Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42010X0710(03)

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 8 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu galveno lukturu apstiprināšanu, ja tie izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu vai abas un ir aprīkoti ar halogēnajām kvēlspuldzēm (H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H11spuldzes)

    OV L 177, 10.7.2010, p. 71–112 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/8(2)/oj

    10.7.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 177/71


    Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 8 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu galveno lukturu apstiprināšanu, ja tie izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu vai abas un ir aprīkoti ar halogēnajām kvēlspuldzēm (H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H11spuldzes)

    4. redakcija

    Ar visiem grozījumiem līdz:

    grozījumu 05. sērijai – spēkā stāšanās datums: 2001. gada 8. septembris

    šo noteikumu 4. redakcijas 1. labojumam – spēkā stāšanās datums: 2003. gada 12. marts

    SATURS

    NOTEIKUMI

    A.   ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

    0.

    Darbības joma

    1.

    Definīcijas

    2.

    Pieteikums galvenā luktura apstiprināšanai

    3.

    Marķējumi

    4.

    Apstiprinājums

    B.   TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GALVENAJIEM LUKTURIEM

    5.

    Vispārīgi norādījumi

    6.

    Apgaismojums

    7.

    Prasības attiecībā uz krāsainiem izkliedētājiem un filtriem

    8.

    Diskomforta novērtēšana

    9.

    Standarta galvenais lukturis

    10.

    Konstatējumi attiecībā uz krāsu

    C.   CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

    11.

    Galveno lukturu tipa apstiprinājuma grozījumi un tā attiecināšana uz citu tipu

    12.

    Ražošanas atbilstība

    13.

    Sankcijas par ražošanas neatbilstību

    14.

    Ražošanas galīga izbeigšana

    15.

    Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

    16.

    Pārejas noteikumi

    PIELIKUMI

    1. pielikums –

    Saziņa

    2. pielikums –

    Ar H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H11 kvēlspuldzēm aprīkotu galveno lukturu ražošanas atbilstības pārbaude.

    3. pielikums –

    Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri

    4. pielikums –

    Mērekrāni

    5. pielikums –

    Darbībā esošu galveno lukturu fotometrisko rādītāju stabilitātes testi

    6. pielikums –

    Prasības lukturiem ar plastikāta izkliedētājiem – izkliedētāju, materiāla paraugu un nokomplektētu lukturu pārbaude

    7. pielikums –

    Prasību minimums, kas jāievēro inspektoram, ņemot paraugus

    A.   ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

    0.   DARBĪBAS JOMA (1)

    Šie noteikumi attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem, kuriem ir stikla vai plastikāta izkliedētāji.

    1.   DEFINĪCIJAS

    Šajos noteikumos:

    1.1.   “izkliedētājs” ir galvenā luktura (vienības) ārējā daļa, kas laiž gaismu caur apgaismojošo virsmu;

    1.2.   “pārklājums” ir jebkurš materiāls vai materiāli, kas vienā vai vairākās kārtās pārklāj izkliedētāja ārējo frontālo virsmu;

    “dažādi galveno lukturu tipi” ir galvenie lukturi, kas atšķiras pēc šādām būtiskām pazīmēm:

    1.3.1.   tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

    1.3.2.   optisko sistēmu rādītāji;

    1.3.3.   tādu sastāvdaļu klātbūtne vai trūkums, kas savas darbības laikā ar refleksiju, refrakciju vai absorbciju un/vai deformāciju spēj mainīt optiskos efektus. Tomēr tādu filtru uzstādīšana vai nomontēšana, kas maina gaismas kūļa krāsu un nemaina gaismas izplatīšanos, nav tipa maiņa;

    1.3.4.   atbilstība labās puses vai kreisās puses, vai abu veidu kustībai;

    1.3.5.   izstarotais gaismas kūlis (tuvā gaisma, tālā gaisma vai abas);

    1.3.6.   turētājs, kas paredzēts vienas attiecīgi H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H11 kategorijas kvēlspuldzes(-džu) regulēšanai (2)  (3);

    1.3.7.   izkliedētāju un pārklājuma materiāli, ja tādi ir izmantoti.

    2.   PIETEIKUMS GALVENĀ LUKTURA APSTIPRINĀŠANAI (4)

    Galvenā luktura apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes īpašnieks vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis. Pieteikumā norāda:

    2.1.1.   vai galvenais lukturis ir paredzēts, lai nodrošinātu tuvo un tālo gaismu vai tikai vienu no tām;

    ja galvenais lukturis ir paredzēts tuvās gaismas nodrošināšanai, vai tas ir paredzēts gan kreisās puses, gan labās puses kustībai vai tikai kreisās puses vai tikai labās puses kustībai;

    2.1.2.1.   ja galvenais lukturis ir aprīkots ar regulējamu atstarotāju – luktura uzstādīšanas pozīciju(-as) attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni;

    2.1.3.   galvenā luktura izstarotās gaismas krāsu.

    Jebkuram pieteikumam pievieno:

    pietiekami detalizētus rasējumus trīs eksemplāros, kas ļauj noteikt galvenā luktura tipu un parāda luktura frontālo attēlu, detalizēti parādot izkliedētāja stiegrojumu, ja tāds ir, kā arī šķērsgriezumu; rasējumā parāda, kur ir paredzēta vieta apstiprinājuma marķējumam;

    2.2.1.1.   ja galvenajam lukturim ir regulējams atstarotājs – norādi par luktura uzstādīšanas pozīciju(-ām) attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni, ja lukturi paredzēts izmantot tikai norādītajā(-ās) pozīcijā(-ās);

    2.2.2.   īsu tehnisko specifikāciju;

    2.2.3.   divus galvenā luktura tipa paraugus;

    izkliedētāja plastikāta materiāla pārbaudes vajadzībām pievieno:

    trīspadsmit izkliedētājus;

    2.2.4.1.1.   sešus no šādiem izkliedētājiem var aizvietot ar sešiem vismaz 60 × 80 mm lieliem materiāla paraugiem, kuru ārējā virsma ir plakana vai izliekta un vidū ir vismaz 15 × 15 mm liela būtībā plakana virsma (ar vismaz 300 mm izliekuma rādiusu);

    2.2.4.1.2.   katrs šāds izkliedētāja vai plastikāta materiāla paraugs ir izgatavots pēc tādas pašas metodes, kādu paredzēts izmantot masveida ražošanā;

    2.2.4.2.   atstarotāju, kam var uzmontēt izkliedētāju saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

    2.3.   Materiāliem, kas veido izkliedētājus un pārklājumus, ja tādi ir, pievieno testa ziņojumu par šo materiālu un pārklājumu īpašībām, ja tie jau ir testēti.

    2.4.   Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir veikti apmierinoši priekšdarbi efektīvas ražošanas atbilstības kontroles nodrošināšanai.

    3.   MARĶĒJUMI (5)

    3.1.   Uz apstiprināšanai iesniegtajiem galvenajiem lukturiem ir pieteikuma iesniedzēja zīmols vai preču zīme.

    3.2.   Uz lukturu izkliedētājiem un galvenā korpusa ir (6) pietiekami liela brīva vieta, kas paredzēta apstiprinājuma marķējumam un papildu simboliem, kā minēts 4. punktā; šīs brīvās vietas norāda rasējumos, kas minēti iepriekš 2.2.1. punktā.

    3.3.   Uz galvenajiem lukturiem, kuru konstrukcija atbilst gan labās, gan kreisās puses kustības prasībām, ir norādošs marķējums par transportlīdzekļa optiskā mezgla abiem regulējumiem vai par kvēlspuldzes regulējumiem uz reflektora; šo marķējumu veido burti “R/D” labās puses kustībai un burti “L/G” – kreisās puses kustībai.

    4.   APSTIPRINĀŠANA

    4.1.   Vispārējie noteikumi

    4.1.1.   Apstiprinājumu piešķir, ja visi attiecīgā galvenā luktura tipa paraugi, kas iesniegti atbilstoši minētā 2. punkta prasībām, atbilst šo noteikumu prasībām.

    4.1.2.   Ja grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var pievienot vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ja vien katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savstarpēji apvienotajiem lukturiem atbilst piemērojamiem noteikumiem.

    Šis nosacījums neattiecas uz galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar dubulta kvēldiega spuldzēm, kam apstiprina tikai vienu gaismas kūli.

    4.1.3.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 04) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanas dienai izdarīti šajos noteikumos. Tā pati nolīguma dalībvalsts nepiešķir šo numuru citiem galveno lukturu tipiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, izņemot apstiprinājuma attiecinājumu uz ierīci, kura atšķiras tikai ar izstarotās gaismas krāsu.

    4.1.4.   Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, atteikšanu, anulēšanu vai par galvenā luktura tipa ražošanas galīgu pārtraukšanu atbilstoši šiem noteikumiem tiek paziņots 1958. gada nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, ar veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam, pievienojot norādījumus atbilstoši 2.2.1.1. punktam.

    4.1.5.   Papildus 3.1. punktā minētajam apstiprinājuma marķējumam turpmāk 4.2. un 4.3. punktā minēto marķējumu pievieno uz katra galvenā luktura vietās, kā norādīts iepriekš 3.2. punktā, atbilstoši šajos noteikumos apstiprinātajam tipam.

    4.2.   Apstiprinājuma marķējuma veidošana

    Apstiprinājuma marķējuma sastāvs:

    starptautiskais apstiprinājuma marķējums, ko veido:

    4.2.1.1.   aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (7);

    4.2.1.2.   apstiprinājuma numurs, kā norādīts iepriekš 4.1.3. punktā;

    viens vai vairāki papildu simboli:

    4.2.2.1.   galvenajiem lukturiem, kas atbilst tikai kreisās puses satiksmes prasībām, – horizontāla bulta, kas vērsta uz labo pusi no novērotāja, kas stāv pretī galvenajam lukturim, proti, uz to ceļa pusi, pa kuru virzās satiksme;

    4.2.2.2.   galvenajiem lukturiem, kas projektēti tā, lai atbilstu abu satiksmes sistēmu prasībām, attiecīgi pielāgojot optiskā bloka vai kvēlspuldzes iestatījumu, – horizontāla bulta, kas vērsta uz abām pusēm, attiecīgi, uz labo un uz kreiso pusi;

    4.2.2.3.   galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, burti “HC”;

    4.2.2.4.   galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tālo gaismu, burti “HR”;

    4.2.2.5.   galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā gan uz tuvo, gan tālo gaismu, burti “HCR”;

    4.2.2.6.   galvenajiem lukturiem, kuriem ir plastikāta izkliedētājs – apzīmējums “PL”, pievieno simboliem, kas minēti iepriekš 4.2.2.3.–4.2.2.5. punktā;

    4.2.2.7.   galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz tālo gaismu – norāde par maksimālo gaismas intensitāti, kas izteikta kā 6.3.2.1.2. punktā minētā standarta atzīme un kam jāatrodas tuvu ar aplīti apvilktajam burtam “E”; ja galvenie lukturi ir savstarpēji apvienoti, norāde par tālās gaismas maksimālo gaismas intensitāti tiek izteikta kopumā, kā norādīts iepriekš.

    Ikvienā gadījumā testa procesā izmantoto attiecīgo darba režīmu, kā norādīts 5. pielikuma 1.1.1.1. punktā, kā arī pieļaujamo spriegumu (spriegumi), kā norādīts 5. pielikuma 1.1.1.2. punktā, norāda uz apstiprinājuma sertifikātiem un uz paziņojuma veidlapām, ko nosūtīta valstīm, kuras ir šā nolīguma dalībvalstis un piemēro šos noteikumus. Attiecīgajos gadījumos ierīci marķē šādi:

    4.2.3.1.   uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir tā veidoti, ka tuvās gaismas spuldzes kvēldiegs nav ieslēdzams reizē ar citas gaismas funkcijas kvēldiegu, ar ko tas var būt savstarpēji apvienots, – liek slīpsvītru (/) apstiprinājuma marķējumā aiz tuvās gaismas luktura simbola;

    4.2.3.2.   uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu 5. pielikuma prasībām tikai tad, ja tiem tiek pievadīts 6 V vai 12 V spriegums – simbols, kurā skaitlis 24 pie kvēlspuldzes patronas ir pārsvītrots ar krustiņu (×).

