Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024R0873

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/873 (2024. gada 30. janvāris), ar ko attiecībā uz Savienības mēroga pārejas noteikumiem par saskaņotu emisijas kvotu bezmaksas iedali groza Deleģēto regulu (ES) 2019/331

    C/2024/441

    OV L, 2024/873, 4.4.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/873/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/873/oj

    European flag

    Oficiālais Vēstnesis
    Eiropas Savienības

    LV

    L sērija


    2024/873

    4.4.2024

    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/873

    (2024. gada 30. janvāris),

    ar ko attiecībā uz Savienības mēroga pārejas noteikumiem par saskaņotu emisijas kvotu bezmaksas iedali groza Deleģēto regulu (ES) 2019/331

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 1. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīva 2003/87/EK ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/959 (2) ir pārskatīta un grozīta, lai to salāgotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 (3), kurā nosprausts mērķrādītājs līdz 2030. gadam neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšana attiecas arī uz kvotu bezmaksas iedali, un šajā sakarā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/331 (4) ir jāizdara izmaiņas.

    (2)

    Ar Direktīvu (ES) 2023/959 sadzīves atkritumu incinerācijas iekārtu operatoriem ievieš pienākumus attiecībā uz emisiju monitoringu un ziņošanu par tām. Ņemot vērā to, ka minētajām iekārtām nav jānodod kvotas saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu, siltumu, ko šīs iekārtas piegādā citām iekārtām, kuras aptver Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), ir lietderīgi kvotu bezmaksas iedales vajadzībām neņemt vērā.

    (3)

    Lai stimulētu rūpniecisko procesu elektrifikāciju, kas ir nozīmīga tehnoloģija, kura palīdz būtiski samazināt šādu procesu emisijas, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret procesiem, uz kuriem attiecas produkta līmeņatzīmes un siltuma un kurināmā līmeņatzīmes, no elektroenerģijas ražotam izmērāmam un neizmērāmam siltumam principā vajadzētu būt tiesīgam pretendēt uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar siltuma un kurināmā līmeņatzīmēm.

    (4)

    Lietā C-271/20 (5) Tiesa lēma, ka izejvielā uzkrātā ķīmiskā enerģija, kas sadedzināšanas procesā izdalās kā siltums, kvotu bezmaksas iedales vajadzībām ir jāuzskata par kurināmo. Tā kā šādos sadedzināšanas procesos rodas ne tikai siltumnīcefekta gāzes, siltumu, kas izdalās šādos sadedzināšanas procesos, ir lietderīgi no bezmaksas kvotu iedales saskaņā ar kurināmā līmeņatzīmi skaidri izslēgt, lai nodrošinātu vidisko integritāti, jo īpaši ņemot vērā sēra oksīdu izdalīšanos šādos sadedzināšanas procesos. Tāpēc kurināmā līmeņatzīme būtu jāizmanto tikai attiecībā uz sadedzināšanas procesiem, kuru primārais mērķis ir neizmērāma siltuma ražošana.

    (5)

    Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantā Komisijai ir piešķirtas pilnvaras jaunos nosacījumus attiecībā uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu integrēt pašreizējā piecu gadu ciklā iekārtām, kuras piesakās uz kvotu bezmaksas iedali, kas iedibināta ar šo regulu; tas nodrošinātu saskaņotību ar esošajām procedūrām un dotu iespēju izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga.

    (6)

    Kompetentajai iestādei būtu jāapstiprina monitoringa metodikas plāns, lai nodrošinātu saskanību ar monitoringa noteikumiem. Ierobežotā laika dēļ bāzlīnijas datu ziņojumu iesniegšanai 2019. gadā, kas ir gads, kurā ar Deleģēto regulu (ES) 2019/331 tika ieviesti monitoringa metodikas plāni, kompetentās iestādes apstiprinājums nebija vajadzīgs. Šis atbrīvojums vairs nav nepieciešams, un to vairs nevajadzētu piemērot.

    (7)

    Direktīvā 2003/87/EK ir noteikts, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 (6) izveidotā oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) aptverto produktu ražošanai kvotas bez maksas neiedala; tajā ir paredzēts pārejas periods, kurā kvotu bezmaksas iedali pakāpeniski izbeidz. Lai nodrošinātu šā noteikuma saskaņotu īstenošanu, operatoriem par saražotajām precēm būtu jāsniedz informācija un pierādījumi, it sevišķi balstoties uz kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (7).

    (8)

    Lai vienkāršotu procedūras, jo īpaši attiecībā uz gada darbības līmeņu ziņošanu un izrietošiem kvotu bezmaksas iedales pielāgojumiem saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1842 (8), dati par visām apakšiekārtām, arī mazām apakšiekārtām, būtu jāziņo tā, lai tos varētu izmantot par bāzi vēlākiem kvotu bezmaksas iedales pielāgojumiem.

    (9)

    Lai stimulētu rūpniecisko procesu elektrifikāciju ar mērķi ievērojami samazināt šādu procesu radītās emisijas, ir jāatceļ noteikumi par degvielu un elektroenerģijas apmaināmību. Tas nozīmē, ka pilnībā vai lielā mērā elektrificētiem procesiem, uz kuriem attiecas ES ETS, kvotas būtu jāiedala bez maksas tāpat kā procesiem ar augstu tiešo emisiju līmeni. Tāpēc iekārtām, uz kurām attiecas viena un tā pati līmeņatzīme, kvotu bezmaksas iedales apjoms būtu jānosaka neatkarīgi no tiešo un netiešo emisiju daļas. Lai gan kvotu bezmaksas iedale šiem procesiem aptvers arī netiešās emisijas, tas ne vienmēr nozīmē, ka attiecībā uz šiem procesiem ir pilnībā novērsti oglekļa emisiju pārvirzes riski, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 6. punktu. Netiešās izmaksas, kuru segšana nodota tālāk elektroenerģijas patērētājiem, atkarībā no elektroenerģijas struktūras attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā var atšķirties. Kvotu bezmaksas iedalījumi, kas piešķirti par elektrificēto procesu netiešajām emisijām, nedrīkstētu skart iespēju par netiešajām izmaksām saņemt kompensāciju saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 6. punktu. Savukārt finansiāliem pasākumiem, ar kuriem kompensē netiešās izmaksas, kas nodotas tālāk, iekļaujot tās elektroenerģijas cenās, nebūtu jākompensē tās pašas netiešās izmaksas, kuras aptver kvotu bezmaksas iedale. Lai noteiktu elektroenerģijas līmeņatzīmes, ir lietderīgi par relevantām produkta līmeņatzīmēm vākt datus par elektroenerģijas patēriņu.

    (10)

    Lai vēl vairāk stimulētu siltuma atgūšanu no kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām, būtu jāparedz iespēja par šādu siltumu pretendēt uz kvotu bezmaksas iedalījumu, kas tiek iedalīts papildus kurināmā patēriņā un procesa emisijās balstītam iedalījumam. Būtu jāuzskata, ka divkāršas uzskaites risks tiek mazināts ar to, ka tiek atjaunināta kurināmā līmeņatzīmes vērtība un reizinātājs, ko procesa emisijām piemēro saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/331 16. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

    (11)

    Lai operatoriem līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, informācija par klimatneitralitātes plāniem būtu jāintegrē esošajos nacionālajos īstenošanas pasākumos, uz kuru pamata aprēķina kvotu bezmaksas iedales apjomus.

    (12)

    Lai atalgotu labāko sniegumu un inovāciju, Direktīva 2003/87/EK no starpnozaru korekcijas koeficienta piemērošanas atbrīvo iekārtas, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis saskaņā ar konkrētu līmeņatzīmi ir zem 10 % visefektīvāko iekārtu vidējā rādītāja atzīmes. Tā kā līmeņatzīmes ir noteiktas apakšiekārtu līmenī, ir lietderīgi piemērot atbrīvojumu, ja sliekšņvērtību sasniedz vismaz vienas apakšiekārtas siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis, ar nosacījumu, ka šī apakšiekārta dod būtisku ieguldījumu iekārtas kopējā kvotu bezmaksas iedales apjomā.

    (13)

    Lai veicinātu lielāku saskaņotību tajā, kā tiek īstenoti kvotu iedales pielāgojumi un ekspluatācijas izbeigšana, liekās kvotas, ko operators nav pienācīgi atskaitījis atpakaļ, būtu jāatskaita no operatoram bez maksas iedalāmajām kvotām.

    (14)

    Lai nodrošinātu, ka operatori bāzlīnijas datu ziņojumos izlabo nesaskanības vai kļūdas, kas ietekmē vēsturisko darbības līmeņu noteikšanu, kompetentajām iestādēm būtu ne tikai jāpieprasa labojumu izdarīšana, bet arī jānodrošina, ka minētās kļūdas vai nesaskanības tiek izlabotas.

    (15)

    Lai nodrošinātu, ka vēsturiskie darbības līmeņi pēc iespējas reprezentē industrijas ciklus, un samazinātu ietekmi, ko rada īpaši apstākļi, piemēram, ekonomikas krīzes, minētie līmeņi būtu jāaprēķina, izmantojot darbības līmeņu mediānu bāzlīnijas periodā.

    (16)

    Lai nodrošinātu kvotu bezmaksas iedales noteikumu saskaņotu un pareizu piemērošanu, gadījumos, kad apakšiekārtas normāla ekspluatācija sākusies tikai bāzlīnijas periodā, ir lietderīgi precizēt vēsturisko darbības līmeņu noteikšanu. Šajā gadījumā vēsturiskie darbības līmeņi būtu jābalsta uz darbībām pilnos kalendārajos gados.

    (17)

    Kvotu bezmaksas iedale par procesa emisijām, uz kurām produkta līmeņatzīmes neattiecas, balstās uz tiesībām, kas izriet no vēsturiskajām emisijām. Kopš 2013. gada kvotas bez maksas ir iedalītas apjomā, kas atbilst 97 % vēsturisko emisiju. Lai stimulētu šādu procesa emisiju samazināšanu un nodrošinātu labāku saskaņotību ar kvotu bezmaksas iedali par procesa emisijām, uz kurām produkta līmeņatzīmes attiecas, kvotu bezmaksas iedalījumi par procesa emisijām, uz kurām produkta līmeņatzīmes neattiecas, ir jāsamazina līdz 91 %; tas atbilst 0,3 % ikgadējam samazinājumam, kas ir minimālais atjaunināšanas rādītājs, ko produktu līmeņatzīmēm piemēro saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu. Samazinātais reizināšanas koeficients būtu jāpiemēro no 2028. gada 1. janvāra, lai to labāk salāgotu ar grafiku, saskaņā ar kuru tiks ieviesti procesa emisiju samazināšanas risinājumi, piemēram, oglekļa uztveršana un uzglabāšana.

    (18)

    Lai nodrošinātu, ka pakāpeniski tiek izbeigta kvotu bezmaksas iedale par precēm, uz kurām attiecas Regula (ES) 2023/956, attiecīgās apakšiekārtas provizoriskajam kvotu bezmaksas iedalījumam būtu jāpiemēro relevantais OIM koeficients, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1.a punkta otrajā daļā. Turpmākās izmaiņas OIM tvērumā un relevantajā OIM koeficientā, kas varētu tikt ieviestas Regulā (ES) 2023/956, būtu jāatspoguļo attiecīgajā kvotu bezmaksas iedales pakāpeniskajā izbeigšanā.

    (19)

    Ar Direktīvu (ES) 2023/959 no 2026. gada 1. janvāra tiks svītrots jēdziens “elektroenerģijas ražošanas iekārta” un īpašais režīms attiecībā uz kvotu bezmaksas iedali no ES ETS. Tāpēc ir attiecīgi jāsvītro saistītie noteikumi Deleģētajā regulā (ES) 2019/331.

