(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (4) ir galvenais juridiskais instruments, ko izmanto, lai nepieļautu Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Minētajā direktīvā ir noteikts visaptverošs tiesiskais regulējums, kurš vēl vairāk tika nostiprināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (5), pievēršoties jauniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem un palielinot faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Pieredze liecina, ka, neraugoties uz sasniegumiem saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu, būtu jāveic turpmāki uzlabojumi, lai pienācīgi mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus un efektīvi atklātu noziedzīgus mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot Savienības finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem.

(2)

Galvenā problēma, kas konstatēta saistībā ar Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumu piemērošanu, kas nosaka pienākumus atbildīgie subjekti, ir minētajos noteikumos paredzēto noteikumu tieša nepiemērojamība un sadrumstalota pieeja dažādās valstīs. Lai gan šie noteikumi ir pastāvējuši un attīstījušies trīs gadu desmitus, tie joprojām tiek īstenoti tādā veidā, kas pilnībā neatbilst integrēta iekšējā tirgus prasībām. Tādēļ, lai panāktu vēlamo piemērošanas vienveidību, regulā ir jāiekļauj noteikumi par jautājumiem, kurus pašlaik reglamentē Direktīva (ES) 2015/849 un kuri attiecīgajiem subjektiem varētu būt tieši piemērojami.

(3)

Šis jaunais instruments ir daļa no visaptveroša tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir stiprināt Savienības regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (“NILL/TFN”) jomā. Šī regula, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1640 (6) un Regulas (ES) 2023/1113 (7) un (ES) 2024/1620 (8) kopā veidos tiesisko regulējumu, kas reglamentēs NILL/TFN prasības, kuras jāizpilda atbildīgajiem subjektiem un kuras ir Savienības NILL/TFN iestāžu sistēmas pamatā, tostarp izveidojot Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai (AMLA).

(4)

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana parasti tiek īstenota starptautiskā vidē. Pasākumiem, kas pieņemti Savienības līmenī, neņemot vērā starptautisko koordināciju un sadarbību, būtu ļoti ierobežota ietekme. Tāpēc pasākumiem, ko minētajā jomā pieņem Savienība, vajadzētu būt saderīgiem ar darbībām, ko veic starptautiskā līmenī, un vismaz tikpat stingriem. Savienības rīcībā būtu jo īpaši jāturpina ņemt vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi un instrumenti, ko izstrādājušas citas starptautiskās struktūras, kuras cīnās pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Lai cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu padarītu vēl efektīvāku, attiecīgie Savienības tiesību akti vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo FATF 2012. gada februārī pieņemtajiem Starptautiskajiem standartiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un turpmākajiem minēto standartu grozījumiem.

(5)

Pēc Direktīvas (ES) 2015/849 pieņemšanas nesenās norises Savienības krimināltiesību sistēmā ir veicinājušas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas aktīvāku novēršanu un apkarošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (9) ir radījusi vienotu izpratni par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas noziegumiem un tās predikatīvajiem nodarījumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (10) tika definēti finanšu noziegumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses un kas arī būtu jāuzskata par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas predikatīviem nodarījumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (11) ir radījusi vienotu izpratni par teroristu finansēšanas noziegumiem. Tā kā šie jēdzieni tagad ir precizēti Savienības krimināltiesībās, vairs nav nepieciešams, lai Savienības NILL/TFN noteikumos tiktu definēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, tās predikatīvie nodarījumi vai teroristu finansēšana. Toties Savienības NILL/TFN regulējumam ir pilnīgi jāsaskan ar Savienības krimināltiesību regulējumu.

(6)

Saskaņošana attiecīgajā krimināltiesību jomā ļauj Savienības līmenī īstenot stingru un saskaņotu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un tās predikatīvo nodarījumu, tostarp korupcijas, novēršanai un apkarošanai. Tajā pašā laikā šāda pieeja nodrošina, ka dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas plašāku pieeju noziedzīgu darbību definēšanai, kas ir predikatīvi nodarījumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, var turpināt piemērot šādu pieeju. Minētā iemesla dēļ saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1673 jebkāda veida sodāma iesaistīšanās predikatīva nodarījuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai izdarīšanā, par ko noteikta kriminālatbildība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, arī būtu jāuzskata par noziedzīgu darbību minētās direktīvas un šīs regulas nolūkos.

(7)

Tehnoloģijas turpina attīstīties, piedāvājot privātajam sektoram iespējas izstrādāt jaunus produktus un sistēmas, lai apmainītos ar līdzekļiem vai vērtību. Lai gan tā ir pozitīva parādība, tā var radīt jaunus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, jo noziedzniekiem nepārtraukti izdodas atrast veidus, kā izmantot vājās vietas, lai paslēptu un pārvietotu nelikumīgos līdzekļus pa visu pasauli. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un kolektīvās finansēšanas platformas var ļaunprātīgi izmantot kā jaunus kanālus nelikumīgai naudas apritei, un tie ir piemēroti šādas aprites atklāšanai un risku mazināšanai. Tādēļ Savienības tiesību aktu darbības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā šādus subjektus saskaņā ar FATF standartiem attiecībā uz kriptoaktīviem. Tajā pašā laikā sasniegumi inovācijā, piemēram, metaversa attīstība, nodrošina jaunas iespējas noziegumu izdarīšanai un no tiem iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Tāpēc ir svarīgi ievērot modrību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar inovatīvu produktu vai pakalpojumu sniegšanu gan Savienības, gan valsts līmenī, vai atbildīgo subjektu līmenī.

(8)

Iestādēm un personām, uz kurām attiecas šī regula, ir būtiska nozīme kā Savienības finanšu sistēmas vārtziņiem, tādēļ tām būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu šīs regulas prasības, nepieļaujot to, ka noziedznieki legalizē ieņēmumus no savām nelikumīgajām darbībām vai finansē terorismu. Būtu jāveic arī pasākumi, lai mazinātu risku, ka netiks piemērotas mērķtiecīgās finanšu sankcijas vai notiks izvairīšanās no tām.

(9)

Apdrošināšanas starpnieka definīcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/97 (12) aptver plašu fizisku vai juridisku personu loku, kuras uzsāk vai veic apdrošināšanas izplatīšanas darbību. Daži apdrošināšanas starpnieki uzsāk apdrošināšanas izplatīšanas darbības, par kurām pilnībā atbild apdrošināšanas sabiedrības vai starpnieki, un veic darbības saskaņā ar to politiku un procedūrām. Ja minētie starpnieki neiekasē klientam, apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošināšanas polises labuma guvējam paredzētās prēmijas vai summas, tie nespēj veikt jēgpilnu uzticamības pārbaudi vai atklāt aizdomīgus darījumus un ziņot par tiem. Ņemot vērā minēto ierobežoto lomu un to, ka NILL/TFN prasību pilnīgu piemērošanu nodrošina apdrošināšanas sabiedrības vai starpnieki, kuru atbildībā tie sniedz pakalpojumus, starpnieki, kas nepārvalda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (13) 4. panta 25. punktā definētos līdzekļus, šajā regulā nebūtu jāuzskata par atbildīgajiem subjektiem.

(10)

Šīs regulas darbības jomā kā atbildīgie subjekti būtu jāiekļauj pašas pārvaldītājsabiedrības, kuras veic jauktas darbības un kuriem ir vismaz viens meitasuzņēmums, kas ir atbildīgais subjekts. Lai nodrošinātu konsekventu uzraudzību, ko veic finanšu subjektu uzraudzītāji, gadījumā, ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumu starpā ir vismaz viena kredītiestāde vai finanšu iestāde, arī pati pārvaldītājsabiedrība būtu jāuzskata par finanšu iestādi.

(11)

Finanšu darījumi var notikt arī vienas un tās pašas grupas ietvaros, lai pārvaldītu grupas finanses. Tomēr šādi darījumi netiek veikti attiecībā uz klientiem, un tiem nav jāpiemēro NILL/TFN pasākumi. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāatzīst, ka šī regula neattiecas uz finanšu darbībām vai citiem finanšu pakalpojumiem, ko grupas dalībnieki sniedz citiem šīs grupas dalībniekiem.

(12)

Uz neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem šī regula būtu jāattiecina tad, kad viņi iesaistās finansiālos vai korporatīvos darījumos, tostarp sniedz konsultācijas nodokļu jautājumos, jo pastāv risks, ka minēto juridisko profesiju pārstāvju pakalpojumus var pretlikumīgi izmantot noziedzīgā darbībā gūtu ieņēmumu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai. Tomēr būtu jāparedz atbrīvojumi no jebkura pienākuma paziņot informāciju, kas iegūta tiesvedības laikā vai arī pirms vai pēc tās, kā arī izvērtējot juridisko stāvokli klientam, jo uz šādu informāciju attiecas juridiska privilēģija. Tādējādi uz juridiskajām konsultācijām arī turpmāk būtu jāattiecina pienākums neizpaust dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad juridiskās profesijas pārstāvis pats piedalās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā, juridisko konsultāciju nolūks ir legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristus vai juridiskās profesijas pārstāvis zina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansētu teroristus. Šādu apzināšanos un nolūku var izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem. Tā kā juridiska konsultācija varētu tikt lūgta jau noziedzīgas darbības, kas rada ienākumus, izdarīšanas posmā, ir svarīgi, lai lietas, kas ir izslēgtas no juridiskās privilēģijas, attiektos arī uz situācijām, kad juridiskas konsultācijas tiek sniegtas predikatīvo nodarījumu kontekstā. Juridiskās konsultācijas, ko lūdz saistībā ar notiekošu tiesvedību, nebūtu jāuzskata par juridiskām konsultācijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas nolūkos.

(13)

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) garantēto tiesību ievērošanu, to revidentu, ārštata grāmatvežu un nodokļu konsultantu gadījumā, kuriem dažās dalībvalstīs ir tiesības aizstāvēt vai pārstāvēt klientu tiesvedībā vai izvērtēt klienta juridisko stāvokli, uz informāciju, ko tie ieguvuši, pildot minētos uzdevumus, nebūtu jāattiecina ziņošanas pienākums. Tomēr tie paši izņēmumi, kas attiecas uz notāriem un advokātiem, būtu jāpiemēro arī tiem profesionāļiem, kuri rīkojas, īstenojot tiesības uz aizstāvību vai kad viņi izvērtē klienta juridisko stāvokli.

(14)

Direktīva (ES) 2018/843 bija pirmais juridiskais instruments, ar kuru risināja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ko Savienībā rada kriptoaktīvi. Tā paplašināja NILL/TFN regulējuma darbības jomu, iekļaujot tajā divu veidu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus – valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējus, kuri veic virtuālo valūtu un bezseguma valūtu apmaiņu, un maka glabāšanas pakalpojumu sniedzējus. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un izmaiņas FATF standartos, minētā pieeja ir jāpārskata. Pirmais solis, lai pabeigtu un atjauninātu Savienības tiesisko regulējumu, ir paveikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 (14), kas nosaka prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas pieprasīt atļauju sniegt savus pakalpojumus iekšējā tirgū. Tā arī ievieš kriptoaktīvu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijas, kas aptver plašāku darbību klāstu. Turklāt Regula (ES) 2023/1113 ir paplašinājusi izsekojamības prasības, tās attiecinot arī uz tādiem kriptoaktīvu pārvedumiem, ko veic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuriem piemēro Regulu (ES) 2023/1114, un grozīja Direktīvu (ES) 2015/849, lai prasītu dalībvalstīm minētos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus noteikt par atbildīgajiem subjektiem. Uz minētajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāattiecina arī šī regula, lai mazinātu risku, ka kriptoaktīvi tiks ļaunprātīgi izmantoti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(15)

Unikālu un neaizstājamu kriptoaktīvu tirgu izveide joprojām ir nesena, un tās rezultātā nav pieņemti tiesību akti, kas reglamentētu to darbību. Minēto tirgu attīstība tiek uzraudzīta, un ir svarīgi, lai tā neradītu jaunus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas netiktu pienācīgi mazināti. Līdz 2024. gada 30. decembrim Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par jaunākajām norisēm saistībā ar kriptoaktīviem, tostarp novērtējums par unikālu un neaizstājamu kriptoaktīvu tirgu attīstību, atbilstošs regulatīvais režīms šādiem kriptoaktīviem, tostarp novērtējums par to, vai ir nepieciešams un iespējams regulēt tādu pakalpojumu sniedzējus, kas saistīti ar unikāliem un neaizstājamiem kriptoaktīviem. Vajadzības gadījumā Komisijai minētais ziņojums jāpapildina ar tiesību akta priekšlikumu.

(16)

Kolektīvās finansēšanas platformu neaizsargātība pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem ir horizontāla un ietekmē iekšējo tirgu kopumā. Līdz šim dalībvalstis ir izmantojušas atšķirīgas pieejas minēto risku pārvaldībai. Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 (15) visā Savienībā saskaņo regulatīvo pieeju ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un kolektīvo aizdevumu platformām un ievieš vairākus aizsardzības pasākumus iespējamo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novēršanai, piemēram, kolektīvās finansēšanas platformu uzticamības pārbaudes attiecībā uz projektu īpašniekiem un atļauju piešķiršanas procedūrās, saskaņota kolektīvās finansēšanas platformu tiesiskā regulējuma ar stingriem pienākumiem attiecībā uz NILL/TFN trūkums rada nepilnības un vājina Savienības aizsardzības pasākumus NILL/TFN jomā. Tādēļ ir jānodrošina, ka visām kolektīvās finansēšanas platformām, tostarp tām, kas jau licencētas saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1503, tiktu piemēroti Savienības NILL/TFN tiesību akti.

(17)

Kolektīvās finansēšanas starpnieki, kas darbojas digitālā platformā, lai saskaņotu vai atvieglotu finansētāju piemeklēšanu projektu īpašniekiem, piemēram, apvienībām vai privātpersonām, kas meklē finansējumu, ir pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Uzņēmumi, kas nav licencēti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/1503, pašlaik vai nu netiek regulēti, vai arī tiem tiek piemērotas dalībvalstu vidū atšķirīgas regulatīvās pieejas, tostarp attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, ar kurām novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Tāpēc uz šādiem starpniekiem būtu jāattiecina šajā regulā noteiktie pienākumi, jo īpaši, lai izvairītos no Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā definēto līdzekļu vai noziedznieku nelikumīgos nolūkos piesaistīto kriptoaktīvu novirzīšanas. Lai mazinātu šādus riskus, minētie pienākumi attiecas uz plašu projektu klāstu, tostarp cita starpā izglītības vai kultūras projektiem un minēto līdzekļu vai kriptoaktīvu vākšanu, lai atbalstītu vispārīgākus mērķus, piemēram, humānās palīdzības jomā, vai lai organizētu vai atzīmētu ģimenes vai sociālu pasākumu.

(18)

Direktīvā (ES) 2015/849 ir paredzēti pasākumi, ar kuriem mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, ko rada liela apmēra skaidras naudas maksājumi, nosakot, ka arī personas, kas tirgo preces, ir atbildīgie subjekti, ja tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 10 000 EUR, un vienlaikus atļauts dalībvalstīm ieviest stingrākus pasākumus. Šāda pieeja ir izrādījusies neefektīva, ņemot vērā slikto izpratni par NILL/TFN prasībām un to nepietiekamo piemērošanu, uzraudzības trūkumu un ierobežoto skaitu aizdomīgo darījumu, kas paziņoti finanšu ziņu vākšanas vienībai. Lai pietiekami mazinātu riskus, kas izriet no lielu skaidras naudas summu ļaunprātīgas izmantošanas, būtu jānosaka Savienības mēroga ierobežojums liela apmēra skaidras naudas maksājumiem, kas pārsniedz 10 000 EUR. Tādējādi personām, kas tirgo preces, vairs nav jāpiemēro NILL/TFN pienākumi, izņemot personas, kas tirgo dārgmetālus, dārgakmeņus, citas augstvērtīgas preces un kultūras priekšmetus.

(19)

Dažas tādu personu kategorijas, kas veic preču tirdzniecību, ir īpaši pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, jo bieži mazās, viegli pārvietojamās preces, ar kurām viņi tirgojas, ir ļoti vērtīgas. Šā iemesla dēļ uz personām, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un citu augstvērtīgu preču tirdzniecību, būtu jāattiecina NILL/TFN prasības, ja šāda tirdzniecība ir vai nu parasta, vai arī galvenā profesionālā darbība.

(20)

Mehāniskie transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi un gaisa kuģi augstākajos tirgus segmentos, ņemot vērā to augsto vērtību un pārvietojamību, ir neaizsargāti pret ļaunprātīgas izmantošanas risku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkos. Tāpēc personām, ka veic šādu preču tirdzniecību, būtu jāpiemēro NILL/TFN prasības. Minēto preču pārvietojamība ir īpaši pievilcīga nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkiem, ņemot vērā to, cik viegli šādas preces var pārvietot Savienības robežās vai ārpus tām, un to, ka kompetentajām iestādēm varētu nebūt viegli pieejama piekļuve informācijai par šādām precēm, ja tās ir reģistrētas trešās valstīs. Lai mazinātu riskus, ka Savienības augstvērtīgas preces var tikt ļaunprātīgi izmantotas noziedzīgiem mērķiem, un lai nodrošinātu šādu preču īpašumtiesību pamanāmību, ir jāpieprasa, lai personas, kas veic augstvērtīgu preču tirdzniecību, ziņotu par darījumiem, kas saistīti ar mehānisko transportlīdzekļu, kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu pārdošanu. Kredītiestādes un finanšu iestādes sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski šādu preču pārdošanas vai īpašumtiesību nodošanas noslēgšanai, un tām būtu arī jāziņo par šiem darījumiem finanšu ziņu vākšanas vienībai. Lai gan šādas informācijas atklāšana nebūtu jāattiecina uz precēm, kas paredzētas vienīgi komercdarbības veikšanai, pārdošana privātai, nekomerciālai izmantošanai nebūtu jāaprobežo tikai ar gadījumiem, kad klients ir fiziska persona, bet tai vajadzētu attiekties arī uz pārdošanu tiesību subjektiem un veidojumiem, jo īpaši, ja tie ir izveidoti, lai pārvaldītu to faktiskā īpašnieka labklājību.

(21)

Ieguldījumu migrācijas operatori ir privāti uzņēmumi, struktūras vai personas, kas trešo valstu valstspiederīgo vārdā darbojas vai mijiedarbojas tieši ar valstu iestādēm, kas kompetentas uzturēšanās tiesību piešķiršanā, vai sniedz starpniecības pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas iegūt uzturēšanās tiesības dalībvalstī apmaiņā pret jebkāda veida ieguldījumu, tostarp kapitāla pārvedumiem, īpašuma iegādi vai īri, ieguldījumiem valsts obligācijās, ieguldījumiem korporatīvos subjektos, ziedojumiem vai dāvinājumiem darbībām, kas veicina sabiedrības labumu, un iemaksām valsts budžetā. Ieguldītāju uzturēšanās shēmas rada riskus un neaizsargātību saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šos riskus pastiprina pārrobežu tiesības, kas saistītas ar uzturēšanos dalībvalstī. Tādēļ ir nepieciešams, lai uz ieguldījumu migrācijas operatoriem attiektos NILL/TFN pienākumi. Šo regulu nebūtu jāpiemēro ieguldītāju pilsonības shēmām, kuru rezultātā tiek iegūta pilsonība apmaiņā pret šādu ieguldījumu, jo minētās shēmas ir jāuzskata par tādām, kas apdraud Savienības pilsonības pamatuzdevumu un patiesu sadarbību starp dalībvalstīm.

(22)

Lai gan hipotekāro un patēriņa kredītu kreditori parasti ir kredītiestādes un finanšu iestādes, pastāv patēriņa un hipotekāro kredītu starpnieki, kuri nav kvalificējami kā kredītiestādes vai finanšu iestādes un kuriem NILL/TFN prasības Savienības līmenī nav piemērotas, taču tiem bija jāpilda šādi pienākumi dažās dalībvalstīs, jo uz viņiem attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riski. Atkarībā no uzņēmējdarbības modeļa šādiem patēriņa un hipotekāro kredītu starpniekiem var rasties liels nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks. Ir svarīgi nodrošināt, lai uz subjektiem, kuri veic līdzīgas darbības, kas ir pakļautas minētajiem riskiem, attiektos NILL/TFN prasības neatkarīgi no tā, vai tie ir uzskatāmi par kredītiestādēm vai finanšu iestādēm. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut patēriņa un hipotekāro kredītu kreditorus un starpniekus, kuri nav kredītiestādes vai finanšu iestādes, bet kuri savas darbības rezultātā ir pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Tomēr daudzos gadījumos kredīta starpnieks rīkojas tās kredītiestādes vai finanšu iestādes vārdā, kura piešķir un apstrādā aizdevumu. Minētajos gadījumos NILL/TFN prasības nebūtu jāpiemēro patērētāju un hipotekāro kredītu starpniekiem, bet tikai kredītiestādēm vai finanšu iestādēm.

(23)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju, ir jāprecizē, uz kuriem ieguldījumu nozares subjektiem attiecas NILL/TFN prasības. Lai gan kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi jau bija iekļauti Direktīvas (ES) 2015/849 darbības jomā, ir jāsaskaņo attiecīgā terminoloģija ar pašreizējiem Savienības ieguldījumu fondu tiesību aktiem, proti, ar Direktīvām 2009/65/EK (16) un 2011/61/ES (17). Tā kā fondus var veidot bez juridiskas personas statusa, šīs regulas darbības jomā ir jāiekļauj arī to pārvaldītāji. NILL/TFN prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kādā veidā katra fonda daļas vai ieguldījumu apliecības tiek darītas pieejamas iegādei Savienībā, tostarp gadījumos, kad šīs daļas vai ieguldījumu apliecības tiek tieši vai netieši piedāvātas ieguldītājiem, kas ir iedibināti Savienībā, vai tiek izvietotas pie šādiem ieguldītājiem pēc pārvaldnieka iniciatīvas vai pārvaldnieka vārdā. Tā kā NILL/TFN novēršanas prasības attiecas gan uz fondiem, gan fondu pārvaldniekiem, ir lietderīgi precizēt, ka būtu jāizvairās no centienu dublēšanās. Šajā nolūkā NILL/TFN novēršanas pasākumiem, ko veic fonda un tā pārvaldnieka līmenī, nevajadzētu būt vienādiem, bet tiem būtu jāatspoguļo uzdevumu sadalījums starp fondu un tā pārvaldnieku.