    4.2.4.   Apstiprinājuma numura divi cipari (pašlaik 04), kas norāda šajos noteikumos ieviesto grozījumu sēriju atbilstoši jaunākajiem būtiskiem tehniskajiem grozījumiem, kuri ieviesti apstiprinājuma izsniegšanas brīdī un, ja nepieciešams, vajadzīgā bultiņa var atrasties tuvu pie minētajiem papildu simboliem.

    4.2.5.   Iepriekš 4.2.1. un 4.2.3. punktā minētie marķējumi un simboli ir skaidri salasāmi un neizdzēšami arī tad, kad galvenais lukturis uzstādīts uz transportlīdzekļa.

    4.3.   Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

    4.3.1.   Neatkarīgi lukturi

    3. pielikuma 1.–9. attēlā ir parādīti apstiprinājuma marķējumu noformēšanas paraugi ar iepriekš minētajiem papildu simboliem.

    Grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti lukturi

    Ja ir konstatēts, ka grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var pievienot vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas sastāv no aplī ierakstīta burta “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kas piešķīrusi apstiprinājumu, un apstiprinājuma numurs. Šis apstiprinājuma marķējums var atrasties jebkurā vietā uz grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji apvienotiem lukturiem, ievērojot, ka:

    4.3.2.1.1.   tas ir redzams pēc lukturu uzstādīšanas;

    4.3.2.1.2.   nevienu grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu gaismas caurlaidīgo daļu nav iespējams noņemt, tajā pašā laikā nenoņemot apstiprinājuma marķējumu.

    Katra luktura identifikācijas simbolu atbilstoši noteikumiem, uz kā pamata ir piešķirts apstiprinājums, līdz ar šo noteikumu attiecīgo grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi apstiprinājuma izsniegšanas dienā, un, nepieciešamības gadījumā, arī noteikto bultu norāda:

    vai nu

    4.3.2.2.1.   uz attiecīgās gaismu izstarojošās virsmas;

    vai

    4.3.2.2.2.   grupā, lai katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savstarpēji apvienotajiem lukturiem būtu skaidri identificējams (sk. četrus paraugus 3. pielikumā).

    4.3.2.3.   Viena apstiprinājuma marķējuma sastāvdaļu lielums atbilst vismaz minimālajam atsevišķas atzīmes lielumam, uz kuru pamata ir izsniegts apstiprinājums.

    4.3.2.4.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pati nolīguma dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru cita tipa grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji apvienotiem lukturiem, uz ko attiecas šie noteikumi.

    4.3.2.5.   Šo noteikumu 3. pielikuma 10. attēlā ir paraugi, kā izvietot apstiprinājuma marķējumu grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji apvienotiem lukturiem ar visiem iepriekš minētajiem papildu simboliem.

    Galvenie lukturi, kuru izkliedētājus izmanto dažādos lukturu tipos un kurus var savstarpēji apvienot vai grupēt kopā ar citiem lukturiem

    Piemēro 4.3.2. punktā ietvertos nosacījumus.

    4.3.3.1.   Bez tam, ja ir izmantots tāds pats izkliedētājs, uz tā var būt dažādi apstiprinājuma marķējumi, kas attiecas uz dažādiem lukturiem vai lukturu mezgliem, ja uz galvenā luktura korpusa, pat ja to nav iespējams atdalīt no izkliedētāja, arī ir brīva vieta, kā aprakstīts iepriekš 3.2. punktā, un uz tā ir apstiprinājuma marķējumi, kas apliecina faktiskās funkcijas.

    Ja vienā un tajā pašā galvenajā korpusā ir dažādi galveno lukturu tipi, uz korpusa var būt dažādi apstiprinājuma marķējumi.

    4.3.3.2.   Šo noteikumu 3. pielikuma 11. attēlā ir parādīti apstiprinājuma marķējumu noformēšanas paraugi, kas atbilst minētajam gadījumam.

    B.   TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GALVENAJIEM LUKTURIEM (8)

    5.   VISPĀRĒJI NORĀDĪJUMI

    5.1.   Katrs paraugs atbilst turpmāk 6.–8. punktā norādītajām specifikācijām.

    Galvenie lukturi ir izgatavoti tā, lai norādītās fotometriskās īpašības saglabātos, un tie paliktu labā darba stāvoklī normālos ekspluatācijas apstākļos, neraugoties uz iespējamu vibrāciju iedarbību.

    5.2.1.   Galvenie lukturi ir aprīkoti ar ierīci, kas ļauj to stāvokli noregulēt tā, lai panāktu atbilstību tiem piemērojamiem noteikumiem. Šāda ierīce nav jāuzstāda uz apgaismošanas detaļām, kurās reflektors nav atdalāms no izkliedētāja, ja šādus mezglus izmanto vienīgi tādos transportlīdzekļos, kuros galveno lukturu regulējumu var veikt ar citiem paņēmieniem. Ja galvenajam lukturim, kas izstaro tuvo gaismu, un lukturim, kas izstaro tālo gaismu, ir katram sava kvēlspuldze, un lukturis ir montēts kā kompozīts mezgls, ir iespēja ar regulēšanas ierīci attiecīgi regulēt katru optisko sistēmu atsevišķi. Tomēr tas neattiecas uz galveno lukturu montāžas mezgliem, kuriem ir neatdalāmi atstarotāji. Uz šādi montētiem mezgliem attiecas noteikumu 6. punktā minētās prasības.

    5.3.   Stiprinājuma detaļas, ar kurām kvēlspuldze(-es) ir piestiprināta(-as) pie atstarotāja, ir veidotas tā, lai pat tumsā kvēlspuldzi(-es) varētu nostiprināt tikai pareizajā stāvoklī (9).

    Kvēlspuldzes patrona atbilst izmēriem, kas minēti Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijas 61-2 izdevuma datu lapās:

    Kvēlspuldzes

    Patrona

    Datu lapas

    H1

    P 14,5s

    7005-46-3

    H2

    X 5111

    7005-99-2

    H3

    PK 22s

    7005-47-1

    HB3

    P 20d

    7005-31-1

    HB4

    P 22d

    7005-32-1

    H7

    PX 26d

    7005-5-1

    H8

    PG 17

    7005-110-1

    HIR1

    PX 20d

    7005-…-1

    HIR2

    PX 22d

    7005-…-.

    H9

    PGJ 19-5

    7005-110-1

    H11

    PGJ 19-2

    7005-110-1

    5.4.   Galvenos lukturus, kas konstruēti, lai atbilstu gan labās puses, gan kreisās puses kustības prasībām, var pielāgot konkrētā ceļa kustības pusei ar attiecīgu oriģinālo regulējumu, kad lukturus uzstāda uz transportlīdzekļa, vai arī kad tos selektīvi iestāda lietotājs. Sākotnējo vai selektīvo regulēšanu var veikt, piemēram, vai nu nostiprinot optisko mezglu noteiktā leņķī uz transportlīdzekļa, vai nostiprinot kvēlspuldzi noteiktā leņķī attiecībā pret optisko mezglu. Visos gadījumos ir iespējami tikai divi precīzi regulējuma stāvokļi – viens labās puses kustībai un otrs kreisās puses kustībai, un konstrukcija izslēdz iespēju nejauši pāriet no viena stāvokļa otrā vai regulēšanu kādā vidējā stāvoklī. Ja kvēlspuldze ir paredzēta diviem dažādiem regulējumiem, stiprinājuma detaļām, kas savieno kvēlspuldzi ar atstarotāju, ir jābūt tā konstruētām un izgatavotām, ka katrā no šiem diviem regulējumiem kvēlspuldze paliek vietā atbilstoši tai precizitātei, kas atbilst vienas puses kustībai projektētu galveno lukturu vajadzībām. Atbilstību šā punkta prasībām pārbauda vizuāli, bet vajadzības gadījumā – ar testēšanas ierīci.

    Galvenajiem lukturiem, kam paredzēts mainīt tālo gaismu un tuvo gaismu, jebkura galvenajam lukturim pievienotā mehāniskā, elektromehāniskā vai cita ierīce pārslēgšanai no viena gaismas kūļa uz otru (10) jākonstruē tā:

    5.5.1.   lai ierīce būtu pietiekami izturīga un darbotos 50 000 reizes bez defektiem, neraugoties uz vibrācijām, kurām tā var tikt pakļauta normālos lietošanas apstākļos;

    5.5.2.   lai bojājuma gadījumā būtu iespējams iegūt tuvo gaismu automātiski;

    5.5.3.   lai tuvo gaismu vai tālo gaismu vienmēr varētu iegūt, nepieļaujot iespēju, ka mehānisms apstāsies starp diviem stāvokļiem;

    5.5.4.   lai lietotājs nevarētu ar parastiem līdzekļiem mainīt kustīgo daļu stāvokli vai atrašanās vietu.

    5.6.   Papildu pārbaudes veic saskaņā ar 5. pielikumā minētajām prasībām, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā neradīsies pārmērīgas fotometrisko rādītāju novirzes.

    5.7.   Ja galvenā luktura izkliedētājs ir no plastikāta, testus veic saskaņā ar 6. pielikuma prasībām.

    6.   APGAISMOJUMS

    6.1.   Vispārīgi noteikumi

    6.1.1.   Galvenos lukturus izgatavo tā, lai ar piemērotu H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H11 kvēlspuldzi tiem būtu pietiekams apgaismojums, kad tuvā gaisma neapžilbina, un tālā gaisma nodrošina labu apgaismojumu.

    6.1.2.   Galvenā luktura radīto apgaismojumu pārbauda vertikālā ekrānā, kas nostādīts 25 m priekšā galvenajam lukturim taisnā leņķī pret tā asīm (sk. 4. pielikumu).

    6.1.3.   Galveno lukturu pārbaudē izmanto standarta (atskaites) kvēlspuldzi(-es), kuras nominālais spriegums ir 12 V, jebkurus selektīvos dzeltenos filtrus (11), nomainot ar ģeometriski identiskiem bezkrāsainiem filtriem, kam piemīt vismaz 80 % caurlaidības faktors. Galveno lukturu pārbaudes laikā spriegums uz kvēlspuldzes spailēm jāregulē tā, lai iegūtu šādus parametrus:

    Kvēlspuldzes

    Aptuvens mērījumu barošanas spriegums (V)

    Gaismas plūsma (lūmeni)

    H1

    12

    1 150

    H2

    12

    1 300

    H3

    12

    1 100

    HB3

    12

    1 300

    HB4

    12

    825

    H7

    12

    1 100

    H8

    12

    600

    HIR1

    12

    1 840

    HIR2

    12

    1 355

    H9

    12

    1 500

    H11

    12

    1 000

    Galveno lukturi uzskata par apmierinošu, ja fotometriskās prasības ir izpildītas vismaz ar vienu standarta (atskaites) 12 V kvēlspuldzi, kuru var pievadīt ar galveno lukturi

    6.1.4.   Izmēri, kas nosaka kvēldiega atrašanās vietu standarta kvēlspuldzē, ir parādīti Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā.

    6.1.5.   Standarta kvēlspuldzes optiskajai formai un kvalitātei jābūt tādai, lai tā neradītu atstarošanu vai refrakciju, kas var negatīvi ietekmēt gaismas izplatīšanos. Atbilstību šai prasībai jākontrolē, mērot gaismas izplatīšanos no standarta galvenā luktura ar standarta (atskaites) kvēlspuldzi.

    6.2.   Noteikumi attiecībā uz tuvo gaismu

    6.2.1.   Tuvajai gaismai jārada pietiekami ass “gaismas kūļa noliekums”, kas ļauj ar tā palīdzību panākt regulēšanu. “Gaismas kūļa noliekumam” jāizpaužas kā horizontālai taisnei pretējā pusē tam kustības virzienam, kam ir paredzēts galvenais lukturis; otrā pusē tuvā gaisma nedrīkst aiziet pāri lauztajai līnijai HV H1 H4, kas veidojas no taisnes HV H1 un veido 45° leņķi pret horizontālo un taisno līniju H1 H4, 25 cm virs hh taisnes, vai pāri taisnei HV H3, kas ir noliekta 15° leņķī virs horizontālās taisnes (sk. 4. pielikumu). Nekādā gadījumā nav pieļaujama “gaismas kūļa noliekuma” sniegšanās pāri gan līnijai HV H2, gan līnijai H2 H4 un tā veidošanās, apvienojoties abām minētajām iespējām.