    (20)

    Lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pastāvošajām iekārtām un jaunām iekārtām, ir jāatspoguļo izmaiņas attiecīgajos noteikumos jaunām iekārtām attiecībā uz vēsturiskajiem darbības līmeņiem un kvotu bezmaksas iedali.

    (21)

    Lai nodrošinātu papildu stimulus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta trešajā daļā tika iekļauts noteikums par kvotu bezmaksas iedali, kas ir atkarīga no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanas; šis noteikums ir jāpapildina. Minētās direktīvas 10.a panta 1. punkta trešajā daļā minētie ieteikumi, kas iekļauti energoaudita ziņojumos vai sertificētās energovadības sistēmās un kas sniegti uzņēmuma līmenī, ir jāpārnes iekārtu līmenī. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kompetentajai iestādei šie ieteikumi būtu jāuzskata par īstenotiem tikai tad, kad īstenošana ir pabeigta un tās pabeigšanu ir apstiprinājis verificētājs. Lai saglabātu nosacījumu ieviešanas radīto stimulu, būtu jāparedz iespēja, ka pēc tam, kad ir īstenoti ikgadējā darbības līmeņa ziņojumā ieteiktie pasākumi un ieteikto pasākumu īstenošana ir verificēta, iekārta samazināto kvotu bezmaksas iedalījumu var atgūt. Būtu jāizveido ar ziņošanu par gada darbības līmeņiem salāgots ikgadējs cikls, kurā tiktu izskatīta neatbilstīgo iekārtu atbilstība nosacījumiem. Lai atgūtu kvotu bezmaksas iedalījumu, kas samazināts nosacījumu neizpildes dēļ, neatbilstīgo iekārtu operatoriem, kuri saskaras ar kvotu bezmaksas iedales samazinājumu par 20 %, būtu kompetentajai iestādei jāiesniedz verificēti pierādījumi par to, ka visi ieteiktie pasākumi īstenoti.

    (22)

    Pēc tam, kad saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu un 10.b panta 4. punktu ir ieviesti jauni noteikumi par kvotu bezmaksas iedales nosacījumiem, kas attiecas uz klimatneitralitātes plāniem, ir jāpapildina nosacījumu procedūras posmi. Saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 1. punkta piekto daļu operatoriem līdz 2024. gada 1. maijam ir jāizstrādā klimatneitralitātes plāni. Lai nosacījumus salāgotu ar pašreizējo procedūru, saskaņā ar kuru piesakās uz kvotu bezmaksas iedali, klimatneitralitātes plāni būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 30. maijam vai citā piemērotā termiņā atkarībā no dalībvalstu noteiktā alternatīvā šādu pieteikumu iesniegšanas termiņa. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punktu šie nosacījumi attiecas uz iekārtām, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņi ir augstāki par relevanto produkta līmeņatzīmju emisijas līmeņu 80. procentili 2016. un 2017. gadā. Šajā nolūkā būtu jāizmanto aprēķins pārskatīto līmeņatzīmju vērtību noteikšanai saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/447 (9). Minēto noteikšanu balsta uz verificētu informāciju par iekārtu siltumnīcefekta gāzu efektivitāti, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu par 2016. un 2017. gadu. Tā kā līmeņatzīmes tiek noteiktas apakšiekārtu līmenī, ir lietderīgi attiecībā uz mazām apakšiekārtām ieviest sliekšņvērtību, zem kuras nosacījumi netiek piemēroti, ar nosacījumu, ka apakšiekārta neveido vairāk kā 20 % no iekārtas kopējā provizoriskā kvotu bezmaksas iedales apjoma.

    (23)

    Lai stimulētu un paātrinātu centralizētās siltumapgādes radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktā ir izklāstīti papildu noteikumi par nosacījumiem, kas attiecas uz klimatneitralitātes plāniem centralizētās siltumapgādes iekārtu gadījumā. Rezultātā ETS iekārtas, kas nodrošina siltumu centralizētās siltumapgādes sistēmām, var pieteikties papildu kvotu bezmaksas iedalei 2026.–2030. gada periodā. Lai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu operatoriem, kuri piesakās uz papildu kvotu bezmaksas iedali, sniegtu noteiktību par turpmākiem nosacījumiem attiecībā uz būtiska siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma panākšanu pirms 2030. gada, ir jānosaka papildu bezmaksas kvotu vērtība, kas atbilst veicamo investīciju apjomam. Lai nodrošinātu konsekvenci, oglekļa cena, pēc kuras nosaka minēto kvotu monetāro vērtību, būtu jāizmanto līdzīgi kā Direktīvas 2003/87/EK 10.c panta 3. punktā. Lai nodrošinātu skaidrību par to, cik apjomīgas un kāda veida investīcijas operatoriem jāveic, un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām attiecīgajām iekārtām, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. pantu būtu jānosaka būtisks siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, izmantojot vidējā lineārā samazinājuma koeficienta lineāru trajektoriju periodā starp 2019.–2023. gada bāzlīnijas perioda viduspunktu, proti, 2021. gadu, un 2030. gadu. Šī metodika nozīmētu, ka visiem attiecīgajiem centralizētās siltumapgādes operatoriem ir piemērojamas vienādas samazināšanas prasības un nav vajadzības noteikt iekārtām specifiskus samazinājuma rādītājus.

    (24)

    Lai aizsargātu divkāršo nosacījumu radītos stimulus un izvairītos no pārmērīgi smagām sekām, kvotu bezmaksas iedales nosacījumiem, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, un kvotu bezmaksas iedales nosacījumiem, kas attiecas uz klimatneitralitātes plāniem, nevajadzētu būt kumulatīviem. Tas nozīmē, ka kvotu bezmaksas iedales samazinājums par 20 % būtu jāpiemēro, ja nav izpildīts viens vai abi nosacījumi saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta trešo un piekto daļu.

    (25)

    Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2441 (10) nosaka minimālās prasības attiecībā uz klimatneitralitātes plānu saturu un formātu. Turklāt ir lietderīgi klimatneitralitātes plānus regulāri izskatīt, lai dotu iespēju, ņemot vērā jaunas tehnoloģijas un jau panāktos vai nepanāktos emisiju samazinājumus, pārskatīt un aizstāt katram verifikācijas periodam noteiktos starpposma mērķrādītājus un atskaites punktus 2025. gadā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem, ciktāl tie joprojām ir piemēroti Regulas (ES) 2021/1119 2. pantā definētajam klimatneitralitātes mērķim.

    (26)

    Pārredzamības labad kompetentajām iestādēm klimatneitralitātes plāni būtu jāpublicē. Klimatneitralitātes plānu publicēšana nodrošina lielāku informētību un izpratni par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu iekārtā. Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju, iekārtu operatoriem vajadzētu būt iespējai lūgt konkrētu komerciāli sensitīvu elementu svītrošanu no klimatneitralitātes plānu versijas, kas jādara publiski pieejama. Šādi lūgumi būtu pienācīgi jāpamato.

    (27)

    Lai atvieglotu iekārtu apvienošanas un sadalīšanas noteikumu īstenošanu un attiecībā uz kvotu bezmaksas iedales noteikumiem ņemtu vērā attiecīgo iekārtu specifiku, ir lietderīgi paredzēt lielāku elastību attiecībā uz pamatotiem gadījumiem, kad pirms un pēc apvienošanās vai sadalīšanas ir atšķirīgi kvotu iedalījuma līmeņi, proti, būtu jāsvītro prasība, ka pēc apvienošanās vai sadalīšanas kvotu iedalījuma līmenim ir jābūt vienādam.

    (28)

    Lai nepieļautu nepamatotu kvotu bezmaksas iedali iekārtām, kuras vairs netiek ekspluatētas, par to kalendārā gada daļu, kas seko ekspluatācijas izbeigšanas dienai, kvotas bez maksas nebūtu jāiedala.

    (29)

    Lai stiprinātu stimulus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot energoefektivitāti un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp jaunām un esošām tehnoloģijām, Direktīvā 2003/87/EK ir paredzēta noteikto Savienības mēroga ex ante līmeņatzīmju izskatīšana nolūkā potenciāli mainīt esošo produkta līmeņatzīmju definīcijas un sistēmas robežas. Izskatīšana ir veikta, un tajā apzinātas vairākas līmeņatzīmes, kuru definīcijās un sistēmas robežās būtu jāizdara izmaiņas, lai nodrošinātu šādus papildu stimulus vai tehniskus precizējumus.

    (30)

    Pēc izskatīšanas, lai stimulētu mazoglekļa tehnoloģijas tādu aglomerētas dzelzsrūdas produktu ražošanā, kurus izmanto par ievadmateriālu tērauda primārajā ražošanā, un ņemtu vērā zaļā tērauda tehnoloģiju vajadzības, ir lietderīgi aglomērētas rūdas līmeņatzīmi atvērt alternatīviem produktiem. Lai maksimāli palielinātu minētos stimulus, līmeņatzīmes apzīmējumam un aptverto produktu un sistēmas robežu definīcijām vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem.

    (31)

    Pēc izskatīšanas, lai tērauda primārajā ražošanā stimulētu mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģijas un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašreiz izmantoto koksā bāzētās domnas paņēmienu un tiešās reducēšanas tehnoloģiju, karstā metāla līmeņatzīme būtu jāmaina, papildinot aptverto produktu un sistēmas robežu definīcijas.

    (32)

    Pēc izskatīšanas, lai tādu alternatīvu hidraulisko saistvielu ražošanā, ar ko aizstāj baltā un pelēkā cementa klinkeru, stimulētu mazoglekļa tehnoloģijas, ir lietderīgi pelēkā cementa klinkera un baltā cementa klinkera līmeņatzīmes atvērt alternatīviem produktiem. Lai izvairītos no nepamatotas kvotu iedales, produkti, kurus aptver citas produkta līmeņatzīmes, un citos procesos radušies blakusprodukti vai atkritumi, nebūtu jāņem vērā.

    (33)

    Pēc izskatīšanas, lai atvieglotu kvotu bezmaksas iedales noteikumu saskaņotu īstenošanu attiecībā uz attieksmi pret oglekļa dioksīda reaktoru emisijām, attiecībā uz kalcinētās sodas līmeņatzīmi būtu jāprecizē, ka minētie procesi ietilpst minētās produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās.

    (34)

    Pēc izskatīšanas, lai izvairītos no divkāršas uzskaites attiecībā uz kvotu bezmaksas iedali par tērauda ražošanu no porainas dzelzs un nodrošinātu, ka karstā metāla, elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauda un elektriskā loka krāšņu augstleģētā tērauda līmeņatzīmes nepārklājas, no elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauda un elektriskā loka krāšņu augstleģētā tērauda līmeņatzīmju definīcijas ir jāizslēdz no porainas dzelzs ražots tērauds.

    (35)

    Pēc izskatīšanas, lai ūdeņraža ražošanā stimulētu mazoglekļa un bezoglekļa tehnoloģijas un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp esošajām un jaunām tehnoloģijām, piemēram, ūdens elektrolīzi, Direktīva (ES) 2023/959 ūdeņraža ražošanas darbības aprakstu paplašināja, iekļaujot zaļā ūdeņraža ražošanu, un pazemināja ražošanas sliekšņvērtību. Būtu attiecīgi jāgroza ūdeņraža līmeņatzīme. Tomēr elektrolīzes procesiem, kuros ūdeņradis ir blakusprodukts, nebūtu jāpretendē uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar ūdeņraža vai amonjaka līmeņatzīmi, jo šīs tehnoloģijas nav jaunas un to primārais mērķis nav ūdeņraža ražošana. Lai sniegtu lielāku skaidrību par kvotu bezmaksas iedales noteikumiem, ir lietderīgi amonjaka ražošanai izmantoto ūdeņradi no ūdeņraža produkta līmeņatzīmes nepārprotami izslēgt.