(24)

Profesionālu futbola klubu un futbola aģentu darbības ir pakļautas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskam un tās predikatīvajiem nodarījumiem vairāku futbola nozarei raksturīgu faktoru dēļ, piemēram, futbola popularitāte pasaulē, tajā iesaistītās ievērojamās summas, naudas plūsmas un finanšu intereses, pārrobežu darījumu izplatība un dažkārt neskaidras īpašumtiesību struktūras. Visi šie faktori pakļauj futbolu iespējamai noziedznieku ļaunprātīgai izmantošanai, lai leģitimizētu nelikumīgus līdzekļus un tādējādi padarītu sportu neaizsargātu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un tās predikatīvajiem nodarījumiem. Būtiskas riska jomas ir, piemēram, darījumi ar ieguldītājiem un sponsoriem, tostarp reklāmdevējiem, un spēlētāju pāreja. Tādēļ profesionālajiem futbola klubiem un futbola aģentiem būtu jāievieš stingri nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pasākumi, tostarp veicot klientu uzticamības pārbaudi attiecībā uz ieguldītājiem, sponsoriem, tostarp reklāmdevējiem, un citiem partneriem un darījumu partneriem, ar kuriem tie veic darījumus. Lai izvairītos no nesamērīga sloga mazākiem klubiem, kuri ir mazāk pakļauti noziedzīgas ļaunprātīgas izmantošanas riskam, dalībvalstīm, pamatojoties uz pierādītu zemāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas risku, būtu jāspēj pilnībā vai daļēji atbrīvot konkrētus profesionālus futbola klubus no šīs regulas prasībām.

(25)

Tādu profesionālu futbola klubu darbības, kas konkurē savu nacionālo futbola līgu augstākajās divīzijās, padara tos pakļautus lielākam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un tās predikatīvo nodarījumu riskam salīdzinājumā ar futbola klubiem, kas piedalās zemākās divīzijās. Piemēram, augstākā līmeņa futbola klubi iesaistās būtiskākos finanšu darījumos, piemēram, spēlētāju pārejā un sponsorēšanas darījumos ar lielu vērtību, tiem varētu būt sarežģītākas korporatīvās struktūras ar vairākiem īpašumtiesību līmeņiem, un tie biežāk var iesaistīties pārrobežu darījumos. Šie faktori padara šādus augstākā līmeņa klubus pievilcīgākus noziedzniekiem un sniedz vairāk iespēju slēpt nelikumīgus līdzekļus. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj atbrīvot profesionālos futbola klubus, kas piedalās augstākajā divīzijā, tikai tad, ja ir pierādīts, ka risks ir zems, un ar noteikumu, ka šādu klubu apgrozījums katrā no iepriekšējiem 2 gadiem ir mazāks par 5 000 000 EUR vai līdzvērtīgu summu nacionālajā valūtā. Tomēr nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nenosaka tikai divīzija, kurā futbola klubs spēlē. Arī zemāku divīziju klubi var būt pakļauti ievērojamiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un tās predikatīvo nodarījumu riskiem. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs regulas prasībām atbrīvot tikai tādus futbola klubus zemākās divīzijās, kas ir saistīti ar pierādītu zemu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku.

(26)

Šī regula saskaņo pasākumus, kas Savienības līmenī jāievieš, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu. Tajā pašā laikā saskaņā ar uz risku balstīto pieeju dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt papildu prasības ierobežotos gadījumos, kad tās saskaras ar īpašiem riskiem. Lai nodrošinātu, ka šādi riski tiek pienācīgi mazināti, atbildīgajiem subjektiem, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, būtu jāpiemēro šādas papildu prasības neatkarīgi no tā, vai tie darbojas minētajā citā dalībvalstī, izmantojot brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību, ar noteikumu, ka tiem ir infrastruktūra minētajā citā dalībvalstī. Turklāt, lai precizētu saistību starp minētajām iekšējā tirgus brīvībām, ir svarīgi precizēt, kādas darbības ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības veikšanu.

(27)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ja vien tas nav īpaši noteikts nozaru tiesību aktos, iedibinājumam nav jābūt meitasuzņēmuma, filiāles vai aģentūras veidā, bet tas var būt birojs, ko pārvalda paša atbildīgā subjekta darbinieki vai persona, kas ir neatkarīga, bet ir pilnvarota pastāvīgi rīkoties atbildīgā subjekta vārdā. Saskaņā ar minēto definīciju, kas liek veikt faktisku saimniecisko darbību vietā, kur pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, pastkastīte vien vēl nenozīmē uzņēmējdarbības veikšanu. Tāpat arī biroji vai cita infrastruktūra, ko izmanto darbību atbalstam, piemēram, vienkāršas atbalsta biroju darbības, IT centri vai datu centri, ko pārvalda atbildīgie subjekti, nav iedibinājums. Un otrādi, tādas darbības kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana, izmantojot bankomātus, ir iedibinājums, ņemot vērā ierobežoto fizisko aprīkojumu, kas nepieciešams operatoriem, kuri galvenokārt apkalpo savus klientus, izmantojot internetu, kā tas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju gadījumā.

(28)

NILL/TFN prasības ir svarīgi piemērot samērīgi, un jebkādu prasību noteikšanai jābūt samērīgai ar pienākumiem, kas atbildīgajiem subjektiem ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar šīs regulas riska pamatpieeju atbrīvot noteiktus operatorus no NILL/TFN prasībām, ja to veiktās darbības rada zemus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus un ja šīs darbības pēc savas būtības ir ierobežotas. Lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pārredzamu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, būtu jāievieš mehānisms, kas ļautu Komisijai pārbaudīt piešķiramo atbrīvojumu nepieciešamību. Komisijai arī reizi gadā būtu jāpublicē šādi atbrīvojumi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(29)

Konsekvents noteikumu kopums par iekšējām sistēmām un kontroli, kas attiecas uz visiem atbildīgajiem subjektiem, kuri darbojas iekšējā tirgū, stiprinās NILL/TFN atbilstību un padarīs uzraudzību efektīvāku. Lai nodrošinātu pietiekamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kā arī mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanas un apiešanas risku mazināšanu, atbildīgajiem subjektiem būtu jāievieš iekšējās kontroles sistēma, kas ietver uz risku balstītu politiku, procedūras un kontroli, kā arī jāveic skaidra pienākumu sadale visā organizācijā. Saskaņā ar šīs regulas uz risku balstīto pieeju minētajai politikai, procedūrām un kontrolēm vajadzētu būt samērīgām ar uzņēmējdarbības būtību, tostarp tās riskiem un sarežģītību, un atbildīgā subjekta lielumu, un būtu jāreaģē uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem subjekts saskaras, tostarp attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – darījumiem ar pašuzturētiem makiem.

(30)

Lai pareizi piemērotu uz risku balstītu pieeju, atbildīgajiem subjektiem ir jāidentificē raksturīgie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riski, kā arī mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanas un apiešanas riski, ar kuriem tie saskaras saistībā ar savu darījumdarbību, lai tos efektīvi mazinātu un nodrošinātu, ka to politika, procedūras un iekšējā kontrole ir piemērotas minēto raksturīgo risku novēršanai. To darot, atbildīgajiem subjektiem būtu jāņem vērā savu klientu iezīmes, piedāvātie produkti, pakalpojumi vai darījumi, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – darījumi ar pašuzturētām adresēm, attiecīgās valstis vai ģeogrāfiskie apgabali un izmantotie izplatīšanas kanāli. Ņemot vērā risku mainīgumu, šāds riska novērtējums būtu regulāri jāatjaunina.

(31)

Lai atbalstītu konsekventu un efektīvu pieeju to risku identificēšanai, kuri ietekmē atbildīgo subjektu uzņēmumus, AMLA būtu jāizdod pamatnostādnes par minimālajām prasībām attiecībā uz uzņēmuma mēroga riska novērtējuma saturu un papildu informācijas avotiem, kas jāņem vērā. Minētie avoti varētu ietvert informāciju no starptautiskiem standartu noteicējiem NILL/TFN jomā, piemēram, FATF savstarpējās izvērtēšanas ziņojumus, un citus ticamus un uzticamus avotus, kas sniedz informāciju par tipoloģijām, jauniem riskiem un noziedzīgām darbībām, tostarp korupciju, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, plašsaziņas līdzekļu un akadēmisko aprindu ziņojumi.

(32)

Ir lietderīgi ņemt vērā mazāku atbildīgo subjektu iezīmes un vajadzības un nodrošināt režīmu, kas ir atbilstīgs to īpašajām vajadzībām un darījumdarbības būtībai. Tostarp dažus atbildīgos subjektus varētu atbrīvot no riska novērtēšanas, ja ir pietiekami izprasti riski, kas saistīti ar nozari, kurā subjekts darbojas.

(33)

FATF ir izstrādājusi standartus jurisdikcijām, lai tās varētu identificēt un novērtēt riskus, kas saistīti ar iespēju, ka mērķtiecīgās finanšu sankcijas, kas saistītas ar ieroču izplatīšanas finansēšanu, netiks īstenotas vai tiks apietas, un rīkoties, lai mazinātu šos riskus. Šie jaunie standarti, ko ir ieviesusi FATF, neaizstāj un neapdraud spēkā esošās stingrās prasības valstīm īstenot mērķtiecīgās finanšu sankcijas, ievērojot attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (“ANO DP”) rezolūcijas par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un tās finansēšanas novēršanu, apkarošanu un pārtraukšanu. Šie pašreizējie pienākumi, kas Savienības līmenī īstenoti ar Padomes Lēmumiem 2010/413/KĀDP (18) un (KĀDP) 2016/849 (19), kā arī ar Padomes Regulām (ES) Nr. 267/2012 (20) un (ES) 2017/1509 (21), joprojām ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām Savienībā. Ņemot vērā īpašos riskus, kas saistīti ar tādu mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu un izvairīšanos no tām, kurām Savienība ir pakļauta, ir lietderīgi paplašināt risku novērtējumu, lai aptvertu visas Savienības līmenī pieņemtās mērķtiecīgās finanšu sankcijas. Tādi NILL/TFN pasākumi, kas atkarīgi no riska un kas saistīti ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām, neatceļ visām fiziskām vai juridiskām personām Savienībā saistošu noteikumos pamatotu pienākumu iesaldēt un tieši vai netieši nedarīt pieejamus līdzekļus vai citus aktīvus sarakstā iekļautajām personām vai vienībām.

(34)

Lai nodrošinātu, ka riski, kas saistīti ar mērķtiecīgu finanšu sankciju neīstenošanu vai izvairīšanos no tām, tiek pienācīgi mazināti, ir svarīgi noteikt pasākumus, kas atbildīgajiem subjektiem ir jāīsteno, tostarp pasākumus, lai pārbaudītu savu klientu bāzi, salīdzinot ar to personu vai vienību sarakstiem, kas noteikti saskaņā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām. Šajā regulā noteiktās prasības atbildīgajiem subjektiem neatceļ noteikumos pamatoto pienākumu iesaldēt līdzekļus un citus aktīvus un nedarīt tos tieši vai netieši pieejamus fiziskām vai juridiskām personām vai vienībām, uz kurām attiecas mērķtiecīgas finanšu sankcijas, ko piemēro visām fiziskām vai juridiskām personām Savienībā. Turklāt šīs regulas prasības nav paredzētas, lai aizstātu pienākumus attiecībā uz klientu pārbaudi mērķtiecīgai finanšu sankciju īstenošanai saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem.

(35)

Lai ņemtu vērā jaunākās norises starptautiskā līmenī, šai regulai ir jāievieš prasība identificēt, izprast, pārvaldīt un mazināt riskus, kas saistīti ar iespēju, ka atbildīgā subjekta līmenī netiks īstenotas vai tiks apietas mērķtiecīgas finanšu sankcijas.

(36)

ANO DP vai ANO Sankciju komitejas veiktā personu vai vienību iekļaušana sarakstā ir iestrādāta Savienības tiesību aktos ar lēmumiem un regulām, kas pieņemti attiecīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu un ar kuriem šādām personām un vienībām piemēro mērķtiecīgas finanšu sankcijas. Šādu aktu pieņemšanas procesā Savienības līmenī ir jāpārbauda, vai jebkura iekļaušana sarakstā atbilst pamattiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar Hartu. No brīža, kad ANO publicē, līdz brīdim, kad sāk piemērot Savienības tiesību aktus, ar kuriem transponē ANO iekļaušanu sarakstā, lai varētu efektīvi piemērot mērķtiecīgas finanšu sankcijas, atbildīgajiem subjektiem būtu jāveic uzskaite par līdzekļiem vai citiem aktīviem, kurus tie tur attiecībā uz klientiem, kas iekļauti sarakstā saskaņā ar ANO finanšu sankcijām, vai klientiem, kas pieder vai ko kontrolē sarakstā iekļautās personas vai vienības, par visiem darījuma mēģinājumiem un darījumiem, kas veikti klienta labā, piemēram, klienta pamatvajadzību apmierināšanai.

(37)

Novērtējot, vai klients, kas ir tiesību subjekts, pieder personām vai to kontrolē personas, kuras iekļautas sarakstā saskaņā ar mērķtiecīgām finanšu sankcijām, atbildīgajiem subjektiem būtu jāņem vērā Padomes pamatnostādnes par ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanu un izvērtēšanu saistībā ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku un paraugpraksi ierobežojošo pasākumu efektīvai īstenošanai.

(38)

Ir svarīgi, lai atbildīgie subjekti savā vadības līmenī veiktu visus pasākumus, kas nepieciešami iekšējās politikas, procedūru un kontroļu īstenošanai un NILL/TFN prasību izpildei. Lai gan par atbildīgā subjekta iekšējās politikas, procedūru un kontroļu īstenošanas atbildīgo personu ir jāizraugās kāds augstākās vadības struktūras dalībnieks, galīgā atbildība par NILL/TFN prasību izpildi būtu jāuzņemas subjekta vadības struktūrai. Šai atbildības uzlikšanai nebūtu jāskar valstu noteikumi par pārvaldes struktūru kopīgu civiltiesisko atbildību vai kriminālatbildību. Uzdevumi, kas saistīti ar atbildīgā subjekta NILL/TFN iekšējās politikas, procedūru un kontroļu īstenošanu ikdienā, būtu jāuztic atbilstības uzraudzības amatpersonai.

(39)

Katrai dalībvalstij savos tiesību aktos vajadzētu būt iespējai noteikt, ka atbildīgais subjekts, uz kuru attiecas prudenciālie noteikumi, kas paredz atbilstības amatpersonas vai iekšējās revīzijas funkcijas vadītāja iecelšanu, var minētajām personām uzticēt NILL/TFN atbilstības uzraudzības amatpersonas funkcijas un pienākumus un iekšējās revīzijas funkcijas NILL/TFN nolūkos. Augstāka riska gadījumos vai gadījumos, kad atbildīgā subjekta lielums to pamato, vajadzētu būt iespējai atbilstības kontroles pienākumus un atbildīgā subjekta NILL/TFN politikas un procedūru ikdienas darbību uzticēt veikt divām dažādām personām.

(40)

Lai efektīvi īstenotu NILL/TFN pasākumus, ir arī svarīgi, lai atbildīgo subjektu darbinieki, kā arī to aģenti un izplatītāji, kuri ir iesaistīti īstenošanā, izprastu prasības un iekšējo politiku, procedūras un kontroles, kas ir ieviesti subjekta organizācijā. Atbildīgajiem subjektiem šajā nolūkā būtu jāievieš pasākumi, tostarp jāizstrādā mācību programmas. Vajadzības gadījumā atbildīgajiem subjektiem būtu jānodrošina pamatapmācība par NILL/TFN pasākumiem visiem tiem, kuri ir iesaistīti šādu pasākumu īstenošanā. Tas ietver ne tikai atbildīgo subjektu darbiniekus, bet arī to pārstāvjus un izplatītājus.

(41)

Fiziskajām personām, kurām uzticēti uzdevumi saistībā ar atbildīgā subjekta atbilstību NILL/TFN prasībām, ir jāveic prasmju, zināšanu, pieredzes, godprātības un uzvedības novērtējums. Ja darbinieki pilda uzdevumus, kas saistīti ar atbildīgā subjekta atbilstību NILL/TFN regulējumam attiecībā uz klientiem, ar kuriem viņiem ir ciešas privātas vai profesionālas attiecības, tas var izraisīt interešu konfliktus un apdraudēt sistēmas integritāti. Šādas attiecības varētu pastāvēt darījuma attiecību nodibināšanas brīdī, bet var rasties arī pēc tam. Tāpēc atbildīgajiem subjektiem vajadzētu būt ieviesušiem procesus interešu konfliktu pārvaldībai un risināšanai. Šiem procesiem būtu jānodrošina, ka attiecībā uz šādiem klientiem vajadzētu liegt darbiniekiem pildīt jebkādus uzdevumus, kas saistīti ar atbildīgā subjekta atbilstību NILL/TFN regulējumam.

(42)

Varētu rasties situācijas, kad fiziskas personas, kas būtu kvalificējamas kā atbildīgie subjekti, sniedz savus pakalpojumus uzņēmumiem, kuru darbība neietilpst šīs regulas darbības jomā. Tā kā šie uzņēmumi nedarbojas kā Savienības finanšu sistēmas vārtziņi, ir svarīgi precizēt, ka uz šādiem darbiniekiem, piemēram, uzņēmuma juristiem, neattiecas šīs regulas prasības. Tāpat personas, kas veic darbības, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā, nebūtu jāuzskata par patstāvīgiem atbildīgajiem subjektiem, ja minētās darbības tiek veiktas saistībā ar viņu nodarbinātību atbildīgajā subjektā, piemēram, attiecībā uz juristiem vai grāmatvežiem, kas nodarbināti juridiskā vai grāmatvedības uzņēmumā.

(43)

Lai stabili un efektīvi pārvaldītu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus grupas ietvaros, ir svarīgi konsekventi īstenot grupas līmeņa NILL/TFN politiku un procedūras. Šajā nolūkā mātesuzņēmumam būtu jāpieņem un jāīsteno grupas mēroga politika, procedūras un kontroles. Subjektiem grupas ietvaros jāprasa apmainīties ar informāciju, ja šāda apmaiņa ir svarīga, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Informācijas apmaiņai būtu jāsniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz konfidencialitāti, datu aizsardzību un informācijas izmantošanu. AMLA uzdevums būtu izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros noteiktas minimālās prasības grupas līmeņa procedūrām un politikai, tostarp izstrādāt minimālos standartus informācijas apmaiņai grupas ietvaros un kritērijus, pēc kuriem nosaka mātesuzņēmumus grupām, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Savienības.

(44)

Lai nodrošinātu NILL/TFN prasību efektīvu piemērošanu, ja vairāki atbildīgie subjekti ir tieši vai netieši savstarpēji saistīti un veido subjektu grupu vai ir daļa no tās, ir jāapsver pēc iespējas plašāka grupas definīcija. Šajā nolūkā atbildīgajiem subjektiem būtu jāievēro piemērojamie grāmatvedības noteikumi, kas ļauj struktūras ar dažāda veida ekonomiskām saiknēm uzskatīt par grupām. Lai gan tradicionālā grupa ietver mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumus, vienlīdz svarīgi ir arī citi grupas struktūru veidi, piemēram, grupas struktūras vairākiem mātesuzņēmumiem, kam pieder viens meitasuzņēmums, kuras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (22) 10. pantā minētas kā vienības, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, vai finanšu iestādes, kuras ir minētās regulas 113. panta 7. punktā minētās vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces. Visas minētās struktūras ir grupas saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, un tāpēc šajā regulā tās būtu jāuzskata par grupām.

(45)

Papildus grupām pastāv arī citas struktūras, piemēram, tīkli vai partnerības, kurās atbildīgajiem subjektiem var būt kopīgas īpašumtiesības, pārvaldība un atbilstības uzraudzības kontrole. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visās nozarēs, vienlaikus nepieļaujot minēto nozaru pārslogošanu, AMLA būtu jāapzina situācijas, kad šīm struktūrām jāpiemēro līdzīga grupas līmeņa politika, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(46)

Ir gadījumi, kad atbildīgo subjektu filiāles un meitasuzņēmumi atrodas trešās valstīs, kurās NILL/TFN obligātās prasības, tostarp datu aizsardzības pienākumi, ir mazāk stingri nekā Savienības NILL/TFN regulējumā. Šādos gadījumos un lai pilnīgi novērstu Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, kā arī lai nodrošinātu visaugstāko persondatu aizsardzības standartu Savienības iedzīvotājiem, šīm filiālēm un meitasuzņēmumiem jāievēro NILL/TFN prasības, kas noteiktas Savienības līmenī. Ja trešās valsts tiesību akti nepieļauj šo prasību izpildi, piemēram, ierobežojot grupas iespējas piekļūt, apstrādāt vai apmainīties ar informāciju, jo minētās trešās valsts tiesību akti paredz nepietiekamu datu vai banku noslēpuma aizsardzības līmeni, atbildīgajiem subjektiem jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka minētajā valstī esošās filiāles un meitasuzņēmumi efektīvi pārvalda riskus. AMLA būtu jāuztic uzdevums izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros norādīts šādu papildu pasākumu veids, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(47)

Atbildīgie subjekti uzdevumus, kas saistīti ar konkrētu NILL/TFN prasību izpildi, varētu nodot ārpakalpojumā pakalpojumu sniedzējam. Ja starp atbildīgajiem subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem NILL/TFN prasības neattiecas, pastāv ārpakalpojuma līgumattiecības, minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jebkuri pienākumi saistībā ar NILL/TFN izriet tikai no līguma starp pusēm, nevis no šīs regulas. Tādēļ atbildība par NILL/TFN prasību izpildi pilnībā jāuzņemas atbildīgajam subjektam. Atbildīgajam subjektam īpaši jānodrošina, ka gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs tiek iesaistīts klienta attālinātai identifikācijai, tiek ievērota uz risku balstītā pieeja. Procesus vai pasākumus, kas veicina šajā regulā noteiktas prasības izpildi, bet ja pašas prasības izpildi neveic pakalpojumu sniedzējs, piemēram, trešās personas programmatūras izmantošanu vai iegādi vai atbildīgā subjekta piekļuvi datubāzēm vai pārbaudes pakalpojumiem, neuzskata par ārpakalpojumiem.