    Galvenais lukturis ir orientēts tā, lai panāktu:

    6.2.2.1.   ja galvenie lukturi ir paredzēti labās puses kustības prasībām, “gaismas kūļa noliekums” ekrāna kreisajā pusē (12) ir horizontāls, bet, ja lukturi ir paredzēti kreisās puses kustības prasībām, “gaismas kūļa noliekums” ir horizontāls ekrāna labajā pusē;

    6.2.2.2.   šā “gaismas kūļa noliekuma” horizontālā daļa atrodas uz ekrāna 25 cm zem hh līnijas (sk. 4. pielikumu);

    6.2.2.3.   “gaismas kūļa noliekuma”“leņķis” atrodas uz vv līnijas (13).

    6.2.3.   Ja galvenais lukturis ir šādi orientēts un apstiprinājums tiek prasīts tikai attiecībā uz tuvo gaismu (14), lukturim jāatbilst tikai tām prasībām, kas izklāstītas turpmāk 6.2.5.–6.2.7. punktā; ja lukturis ir paredzēts gan tuvās, gan tālās gaismas nodrošināšanai, tam jāatbilst 6.2.5.– 6.2.7. punktā un 6.3. punktā izklāstītajām prasībām.

    6.2.4.   Ja šādi orientēts galvenais lukturis neatbilst prasībām, kas izklāstītas 6.2.5.–6.2.7. punktā un 6.3. punktā, tā noregulējumu var mainīt, ja vien gaismas kūļa ass nav novirzīta sānis vairāk kā par 1° (= 44 cm) uz labo vai kreiso pusi (15). Lai atvieglotu regulēšanu ar “gaismas kūļa noliekuma” palīdzību, galveno lukturi var daļēji aizsegt, lai iegūtu asāku “gaismas kūļa noliekumu”.

    6.2.5.   Ar tuvo gaismu radītais apgaismojums uz ekrāna atbilst šādām prasībām:

    Punkts uz mērekrāna

    Vajadzīgais apgaismojums luksos

    Galvenie lukturi satiksmei pa labo pusi

    Galvenie lukturi satiksmei pa kreiso pusi

    Punkts B

    50 L

    Punkts B

    50 R

    ≤ 0,4

    Punkts 75

    R

    Punkts 75

    L

    ≥ 12

    Punkts 75

    L

    Punkts 75

    R

    ≤ 12

    Punkts 50

    L

    Punkts 50

    R

    ≤ 15

    Punkts 50

    R

    Punkts 50

    L

    ≥ 12

    Punkts 50

    V

    Punkts 50

    V

    ≥ 6

    Punkts 25

    L

    Punkts 25

    R

    ≥ 2

    Punkts 25

    R

    Punkts 25

    L

    ≥ 2

    Jebkurš punkts III zonā

    ≤ 0,7

    Jebkurš punkts IV zonā

    ≥ 3

    Jebkurš punkts I zonā ≤ 2 x (E50R vai E50L) (16)

     

    6.2.6.   Nav novirzes uz sāniem, kas pasliktina redzamību kādā no zonām – I, II, III vai IV.

    6.2.7.   Apgaismošanas raksturlielumus zonās “A” un “B”, kā parādīts 4. pielikuma C attēlā, pārbauda, nosakot fotometriskos rādītājus šā attēla 1. līdz 8. punktā; šie rādītāji ir robežās:

    1 + 2 + 3 ≥ 0,3 luksi

    4 + 5 + 6 ≥ 0,6 luksi

    0,7 luksi ≥ 7 ≥ 0,1 lukss un

    0,7 luksi ≥ 8 ≥ 0,2 luksi

    Šīs jaunās vērtības neattiecina uz galvenajiem lukturiem, kas apstiprināti pirms šo 1993. gada 13. janvāra noteikumu grozījumu 04. sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās datuma, ne arī uz to attiecinājumiem uz citiem tipiem (17).

    6.2.8.   Ja galvenie lukturi ir projektēti, lai atbilstu gan labās, gan kreisās puses kustības prasībām, luktura abām optiskā mezgla vai kvēlspuldzes regulēšanas pozīcijām jāatbilst iepriekš minētajām prasībām attiecībā uz konkrēto kustības virzienu.

    6.3.   Noteikumi attiecībā uz tālo gaismu

    6.3.1.   Ja galvenais lukturis ir projektēts tālās un tuvās gaismas nodrošināšanai, tālās gaismas kūļa apgaismošanas mērījumi uz ekrāna tiek veikti ar to pašu galvenā luktura noregulējumu kā veicot mērījumus atbilstoši iepriekš minētajam 6.2.5. līdz 6.2.7. punktam; ja lukturis nodrošina tikai tālo gaismu, tas ir jānoregulē tā, lai maksimāli apgaismotais laukums koncentrētos ap hh un vv līniju krustošanās punktu; šādam lukturim jāatbilst vienīgi 6.3. punktā minētajām prasībām.

    Apgaismojums, ko uz ekrāna rada tālās gaismas kūlis, atbilst šādām prasībām:

    Hh un vv līniju krustošanās punkts (HV) ir izoluksā 80 % apjomā no maksimālā apgaismojuma. Šī maksimālā vērtība (EM) nav mazāka par 48 luksiem. Maksimālā vērtība nekādā gadījumā nepārsniedz 240 luksus; turklāt kombinēto tuvo un tālo gaismu galvenajā lukturī šī maksimālā vērtība nepārsniedz tuvās gaismas punktā 75 R (vai 75 L) mērīto apgaismojumu vairāk kā 16 reizes.

    6.3.2.1.1.   Tālās gaismas maksimālo intensitāti (IM), kas izteikta tūkstošos apgaismošanas vienību (kandelu), aprēķina pēc formulas:

    Formula

    6.3.2.1.2.   Šīs maksimālās intensitātes standarta atzīmi (I'M), kā minēts iepriekš 4.2.2.7. punktā, iegūst, izmantojot sakarību:

    Formula

    šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai no šīm 7,5, 10, 12,5, 17,5, 20, 25, 27,5, 30, 37,5, 40, 45, 50.

    6.3.2.2.   Sākot no HV punkta, horizontāli virzienā pa labi un kreisi apgaismojums nav mazāks par 24 luksiem līdz 1,125 m attālumam, un tas nav mazāks par 6 luksiem līdz 2,25 m attālumam.

    Ja galvenajam lukturim ir regulējams atstarotājs, 6.2. un 6.3. punktā minētās prasības ir jāievēro attiecībā uz katru montāžas pozīciju, kā norādīts 2.1.3. punktā. Pārbaudei izmanto šādu procedūru:

    6.4.1.   katra izmantotā pozīcija tiek realizēta uz pārbaudes goniometra attiecībā uz līniju, kas savieno gaismas avota centru un HV punktu uz orientācijas ekrāna. Tad regulējamo atstarotāju nostāda tādā pozīcijā, lai gaismas zīmējums uz ekrāna atbilstu orientācijas noteikumiem, kas minēti 6.2.1. līdz 6.2.2.3. punktā un/vai 6.3.1. punktā;

    6.4.2.   kad atstarotājs ir sākotnēji fiksēts atbilstoši 6.4.1. punktā noteiktajam, galvenajam lukturim jāatbilst attiecīgajām fotometriskajām prasībām, kā norādīts 6.2. un 6.3. punktā;

    6.4.3.   papildu pārbaudes veic, kad atstarotājs ir vertikāli pavirzīts par ± 2 grādiem vai vismaz līdz maksimālajai pozīcijai, ja tā ir mazāka par 2°, salīdzinot ar sākotnējo pozīciju, ko panāk ar galveno lukturu regulēšanas ierīci. Kad galvenais lukturis kopumā ir pārorientēts (piemēram, izmantojot goniometru) attiecīgi pretējā virzienā, kontrolē gaismu šeit noteiktajos virzienos un konstatē tās atbilstību noteiktajiem ierobežojumiem: tuvajai gaismai:

    punktā HV un 75R (attiecīgi 75L);

    tālajai gaismai: IM un HV punktā (procentos no IM).

    6.4.4.   ja pieteikuma iesniedzējs nav norādījis vairāk par vienu uzstādīšanas pozīciju, attiecībā uz visām citām pozīcijām ir jāatkārto procedūra, kas noteikta 6.4.1.–6.4.3. punktā;

    6.4.5.   ja pieteikuma iesniedzējs nav pieprasījis īpašas uzstādīšanas pozīcijas, galveno lukturi orientē uz 6.2. un 6.3. punktā paredzētajiem mērījumiem, kad lukturu regulēšanas ierīce nostādīta vidējā pozīcijā. 6.4.3. punktā minēto papildu pārbaudi izdara, kad atstarotājs ir novirzīts galējās pozīcijās (bet ne par ± 2), ko panāk ar galveno lukturu regulēšanas ierīci.

    6.5.   Ekrāna apgaismojuma vērtības, kas minētas 6.2.5. līdz 6.2.7. un 6.3. punktā, mēra ar fotoelementu, kura efektīvo laukumu ietver kvadrātā ar malas garumu 65 mm.

    7.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KRĀSAINIEM IZKLIEDĒTĀJIEM UN FILTRIEM

    7.1.   Apstiprinājumu izdod galvenajiem lukturiem, kas ar kvēlspuldzi izstaro vai nu baltu vai selektīvi dzeltenu gaismu.

    Starptautiskajās Apgaismes komitejas (CIE) trihromātiskajās koordinātās attiecīgie kolorimetriskie parametri ir šādi:

    Selektīvi dzelteni filtri (ekrāns vai izkliedētājs)

    tendence uz sarkanu

    y ≥ 0,138 + 0,580 x

    tendence uz zaļu

    y ≤ 1,29 x – 0,100

    tendence uz baltu

    y ≥ – x + 0,966

    tendence uz spektrālo vērtību

    y ≤ – x + 0,992

    ko var izteikt arī šādi:

    dominējošā viļņa garums:

    575–585 nm

    tīrības faktors:

    0,90–0,98

    Caurlaidības faktoram jābūt ≥ 0,78, ko nosaka izmantojot gaismas avotu ar krāsas temperatūru 2 856 K (18).

    7.2.   Filtram jābūt daļai no galvenā luktura un pievienotam tā, lai lietotājs to nevarētu noņemt ne nejauši, ne ar nodomu, izmantojot atbilstošus instrumentus.

    8.   DISKOMFORTA NOVĒRTĒŠANA

    Novērtē diskomfortu, ko rada galveno lukturu tuvā gaisma (19).

    9.   STANDARTA GALVENAIS LUKTURIS (20)

    Galveno lukturi uzskata par standarta (atskaites) galveno lukturi, ja:

    9.1.   tas atbilst iepriekšminētajām apstiprināšanas prasībām;

    9.2.   tā efektīvais diametrs ir vismaz 160 mm;

    dažādos punktos un dažādās zonās, kas minēti 6.2.5. punktā, ar standarta kvēlspuldzi nodrošina apgaismojumu:

    9.3.1.   ne vairāk kā 90 % no maksimālās robežas un

    9.3.2.   ne mazāk kā 120 % no 6.2.5. punkta tabulā noteiktās minimālā robežas.

    10.   KONSTATĒJUMI ATTIECĪBĀ UZ KRĀSU

    Tā kā apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem ir piešķirts, ievērojot minēto 7.1. punktu, galveno lukturu tipam, kas izstaro vai nu baltu, vai selektīvi dzeltenu gaismu, šī nolīguma 3. punkts, kam pielikumā pievienoti šie noteikumi, nekavē nolīguma dalībvalstis aizliegt lukturus, kas izstaro baltas vai selektīvi dzeltenas gaismas starus transportlīdzekļiem, kas ar tiem reģistrēti.

    C.   CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

    11.   GALVENĀ LUKTURA TIPA IZMAIŅAS UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

    Par katru gadījumu, kad galvenā luktura tips tiek mainīts, ziņo administratīvajai iestādei, kura ir apstiprinājusi luktura tipu. Pēc tam šī iestāde var:

    11.1.1.   uzskatīt, ka izmaiņas neradīs manāmi nelabvēlīgu ietekmi un ka galvenais lukturis joprojām atbilst prasībām; vai

    11.1.2.   pieprasīt ziņojumu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

    11.2.   Par atteikšanu vai piekrišanu izsniegt apstiprinājumu, konkrēti norādot izmaiņas, ziņo saskaņā ar iepriekš 4.1.4. punktā noteikto procedūru šā nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus.

