uz privātajām investīcijām pētniecībā. Eiropas uzņēmumi pētniecībā iegulda mazāk līdzekļu nekā to līdzinieki Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā. Turklāt, naudas līdzekļi biezi vien tiek investēti ārpus Eiropas. [7] Savienības finansējums var pamudināt uzņēmumus vairāk investēt Eiropā:

[7] Piemēram, Eiropas farmācijas uzņēmumi tiecas koncentrēt pētniecībai paredzētās investīcijas Amerikas Savienotajās Valstīs, īpasi Austrumu krastā, kur atrodas lielās universitātes.

- radot vidi lieliem tehnoloģiskiem projektiem, kas uzņēmumiem un universitātēm ļautu sadarboties Eiropas līmenī; to var izdarīt tikai sajā līmenī.

- palielinot cilvēkresursus: viens no 3% mērķa uzdevumiem ir palielināt zinātnieku skaitu līdz 8 (pasreizējo 6 vietā) uz katriem 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs;

- nodibinot kritiskās masas "ekselences centrus" [8], kas būtu spējīgi piesaistīt privātās investīcijas.

[8] Skatīt Komisijas ziņojumu "Universitāsu nozīme zināsanu Eiropā", COM (2003) 58 no 05.02.2003.

1.3. Izcilība un inovācijas - Eiropas rūpniecības konkurētspējas pamati

10. Viens no noteikumiem, lai izpildītu Lisabonā izvirzītos uzdevumus, ir atklātu, starptautiskā līmenī atvērtu un visu valstu labākos zinātniekus piesaistosu "Eiropas ekselences centru" rasanās, kas nepieciesama, lai stiprinātu Eiropas lomu tehnoloģiju pasaulē un globālo jautājumu izpētes sfērā. Savienībai ir jāpalīdz radīt sādus centrus, atbalstot sadarbību un konkurenci Eiropas līmenī, lai tie stimulētu izcilības veidosanos.

11. Eiropa nav pietiekosi spējīga pārveidot zināsanas produktos un pakalpojumos, īpasi komerciālos, un gūt no tiem ekonomisku labumu. Eiropas uzņēmumi gadā uz miljonu iedzīvotāju apstiprina 170 patentu, turpretī Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumi - 400. Savienības tirdzniecības deficīts par augsto tehnoloģiju produktiem ir apmēram EUR 23 miljardi gadā. [9]

[9] Eiropas Komisija, Zinātnes un tehnoloģiju statistika Eiropā, 2003. gada izdevums

12. Savienība sobrīd realizē darbību sēriju, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecību mazajos un vidējos uzņēmumos; attīsta kapitāla riska fondus, zinātnes parkus, inkubatorus un inovāciju reģionālo politiku, kā arī tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpasuma patentu un pārvaldīsanu. Šīs darbības vajag racionalizēt un pārgrupēt kritiskai masai atbilstosā kopumā. Šādā veidā procesa attīstības gaita tiks ievadīta nākamās Ietvara Programmas sagatavosanas laukā.

1.4. Eiropas Savienības pētījumu Ietvara Programmas piemērosana

13. Savienības pētījumu sestā Ietvara Programma 2002-2006 izraisīja spēcīgu reakciju. Paslaik ir izskatīti 28 000 priekslikumi, kurus iesniegusas 150 000 institūcijas no 50 valstīm. Tādās nozarēs kā medikamentu "post genoma" metodes vai nanometra mikroelektronikas sastāvdaļas ir izskatīti 200 starptautiski pētījumu tīkli un pētniecības projekti, kā arī 55 programmas par tēmām, kas saistītas, piemēram, ar uzturlīdzekļu drosību vai retām slimībām.

14. Tomēr Ietvara Programma ir pati savu panākumu upuris. Līdzekļu trūkuma dēļ bija iespējams atbalstīt tikai 1 no katriem 5 iesniegtajiem projektiem, kaut gan tika saņemti tūkstosiem projektu. Turklāt finansējumu varēja saņemt tikai nedaudz mazāk par 50 % ļoti augstas kvalitātes projektu. [10]

[10] Runājot par budzetu, 99,98 % apjomā ir realizēti ķīlu kredīti un 96,9 % apjomā - maksājumu kredīti.