(48)

Iespēja nodot uzdevumus ārpakalpojumā pakalpojumu sniedzējam ļauj atbildīgajiem subjektiem lemt par to, kā sadalīt savus resursus, lai izpildītu šīs regulas prasības, bet neatbrīvo tos no pienākuma saprast, vai pasākumi, ko tie veic, tostarp tie, kas nodoti ārpakalpojumā pakalpojumu sniedzējiem, mazina identificētos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, un vai šādi pasākumi ir piemēroti. Lai nodrošinātu šādu izpratni, galīgie lēmumi par pasākumiem, kas ietekmē politikas, procedūru un kontroļu īstenošanu, vienmēr būtu jāpieņem atbildīgajam subjektam.

(49)

Paziņošana uzraudzītājam par ārpakalpojumu izmantošanas kārtību nenozīmē piekrišanu ārpakalpojumu izmantošanas kārtībai. Minētajā paziņojumā ietverto informāciju, jo īpaši gadījumos, kad kritiski svarīgas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojumā vai kad atbildīgais subjekts savas funkcijas sistemātiski nodod ārpakalpojumā, uzraudzītāji varētu ņemt vērā, novērtējot atbildīgā subjekta sistēmas un kontroles mehānismus un nosakot atlikušā riska profilu vai gatavojoties pārbaudēm.

(50)

Lai ārpakalpojumu attiecības darbotos efektīvi, ir nepieciešama papildu skaidrība par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šī ārpakalpojuma izmantošana notiek. AMLA uzdevums būtu izstrādāt pamatnostādnes par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmantot ārpakalpojumus, kā arī par attiecīgo personu atbildību un pienākumiem. Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā notiek konsekventa ārpakalpojumu prakses uzraudzība, pamatnostādnēs arī būtu jāsniedz skaidrība par to, kā uzraudzītājiem šāda prakse jāņem vērā un jāpārbauda tās atbilstība NILL/TFN prasībām, kad atbildīgie subjekti to izmanto.

(51)

Prasības attiecībā uz klientu uzticamības pārbaudēm ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka atbildīgie subjekti identificē, pārbauda un uzrauga savas darījuma attiecības ar klientiem saistībā ar viņu radīto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku. Potenciālo un pašreizējo klientu datu precīza identificēšana un pārbaude ir būtiska, lai izprastu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas saistīti ar klientiem, neatkarīgi no tā, vai klienti ir fiziskas vai juridiskas personas. Atbildīgajiem subjektiem būtu arī jāsaprot, kura vārdā vai kura labā tiek veikts darījums, piemēram, situācijās, kad kredītiestādes vai finanšu iestādes nodrošina kontus praktizējošiem juristiem viņu klienta naudas līdzekļu saņemšanai vai turēšanai, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā. Klienta uzticamības pārbaudes kontekstā persona, kuras labā tiek veikts darījums vai darbība, neatsaucas uz tāda darījuma saņēmēju vai labuma guvēju, ko atbildīgais subjekts veic sava klienta labā.

(52)

Savienībā ir jāpanāk vienots un augsts klientu uzticamības pārbaudes standarts, piemērojot saskaņotas prasības attiecībā uz klientu identificēšanu un viņu identitātes pārbaudi, kā arī samazinot atšķirības starp valstīm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visā iekšējā tirgū un noteikumu konsekventu piemērošanu visā Savienībā. Vienlaikus ir būtiski, lai atbildīgie subjekti piemērotu klientu uzticamības pārbaudes pasākumus uz risku pamatotā veidā. Uz risku balstītā pieeja nerada atbildīgajiem subjektiem iespēju piemērot neatbilstoši iecietīgu risinājumu. Tā paredz lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz pierādījumiem, lai efektīvāk vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, ar kuriem saskaras Savienība un tie, kas tajā darbojas.

(53)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veic labdarības vai humānās palīdzības darbu trešās valstīs, palīdz sasniegt Savienības mērķus panākt mieru, stabilitāti, demokrātiju un labklājību. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka šādas organizācijas var turpināt darbu, nodrošinot piekļuvi finanšu sistēmai un svarīgiem finanšu pakalpojumiem, kas ļauj attīstības un humānās palīdzības finansējumu novirzīt jaunattīstības vai konfliktu zonām. Lai gan atbildīgajiem subjektiem būtu jāapzinās, ka darbības, ko veic konkrētās jurisdikcijās, pakļauj tos lielākam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas riskam, pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbībai minētajās jurisdikcijās vien nevajadzētu būt par iemeslu atteikumam sniegt finanšu pakalpojumus vai šādu pakalpojumu izbeigšanai, jo uz risku balstīta pieeja prasa holistisku novērtējumu par riskiem, ko rada individuālas darījumu attiecības, un atbilstīgu pasākumu piemērošanu, lai mazinātu konkrētos riskus. Lai gan kredītiestādes un finanšu iestādes var brīvi izlemt, ar ko tās iesaistās līgumattiecībās, tām būtu jāņem vērā arī to centrālā loma starptautiskās finanšu sistēmas darbībā un naudas līdzekļu aprites nodrošināšanā, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā, vai kriptoaktīvu apritē, lai sasniegtu svarīgos attīstības un humānās palīdzības mērķus, ko īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šādām iestādēm būtu jāizmanto elastība, ko pieļauj uz risku balstīta pieeja, lai samērīgi mazinātu riskus, kas saistīti ar darījuma attiecībām. Nekādā gadījumā nebūtu jāatsaucas uz NILL/TFN iemesliem, lai pamatotu komerciālus lēmumus attiecībā uz potenciālajiem vai esošajiem klientiem.

(54)

Atbildīgajiem subjektiem būtu jāidentificē un jāveic saprātīgi pasākumi, lai pārbaudītu faktiskā īpašnieka identitāti, izmantojot uzticamus dokumentus un informācijas avotus. Iepazīšanās ar faktisko īpašnieku informācijas centrālajiem reģistriem (“centrālie reģistri”) ļauj atbildīgajiem subjektiem nodrošināt atbilstību informācijai, kas iegūta pārbaudes procesā, un tiem nevajadzētu būt atbildīgā subjekta galvenajam pārbaudes avotam. Ja atbildīgie subjekti konstatē neatbilstības starp informāciju, kas tiek glabāta centrālajos reģistros, un informāciju, ko tie iegūst no klienta vai citiem uzticamiem avotiem klienta uzticamības pārbaudes gaitā, tiem par šīm neatbilstībām būtu jāziņo par attiecīgo centrālo reģistru atbildīgajai struktūrai, lai varētu veikt pasākumus neatbilstību novēršanai. Šis process veicina minētajos reģistros glabātās informācijas kvalitāti un uzticamību, kas ir daļa no daudzpusīgas pieejas, lai nodrošinātu, ka centrālajos reģistros iekļautā informācija ir precīza, pietiekama un atjaunināta. Zema riska situācijās un ja atbildīgajam subjektam ir zināmi faktiskie īpašnieki, atbildīgajiem subjektiem vajadzētu būt iespējai atļaut klientam ziņot par neatbilstībām, ja tiek konstatētas nelielas atšķirības, ko veido tipogrāfiska vai līdzīga tehniska rakstura kļūdas.

(55)

Ir pienācīgi jāmazina riski, ko rada ārvalstu tiesību subjekti un ārvalstu juridiski veidojumi. Ja tiesību subjekts, kas izveidots ārpus Savienības, vai tieši izveidots trasts vai līdzīgs juridisks veidojums, kas tiek pārvaldīts ārpus Savienības, vai kuru pilnvarotā persona vai persona, kas atrodas līdzvērtīgā amatā, dzīvo vai ir iedibināta ārpus Savienības, gatavojas sākt darījuma attiecības ar atbildīgo subjektu, uzņēmējdarbības attiecību sākšanas priekšnosacījumam vajadzētu būt faktisko īpašnieku informācijas reģistrācijai dalībvalsts centrālajā reģistrā. Tomēr attiecībā uz tiesību subjektiem, kas izveidoti ārpus Savienības, prasība būtu jāpiemēro tikai vidēji augstu vai augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku gadījumā, kas saistīti ar ārvalstu tiesību subjekta kategoriju, nozari, kurā ārvalstu tiesību subjekts darbojas, vai vidēji augstu vai augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku gadījumā, kas saistīti ar nozari, kurā darbojas atbildīgais subjekts. Faktiskā īpašnieka informācijas reģistrācijai arī vajadzētu būt priekšnosacījumam darījuma attiecību turpināšanai ar tiesību subjektu, kas izveidots ārpus Savienības, situācijā, kad minētās darījuma attiecības pēc to izveidošanas kļūst saistītas ar šādu vidēji augstu vai augstu risku.

(56)

Darījuma attiecību izveidošanas vai pasākumu veikšanas, lai veiktu gadījuma rakstura darījumu, process tiek uzsākts, ja klients pauž interesi iegādāties produktu vai saņemt pakalpojumu no atbildīgā subjekta. Nekustamā īpašuma aģentu piedāvātie pakalpojumi ietver palīdzību klientiem atrast īpašumu, ko iegādāties, pārdot, īrēt vai nomāt. Šādiem pakalpojumiem sāk parādīties nozīme NILL/TFN nolūkos, ja ir skaidras norādes, ka puses ir gatavas iegādāties, pārdot, īrēt vai nomāt īpašumu vai veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus. Tas varētu būt, piemēram, brīdis, kad puses izsaka un pieņem nekustamā īpašuma pirkšanas vai īres piedāvājumu. Pirms minētā brīža nebūtu jāveic uzticamības pārbaude attiecībā uz jebkuru potenciālo klientu. Tāpat nebūtu samērīgi veikt klienta uzticamības pārbaudi attiecībā uz personām, kuras vēl nav izrādījušas interesi turpināt konkrēta īpašuma iegādi vai nomu.

(57)

Darījumi ar nekustamo īpašumu ir pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam. Lai mazinātu minētos riskus, uz nekustamā īpašuma operatoriem, kas ir starpnieki nekustamā īpašuma pirkšanā, pārdošanā un izīrēšanā, būtu jāattiecina šīs regulas prasības neatkarīgi no to nosaukuma vai pamatdarbības, vai profesijas, tostarp nekustamā īpašuma attīstītājiem, kad un ciktāl tie ir starpnieki nekustamā īpašuma pirkšanā, pārdošanā un izīrēšanā.

(58)

Anonimitāte, kas saistīta ar dažiem elektroniskās naudas produktiem, pakļauj tos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Tomēr šajā nozarē pastāv būtiskas atšķirības, un ne visiem elektroniskās naudas produktiem ir vienāds riska līmenis. Piemēram, daži zemas vērtības elektroniskās naudas produkti, piemēram, priekšapmaksas dāvanu kartes vai priekšapmaksas kuponi, varētu radīt zemu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku. Lai nodrošinātu, ka nozarei noteiktās prasības ir samērīgas ar tās risku un efektīvi nekavē tās darbību, dažos pierādītos zema riska apstākļos un saskaņā ar stingriem riska mazināšanas nosacījumiem vajadzētu būt iespējai atbrīvot minētos produktus no konkrētiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem, piemēram, klienta un faktiskā īpašnieka identificēšanas un pārbaudes, bet ne no darījumu vai darījuma attiecību uzraudzības. Šādu atbrīvojumu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai piešķirt tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir pierādīts zems risks, ņemot vērā attiecīgos riska faktorus, kas jānosaka AMLA, un tādā veidā, kas efektīvi mazina jebkādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku un kas nepieļauj NILL/TFN noteikumu apiešanu. Jebkurā gadījumā jebkuram atbrīvojumam vajadzētu būt atkarīgam no stingriem ierobežojumiem attiecībā uz produkta maksimālo vērtību, tā izmantošanu vienīgi preču vai pakalpojumu iegādei un ar noteikumu, ka uzglabāto summu nevar apmainīt pret citu vērtību.

(59)

Nedrīkstētu prasīt, lai atbildīgie subjekti piemērotu uzticamības pārbaudes pasākumus klientiem, kas veic gadījuma rakstura vai saistītus darījumus, kuru vērtība ir zemāka par noteiktu vērtību, ja vien nerodas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Tā kā 10 000 EUR, vai līdzvērtīgas summas nacionālajā valūtā, robežvērtība attiecas uz lielāko daļu gadījuma rakstura darījumu, atbildīgajiem subjektiem, kuri darbojas nozarēs vai veic darījumus, kas rada lielāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, klientu uzticamības pārbaudes pasākumi jāpiemēro arī darījumiem, kas nesasniedz šo robežvērtību. Lai identificētu šīs nozares vai darījumus, kā arī pietiekamas robežvērtības šīm nozarēm vai darījumiem, AMLA būtu jāizstrādā īpašs regulatīvo tehnisko standartu projekts.

(60)

Ir konkrētas situācijas, kad klienta uzticamības pārbaudes nolūkā klients nav tikai tā persona, kas veic darījumu ar atbildīgo subjektu. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad nekustamā īpašuma darījumā ir iesaistīts tikai viens notārs. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu, ka darījums tiek pienācīgi pārbaudīts nolūkā atklāt iespējamus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumus, tās predikatīvos nodarījumus vai teroristu finansēšanu, atbildīgajiem subjektiem gan pircējs, gan pārdevējs būtu jāuzskata par klientiem un jāpiemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz abām pusēm. Šajā regulā būtu jāsniedz tādu situāciju saraksts, kurās klients nav atbildīgā subjekta tiešais klients vai neaprobežojas tikai ar to. Šādam sarakstam būtu jāpapildina izpratne par to, kas ir klients tipiskās situācijās, un tas nebūtu jāsaprot kā tāds, kas ietver izsmeļošu jēdziena interpretāciju. Tāpat darījuma attiecībās ne vienmēr būtu jāpieprasa līgumattiecības vai cita formāla iesaistīšanās, ja vien pakalpojumi tiek sniegti atkārtoti vai kādā laikposmā, lai ietvertu kādu ilglaicības elementu. Ja valsts tiesību akti liedz atbildīgajiem subjektiem, kas ir valsts amatpersonas, sākt līgumattiecības ar klientiem, šādi valsts tiesību akti nebūtu jāinterpretē kā tādi, kas atbildīgajiem subjektiem aizliedz uzskatīt vairākus darījumus par darījuma attiecībām NILL/TFN nolūkā.

(61)

Savienības mēroga ierobežojuma ieviešana lieliem skaidras naudas maksājumiem mazina riskus, kas saistīti ar šādu maksājumu izmantošanu. Tomēr atbildīgie subjekti, kas veic darījumus skaidrā naudā, kuru summa ir mazāka par minēto ierobežojumu, joprojām ir neaizsargāti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, jo tie nodrošina ievešanas vietu Savienības finanšu sistēmā. Tāpēc ir jāpieprasa piemērot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai mazinātu skaidras naudas ļaunprātīgas izmantošanas risku. Lai nodrošinātu, ka pasākumi ir samērīgi ar riskiem, ko rada darījumi, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 EUR, šādiem pasākumiem būtu jāaprobežojas ar klienta un faktiskā īpašnieka identifikāciju un pārbaudi, veicot gadījuma rakstura darījumus skaidrā naudā vismaz 3 000 EUR apmērā. Minētais ierobežojums neatbrīvo atbildīgo subjektu no visu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanas, ja ir aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, vai no ziņošanas finanšu ziņu vākšanas vienībai par aizdomīgiem darījumiem.

(62)

Dažu darījumdarbības modeļu pamatā ir princips, ka atbildīgajam subjektam ar tirgotāju ir darījuma attiecības kurās tas piedāvā maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, ar kuru starpniecību tirgotājs saņem samaksu par preču vai pakalpojumu sniegšanu, nevis ar tirgotāja klientu, kurš atļauj tirgotājam sniegt maksājumu iniciēšanas pakalpojumu, lai iniciētu kādu atsevišķu vai vienreizēju darījumu. Šādā darījumdarbības modelī atbildīgā subjekta klients NILL/TFN noteikumu nozīmē ir tirgotājs, nevis tirgotāja klients. Tādēļ – attiecībā uz maksājumu iniciēšanas pakalpojumiem – atbildīgajam subjektam būtu jāpiemēro klientu uzticamības pārbaudes pasākumus tirgotājam. Attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, tostarp gadījumos, kad tos sniedz tas pats operators, klienta noteikšana būtu jāveic, ņemot vērā sniegtos pakalpojumus.

(63)

Azartspēļu darbības atšķiras pēc būtības, ģeogrāfiskā tvēruma un saistītajiem riskiem. Lai nodrošinātu šīs regulas samērīgu un uz risku balstītu piemērošanu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai identificēt azartspēļu pakalpojumus, kas saistīti ar zemu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, piemēram, valsts vai privātas loterijas, vai valsts pārvaldītas azartspēļu darbības, un pieņemt lēmumu tām nepiemērot visas vai dažas šīs regulas prasības. Ņemot vērā valstu izņēmumu iespējamo pārrobežu ietekmi, ir jānodrošina stingras, uz risku balstītas pieejas konsekventa piemērošana visā Savienībā. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt iespējai apstiprināt dalībvalstu lēmumus vai tos noraidīt, ja izņēmums nav pamatots ar pierādītu zemu risku. Jebkurā gadījumā nedrīkst pieļaut nekādus izņēmumus attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar augstāku risku. Tas attiecas uz tādām darbībām kā kazino, tiešsaistes azartspēles un sporta derības, bet ne uz gadījumiem, kad tiešsaistes azartspēļu darbības pārvalda valsts, vai nu tieši sniedzot minētos pakalpojumus, vai regulējot veidu, kādā notiek minēto azartspēļu pakalpojumu organizēšana, darbība un pārvaldība. Ņemot vērā riskus sabiedrības veselībai vai attiecībā uz noziedzīgām darbībām, kas var būt saistītas ar azartspēlēm, valsts pasākumi, kas reglamentē azartspēļu organizēšanu, darbību un pārvaldību, var palīdzēt samazināt riskus, kuri saistīti ar minēto darbību, ja patiesi tiek īstenoti sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības mērķi.

(64)

Robežvērtību 2 000 EUR, vai līdzvērtīgas summas nacionālajā valūtā, apmērā, kas piemērojama azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem, sasniedz neatkarīgi no tā, vai klients veic vienu darījumu vismaz minētās summas apmērā vai vairākus darījumus mazākos apmēros, kas minēto summu veido. Šajā nolūkā azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāspēj attiecināt darījumus uz konkrētu klientu pat tad, ja tie vēl nav pārbaudījuši klienta identitāti, lai spētu noteikt, vai un kad minētā robežvērtība ir sasniegta. Tādējādi azartspēļu pakalpojumu sniedzēju rīcībā vajadzētu būt sistēmām, kas ļauj attiecināt un uzraudzīt darījumus, pirms tiek piemērota prasība veikt klienta uzticamības pārbaudi. Kazino vai citu fizisku azartspēļu telpu gadījumā var būt nepraktiski pirms katra darījuma pārbaudīt klienta identitāti. Šādos gadījumos būtu jāvar identificēt klientu un pārbaudīt klienta identitāti, pirms tas ierodas azartspēļu telpās, ar noteikumu, ka ir ieviestas sistēmas, ar kuru palīdzību var uz minēto klientu attiecināt azartspēļu telpās veiktos darījumus, tostarp azartspēļu žetonu iegādi vai apmaiņu.

(65)

Lai gan Direktīvā (ES) 2015/849 zināmā mērā tika saskaņoti dalībvalstu noteikumi klientu identifikācijas pienākumu jomā, tajā netika ietverti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro atbildīgajiem subjektiem. Tā kā šim aspektam ir būtiska nozīme nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā, atbilstīgi uz risku balstītajai pieejai ir lietderīgi ieviest konkrētākus un sīkāk izstrādātus noteikumus par klienta identifikāciju un klienta identitātes pārbaudi attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām, kā arī juridiskiem veidojumiem, piemēram, trastiem vai subjektiem, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesībspēja un rīcībspēja.

(66)

Tehnoloģiju attīstība un digitalizācijas progress ļauj droši un attālināti vai elektroniski identificēt un pārbaudīt potenciālos un esošos klientus, un tas var veicināt klientu uzticamības pārbaudes veikšanu attālināti. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (23) noteiktie identifikācijas risinājumi ļauj droši un uzticami identificēt un pārbaudīt gan potenciālos, gan esošos klientus un var atvieglot attālinātas klientu uzticamības pārbaudes veikšanu. Elektroniskā identifikācija, kā noteikts minētajā regulā, atbildīgajiem subjektiem būtu jāņem vērā un jāizmanto klientu identifikācijas procesā. Ja ir ieviesti piemēroti riska mazināšanas pasākumi, šādu identifikācijas līdzekļu izmantošana var samazināt riska līmeni līdz parastam vai pat zemam. Ja šāda elektroniskā identifikācija klientam nav pieejama, piemēram, tā uzturēšanās statusa dēļ konkrētā dalībvalstī vai uzturēšanās dēļ trešā valstī, pārbaude būtu jāveic, izmantojot attiecīgus kvalificētus uzticamības pakalpojumus.

(67)

Lai nodrošinātu, ka NILL/TFN regulējums novērš nelikumīgu līdzekļu iekļūšanu finanšu sistēmā, atbildīgajiem subjektiem atbilstīgi uz risku balstītajai pieejai pirms darījuma attiecību sākšanas ar potenciālajiem klientiem būtu jāveic klientu uzticamības pārbaude. Tomēr, lai lieki neaizkavētu parasto darījumdarbības gaitu, atbildīgajiem subjektiem būtu jāspēj ievākt informāciju no potenciālā klienta jau darījuma attiecību veidošanas laikā. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāspēj iegūt nepieciešamo informāciju no potenciālajiem klientiem, tiklīdz attiecības ir izveidotas, ar noteikumu, ka darījumi netiek sākti, kamēr klienta uzticamības pārbaudes process nav sekmīgi pabeigts.