    11.3.   Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir tam sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

    12.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

    12.1.   Galvenos lukturus, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam lukturu tipam, ievērojot 6. un 7. punktā izklāstītās prasības.

    12.2.   Lai pārbaudītu, vai 12.1. punkta prasības ir izpildītas, izdara attiecīgas ražošanas pārbaudes.

    Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

    12.3.1.   nodrošina, lai pastāvētu ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles kārtība;

    12.3.2.   var piekļūt katra apstiprinātā tipa atbilstības testam vajadzīgajam aprīkojumam;

    12.3.3.   nodrošina, lai testa rezultātu datus reģistrētu un lai saistītie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko nosaka saskaņā ar administratīvo iestādi;

    12.3.4.   analizē katra testa veida rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

    12.3.5.   nodrošina, lai katram ražojuma tipam veiktu vismaz šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos testus;

    12.3.6.   nodrošina, lai jebkurai paraugu ņemšanai, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa veidam, sekotu cita parauga ņemšana un cits tests. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību.

    Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

    12.4.1.   Katrā apskatē inspektoram, kas ieradies uz vietas, uzrāda testu žurnālus un ražošanas apskates ierakstus.

    12.4.2.   Inspektors var ņemt paraugus izlases veidā testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu obligāto skaitu var noteikt, ņemot vērā paša ražotāja veikto pārbaužu rezultātus.

    12.4.3.   Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka jāpārbauda to testu rezultātu derīgums, kas veikti, piemērojot iepriekš minēto 12.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprinājuma testus saskaņā ar 7. pielikumā minētajiem kritērijiem.

    12.4.4.   Kompetentā iestāde var veikt jebkuru no šajos noteikumos paredzētajām pārbaudēm. Šīs pārbaudes veic izlases kārtā, izmantojot paraugus, ko ņem tā, lai netraucētu ražotājiem pildīt piegādes saistības un kas ir saskaņā ar 7. pielikumā minētajiem kritērijiem.

    12.4.5.   Kompetentā iestāde cenšas veikt pārbaudes reizi divos gados. Tomēr šajā jautājumā kompetentā iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem un atbilstīgi savai pārliecībai par efektīvu ražošanas atbilstības kontroles pasākumu nodrošinājumu. Ja kompetentā iestāde konstatē neapmierinošus rezultātus, tā nodrošina visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi pēc iespējas ātrākai ražošanas atbilstības atjaunošanai.

    12.5.   Galvenos lukturus ar neapšaubāmiem defektiem ignorē.

    12.6.   Standarta atzīmes neņem vērā.

    13.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

    13.1.   Apstiprinājumu galvenā luktura tipam saskaņā ar šiem noteikumiem var anulēt, ja nav ievērotas prasības vai ja lukturis, uz kura ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst luktura tipam.

    13.2.   Ja kāda no šā nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, atsauc savu agrāk piešķirto apstiprinājumu, tā tūlīt par to paziņo pārējām nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

    14.   RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

    Ja apstiprinājuma saņēmējs galīgi pārtrauc ražot noteikta tipa galvenos lukturus, kas apstiprināti atbilstoši šiem noteikumiem, šis ražotājs par to informē iestādi, kas izsniegusi apstiprinājumu. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas šī iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, par to informē citas 1958. gada nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus.

    15.   PAR APSTIPRINĀŠANAS PĀRBAUŽU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO IESTĀŽU UN ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

    1958. gada nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo ANO sekretariātam nosaukumus un adreses tiem tehniskajiem dienestiem, kuri veic testus, un administratīvajām iestādēm, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, atteikšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu pārtraukšanu.

    16.   PĀREJAS NOTEIKUMI

    16.1.   Sešus mēnešus pēc Noteikumu Nr. 112 oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, pārtrauc piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

    16.2.   Nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt attiecinājumus saskaņā ar šo noteikumu šo un jebkurām iepriekšējām grozījumu sērijām.

    16.3.   Apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirti pirms Noteikumu Nr. 112 stāšanās spēkā, un visi to attiecinājumi uz citu tipu, ieskaitot attiecinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām, kas piešķirti vēlāk, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

    16.4.   Nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, turpina izdot apstiprinājumus galvenajiem lukturiem, pamatojoties uz noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām, ja vien lukturus ir paredzēts izmantot kā rezerves daļas lietošanā esošiem transportlīdzekļiem.

    16.5.   No dienas, kad oficiāli stājas spēkā Noteikumi Nr. 112, neviena nolīguma dalībvalsts, kas piemēro šos noteikumus, neaizliedz uzstādīt transportlīdzeklim galvenos lukturus, kas apstiprināti saskaņā Noteikumiem Nr. 112.

    16.6.   Nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzeklim galvenos lukturus, ko apstiprina ar šiem noteikumiem.

    16.7.   nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, ekspluatācijā esošam transportlīdzeklim turpina atļaut uzstādīt vai izmantot galvenos lukturus, ko apstiprina ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar kādu no iepriekšējām grozījumu sērijām, ja lukturus ir paredzēts izmantot kā rezerves daļas.


    (1)  Šo noteikumu nosacījumi nekavē kādai no nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, aizliegt izgatavot šajos noteikumos atļautos lukturus ar plastikāta izkliedētājiem savienojumā ar lukturu mehānisko tīrīšanas ierīci (tīrītājiem).

    (2)  “Kvēlspuldžu tips” jāatšķir no “kvēlspuldžu kategorijas”. Šie noteikumi attiecas uz galvenajiem lukturiem ar H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 un/vai H1 kategorijas spuldzēm. Šīs kvēlspuldžu kategorijas būtiski atšķiras pēc to uzbūves un, jo īpaši, pēc to cokoliem. Tās nav savstarpēji aizvietojamas, bet vienā kvēlspuldžu kategorijā parasti var ietilpt vairāki to tipi.

    (3)  HIR1 un/vai H9 kvēlspuldzes ir atļauts lietot tikai tuvās gaismas nodrošināšanai, ja tiek uzstādīta(-as) lukturu tīrīšanas ierīce(-es) atbilstoši Noteikumiem Nr. 45. Turklāt attiecībā uz vertikālās nolieces leņķi ir jāievēro Noteikumu Nr. 48, 01. grozījumu sērijas, 6.2.6.2.2. punktā minētie nosacījumi, ja šādi lukturi tiek uzstādīti. Šie ierobežojumi ir attiecināmi, ja nav vispārējas vienošanās par augstuma regulēšanas ierīces un galveno lukturu tīrītāju lietošanu attiecībā uz galveno lukturu veiktspējas līmeni.

    (4)  Pieteikums kvēlspuldžu apstiprināšanai: sk. Noteikumus Nr. 37.

    (5)  Ja lukturu konstrukcija atbilst tikai vienas puses kustības prasībām (labās vai kreisās), papildus ir ieteikts uz frontālā izkliedētāja neizdzēšamā veidā iezīmēt laukumu, ko ir iespējams aizsegt, lai novērstu nepatīkamu sajūtu transportlīdzekļu lietotājiem valstī, kurā satiksmes kustība tiek virzīta pa citu ceļa pusi nekā tajā valstī, kurai lukturis ir paredzēts. Šāda iezīmēšana tomēr nav vajadzīga, ja attiecīgo laukumu skaidri parāda konstrukcija.

    (6)  Ja izkliedētāju nevar atdalīt no luktura galvenā korpusa, pietiek ar vietu uz izkliedētāja.

    (7)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Dienvidslāvijai, 11 Lielbritānijai, 12. Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24. Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35 (pieejams), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38. (pieejams), 39. Azerbaidžānai, 40 bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir ES dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai un 48 Jaunzēlandei. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma dalībvalstīm.

    (8)  Tehniskās prasības attiecībā uz kvēlspuldzēm: sk. Noteikumus Nr. 37.

    (9)  Lukturis ir uzskatāms par atbilstošu šā punkta prasībām, ja pat tumsā kvēlspuldzi var viegli ievietot lukturī un pozicionēšanas spraudņus var pareizi ielikt attiecīgajās spraugās.

    (10)  Šie noteikumi neattiecas uz vadības slēdzi.

    (11)  Šie filtri sastāv no sastāvdaļām, tostarp izkliedētāja, kas paredzētas, lai iekrāsotu gaismu.

    (12)  Pārbaudes ekrānam jābūt pietiekami platam, lai būtu iespējams pārbaudīt “gaismas kūļa noliekumu” vismaz 5° robežās uz katru pusi no vv līnijas.

    (13)  Ja galvenajam lukturim, kas projektēts atbilstīgi šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, fokusa ass manāmi novirzās no gaismas kūļa galvenā virziena, vai, ja jebkura tipa galvenajam lukturim (tikai tuvās gaismas vai apvienots tuvās gaismas un tālās gaismas) gaismas kūlim nav galējās robežas ar skaidru “elkoni”, tad sānos noregulē tā, lai vislabāk izpildītu apgaismojuma prasības attiecībā uz punktu 75 R un 50 R satiksmei pa labo pusi un punktu 75 L un 50 L satiksmei pa kreiso pusi.

    (14)  Galvenajam lukturim, kas projektēts tuvās gaismas izstarošanai, var pievienot tālo gaismu, kura neatbilst šīm specifikācijām

    (15)  Pārregulēšanas ierobežojums 1° diapazonā pa labi vai pa kreisi nav nesavienojams ar vertikālo pārregulēšanu uz augšu vai uz leju. Vertikālo regulēšanu ierobežo vienīgi 6.3. punktā ietvertās prasības, tomēr “gaismas kūļa noliekuma” horizontālā daļa nedrīkst iet tālāk par hh līniju (6.3. punktā minētās prasības neattiecas uz lukturiem, kas paredzēti šo noteikumu nosacījumu izpildei tikai tuvajai gaismai).

    (16)  E50R un E50L ir faktiski izmērītie apgaismojumi.

    (17)  Apgaismošanas rādītāji A zonas un B zonas jebkurā punktā, kas atrodas arī III zonā, nedrīkst pārsniegt 0,7 luksus.

    (18)  Atbilstoši Starptautiskās Apgaismes komitejas (CIE) gaismas avotam A.

    (19)  Šī prasība tiks ietverta iestādēm domātajā rekomendācijā.

    (20)  Dažādas vērtības var pieņemt provizoriski. Ja nav galīgo specifikāciju, iesaka izmantot apstiprinātos lukturus.


    1. PIELIKUMS

    SAZIŅA

    (lielākais formāts: A4 (210 × 297)

    Image

     (1)

    izsniegusi:

    administratīvās iestādes nosaukums

    Attiecībā uz (2):

    APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU

    APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANU UZ CITU TIPU

    APSTIPRINĀJUMA ATTEIKŠANU

    APSTIPRINĀJUMA ANULĒŠANU

    RAŽOŠANAS GALĪGU IZBEIGŠANU

    attiecībā uz galvenā luktura tipu atbilstoši Noteikumiem Nr. 8

    Apstiprinājuma Nr. … Attiecinājuma Nr. …

    1.

    Galvenā luktura tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

    2.

    Galvenā luktura tipa ražotāja vārds/nosaukums: …

    3.

    Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

    4.

    Pēc vajadzības ražotāja pārstāvja nosaukums un adrese: …

    5.

    Iesniegts apstiprināšanai (datums): …

    6.

    Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

    7.

    Dienesta izsniegtā ziņojuma datums: …

    8.

    Dienesta izsniegtā ziņojuma numurs: …

    9.

    Īss apraksts:

    Kategorija, kā norādīts attiecīgajā marķējumā (3): …

    Kvēlspuldzes vai kvēlspuldžu skaits un kategorija(-as): …

    Izstarotās gaismas krāsa: balta/selektīva/dzeltena (2): …

    10.

    Apstiprinājuma marķējuma novietojums: …

    11.

    Attiecinājuma(-u) iemesli (ja piemērojams): …

    12.