15. Turklāt, kaut gan tās rīcībā ir tikai dazi instrumenti, Ietvara Programmai jāatbilst dazādām prasībām: sadarbības un konkurences stiprināsana; fundamentālu un industriālu pētījumu atbalstīsana; individuālu un politiski noteiktu projektu atbalstīsana, utt. Neskatoties uz nesen sasniegtajiem panākumiem, piemēram, līgumu noteikumu vienkārsosana, vēl var tikt uzlaboti apstākļi, kādos tie sāk darboties.

2. SEŠI LIELIE MĒRĶI

16. Lai stiprinātu Savienības aktivitāsu veiksmīgu iznākumu, tika nolemts tās organizēt, izvirzot sesus lielākus mērķus. Lai sīm darbībām būtu nopietni rezultāti, Savienības pētniecības budzetu jāpalielina noteiktās proporcijās. Finansu līdzekļi tiks piesķirti pēc trīs principiem: līdzsvars starp pasreizējām un jaunajām aktivitātēm; starp pētniecību, kas veltīta zināsanu papildināsanai, un to pielietojumu rūpniecībā; starp atbalstu cilvēciskajām un materiālajām pētniecības iespējām.

2.1. Eiropas ekselences centru radīsana laboratoriju sadarbības rezultātā

17. Starptautiskās sadarbības atbalsta programmām starp zinātnes centriem, universitātēm un uzņēmumiem ir vērā ņemama ietekme uz:

- Eiropā veikto pētījumu kvalitāti, kuru tās censas paaugstināt sfērās, kurās iespējama vislielākā izaugsme, tajā pasā laikā padarot sīs sfēras atklātākas;

- zināsanu un pētījumu rezultātu izplatību Savienībā, kā arī uz zinātnieku iespējām iesaistīties augsta līmeņa projektos.

18. Ar sesto Ietvara Programmu ir pievienota virkne iespēju - "ekselences tīkls" un "integrētie projekti" - kas, palīdzot attīstīties "Eiropas ekselences centriem" [11], padara pētījumus Eiropā strukturētākus.

[11] Kā nesen ieviestais ekselences tīkls bioenerģijā, kurā iesaistītas 24 institūcijas no 13 Eiropas valstīm, vai jaunas ieksdedzes motoru sistēmas pētniecības projekts, kurā piedalās visi Eiropas lielie automobiļu razotāji.

19. Saskaņā ar savām interesēm un vajadzībām zinātniekiem jāvar pilnībā realizēt sīs iespējas, piemēram, īstenot mazāka apmēra projektus. [12] Ir izveidota ekspertu grupa, kas novērtēs sestās Ietvara Programmas vidēja termiņa pasākumu efektivitāti. Pētījuma pamatā ir aptaujas anketas, kā arī programmu dalībnieku un kandidātu, kas piedalās programmās, paustais viedoklis, un tuvākajā laikā tiks izteikti piedāvājumi programmas uzlabosanai.

[12] Atbalstu tīklam, piemēram, vajadzētu nodrosināt tur, kur pastāv iespēja un vēlēsanās gandrīz institucionāli integrēt nelielu skaitu departamentu.

2.2. Eiropas tehnoloģisko iniciatīvu laisana klajā

20. Pēc Komisijas un rūpniecības pārstāvju iniciatīvas sāk darboties "Tehnoloģijas platformas", kas Eiropas mērogā apvieno uzņēmumus, pētniecības institūcijas, finansu pasauli un regulējosās institūcijas, lai noteiktu kopējos pētniecības uzdevumus. Šāda darba kārtība mobilizētu gan valsts un Eiropas, gan arī publisko un privāto resursu kritisko masu.

21. Šī pieeja jau ir izmantota vai vēl tiks ieviesta tādās nozarēs kā enerģētika (ūdeņraza tehnoloģijas, fotovoltaika saules enerģija), transports (aeronautika), mobilās komunikācijas, iegultās sistēmas un nanoelektronika. No tā izriet tiesisko un regulējoso noteikumu izveide, kas ir nepieciesama, lai īstenotu kopīgos pētniecības uzdevumus.

22. Biezi uzdevumus varēs īstenot ar "integrēto projektu" palīdzību. Vairākos gadījumos iezīmējās "visas Eiropas" tuvināsanās, kas sevī ietver plasa mēroga "Kopējo tehnoloģisko iniciatīvu" darbības uzsāksanu. Tam īpasi piemērota ir uz Līguma [13] 171. panta, precīzāk, uz apvienotā uzņēmuma idejas, balstītā struktūra.