    (36)

    Pēc izskatīšanas, lai vēl vairāk saskaņotu kvotu bezmaksas iedales noteikumu īstenošanu attiecībā uz kaļķu un dolomītkaļķu ražošanu un nodrošinātu saskanību ar ikgadējo ziņošanu par emisijām, ir lietderīgi svītrot atsauces uz konservatīvām aplēsēm par brīvā kalcija oksīda un magnija oksīda saturu.

    (37)

    Lai labāk atspoguļotu etilēnoksīda un etilēnglikolu maisījumu ražošanas energointensitāti un ūdeņraža un oglekļa monoksīda gāzu maisījumu sastāva energointensitāti, ir lietderīgi pielāgot etilēnoksīda/etilēnglikola un ūdeņraža produkta līmeņatzīmju vēsturisko darbības līmeņu aprēķinu.

    (38)

    Lai atspoguļotu izmaiņas kvotu iedales noteikumos, tostarp produkta līmeņatzīmju pārskatīšanu, nosacījumu ieviešanu attiecībā uz kvotu bezmaksas iedali un kvotu bezmaksas iedales pakāpenisku izbeigšanu OIM dēļ, būtu attiecīgi jāpielāgo to datu tvērums, kas tiek vākti saistībā ar kvotu bezmaksas iedales pieteikumiem. Līdzīgas izmaiņas ir vajadzīgas attiecībā uz monitoringa metodikas plānu minimālo saturu.

    (39)

    Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2019/331 būtu attiecīgi jāgroza.

    (40)

    Šajā regulā izklāstītie grozījumi būtu jāpiemēro kvotu iedalei, kas attiecas uz periodu no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr, lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu un nodrošinātu kvotu bezmaksas iedales līmeņu paredzamību jaunām iekārtām, kuru pieteikumi uz kvotu bezmaksas iedali Komisijai iesniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, un pastāvošajām iekārtām, noteikumi par līmeņatzīmju definīcijām, atkritumu incineratoriem, OIM, mazām apakšiekārtām, kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību, siltuma atgūšanu no kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām, vēsturisko darbības līmeni pastāvošām iekārtām, kvotu iedali iekārtas līmenī pastāvošām iekārtām, kvotu iedali par procesa emisijām, uz kurām produkta līmeņatzīmes neattiecas, elektroenerģijas ražošanas iekārtu koncepcijas svītrošanu un kvotu iedali attiecībā uz tvaika krekingu un vinilhlorīda monomēru būtu jāpiemēro iedalījumiem par periodu no 2026. gada 1. janvāra. Grozījumiem nebūtu jāietekmē kvotu bezmaksas iedale periodā līdz 2025. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus jaunām iekārtām, kas uz iedali piesakās dažādos laikos, būtu jāievieš īpaši pieteikšanās noteikumi. Attiecībā uz jaunām iekārtām, kuru pieteikumi uz kvotu bezmaksas iedali iesniegti 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, iedalījumiem par periodu no 2024. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro šīs regulas grozījumi, savukārt iedalījumiem par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim piemēro regulu redakcijā, kas bija piemērojama 2023. gada 31. decembrī.

    (41)

    Ņemot vērā to, ka kvotu bezmaksas iedali aprēķina, balstoties uz pilniem kalendārajiem gadiem, un to, ka lielāko daļu Direktīvas 2003/87/EK grozījumu, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2023/959, piemēro no 2024. gada 1. janvāra, šī regula būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra.

    (42)

    Tā kā operatoriem ir jāievēro šīs regulas noteikumi par bāzlīnijas datu ziņošanu no 2024. gada aprīļa, maija vai jūnija, kā prasīts Deleģētās regulas (ES) 2019/331 4. panta 1. punktā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Deleģēto regulu (ES) 2019/331 groza šādi:

    1)

    regulas 2. pantu groza šādi:

    a)

    panta 3) punktu aizstāj ar šādu:

    “3)

    “siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta” ir produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas neaptverta ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, kas saistītas ar tāda izmērāma siltuma ražošanu un/vai importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, kuras ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, kas:

    a)

    tiek patērēts konkrētās iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai

    b)

    tiek eksportēts uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, taču ne centralizētās siltumapgādes vajadzībām; te neietilpst eksports elektroenerģijas ražošanai;”;

    b)

    panta 6) punktu aizstāj ar šādu:

    “6)

    “kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta” ir ielaide, izlaide un attiecīgās emisijas, ko neaptver produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, kas saistītas ar neizmērāmā siltuma ražošanu, sadedzinot kurināmo, kuru izmanto produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ;”;

    2)

    regulas 4. panta 2. punktu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādu apakšpunktu:

    “ba)

    ja relevanti, klimatneitralitātes plāns saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta piekto daļu un 10.b panta 4. punktu;”;

    b)

    punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    verifikācijas ziņojums, kas izdots saskaņā ar pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 15. pantam, par bāzlīnijas datu ziņojumu.”;

    3)

    regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

    “6. pants

    Iekārtas operators, kas piesakās uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu vai šādu iedalījumu saņem, monitorē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu iesniedzamos datus, balstoties uz kompetentās iestādes apstiprinātu monitoringa metodikas plānu.”

    ;

    4)

    regulas 10. pantu groza šādi:

    a)

    pantā iekļauj šādu punktu:

    “2.a   Attiecībā uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām, ja tas ir relevanti, operators, balstoties uz KN kodiem, skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 (*1) I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, un to pārliecinoši pierāda kompetentajai iestādei.

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj).”;"

    b)

    panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

    “3.   Attiecībā uz siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām un procesa emisiju apakšiekārtām operators, balstoties uz NACE un PRODCOM kodiem, skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu. Operators turklāt izšķir, kāds daudzums no tā izmērāmā siltuma, kurš netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, tiek eksportēts centralizētās siltumapgādes vajadzībām.

    Operators, balstoties uz KN kodiem, arī skaidri izšķir, vai attiecīgais process tiek vai netiek izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, un to pārliecinoši pierāda kompetentajai iestādei.”

    ;

    c)

    panta 4. punktu groza šādi:

    i)

    punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Ja ES ETS aptverta iekārta ir saražojusi un eksportējusi izmērāmu siltumu uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, operators uzskata, ka šim siltumam relevantais siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas process netiek izmantots nozarē vai apakšnozarē, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, ja vien operators kompetentajai iestādei pārliecinoši nepierāda, ka izmērāmā siltuma patērētājs pieder pie nozares vai apakšnozares, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu.”;

    ii)

    pievieno šādu trešo daļu:

    “Turklāt, ja ES ETS aptverta iekārta ir ražojusi izmērāmu siltumu un to eksportējusi uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, operators sniedz pierādījumus par izmērāmā siltuma daudzumu, kas izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai. Ja vien operators kompetentajai iestādei nesniedz šādus pārliecinošus pierādījumus, minēto siltumu uzskata par izmantotu minētās regulas I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai.”;

    d)

    panta 5. punktu groza šādi:

    i)

    punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    attiecībā uz visu apakšiekārtās saražoto, tajās importēto vai no tām eksportēto izmērāmo siltumu ir dokumentēts, vai izmērāmais siltums saražots ES ETS iekārtā, importēts no citiem siltumu ražojošiem procesiem, importēts no ES ETS neaptvertām vienībām vai importēts no ES ETS iekārtām, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;”;

    ii)

    punkta f) apakšpunktu svītro;

    iii)

    punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “j)

    lai izvairītos no divkāršas uzskaites, ražošanas procesa produktus, kas tiek atgriezti tajā pašā ražošanas procesā, atskaita no gada darbības līmeņiem saskaņā ar I pielikumā noteiktajām produktu definīcijām;”;

    iv)

    punkta k) apakšpunktu svītro;

    5)

    regulas 14. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktā paredzēto sarakstu Komisijai iesniedz, izmantojot Komisijas nodrošinātu elektronisku veidni, un norāda visas ES ETS aptvertās iekārtas, arī iekārtas, ko ES ETS aptver tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām, mazas iekārtas, kas no ES ETS var būt izslēgtas saskaņā ar minētās direktīvas 27. un 27.a pantu, un iekārtas, kas ES ETS tiks iekļautas saskaņā ar minētās direktīvas 24. pantu.”

    ;

    b)

    panta 2. punktu groza šādi:

    i)

    punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    iekārtas un tās robežu identifikācija, ko norāda ar iekārtas identifikācijas kodu Savienības reģistrā;”;

    ii)

    punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

    “da)

    attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes novērtējums par kvotu bezmaksas iedales samazinājumu par 20 % saskaņā ar 22.a pantu un 22.b panta 1. punktu;

    db)

    attiecīgā gadījumā – tas, vai ir izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz papildu kvotu bezmaksas iedali 30 % apmērā saskaņā ar 22.b panta 3. punktu;”;

    iii)

    punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “e)

    attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru apakšiekārtu: norāde, vai tā pieder pie nozares vai apakšnozares, kas uzskatāma par pakļautu oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, arī saražoto produktu PRODCOM kodi;”;

    iv)

    iekļauj šādu apakšpunktu:

    “ea)

    attiecīgā gadījumā attiecībā uz katru apakšiekārtu: norāde, vai saražotās preces ir uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā; izmanto šo saražoto preču KN kodus;”;

    c)

    panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

    “6.   Kad attiecīgā iedales perioda gada bezmaksas kvotu provizoriskie daudzumi ir paziņoti, Komisija jebkuru koeficientu, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu, nosaka, iekārtām katrā attiecīgā iedales perioda gadā noteikto gada bezmaksas kvotu provizorisko daudzumu summu, kam piemēroti šīs regulas V pielikumā noteiktie koeficienti, salīdzinot ar ikgadējo iekārtām iedalāmo kvotu daudzumu, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktu un 5.a punktu, ņemot vērā relevanto visas Savienības kopapjoma daļu, kura noteikta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu un 10.a panta 5. punktu, kā arī atbrīvojumu, kas piešķirts 10 % visefektīvākajām apakšiekārtām, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punkta otro daļu. Noteikšanā attiecīgā gadījumā ņem vērā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu izdarītos iekļāvumus un saskaņā ar minētās direktīvas 27. un 27.a pantu izdarītos izslēgumus.”

    ;

    d)

    panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

    “8.   Katra dalībvalsts saskaņā ar 4. panta 2. punktu saņemtos ziņojumus un plānus pēc pieprasījuma dara pieejamus Komisijai.”

    ;

    e)

    pievieno šādu punktu:

    “9.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatoriem iedalītās liekās kvotas tiek pienācīgi atskaitītas atpakaļ. Ja operatori liekās kvotas neatskaita atpakaļ, kompetentā iestāde pieprasa, lai valsts reģistra administrators lieko kvotu daudzumu atskaita no operatoram iedalāmā kvotu daudzuma. Dalībvalstis par šādiem pieprasījumiem informē Komisiju.”

    ;

    6)

    regulas 15. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Dalībvalstis saskaņā ar 4. panta 2. punktu iesniegtos bāzlīnijas datu ziņojumus un verifikācijas ziņojumus novērtē, lai pārliecinātos par to saskanību ar šīs regulas prasībām. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka operatori izlabo nesaskanības vai kļūdas, kas ietekmē vēsturisko darbības līmeņu noteikšanu. Kompetentā iestāde var prasīt, lai operatori līdzās ziņām un dokumentiem, kas sniedzami saskaņā ar 4. panta 2. punktu, sniegtu vēl citus datus.”

    ;

    b)

    panta 3.–8. punktu aizstāj ar šādiem:

    “3.   Ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis katram produktam, kuram, kā norādīts I pielikumā, ir noteikta produkta līmeņatzīme, nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko minētā produkta ražošanu attiecīgajā iekārtā bāzlīnijas periodā.