    Apstiprinājums piešķirts/attiecināts/atteikts/atsaukts (2): …

    13.

    Vieta: …

    14.

    Datums: …

    15.

    Paraksts: …

    16.

    Šim paziņojumam pievienots to dokumentu saraksts, kas deponēti administratīvajā dienestā, kurš piešķīris apstiprinājumu, un ko var saņemt pēc pieprasījuma.


    (1)  Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/attiecinājusi uz citu tipu/atteikusi/atsaukusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus sk. noteikumos).

    (2)  Lieko svītrot.

    (3)  Norādīt no šā saraksta attiecīgi izvēlēto marķējumu:

    Image


    2. PIELIKUMS

    AR H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, HIR1, HIR2 UN/VAI H11 KVĒLSPULDZĒM APRĪKOTU GALVENO LUKTURU RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

    1.   VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

    1.1.   Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes.

    Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstību neapstrīd, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota galvenā luktura fotometrisko rādītāju testā konstatē:

    1.2.1.   ka neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām. B 50 L (vai R) un III zonas vērtībām maksimālā nelabvēlīgā novirze attiecīgi var būt:

    B 50 L (vai R):

    0,2 luksi jeb 20 %

    0,3 luksi jeb 30 %

    III zona:

    0,3 luksi jeb 20 %

    0,45 luksi jeb 30 %

    vai arī, ja:

    1.2.2.1.   attiecībā uz tuvo gaismu šajos noteikumos norādītās vērtības ir sasniegtas HV punktā (ar +0,2 luksu pielaidi) un attiecas uz staru, kas orientēts uz vismaz vienu punktu katrā mērekrāna vietā (25 m attālumā), kas iezīmēta ar 15 cm rādiusa apli apkārt punktiem B 50 L (vai R) (1) (ar +0,1 luksa pielaidi), 75 R (vai L), 50 v, 25 R, 25 L un visā IV zonā, kura ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L;

    1.2.2.2.   un, ja attiecībā uz tālo gaismu, kad HV atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota +20 % maksimālo un –20 % minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.3.2. punktā.

    1.2.3.   Ja aprakstīto pārbaužu rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt galvenā luktura pozīcijas noregulējumu, nodrošinot, ka gaismas kūļa ass netiek novirzīta sānis par vairāk kā 1° uz labo vai kreiso pusi (2).

    1.2.4.   Ja aprakstīto pārbaužu rezultāti neatbilst prasībām, galveno lukturu testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

    1.3.   Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas sasilšanas ietekmē, ievēro šādu procedūru:

    vienu no paraugam izvēlētajiem galvenajiem lukturiem pārbauda saskaņā ar 5. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad trīs reizes pēc kārtas lukturis ir darbināts 5. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

    Galvenais lukturis ir uzskatāms par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

    Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, pārbauda otru galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju vidējā absolūtā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

    1.4.   Krāsainības koordinātas ievēro, ja galvenais lukturis ir aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai.

    Galveno lukturu, kas izstaro selektīvi dzeltenu gaismu un ir aprīkoti ar krāsu kvēlspuldzi, fotometriskie rādītāji ir šo noteikumu vērtības, ko pareizina ar 0,84.

    2.   MINIMĀLĀS PRASĪBAS RAŽOTĀJAM, PĀRBAUDOT ATBILSTĪBU

    Attiecībā uz katru galvenā luktura tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs noteiktos laika intervālos veic vismaz šādus testus. Tos veic atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

    Ja kādā paraugā atklājas neatbilstība kādam testa veidam, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem. Ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās ražošanas atbilstību prasībām.

    2.1.   Testu raksturojums

    Atbilstības testi šajos noteikumos nozīmē noteikt fotometrisko raksturojumu un gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā stāvokļa izmaiņas siltuma ietekmē.

    2.2.   Izmantotās testu metodes

    2.2.1.   Testus parasti veic pēc šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

    2.2.2.   Ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testu izpildi, visos ražotāja veiktajos atbilstības testos var izmantot ekvivalentas metodes. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas tām, kas norādītas šajos noteikumos.

    2.2.3.   Lai īstenotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

    2.2.4.   Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu ņemšanu.

    2.3.   Paraugu raksturojums

    Galveno lukturu paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Ar vienādu ražojumu partiju ir jāsaprot viena tipa galveno lukturu kopa, ko nosaka atbilstoši ražotāja izmantotajām ražošanas metodēm.

    Vērtējumā galvenokārt ietver sērijveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Tomēr ražotājs var veikt apvienošanu, lai iegūtu dokumentāciju par vienu tipu, kas ražots dažādās ražotnēs, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

    2.4.   Iegūtais un reģistrētais fotometriskais raksturojums

    Pārbaudei izvēlēto galveno lukturi fotometriski pārbauda punktos, kas norādīti šajos noteikumos, un nolasījumus izdara tikai punktos Emax, HV (3), HL, HR (4) attiecībā uz tālo gaismu un punktos B 50 L (vai R), HV, 50 V, 75 R (vai L) un 25 L (vai R) attiecībā uz tuvo gaismu (sk. attēlu 4. pielikumā).

    2.5.   Pieņemamības kritēriji

    Ražotājs ir atbildīgs par pārbaudes rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 12.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības pārbaudei.

    Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95 % ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 7. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.


    (1)  Burti iekavās attiecas uz lukturiem, kas paredzēti kreisās puses kustībai.

    (2)  Skatīt attiecīgo atsauci noteikumu tekstā.

    (3)  Ja tālā gaisma ir savstarpēji saistīta ar tuvo gaismu, tālās gaismas stara mērīšanai izvēlas to pašu HV mērīšanas punktu, ko tuvās gaismas mērīšanai.

    (4)  HL un HR: “hh” punkti, kas atrodas 1,125 m attiecīgi pa kreisi un pa labi no HV punkta.


    3. PIELIKUMS

    APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMA PIEMĒRI

    1. attēls

    Image

    Ierīce ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir galvenais lukturis, kas apstiprināts Nīderlandē (E4) ar numuru 2439 un atbilst šo noteikumu un to 04. grozījumu sērijas (04) prasībām attiecībā gan uz tālajām, gan tuvajām gaismām (HCR) un kas paredzēts tikai labās puses kustībai.

    Skaitlis 30 norāda, ka tālās gaismas maksimālā gaismas intensitāte ir no 86 250 līdz 111 250 kandelām.

    Piezīme. Apstiprinājuma numuram un papildu simboliem ir jāatrodas tuvu pie aplīša virs burta “E” vai zem tā, vai arī pa kreisi vai pa labi no šā burta. Apstiprinājuma numuram jābūt burta “E” vienā pusē, un tā cipariem jābūt vērstiem tādā pašā virzienā kā “E” Marķējumos ir jāizvairās lietot romiešu ciparus, lai tos nesajauktu ar citiem simboliem.

    2. attēls

    Image

    3.a attēls

    Image

    3.b attēls

    Image

    Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvo, gan tālo gaismu, un tas ir paredzēts šādam lietojumam:

    Tikai kreisās puses kustībai.

    Abu pušu kustībai, ja tiek attiecīgi regulēts transportlīdzekļa optiskā mezgla vai kvēlspuldzes regulējums.

    4. attēls

    Image

    5. attēls

    Image

    Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir lukturis, kuram ir plastikāta izkliedētājs, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, un tas ir paredzēts šādam lietojumam:

    Abu pušu kustībai.

    Tikai labās puses kustībai.

    6. attēls

    Image

    7. attēls

    Image

    Galvenais lukturis ar redzamo apstiprinājuma marķējumu ir lukturis, kas atbilst šo noteikumu prasībām:

    Tikai attiecībā uz tuvo gaismu un paredzēts tikai satiksmei pa kreiso pusi.

    Tikai attiecībā uz tālo gaismu.

    8. attēls

    Image

    9. attēls

    Image

    Šādi atzīmē galveno lukturi ar plastikāta izkliedētāju, kas atbilst Noteikumu Nr. 8 prasībām.

    Attiecībā gan uz tuvo gaismu, gan kas paredzēts vienīgi labās puses kustībai.

    Tikai attiecībā uz tuvo gaismu, kas paredzēts vienīgi labās puses kustībai.

    Tuvās gaismas luktura kvēldiegu neieslēdz vienlaicīgi ar tālās gaismas luktura kvēldiegu un/vai citu galveno lukturi, ar kuru tas ir apvienots.

    10. attēls

    Grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu vienkāršots marķējums

    (Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski parāda gaismas signālierīces apveidu. Šīs līnijas nepieder pie apstiprinājuma marķējuma.)

    A PARAUGS

    Image

    B PARAUGS

    Image

    C PARAUGS

    Image

    D PARAUGS

    Image

    Piezīme. Minētie četri piemēri atbilst apgaismes ierīcei, kuras apstiprinājuma marķējums ietver:

    priekšējās pozīcijas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 grozījumu 01. sēriju,

    galveno lukturi tuvās gaismas nodrošināšanai, kas paredzēts labās un kreisās puses kustībai, un tālās gaismas nodrošināšanai ar maksimālo gaismas intensitāti no 86 250 līdz 111 250 kandelām (kā norāda skaitlis 30), kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. grozījumu 04. sērijas prasībām un ietver plastikāta izkliedētāju,

    priekšējo miglas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 grozījumu 02. sēriju un ietver plastikāta izkliedētāju,

    priekšējo virzienrādītāja lukturi, kas pieder pie 1.a kategorijas un ir apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 grozījumu 02. sēriju.

    11. attēls

    Luktura un galvenā luktura savstarpējs savienojums

    1. piemērs

    Image

    Minētajā piemērā parādīts, kā tiek marķēts plastikāta izkliedētājs, kas paredzēts lietošanai dažādu tipu galvenajos lukturos, t. i.:

    vai nu galvenajā lukturī, kas nodrošina tuvo gaismu un ir paredzēts abu pušu kustībai, un tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no 86 250 līdz 111 250 kandelām (kā norādīts ar ciparu 30), kas apstiprināts Vācijā (E1) saskaņā ar šo Noteikumu Nr. 8 grozījumu 04. sēriju, kurš ir savstarpēji apvienots ar priekšējās pozīcijas lukturi, kas apstiprināta saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 grozījumu 01. sēriju;

    vai galvenajā lukturī, kas nodrošina tuvo gaismu un ir paredzēts abu pušu kustībai, un tālo gaismu, kas apstiprināts Vācijā (E1) saskaņā ar Noteikumu Nr. 1 grozījumu 01. sēriju, kas ir savstarpēji apvienots ar to pašu frontālās pozīcijas lukturi, kā minēts iepriekš;

    vai pat vienā no minētajiem galvenajiem lukturiem, kas apstiprināti kā viens lukturis.

    Uz luktura galvenā korpusa ir vienīgais derīgais apstiprinājuma numurs, piemēram:

    Image

    2. piemērs

    Image

    Šajā piemērā parādīts, kā tiek marķēts plastikāta izkliedētājs, ko lieto divu galveno lukturu mezglā; tas ir apstiprināts Francijā (E2) ar apstiprinājuma numuru 81151 un sastāv no:

    galvenā luktura, kas izstaro tuvo gaismu un ir paredzēts abu pušu kustībai, un tālo gaismu ar maksimālo apgaismošanas intensitāti no x līdz y kandelām un atbilst Noteikumu Nr. 8 prasībām; un

    galvenā luktura, kas izstaro tālo gaismu un ir paredzēts abu pušu kustībai, dod maksimālo gaismas intensitāti no w līdz z kandelām, atbilst Noteikumu Nr. 20 prasībām un kura tālās gaismas maksimālā gaismas intensitāte kopumā ir no 86 250 līdz 111 250 kandelām.


    4. PIELIKUMS

    MĒREKRĀNI

    A.   Galvenais lukturis satiksmei pa labo pusi

    (izmēri milimetros)

    Image

    h-h: horizontālā plāksne

    šķērso galvenā luktura fokusu

    v-v: vertikālā plāksne

    B.   Galvenais lukturis satiksmei pa kreiso pusi

    (izmēri milimetros)

    Image

    h-h: horizontālā plāksne

    šķērso galvenā luktura fokusu

    v-v: vertikālā plāksne

    C.   Apgaismojuma vērtību mērījumu punkti

    Image

    Piezīme. C attēlā ir parādīti mērījumu punkti labās puses kustībai.