(68)

Klienta uzticamības pārbaudes process neaprobežojas tikai ar klienta identificēšanu un klienta identitātes pārbaudi. Pirms darījuma attiecību sākšanas vai gadījuma rakstura darījumu slēgšanas atbildīgajiem subjektiem būtu jānovērtē arī darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma nolūks un būtība. Pirms līguma noslēgšanas iegūta informācija vai cita informācija par piedāvāto produktu vai pakalpojumu, kas tiek paziņota potenciālajam klientam, var palīdzēt saprast minēto nolūku. Atbildīgajiem subjektiem vienmēr būtu jāspēj nepārprotami novērtēt potenciālo darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma nolūku un būtību. Ja piedāvātais pakalpojums vai produkts ļauj klientiem veikt dažāda veida darījumus vai darbības, atbildīgajiem subjektiem būtu jāiegūst pietiekama informācija par klienta nodomu attiecībā uz minēto attiecību paredzamo izmantošanu.

(69)

Lai nodrošinātu NILL/TFN regulējuma efektivitāti, atbildīgajiem subjektiem būtu regulāri jāpārskata informācija, kas iegūta no to klientiem, atbilstīgi uz risku balstītajai pieejai. Darījumu attiecības var mainīties, jo laika gaitā mainās klienta apstākļi un darbības, ko tas veic darījuma attiecību ietvaros. Lai saglabātu visaptverošu izpratni par klienta riska profilu un jēgpilni pārbaudītu darījumus, atbildīgajiem subjektiem būtu regulāri jāpārskata informācija, kas iegūta no to klientiem, atbilstīgi uz risku balstītajai pieejai. Šāda pārskatīšana būtu jāveic periodiski, taču tā būtu jārosina arī saistībā ar izmaiņām attiecīgos klienta apstākļos, ja fakti un informācija liecina par iespējamām izmaiņām klienta riska profilā vai identifikācijas informācijā. Atbildīgajam subjektam šajā nolūkā būtu jāapsver, vai, reaģējot uz būtiskām izmaiņām, piemēram, izmaiņām jurisdikcijās, ar kurām tiek veikti darījumi, izmaiņām darījumu vērtībā vai apjomā, ir jāpārskata klienta lieta pēc tādu jaunu produktu vai pakalpojumu pieprasījumiem, kas būtiski atšķiras riska ziņā, vai ņemot vērā izmaiņas faktiskajās īpašumtiesībās.

(70)

Saistībā ar atkārtotiem klientiem, attiecībā uz kuriem nesen ir veikti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, vajadzētu būt iespējai klienta uzticamības pārbaudes pasākumus izpildīt, iegūstot no klienta apstiprinājumu par to, ka reģistros glabātā informācija un dokumenti nav mainījušies. Šāda metode atvieglo ar NILL/TFN saistīto pienākumu piemērošanu situācijās, kad atbildīgais subjekts ir pārliecināts, ka informācija attiecībā uz klientu nav mainījusies, jo atbildīgo subjektu pienākums ir nodrošināt, ka tie veic pienācīgus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Visos gadījumos būtu jāreģistrē no klienta saņemtais apstiprinājums un jebkādas izmaiņas informācijā, kas tiek glabāta par klientu.

(71)

Atbildīgie subjekti darījuma attiecību kontekstā varētu nodrošināt vairāk nekā vienu produktu vai pakalpojumu. Šādos apstākļos prasība regulāri atjaunināt informāciju, datus un dokumentus ir vērsta nevis uz konkrētu produktu vai pakalpojumu, bet uz darījumu attiecībām kopumā. Tas, kad mainās attiecīgie klienta apstākļi vai kad ir izpildīti citi nosacījumi, kas rosina atjaunināt klienta uzticamības pārbaudi, ir jānovērtē atbildīgajiem subjektiem visā nodrošināto produktu vai pakalpojumu klāstā un jāpārskata klienta lieta attiecībā uz darījuma attiecībām kopumā.

(72)

Atbildīgajiem subjektiem būtu arī jāizveido pārraudzības sistēma, lai atklātu darījumus, kas var radīt aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Lai nodrošinātu darījumu pārraudzības efektivitāti, atbildīgo subjektu pārraudzības darbībai principā būtu jāaptver visi pakalpojumi un produkti, kas tiek piedāvāti klientiem, un visi darījumi, kas tiek veikti klienta vārdā vai ko klientam piedāvā atbildīgais subjekts. Tomēr ne visi darījumi ir jāpārbauda atsevišķi. Pārraudzības intensitātē būtu jāievēro uz risku balstītā pieeja, un pārraudzība jāveido pēc precīziem un atbilstošiem kritērijiem, jo īpaši, ņemot vērā klientu iezīmes un ar tām saistīto riska līmeni, piedāvātos produktus un pakalpojumus, kā arī attiecīgās valstis vai ģeogrāfiskos apgabalus. AMLA būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka darījuma attiecību un darījumu uzraudzības intensitāte ir pietiekama un samērīga ar riska līmeni.

(73)

Darījuma attiecību izbeigšana gadījumos, ja nevar izpildīt klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, mazina atbildīgā subjekta pakļautību riskiem, ko rada iespējamās izmaiņas klienta profilā. Tomēr varētu būt situācijas, kad ar sabiedrības interesēm saistītu mērķu dēļ izbeigšanu nevajadzētu īstenot. Tā tas ir, piemēram, saistībā ar dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kad atbildīgajiem subjektiem, ja nepieciešams, kā alternatīva līguma izbeigšanai būtu jāveic pasākumi, lai iesaldētu darījuma attiecības, tostarp, aizliedzot sniegt minētajam klientam jebkādus turpmākus pakalpojumus un apturot izmaksas labuma guvējiem, līdz ir iespējams izpildīt klienta uzticamības pārbaudes pasākumus. Turklāt attiecībā uz konkrētiem produktiem un pakalpojumiem atbildīgajam subjektam ir jāturpina turēt vai saņemt klienta līdzekļus, kas definēti Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā, piemēram, saistībā ar aizdevumiem, maksājumu kontiem vai noguldījumu pieņemšanu. Tomēr tas nebūtu jāuzskata par šķērsli prasībai izbeigt darījuma attiecības, ko var panākt, nodrošinot, ka klienta labā netiek veikti nekādi darījumi vai darbības.

(74)

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, AMLA uzdevums būtu izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus par klientu uzticamības pārbaudi. Šajos regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jānosaka obligātais informācijas kopums, kas jāiegūst atbildīgajiem subjektiem, lai ar klientiem sāktu jaunas darījuma attiecības vai novērtētu pašreizējās attiecības atbilstīgi riska līmenim, kas saistīts ar katru klientu. Turklāt regulatīvo tehnisko standartu projektam būtu jāsniedz pietiekama skaidrība, lai tirgus dalībnieki varētu izstrādāt drošus, pieejamus un novatoriskus līdzekļus, ar ko pārbaudīt klientu identitāti un veikt klienta uzticamības pārbaudi, tostarp attālināti, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu. Minētie konkrētie uzdevumi ir saskaņā ar AMLA lomu un pienākumiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2024/1620.

(75)

Klienta uzticamības pārbaudes pasākumu saskaņošana palīdzēs panākt konsekventu un konsekventi efektīvu izpratni par riskiem, kas saistīti ar kādu esošo vai potenciālo klientu, neatkarīgi no tā, kur Savienībā šīs darījuma attiecības tiek veidotas. Minētajai saskaņošanai arī būtu jānodrošina, ka informāciju, kas iegūta, veicot klienta uzticamības pārbaudi, atbildīgie subjekti neizmanto, lai veiktu riska mazināšanas pasākumus, kuru rezultātā varētu apiet citus tiesību aktos noteiktos pienākumus, jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/92/ES (24) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366, nesasniedzot Savienības mērķus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā. Lai pienācīgi uzraudzītu klienta uzticamības pārbaudes pienākumu ievērošanu, ir svarīgi, lai atbildīgie subjekti reģistrētu veiktās darbības un informāciju, kas iegūta klienta uzticamības pārbaudes procesā, neatkarīgi no tā, vai ar klientiem tiek veidotas jaunas darījuma attiecības un vai gadījumā, ja tiek atteikts veidot darījuma attiecības, tie ir ziņojuši par aizdomīgu darījumu. Ja atbildīgais subjekts pieņem lēmumu nesākt darījuma attiecības ar potenciālo klientu vai izbeigt esošas darījuma attiecības, vai atteikties veikt atsevišķus darījumus, vai piemērot alternatīvus pasākumus darījuma attiecību izbeigšanai, klienta uzticamības pārbaudes reģistrācijas ierakstos būtu jāiekļauj šāda lēmuma pamatojums. Tas ļaus uzraudzītājiem novērtēt, vai atbildīgie subjekti ir pienācīgi izstrādājuši savus klienta uzticamības pārbaudes paņēmienus un kā mainās subjekta riska darījumi, kā arī palīdzēs iegūt statistiskus pierādījumus par to, kā atbildīgie subjekti visā Savienībā piemēro klienta uzticamības pārbaudes noteikumus.

(76)

Pašreizējā NILL/TFN regulējumā pieeja, kas paredz esošo klientu pārskatīšanu, jau ir balstīta uz risku izvērtēšanu. Tomēr, ņemot vērā ar dažām starpniekstruktūrām saistīto augsto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, ar to saistīto predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas risku, minētā pieeja varētu neļaut laikus atklāt un novērtēt riskus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka konkrēti precizētas esošo klientu kategorijas arī tiek regulāri uzraudzītas.

(77)

Risks savā būtībā ir mainīgs, un mainīgie rādītāji – katrs atsevišķi vai kopā – var palielināt vai samazināt potenciālo risku, tādējādi ietekmējot preventīvo pasākumu, piemēram, klienta uzticamības pārbaudes pasākumu, atbilstīgo līmeni.

(78)

Zema riska situācijās atbildīgajiem subjektiem būtu jāspēj piemērot vienkāršotus uzticamības pārbaudes pasākumus. Tas nenozīmē atbrīvojumu no klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem vai to neesību. Tas drīzāk nozīmē vienkāršotu vai samazinātu kontroles pasākumu kopumu, kam tomēr jāattiecas uz visiem elementiem uzticamības pārbaudes standarta procedūrā. Ievērojot uz risku balstīto pieeju, atbildīgajiem subjektiem tomēr vajadzētu būt iespējai samazināt klientu vai darījumu pārbaudes biežumu vai intensitāti vai izmantot atbilstošus pieņēmumus par darījuma attiecību nolūku vai vienkāršu produktu izmantošanu. Regulatīvajos tehniskajos standartos par klienta uzticamības pārbaudi būtu jāparedz konkrēti vienkāršoti pasākumi, kurus atbildīgie subjekti spēj īstenot Komisijas veiktajā Savienības līmeņa riska novērtējumā noteiktajās zemāka riska situācijās. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus, AMLA būtu pienācīgi jāņem vērā sociālās un finansiālās iekļautības saglabāšana.

(79)

Būtu jāatzīst, ka noteiktas situācijas rada lielāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risku. Lai gan visu klientu identitāte un darījumdarbības profils būtu jānosaka, regulāri piemērojot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, ir gadījumi, kad nepieciešamas īpaši stingras klienta identifikācijas un pārbaudes procedūras. Tādēļ ir sīki jāizstrādā noteikumi par šādiem paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumiem, tostarp konkrētiem paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumiem pārrobežu korespondentattiecībās.

(80)

Pārrobežu korespondentattiecībām ar trešās valsts respondentiestādi ir raksturīga regularitāte un atkārtošanās. Turklāt ne visi pārrobežu korespondentbanku pakalpojumi rada vienādu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku līmeni. Tādēļ paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu intensitāte būtu jānosaka, piemērojot uz risku balstītās pieejas principus. Tomēr uz risku balstītā pieeja nebūtu jāpiemēro, kad notiek mijiedarbe ar trešo valstu respondentiestādēm, kurām nav fiziskās klātbūtnes tur, kur tās izveidotas, vai ar nereģistrētiem un nelicencētiem subjektiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Ņemot vērā lielo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kas raksturīgs čaulas iestādēm, kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāatturas no jebkādu korespondentattiecību sākšanas ar šādām čaulas iestādēm, kā arī ar tiem partneriem trešās valstīs, kuri ļauj čaulas iestādēm izmantot savus kontus. Lai nepieļautu, ka Savienības finanšu sistēmu ļaunprātīgi izmanto neregulētu pakalpojumu sniegšanai, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina, ka to kontus neizmanto iegultā birža, un būtu jāievieš politika un procedūras šādu mēģinājumu atklāšanai.

(81)

Pildot savu uzraudzības funkciju, uzraudzītāji varētu noteikt situācijas, kurās NILL/TFN prasību pārkāpumi, ko veic trešo valstu respondentiestādes, vai nepilnības NILL/TFN prasību īstenošanā rada riskus Savienības finanšu sistēmai. Lai minētos riskus mazinātu, AMLA vajadzētu būt iespējai sniegt ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm Savienībā, lai tām darītu zināmu savu viedokli par minēto trešo valstu respondentiestāžu trūkumiem. Minētie ieteikumi būtu jāsniedz, ja AMLA un finanšu subjektu uzraudzītāji Savienībā ir vienisprātis, ka trešās valsts respondentiestādēs konstatētie pārkāpumi un nepilnības, iespējams, ietekmēs kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību pakļautību riskam, un ar noteikumu, ka trešās valsts respondentiestādei un tās uzraudzītājam ir bijusi iespēja paust savu viedokli. Lai saglabātu labu Savienības finanšu sistēmas darbību, kredītiestādēm un finanšu iestādēm būtu jāveic pienācīgi pasākumi, reaģējot uz AMLA ieteikumiem, tostarp, atturoties no korespondentattiecību sākšanas vai turpināšanas, izņemot gadījumus, kad tās var ieviest pietiekamus riska mazināšanas pasākumus korespondentattiecību radīto risku novēršanai.

(82)

Saistībā ar paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumiem augstākās vadības apstiprinājuma saņemšana darījuma attiecību veidošanai nebūt nenozīmē, ka visos gadījumos ir nepieciešams saņemt direktoru padomes apstiprinājumu. Vajadzētu būt iespējai, ka šādu apstiprinājumu piešķir kāds, kuram ir pietiekamas zināšanas par subjekta riska darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un pietiekami augsts amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar riska darījumus.

(83)

Lai aizsargātu Savienības finanšu sistēmas pienācīgu darbību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus, lai noteiktu, kuru trešo valstu nepilnības NILL/TFN režīmos apdraud Savienības iekšējā tirgus integritāti. Ņemot vērā Savienībā neietilpstošo valstu radītā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apdraudējuma mainīgumu, ko veicina tehnoloģiju pastāvīgā attīstība un noziedznieku rīcībā esošie līdzekļi, ir ātri un nepārtraukti jāpielāgo tiesiskais regulējums attiecībā uz trešām valstīm, lai efektīvi novērstu pastāvošos riskus un nepieļautu jaunu risku rašanos. Komisijai kā atskaites punkts savam novērtējumam būtu jāņem vērā informācija, ko saņem no starptautiskām organizācijām un standartu noteicējiem NILL/TFN jomā, piemēram, FATF publiskie paziņojumi, savstarpēja izvērtējuma vai sīki izstrādāti novērtējuma ziņojumi vai publicētie turpmāku pasākumu ziņojumi, un vajadzības gadījumā savi novērtējumi jāpielāgo atbilstoši izmaiņām tajos. Komisijai būtu jārīkojas 20 dienu laikā pēc tam, kad trešās valsts NILL/TFN režīmā ir konstatēti trūkumi, kas apdraud Savienības iekšējā tirgus integritāti.

(84)

Trešām valstīm, uz kurām “attiecas aicinājums rīkoties”, ko izteicis attiecīgais starptautiskais standartu noteicējs, proti, FATF, ir pastāvīgas un būtiskas stratēģiskas nepilnības to tiesiskajā un institucionālajā NILL/TFN regulējumā un tā īstenošanā, kuras var radīt augstu risku Savienības finanšu sistēmai. Minēto būtisko stratēģisko nepilnību pastāvīgums, ko izraisa tas, ka trešā valsts nav uzņēmusies saistības vai ilgstoši nespēj šīs nepilnības novērst, liecina par paaugstinātu minēto trešo valstu radītā apdraudējuma līmeni, un tas prasa efektīvus, konsekventus un saskaņotus mazināšanas pasākumus Savienības līmenī. Tādēļ būtu jānosaka, ka atbildīgajiem subjektiem ir jāpiemēro viss pieejamo paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu kopums gadījuma rakstura darījumiem un darījuma attiecībām, kurās iesaistītas minētās augsta riska trešās valstis, lai pārvaldītu un mazinātu pamatā esošos riskus. Turklāt augsts riska līmenis pamato konkrētu papildu pretpasākumu piemērošanu gan atbildīgo subjektu, gan dalībvalstu līmenī. Šāda pieeja novērstu atšķirības attiecīgo pretpasākumu noteikšanā, kuras apdraudētu visu Savienības finanšu sistēmu. Ja dalībvalstis konstatē konkrētus riskus, kas netiek mazināti, tām būtu jāspēj piemērot papildu pretpasākumi, un tādā gadījumā tām par to būtu jāpaziņo Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka minētie riski ir būtiski saistībā ar iekšējo tirgu, tai būtu jāspēj atjaunināt attiecīgo deleģēto aktu, lai iekļautu nepieciešamos papildu pretpasākumus minēto risku mazināšanai. Ja Komisija uzskata, ka minētie pretpasākumi nav nepieciešami un apdraud pienācīgu Savienības iekšējā tirgus darbību, tai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt lēmumu par to, ka dalībvalsts izbeidz konkrēto pretpasākumu. Pirms tiek sākta minētā lēmuma pieņemšanas procedūra, Komisijai būtu jādod attiecīgajai dalībvalstij iespēja paust savu viedokli par Komisijas apsvērumiem. Ņemot vērā AMLA tehniskās speciālās zināšanas, tā var sniegt Komisijai noderīgu palīdzību attiecīgo pretpasākumu noteikšanā.

(85)

Noziedznieki var izmantot atbilstības nepilnības tiesiskajā un institucionālajā NILL/TFN regulējumā un tā īstenošanā trešās valstīs, kurām FATF piemēro “pastiprinātu uzraudzību”. Tas var radīt risku Savienības finanšu sistēmai, un minētais risks ir jāpārvalda un jāmazina. Minēto trešo valstu apņemšanās novērst konstatētās nepilnības, kaut arī nenovēršot riskus, pamato to, ka mazināšanas pasākumi ir mazāk smagi nekā tie, kurus piemēro augsta riska trešām valstīm. Ja šādas trešās valstis apņemas novērst konstatētās nepilnības, atbildīgajiem subjektiem, kad tie veic darījumus ar minētajās trešās valstīs iedibinātām fiziskām vai juridiskām personām, būtu jāpiemēro gadījuma rakstura darījumiem un darījuma attiecībām paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, kuri ir pielāgoti katrā trešā valstī konstatētajām konkrētajām nepilnībām. Šāda piemērojamo paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu detalizēta noteikšana atbilstīgi uz risku balstītajai pieejai nodrošina arī to, ka pasākumi ir samērīgi ar riska līmeni. Lai nodrošinātu šādu konsekventu un samērīgu pieeju, Komisijai būtu jāspēj noteikt, kuri konkrētie paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumi ir nepieciešami, lai mazinātu katrai valstij raksturīgos riskus. Ņemot vērā AMLA tehniskās speciālās zināšanas, tā var sniegt Komisijai noderīgu palīdzību attiecīgo paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu noteikšanā.

(86)

Valstis, kas nav publiski identificētas kā tādas, uz kurām attiecas FATF aicinājums rīkoties vai kurām tie piemēro pastiprinātu uzraudzību, joprojām varētu radīt konkrētu un nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmas integritātei vai nu atbilstības nepilnību dēļ, vai tādēļ, ka to NILL/TFN režīmā ir pastāvīgas un būtiskas stratēģiskas nepilnības. Lai mazinātu minētos konkrētos riskus, kurus nevar mazināt ar pasākumiem, kas piemērojami valstīm ar stratēģiskām nepilnībām vai valstīm ar atbilstības nepilnībām, Komisijai vajadzētu būt iespējai rīkoties ārkārtas apstākļos, uz skaidru kritēriju kopuma pamata un ar AMLA atbalstu identificējot šādas trešās valstis. Saskaņā ar Savienības finanšu sistēmai radītā riska līmeni Komisijai būtu jāprasa piemērot vai nu visus paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus un konkrētām valstīm paredzētus pretpasākumus saistībā ar augsta riska trešām valstīm, vai konkrētām valstīm paredzētus paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus saistībā ar trešām valstīm ar atbilstības nepilnībām.

(87)

Lai nodrošinātu tādu trešo valstu konsekventu identificēšanu, kuras rada konkrētu un nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmai, bet kuras nav publiski identificētas kā valstis, uz kurām attiecas FATF aicinājums rīkoties vai kurām tie piemēro pastiprinātu uzraudzību, Komisijai būtu jāspēj ar īstenošanas aktu noteikt metodoloģiju šādu trešo valstu identificēšanai ārkārtas apstākļos. Minētajā metodoloģijā jo īpaši būtu jāiekļauj tas, kā jānovērtē kritēriji un kā notiek mijiedarbība ar šādām trešām valstīm, un kā dalībvalstis un AMLA iesaistās šādas identificēšanas sagatavošanas posmos.

(88)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šo regulu identificēto trešo valstu NILL/TFN regulējumos vai to īstenošanā varētu notikt izmaiņas, piemēram, tādēļ, ka valsts apņemas novērst konstatētās nepilnības vai pieņem attiecīgus NILL/TFN pasākumus to novēršanai un tas var mainīt izrietošo risku būtību un līmeni, Komisijai būtu regulāri jāpārskata minētie konkrētie paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk ir samērīgi un atbilstoši.

(89)

Potenciāli ārējie apdraudējumi Savienības finanšu sistēmai rodas ne tikai no trešām valstīm, tie var rasties arī saistībā ar konkrētiem klientu riska faktoriem vai produktiem, pakalpojumiem, darījumiem vai piegādes kanāliem, kas tiek novēroti saistībā ar konkrētu ģeogrāfisku apgabalu ārpus Savienības. Tādēļ ir jāapzina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas tendences, riski un metodes, kurām varētu tikt pakļauti Savienības atbildīgie subjekti. AMLA vislabāk spēj atklāt jebkuras jaunas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas tipoloģijas ārpus Savienības, lai uzraudzītu to attīstību un sniegtu norādījumus Savienības atbildīgajiem subjektiem par nepieciešamību piemērot paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus, kuru mērķis ir mazināt šādus riskus.