[13] "Kopiena var veidot apvienotus uzņēmumus vai citas struktūras efektīvai Kopienas pētniecības programmu īstenosanai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrēsanas programmām."

2.3. Fundamentālās pētniecības stimulēsana Eiropas līmenī ar komandu konkurences palīdzību

23. Atvērtas konkurences uzsāksana un labāko individuālo pētniecības komandu atbalstīsana Eiropas līmenī stimulētu Eiropas pētniecības dinamismu, kreativitāti un ekselenci, tajā pasā laikā palielinot tās atpazīstamību. Diskusijas par fundamentālo pētniecību un "Eiropas Pētniecības padomi", kas jau divus gadus noris zinātniskajās aprindās un ko 2004. gada janvārī [14] Komisijas ziņojums ienesa arī politiskajā līmenī, ir izcēlusas dazas nepieciesamības:

[14] COM (2004) 9 no 14.01.2004.

- pieaugosi sasniegumi Eiropas fundamentālajā pētniecībā, un aizvien skaidrāk atzīta sāda veida pētniecības ietekme uz ekonomiskiem sasniegumiem rūpniecībā;

- palielināts atbalsts sāda veida izpētei Eiropas līmenī, izveidojot atbalsta mehānismu tiem izpētes projektiem, kurus veic individuālas zinātnieku grupas, kas konkurē savā starpā Eiropas līmenī.

24. Komisija iesaka izveidot sāda veida mehānismu. Zinātnieki pasi pēc savas iniciatīvas, bez jebkādas tēmu ierobezosanas, piedāvātu sevis izvēlētas tēmas. Projekti tiktu izvērtēti, neprasot starpnacionālas sadarbības klātbūtni, tikai vadoties no zinātniskās kvalitātes ("ekselences"), kādu to nosaka "peer review" [15].

[15] Par sīs darbības uzsāksanas noteikumiem skatīt 5.1.2. punktu.

2.4. Padarīt Eiropu pievilcīgāku labākajiem zinātniekiem

25. Savienības mērķis ir sekmēt Eiropas zinātnieku karjeras attīstību, [16] palīdzot saglabāt un piesaistīt Eiropai labākos zinātniekus. Lai pieaugosās pasaules līmeņa konkurences apstākļos so mērķi sasniegtu, ir nepieciesams pastiprināt "Marie Curie" darbības, liekot uzsvaru uz:

[16] Kā norādīts Komisijas paziņojumā "Zinātnieki Eiropas pētniecības telpā: viena profesija, dazādas karjeras", 18.07.2003. COM (2003)

- apmācību strukturizācijas un īpasi starpdiciplināru apmācību atbalstīsanu, lai piesaistītu jauniesus zinātnei un zinātnieku sākotnējai izglītībai;

- sieviesu lomu un vietu zinātnē un pētniecībā;

- zināsanu nodosanu, no kuras īpasu labumu gūtu tehnoloģiski mazāk attīstītie reģioni, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi;

- apmaiņas pieaugumu ar citām pasaules daļām, kas nodrosina starptautiskus izglītības un mobilitātes apmērus;

- Mūzizglītību un profesionālo izaugsmi. [17]

[17] Par sīs darbības uzsāksanas noteikumiem skatīt 5.1.2. punktu.

2.5. Attīstīt Eiropas interesēm atbilstosas pētniecības infrastruktūru

26. Izveidojot ESFRI forumu [18], pētniecības infrastruktūras nozarē Eiropā tika sperts nozīmīgs solis. Līdz tam Savienības aktivitātes galvenokārt aprobezojās ar atbalstu internacionālai pieejai infrastruktūrai un pētniecības projektiem, lai paaugstinātu sasniegumu līmeni.

[18] ESFRI (Forum Stratégique Européen pour les Infrastructures de Recherche) - Eiropas stratēģiskais forums pētniecības infrastruktūrai.

27. Tika piedāvāts pastiprināt sīs aktivitātes, atbalstot Eiropas interesēm atbilstosu jaunu infrastruktūru izveidi un darbību. Šis mehānisms būtu līdzīgs tam, ko izmanto viseiropas tīklos (TENs [19]), un sī mehānisma pamatā ir modelis, kas paredzēts brīvo elektronu lāzera un nanoelektronikas aprīkojuma atbalstam programmas "Eiropas izaugsmes iniciatīva" ietvaros.