    4.   Ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tāda neto izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai tā ražošanu bāzlīnijas periodā, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai ko eksportē uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību, izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai (teradžoulos gadā).

    Ar centralizēto siltumapgādi saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot ES ETS iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai tā ražošanu bāzlīnijas periodā, ko eksportē centralizētās siltumapgādes vajadzībām (teradžoulos gadā).

    5.   Ar kurināmo saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediāno ikgadējo vēsturisko tādas enerģijas patēriņu (teradžoulos gadā) bāzlīnijas periodā, ko primāri izmanto, lai saražotu neizmērāmu siltumu, kuru patērē produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas iegūšanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ.

    6.   Attiecībā uz procesu emisijām, kas attiecīgajā iekārtā radušās sakarā ar produktu ražošanu bāzlīnijas periodā, ar procesu saistītais vēsturiskais darbības līmenis nozīmē mediānās ikgadējās vēsturiskās procesa emisijas, kas izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās.

    7.   Lai noteiktu 3. līdz 6. punktā minētās mediānās vērtības, ņem vērā tikai tos kalendāros gadus, kuros iekārta bijusi ekspluatācijā vismaz vienu dienu.

    Ja apakšiekārta relevantajā bāzlīnijas periodā bijusi ekspluatācijā mazāk nekā divus kalendāros gadus, vēsturiskais darbības līmenis ir tās darbības līmenis pirmajā kalendārajā ekspluatācijas gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākās šīs apakšiekārtas normāla ekspluatācija.

    Ja apakšiekārta bāzlīnijas periodā pēc normālas ekspluatācijas sākuma bijusi ekspluatācijā mazāk nekā veselu kalendāro gadu, vēsturisko darbības līmeni nosaka, kad tiek iesniegts darbības līmeņa ziņojums par pirmo kalendāro gadu, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākās normāla ekspluatācija.

    8.   Atkāpjoties no 3. punktā noteiktā, dalībvalstis produktiem, kuriem ir piemērojamas III pielikumā minētās produktu līmeņatzīmes, ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni produktiem nosaka saskaņā ar minētajā pielikumā iekļautajām formulām, balstoties uz mediāno ikgadējo vēsturisko ražošanas apjomu.”

    ;

    7)

    regulas 16. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Ja pastāvošas iekārtas operators ir iesniedzis derīgu pieteikumu uz kvotu bezmaksas iedali saskaņā 4. pantu, attiecīgā dalībvalsts, balstoties uz datiem, kas savākti saskaņā ar 14. pantu, aprēķina, kāds emisijas kvotu skaits iekārtai katru gadu bez maksas iedalāms no 2021. gada – attiecībā uz pirmo iedales periodu – un pēc tam ik pēc pieciem gadiem.”

    ;

    b)

    panta 2. punktu groza šādi:

    i)

    panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu gadījumā provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētam gadam atbilst saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu pieņemtajai attiecīgās kurināmā līmeņatzīmes vērtībai relevantajā piecu gadu periodā, reizinātai ar attiecīgo ar kurināmo saistīto vēsturisko darbības līmeni, kas raksturo patērēto enerģiju;”;

    ii)

    panta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “e)

    procesa emisiju apakšiekārtu provizoriskais ikgadējais bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaits konkrētajam gadam atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,97 par gadiem līdz 2027. gada 31. decembrim un reizinātam ar 0,91 par 2028. gadu un turpmākajiem gadiem.”;

    c)

    panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta vajadzībām provizoriskajam ikgadējam bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitam, kas katrai apakšiekārtai attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, gadījumā, kad šajās apakšiekārtās veiktos procesus izmanto nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, piemēro šīs regulas V pielikumā noteiktos koeficientus.”;

    d)

    panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Ja 2. punktā minēto apakšiekārtu procesus izmanto nozarēs vai apakšnozarēs, kas uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 5. punktu, piemērojamais koeficients ir 1.”

    ;

    e)

    pantā iekļauj šādu punktu:

    “4.a   Ja procesi 2. punktā minētajās apakšiekārtās kalpo Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai, provizorisko ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitu, kas attiecīgajam gadam noteikts katrai apakšiekārtai saskaņā ar 2. punktu, reizina ar attiecīgo OIM koeficientu, kas noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1.a punkta otrajā daļā.”

    ;

    f)

    panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

    “8.   Galīgais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, ko bez maksas iedala katrai pastāvošajai iekārtai, ir katrai iekārtai saskaņā ar šā panta 6. punktu bez maksas iedalītais provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, reizināts ar koeficientu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 14. panta 6. punktu.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, galīgais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, ko iedala bez maksas, ir 100 % provizoriskā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, ko bez maksas iedala katrai iekārtai, kuras apakšiekārtas, kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis attiecīgajām līmeņatzīmēm Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punkta trešās daļas c) apakšpunktā minētajā periodā ir zemāks par 10 % no visefektīvāko apakšiekārtu vidējā rādītāja, aptver vairāk nekā 60 % provizoriskā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, kas šai iekārtai iedalīts bez maksas.”

    ;

    8)

    regulas 17. panta a)–f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

    “a)

    tādam produktam, kam šīs regulas I pielikumā vai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu ir noteikta produkta līmeņatzīme, attiecībā uz šā produkta ražošanu attiecīgajā apakšiekārtā ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

    b)

    attiecībā uz tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai ražošanu, ko patērē iekārtas robežās produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju) vai ko eksportē uz ES ETS neaptvertu iekārtu vai citu vienību (izņemot eksportu elektroenerģijas ražošanai), ar siltumu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

    c)

    attiecībā uz tāda izmērāma siltuma importu no ES ETS aptvertas iekārtas, izņemot iekārtas, ko ES ETS aptver tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, un/vai ražošanu, ko eksportē centralizētās siltumapgādes vajadzībām, ar centralizēto siltumapgādi saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

    d)

    attiecībā uz enerģijas patēriņu primāri tāda neizmērāma siltuma ražošanai, ko izmanto produktu ražošanai, mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot nolūkā saražot elektroenerģiju), siltumapgādei vai aukstumapgādei (izņemot patēriņu nolūkā saražot elektroenerģiju), ieskaitot attiecīgajā iekārtā veiktu sadedzināšanu lāpā drošuma apsvērumu dēļ, ar kurināmo saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

    e)

    attiecībā uz procesa bloka procesa emisiju rašanos ar procesa emisijām saistītais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija;

    f)

    atkāpjoties no a) apakšpunkta, tādiem produktiem, kam piemērojamas III pielikumā minētās produktu līmeņatzīmes, attiecībā uz šā produkta ražošanu attiecīgajā apakšiekārtā ar produktu saistītais vēsturiskais darbības līmenis ir darbības līmenis pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija; to nosaka pēc minētajā pielikumā noteiktajām formulām.”;

    9)

    regulas 18. panta 1. punktu groza šādi:

    a)

    pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “b)

    attiecībā uz katru procesa emisiju apakšiekārtu – emisijas kvotu provizoriskais ikgadējais skaits, ko par konkrētu gadu iedala bez maksas, atbilst ar procesu saistītajam vēsturiskajam darbības līmenim, reizinātam ar 0,97 par gadiem līdz 2027. gada 31. decembrim un reizinātam ar 0,91 par 2028. gadu un turpmākajiem gadiem.”;

    b)

    punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

    “Bez maksas iedalāmo emisijas kvotu provizoriskā ikgadējā skaita aprēķināšanai mutatis mutandis piemēro 16. panta 3., 4., 4.a, 5. un 7. punktu.”;

    10)

    regulas 19., 20. un 21. pantu aizstāj ar šādiem:

    “19. pants

    Kvotu iedale attiecībā uz tvaika krekingu

    Atkāpjoties no 16. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu skaits, ko bez maksas iedala produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai, kura saistīta ar vērtīgu ķimikāliju (HVC) ražošanu, atbilst attiecīgā iedales perioda tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar vēsturisko darbības līmeni, kas noteikts saskaņā ar III pielikumu. Minētā aprēķina rezultātam pieskaita 1,78 tonnas oglekļa dioksīda uz ūdeņraža tonnu, ko reizina ar mediāno ūdeņraža daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās ūdeņraža, 0,24 tonnas oglekļa dioksīda uz etilēna tonnu, ko reizina ar mediāno etilēna daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās etilēna, un 0,16 tonnas oglekļa dioksīda uz tonnu HVC, ko reizina ar mediāno vērtīgo ķimikāliju (izņemot ūdeņradi un etilēnu) daudzumu, kurš vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās HVC.

    20. pants

    Kvotu iedale attiecībā uz vinilhlorīda monomēru

    Atkāpjoties no 16. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta, provizoriskais ikgadējais emisijas kvotu skaits, ko bez maksas iedala apakšiekārtai, kura saistīta ar vinilhlorīda monomēra (VCM) ražošanu, atbilst attiecīgā iedales perioda VCM līmeņatzīmes vērtībai, reizinātai ar VCM ražošanas vēsturisko darbības līmeni, izteiktu tonnās, un reizinātai ar koeficientu, ko veido VCM ražošanas tiešās emisijas, ieskaitot emisijas no neto importētā siltuma, ko aprēķina pēc vēsturiskā neto importētā siltuma (teradžouli reiz attiecīgā iedales perioda siltuma līmeņatzīmes vērtība), attiecīgi 15. panta 2. punktā minētajā bāzlīnijas periodā vai 17. panta a) punktā minētajā pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija, izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās, attiecībā pret šīm tiešajām emisijām kopā ar VCM ražošanas emisijām, kas saistītas ar ūdeņradi, attiecīgi 15. panta 2. punktā minētajā bāzlīnijas periodā vai 17. panta a) punktā minētajā pirmajā kalendārajā gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā sākta normāla ekspluatācija, izteiktām tonnās oglekļa dioksīda ekvivalenta un aprēķinātām pēc vēsturiskā ūdeņraža sadedzināšanas siltuma patēriņa (teradžouli reiz attiecīgā iedales perioda siltuma līmeņatzīmes vērtība).

    21. pants

    Siltuma plūsmas starp iekārtām

    Ja produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ietver izmērāmu siltumu, kas importēts no kādas iekārtas vai citas vienības, uz kuru ES ETS neattiecas vai attiecas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām, provizorisko ikgadējo emisijas kvotu skaitu, kas bez maksas iedalāms šai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai saskaņā ar 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, samazina par to siltuma daudzumu, kas attiecīgajā gadā vēsturiski importēts no iekārtas vai citas vienības, uz kuru ES ETS neattiecas vai attiecas tikai minētās direktīvas 14. un 15. panta vajadzībām, reizinātu ar izmērāmā siltuma līmeņatzīmes vērtību attiecīgajā iedales periodā.”