(90)

Attiecības ar fiziskām personām, kuras Savienībā vai starptautiskā mērogā ieņem vai ir ieņēmušas svarīgus publiskus amatus, un jo īpaši fiziskām personām no valstīm, kurās ir plaši izplatīta korupcija, varētu pakļaut finanšu nozari būtiskiem reputācijas un juridiskiem riskiem. Starptautiskie centieni apkarot korupciju arī pamato nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību šādām personām un piemērot attiecīgus paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus attiecībā uz personām, kurām ir uzticēts vai bija uzticēts ieņemt svarīgus publiskus amatus, un attiecībā uz augstākajām amatpersonām starptautiskās organizācijās. Tādēļ ir jāprecizē pasākumi, kas atbildīgajiem subjektiem būtu jāpiemēro attiecībā uz darījumiem vai darījuma attiecībām ar politiski redzamām personām. Lai atvieglotu uz risku balstīto pieeju, AMLA būtu jāuztic uzdevums izdot pamatnostādnes par risku līmeņa novērtēšanu saistībā ar noteiktu kategoriju politiski redzamām personām, viņu ģimenes locekļiem vai personām, par kurām zināms, ka tās ir cieši saistītas.

(91)

Riski, kas saistīti ar personām, kurām ir uzticēti vai bija uzticēti svarīgi publiski amati, neaprobežojas tikai ar valsts līmeni, tie var būt arī reģionālā vai pašvaldību līmenī. Vietējā līmenī tas jo īpaši attiecas uz blīvi apdzīvotām teritorijām, piemēram, pilsētām, kas līdztekus reģionālajam līmenim bieži vien pārvalda ievērojamus publiskos līdzekļus un piekļuvi kritiski svarīgiem pakalpojumiem vai atļaujām, tādējādi radot korupcijas un ar to saistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku. Tāpēc tādu personu kategorijā, kurām ir uzticēti vai bija uzticēti svarīgi publiski amati, jāiekļauj personas, kas vada reģionālās un vietējās pašvaldības, tostarp pašvaldību un lielpilsētu reģionu grupas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka dalībvalstu ģeogrāfiskā un administratīvā organizācija ievērojami atšķiras, un dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāspēj noteikt zemāku robežvērtību, lai, pamatojoties uz risku, aptvertu attiecīgās vietējās iestādes. Ja dalībvalstis nolemj noteikt zemākas robežvērtības, tām minētās zemākās robežvērtības būtu jāpaziņo Komisijai.

(92)

Korupcijas un ar to saistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskam var būt pakļauti arī valsts vai reģionālo vai vietējo iestāžu kontrolētu uzņēmumu pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekļi. Šādi riski ir īpaši akūti saistībā ar augstākā līmeņa vadītājiem valsts kontrolētos uzņēmumos, ņemot vērā šādu uzņēmumu budžeta apjomu un to pārvaldībā esošos līdzekļus. Riski var rasties arī saistībā ar ievērojami lieliem uzņēmumiem, kurus kontrolē reģionālās un vietējās iestādes. Tādējādi augstākā līmeņa vadītāji reģionālo vai vietējo iestāžu kontrolētos uzņēmumos būtu jāuzskata par politiski redzamām personām, ja minētie uzņēmumi ir kvalificējami kā vidēji vai lieli uzņēmumi vai grupas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (25) 3. pantā. Tomēr, atzīstot ģeogrāfiskās un administratīvās organizatoriskās atšķirības un ar šiem uzņēmumiem un to augstākā līmeņa vadītājiem saistītās pilnvaras un pienākumus, dalībvalstīm būtu jāspēj, pamatojoties uz risku, izvēlēties noteikt zemāku gada apgrozījuma robežvērtību. Šādā gadījumā dalībvalstīm par minēto lēmumu būtu jāpaziņo Komisijai.

(93)

Lai Savienībā identificētu politiski redzamas personas, dalībvalstīm būtu jāizveido saraksti, norādot konkrētus amatus, kas saskaņā ar valstu tiesību aktiem un administratīviem noteikumiem tiek atzīti par svarīgiem publiskiem amatiem. Dalībvalstīm būtu jāprasa, lai katra to teritorijā akreditēta starptautiskā organizācija izdotu un pastāvīgi atjauninātu sarakstu ar svarīgiem publiskiem amatiem minētajā starptautiskajā organizācijā. Komisijai būtu jāuztic uzdevums apkopot un izdot sarakstu, kam vajadzētu būt derīgam visā Savienībā, attiecībā uz personām, kurām ir uzticēts Savienības iestādēs vai struktūrās ieņemt svarīgus publiskus amatus.. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju svarīgu publisku amatu noteikšanai un paziņošanai, Komisijai būtu jāspēj ar īstenošanas aktu noteikt dalībvalstu paziņojumos izmantojamo formātu, un tā būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas papildina šajā regulā noteiktās svarīgu publisku amatu kategorijas, ja tās vienlīdz pastāv visās dalībvalstīs.

(94)

Ja klientiem vairs nav uzticēts ieņemt svarīgus publiskus amatus, viņi joprojām var radīt lielāku risku, piemēram, tādēļ, ka viņiem ir neformāla ietekme, kuru viņi joprojām varētu izmantot, vai tādēļ, ka viņu iepriekšējais un pašreizējais amats ir savstarpēji saistīti. Ir būtiski, lai atbildīgie subjekti ņemtu vērā minētos pastāvīgos riskus un piemērotu vienu vai vairākus paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus līdz brīdim, kad tiek atzīts, ka attiecīgā fiziskā persona vairs nerada risku, un jebkurā gadījumā ne mazāk kā 12 mēnešus pēc brīža, kad tai vairs nav uzticēts ieņemt svarīgu publisku amatu.

(95)

Apdrošināšanas sabiedrībām bieži vien nav klientu attiecību ar apdrošināšanas polišu labuma guvējiem. Tomēr tām jāspēj identificēt augstāka riska gadījumus, piemēram, kad no polises gūtos ieņēmumus saņem politiski redzama persona. Lai noteiktu, vai tas tā ir, apdrošināšanas polisē būtu jāiekļauj pamatoti pasākumi labuma guvēja identificēšanai, it kā minētā persona būtu jauns klients. Vajadzētu būt iespējai šādus pasākumus veikt atlīdzības izmaksāšanas laikā vai polises piešķiršanas laikā, bet ne vēlāk.

(96)

Ciešas privātās un profesionālās attiecības varētu tikt ļaunprātīgi izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkos. Šā iemesla dēļ pasākumi, kas attiecas uz politiski redzamām personām, būtu jāpiemēro arī viņu ģimenes locekļiem un personām, par kurām zināms, ka tās ir cieši saistītas. Ģimenes locekļu un personu, par kurām zināms, ka tās ir cieši saistītas, pareiza identificēšana varētu būt atkarīga no sociāli ekonomiskās un kultūras struktūras politiski redzamas personas valstī. Ņemot to vērā, AMLA būtu jāuztic uzdevums izdot pamatnostādnes par kritērijiem, kas izmantojami, lai identificētu personas, kuras uzskatāmas par cieši saistītām.

(97)

Attiecības ar ģimenes locekļiem, kuras politiski redzamas personas varētu ļaunprātīgi izmantot, ietver ne tikai attiecības ar vecākiem un pēcnācējiem, bet var ietvert arī attiecības ar brāļiem un māsām. Tas jo īpaši attiecas uz tādu politiski redzamu personu kategorijām, kuras ieņem augstākā līmeņa amatus centrālajā valdībā. Tomēr, atzīstot valsts līmenī pastāvošās atšķirīgās sociālekonomiskās un kultūras struktūras, kas varētu ietekmēt brāļu un māsu attiecību ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību, dalībvalstīm būtu jāspēj piemērot plašāku tvērumu brāļu un māsu noteikšanai par politiski redzamu personu ģimenes locekļiem, lai pienācīgi mazinātu minēto attiecību ļaunprātīgas izmantošanas risku. Ja dalībvalstis nolemj piemērot plašāku tvērumu, tām būtu jāsniedz Komisijai sīkāka informācija par minēto plašāko tvērumu.

(98)

Prasības, kas izvirzītas politiski redzamām personām, viņu ģimenes locekļiem un personām, par kurām ir zināms, ka tās ir cieši saistītas, ir preventīvas, nevis krimināltiesiskas, un tās nebūtu jāinterpretē kā prasības, kas liek saprasts, ka politiski redzamas personas, viņu ģimenes locekļi un cieši saistītas personas ir iesaistītas noziedzīgā darbībā. Atteikšanās no darījuma attiecībām ar personu, pamatojoties tikai uz konstatējumu, ka tā ir politiski redzama persona vai politiski redzamas personas ģimenes loceklis vai persona, par kuru ir zināms, ka tā ir ar to cieši saistīta, ir pretrunā šīs regulas burtam un garam.

(99)

Ņemot vērā ieguldītāju uzturēšanās atļaujas shēmu neaizsargātību pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu noziegumiem, korupciju un izvairīšanos no mērķtiecīgām finanšu sankcijām, kā arī ar tām saistītos iespējamos būtiskos drošības apdraudējumus Savienībai kopumā, ir lietderīgi, ka atbildīgie subjekti konkrētu paplašinātu klienta uzticamības pārbaudi veic vismaz attiecībā uz klientiem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie un minēto shēmu ietvaros piesakās uzturēšanās tiesību iegūšanai dalībvalstī.

(100)

Sniedzot individualizētus aktīvu pārvaldības pakalpojumus fiziskām personām, kurām ir augsts labklājības līmenis, kredītiestādes, finanšu iestādes un trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji varētu tikt pakļauti konkrētiem riskiem, tostarp tādiem, kas izriet no šādu pakalpojumu sarežģītā un bieži vien personalizētā rakstura. Tāpēc ir jāprecizē paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu kopums, kas būtu jāpiemēro vismaz tad, ja tiek uzskatīts, ka šādas darījuma attiecības rada augstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku. Nosakot to, ka klienta turējumā esošo aktīvu vērtība ir vismaz 50 000 000 EUR vai līdzvērtīga summa nacionālajā vai ārvalstu valūtā, ņem vērā finanšu un ieguldāmos aktīvus, tostarp skaidru naudu un skaidras naudas ekvivalentus, neatkarīgi no tā, vai tos tur kā noguldījumus vai uzkrājumu produktos, kā arī ieguldījumus, piemēram, akcijas, obligācijas un kopieguldījumu fondus, pat ja tie tiek turēti atbilstīgi ilgtermiņa nolīgumiem ar minēto atbildīgo subjektu. Turklāt būtu jāņem vērā klienta nekustamā īpašuma aktīvu vērtība, izņemot viņa privāto dzīvesvietu. Lai veiktu minēto noteikšanu, kredītiestādēm, finanšu iestādēm un trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējiem nav jāveic vai jāpieprasa klienta līdzekļu kopējā apjoma precīzs aprēķins. Šādiem subjektiem drīzāk būtu jāveic pasākumi, lai noteiktu, vai klienta turējumā esošo aktīvu vērtība ir vismaz 50 000 000 EUR vai līdzvērtīga summa nacionālajā vai ārvalstu valūtā, kas ir finanšu līdzekļi, ieguldāmi līdzekļi vai nekustamā īpašuma aktīvi.

(101)

Lai izvairītos no atkārtotām klienta identifikācijas procedūrām, ir lietderīgi, ievērojot piemērotus aizsardzības pasākumus, ļaut atbildīgajiem subjektiem izmantot citu atbildīgo subjektu savākto klienta informāciju. Gadījumos, kad atbildīgais subjekts paļaujas uz citu atbildīgo subjektu, galīgo atbildību par klienta uzticamības pārbaudi būtu jāuzņemas atbildīgajam subjektam, kurš izvēlas paļauties uz klienta uzticamības pārbaudi, ko veicis cits atbildīgais subjekts. Atbildīgajam subjektam, uz kuru paļaujas, būtu arī jāsaglabā sava atbildība par NILL/TFN prasību ievērošanu, tostarp attiecībā uz prasību ziņot par aizdomīgiem darījumiem un saglabāt reģistrācijas ierakstus.

(102)

Saskaņotu NILL/TFN prasību ieviešana visā Savienībā, tostarp attiecībā uz grupas mēroga politiku un procedūrām, informācijas apmaiņu un paļaušanos, ļauj atbildīgajiem subjektiem, kas darbojas grupā, maksimāli izmantot šajā grupā pastāvošās sistēmas situācijās, kas attiecas uz vieniem un tiem pašiem klientiem. Minētie noteikumi ļauj ne tikai NILL/TFN noteikumus konsekventi un efektīvi īstenot visā grupā, bet arī izmantot grupas līmenī apjomradītus ietaupījumus, piemēram, nodrošinot to, ka grupā esošie atbildīgie subjekti var paļauties uz to procesu rezultātiem, kurus, lai izpildītu klientu identifikācijas un pārbaudes prasības, ir pieņēmuši citi grupā esoši atbildīgie subjekti.

(103)

Lai paļaušanās uz trešo personu veiktiem pasākumiem būtu efektīva, ir nepieciešama papildu skaidrība par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šāda paļaušanās notiek. AMLA uzdevums būtu izstrādāt pamatnostādnes par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var paļauties uz trešām personām, kā arī par attiecīgo personu atbildību un pienākumiem. Lai nodrošinātu, ka visā Savienībā notiek konsekventa šādas paļaušanās uzraudzība, minētajās pamatnostādnēs arī būtu jāsniedz skaidrība par to, kā uzraudzītājiem šāda prakse būtu jāņem vērā un jāpārbauda tās atbilstība NILL/TFN prasībām, ja atbildīgie subjekti minēto praksi izmanto.

(104)

Faktisko īpašumtiesību jēdziens tika ieviests, lai palielinātu sarežģītu korporatīvo struktūru pārredzamību. Nepieciešamība piekļūt precīzai, atjauninātai un pietiekamai informācijai par faktisko īpašnieku ir būtisks faktors, lai izsekotu noziedzniekus, kuri pretējā gadījumā varētu slēpt savu identitāti aiz šādām neskaidrām struktūrām. Dalībvalstīm pašlaik ir jānodrošina, ka korporatīvie subjekti un citi tiesību subjekti, kā arī tieši izveidoti trasti un citi līdzīgi juridiskie veidojumi iegūst un glabā atbilstīgu, precīzu un atjauninātu informāciju par to faktiskajiem īpašniekiem. Tomēr dalībvalstu noteiktā pārredzamības pakāpe ir atšķirīga. Noteikumi tiek interpretēti atšķirīgi, un tādēļ tiek izmantotas dažādas metodes, lai noteiktu konkrēta tiesību subjekta vai juridiska veidojuma faktiskos īpašniekus. Iemesls cita starpā ir nekonsekventas metodes, kā tiek aprēķinātas netiešas īpašumtiesības uz tiesību subjektu vai juridisku veidojumu, un dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības. Tas apgrūtina pārredzamību, ko bija paredzēts sasniegt. Tādēļ ir jāprecizē noteikumi, lai iegūtu konsekventu faktiskā īpašnieka definīciju un panāktu tās piemērošanu visā iekšējā tirgū.

(105)

Piemērojot noteikumus par tiesību subjektu, kā arī juridisku veidojumu faktisko īpašnieku identificēšanu, var rasties īstenošanas jautājumi, ja attiecīgās ieinteresētās personas saskaras ar konkrētiem gadījumiem, jo īpaši sarežģītu korporatīvo struktūru gadījumos, kad vienlaikus pastāv īpašumtiesību daļas un kontroles kritēriji, vai lai noteiktu netiešas īpašumtiesības vai kontroli. Lai atbalstītu to, ka tiesību subjekti, pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, un atbildīgie subjekti piemēro minētos noteikumus, un atbilstoši šajā regulā paredzētajam saskaņošanas mērķim Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt pamatnostādnes, kurās izklāstīts, kā dažādos scenārijos jāpiemēro noteikumi faktisko īpašnieku identificēšanai, tostarp, izmantojot gadījumu piemērus.

(106)

Lai efektīvi identificētu faktiskos īpašniekus, būtu jānosaka, vai kontrole tiek īstenota, izmantojot citus līdzekļus. Īpašumtiesību daļu esības vai kontroles, pamatojoties uz īpašumtiesību daļu, noteikšana ir nepieciešama, bet nav pietiekama, un tā neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes, lai noteiktu faktiskos īpašniekus. Pārbaude par to, vai kāda fiziska persona īsteno kontroli, izmantojot citus līdzekļus, nav turpmāka pārbaude, kas jāveic tikai tad, ja nav iespējams noteikt īpašumtiesību daļu. Abas pārbaudes, proti, par īpašumtiesību daļu esību vai kontroli, pamatojoties uz īpašumtiesību daļu, un par kontroli, izmantojot citus līdzekļus, būtu jāveic paralēli.

(107)

Korporatīva subjekta faktisko īpašnieku parasti nosaka pēc īpašumtiesībām, kas ir 25 % akciju, balsstiesību vai citu īpašumtiesību daļu vai vairāk. Īpašumtiesībām būtu jāietver gan kontroles tiesības, gan tiesības, kas ir būtiskas labuma gūšanas ziņā, piemēram, tiesības uz peļņas daļu vai citiem iekšējiem resursiem, vai likvidācijas bilanci. Tomēr varētu būt situācijas, kad risks, ka dažas korporatīvo subjektu kategorijas tiek ļaunprātīgi izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, ir lielāks, piemēram, tāpēc ka minētie korporatīvie subjekti darbojas konkrētās lielāka riska nozarēs. Šādās situācijās ir nepieciešami pastiprināti pārredzamības pasākumi, lai atturētu noziedzniekus no šādu subjektu izveides vai iefiltrēšanās tajos vai nu ar tiešām vai netiešām īpašumtiesībām, vai ar kontroli. Lai nodrošinātu, ka Savienība spēj pienācīgi mazināt šādus atšķirīgus riska līmeņus, Komisija ir jāpilnvaro noteikt tās korporatīvo subjektu kategorijas, kurām būtu jāpiemēro zemākas faktisko īpašnieku pārredzamības robežvērtības. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija, ja tās identificē korporatīvo subjektu kategorijas, kuras ir pakļautas lielākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Minētajos paziņojumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai norādīt zemāku īpašumtiesību robežvērtību, kas, pēc to domām, varētu mazināt minētos riskus. Šādai identificēšanai būtu jānotiek pastāvīgi, un tai būtu jābalstās uz Savienības līmeņa riska novērtējuma un valsts līmeņa riska novērtējuma rezultātiem, kā arī uz attiecīgajām analīzēm un ziņojumiem, ko sagatavojusi AMLA, Eiropols vai citas Savienības struktūras, kuras ir iesaistītas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Minētajai zemākajai robežvērtībai vajadzētu būt pietiekami zemai, lai mazinātu lielākos riskus, ka korporatīvie subjekti varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti noziedzīgiem mērķiem. Minētajai zemākajai robežvērtībai šajā nolūkā parasti nevajadzētu būt vairāk par 15 % no akcijām, balsstiesībām vai citām īpašumtiesību daļām. Tomēr varētu būt gadījumi, kad, pamatojoties uz riska novērtējumu, augstāka robežvērtība būtu samērīgāka, lai novērstu konstatētos riskus. Minētajos gadījumos Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt robežvērtību no 15 % līdz 25 % no īpašumtiesībām.

(108)

Faktisko īpašnieku identificēšanu apgrūtina vairāklīmeņu īpašumtiesību un kontroles struktūras savas sarežģītības dēļ. Jēdziens “īpašumtiesību vai kontroles struktūra” ir paredzēts, lai aprakstītu veidu, kādā tiesību subjekts netieši pieder kādam vai ir tā kontrolē vai kādā juridisks veidojums tiek netieši kontrolēts tādu attiecību rezultātā, kas pastāv starp tiesību subjektiem vai juridiskiem veidojumiem vairākos līmeņos. Lai nodrošinātu visā iekšējā tirgū konsekventu pieeju, ir jāprecizē noteikumi, kas attiecas uz minētajām situācijām. Šajā nolūkā vienlaikus ir jāizvērtē, vai kādai fiziskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība ar 25 % akciju, balsstiesību vai citu īpašumtiesību daļu vai vairāk un vai kāda fiziska persona kontrolē tiešo akcionāru, kam korporatīvajā subjektā ir 25 % akciju, balsstiesību vai citu īpašumtiesību daļu vai vairāk. Netiešas līdzdalības gadījumā faktiskie īpašnieki būtu jāidentificē, saskaitot akcijas īpašumtiesību ķēdē. Šai sakarā būtu kopā jāskaita visas akcijas, kas tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai fiziskajai personai. Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā līdzdalība visos īpašumtiesību līmeņos. Ja 25 % no akcijām, balsstiesībām vai citām īpašumtiesību daļām korporatīvajā subjektā pieder akcionāram, kas ir tiesību subjekts, kurš nav korporatīvais subjekts, faktiskie īpašnieki būtu jānosaka, ņemot vērā konkrēto akcionāra struktūru, tostarp to, vai, izmantojot citus līdzekļus, akcionāru kontrolē kāda fiziska persona.

(109)

Noteikt korporatīva subjekta faktisko īpašnieku situācijās, kad korporatīvā subjekta akcijas tiek turētas juridiskā veidojumā vai ja tās tur fonds vai līdzīgs tiesību subjekts, varētu būt sarežģītāk, ņemot vērā tiesību subjektu un juridisko veidojumu faktisko īpašnieku atšķirīgo raksturu un atšķirīgos identificēšanas kritērijus. Tādēļ ir jāparedz skaidri noteikumi, lai risinātu minētās vairāklīmeņu struktūras situācijas. Šādos gadījumos visiem juridiskā veidojuma vai līdzīga tiesību subjekta, piemēram, fonda, faktiskajiem īpašniekiem vajadzētu būt tā korporatīvā subjekta faktiskajiem īpašniekiem, kura akcijas tiek turētas attiecīgajā juridiskajā veidojumā vai kura akcijas tur attiecīgais fonds.