[19] TENs (Trans-european Networks) - Viseiropas tīkls.

28. Šī pieeja tiktu izmantota, lai atbalstītu Eiropas zinātniskajai kopienai būtiskus pakalpojumus: sadalītās komunikāciju infrastruktūras (GEANT projekti elektronisko pētniecības tīklu un GRID arhitektūras savstarpēja savienosanai) vai zinātnisko publikāciju elektroniskās arhivēsanas sistēmu; bioinformātikas datu bāzes.

2.6. Valsts pētniecības programmu koordinācijas uzlabosana

29. Ir veiktas darbības, kas ir veiksmīgi uzlabojusas nacionālo pētniecības programmu koordināciju sestās Ietvara Programmas ietvaros, un sīs darbības nākotnē ir jāpastiprina. Tas sevī ietver arī piesķirto finansu līdzekļu palielināsanu ERA-NET darbībai, kuras ietvaros notiek nacionālo programmu pievienosana tīklam, tās piedāvātā finansiālā atbalsta pētniecības aktivitātēm paplasināsana un pieaugosi centieni savstarpējās piekļuves sfērā.

30. Savienība piedalās nacionālajās programmās, kas realizētas saskaņā ar Līguma [20] 169. pantu, lai tās pilnībā integrētu. Piemēram, nabadzības izraisīto slimību klīnisko pārbauzu darbības programma, kam ir vairākas raksturīgas iezīmes, ļauj veikt arī noteiktas apmācības programmas. Darbības, kas pamatotas uz 169. pantu, visvieglāk veikt tajās jomās, kurās dalībvalstis uzsāk programmu īstenosanu. Tomēr Savienībai ir lielāka interese par nozarēm, kurās jau pastāv noteiktas nacionālas struktūras. Tādēļ iesaka lietot so formulu:

[20] "Saskaņojot ar ieinteresētajām dalībvalstīm, Kopiena var paredzēt, ka, uzsākot ilgtermiņa Ietvara Programmu, pētniecības un attīstības programmās piedalās vairākas dalībvalstis, tajā skaitā iesaistoties struktūrās, kas veidotas programmu realizēsanai."

- nozarēs, kurās dalībvalstis ir ciesi apliecinājusas savu vēlmi uzņemties finansu saistības;

- kā atbalsta instrumentu "mainīgas ģeometrijas" sadarbībā starp ierobezota skaita dalībvalstīm;

- izmantojot visefektīvākos lēmumu pieņemsanas mehānismus: darbību kopu, kam piekritusi gan Padome, gan Eiropas Parlaments, vai "ietvara reglamentu".

31. Tajā pasā laikā ir nepieciesams nostiprināt saikni starp Eiropas starpvaldību pētniecības organizācijām un Savienību. Paslaik sīm organizācijām [21] ir iespēja atbildēt uz aicinājumu iesniegt piedāvājumus. Savienībai vajadzētu spēt nodrosināt tiesu atbalstu noteiktām so organizāciju aktivitātēm, ja Eiropa no so aktivitāsu īstenosanas Savienības līmenī gūtu pietiekosi lielu labumu.

[21] Īpasi CERN (Eiropas organizācija nukleārai pētniecībai), EMBO (Eiropas molekulārās bioloģijas organizācija), EMBL (Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorija) un ESO (Eiropas Dienvidu observatorija), kā arī citas organizācijas EIROforuma ietvaros.

3. PAMATĪGĀKA PĒTNIECĪBA VISĀ SAVIENĪBĀ

3.1. Eiropas 25 dalībvalstu un citu valstu potenciāla izmantosana

32. Lai realizētu Lisabonā izvirzītos uzdevumus, visām paplasinātās Eiropas pētniecības institūcijām ir nepieciesams nodrosināt iespēju tiekties uz izcilību. Iespēja piedalīties ierobezota lieluma projektos ar mazu partneru skaitu un sadarboties ar izcilām citu valstu laboratorijām dos iespēju jaunām komandām vai mazāk spēcīgām institūcijām gūt labumu no starptautiskas sadarbības, tajā pasā laikā palielinot pieredzi, kas ļauj vēlāk piedalīties sarezģītos projektos. Projektu dalībnieku apmaiņas mehānisms palīdzēs nostiprināt zināsanu bāzi visās Eiropas Savienības valstīs.