    ;

    11)

    regulas 22. pantu svītro;

    12)

    iekļauj šādus pantus:

    “22.a pants

    Kvotu bezmaksas iedales nosacījumi, kas attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu

    1.   Galīgo ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu daudzumu, kas saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punktu noteikts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta trešajā daļā minētajai iekārtai, samazina par 20 % saskaņā ar minētās direktīvas 10.a panta 1. punktu, ja operators kompetentajai iestādei nevar pārliecinoši pierādīt, ka ir īstenoti visi ieteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (*2) 8. pantu.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu samazinājumu nepiemēro, ja operators kompetentajai iestādei var pārliecinoši pierādīt, ka ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

    a)

    ieteikumam relevanto investīciju atmaksāšanās laiks pārsniedz trīs gadus,

    b)

    ieteikuma īstenošanai vajadzīgo investīciju izmaksas pārsniedz vienu no šādām sliekšņvērtībām:

    i)

    5 % iekārtas gada apgrozījuma vai 25 % iekārtas peļņas, ko aprēķina pēc attiecīgajiem gada vidējiem rādītājiem trīs kalendāro gadu periodā pirms dienas, kad saskaņā ar 4. pantu iesniedz pieteikumu uz kvotu bezmaksas iedali;

    ii)

    50 % no saskaņā ar pirmo daļu samazinātā galīgā ikgadējā emisijas kvotu daudzuma, ko saskaņā ar 16. panta 8. punktu iedala bez maksas, gada vidējā ekonomiskā ekvivalenta, kas aprēķināts, balstoties uz kvotu vidējo cenu kopējā izsoles platformā relevantajā kalendārajā gadā pirms 4. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas;

    c)

    relevantajā bāzlīnijas periodā vai pēc tā ir īstenoti citi pasākumi, kuru rezultātā iekārtā tiek panākti siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri ieteikti energoaudita ziņojumā vai sertificētajā energovadības sistēmā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2012/27/ES 8. pantu;

    d)

    ieteikumi neradītu enerģijas ietaupījumus iekārtā veiktā rūpnieciskā procesa sistēmas robežās;

    e)

    vēl nav iestājušies iekārtai specifiski ekspluatācijas apstākļi (arī plānoti vai neplānoti tehniskās apkopes periodi), uz kuru pamata noteikts a) apakšpunktā minētais atmaksāšanās periods;

    f)

    audita ziņojuma vai sertificētās energovadības sistēmas ieteikumi netika izdoti pirmajos četros relevantā bāzlīnijas perioda gados.

    2.   Operators ievieš, īsteno, dokumentē un uztur procedūru, ko izmanto, lai īstenotu ieteikumus un attiecīgā gadījumā pierādītu to, ka ir piemērojami 1. punktā minētie nosacījumi.

    3.   Verificētājs 4. panta 2. punktā minētā bāzlīnijas datu ziņojuma verifikācijā pārbauda, vai ir īstenoti 1. punkta pirmajā daļā minētie ieteikumi un attiecīgā gadījumā vai ir izpildīti 1. punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi.

    Ja tas ir relevanti, verificētājs gada darbības līmeņa ziņojuma verifikācijā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 (*3) 7. pantu pārbauda, vai ir īstenoti 1. punkta pirmajā daļā minētie ieteikumi un attiecīgā gadījumā vai ir izpildīti 1. punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi.

    4.   Kompetentā iestāde 1. punkta pirmajā daļā minētos ieteikumus uzskata par īstenotiem tikai tad, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

    a)

    operators pierāda, ka minēto ieteikumu īstenošana ir pabeigta,

    b)

    verificētājs saskaņā ar 3. punktu ir apstiprinājis a) apakšpunktā minēto īstenošanas pabeigšanu.

    22.b pants

    Kvotu bezmaksas iedales nosacījumi, kas attiecas uz klimatneitralitātes plāniem

    1.   Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 1. punkta piektās daļas vajadzībām galīgo ikgadējo bez maksas iedalāmo emisijas kvotu skaitu, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 16. panta 8. punktu, iekārtai ar produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām samazina par 20 % tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis vismaz vienā no minētajām produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām 2016. un 2017. gadā bija augstāks par attiecīgo produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu 80. procentili.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu samazinājumu nepiemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    pirmajā daļā minētās iekārtas operators kompetentajai iestādei līdz 2024. gada 30. maijam vai pēc vajadzības saskaņā ar šīs regulas 4. pantu kā daļu no pieteikuma uz kvotu bezmaksas iedali par Direktīvas 2003/87/EK aptvertajām darbībām ir iesniedzis klimatneitralitātes plānu;

    b)

    Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķrādītāju un starpposma rādītāju sasniegšana ir apstiprināta ar verifikāciju, kas veikta saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 4. punkta ceturto daļu;

    c)

    kompetentā iestāde saskaņā ar 4. punktu ir pārbaudījusi klimatneitralitātes plāna saturu un formātu un to atzinusi par atbilstīgu.

    2.   Šā panta 1. punkta pirmo daļu nepiemēro, ja attiecīgā produkta līmeņatzīmes apakšiekārta neveido vairāk kā 20 % no visu apakšiekārtu provizorisko ikgadējo bez maksas iedalīto emisijas kvotu skaita 2021.–2025. gada periodam, kas aprēķināts saskaņā ar 16. panta 2.–5. punktu.

    3.   Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta otrās, trešās un ceturtās daļas vajadzībām provizorisko ikgadējo emisijas kvotu skaitu, ko bez maksas iedala centralizētās siltumapgādes apakšiekārtai un aprēķina saskaņā ar šīs regulas 16. panta 2. un 3. punktu, palielina par 30 % no skaita, kas aprēķināts saskaņā ar 16. panta 2. punktu, ja centralizētās siltumapgādes apakšiekārtas operators ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un ja attiecībā uz periodu līdz 2025. gada beigām vai 2026.–2030. gada periodu ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

    a)

    iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums atrodas dalībvalstī, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta otrajā daļā un minēti VIII pielikumā;

    b)

    iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums ir investējis apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs 2026.–2030. gada periodam papildu bez maksas iedalāmo kvotu skaita ekonomiskajai vērtībai, saskaņā ar starpposma mērķrādītājiem un atskaites punktiem, kas klimatneitralitātes plānā noteikti, lai līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam katra piektā gada 31. decembrim izmērītu progresu, kas panākts klimatneitralitātes sasniegšanā;

    c)

    šā punkta b) apakšpunktā minētās investīcijas rada būtiskus emisiju samazinājumus pirms 2030. gada;

    d)

    iekārta vai centralizētās siltumapgādes uzņēmums par savām darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, līdz 2024. gada 30. maijam vai pēc vajadzības iesniedz klimatneitralitātes plānu saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

    e)

    Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķrādītāju un atskaites punktu sasniegšanu apstiprina verifikācija, kas veikta saskaņā ar minētās direktīvas 10.b panta 4. punkta ceturto daļu;

    f)

    kompetentā iestāde saskaņā ar 4. punktu ir pārbaudījusi klimatneitralitātes plāna saturu un formātu un to atzinusi par atbilstīgu.

    Šā punkta b) apakšpunkta vajadzībām papildu 30 % kvotu ekonomisko vērtību nosaka, 2026.–2030. gada periodam papildu bez maksas iedalāmo kvotu skaitu reizinot ar kvotu vidējo cenu kopējā izsoles platformā kalendārajā gadā pirms 4. panta 2. punktā minētā pieteikuma iesniegšanas gada un pēc tam reizinot ar iekārtai piemērojamo koeficientu, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 6. punktu.

    Piemērojot c) apakšpunktu, emisiju samazinājumi ir būtiski tad, ja iekārtas vai centralizētās siltumapgādes uzņēmuma īpatnējās emisijas, kas izteiktas CO2 tonnās uz piegādātās centralizētās siltumapgādes teradžouliem, relevantajā bāzlīnijas periodā ir samazinātas zem vidējām īpatnējām emisijām ar emisiju samazinājuma rādītāju, kurš līdzvērtīgs Direktīvas 2003/87/EK 9. pantā minēto lineāro samazinājuma koeficientu piemērošanai, sākot no attiecīgā bāzlīnijas perioda viduspunkta.

    4.   Kompetentā iestāde līdz 2024. gada 30. septembrim pārbauda, vai šā panta 1. un 3. punktā minēto klimatneitralitātes plānu saturs un formāts atbilst Īstenošanas regulai (ES) 2023/2441.

    22.c pants

    22.a un 22.b pantā noteiktā 20 % samazinājuma nekumulativitāte

    Regulas 22.a un 22.b pantā noteikto 20 % samazinājumu iekārtai relevantajā kvotu iedales periodā piemēro tikai vienu reizi.

    22.d pants

    Klimatneitralitātes plāna atjaunināšana

    1.   Operatori 22.b pantā minētajā klimatneitralitātes plānā norādītajos periodos un pēc nepieciešamības izvērtē klimatneitralitātes plāna iedarbīgumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un attiecīgā gadījumā īsteno korektīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Jebkāda atjaunināšana skar tikai nākotnes atskaites punktus un mērķrādītājus.

    2.   Ja klimatneitralitātes plāns attiecībā uz atskaites punktiem un mērķrādītājiem tiek atjaunināts, operators bez liekas kavēšanās atjaunināto plānu iesniedz kompetentajai iestādei.

    22.e pants

    Klimatneitralitātes plāna publicēšana

    1.   Saskaņā ar 22.b pantu iesniegto klimatneitralitātes plānu kompetentās iestādes publicē.

    2.   Ja operators uzskata, ka klimatneitralitātes plānā ir komerciāli sensitīvi elementi, kuru izpaušana kaitētu tā komerciālajām interesēm, operators var lūgt, lai kompetentā iestāde šos elementus nepublicē. Ja lūgums ir pamatots, kompetentā iestāde klimatneitralitātes plānu publicē bez minētajiem elementiem.

    (*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/27/2023-05-04)."

    (*3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2067/2021-01-01).”;"

    13)

    regulas 23. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.   Komisija, balstoties uz saņemto paziņojumu, pieņem lēmumu, par to informē attiecīgo kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā izmaiņas ieraksta Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19. pantu un darījumu žurnālā, kas minēts minētās direktīvas 20. pantā.”

    ;

    14)

    svītro 25. panta 4. punktu;

    15)

    regulas 26. pantu groza šādi:

    a)

    panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    ir izbeidzies attiecīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas termiņš vai tā ir atsaukta, arī gadījumos, kad iekārta vairs neatbilst Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitīto darbību sliekšņvērtībām;”;

    b)

    panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

    “2.   Ja iekārtas ekspluatācija ir izbeigta, attiecīgā dalībvalsts no nākamās dienas pēc ekspluatācijas izbeigšanas atlikušajā kalendārajā gadā minētajai iekārtai emisijas kvotas nepiešķir. Šādus pielāgojumus veic proporcionāli.”

    ;

    16)

    regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

    17)

    regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

    18)

    regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

    19)

    regulas VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

    20)

    VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

    21)

    kā VIII pielikumu pievieno šīs regulas VI pielikumā ievietoto tekstu.

    2. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro iedalījumiem, kas attiecas uz periodu no 2024. gada 1. janvāra.

    Tomēr kvotu iedalījumiem, kas attiecas uz periodu no 2026. gada 1. janvāra, jaunām iekārtām, par kurām pieteikumi tika iesniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, un pastāvošajām iekārtām piemēro 1. panta 1. punktu, 4. punkta a) apakšpunktu, 4. punkta b) apakšpunktu, 4. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, 4. punkta d) apakšpunkta i) punktu, 4. punkta d) apakšpunkta ii) punktu, 4. punkta d) apakšpunkta iv) punktu, 6. un 7. punktu, 10. un 11. punktu un 16. un 17. punktu.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2024. gada 30. janvārī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)   OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/959 (2023. gada 10. maijs), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (OV L 130, 16.5.2023., 134. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

    (4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp.).

    (5)  Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 25. novembra spriedums lietā C-271/20, Aurubis AG/Bundesrepublik Deutschland, ECLI:EU:C:2021:959.

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp.).

    (7)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

    (8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1842 (2019. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (OV L 282, 4.11.2019., 20. lpp.).

    (9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/447 (2021. gada 12. marts), ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu (OV L 87, 15.3.2021., 29. lpp.).

    (10)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/2441 (2023. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK piemērojama attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu iedalei nepieciešamo klimatneitralitātes plānu saturu un formātu (OV L, 2023/2441, 3.11.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/2441/oj).


    I PIELIKUMS

    Deleģētās regulas (ES) 2019/331 I pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma 1. iedaļu groza šādi:

    a)

    virsrakstu aizstāj ar šādu:

    “1.

    Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas bez datu vākšanas par elektroenerģijas patēriņu”;

    b)

    otro rindu par aglomerētu rūdu aizstāj ar šādu:

    “Aglomerēta dzelzsrūda

    Aglomerēts dzelzi saturošs produkts, kas satur dzelzsrūdas smalkumus, kušņi un, iespējams, dzelzi saturoši reciklēšanas materiāli, ar tādām ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām kā bāziskums, mehāniskā stiprība un caurlaidība, kas nepieciešamas dzelzs un vajadzīgo kušņu ievadīšanai dzelzsrūdas reducēšanas procesos. Izsaka tonnās aglomerētas rūdas, ko izved no aglomerētās dzelzsrūdas ražotnes. Aglomerētu dzelzsrūdu, ko atgriež ražošanas procesā, neuzskata par produkta daļu.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar aglomerētas dzelzsrūdas ražošanu.

    0,171”;

    c)

    trešo rindu par karsto metālu aizstāj ar šādu:

    “Karstais metāls

    Dzelzs, kas ražota no dzelzs rūdām primārajai tērauda ražošanai, ieskaitot a) šķidro dzelzi, kura piesātināta ar oglekli tālākai pārstrādei, kuru uzskata par domnu produktu un kuras daudzums izteikts šķidrās dzelzs tonnās domnas izvadpunktā, izņemot šķidro dzelzi, kas ražota no b) apakšpunktā minētās porainās dzelzs, b poraino dzelzi tiešās reducēšanas dzelzs reaktora izvadpunktā, kas izteikta porainās dzelzs tonnās tiešās reducēšanas dzelzs reaktora izvadpunktā. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz līdzīgiem produktiem, piem., ferosakausējumiem. Par produkta daļu neuzskata materiālu atlikumus un blakusproduktus.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: domna, karstā metāla apstrādes bloki, domnas gaislaides ierīces, kauperi, tiešās reducēšanas dzelzs reaktors, elektriskā loka krāsns un elektriskā kausēšanas krāsns porainajai dzelzij, skābekļa konvertors, sekundārās metalurģijas bloki, vakuumkausi, liešanas bloki (ar griezējiem), sārņu apstrādes bloks, sloga sagatavošana, domnas gāzes un citu gāzu apstrādes bloki, atputekļošanas bloki, metāllūžņu un metāla atmetumu priekškarsēšana, ogļu žāvēšana pulverizētu ogļu inžektēšanai, tvertņu priekškarsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, saspiesta gaisa ražošana, putekļu apstrādes bloks (briketēšana), dūņu apstrādes bloks (briketēšana), tvaika inžekcija domnā, tvaika ražošanas stacija, skābekļa konvertora gāzes dzesēšana u. c.

    1,328”;

    d)

    sesto rindu par pelēkā cementa klinkeru aizstāj ar šādu:

    “Pelēkā cementa klinkers

    Pelēkā cementa klinkers vai alternatīvas hidrauliskas saistvielas cementa ražošanai kā saražotās hidrauliskās saistvielas kopējais daudzums.

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz produktiem, kuri ražoti citu produktu līmeņatzīmju sistēmas robežās vai kuri ir citu ražošanas procesu blakusprodukti vai atkritumi, citastarp vieglie pelni, domnas sārņi, tērauda sārņi, smalki dispersais silīcija dioksīds, papīra dūņas.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pelēkā cementa klinkera vai alternatīvu hidraulisku saistvielu ražošanu.

    0,766”;

    e)

    septīto rindu par baltā cementa klinkeru aizstāj ar šādu:

    “Baltā cementa klinkers

    Baltā cementa klinkers vai alternatīvas hidrauliskas saistvielas izmantošanai par galveno saistkomponentu tādu materiālu veidošanā kā salaidumu aizpildītāji, keramikas flīžu adhezīvi, izolācijas un balsta javas, rūpnieciskās grīdu javas, gatavais ģipšmateriāls, remonta javas un hermētiskie pārklājumi ar maksimālo vidējo saturu 0,4 masas % Fe2O3, 0,003 masas % Cr2O3 un 0,03 masas % Mn2O3. Izsaka hidraulisko saistvielu tonnās (kā 100 % klinkers/alternatīvas hidrauliskās saistvielas).

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz produktiem, kuri ražoti citu produktu līmeņatzīmju sistēmas robežās vai kuri ir citu ražošanas procesu blakusprodukti vai atkritumi, citastarp vieglie pelni, domnas sārņi, tērauda sārņi, smalki dispersais silīcija dioksīds, papīra dūņas.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar baltā cementa klinkera vai alternatīvu hidraulisku saistvielu ražošanu.

    0,987”;

    f)

    divdesmit astoto rindu par salvešpapīru aizstāj ar šādu:

    “Salvešpapīrs

    Salvešpapīrs ir dažādu veidu salvetes un citu veidu higiēniskais papīrs, ko izmanto mājsaimniecībās vai tirdznieciskās un rūpnieciskās telpās, piemēram, tualetes papīrs un kosmētiskās salvetes, papīra virtuves un roku dvieļi, rūpnieciskās salvetes, bērnu autiņi, higiēniskās paketes u. c. Pie šīs grupas nepieder TAD (Through Air Dried) – cauržāvēts – salvešpapīrs. Izsaka gaissausās neto pārdodamās pamatruļļa produkcijas tonnās (papīrs ar mitruma saturu 6 %).

    Te ietilpst visi procesi, kas ir papīra ražošanas procesa daļa (konkrētāk, papīrmašīna vai kartonmašīna un pieslēgtie enerģijas pārveides bloki (katls/koģenerācijas bloks) un kurināmā tiešā izmantošana tehniskajos procesos). Te neietilpst citas šajā objektā veiktas darbības, kas nav šā procesa daļa, piem., kokzāģēšanas un kokapstrādes darbības, ķimikāliju ražošana pārdošanai, atkritumu apstrāde (atkritumu apstrāde uz vietas, nevis ārpus objekta (žāvēšana, granulēšana, incinerēšana un apglabāšana poligonā)), PCC (izgulsnēta kalcija karbonāta) ražošana, smakojošu gāzu apstrāde un centralizētā siltumapgāde. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst pamatruļļa pārveide gatavos izstrādājumos.

    0,334”;

    g)

    pēdējo rindu par kalcinēto sodu aizstāj ar šādu:

    “Kalcinētā soda

    Dinātrija karbonāts, izteikts kalcinētās sodas tonnās kā kopējā bruto produkcija, izņemot blīvo kalcinēto sodu, kas iegūta kā blakusprodukts kaprolaktāma ražošanas tīklā.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: sālsūdens attīrīšana, kaļķakmens kalcinēšana un kaļķūdens ražošana, oglekļa dioksīda reaktori, amonjaka absorbcija, NaHCO3 izgulsnēšana, NaHCO3 kristālu filtrēšana vai separēšana no mātesšķīduma, NaHCO3 sadalīšanās par Na2CO3, amonjaka atgūšana, kā arī sablīvēšana vai blīvas kalcinētās sodas ražošana.

    0,843”;

    2)

    pielikuma 2. iedaļu aizstāj ar šādu:

    “2.

    Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas ar datu vākšanu par elektroenerģijas patēriņu

    Produkta līmeņatzīme

    Aptverto produktu definīcija

    Aptverto procesu un emisiju definīcija (sistēmas robežas)

    Sākuma punkts ikgadējā samazinājuma rādītāja noteikšanai nolūkā atjaunināt līmeņatzīmes vērtību (kvotas/t)

    Rafinētavu produkti

    Rafinētavu produktu kombinācija ar vairāk nekā 40 % vieglo produktu (motoru degviela (benzīns), tostarp aviācijas benzīns, benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela, citas vieglās naftas eļļas/vieglie preparāti, petroleja, tostarp petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļas), izteikta pēc CO2 svērtās tonnās (CWT). Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz rafinētavām ar citu produktu kombināciju.

    Te ietilpst visi rafinētavas procesi, kas atbilst kāda CWT procesa bloka definīcijai, kā arī procesā neiesaistītas palīgiekārtas, kas darbojas rafinētavas iežogojuma iekšpusē, piem., tvertnes, jaucējbloki, efluentu attīrīšanas bloki utt. Rafinētavu CWT un emisiju paketē ietilpst arī parasto rafinētavu ziežeļļu un bitumena pārstrādes bloki.

    Dažkārt rafinētavās fiziski integrēti ir pie citām nozarēm (piem., pie petroķīmijas) piederīgi procesu bloki. Šādi procesu bloki un to emisijas CWT pieejā neietilpst.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,0295

    Elektriskā loka krāšņu oglekļa tērauds

    Tērauds, kas satur mazāk nekā 8 % metālisku leģējošo elementu un nevēlamus piejaukumus tādā līmenī, ka to var izmantot tikai mērķiem, kuriem nav vajadzīga laba virsmas kvalitāte un apstrādājamība, ja turklāt nav izpildīts neviens no metāla leģētājelementu satura un augstleģēta tērauda kvalitātes kritērijiem. Izsaka tonnās neapstrādāta sekundārā tērauda lietuves izvadpunktā.

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz tēraudu, kas ražots no porainās dzelzs, uz ko jau attiecas karstā metāla līmeņatzīme.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas bloks, atputekļošanas bloks, tvertņu karsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, metāllūžņu un metāla atmetumu žāvēšana un to priekškarsēšana.

    Te neietilpst lejasposma procesi pēc liešanas.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,283

    Elektriskā loka krāšņu augstleģētais tērauds

    Tērauds, kas satur 8 % vai vairāk metālisku leģējošo elementu vai uz ko attiecināmas augstas virsmas kvalitātes un apstrādājamības prasības. Izsaka tonnās neapstrādāta sekundārā tērauda lietuves izvadpunktā.

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz tēraudu, kas ražots no porainās dzelzs, uz ko jau attiecas karstā metāla līmeņatzīme.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesu blokiem: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas bloks, atputekļošanas bloks, tvertņu karsēšanas statņi, lietņu priekškarsēšanas statņi, lēndzeses bedre, metāllūžņu un metāla atmetumu žāvēšana un to priekškarsēšana. Te neietilpst tādi procesu bloki kā FeCr konverters un rūpniecisko gāzu kriogēniskā glabāšana.

    Te neietilpst lejasposma procesi pēc liešanas.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,352

    Dzelzs liešana

    Lietā dzelzs, izteikta sakausētas, atsārņotas, liešanai gatavas šķidrās dzelzs tonnās.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesa posmiem: kausēšanas cehs, liešanas cehs, serdeņu cehs un apdare.

    Procesa posms “apdare” attiecas uz tādām darbībām kā gludapgriešana, bet ne vispārīga pielāgošana, karsēšana vai krāsošana, kas šīs produkta līmeņatzīmes sistēmas robežās neietilpst.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā tikai kausēšanas procesu elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,325

    Minerālvate

    Minerālvates produkti siltumizolēšanai, skaņizolēšanai un ugunsizolēšanai, saražoti, izmantojot stiklu, akmeni vai sārņus. Izteikti minerālvates (pārdodamās produkcijas) tonnās.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: šķidrkausēšana, šķiedrošana un saistītāju pievienošana, cietināšana, žāvēšana un formēšana.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,682

    Ģipškartons

    Šī līmeņatzīme attiecas uz ģipšmateriāla un uz ģipšmateriālu bāzēta materiāla plātnēm, loksnēm, paneļiem, flīzēm, citiem līdzīgiem izstrādājumiem, (ne)apdarinātiem/stiprinātiem vienīgi ar papīru/kartonu, neieskaitot izstrādājumus, kas aglomerēti ar ģipšmateriālu, ornamentēti (stuka pārdodamās produkcijas tonnās).

    Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz blīvām ģipša šķiedru plātnēm.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: malšana, žāvēšana, kalcinēšana un plātņu žāvēšana.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā tikai žāvēšanas posmā izmantoto siltumsūkņu elektroenerģijas patēriņu.

    Šī līmeņatzīme neaptver starpprodukta “žāvēts sekundārais ģipsis” ražošanu.