    Kreisās puses kustības gadījumā 7. un 8. punkts pārvirzās uz attiecīgo vietu attēla labajā pusē.


    5. PIELIKUMS

    FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTI GALVENO LUKTURU DARBĪBAS LAIKĀ

    NOKOMPLEKTĒTU GALVENO LUKTURU TESTI

    Kad ir noteikti fotometriskie rādītāji saskaņā ar šo noteikumu prasībām, Emax punktos tālajai gaismai un HV, 50 R, B 50 L punktos tuvajai gaismai (vai HV, 50 L, B 50 R galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses kustībai), pārbauda nokomplektēta luktura parauga fotometrisko rādītāju stabilitāti tā darbības laikā. Ar “nokomplektētu galveno lukturi” saprot visu lukturi kopā ar apkārtējām daļām un lukturiem, kas varētu ietekmēt siltuma izkliedi.

    1.   FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

    Testus veic sausa un nekustīga gaisa apstākļos, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C + 5 °C, kad nokomplektētais galvenais lukturis ir uzstādīts uz cokola atbilstoši pareizai uzstādīšanai transportlīdzeklī.

    1.1.   Tīrs galvenais lukturis

    Galveno lukturi darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. punktā, un pārbauda atbilstoši 1.1.2. punktam.

    1.1.1.   Testa procedūra

    Galveno lukturi darbina noteiktu laiku tā, lai:

    a)

    ja jāapstiprina tikai viena apgaismes funkcija (tālā vai tuvā gaisma), attiecīgais kvēldiegs ir ieslēgts noteikto laiku (1);

    b)

    savstarpēji apvienotam tuvās gaismas lukturim un tālās gaismas lukturim (divkārša kvēldiega kvēlspuldze vai divas kvēlspuldzes):

    ja pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka galvenais lukturis tiks izmantots tikai ar vienu ieslēgtu kvēldiegu (2), testu veic, ievērojot šo nosacījumu un aktivējot (1) pēc kārtas katru norādīto funkciju pusi no 1.1. punktā norādītā laika;

    visos pārējos gadījumos (1)  (2), galveno lukturi, darbina režīmā, līdz sasniegts noteiktais darbības laiks:

    15 minūtes – tuvās gaismas spuldzes kvēldiega ieslēgšana;

    5 minūtes – visu kvēldiegu ieslēgšana;

    c)

    grupētām apgaismes funkcijām visām atsevišķām funkcijām jābūt vienlaicīgi ieslēgtām uz atsevišķām apgaismes funkcijām a) apakšpunktā norādīto laiku, ņemot vērā arī b) apakšpunktā noteikto savietotu apgaismes funkciju izmantošanu saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

    1.1.1.2.   Testa spriegums

    Spriegumu noregulē tā, lai tas dotu 90 % no maksimālās jaudas, kā noteikts noteikumos par kvēlspuldzēm. (Noteikumi Nr. 37). Piemērojamā jauda vatos visos gadījumos atbilst kvēlspuldzes nominālajam 12 V spriegumam, izņemot gadījumu, kad pieteikuma iesniedzējs norāda, ka galveno lukturi var izmantot pie cita sprieguma. Šādā gadījumā tests notiek ar kvēlspuldzi, kurai ir vislielākā pieļaujamā jauda vatos.

    1.1.2.   Testu rezultāti

    1.1.2.1.   Vizuāla pārbaude

    Kad galvenais lukturis ir stabilizējies apkārtējās vides temperatūrā, luktura izkliedētāju un ārējo izkliedētāju, ja tāds ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Tad notiek vizuālā pārbaude, un uz galvenā luktura izkliedētāja vai uz ārējā izkliedētāja, ja tāds ir, nedrīkst atklāties negludums, deformācija, ieplaisājums vai krāsas atšķirība.

    1.1.2.2.   Fotometriskais tests

    Lai atbilstu šo noteikumu prasībām, nosaka fotometriskos rādītājus šādos punktos.

    Tuvajai gaismai:

    50 R – B 50 L – HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti labās puses kustībai,

    50 L – B 50 R – HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses kustībai.

    Tālajai gaismai:

    Emax punkts.

    Vēl vienā orientācijā var ņemt vērā galvenā luktura cokola deformāciju no sasilšanas (gaismas kūļa noliekuma līnijas stāvokļa izmaiņas ir minētas šā pielikuma 2. punktā).

    Ir pieļaujama pirms testa veikto mērījumu rezultātu novirze par 10 % no fotometriskajiem raksturlielumiem, ņemot vērā pielaides fotometrijas procedūrā.

    1.2.   Netīrs galvenais lukturis

    Pēc testa, kā norādīts iepriekš 1.1. punktā, galveno lukturi darbina vienu stundu, kā norādīts 1.1.1. punktā, iepriekš to sagatavojot saskaņā ar 1.2.1. punktā dotajiem norādījumiem, un pārbauda, kā norādīts 1.1.2. punktā.

    1.2.1.   Galvenā luktura sagatavošana

    1.2.1.1.   Testa maisījums

    1.2.1.1.1.   Ja galvenā luktura ārējais izkliedētājs ir no stikla:

    uz galvenā luktura uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

    9 svara daļas silīcija smilšu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 μm,

    1 svara daļa augu valsts (dižskābarža koksnes) oglekļa putekļu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 µm,

    0,2 svara daļas NaCMC (3) un

    pietiekams daudzums destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m.

    Maisījums ir derīgs 14 dienas.

    1.2.1.1.2.   Ja galvenā luktura ārējais izkliedētājs ir no plastikāta:

    uz galvenā luktura uzklājamā ūdens un netīrumu maisījuma sastāvs ir:

    9 svara daļas silīcija smilšu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 μm,

    1 svara daļa augu valsts (dižskābarža koksnes) oglekļa putekļu, kuru daļiņu lielums ir 0–100 µm,

    0,2 svara daļas NaCMC (3),

    13 svara daļas destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m un

    2 ± 1 svara daļa virsmaktīvas vielas (4).

    Maisījums ir derīgs 14 dienas.

    1.2.1.2.   Testa maisījuma lietošana galvenajam lukturim

    Testa maisījumu viendabīgi piemēro visai galvenā luktura gaismas emisijas virsmai un tad ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojums ir samazinājies līdz 15–20 % no mērījumos iegūtajiem skaitļiem attiecībā uz katru punktu, ievērojot iepriekš 1. punktā ietvertos norādījumus:

    tālās gaismas Emax tālās gaismas/tuvās gaismas lukturim,

    Emax tikai tālās gaismas kūlī tālās gaismas lukturim,

    50 R un 50 V (5) tikai tuvajai gaismai, kas paredzēta labās puses kustībai.

    50 L un 50 V tikai tuvajai gaismai, kas paredzēta kreisās puses kustībai. (5)

    1.2.1.3.   Mēriekārta

    Mēriekārtas ir tādas pašas kā tās, ko izmanto galveno lukturu atbilstības pārbaudēs. Fotometriskajām pārbaudēm izmanto standarta (atskaites) kvēlspuldzi.

    2.   KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠAS GALĒJĀS ROBEŽAS LĪNIJAS VERTIKĀLĀ NOVIETOJUMA IZMAIŅAS TESTS

    Šajā testā pārbauda, vai karstuma ietekmē galējās robežas līnija pa vertikāli nepārsniedz tuvās gaismas lukturim norādīto vērtību.

    Galveno lukturi, kurš pārbaudīts atbilstoši 1. punkta prasībām, pārbauda saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto testu, lukturi nenoņemot un nepārregulējot attiecībā pret tā testa ierīci.

    2.1.   Tests

    Testu izdara sausa un nekustīga gaisa apstākļos, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C.

    Kad tiek izmantota masveidā ražota kvēlspuldze, kura bijusi ieslēgta vismaz vienu stundu, galveno lukturi darbina, ieslēdzot tuvo gaismu un nenoņemot un nepārregulējot lukturi attiecībā pret testa ierīci. (Šā testa vajadzībām spriegumu noregulē, kā minēts 1.1.1.2. punktā.) Gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīciju līnijas horizontālajā daļā (starp vv un vertikālo līniju, kas iet caur punktu B 50 R kreisās puses kustībai vai caur punktu B 50 L labās puses kustībai) pārbauda attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc luktura darbināšanas.

    Šeit aprakstītās gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas nosaka ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un dod reproducējamus rezultātus.

    2.2.   Testu rezultāti

    2.2.1.   Rezultātu, kas izteikts miliradiānos (mrad), uzskata par pieņemamu, ja galvenajam lukturim reģistrētā absolūtā vērtība ΔrI = / r3 – r60 nepārsniedz 1,0 mrad (ΔrI ≤ 1,0 mrad).

    2.2.2.   Ja tomēr šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < ΔrI ≤ 1,5 mrad), pārbauda otru galveno lukturi, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas ir darbināts trīs reizes pēc kārtas turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu luktura mehānisko detaļu pozīciju uz cokola atbilstoši pareizam montāžas stāvoklim transportlīdzeklī:

    vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2. punktā), kam seko

    vienu stundu ilgs pārtraukums.

    Galvenā luktura tips ir uzskatāms par pieņemamu, ja pirmajam paraugam noteiktā absolūtā vērtība ΔrI un otrajam paraugam noteiktā ΔrII vidējā vērtība nepārsniedz 1,0 mrad.

    Formula


    (1)  Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai apvienots ar signāllukturiem, tad signāllukturi testa laikā ir ieslēgti. Virzienrādītāja lukturi ieslēdz mirgošanas režīmā, kurā ieslēgšanās/izslēgšanās ilguma koeficients ir aptuveni viens pret vienu.

    (2)  Ja divu vai vairāku spuldžu kvēldiegi ir ieslēgti vienlaicīgi, kad tiek izmantota luktura mirgošana, tā nav uzskatāma par normālu vienlaicīgu kvēldiegu izmantošanu.

    (3)  NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti apzīmē ar CMC. NaCMC, ko izmanto šādu netīrumu maisījumu sagatavošanai, ir ar 0,6–0,7 aizvietošanas pakāpi (DS) un viskozitāti 200–300 cP 2 % šķīdumam 20 °C temperatūrā.

    (4)  Daudzuma pielaide ir atkarīga no vajadzības iegūt tādu netīrumu maisījumu, ko var pareizi uzklāt uz visa plastikāta izkliedētāja.

    (5)  50 V atrodas 375 mm zem HV uz vertikālās līnijas v-v, kas redzama uz 25 m attālumā novietotā ekrāna.


    6. PIELIKUMS

    PRASĪBAS LUKTURIEM AR PLASTIKĀTA IZKLIEDĒTĀJIEM – IZKLIEDĒTĀJU, MATERIĀLA PARAUGU VAI NOKOMPLEKTĒTU LUKTURU PĀRBAUDE

    1.   VISPĀRĒJI NORĀDĪJUMI

    1.1.   Iesniegtie paraugi, kā norādīts šo noteikumu 2.2.4. punktā, atbilst turpmāk 2.1. līdz 2.5. punktā minētajām prasībām.

    1.2.   Abi nokomplektētu lukturu paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punktam un kam ir plastikāta izkliedētāji attiecībā uz izkliedētāja materiālu atbilst turpmāk 2.6. punktā minētajām specifikācijām.

    1.3.   Plastikāta izkliedētāju paraugus vai materiāla paraugus kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts samontēt (ja nepieciešams), apstiprināšanai pārbauda hronoloģiskā secībā, kā norādīts A tabulā, kas dota šā pielikuma 1. papildinājumā.

    1.4.   Ja tomēr luktura ražotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis pārbaudes, kā aprakstīts tālāk 2.1.–2.5. punktā, vai līdzvērtīgas pārbaudes atbilstoši citiem noteikumiem, šādas pārbaudes nav jāatkārto; obligātas ir tikai 1. pielikuma B tabulā norādītās pārbaudes.

    2.   TESTI

    2.1.   Izturības pret mainīgu temperatūru tests

    2.1.1.   Testi

    Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus) pārbauda piecos mainīgas temperatūras un mitruma režīmos (RM = relatīvais mitrums), ievērojot šādu secību:

    3 stundas: 40 °C ± 2 °C un 85–95 % RH;

    1 stunda: 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RH;

    15 stundas: –30 °C ± 2 °C;

    1 stunda: 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RH;

    3 stundas: 80 °C ± 2 °C;

    1 stunda: 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RH.