33. Ņemot vērā pēdējos gados sniegto atbalstu ekselences centriem valstīs, kurām tajā laikā vēl bija kandidātvalstu statuss, vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt ekselenci un padarīt to atklātāku tur, kur nepieciesama tālāka attīstība. Atbalsts var būt vairākās formās: speciālas iniciatīvas attiecīgajos reģionos, nodrosinot darbības, kas saistītas ar cilvēkresursiem, apmaiņu, pievienosanu tīklam, aprīkojuma un vērtējuma attīstību.

3.2. Struktūrfondu papildus piedāvājumu pilnīga izmantosana

34. Daļa no Struktūrfondiem ir paredzēti pētniecības iespēju attīstības atbalstam: pētniecības lokālajai infrastruktūrai, cilvēkresursiem, starpniecības institūciju dibināsanai starp universitātēm un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem., Priekslikums reformēt izlīdzināsanas politiku padara Lisabonas darba plānu par Struktūrfondu intervences pamatu tajos apgabalos, uz kuriem attiecas Mērķis "Konverģence", savukārt apgabalos, uz kuriem attiecas Mērķis "Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība" Lisabonas uzdevumu īstenosanu nepieciesams veikt ar programmu palīdzību.

35. Lai gūtu no sīs attīstības pēc iespējas lielāku labumu, būtu nepieciesams:

- nostiprināt Savienības pētniecības budzeta un Struktūrfondu papildinājumus, īpasi nākotnes programmas "Savienības stratēģiskās vadlīnijas vienotībai" ietvaros;

- palielināt iespējas izmantot tās kombinēti, piemēram, nodrosinot Struktūrfondu papildu finansējumu, kad Ietvara Programmas līdzfinansētais pētniecības projekts notiek apgabalā, uz kuru attiecas Mērķis "Konverģence".

4. SAVIENĪBAS CENTIENU KONCENTRĒŠANA UZ galvenajām TĒMĀM

4.1. Tēmu noteiksana, kas visvairāk interesē Eiropu

36. Individuālo pētniecības komandu un zinātnieku atbalstam nebūs ieprieks noteiktu tēmu. Visos citos gadījumos nepieciesams identificēt tēmas, kurām Eiropas līmeņa atbalsts ir visnepieciesamākais: darbībām, kas pamatotas uz aicinājumu iesniegt priekslikumus sadarbībā ar zinātnisko kopienu un rūpniecību; tehnoloģiskām iniciatīvām, kas balstītas uz 171. pantu un saistītas ar tehnoloģijas sfērām; programmu koordinēsanai, saskaņojot ar dalībvalstīm, īpasi uz 169. pantu balstītām darbībām.

4.2. Savienības politisko mērķu atbalstīsana

37. Vissvarīgākās tēmas, īpasi tās, kas attiecas uz pētniecības sadarbības projektiem, ir saistītas ar Savienības politiku. Šīs aktivitātes veicinās progresu tādās nozarēs kā veselības aizsardzība, [22] patērētāju tiesību aizsardzība, enerģētika, dabas aizsardzība, attīstības sekmēsana, lauksaimniecība un zivjsaimniecība, biotehnoloģijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, transports, izglītība un apmācība, nodarbinātība, sociālās lietas un ekonomiskā vienotība, tieslietas un iekspolitika. [23]

[22] Kā nesenus piemērus var minēt sestās Ietvara Programmas ietvaros izveidoto ekselences tīklu dzīvnieku slimību profilakses un kontroles jomā, kā arī integrēto projektu par globālo izmaiņu ietekmi uz Eiropas saldūdens ekosistēmu.

[23] Tas ir papildinājums zinātniskajam un tehniskajam atbalstam, ko nepastarpināti nodrosina Apvienotais pētniecības centrs (CCR), nosakot, ieviesot un pārraugot ES politiku.

4.3. Divas Savienībai jaunas nozares: kosmoss un drosība

38. Divām Savienībai jaunām nozarēm - kosmosam un drosībai [24] - kurās pētniecībai ir būtiska loma, vajadzētu pievērst īpasu uzmanību.

[24] Šīs darbības tiks veiktas, galvenokārt izmantojot sesas galvenās 2. nodaļā aprakstītās intervences veidu kategorijas, tomēr ņemot vērā arī abu nozaru specifiskās īpasības.