(110)

Lai nodrošinātu noteikumu konsekventu piemērošanu visā iekšējā tirgū, ir vajadzīga vienota izpratne par kontroles jēdzienu un precīzāka kontroles līdzekļu definīcija. Ar kontroli būtu jāsaprot kādas personas faktiskā spēja panākt, ka korporatīvā subjekta lēmumu pieņemšanā par būtiskiem jautājumiem tiek ievērota tās griba. Ierastais kontroles līdzeklis ir balsstiesību vairākuma daļa. Faktiskā īpašnieka pozīciju var noteikt arī ar kontroli, ko nodrošina, izmantojot citus līdzekļus, bez būtiskām vai jebkādām īpašumtiesībām. Tāpēc, lai noskaidrotu visas fiziskās personas, kas ir tiesību subjekta faktiskie īpašnieki, kontrole būtu jānosaka neatkarīgi no īpašumtiesībām. Kontroli parasti var īstenot ar jebkādiem līdzekļiem, tostarp juridiskiem un nejuridiskiem līdzekļiem. Minētos līdzekļus varētu ņemt vērā, lai novērtētu, vai kontrole tiek īstenota, izmantojot citus līdzekļus, atkarībā no katra tiesību subjekta konkrētās situācijas.

(111)

Netiešas īpašumtiesības vai kontroli varētu noteikt ar vairāku ķēdes posmu vai vairāku atsevišķu vai savstarpēji saistītu ķēžu starpniecību. Ķēdes posms varētu būt jebkura fiziska vai juridiska persona vai juridisks veidojums. Attiecības starp posmiem varētu izpausties kā īpašumtiesības, balsstiesības vai citi kontroles līdzekļi. Šādos gadījumos, kad īpašumtiesību struktūrā vienlaikus pastāv īpašumtiesības un kontrole, ir vajadzīgi konkrēti un detalizēti noteikumi par faktisko īpašnieku identificēšanu, lai sekmētu saskaņotu pieeju faktisko īpašnieku identificēšanai.

(112)

Lai nodrošinātu efektīvu pārredzamību, noteikumi par faktiskajām īpašumtiesībām būtu jāattiecina uz iespējami plašāku tādu tiesību subjektu un juridisko veidojumu loku, kas ir izveidoti dalībvalstu teritorijā. Tas ietver korporatīvos subjektus, kurus raksturo iespēja, ka tiem ir īpašumtiesības tajos, kā arī citus tiesību subjektus, un tieši izveidotiem trastiem līdzīgus juridiskos veidojumus. Tā kā dalībvalstu tiesību sistēmas ir atšķirīgas, minētās plašās kategorijas ietver daudz dažādu organizatorisko struktūru. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai to tiesību subjektu veidu saraksts, kuru faktiskie īpašnieki ir identificēti saskaņā ar noteikumiem par korporatīvo subjektu un citu juridisko personu faktisko īpašnieku identificēšanu.

(113)

Dažu tiesību subjektu, piemēram, apvienību, arodbiedrību, politisko partiju vai baznīcu, specifiskais raksturs neļauj tos jēgpilni identificēt kā faktiskos īpašniekus, pamatojoties uz īpašumtiesībām vai dalību. Tomēr minētajos gadījumos tiesību subjektu var kontrolēt augstākās vadības amatpersonas, izmantojot citus līdzekļus. Šādos gadījumos par šādām amatpersonām būtu jāziņo kā par faktiskajiem īpašniekiem.

(114)

Lai nodrošinātu tieši izveidotu trastu un līdzīgu tiesību subjektu, piemēram, fondu, vai līdzīgu juridisku veidojumu faktisko īpašnieku konsekventu identificēšanu, ir jāparedz saskaņoti noteikumi par faktiskajām īpašumtiesībām. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai to tiesību subjektu un juridisko veidojumu veidu saraksts, kas ir līdzīgi tieši izveidotiem trastiem, ja faktiskie īpašnieki ir identificēti saskaņā ar noteikumiem par faktisko īpašnieku identificēšanu tieši izveidotos trastos un līdzīgos tiesību subjektos vai juridiskos veidojumos. Komisijai būtu jāspēj ar īstenošanas aktu pieņemt to juridisko veidojumu un tiesību subjektu sarakstu, uz kuriem attiecas dalībvalstu tiesību akti un kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas tieši izveidotiem trastiem.

(115)

Diskrecionāri trasti ļauj to pilnvarotajām personām brīvi lemt par trasta aktīvu vai no tiem gūto labumu sadali. Tādējādi jau pašā sākumā nav noteikts neviens labuma guvējs vai labuma guvēju kategorija, bet ir noteikts personu loks, no kura pilnvarotās personas var izvēlēties labuma guvējus, vai personas, kas kļūs par labuma guvējiem, ja pilnvarotās personas savu rīcības brīvību neizmantos. Kā atzīts nesenajā FATF standartu pārskatīšanā attiecībā uz juridiskiem veidojumiem, šādu rīcības brīvību var izmantot ļaunprātīgi, un tās dēļ faktiskie īpašnieki var būt nepārredzami, ja attiecībā uz diskrecionāriem trastiem netiek noteikts minimālais pārredzamības līmenis, jo labuma guvēju pārredzamība tiktu panākta tikai tad, ja pilnvarotās personas īstenotu savu rīcības brīvību. Tāpēc, lai nodrošinātu pienācīgu un konsekventu pārredzamību attiecībā uz visu veidu juridiskajiem veidojumiem, ir svarīgi, lai diskrecionāru trastu gadījumā tiktu vākta informācija arī par pilnvarotās personas pilnvaru mērķiem un par pilnvaru pārņēmējiem, kuri saņemtu aktīvus vai labumus, ja pilnvarotās personas savu rīcības brīvību neīstenotu. Ir situācijas, kad ieceltie pilnvaru saņēmēji un pilnvaru pārņēmēji nevarētu tikt identificēti atsevišķi, bet kā kategorija. Minētajos gadījumos būtu jāvāc informācija par kategoriju, kā arī informācija par atsevišķām no kategorijas izvēlētām personām.

(116)

Tieši izveidotiem trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem dalībvalstīs ir atšķirīgas iezīmes. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, ir lietderīgi noteikt kopējus principus šādu veidojumu identificēšanai. Tieši izveidoti trasti ir trasti, kas izveidoti pēc dibinātāja iniciatīvas. No šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz trasti, kas izveidoti ar likumu vai kas neizriet no dibinātāja skaidra nodoma tos izveidot. Tieši izveidotus trastus parasti izveido dokumenta veidā, piemēram, kā rakstisku dokumentu vai rakstisku trasta dokumentu, un parasti tas atbilst uzņēmuma vai personīgām vajadzībām. Juridiski veidojumi, kas ir līdzīgi tieši izveidotiem trastiem, ir veidojumi bez juridiskas personas statusa, kas pēc struktūras vai funkcijām ir līdzīgi. Noteicošais faktors ir nevis juridiskā veidojuma veida apzīmējums, bet gan tieši izveidota trasta definīcijas pamatiezīmju izpilde, proti, dibinātāja nodoms nodot aktīvus konkrētas personas pārvaldībā un kontrolē ar konkrētu nolūku, kam parasti ir uzņēmējdarbības vai personisks raksturs, piemēram, labuma guvēju labums. Lai nodrošinātu to juridisko veidojumu faktisko īpašnieku konsekventu identificēšanu, kas ir līdzīgi tieši izveidotiem trastiem, dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai saraksts ar juridisko veidojumu veidiem, kas ir līdzīgi tieši izveidotiem trastiem. Šādam paziņojumam būtu jāpievieno novērtējums, kurā sniegts pamatojums, kāpēc daži juridiski veidojumi tiek identificēti kā līdzīgi tieši izveidotiem trastiem, kā arī paskaidrojums tam, kāpēc citi juridiski veidojumi pēc struktūras vai funkcijas netiek uzskatīti par līdzīgiem tieši izveidotiem trastiem. Veicot šādu novērtējumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visi juridiskie veidojumi, kas tiek reglamentēti to tiesību aktos.

(117)

Saistībā ar dažiem tiesību subjektu veidiem, piemēram, fondiem, tieši izveidotiem trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem, nav iespējams identificēt atsevišķus labuma guvējus, jo tie vēl nav noteikti. Šādos gadījumos informācijā par faktiskajām īpašumtiesībām būtu jāsniedz labuma guvēju kategorijas un tās īpašību apraksts. Tiklīdz attiecīgās kategorijas labuma guvēji ir noteikti, tie kļūst faktiskie īpašnieki. Turklāt ir īpaši juridisko personu un juridisko veidojumu veidi, kuriem ir labuma guvējs, taču tie nav identificēti samērīgi attiecībā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas saistīti ar minētajām juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem. Tā ir saistībā ar regulētiem produktiem, piemēram, pensiju plāniem, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 (26) darbības jomā, un tā varētu būt, piemēram, saistībā ar darba ņēmēju finansiālās īpašumtiesību vai līdzdalības shēmām vai bezpeļņas vai labdarības tiesību subjektiem vai juridiskiem veidojumiem ar noteikumu, ka ar šādām juridiskām personām un juridiskajiem veidojumiem saistītie riski ir zemi. Šādos gadījumos pietiek, ja ir identificēta labuma guvēju kategorija.

(118)

Pensiju plāni, ko reglamentē Direktīva (ES) 2016/2341, ir regulēti produkti, kuriem piemēro stingrus uzraudzības standartus un kuriem ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks. Ja šādi pensiju plāni ir izveidoti kā juridisks veidojums, to labuma guvēji ir darba ņēmēji un darbinieki, kuri pensijas pabalstu pārvaldības nolūkā izmanto minētos produktus, kas saistīti ar viņu darba līgumiem. Pensijas pabalsta īpašā rakstura dēļ, kam ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, nebūtu samērīgi pieprasīt identificēt katru no minētajiem labuma guvējiem un pārredzamības pienākumu izpildes nolūkā pietiktu, ja būtu identificēta kategorija un tās īpašības.

(119)

Lai nodrošinātu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu faktisko īpašnieku konsekventu identificēšanu, ir jāparedz saskaņoti noteikumi par faktiskajām īpašumtiesībām. Neatkarīgi no tā, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi dalībvalstī pastāv kā tiesību subjekts ar juridiskas personas statusu, kā juridisks veidojums bez juridiskas personas statusa vai jebkādā citā formā, faktiskā īpašnieka identificēšanas pieejai būtu jāatbilst to mērķim un funkcijai.

(120)

Konsekventa pieeja faktisko īpašumtiesību pārredzamības režīmam arī nodrošinās, ka par faktiskajiem īpašniekiem visā iekšējā tirgū tiks vākta viena un tā pati informācija. Ir lietderīgi ieviest precīzas prasības attiecībā uz informāciju, kas būtu jāsavāc katrā atsevišķajā gadījumā. Minētā informācija ietver faktiskā īpašnieka personas datu minimālo kopumu, informāciju par tiesību subjektā vai juridiskajā veidojumā iegūtās faktiskās līdzdalības būtību un apjomu un informāciju par tiesību subjektu vai juridisko veidojumu, kuri ir nepieciešami, lai pienācīgi identificētu to fizisko personu, kura ir faktiskais īpašnieks, un iemeslus, kāpēc minētā fiziskā persona ir identificēta kā faktiskais īpašnieks.

(121)

Efektīvā faktisko īpašnieku pārredzamības sistēmā informācija ir jāvāc, izmantojot dažādus kanālus. Šāda daudzvirzienu pieeja ietver informāciju, kas ir tieši izveidota trasta tiesību subjekta vai pilnvarotās personas rīcībā vai tādu personu rīcībā, kuras pašas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, un informāciju, ko atbildīgie subjekti ieguvuši saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, un informāciju, kas tiek glabāta centrālajos reģistros. Minēto pīlāru informācijas savstarpēja salīdzināšana palīdz nodrošināt, ka katram pīlāram ir pietiekama, precīza un atjaunināta informācija. Šajā nolūkā un lai izvairītos no neatbilstībām, ko rada dažādas pieejas, ir svarīgi noteikt tās datu kategorijas, kas vienmēr būtu jāvāc, lai nodrošinātu, ka informācija par faktiskajām īpašumtiesībām ir pietiekama. Tas ietver pamatinformāciju par tiesību subjektu un juridisko veidojumu, kas ir priekšnoteikums, lai pats subjekts vai veidojums varētu saprast savu struktūru, izmantojot vai nu īpašumtiesības, vai kontroli.

(122)

Ja tiesību subjekti un juridiskie veidojumi ir daļa no sarežģītas struktūras, izšķiroša nozīme, lai noskaidrotu, kas ir to faktiskie īpašnieki, ir skaidrībai par to īpašumtiesību vai kontroles struktūru. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai tiesību subjekti un juridiskie veidojumi skaidri saprastu attiecību struktūru, caur kurām netieši tiek nodrošinātas to īpašumtiesības vai kontrole, tostarp visus starpposmus starp faktiskajiem īpašniekiem un pašu tiesību subjektu vai juridisko veidojumu neatkarīgi no tā, vai minētās attiecības ir noformētas citu tiesību subjektu un juridisku veidojumu vai pārstāvju attiecību veidā. Īpašumtiesību un kontroles struktūras identifikācija ļauj noteikt veidus, kā ir izveidotas tiesību subjekta īpašumtiesības vai kā tiek īstenota kontrole pār tiesību subjektu, un tāpēc tā ir būtiska, lai gūtu visaptverošu izpratni par faktiskā īpašnieka pozīciju. Tāpēc informācijā par faktisko īpašnieku vienmēr būtu jāiekļauj attiecību struktūras apraksts.

(123)

Efektīvas faktisko īpašumtiesību pārredzamības sistēmas pamatā ir tiesību subjektu zināšanas par fiziskajām personām, kas ir to faktiskie īpašnieki. Tādējādi visiem tiesību subjektiem Savienībā būtu jāiegūst un jāglabā pietiekama, precīza un atjaunināta informācija par faktiskajiem īpašniekiem. Minētā informācija būtu jāglabā 5 gadus, un būtu jāpaziņo centrālajiem reģistriem tās personas identitāte, kura ir atbildīga par informācijas saglabāšanu. Šis saglabāšanas periods ir vienāds ar tās informācijas saglabāšanas periodu, kas iegūta, piemērojot NILL/TFN prasības, piemēram, klienta uzticamības pārbaudes pasākumos. Lai nodrošinātu iespēju savstarpēji salīdzināt un pārbaudīt informāciju, piemēram, izmantojot neatbilstības ziņošanas mehānismu, ir pamatoti nodrošināt attiecīgo datu saglabāšanas periodu saskaņotību.

(124)

Lai nodrošinātu, ka informācija par faktiskajām īpašumtiesībām ir atjaunināta, tiesību subjektam būtu jāatjaunina šāda informācija uzreiz pēc jebkādām izmaiņām un periodiski tā jāpārbauda, piemēram, kad tiek iesniegti finanšu pārskati, vai citās atkārtotas mijiedarbības ar publiskām iestādēm reizēs. Informācijas atjaunināšanas beigu termiņam vajadzētu būt saprātīgam, ņemot vērā iespējamas sarežģītas situācijas.

(125)

Tiesību subjektiem būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai identificētu to faktiskos īpašniekus. Tomēr varētu būt gadījumi, kad nav iespējams identificēt nevienu fizisku personu, kurai subjekts faktiski pieder vai kura to kontrolē. Šādos izņēmuma gadījumos – ar noteikumu, ka visi identificēšanas līdzekļi jau ir izmantoti, – vajadzētu būt iespējamam, sniedzot atbildīgajiem subjektiem informāciju par faktiskajiem īpašniekiem klienta uzticamības pārbaudes procesa ietvaros vai iesniedzot informāciju centrālajam reģistram, ziņojumos faktisko īpašnieku vietā norādīt augstākās vadības amatpersonas. Lai gan minētajās situācijās augstākās vadības amatpersonas ir identificētas, tās nav faktiskie īpašnieki. Tiesību subjektiem būtu regulāri jāreģistrē darbības, kas tiek veiktas, lai identificētu to faktiskos īpašniekus, jo īpaši, ja tās izmanto šo pēdējo līdzekli, un tas ir pienācīgi jāpamato un jādokumentē.

(126)

Grūtībām iegūt informāciju nevajadzētu būt pamatotam iemeslam, lai izvairītos no identificēšanas pasākumiem un tā vietā paziņotu augstākās vadības amatpersonas. Tāpēc tiesību subjektiem vienmēr vajadzētu būt iespējai pamatot savas šaubas par savāktās informācijas patiesumu. Šādam pamatojumam vajadzētu būt samērīgam ar tiesību subjekta risku un tā īpašumtiesību struktūras sarežģītību. Jo īpaši, ja prasīts, būtu jāsniedz informācija kompetentajām iestādēm par veiktajām darbībām, un, ņemot vērā riska pakāpi, vajadzētu būt iespējai, ka tā var ietvert direktoru padomes lēmumus un tās sanāksmju protokolus, partnerības līgumus, trasta līgumus, neformālas vienošanās, ar ko nosaka tiesības un kas ir līdzvērtīgas pilnvarām, vai citas līgumiskas vienošanās un dokumentāciju. Gadījumos, kad faktisko īpašnieku neesamība ir acīmredzama attiecībā uz tiesību subjekta īpašo formu un struktūru, pamatojums būtu jāsaprot kā atsauce uz šo faktu, proti, ka tiesību subjektam nav faktiskā īpašnieka tā īpašās formas un struktūras dēļ. Šāds faktisko īpašnieku trūkums varētu rasties, ja, piemēram, tiesību subjektā nav īpašumtiesību daļu, vai arī tiesību subjektu nevar kontrolēt ar citiem līdzekļiem.

(127)

Nolūkā noteikt faktiskās īpašumtiesības, ko veic, lai nodrošinātu juridisko personu efektīvu pārredzamību, ir samērīgi atbrīvot konkrētus subjektus no pienākuma identificēt to faktisko īpašnieku. Šādu režīmu var piemērot tikai tādiem subjektiem, attiecībā uz kuriem nav lietderīgi identificēt un reģistrēt to faktiskos īpašniekus, un tad, ja līdzīgu pārredzamības līmeni var sasniegt ar citiem līdzekļiem, nevis faktiskajām īpašumtiesībām. Šajā sakarā dalībvalstis publisko tiesību subjektiem nevajadzētu būt pienākumam noteikt savu faktisko īpašnieku. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (27) ieviesa stingras atklātības prasības uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū. Noteiktos apstākļos ar minētajām atklātības prasībām var panākt pārredzamības režīmu, kas ir līdzvērtīgs šajā regulā izklāstītajiem faktisko īpašumtiesību pārredzamības noteikumiem. Tas attiecas uz gadījumiem, ja kontroli pār uzņēmumu īsteno, izmantojot balsstiesības, un uzņēmuma īpašumtiesību vai kontroles struktūra ietver tikai fiziskas personas. Minētajos apstākļos nav vajadzības minētajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem piemērot faktisko īpašnieku prasības. Tiesību subjektu atbrīvojumam no pienākuma noteikt savu faktisko īpašnieku un reģistrēt to nevajadzētu ietekmēt atbildīgo subjektu pienākumu, veicot klienta uzticamības pārbaudi, identificēt klienta faktisko īpašnieku.

(128)

Ir jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi dažāda veida juridiskiem subjektiem un nedrīkst pieļaut tieši izveidotu trastu un citu juridisku veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu – bieži vien tie tiek iekļauti sarežģītās struktūrās, lai vēl vairāk apslēptu faktiskos īpašniekus. Tādējādi jebkura dalībvalstī administrēta vai dalībvalstī iedibināta vai dzīvojoša tieši izveidota trasta pilnvarotajām personām būtu jāuzņemas atbildība par pietiekamas, precīzas un atjauninātas informācijas par faktiskajiem īpašniekiem iegūšanu un turēšanu attiecībā uz tieši izveidoto trastu, kā arī par to statusa izpaušanu un minētās informācijas sniegšanu atbildīgajiem subjektiem, kas veic klienta uzticamības pārbaudi. Ikvienam tieši izveidota trasta faktiskajam īpašniekam būtu jāpalīdz pilnvarotajai personai iegūt šādu informāciju.

(129)

Juridisko veidojumu būtība un trūcīgā atklātība par to struktūrām un mērķi uzliek pilnvarotajiem vai personām līdzīgos amatos līdzīgos juridiskos veidojumos īpašu pienākumu iegūt un glabāt visu attiecīgo informāciju par juridisko veidojumu. Ar šādu informāciju vajadzētu spēt identificēt juridisko veidojumu, tajā izvietotos vai ar tā starpniecību pārvaldītos aktīvus un jebkuru aģentu vai pakalpojumu sniedzēju trastam. Lai atvieglotu kompetento iestāžu darbības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, ir svarīgi, lai pilnvarotās personas minēto informāciju pastāvīgi atjauninātu un glabātu to pietiekami ilgu laiku pēc tam, kad tās ir beigušās pildīt pilnvarotās personas vai līdzvērtīgas funkcijas. Informācijas pamatapjoma sniegšana atbildīgajiem subjektiem par juridisko veidojumu ir nepieciešama arī, lai tie varētu pilnībā noskaidrot ar juridisko veidojumu saistīto darījumu attiecību vai ar to veiktā gadījuma rakstura darījuma mērķi, pienācīgi novērtēt saistītos riskus un īstenot samērīgus pasākumus šo risku mazināšanai.

(130)

Ņemot vērā dažu juridisko veidojumu īpašo struktūru un nepieciešamību nodrošināt pietiekamu pārredzamību attiecībā uz to faktiskajām īpašumtiesībām, uz šādiem juridiskiem veidojumiem, kas līdzinās tieši izveidotiem trastiem, būtu jāattiecina līdzīgas prasības attiecībā uz faktiskajām īpašumtiesībām kā tās, ko piemēro tieši izveidotiem trastiem.