    Pirms šā testa paraugus tur vismaz četras stundas gaisā, kura temperatūra ir 23 °C ± 5 °C un RH ir 60–75 %.

    Piezīme. Vienu stundu ilgie periodi 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz otru, kas ir vajadzīgi, lai novērstu termiskā šoka efektu.

    2.1.2.   Fotometriskie mērījumi

    2.1.2.1.   Metode

    Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

    Šos mērījumus veic ar standarta lukturi šādos punktos:

    B 50 L un 50 R attiecībā uz tuvās gaismas luktura tuvo gaismu vai tuvās/tālās gaismas lukturi (B 50 R un 50 L, ja galvenie lukturi ir paredzēti kreisās puses kustībai);

    Emax tālās gaismas lukturi vai tuvās gaismas/tālās gaismas lukturi tālajai gaismai.

    2.1.2.2.   Rezultāti

    Fotometriskie rezultāti, izdarot katra parauga mērījumus pirms un pēc testa, neatšķiras vairāk kā par 10 %, ievērojot fotometriskās procedūras pielaides.

    2.2.   Izturība pret atmosfēras un ķīmisko vielu iedarbību

    2.2.1.   Izturība pret atmosfēras iedarbību

    Trīs jaunus paraugus (izkliedētāja vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura izstarotās enerģijas spektrs atbilst tam, ko izstaro melns ķermenis 5 500 K–6 000 K temperatūrā. Starp avotu un paraugiem novieto attiecīgus filtrus, lai pēc iespējas samazinātu starojumu ar viļņa garumu, kas mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 enerģijas starojumam tik ilgi, lai saņemtā gaismas enerģija būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Telpas robežās uz melnā paneļa, kas atrodas vienā līmenī ar paraugiem, temperatūra ir 50 °C ± 5 °C. Lai panāktu apstarošanas regularitāti, paraugiem jārotē ap starojuma avotu ar ātrumu no 1 līdz 5 apgriezieniem 1/min.

    Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka par 1 mS/m, ievērojot šādu režīmu:

    apsmidzināšana:

    5 minūtes;

    nožūšana:

    25 minūtes.

    2.2.2.   Izturība pret ķīmisko vielu iedarbību

    Pēc tam, kad ir veikts tests, kā aprakstīts iepriekš 2.2.1. punktā, un izdarīts mērījums, kā aprakstīts turpmāk 2.2.3.1. punktā, minēto trīs paraugu ārējā frontālā virsma tiek apstrādāta, kā aprakstīts 2.2.2.2. punktā, ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu.

    2.2.2.1.   Testa maisījums

    Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (pēc tilpuma).

    2.2.2.2.   Testa maisījuma uzklāšana

    Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kas aprakstīts iepriekš 2.2.2.1. punktā, tad 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās frontālās virsmas un tur 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

    Šo 10 minūšu laikā uzklājamo drānu atkal iemērc maisījumā, lai izmantojamā šķidruma sastāvs visu laiku atbilstu paredzētā testa maisījuma sastāvam.

    Uzklāšanas laikā ir atļauts kompensēt paraugam piemērojamo spiedienu, lai neradītu plaisas.

    2.2.2.3.   Tīrīšana

    Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus nožāvē gaisā un pēc tam nomazgā ar 2.3. punktā (Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

    Pēc tam paraugus 23 °C ± 5 °C temperatūrā rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kas satur ne vairāk kā 0,2 % piemaisījumu, un tad noslauka ar mīkstu drānu.

    2.2.3.   Rezultāti

    2.2.3.1.   Pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret atmosfēras iedarbību, paraugu ārējā frontālā virsma ir neieplaisājusi, neieskrāpēta, nesadrupusi un nedeformēta, un vidējā gaismas caurlaidības starpība.

    Formula, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nepārsniedz 0,020 (Δtm ≤ 0,020)

    2.2.3.2.   Pēc testa, kurā nosaka izturību pret ķimikāliju iedarbību, uz paraugiem nav ķīmisko vielu atstāto traipu palieku, kas varētu radīt gaismas plūsmas izkliedēšanās izmaiņas, un izkliedes vidējā starpība

    Formula, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nepārsniedz 0,020

    (Δdm ≤ 0,020).

    2.3.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

    2.3.1.   Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

    Trīs paraugu (izkliedētāju vai materiāla paraugu) ārējo frontālo virsmu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz piecām minūtēm iemērc maisījumā, kas tiek turēts 23 °C ± 5 °C temperatūrā un sastāv no 99 daļām destilēta ūdens ar ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu un vienas daļas alkilarila sulfonāta.

    Kad tests ir pabeigts, paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

    2.3.2.   Izturība pret ogļūdeņražiem

    Trīs paraugu ārējās frontālās virsmas vienu minūti viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kurš sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (pēc tilpuma), un pēc tam nožāvē gaisā.

    2.3.3.   Rezultāti

    Pēc tam, kad pēc kārtas ir pabeigti abi aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā starpība

    Formula, kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumāaprakstītajai procedūrai, nepārsniedz 0,010 (Δ tm ≤ 0,010).

    2.4.   Izturība pret mehānisko nolietošanos

    2.4.1.   Mehāniskās nolietošanās metode

    Trīs jauno paraugu (izkliedētāju) ārējās frontālās virsmas izturību pret mehānisko nolietošanos nosaka ar vienādu testa paņēmienu, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

    2.4.2.   Rezultāti

    Pēc šā testa izmaiņas pārnesē:

    gaismas caurlaidības starpība: Formula

    un izkliedēšanas starpība: Formula

    nosaka, ievērojot pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, virsmas rajonā, kā norādīts 2.2.4. punktā. No trim paraugiem iegūto rādītāju vidējā vērtība atbilst sakarībām: Δ tm ≤ 0,100; Δ dm ≤ 0,050.

    2.5.   Pārklājumu noturības tests, ja lukturim ir pārklājums

    2.5.1.   Parauga sagatavošana

    Uz izkliedētāja virsmas pārklājuma 20 mm × 20 mm laukumiņu ar žileti vai adatu sagriež aptuveni 2 mm × 2 mm lielos kvadrātiņos. Žiletes vai adatas spiediens ir pietiekami liels, lai sagrieztu vismaz pārklājuma slāni.

    2.5.2.   Testa apraksts

    Ņem līmlenti, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ±20 %, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Līmlenti, kuras platums ir vismaz 25 mm, spiež vismaz 5 minūtes ilgi pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

    Tad līmlentes galu noslogo tā, lai adhēzijas spēks, kas darbojas uz attiecīgo virsmu, būtu līdzsvarā ar spēku, kas darbojas perpendikulāri šai virsmai. Šajā brīdī lenti norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

    2.5.3.   Rezultāti

    Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma neparādās manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

    2.6.   Nokomplektēta galvenā luktura testi, ja lukturim ir plastikāta izkliedētājs

    2.6.1.   Izkliedētāja virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

    2.6.1.1.   Testi

    Luktura 1. parauga izkliedētāju pārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.4.1. punktā.

    2.6.1.2.   Rezultāti

    Kad tests ir pabeigts un veikti galvenā luktura fotometriskie mērījumi, kā norādīts šajos noteikumos, mērījumu rezultāti nedrīkst par vairāk kā 30 % pārsniegt maksimālās vērtības, kas norādītas attiecībā uz punktiem B 50 L un HV, un nedrīkst būt par vairāk kā par 10 % mazāki par minimālajām vērtībām attiecībā uz punktu 75 R (ja lukturi ir paredzēti kreisās puses kustībai, ņem vērā punktus B 50 R, HV un 75 L).

    2.6.2.   Pārklājumu noturības tests, ja lukturim ir pārklājums

    Luktura 2. parauga izkliedētāju pārbauda, kā aprakstīts iepriekš 2.5. punktā.

    3.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE

    Attiecībā uz materiāliem, ko izmanto izkliedētāju ražošanā, lukturu sērija ir atzīstama par atbilstošu šiem noteikumiem, ja:

    3.1.1.   pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret ķimikālijām, pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem, uz paraugu ārējās frontālās virsmas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas plaisas, drumslas vai deformācijas (sk. 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. punktu);

    3.1.2.   pēc 2.6.1.1. punktā aprakstītā testa mērījumu punktos iegūtie fotometriskie rādītāji, kas minēti 2.6.1.2. punktā, nepārsniedz šajos noteikumos norādītās ražošanas atbilstības robežas.

    3.2.   Ja testu rezultāti neatbilst prasībām, pārbauda citu, nejauši izvēlētu galvenā luktura paraugu.

    1. PAPILDINĀJUMS

    ATBILSTĪBAS TESTU HRONOLOĢISKĀ SECĪBA

    Plastikāta materiālu testi (izkliedētāji vai materiāla paraugi, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.4. punktam).

    A tabula

    Paraugi – testi

    Izkliedētāji vai materiāla paraugi

    Izkliedētāji

    1

    2

    3

    4

    5

    6

    7

    8

    9

    10

    11

    12

    13

    1.1.

    Daļējs fotometriskais tests (2.1.2. punkts)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

    1.1.1.

    Temperatūras izmaiņu iedarbība (2.1.1. punkts)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

    1.1.2.

    Daļējs fotometriskais tests (2.1.2. punkts)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

    1.2.1.

    Gaismas caurlaidība

    x

    x

    x

    x

    x

    x

    x

    x

    x

     

     

     

     

    1.2.2.

    Gaismas izkliedēšanās

    x

    x

    x

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

    1.3.

    Atmosfēras iedarbība (2.2.1. punkts)

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1.3.1.

    Gaismas caurlaidība

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1.4.

    Ķimikāliju iedarbība (2.2.2. punkts)

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1.4.1.

    Gaismas izkliedēšanās

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1.5.

    Mazgāšanas līdzekļu iedarbība (2.2.1. punkts)

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

    1.6.

    Ogļūdeņražu iedarbība (2.3.2. punkts)

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

    1.6.1.

    Gaismas caurlaidība

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

     

     

     

    1.7.

    Nolietošanās (2.4.1. punkts)

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

    1.7.1.

    Gaismas caurlaidība

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

    1.7.2.

    Gaismas izkliedēšanās

     

     

     

     

     

     

    x

    x

    x

     

     

     

     

    1.8.

    Pārklājumu noturība (2.5. punkts)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    x

    Nokomplektētu lukturu testi (lukturi iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.3. punkta prasībām).

    B tabula

     

    Nokomplektēts galvenais lukturis

    Paraugu skaits

    1

    2

    2.1.

    Nolietošanās (2.6.1.1. p.)

    x

     

    2.2.

    Fotometrija (2.6.1.2. p.)

    x

     

    2.3.

    Pārklājumu noturība (2.6.2. p.)

     

    x

    2. PAPILDINĀJUMS

    Gaismas izkliedēšanās un caurlaidības noteikšanas metode

    1.   IEKĀRTAS (sk. attēlu)

    Kolimatora K gaismas kūli, kura pusnobīde ir Formula,

    ierobežo DT diagramma ar 6 mm atvērumu, pret kuru ir nostādīts parauga statīvs.

    Konverģents bezkrāsains izkliedētājs L2, kurš koriģēts attiecībā uz sfēriskām novirzēm, savieno diafragmu DT ar uztvērēju R; izkliedētāja L2 diametrs ir tāds, lai tas nediafragmē parauga izkliedēto gaismu konusā, kura augšējais pusleņķis ir β/2 = 14°.

    Gredzenveida diafragmu DD, kuras leņķi ir α/2= 1° un α max / 2 = 12°, novieto izkliedētāja L2 attēla fokusa plaknē.

    Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir vajadzīga, lai izslēgtu gaismas tiešu krišanu no gaismas avota. Nodrošina iespēju attālināt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, lai nodrošinātu precīzu nostāšanos sākotnējā pozīcijā.

    Attālumu L2 DT un izkliedētāja L2 fokusa attālumu F2 (1) izvēlas tā, lai DT attēls pilnīgi aizsegtu uztvērēju R.

    Attiecinot sākotnējo krītošās gaismas plūsmu uz 1 000 vienībām, katra mērījuma absolūtā precizitāte ir labāka par 1 vienību.