4.3.1. Palīdzība Eiropas kosmosa politikas īstenosanai

39. Ņemot vērā pasaulē notiekosās izmaiņas, ir uzsākta Eiropas kosmosa politikas īstenosana. [25] Paslaik svarīgākais instruments ir vienosanās par sadarbību starp Eiropas Komisiju un Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA). Tā sevī ietver spēcīgas zinātniskās, tehnoloģiskās un industriālās bāzes attīstību.

[25] COM (2003) 17 no 21.01.2003. un COM (2003) 673 no 11.11.2003.

40. Nākotnē sī politika balstīsies uz "Eiropas Kosmosa programmu", kuras izpildē pats svarīgākais būs pētniecība, un tā būs vērsta uz sādām tēmām:

- Kosmosa izpētē izmantojamās tehnoloģijas tādās nozarēs kā navigācija (projekts GALILEO), apkārtējās vides un drosības globālais monitorings (sistēma GMES [26]), kā arī satelīta telekomunikācijas;

[26] GMES - Global Monitoring for Environment and Security.

- kosmosa transporta tehnoloģijas, kas nepieciesamas, lai nodrosinātu neatkarīgu Eiropas piekļuvi kosmosam;

- zinātniskās aktivitātes kosmosā, piemēram, tādas, kas notiek saistībā ar kosmosa telpas izpēti vai arī Starptautiskās Kosmiskās stacijas izmantosanas ietvaros.

4.3.2. Pētniecības izmantosana drosības pastiprināsanai

41. Drosība ir lielākais izaicinājums Eiropai: personas un valsts drosībai, transporta un telekomunikāciju tīklu drosībai ir jāstājas pretī organizētajai noziedzībai un starptautiskajam terorismam, īpasi bioterorismam. Drosības palielināsana ietver sevī zināsanu attīstību tādās jomās kā radiouztversana, izlūkosana, atpazīsana un novērosana, kā arī konfliktu iemeslu analīze.

42. 2004. gada sākumā sajā jomā tika uzsāktas sagatavosanās darbības. To turpinot, kā arī balstoties uz Eiropas augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojumu, vajadzētu ieviest skaidri noteiktu "Eiropas drosības pētniecības programmu". Šai programmai tiks piesķirti ievērojami līdzekļi, un tajā izvirzīti sādi mērķi:

- sabiedriskās drosības pieaugums Eiropā tādās nozarēs kā civilā aizsardzība vai bioterorisma apkarosana;

- Savienības palīdzība miera uzturēsanas misiju īstenosanā, konfliktu novērsanā un starptautiskās drosības pastiprināsanā, ievērojot Apvienoto Nāciju hartā minētos principus.

-

5. DARĪT LABĀK, LAI IZDARĪTU VAIRĀK

5.1. Visefektīvāko ieviesanas veidu izmantosana

43. Atbilstosi 10. februāra Komisijas ziņojumā [27] paustajiem principiem, uzsākot pētniecības politikas ieviesanu, tiks izmantoti visefektīvākie tās ieviesanas veidi. Mērķis ir nodrosināt, lai Komisijā būtiski tiktu izcelta budzeta pieauguma nozīme un skaitliskais sastāvs, tajā pasā laikā veidojot saikni ar valsts struktūrām.

[27] COM(2004)101 no 10.02.2004.

44. Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam Komisija pilnībā apliecinātu savu atbildību par politiskajiem un budzeta jautājumiem, kā arī nodrosinātu aktivitāsu zinātnisko monitoringu tādā veidā, kas ir saskaņā ar tās līdzdalību.

5.1.1. Vadīsana partnerattiecībās

45. Dalībvalstu, pētniecībā darbojosos personu un Komisijas realizētā vadīsana partnerattiecībās tiktu izmantota gadījumos, kad darbības mērķis būtu veicināt saskaņotību starp publiskajiem un privātajiem pētniecības projektiem, kā arī saskaņotību starp dalībvalstu tehnoloģiju politikām:

- darbības, kas balstītas uz Līguma 171. pantu: lielākoties "Apvienotās tehnoloģiskajās iniciatīvas". Lai tās ieviestu, nepieciesams izveidot specifisku pārvaldes struktūru;

- darbības, kas balstītas uz Līguma 169. pantu: specifiskas pārvaldes struktūras izveide ir iespējama, tomēr tā nav obligāta;

- darbības, kas atbalsta Eiropu interesējosas infrastruktūras izveidi un attīstību, ir ieviesamas, izmantojot Eiropas tīkla (TENs) projekta modeli.