(131)

Vienošanās par pārstāvību var dot iespēju apslēpt faktisko īpašnieku identitāti, jo pārstāvis var darboties kā tiesību subjekta direktors vai akcionārs, bet viņa iecēlējs ne vienmēr tiek izpausts. Šādi mehānismi varētu apslēpt faktiskos īpašniekus un kontroles struktūru, ja faktiskie īpašnieki nevēlas atklāt savu identitāti vai līdzdalību. Tādēļ ir jāievieš pārredzamības prasības, lai nepieļautu šādu mehānismu ļaunprātīgu izmantošanu un novērstu noziedznieku slēpšanos aiz personām, kas darbojas viņu vārdā. Pārstāvja un iecēlēja attiecības nenosaka tas, vai tās ietekmē sabiedrību vai trešās personas. Lai gan formāli akcionāru pārstāvjiem, kuru vārdi ir norādīti publiskā vai oficiālā reģistrā, būtu neatkarīga kontrole pār uzņēmumu, būtu jāprasa atklāt, vai viņi rīkojas pēc kādas citas personas norādījumiem, pamatojoties uz privātu vienošanos. Akcionāru pārstāvjiem un direktoru pārstāvjiem tiesību subjektos būtu jāglabā pietiekama informācija par sava iecēlēja identitāti, kā arī par iecēlēja faktiskā īpašnieka identitāti un jāizpauž šī informācija un viņu statuss tiesību subjektos. Tiesību subjektiem, kad tie piemēro klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, tā pati informācija būtu jāpaziņo arī atbildīgajiem subjektiem, un centrālajiem reģistriem.

(132)

Ir jāsamazina riski, ko rada ārvalstu tiesību subjekti un ārvalstu juridiskie veidojumi, kas tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai novirzītu ieņēmumus no līdzekļiem Savienības finanšu sistēmā. Tā kā trešās valstīs spēkā esošie faktisko īpašumtiesību standarti var nebūt pietiekami, lai nodrošinātu tādu pašu pārredzamības līmeni kā Savienībā un informācijas par faktiskajiem īpašniekiem savlaicīgu pieejamību, ir jānodrošina atbilstoši līdzekļi ārvalstu tiesību subjektu vai ārvalstu juridisko veidojumu faktisko īpašnieku identificēšanai īpašos apstākļos. Tādēļ būtu jāpieprasa, lai tiesību subjekti, kas izveidoti ārpus Savienības, un tieši izveidoti trasti vai citi līdzīgi juridiskie veidojumi, kas tiek administrēti ārpus Savienības vai kuru pilnvarotās personas vai personas, kas ieņem līdzvērtīgu amatu, dzīvo vai ir iedibinātas ārpus Savienības, izpaustu faktiskos īpašniekus, ja tie darbojas Savienības teritorijā, sākot darījuma attiecības ar Savienības atbildīgo subjektu, iegādājoties nekustamo īpašumu Savienībā vai konkrētas augstvērtīgas preces no atbildīgajiem subjektiem, kas atrodas Savienībā, vai ja tiem pēc publiskā iepirkuma procedūras ir piešķirts līgums attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, vai koncesijām. Pakļautība riskam dažādās dalībvalstīs varētu būt atšķirīga, tostarp atkarībā no atbildīgo subjektu veikto darbību kategorijas vai veida un no tā, cik pievilcīgs noziedzniekiem ir nekustamais īpašums to teritorijā. Tāpēc, ja dalībvalstis konstatē augstāka riska gadījumus, tām vajadzētu būt iespējai veikt papildu riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu minētos riskus.

(133)

Reģistrācijas prasībām attiecībā uz ārvalstu tiesību subjektiem un ārvalstu juridiskiem veidojumiem vajadzētu būt samērīgām ar riskiem, kas saistīti ar to darbību Savienībā. Ņemot vērā Savienības iekšējā tirgus atvērto raksturu un to, ka ārvalstu tiesību subjekti izmanto pakalpojumus, ko piedāvā atbildīgie subjekti, kuri ir iedibināti Savienībā, no kuriem daudzi ir saistīti ar zemāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas risku, ir lietderīgi reģistrācijas prasību attiecināt tikai uz tiesību subjektiem, kas pieder pie augsta riska nozarēm vai darbojas augstāka riska kategorijās, vai kas saņem pakalpojumus no atbildīgajiem subjektiem, kuri darbojas nozarēs, kas saistītas ar augstākiem riskiem. Juridisko veidojumu privātais raksturs un šķēršļi piekļūt informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām ārvalstu juridisku veidojumu gadījumā pamato reģistrācijas prasības piemērošanu neatkarīgi no riska līmeņa, kas saistīts ar atbildīgo subjektu, kurš sniedz pakalpojumus juridiskajam veidojumam, vai attiecīgā gadījumā ar nozari, kurā juridiskais veidojums darbojas. Atsauce Direktīvas (ES) 2024/1640 7. pantā uz Savienības līmeņa riska novērtējumu būtu jāsaprot kā atsauce uz riska novērtējumu, ko izdevusi Komisija, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/849 6. pantu, līdz brīdim, kad pirmoreiz tiek izdots ziņojums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1640 7. pantu.

(134)

Lai veicinātu atbilstību un nodrošinātu faktisko īpašumtiesību efektīvu pārredzamību, ir jāievieš prasības attiecībā uz faktiskajām īpašumtiesībām. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpiemēro sodi par šo prasību pārkāpumiem. Minētajiem sodiem vajadzētu būt efektīviem, samērīgiem un atturošiem, un tām jāparedz tikai tas, kas nepieciešams, lai veicinātu atbilstību. Dalībvalstu ieviestajiem sodiem vajadzētu būt ar līdzvērtīgu atturošu iedarbību visā Savienībā, ja tiek pārkāptas prasības par faktiskajām īpašumtiesībām. Vajadzētu būt iespējai, ka sodi ietver, piemēram, naudas sodus tiesību subjektiem un pilnvarotajām personām vai personām, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, kas uzlikti par precīzu, pareizu vai atjaunotu faktisko īpašumtiesību datu neesību, par tādu tiesību subjektu svītrošanu no reģistra, kuras neievēro pienākumu noteiktu laiku glabāt informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām vai noteiktajā termiņā iesniegt informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām, naudas sodus faktiskajiem īpašniekiem un citām personām, kas nesadarbojas ar tiesību subjektu vai tieši izveidota trasta pilnvaroto personu vai personu, kas ieņem līdzvērtīgu amatu līdzīgā juridiskā veidojumā, naudas sodus akcionāru pārstāvjiem un direktoru pārstāvjiem, kuri neievēro informācijas atklāšanas pienākumu, vai privāttiesību sekas attiecībā uz neatklātiem faktiskajiem īpašniekiem, piemēram, aizliegumu izmaksāt peļņu vai aizliegumu izmantot balsstiesības.

(135)

Nolūkā nodrošināt konsekventu pieeju faktisko īpašumtiesību prasību izpildē visā iekšējā tirgū, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to pārkāpumu kategorijas, par kurām tiek noteikti sodi, un personas, kas ir atbildīgas par šādiem pārkāpumiem, kā arī smaguma līmeņa rādītājus un kritērijus sodu līmeņa noteikšanai. Turklāt, lai atbalstītu sodu līmeņa noteikšanu un saskaņā ar šīs regulas saskaņošanas mērķi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt pamatnostādnes, kurās nosaka pamatsummas, kas piemērojamas katrai pārkāpumu kategorijai.

(136)

Aizdomīgi darījumi, tostarp šādu darījumu mēģinājumi, un cita informācija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistītiem predikatīviem nodarījumiem un teroristu finansēšanu būtu jādara zināmi finanšu ziņu vākšanas vienībai, kurai jādarbojas kā vienotai centralizētai valsts vienībai, kas saņem un analizē paziņoto informāciju par aizdomīgiem gadījumiem un nosūta kompetentajām iestādēm savas analīzes rezultātus. Par visiem aizdomīgiem darījumiem, tostarp par šādu darījumu mēģinājumiem, būtu jāziņo neatkarīgi no darījuma summas, un atsauce uz aizdomām būtu jāinterpretē kā tāda, kas ietver aizdomīgus darījumus, darbības, rīcību un darījumu veidus. Paziņotā informācija varētu ietvert arī informāciju, kas saistīta ar robežvērtībām. Lai palīdzētu atbildīgajiem subjektiem atklāt aizdomas, AMLA būtu jāizdod norādījumi par aizdomīgas darbības vai rīcības rādītājiem. Ņemot vērā mainīgo riska vidi, minētie norādījumi būtu regulāri jāpārskata, un tiem nevajadzētu ietekmēt to, ka finanšu ziņu vākšanas vienības izdod norādījumus vai rādītājus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem un metodēm, kas apzinātas valsts līmenī. Ja atbildīgais subjekts vai šāda subjekta darbinieks vai direktors labticīgi izpauž informāciju finanšu ziņu vākšanas vienībai, to nedrīkstētu uzskatīt par kāda informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpumu, un tā nedrīkstētu radīt atbildīgajam subjektam vai tā direktoriem vai darbiniekiem nekāda veida atbildību.

(137)

Atbildīgajiem subjektiem būtu jāizveido visaptveroši ziņošanas režīmi, kas aptver visas aizdomas, neatkarīgi no saistītās noziedzīgās darbības vērtības vai uztvertā smaguma. Tām būtu jāapzinās finanšu ziņu vākšanas vienību gaidas un pēc iespējas jāpielāgo savas atklāšanas sistēmas un analītiskie procesi galvenajiem riskiem, kas ietekmē dalībvalsti, kurā tie ir iedibināti, un vajadzības gadījumā par prioritāti jānosaka analīze minēto galveno risku novēršanai.

(138)

Darījumi būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas atbildīgajam subjektam ir zināma vai būtu jāzina. Tas ietver attiecīgu informāciju no aģentiem, izplatītājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Ja atbildīgajam subjektam nav zināms vai nav acīmredzams pamatā esošais predikatīvais nodarījums, uzdevumu identificēt aizdomīgus darījumus un ziņot par tiem var efektīvāk paveikt, koncentrējoties uz aizdomu atklāšanu un ziņojumu ātru iesniegšanu. Minētajos gadījumos atbildīgajam subjektam, ziņojot finanšu ziņu vākšanas vienībai par aizdomīgu darījumu, nav jāprecizē predikatīvais nodarījums, ja tas tam nav zināms. Ja minētā informācija ir pieejama, tā būtu jāiekļauj ziņojumā. Atbildīgajiem subjektiem kā Savienības finanšu sistēmas vārtziņiem vajadzētu būt iespējai iesniegt ziņojumu arī tad, ja tiem ir zināms vai ir aizdomas, ka līdzekļi ir izmantoti vai tiks izmantoti noziedzīgu darbību veikšanai, piemēram, nelikumīgu preču iegādei, pat ja tiem pieejamā informācija neliecina, ka izmantotie līdzekļi nāk no nelikumīgiem avotiem.

(139)

Dalībvalstīs noteiktie atšķirīgie pienākumi ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem varētu saasināt grūtības, kuras saistītas ar NILL/TFN prasību ievērošanu un ar kurām saskaras atbildīgie subjekti, kam ir pārrobežu klātbūtne vai darbības. Turklāt ziņojumu par aizdomīgajiem darījumiem struktūra un saturs ietekmē finanšu ziņu vākšanas vienību spēju veikt analīzi un šīs analīzes būtību, kā arī ietekmē finanšu ziņu vākšanas vienību iespējas sadarboties un apmainīties ar informāciju. Lai atvieglotu atbildīgajiem subjektiem ziņošanas pienākumu izpildi un nodrošinātu finanšu ziņu vākšanas vienību analītisko pasākumu efektīvāku darbību un sadarbību, AMLA būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekti, kā arī kopīga veidne ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem, lai to izmantotu kā vienotu paraugu visā Savienībā.

(140)

Finanšu ziņu vākšanas vienībām būtu jāspēj ātri iegūt no atbildīgā subjekta visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar to funkcijām. Finanšu ziņu vākšanas vienību neierobežota un ātra piekļuve informācijai ir būtiska, lai nodrošinātu, ka naudas līdzekļu plūsmas var pienācīgi izsekot un atklāt nelikumīgus tīklus un plūsmas jau agrīnā posmā. Nepieciešamību finanšu ziņu vākšanas vienībām iegūt papildinformāciju no atbildīgajiem subjektiem, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai terorisma finansēšanu, var izraisīt iepriekšējs ziņojums finanšu ziņu vākšanas vienībai par aizdomīgu darījumu, bet to var izraisīt arī citi faktori, piemēram, finanšu ziņu vākšanas vienības pašas veikta analīze, kompetento iestāžu sniegtas ziņas vai citas finanšu ziņu vākšanas vienības rīcībā esoša informācija. Tādēļ finanšu ziņu vākšanas vienībām saistībā ar to funkcijām būtu jāspēj iegūt informāciju no jebkura atbildīgā subjekta, pat ja nav bijis iepriekšēja ziņojuma. Finanšu ziņu vākšanas vienību analītiskajā darbā izšķiroša nozīme ir jo īpaši to finanšu darījumu un pārvedumu uzskaitei, kas veikti, izmantojot bankas, maksājumu vai kriptoaktīvu kontu. Tomēr saskaņotības trūkuma dēļ kredītiestādes un finanšu iestādes pašlaik nodrošina finanšu ziņu vākšanas vienībām darījumu ierakstus dažādos formātos, kas nav viegli izmantojami analīzei. Ņemot vērā finanšu ziņu vākšanas vienību analītisko darbību pārrobežu raksturu, formātu atšķirības un grūtības darījumu ierakstu apstrādē kavē informācijas apmaiņu starp finanšu ziņu vākšanas vienībām un pārrobežu finanšu analīzes attīstību. Tādēļ AMLA būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts, precizējot vienotu veidni, ko kredītiestādes un finanšu iestādes izmantotu informācijas par darījumu ierakstiem sniegšanai finanšu ziņu vākšanas vienībām, lai to izmantotu kā vienotu paraugu visā Savienībā.

(141)

Atbildīgajiem subjektiem būtu jāsniedz atbilde uz finanšu ziņu vākšanas vienības informācijas pieprasījumu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā 5 darbdienu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas vai jebkādā citā īsākā vai garākā termiņā, ko noteikusi finanšu ziņu vākšanas vienība. Pamatotos un steidzamos gadījumos atbildīgajam subjektam būtu jāatbild uz finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījumu 24 stundu laikā. Minētajiem termiņiem būtu jāattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kuru pamatā ir pietiekami skaidri definēti nosacījumi. Finanšu ziņu vākšanas vienībai arī būtu jāspēj iegūt informāciju no atbildīgajiem subjektiem pēc citas finanšu ziņu vākšanas vienības pieprasījuma un apmainīties ar informāciju ar pieprasījuma iesniedzēju finanšu ziņu vākšanas vienību. Atbildīgajiem subjektiem adresētie pieprasījumi atšķiras pēc būtības. Piemēram, sarežģītiem pieprasījumiem varētu būt vajadzīgs vairāk laika, un atbildes sniegšanai – garāks termiņš. Šajā nolūkā finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt iespējai atbildīgajiem subjektiem piešķirt pagarinātus termiņus ar noteikumu, ka tas negatīvi neietekmē finanšu ziņu vākšanas vienības analīzi.

(142)

Attiecībā uz dažiem atbildīgajiem subjektiem dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izraudzīties kādu atbilstīgu pašregulējuma struktūru par iestādi, kura finanšu ziņu vākšanas vienības vietā tiek informēta kā pirmā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sistēma, kurā vispirms tiek ziņots pašregulējuma struktūrai, ir svarīgs aizsardzības pasākums pamattiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecībā uz ziņošanas pienākumiem, kas attiecas uz juristiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina līdzekļi un iespējas dienesta noslēpuma, konfidencialitātes un privātuma aizsardzības garantēšanai.

(143)

Notāriem, advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem nebūtu jānosaka pienākums nosūtīt finanšu ziņu vākšanas vienībai vai citai pašregulējuma struktūrai jebkādu informāciju, ko tie saņēmuši no saviem klientiem vai ieguvuši saistībā ar tiem, kad nosaka sava klienta juridisko stāvokli vai veic savu uzdevumu, minēto klientu aizstāvot vai pārstāvot tiesvedībā vai attiecībā uz to, tostarp kad sniedz konsultācijas par šādu procedūru sākšanu vai izvairīšanos no tām, neatkarīgi no tā, vai šī informācija tiek saņemta vai iegūta pirms šādām procedūrām, to laikā vai pēc tām. Tomēr šāds atbrīvojums nebūtu jāpiemēro, ja juridiskās profesijas pārstāvis, revidents, ārštata grāmatvedis vai nodokļu konsultants pats piedalās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vai teroristu finansēšanā, juridiskās konsultācijās ir sniegtas ar nolūku legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristus vai juridiskās profesijas pārstāvis, revidents, ārštata grāmatvedis vai nodokļu konsultants zina, ka klients meklē juridisko konsultāciju, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansētu teroristus. Šādu apzināšanos un nolūku var izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem. Juridiskās konsultācijas, ko lūdz saistībā ar notiekošu tiesvedību, nebūtu jāuzskata par juridiskām konsultācijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas nolūkos. Saskaņā ar uz risku balstītu pieeju dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt papildu situācijas, kad, – ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu vai teroristu finansēšanas augsto risku, kas saistīts ar konkrētiem darījumu veidiem, – atbrīvojumu no ziņošanas prasības nepiemēro. Nosakot šādas papildu situācijas, dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstība jo īpaši Hartas 7. un 47. pantam.

(144)

Atbildīgajiem subjektiem izņēmuma kārtā būtu jāspēj īstenot aizdomīgus darījumus, pirms tie informē finanšu ziņu vākšanas vienību, ja no šādas rīcības nav iespējams atturēties vai arī tādējādi var tikt apdraudēti centieni saukt pie atbildības labuma guvējus no aizdomīgas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas darbības. Tomēr minēto izņēmumu nebūtu jāpiemēro darījumiem, kas saistīti ar jebkādām finanšu ziņu vākšanas vienības dalībvalsts akceptētām starptautiskajām saistībām saskaņā ar attiecīgajām ANO DP rezolūcijām nekavējoties iesaldēt teroristu, teroristu apvienību vai kādu citu organizāciju, kas finansē terorismu, finanšu līdzekļus vai citus aktīvus.

(145)

Konfidencialitāte attiecībā uz ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem un citas būtiskas informācijas sniegšanu finanšu ziņu vākšanas vienībām ir būtiska, lai kompetentās iestādes varētu iesaldēt un arestēt aktīvus, kas, iespējams, ir saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvajiem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Aizdomīgs darījums neliecina par noziedzīgu darbību. Ja tiek izpausts, ka ir ziņots par aizdomām, tas varētu sabojāt darījumā iesaistīto personu reputāciju un apdraudēt analīžu un izmeklēšanas veikšanu. Tādēļ atbildīgie subjekti un to direktori, darbinieki vai personas, kas ieņem līdzvērtīgus amatus, tostarp aģenti un izplatītāji, neizpauž attiecīgajam klientam vai citām trešām personām, ka informācija tiek, tiks vai ir tikusi nosūtīta finanšu ziņu vākšanas vienībai tieši vai ar pašregulējuma struktūras starpniecību vai ka tiek veikta vai varētu tikt veikta analīze saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. Izpaušanas aizliegumu nedrīkst piemērot īpašos apstākļos, piemēram, saistībā ar informācijas izpaušanu kompetentajām iestādēm un pašregulējuma struktūrām, kad tās veic uzraudzības funkcijas, vai informācijas izpaušanu tiesībaizsardzības nolūkos vai gadījumos, ja informācija tiek izpausta starp tajā pašā grupā ietilpstošiem atbildīgajiem subjektiem.

(146)

Lai izvairītos no atklāšanas, noziedznieki pārvieto nelikumīgi iegūtus ieņēmumus, izmantojot daudzus starpniekus. Tādēļ ir svarīgi atļaut atbildīgajiem subjektiem apmainīties ar informāciju ne tikai starp grupas dalībniekiem, bet dažos gadījumos arī starp kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citām struktūrām, kas darbojas tīklos, pienācīgi ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Atļautajai informācijas atklāšanai starp konkrētām atbildīgo subjektu kategorijām gadījumos, kas saistīti ar vienu un to pašu darījumu, ārpus informācijas apmaiņas partnerības būtu jānotiek tikai attiecībā uz konkrēto darījumu starp minētajiem atbildīgajiem subjektiem vai ko tie veicina, un nevis attiecībā uz saistītiem iepriekšējiem vai turpmākiem darījumiem.

(147)

Informācijas apmaiņa starp atbildīgajiem subjektiem un attiecīgā gadījumā starp kompetentajām iestādēm varētu palielināt iespējas atklāt nelikumīgas finanšu plūsmas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Šā iemesla dēļ atbildīgajiem subjektiem un kompetentajām iestādēm būtu jāspēj apmainīties ar informāciju informācijas apmaiņas partnerības ietvaros, ja tie uzskata, ka šāda apmaiņa ir nepieciešama, lai izpildītu savus NILL/TFN pienākumus un uzdevumus. Uz informācijas apmaiņu būtu jāattiecina stingri aizsardzības pasākumi saistībā ar konfidencialitāti, datu aizsardzību, informācijas izmantošanu un kriminālprocesu. Izdarot secinājumus par klienta vai darījuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku vai pieņemot lēmumus par darījumu attiecību nodibināšanu vai izbeigšanu vai darījuma veikšanu, atbildīgajiem subjektiem nevajadzētu paļauties tikai uz informāciju, kas saņemta informācijas apmaiņas ceļā. Kā atzīts Direktīvā 2014/92/ES, netraucēta iekšējā tirgus darbība un mūsdienīgas un sociāli iekļaujošas ekonomikas izveide arvien vairāk kļūst atkarīga no maksājumu pakalpojumu vispārējās pieejamības. Tāpēc piekļuve finanšu pamatpakalpojumiem nebūtu jāatsaka, pamatojoties uz informāciju, ar kuru apmainās atbildīgie subjekti vai ar kuru apmainās atbildīgie subjekti un kompetentās iestādes vai AMLA.