    2.   MĒRĪJUMI

    Iegūst šādus nolasījumus:

    Mērījums

    No parauga

    DD centrālajā daļā

    Iegūtā vērtība

    T1

    Krītošās gaismas plūsmas sākotnējais nolasījums

    T2

    jā (pirms testa)

    Jaunā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24 °C laukā

    T3

    jā (pēc testa)

    Pārbaudītā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24 °C laukā

    T4

    jā (pirms testa)

    Jaunā materiāla izkliedētā gaismas plūsma

    T5

    jā (pēc testa)

    Pārbaudītā materiāla izkliedētā gaismas plūsma

    Image


    (1)  L2 ieteicams izmantot aptuveni 80 mm fokusa attālumu.

    3. PAPILDINĀJUMS

    TESTS AR IZSMIDZINĀŠANAS METODI

    1.   TESTA APRĪKOJUMS

    1.1.   Smidzinātājs

    Smidzināšanas pistole ir ar 1,3 mm diametra sprauslas uzgali, kas nodrošina šķidruma izsmidzināšanu 0,24 ± 0,02 l/minūtē ar 6,0 bāru darba spiedienu – 0 + 0,5 bāri.

    Šādos darba apstākļos uz bojājuma pārbaudei paredzētās virsmas iegūst vēdekļveidīgs uzklājums 170 mm ± 50 mm diametrā, ja attālums līdz sprauslas uzgalim ir 380 mm ± 10 mm.

    1.2.   Testa maisījums

    Testa maisījuma sastāvs ir:

    silīcija smiltis ar cietības skaitli 7 pēc Mosa cietības skalas, ja gandrīz normāli izkliedētu graudu lielums ir no 0 līdz 0,2 mm un leņķiskais koeficients ir 1,8–2;

    ūdens, kura cietība nedrīkst būt lielāka par 205 g/m3, un maisījums tiek veidots, sajaucot 25 g smilšu un 1 litru ūdens.

    2.   TESTS

    Izkliedētāju ārējo virsmu vienu vai vairākas reizes apstrādā ar minētā sastāva smilšu strūklu, kā tas aprakstīts iepriekš. Strūklu virza gandrīz perpendikulāri pret testējamo virsmu.

    Virsmas bojājumus pārbauda, izmantojot vienu vai vairākus stikla paraugus, ko novieto salīdzināšanai blakus pārbaudāmajiem izkliedētājiem. Maisījuma smidzināšanu turpina, kamēr gaismas izkliedēšanās starpība uz parauga vai paraugiem, nosakot izkliedēšanos ar pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto metodi, atbilst sakarībai:

    Formula

    Salīdzināšanai var izmantot vairākus paraugus, lai pārbaudītu, vai visa pārbaudāmā virsma ir bojāta homogēni.

    4. PAPILDINĀJUMS

    NOTURĪBAS TESTS AR LĪMLENTI

    1.   MĒRĶIS

    Ar šo metodi ir iespējams standarta apstākļos noteikt lineāro spēku, kas notur līmlenti uz stikla virsmas.

    2.   PRINCIPS

    Mēra vajadzīgo spēku 90° leņķī, lai noplēstu līmlenti no stikla plāksnes.

    3.   NOTEIKTIE GAISA APSTĀKĻI

    Apkārtējā gaisa temperatūra ir 23 °C ± 5 °C un relatīvais mitrums (RH) 65 ± 15 %.

    4.   TESTĀ IZMANTOJAMIE PRIEKŠMETI

    Līmlentes parauga rullīti pirms testa kondicionē 24 stundas norādītajos gaisa apstākļos (sk. iepriekš 3. punktu).

    Pārbauda piecus 400 mm garus gabalus no katra rullīša. Gabalus no rullīša sāk griezt, kad pirmie trīs tinumi ir atritināti.

    5.   KĀRTĪBA

    Tests notiek apkārtējā gaisa apstākļos, kas aprakstīti 3. punktā.

    Ņem līmlentes 5 testam sagatavotos gabalus, atritinot lenti radiālā virzienā ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, pēc tam 15 sekunžu laikā uzliek tos uz stikla, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.

    Lenti uzliek uz stikla plāksnes, sākot no viena gala, un to izlīdzina, garenvirzienā viegli paberzējot ar pirkstu bez pārmērīga spiediena, lai starp lenti un stiklu nepaliktu gaisa pūslīši.

    Šādi sagatavoto paraugu 10 minūtes atstāj norādītajos gaisa apstākļos.

    Lentes parauga gabalu apmēram 25 mm garumā atplēš no stikla plāksnes tādā plaknē, kas perpendikulāra parauga asij.

    Nostiprina stikla plāksni un atloka atpakaļ lentes brīvo galu 90° leņķī. Spēku pieliek tā, lai tas darbotos perpendikulāri plāksni un lenti atdalošajai līnijai un perpendikulāri stikla plāksnei.

    Lente jāatrauj ar ātrumu 300 mm/s ± 30 mm/s un jāreģistrē atraušanai nepieciešamais spēks.

    6.   REZULTĀTI

    Iegūtos piecus rezultātus sarindo pēc kārtas un aprēķina mērījumu vidējo rezultātu. Šo rezultātu izsaka ņūtonos uz vienu lentes platuma centimetru.


    7. PIELIKUMS

    MINIMĀLĀS PRASĪBAS INSPEKTORA VEIKTAI PARAUGA ŅEMŠANAI

    1.   VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

    1.1.   Atbilstības prasības ir uzskatāmas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir paredzētas, ja vien atšķirības nepārsniedz ražošanā neizbēgamās novirzes.

    Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja jebkura nejauši izvēlēta un ar standarta kvēlspuldzi aprīkota galvenā luktura fotometrisko rādītāju testā konstatē:

    1.2.1.   ka neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk kā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām. B 50 L (vai R) un III zonas vērtībām maksimālā novirze attiecīgi var būt:

    B 50 L (vai R):

    0,2 luksi jeb 20 %

    0,3 luksi jeb 30 %

    III zona:

    0,3 luksi jeb 20 %

    0,45 luksi jeb 30 %

    vai arī, ja:

    1.2.2.1.   attiecībā uz tuvo gaismu šajos noteikumos norādītās vērtības ir sasniegtas HV punktā (ar 0,2 luksu pielaidi) un attiecas uz staru, kas orientēts uz vismaz vienu punktu katrā mērekrāna vietā (25 m attālumā), kas iezīmēta ar 15 cm rādiusa apli apkārt punktiem B 50 L (vai R) (1) (ar 0,1 luksa pielaidi), 75 R (vai L), 50 V, 25 R, 25 L un visā IV zonā, kura ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L;

    1.2.2.2.   un ja attiecībā uz tālo gaismu, kad HV atrodas izoluksa 0,75 Emax robežās, tiek ievērota +20 % maksimālo un –20 % minimālo fotometrisko rādītāju pielaide jebkurā mērītajā punktā, kā norādīts šo noteikumu 6.3.2. punktā. Standarta atzīmes neņem vērā.

    1.2.3.   Ja aprakstīto pārbaužu rezultāti neatbilst prasībām, var mainīt galvenā luktura pozīcijas noregulējumu, nodrošinot, ka gaismas kūļa ass netiek novirzīta sānis par vairāk kā 1° uz labo vai kreiso pusi.

    1.2.4.   Ja aprakstīto pārbaužu rezultāti neatbilst prasībām, galveno lukturu testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

    1.2.5.   Galvenos lukturus ar neapšaubāmiem defektiem ignorē.

    1.2.6.   Standarta atzīmes neņem vērā.

    1.3.   Krāsainības koordinātas ievēro, ja galvenais lukturis ir aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai.

    Galveno lukturu, kas izstaro selektīvi dzeltenu gaismu un ir aprīkoti ar krāsu kvēlspuldzi, fotometriskie rādītāji ir šo noteikumu vērtības, ko pareizina ar 0,84.

    2.   PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

    Pirmajai paraugu pārbaudei pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četrus galvenos lukturus. Pirmo divu ierīču paraugu apzīmē ar A, otro paraugu apzīmē ar B.

    2.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

    Pēc paraugu pārbaudes procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja lukturu mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

    2.1.1.1.   A paraugam

    A1

    :

    vienam lukturim 0 %

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    A2

    :

    abiem galvenajiem lukturiem vairāk par 0 %

    bet ne vairāk par 20 %

    pārejot pie parauga B

    2.1.1.2.   B paraugam

    B1

    :

    abiem galvenajiem lukturiem 0 %

    2.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam ir izpildīti.

    2.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

    Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja lukturu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

    2.2.1.1.   A paraugam

    A3

    :

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 20 %

    bet ne vairāk par 30 %

    2.2.1.2.   B paraugam

    B2

    :

    A2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 0 %

    bet ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    B3

    :

    A2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim 0 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 20 %

    bet ne vairāk par 30 %

    2.2.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A paraugam nav izpildīti.

    2.3.   Apstiprinājums atsaukts

    Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 13. punkts, ja pēc galveno lukturu paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas novirzes:

    2.3.1.   A paraugam

    A4

    :

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 30 %

    A5

    :

    abiem galvenajam lukturiem vairāk par 20 %

    2.3.2.   B paraugam

    B4

    :

    A2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 0 %

    bet ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 20 %

    B5

    :

    A2 gadījumā

    abiem galvenajam lukturiem vairāk par 20 %

    B6

    :

    A2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim 0 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 30 %

    2.3.3.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi A un B paraugam nav izpildīti.

    3.   ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

    A3, B2, B3 gadījumā veic atkārtotu paraugu ņemšanu ar trešo lukturu paraugu pāri C un ceturto galveno lukturu paraugu pāri D no produkcijas, kas saražota pēc prasību noregulēšanas, un šī paraugu ņemšana jāveic divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.

    3.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

    Pēc paraugu pārbaudes procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstību neapstrīd, ja lukturu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

    3.1.1.1.   C paraugam

    C1

    :

    vienam galvenajam lukturim 0 %

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    C2

    :

    abiem galvenajam lukturiem vairāk par 0 %

    bet ne vairāk par 20 %

    pārejot pie parauga D

    3.1.1.2.   D paraugam

    D1

    :

    C2 gadījumā

    abiem galvenajam lukturiem 0 %

    3.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam ir izpildīti.

    3.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

    Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās paraugu pārbaudes masveidā ražotu galveno lukturu atbilstību apstrīd un pieprasa, lai ražotājs ievērotu (noregulētu) ražošanas prasības, ja galveno lukturu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

    3.2.1.1.   D paraugam

    D2

    :

    C2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 0 %

    bet ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    3.2.1.2.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C paraugam nav izpildīti.

    3.3.   Apstiprinājums atsaukts

    Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 13. punkts, ja pēc galveno lukturu paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas novirzes:

    3.3.1.   C paraugam

    C3

    :

    vienam galvenajam lukturim ne vairāk par 20 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 20 %

    C4

    :

    abiem galvenajam lukturiem vairāk par 20 %

    3.3.2.   D paraugam

    D3

    :

    C2 gadījumā

    vienam galvenajam lukturim 0 vai vairāk par 0 %

    vienam galvenajam lukturim vairāk par 20 %

    3.3.3.   vai ja 1.2.2. punktā noteiktie nosacījumi C un D paraugam nav izpildīti.

    4.   GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅAS

    Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālu pozīciju izmaiņas sasilšanas ietekmē, ievēro šādu procedūru.

    Pēc tam, kad ir veikta šā pielikuma 1. attēlā parādītā paraugu pārbaudes procedūra, A parauga vienu galveno lukturi pārbauda, ievērojot 5. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad lukturis trīs reizes pēc kārtas ir darbināts 5. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

    Galvenais lukturis ir uzskatāms par pieņemamu, ja Δr nav lielāks par 1,5 mrad.

    Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, pārbauda A parauga otru galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju absolūto vērtību vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad. Ja tomēr A paraugam šis rādītājs nav 1,5, tad, ievērojot tādu pašu procedūru, pārbauda B parauga abus galvenos lukturus, un attiecībā uz katru no lukturiem Δr nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

    1. attēls

    Image


    (1)  Burti iekavās attiecas uz galvenajiem lukturiem kreisās puses kustībai.


    Top