46. Šīs darbības raksturo līdzekļu kritiskās masas mobilizācija finansu inzenierijas shēmās, kas sevī ietver arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējumu, kā arī valsts un privāto finansējumu. Pieņemot darbības plānus "i2i" un vēlāk "Inovācija 2010", EIB ir palielinājusi savas saistības pētniecības jomā. Lai izmantotu iespēju mobilizēt EIB aizdevumus, vajadzētu pārdomāt Eiropas garantiju shēmas izveidi Ietvara Programmā galvenajiem tehnoloģiskās izpētes projektiem.

5.1.2. Ārējā vadīsana

47. Ārējā vadīsana tiks izmantota, lai atbalstītu individuālās pētniecības komandas un zinātniekus. Abos gadījumos sīs darbības ir atvērtas visām zinātnes jomām, attiecas uz nelielu personu skaitu un ietver sevī lielu skaitu maza apjoma finansu operācijas.

48. Lai konkretizētu "Eiropas pētniecības padomes" ideju, ir jāapsver vairākas formulas: izpildinstitūcija; tradicionāla tipa Savienības institūcija; specifiska struktūra (piemēram, fonds), kas radīta, balstoties uz Līguma 171. pantu. Uzsāktais politiskais process ļaus noteikt labāko veidu, kurs atbilst trim fundamentālajiem principiem: zinātniskās kopienas kontrole; politiska un finansiāla Komisijas atbildība; Komisijas būtība, kas novērstu ar apmierinosu ienākumu normu saistītos riskus.

5.1.3. Vadīsana Komisijas attīstības laikā

49. Komisijas valdīsana tiks izmantota, lai atbalstītu kolaboratīvo pētniecību, un tas notiks vairāku iemeslu dēļ:

- Komisijas loma "darba programmu", kas ir so iniciatīvu pamatā, izveidē un regulārā atjaunosanā;

- tās loma, piedaloties partnerattiecību izveidē, kā arī atzītās spējas internacionālu un sarezģītu projektu pārvaldīsanas nodrosināsanā;

- ciesa so darbību saikne ar Savienības politiku.

50. Ar sesto Ietvara Programmu jaunais finansu nodrosinājums ir ļāvis samazināt grāmatvedības operāciju skaitu par labu pārraudzības darbam, kontrolei un zinātniskajam monitoringam. Pēc darbību identifikācijas, kurām nav nepieciesama tiesa Komisijas darbinieku iejauksanās, pārējos uzdevumus vajadzētu uzticēt kādai ārējai struktūrai.

5.2. Ietvara Programmas darbības uzlabosana

51. Tajā pasā laikā ir nepieciesams uzlabot reglamentējoso un administratīvo vidi. Mērķis ir palielināt vērtējuma procesu atklātību, samazināt termiņu pagarināsanu un projektu sagatavosanas izmaksas. [28]

[28] Saskaņā ar Eiropas Padomes 2004. gada pavasara, marta atzinumu (atzinuma 26. punkts).

52. Ņemot vērā pasreizējo pieredzi, jāpārskata un jāvienkārso finansiālais un administratīvais nodrosinājums. Turpinot Paneļa secinājumus par sestās Ietvara Programmas instrumentu novērtēsanu, tiks aizsākts process tādā nozīmē, ka tiks iesaistīti programmu izmantotāji un nacionālās pētniecības struktūras. Atkārtoti tiks izskatīti finansu likumi un Padomei un Eiropas Parlamentam tiks iesniegti priekslikumi Komisijas lēmumu priekslikumu ietvaros nākamajai Ietvara Programmai un atbilstosajiem dalības noteikumiem.

6. CEĻĀ UZ SEPTĪTO IETVARA PROGRAMMU

53. Šeit piedāvātajām nostādnēm vajadzētu kļūt par divkārsu diskusiju objektu: diskusijai par politiku institūciju ieksienē; un diskusijai starp ieinteresētajām pusēm un Eiropas pētniecības lietotājiem. 2005. gada sākumā, pamatojoties uz so divu diskusiju rezultātiem, Komisija iepazīstinās ar saviem priekslikumiem par septīto Ietvara Programmu. Līdzās precīziem norādījumiem, kas attiecas uz finansiālā atbalsta shēmām, tā iepazīstinās arī ar saviem priekslikumiem pētniecības tematisko prioritāsu jomā.