(148)

Atbilstību šīs regulas prasībām pārbauda uzraudzītāji. Ja atbildīgie subjekti apmainās ar informāciju informācijas apmaiņa partnerības ietvaros, minētajās pārbaudēs būtu jāpievēršas arī atbilstībai nosacījumiem, kas attiecībā uz minēto informācijas apmaiņu noteikti šajā regulā. Lai gan uzraudzības pārbaudēm vajadzētu būt balstītām uz risku, tās jebkurā gadījumā būtu jāveic pirms informācijas apmaiņas partnerības darbību uzsākšanas. Informācijas apmaiņas partnerības, kas ietver personas datu apstrādi, varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām. Tāpēc pirms partnerības darbību sākšanas būtu jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (28). Uzraudzības pārbaužu kontekstā uzraudzītājiem attiecīgā gadījumā būtu jāapspriežas ar datu aizsardzības iestādēm, kuras vienīgās ir kompetentas novērtēt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību. Uz informāciju, ar kuru apmainās partnerības ietvaros, attiecas šajā regulā ietvertie datu aizsardzības noteikumi un visas prasības attiecībā uz informācijas par aizdomīgiem darījumiem konfidencialitāti. Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 dalībvalstīm būtu jāspēj paturēt spēkā vai ieviest konkrētākus noteikumus, lai minētās regulas piemērošanu pielāgotu nolūkā noteikt konkrētākus noteikumus attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, ar kuriem apmainās informācijas apmaiņas partnerības ietvaros.

(149)

Lai gan informācijas apmaiņas partnerības nodrošina iespēju apmainīties ar operatīvo informāciju un personas datiem saskaņā ar stingriem aizsardzības pasākumiem, minētajai apmaiņai nevajadzētu aizstāt šajā regulā noteiktās prasības ziņot par aizdomām kompetentajai finanšu ziņu vākšanas vienībai. Tāpēc, ja atbildīgie subjekti konstatē aizdomīgas darbības, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta informācijas apmaiņas partnerības kontekstā, tiem par šīm aizdomām būtu jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai tajā dalībvalstī, kurā tie ir iedibināti. Uz informāciju, kas liecina par aizdomīgām darbībām, attiecas stingrāki noteikumi, kas aizliedz tās izpaušanu, un ar to būtu jādalās tikai tad, ja tas nepieciešams, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīvos nodarījumus un teroristu finansēšanu, un ievērojot aizsardzības pasākumus, kas aizsargā pamattiesības, finanšu ziņu vākšanas vienības darba konfidencialitāti un tiesībaizsardzības izmeklēšanas integritāti.

(150)

Personas datu apstrādei, ko veic šīs regulas īstenošanas nolūkā, piemēro Regulu (ES) 2016/679. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Atbildīgajiem subjektiem īpaša uzmanība būtu jāpievērš principiem, kas paredz, ka personas datiem, ko apstrādā, izpildot to pienākumus saistībā ar NILL/TFN, jābūt precīziem, uzticamiem un atjauninātiem. Lai izpildītu šīs regulas prasības, atbildīgajiem subjektiem būtu jāspēj pieņemt procesus, kas nodrošina automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 22. pantā. To darot, papildus visām citām attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos attiecībā uz personas datu aizsardzību, būtu jāpiemēro šajā regulā noteiktās prasības aizsargāt to personu tiesības, uz kurām attiecas šādi procesi.

(151)

Ir svarīgi, lai NILL/TFN regulējuma saskaņošana ar pārskatītajiem FATF ieteikumiem notiktu, pilnīgi ievērojot Savienības tiesību aktus, jo īpaši Savienības datu aizsardzības tiesību aktus un Hartā noteikto pamattiesību aizsardzību. Daži NILL/TFN regulējuma īstenošanas aspekti ir saistīti ar datu vākšanu, analīzi, glabāšanu un apmaiņu. Šāda personas datu apstrāde ir pieļaujama, vienlaikus pilnīgi ievērojot pamattiesības, vienīgi šajā regulā minētajos nolūkos un klienta uzticamības pārbaudes veikšanai, pastāvīgai uzraudzībai, aizdomīgu darījumu analīzei un ziņošanai par tiem, tiesību subjekta vai juridiska veidojuma faktiskā īpašnieka identificēšanai, politiski redzamas personas identificēšanai un informācijas apmaiņai starp kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem atbildīgajiem subjektiem. Personas datu vākšanai un turpmākai apstrādei, ko veic atbildīgie subjekti, būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams, lai ievērotu NILL/TFN prasības, un personas datus nevajadzētu papildus apstrādāt tādā veidā, kas nav savienojams ar minēto nolūku. Proti, būtu stingri jāaizliedz personas datu papildu apstrāde komerciālos nolūkos.

(152)

Dažu Regulas (ES) 2016/679 9. pantā definēto sensitīvo datu kategoriju apstrāde varētu radīt risku minēto datu subjektu pamattiesībām un brīvībām. Lai līdz minimumam samazinātu risku, ka šādu datu apstrāde, ko veic atbildīgie subjekti, rada diskriminējošus vai neobjektīvus rezultātus, kas negatīvi ietekmē klientu, piemēram, darījuma attiecību izbeigšanas vai noraidīšanas veidā, atbildīgajiem subjektiem nevajadzētu pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz to rīcībā esošo informāciju par īpašām personas datu kategorijām Regulas (ES) 2016/679 nozīmē, ja minētajai informācijai nav nekādas saistības ar darījuma vai attiecību radītajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem. Tāpat, lai nodrošinātu, ka klienta uzticamības pārbaudes intensitāte ir balstīta uz holistisku izpratni par riskiem, kas saistīti ar klientu, atbildīgajiem subjektiem klienta uzticamības pārbaudes augstāka vai zemāka līmeņa pasākumu piemērošana nebūtu jābalsta tikai uz to rīcībā esošiem sensitīviem datiem par klientu.

(153)

Pārskatītie FATF ieteikumi uzskatāmi parāda, ka, lai atbildīgie subjekti spētu pilnībā sadarboties un ātri izpildīt kompetento iestāžu informācijas pieprasījumus nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, tiem vismaz 5 gadus būtu jāglabā vajadzīgā informācija, kas iegūta, veicot klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, un reģistrētā darījumu informācija. Lai novērstu atšķirīgu pieeju piemērošanu un izpildītu prasības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību un juridisko noteiktību, minētais saglabāšanas termiņš būtu jānosaka uz 5 gadiem pēc darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma pabeigšanas. Varētu būt situācijas, kad kompetento iestāžu funkcijas nevar efektīvi pildīt, ja attiecīgā informācija, kas ir atbildīgo subjektu rīcībā, ir dzēsta sakarā ar glabāšanas perioda beigšanos. Šādos gadījumos kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbildīgajiem subjektiem katrā atsevišķā gadījumā glabāt informāciju ilgāku laiku, kam nevajadzētu pārsniegt 5 gadus.

(154)

Ja kompetento iestāžu jēdziens attiecas uz izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm, tas būtu jāinterpretē kā tāds, kas ietver Eiropas Prokuratūru (EPPO), attiecībā uz dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā, lai izveidotu EPPO.

(155)

Informācijas izplatīšanai, ko veic finanšu ziņu vākšanas vienības, ir izšķiroša nozīme, lai atklātu iespējamas noziedzīgas darbības, kas ir EPPO vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) kompetencē vai saistībā ar kurām Eiropols un Eurojust spēj agrīnā posmā sniegt operatīvo atbalstu saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, un sniegt atbalstu ātrai un efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Informācijā, ar kuru finanšu ziņu vākšanas vienības apmainās ar EPPO un OLAF, būtu jāiekļauj pamatojums aizdomām, ka varētu tikt izdarīts vai ir izdarīts noziegums, kas ir EPPO un OLAF attiecīgajā kompetencē, un tai būtu jāpievieno visa attiecīgā informācija, kas ir finanšu ziņu vākšanas vienības rīcībā un var sekmēt rīcību, tostarp attiecīgā finanšu un administratīvā informācija. Ja EPPO un OLAF pieprasa informāciju no finanšu ziņu vākšanas vienībām, ir vienlīdz svarīgi, lai finanšu ziņu vākšanas vienības varētu sniegt visu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar lietu. Saskaņā ar EPPO un OLAF dibināšanas juridisko instrumentu piemērojamajiem noteikumiem tām būtu jāinformē finanšu ziņu vākšanas vienības par pasākumiem, kas veikti saistībā ar izplatīto informāciju, un jebkādiem attiecīgiem rezultātiem.

(156)

Lai nodrošinātu atbilstīgu un efektīvu tiesas spriešanu laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un piemērošanu un lai nodrošinātu tās netraucētu mijiedarbību ar valstu procesuālajām tiesībām, informācija un dokumenti, kas attiecas uz notiekošām juridiskām procedūrām nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt iespējamus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas gadījumus, ja minētās procedūras šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalstīs vēl nav pabeigtas, būtu jāsaglabā 5 gadus pēc minētās dienas, un būtu jāparedz iespēja minēto laikposmu pagarināt vēl par 5 gadiem.

(157)

Personas datiem, kurus apstrādā šīs regulas nolūkos, piemēro datu subjekta tiesības uz piekļuvi datiem. Tomēr datu subjekta piekļuve jebkurai informācijai, kas saistīta ar ziņojumu par aizdomīgu darījumu, nopietni traucētu efektīvi īstenot cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Tādēļ varētu būt pamatoti minēto tiesību izņēmumi un ierobežojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. pantu. Datu subjektam ir tiesības pieprasīt, lai Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētā iestāde pārbaudītu apstrādes likumību, un tiesības uz minētās regulas 79. pantā minēto tiesiskās aizsardzības līdzekli. Minētā iestāde spēj rīkoties arī pēc savas iniciatīvas (ex-officio), ja tā paredzēts Regulā (ES) 2016/679. Neskarot ierobežojumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, uzraudzības iestādei vajadzētu būt iespējai informēt datu subjektu, ka uzraudzības iestāde ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes, kā arī par rezultātiem attiecībā uz attiecīgās apstrādes likumību.

(158)

Atbildīgie subjekti varētu izmantot citu privātu operatoru pakalpojumus. Tomēr NILL/TFN regulējums būtu jāpiemēro tikai atbildīgajiem subjektiem, un būtu jāsaglabā atbildīgo subjektu pilna atbildība par NILL/TFN prasību ievērošanu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepieļautu to, ka daži pakalpojumi netīši tiek iekļauti šīs regulas darbības jomā, ir jāprecizē, ka personas, kas tikai pārveido papīra dokumentus elektroniskos datos un darbojas saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts ar atbildīgo subjektu, un personas, kas tikai nodrošina kredītiestādes vai finanšu iestādes ar ziņojumapmaiņas vai citām atbalsta sistēmām Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25. punktā definēto naudas līdzekļu pārskaitīšanai vai ar tīrvērtes un norēķinu sistēmām, neietilpst šīs regulas darbības jomā.

(159)

Atbildīgajiem subjektiem būtu jāiegūst un jāglabā pietiekama un precīza informācija par juridisko personu faktiskajām īpašumtiesībām un kontroli. Tā kā uzrādītāja akcijas piešķir īpašumtiesības personai, kurai ir uzrādītāja akciju sertifikāts, tās ļauj faktiskajam īpašniekam saglabāt anonimitāti. Lai nodrošinātu, ka šādas akcijas netiek ļaunprātīgi izmantotas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas nolūkos, uzņēmumiem, izņemot tos, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū vai kuru akcijas ir emitētas kā starpniecības vērtspapīri, visas pašreizējās uzrādītāja akcijas būtu jāpārvērš vārda akcijās, būtu tās jāimobilizē, vai tās jādeponē finanšu iestādē. Turklāt uzrādītāja akciju orderi būtu jāatļauj tikai starpniecības ietvaros.

(160)

Kriptoaktīvu anonimitāte pakļauj tos ļaunprātīgas izmantošanas riskam noziedzīgiem mērķiem. Anonīmie kriptoaktīvu konti, kā arī citi anonimitātes nodrošināšanas instrumenti neļauj izsekot kriptoaktīvu pārvedumiem, un apgrūtina saistīto darījumu identificēšanu, kas varētu radīt aizdomas vai likt piemērot atbilstoša līmeņa klienta uzticamības pārbaudi. Lai nodrošinātu NILL/TFN prasību efektīvu piemērošanu kriptoaktīviem, ir jāaizliedz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt un turēt anonīmus kriptoaktīvu kontus vai tādus kontus, kas ļauj anonimizēt vai palielināt darījumu nepārredzamību, tostarp ar anonimitāti uzlabojošām monētām. Minētais aizliegums neattiecas uz datortehnikas un programmatūras nodrošinātājiem vai pašuzturētu maku piedāvātājiem, ciktāl tiem nav piekļuves minētajiem kriptoaktīvu makiem vai tie nekontrolē tos.

(161)

Lielu naudas summu maksāšana skaidrā naudā ir ļoti riskanta saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, un minēto risku pietiekami nemazina prasība, ka personām, kas veic preču tirdzniecību, veicot vai saņemot skaidras naudas maksājumus 10 000 EUR vai lielākā apmērā, ir jāievēro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumi. Vienlaikus atšķirīgās pieejas dalībvalstīs apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, kaitējot uzņēmumiem, kas atrodas dalībvalstīs ar stingrāku kontroli. Tādēļ būtu jāievieš Savienības mēroga ierobežojums lieliem skaidras naudas maksājumiem 10 000 EUR apmērā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt zemākas robežvērtības un pieņemt vēl stingrākus noteikumus, ciktāl ar tiem tiek īstenoti leģitīmi mērķi sabiedrības interesēs. Ņemot vērā to, ka NILL/TFN regulējums ir balstīts uz uzņēmējdarbības nozares regulējumu, ierobežojums nebūtu jāpiemēro maksājumiem starp fiziskām personām, kuras nedarbojas profesionālā statusā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka Savienības mēroga ierobežojums netīši nerada šķēršļus personām, kuras neizmanto vai kurām nav piekļuves bankas pakalpojumiem, veikt maksājumus vai uzņēmumam noguldīt ienākumus no savas darbības savos kontos, no ierobežojuma piemērošanas būtu jāatbrīvo arī maksājumi vai noguldījumi, kas veikti kredītiestāžu, maksājumu iestāžu vai elektroniskās naudas iestāžu telpās.

(162)

Kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzēju telpās veikti skaidras naudas maksājumi vai noguldījumi, kas pārsniedz lielu skaidras naudas maksājumu robežvērtību, pēc noklusējuma nebūtu jāuzskata par rādītāju aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tās predikatīviem nodarījumiem vai teroristu finansēšanu. Ziņošana par šādiem darījumiem ļauj finanšu ziņu vākšanas vienībai novērtēt un identificēt skaidras naudas pārvietošanas modeļus, un, lai gan šāda informācija sniedz ieguldījumu finanšu ziņu vākšanas vienību operatīvajā vai stratēģiskajā analīzē, tas, ka atklātās informācijas pamatā ir robežvērtības, to atšķir no ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem. Šajā nolūkā uz robežvērtībām balstīta informācijas atklāšana neaizstāj prasību ziņot par aizdomīgiem darījumiem vai piemērot paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumus augstāka riska gadījumos. Finanšu ziņu vākšanas vienībām vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai ziņojumi tiktu sagatavoti noteiktā termiņā, kas varētu ietvert periodisku iesniegšanu apkopotā veidā.

(163)

Varētu būt gadījumi, kad nepārvaramas varas apstākļu dēļ, piemēram, dabas katastrofu dēļ, plašā mērogā ir pārtraukta piekļuve maksājumu mehānismiem, izņemot skaidru naudu. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai apturēt ierobežojuma piemērošanu lieliem skaidras naudas maksājumiem. Šāda apturēšana ir ārkārtas pasākums, un tā būtu jāpiemēro tikai vajadzības gadījumā, reaģējot uz pienācīgi pamatotām ārkārtas situācijām. Tas, ka nav iespējams piekļūt finanšu pakalpojumiem, nav pamatots iemesls ierobežojuma apturēšanai, ja tas ir saistīts ar to, ka dalībvalsts nenodrošina patērētājiem piekļuvi finanšu infrastruktūrai visā tās teritorijā.

(164)

Komisijai būtu jānovērtē izmaksas, ieguvumi un ietekme gadījumā, ja Savienības līmenī tiks koriģēts ierobežojums lieliem skaidras naudas maksājumiem, lai vēl vairāk izlīdzinātu konkurences apstākļus uzņēmumiem un samazinātu noziedznieku iespējas izmantot skaidru naudu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Minētajā novērtējumā īpaši būtu jāapsver vispiemērotākais līmenis saskaņotam skaidras naudas maksājumu ierobežojumam Savienības līmenī, ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus skaidras naudas maksājumiem, kas ir spēkā daudzās dalībvalstīs, šāda ierobežojuma izpildāmību Savienības līmenī un ietekmi, kādu šāds ierobežojums radītu uz euro kā likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu.

(165)

Komisijai būtu jānovērtē arī izmaksas, ieguvumi un ietekme, kas radīsies, pazeminot 25 % robežvērtību faktisko īpašnieku noteikšanai, ja kontrole tiks veikta, pamatojoties uz īpašumtiesību daļu. Minētajā novērtējumā īpaši būtu jāņem vērā pieredze, kas gūta dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras ir ieviesušas zemākas robežvērtības.

(166)

Ar augstvērtīgām precēm saistītie riski varētu attiekties arī uz citām izteikti pārnēsājamām precēm, piemēram, apģērbiem un apģērba piederumiem. Tāpēc Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība paplašināt atbildīgo subjektu loku, lai tajā iekļautu arī personas, kas veic šādu augstvērtīgu preču tirdzniecību. Turklāt, ņemot vērā to, ka ar šo regulu pirmo reizi Savienības līmenī tiek ieviesta obligāta uz robežvērtībām balstīta informācijas atklāšana attiecībā uz konkrētām augstvērtīgām precēm, Komisijai, pamatojoties uz šīs regulas īstenošanā gūto pieredzi, būtu jānovērtē nepieciešamība paplašināt to preču tvērumu, uz kurām attiecas uz robežvērtībām balstīta informācijas atklāšana, un saskaņot šādas informācijas atklāšanas formātu, ņemot vērā uz robežvērtībām balstītas informācijas atklāšanas izmantošanu finanšu ziņu vākšanas vienībās. Visbeidzot, ņemot vērā ar augstvērtīgām precēm saistītos riskus brīvās tirdzniecības zonās, Komisijai būtu jānovērtē nepieciešamība paplašināt informācijas apjomu, kas jāziņo operatoriem, kuri tirgo un uzglabā augstvērtīgas preces šādās brīvās tirdzniecības zonās.

(167)

Lai nodrošinātu NILL/TFN prasību konsekventu piemērošanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz augsta riska trešo valstu, trešo valstu, kurās ir nepilnības atbilstības jomā, un trešo valstu, kas rada konkrētu un nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmai, kā arī pretpasākumu vai konkrētu paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu, lai mazinātu riskus no šādām trešām valstīm, noteikšanu; papildu augstāka riska gadījumu, kas ietekmē Savienību, identificēšanu, un ar to saistītu paplašinātas uzticamības pārbaudes pasākumu noteikšanu; kopēju svarīgu publisku amatu papildu kategoriju identificēšanu; korporatīvo subjektu, kas ir saistīti ar augstākiem riskiem, kategoriju un saistītās zemākas robežvērtības faktisko īpašnieku noteikšanai, pamatojoties uz īpašumtiesību daļu, noteikšanu; to faktisko īpašumtiesību prasību pārkāpumu kategoriju, par kuriem piemēro sodus, un par tiem atbildīgo personu noteikšanu, rādītāju, kas izmantojami, lai klasificētu minēto pārkāpumu smagumu, un kritēriju, kas jāņem vērā, nosakot sodu līmeni, noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (29). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(168)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt ALMA izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus, kuros precizē obligātās prasības grupas līmeņa politikai, procedūrām un kontroles pasākumiem, tostarp minimālos standartus informācijas apmaiņai, kritērijus mātesuzņēmuma identificēšanai un nosacījumus, saskaņā ar kuriem struktūrām, kam ir kopīgas īpašumtiesības, vadība vai atbilstības uzraudzības kontrole, ir pienākums piemērot grupas līmeņa politiku, procedūras un kontroles pasākumus; precizē papildu pasākumu veidu, tostarp obligātās darbības, kas grupām jāveic gadījumā, ja trešo valstu tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa politiku, procedūras un kontroles pasākumus, un papildu uzraudzības darbības; precizē atbildīgos subjektus, nozares un darījumus, kas saistīti ar lielāku risku un uz kuriem attiecas zemas vērtības gadījuma rakstura darījumi, saistītās vērtības, kritērijus, kas jāņem vērā, lai identificētu gadījuma rakstura darījumus un darījuma attiecības un kritērijus saistītu darījumu identificēšanai nolūkā veikt klienta uzticamības pārbaudi; un precizē informāciju, kas nepieciešama klienta uzticamības pārbaudes veikšanai. Komisijai minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1620 49. pantu.

(169)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai noteiktu metodoloģiju to trešo valstu identificēšanai, kuras rada konkrētu un nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmai; noteiktu formātu, kādā izveido un paziņo dalībvalstu svarīgu publisku amatu sarakstus; un identificētu tiesību subjektu veidus un juridisko veidojumu veidus, kas līdzīgi tieši izveidotiem trastiem, kuru darbību reglamentē dalībvalstu tiesību akti. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (30). Īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī, lai lemtu par konkrētu papildu valsts pretpasākumu izbeigšanu.

(170)

Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt AMLA izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus, kuros noteikts formāts, kas jāizmanto, lai ziņotu par aizdomām un sniegtu informāciju par darījumu ierakstiem, un formāts, kas finanšu ziņu vākšanas vienībām jāizmanto, ziņojot informāciju EPPO. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu, un saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1620 53. pantu.

(171)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un Hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz darījumdarbības brīvību.

(172)

Saskaņā ar Hartas 21. pantu, kurā aizliegta diskriminācija uz jebkāda pamata, riska novērtējumi saistībā ar klienta uzticamības pārbaudēm atbildīgajiem subjektiem būtu jāveic bez diskriminācijas.

(173)

Sagatavojot ziņojumu, kurā novērtēta šīs regulas īstenošana, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā Hartā atzīto pamattiesību un principu ievērošana.

(174)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, novērst Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, nevar pienācīgi sasniegt dalībvalstu līmenī un tā kā, ņemot vērā darbības mērogu un iedarbību, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai.

(175)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 22. septembrī (31) sniedza atzinumu,