    0,131

    Tehniskais ogleklis

    Krāšņu tehniskais ogleklis, izteikts tonnās krāšņu tehniskā oglekļa pārdodamās produkcijas, tīrība virs 96 %. Šī līmeņatzīme neattiecas uz gāzes oglekļa un lampu oglekļa produktiem.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāšņu tehniskā oglekļa ražošanu, kā arī beigu procesi, iepakošana un sadedzināšana lāpā.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    Tomēr būtu jāņem vērā tikai tādas elektroierīces kā sūkņi un kompresori, kuru nominālā jauda ir 2 MW vai lielāka.

    1,954

    Amonjaks

    Amonjaks (NH3), izteikts produkcijas tonnās, 100 % tīrība.

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz amonjaku, ko iegūst no ūdeņraža, kas iegūts sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē vai hlorāta ražošanā.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar amonjaka un ūdeņraža kā starpprodukta ražošanu.

    Te neietilpst amonjaka ražošana no citiem starpproduktiem.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    1,619

    Tvaika krekings

    Vērtīgu ķimikāliju (HVC) kombinācija, izteikta tonnās kā no krekinga aprīkojuma perimetra eksportētā acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža kopējā masa, neskaitot HVC no papildu ievadmateriāla (ūdeņraža, etilēna, citām HVC), ar etilēna saturu kopējā produktu struktūrā vismaz 30 masas procenti un HVC, gāzveida kurināmā, butēnu un šķidro ogļūdeņražu saturu kopā vismaz 50 masas procenti no kopējās produktu struktūras.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar vērtīgu ķimikāliju kā attīrīta produkta vai starpprodukta ar koncentrētu attiecīgās HVC saturu zemākajā tirgojamajā formā (neapstrādāts C4, nehidrogenēts pirolīzes benzīns) ražošanu, izņemot C4 ekstrakciju (butadiēna stacija), C4 hidrogenēšanu, pirolīzes benzīna hidroattīrīšanu un aromātisko savienojumu ekstrakciju, kā arī loģistiku/uzglabāšanu ikdienas ekspluatācijai.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,702

    Aromātiskie savienojumi

    Aromātisko savienojumu kombinācija, izteikta pēc CO2 svērtās tonnās (CWT).

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem aromātisko savienojumu apakšblokiem: pirolīzes benzīna hidrotīrītājs, benzola/toluola/ksilola (BTX) ekstrakcija, TDP, HDA, ksilola izomerizācija, P-ksilola bloki, kumola ražošana un cikloheksāna ražošana.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,0295

    Stirols

    Stirola monomērs (vinilbenzols, CAS Nr.: 100-42-5). Izteikts stirola (pārdodamās produkcijas) tonnās.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar stirola un tā starpprodukta etilbenzola ražošanu (apjomā, kādu lieto par ievadmateriālu stirola ražošanā).

    Ja iekārtā ražo gan propilēnoksīdu, gan stirola monomēru, šajā līmeņatzīmē neietilpst daļas, kas īpaši paredzētas propilēna un propilēna oksīda bloka darbībām, un kopīgās daļas tajā ietilpst apmērā, kas ir proporcionāls stirola monomēra ražošanas apjomam tonnās.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,527

    Ūdeņradis

    Tīrs ūdeņradis un ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs pēc tilpuma ir ≥ 60 % kopējā ietvertā ūdeņraža un oglekļa monoksīda, par pamatu ņemot kopā visas ūdeņradi un oglekļa monoksīdu saturošo produktu plūsmas, kas eksportētas no attiecīgās apakšiekārtas; izsaka 100 % tīra ūdeņraža tonnās (neto pārdodamā produkcija).

    Uz ūdeņradi, ko izmanto amonjaka ražošanā, attiecas nevis šī līmeņatzīme, bet gan amonjaka līmeņatzīme.

    Šī līmeņatzīme neattiecas uz ūdeņradi, ko iegūst sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē vai hlorāta ražošanā, vai kas izdalās ķīmiskās konversijas procesā no ūdeņraža nesējiem, kurus izmanto ūdeņraža transportēšanai no ražotnēm.

    Te ietilpst visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

    a)

    ievadmateriāla(-u) un, ja tie ir atsevišķi, arī kurināmā(-o) ievadpunktiem;

    b)

    visu to produkta plūsmu izvadpunktiem, kuras satur ūdeņradi un/vai oglekļa monoksīdu;

    c)

    importētā vai eksportētā siltuma ievadpunktiem vai izvadpunktiem.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    8,85

    Sintēzes gāze (singāze)

    Ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs pēc tilpuma ir < 60 % kopējā ietvertā ūdeņraža un oglekļa monoksīda, par pamatu ņemot kopā visas ūdeņradi un oglekļa monoksīdu saturošo produktu plūsmas, kas eksportētas no attiecīgās apakšiekārtas. Izsaka tonnās sintēzes gāzes, kas pārrēķināta uz 47 tilp. % ūdeņraža (neto pārdodamā produkcija).

    Te ietilpst visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar singāzes ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:

    a)

    ievadmateriāla(-u) un, ja tie ir atsevišķi, arī kurināmā(-o) ievadpunktiem;

    b)

    visu to produkta plūsmu izvadpunktiem, kuras satur ūdeņradi un/vai oglekļa monoksīdu;

    c)

    importētā vai eksportētā siltuma ievadpunktiem vai izvadpunktiem.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,242

    Etilēnoksīds/etilēnglikoli

    Etilēnoksīda/etilēnglikolu līmeņatzīme aptver šādus produktus: etilēnoksīds (EO, augsta tīrība), monoetilēnglikols (MEG, standarta šķira + šķiedru kategorija (augsta tīrība)), dietilēnglikols (DEG) un trietilēnglikols (TEG).

    Produktu kopējo daudzumu izsaka tonnās EO ekvivalenta (EOE), kas ir EO daudzums (pēc masas), kurš ietverts vienā konkrētā glikola masas vienībā.

    Te ietilpst visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesa blokiem: EO ražošana, EO attīrīšana un glikola sekcija.

    Datu vākšanas vajadzībām ņem vērā kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās.

    0,512

    Ja nav sniegtas citas norādes, visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz 1 saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā pārdodamā (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

    Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver dedzināšanas lāpas, ja tās izmanto.”


    II PIELIKUMS

    Delelģētās regulas (ES) 2019/331 III pielikumu aizstāj ar šādu:

    “III PIELIKUMS

    Konkrētu līmeņatzīmju vēsturiskais darbības līmenis, kas minēts 15. panta 8. punktā un 17. panta f) punktā

    1.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto rafinētavas produktu līmeņatzīmi, balstoties uz dažādajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaiduma bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALCWT

    :

    vēsturiskais darbības līmenis, izteikts CWT

    TPi,k

    :

    CWT funkcijas i caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

    CWTi

    :

    CWT funkcijas i CWT koeficients

    TPAD,k

    :

    CWT funkcijas “Jēlnaftas atmosfēriskā destilācija” caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

    2.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto kaļķu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALkaļķi, standarta

    :

    kaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts standarta tīrības kaļķu tonnās

    mCaO,k

    :

    brīvā CaO saturs saražotajos kaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

    mMgO,k

    :

    brīvā MgO saturs saražotajos kaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

    HALkaļķi, nekor.,k

    :

    nekoriģēts kaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts kaļķu tonnās

    3.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto dolomītkaļķu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALdolomītkaļķi, standarta

    :

    dolomītkaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts standarta tīrības dolomītkaļķu tonnās

    mCaO,k

    :

    brīvā CaO saturs saražotajos dolomītkaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

    mMgO,k

    :

    brīvā MgO saturs saražotajos dolomītkaļķos bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts masas %

    HALdolomītkaļķi, nekor.,k

    :

    nekoriģēts dolomītkaļķu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts kaļķu tonnās

    4.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto tvaika krekinga produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALHVC,neto

    :

    vērtīgu ķimikāliju vēsturiskais darbības līmenis neto vērtīgās ķimikālijās, kas saražotas no papildu ievadmateriāla, izteikts HVC tonnās

    HALHVC,kop.,k

    :

    kopējās vērtīgu ķimikāliju ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts HVC tonnās

    HSFH,k

    :

    vēsturiskais papildus ievadītais ūdeņradis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts ūdeņraža tonnās

    HSFE,k

    :

    vēsturiskais papildus ievadītais etilēns bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts etilēna tonnās

    HSFO,k

    :

    citas vēsturiski ievadītās vērtīgās ķimikālijas, izņemot ūdeņradi un etilēnu, bāzlīnijas perioda k gadā, izteiktas HVC tonnās

    5.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto aromātisko savienojumu produktu līmeņatzīmi, balstoties uz dažādajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaiduma bāzi, kā arī CWT koeficientiem, kas uzskaitīti II pielikumā, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALCWT

    :

    vēsturiskais darbības līmenis, izteikts CWT

    TPi,k

    :

    CWT funkcijas i caurlaidums bāzlīnijas perioda k gadā

    CWTi

    :

    CWT funkcijas i CWT koeficients

    6.   

    Ja tiek ražots ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījums, ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto ūdeņraža produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALH2

    :

    ūdeņraža ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz 100 % ūdeņraža

    HALH2, fakt.

    :

    ūdeņraža faktiskā ražošana

    HALH2, WGS

    :

    ūdeņraža papildu ražošana teorētiski pilnīgā ūdensgāzes konversijas (WGS) reakcijā, ko aprēķina, izmantojot stehiometrisko attiecību HALCO, fakt × 0,071967 t H2/tCO WGS reakcijai

    HALCO, fakt.

    :

    oglekļa monoksīda faktiskā ražošana

    Emfakt.

    :

    faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu

    EmWGS

    :

    papildu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu no teorētiski pilnīgas WGS reakcijas

    Faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu, nosaka šādi:

    Formula

    kur

    Emfakt.

    :

    faktiskās emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu

    DirEmfakt.

    :

    faktiskās tiešās emisijas, izņemot ar siltumu saistītas emisijas, pirms jebkādas oglekļa uztveršanas tā izmantošanai vai ģeoloģiskai uzglabāšanai. Emisijām, kas rodas no biomasas, izmanto nevis faktiskās emisijas, bet tās aprēķina, biomasas enerģijas saturu reizinot ar dabasgāzes emisijas koeficientu.

    Heateksports, fakt.

    :

    faktiskais neto siltuma eksports

    BMsiltums

    :

    siltuma līmeņatzīmes vērtība izmērāmam siltumam relevantajā iedales periodā

    Papildu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanu no teorētiski pilnīgas ūdensgāzes konversijas, nosaka šādi:

    Formula

    kur

    COWGS

    :

    ar WGS reakcijas palīdzību saražotais CO daudzums pirms papildu teorētiskās konversijas uz CO2

    MCO2

    :

    CO2 molekulmasa (44,01 g/mol)

    MCO

    :

    CO molekulmasa (28,01 g/mol)

    Heateksports,WGS

    :

    teorētiskais papildu neto siltuma eksports pēc pilnas WGS reakcijas, pieņemot 99,5 % siltuma atgūšanu; aprēķina, izmantojot WGS reakcijas entalpiju (–20,439 GJ/t saražota H2), reizinātu ar HALH2,WGS, un ar 99,5 % atgūšanas efektivitāti

    BMsiltums

    :

    siltuma līmeņatzīmes vērtība izmērāmam siltumam relevantajā iedales periodā

    7.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto sintēzes gāzes (singāzes) produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALsingāze

    :

    sintēzes gāzes ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz 47 % ūdeņraža

    VFH2,k

    :

    vēsturiski saražotā tīra ūdeņraža tilpumfrakcija no kopējā ūdeņraža un oglekļa monoksīda tilpumdaudzuma bāzlīnijas perioda k gadā

    HALH2+CO,k

    :

    sintēzes gāzes ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, pārrēķināts uz vēsturisko ūdeņraža saturu, izteikts normālkubikmetros gadā, kas nozīmē 0 °C un 101,325 kPa, bāzlīnijas perioda k gadā

    8.   

    Ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni bāzlīnijas periodam attiecībā uz produktiem, kuriem piemēro I pielikumā minēto etilēnoksīda/etilēnglikolu produkta līmeņatzīmi, nosaka, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur

    HALEO/EG

    :

    etilēnoksīda/etilēnglikolu ražošanas vēsturiskais darbības līmenis, izteikts etilēnoksīda ekv. tonnās

    HALi,k

    :

    etilēnoksīda vai etilēnglikola i ražošanas vēsturiskais darbības līmenis bāzlīnijas perioda k gadā, izteikts tonnās

    CFEOE,i

    :

    pārrēķina koeficients, ar kuru etilēnoksīdu vai etilēnglikolu i izsaka kā etilēnoksīdu

    Piemēro šādus pārrēķina koeficientus:

    etilēnoksīds: 0,926

    monoetilēnglikols: 0,717

    dietilēnglikols: 1,174

    trietilēnglikols: 1,429

    ”.

    III PIELIKUMS

    Deleģētās regulas (ES) 2019/331 IV pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma 1.3. iedaļā pievieno šādu apakšpunktu:

    “d)

    kopējā nominālā ievadītā siltumjauda visām relevantajām darbībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumu.”;

    2)

    pielikuma 1.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

    “1.4.

    Regulas 22.a un 22.b panta nosacītības noteikumu īstenošana

    Šeit sniedzamo ziņu minimums:

    a)

    norāde, vai attiecībā uz iekārtu ir izdots energoaudita ziņojums vai ir ieviesta sertificēta energovadības sistēma saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu;

    b)

    norāde, vai ir neizpildīti ieteikumi, kas sniegti energoaudita ziņojumā vai sertificētajā energovadības sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu;

    c)

    norāde, vai iekārta ir centralizētas siltumapgādes iekārta, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu ir tiesīga pretendēt uz papildu kvotu bezmaksas iedali, un vai tās operators plāno pieteikties papildu kvotu bezmaksas iedalei;

    d)

    attiecībā uz visām produktu līmeņatzīmes apakšiekārtām – norāde, vai siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņi 2016. un 2017. gadā bija augstāki par attiecīgo produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu 80. procentili;

    e)

    attiecīgā gadījumā – norāde, vai ir iesniegts klimatneitralitātes plāns saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/2441;

    f)

    sīka informācija par nosacījumu izpildi kvotu bezmaksas iedalei saskaņā ar 22.a un 22.b pantu.”;

    3)

    pielikuma 2.3. iedaļu groza šādi:

    a)

    iedaļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    iekārtā izmantotais kopējais kurināmajā un materiālos ietvertās enerģijas ielaides apjoms (piemēram, ķīmisko reakciju eksotermiskais siltums);”;

    b)

    iedaļas f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “f)

    tā kurināmā enerģijas ielaides apjoms, kas attiecināts uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām (ziņo atsevišķi par oglekļa emisiju pārvirzes un oglekļa emisiju nepārvirzes kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām, kā arī par katru no attiecīgajiem daudzumiem – tas, cik daudz izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai;”;

    c)

    iedaļas g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “g)

    kurināmā un elektroenerģijas ielaides apjoms, kas izmantots izmērāmā siltuma ražošanai;”;

    d)

    iedaļas j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “j)

    tā izmērāmā siltuma neto daudzums, kas importēts no ES ETS neaptvertām iekārtām un vienībām vai tādām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;”;

    e)

    iedaļas n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “n)

    tā izmērāmā siltuma neto daudzums, kas eksportēts uz ES ETS neaptvertām iekārtām vai vienībām vai tādām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;”;

    f)

    iedaļas p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “p)

    izmērāmā siltuma neto daudzums, kas attiecināms uz kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām (ziņo atsevišķi par oglekļa emisiju pārvirzes un oglekļa emisiju nepārvirzes siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām un centralizētās siltumapgādes apakšiekārtām, kā arī par katru no attiecīgajiem daudzumiem – tas, cik daudz izmantots Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai;”;

    4)

    pielikuma 2.4. iedaļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    enerģijas ielaide no kurināmā, elektroenerģijas un materiāliem (piemēram, ķīmisko reakciju eksotermiskais siltums), citastarp to attiecīgie emisijas faktori:

    katrā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā,

    katrā siltuma līmeņatzīmes vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtā,

    katrā kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtā;”;

    5)

    pielikuma 2.5. iedaļu groza šādi:

    a)

    iedaļas f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “f)

    attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu produkta līmeņatzīmes apakšiekārtās, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, sistēmas robežās patērētās elektroenerģijas daudzums.”;

    b)

    pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

    “Ziņas, kas prasītas a)–d) apakšpunktā, jāsniedz tikai par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju.”;

    6)

    pielikuma 2.6. iedaļu groza šādi:

    a)

    iedaļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    uz apakšiekārtu attiecināmais izmērāmā siltuma daudzums, kas importēts no ES ETS neaptvertām vienībām vai procesiem vai iekārtām, kuras ES ETS iekļautas tikai Direktīvas 2003/87/EK 14. un 15. panta vajadzībām;”;

    b)

    iekļauj šādu apakšpunktu:

    “bb)

    ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus un ražošanas apjomu;”;

    c)

    iedaļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “c)

    atkāpjoties no b) apakšpunkta, par oglekļa emisiju pārvirzes siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, ja izmērāmo siltumu eksportē uz ES ETS neaptvertām iekārtām vai vienībām, – attiecīgo iekārtu vai vienību NACE-4 kodi (NACE 2. red.) un tajās ražoto preču KN kodi;”;

    7)

    pielikuma 2.7. iedaļu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādu apakšpunktu:

    “bb)

    ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus;”;

    b)

    iedaļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu aptverto starpproduktu nosaukumi un eksporta vai importa apjoms;”;

    c)

    iedaļas h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “h)

    japiemērojams, par sintēzes gāzes produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām – ikgadējais saražotais ūdeņraža vai sintēzes gāzes daudzums, pārrēķināts uz ūdeņraža saturu, izteikts normālkubikmetros gadā, kas nozīmē 0 °C un 101,325 kPa, un ikgadējā saražotā tīra ūdeņraža tilpumfrakcija kopējā ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumā;”;

    8)

    pielikuma 3.1. iedaļu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādu apakšpunktu:

    “aa)

    ja piemērojams, par katru apakšiekārtu norāda apakšiekārtas robežās saražoto preču sarakstu, norādot to KN kodus;”;

    b)

    iedaļas i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “i)

    attiecībā uz līmeņatzīmēm, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, – sistēmas robežās patērētās elektroenerģijas daudzums;”;

    c)

    pievieno šādu apakšpunktu:

    “p)

    attiecībā uz ūdeņraža produkta līmeņatzīmi – saražotā ūdeņraža un oglekļa monoksīda daudzums.”;

    9)

    pielikuma 3.2. iedaļā iekļauj šādu apakšpunktu:

    “aa)

    tā neto izmērāmā siltuma daudzums, kas no elektroenerģijas saražots katrā siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā vai centralizētās siltumapgādes apakšiekārtā;”.


    IV PIELIKUMS

    Deleģētās regulas (ES) 2019/331 VI pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma 1. punktu groza šādi:

    i)

    punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “d)

    diagramma, kas satur vismaz šādas ziņas:

    iekārtas tehniskie elementi; norāda emisijas avotus, kā arī blokus, kas ražo un patērē siltumu,

    visas enerģijas un materiālu plūsmas, konkrētāk, avota plūsmas, izmērāmā un neizmērāmā siltuma plūsmas, elektroenerģijas plūsmas (attiecīgā gadījumā) un atlikumgāzu plūsmas,

    mērpunkti un skaitītāji,

    apakšiekārtu robežas, arī sadalījums starp apakšiekārtām, kuras izmanto nozarēs, ko uzskata par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam, un apakšiekārtām, ko izmanto citās nozarēs, balstoties uz NACE 2. red. vai PRODCOM, un sadalījums starp apakšiekārtām, kurās ražo Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītās preces, un apakšiekārtām, kurās ražo citas preces, pamatojoties uz KN kodiem;”;

    2)

    2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “a)

    par katru apakšiekārtu – norāde uz procedūru, ar kuru seko līdzi saražotajiem produktiem un precēm, un to attiecīgie PRODCOM un KN kodi;”.


    V PIELIKUMS

    Deleģētās regulas (ES) 2019/331 VII pielikumu groza šādi:

    1)

    pielikuma 4.2. iedaļas otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Kompetentā iestāde uzskata, ka izmaksas ir pārmērīgas, ja aplēstās operatora izmaksas ir lielākas nekā ieguvumi no konkrētas noteikšanas metodikas izmantošanas. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu, kas minēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 (*1) 18. panta 1. punktā, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs (attiecīgā gadījumā).

    (*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).”;"

    2)

    pielikuma 9. iedaļu aizstāj ar šādu:

    “9.

    PRODUKTU UN PREČU PRODCOM KODU UN KN KODU IZSEKOŠANAS PROCEDŪRA

    Lai datus uz apakšiekārtām attiecinātu pareizi, operators uztur sarakstu ar visiem iekārtā saražotajiem produktiem un precēm un tiem piemērojamajiem attiecīgajiem PRODCOM kodiem, balstoties uz NACE 2. red., un KN kodiem. Izmantojot šo sarakstu, operators:

    produktus un to ikgadējos ražošanas rādītājus attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām saskaņā ar I pielikumā sniegtajām produktu definīcijām (attiecīgā gadījumā),

    šo informāciju ņem vērā, ielaidi, izlaidi un emisijas atsevišķi attiecinot uz apakšiekārtām, kas saistītas ar nozarēm, kuras pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam vai šādam riskam nav pakļautas, saskaņā ar 10. pantu,

    šo informāciju ņem vērā, ielaidi, izlaidi un emisijas atsevišķi attiecinot uz apakšiekārtām, kas saistītas ar Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu.

    Šādā nolūkā operators izveido, dokumentē, īsteno un uztur procedūru, kas paredz regulāri pārbaudīt, vai iekārtā saražotie produkti un preces atbilst PRODCOM kodiem un KN kodiem, kas piemēroti, izveidojot monitoringa metodikas plānu. Procedūrā turklāt iekļauj noteikumus, kā konstatēt, ka iekārtā tiek pirmoreiz saražots jauns produkts, un kā nodrošināt, ka operators nosaka jaunajam produktam piemērojamo PRODCOM kodu, to pievieno produktu sarakstam un ar to saistīto ielaidi, izlaidi un emisijas attiecina uz attiecīgo apakšiekārtu.”;

    3)

    pielikuma 10. iedaļu groza šādi:

    i)

    iedaļas 10.1.5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

    “b)

    emisiju daudzumu, kas ir attiecināts uz atlikumgāzes patēriņu, attiecina uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, centralizētās siltumapgādes apakšiekārtu vai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu, kurā to patērē. Šo daudzumu nosaka, atlikumgāzes daudzumu un siltumspēju reizinot ar attiecīgi siltuma vai kurināmā starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz relevanto ikgadējo samazinājuma likmi no 2007./2008. gada līdz tiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām.”;

    ii)

    iedaļai pievieno šādus punktus:

    “10.1.6.

    Emisiju attiecināšana uz vērtīgu ķimikāliju ražošanu tvaika krekinga līmeņatzīmei

    Atbilstīgi 19. panta iedales noteikumiem no attiecinātajām emisijām atņem 1,78 tonnas oglekļa dioksīda uz ūdeņraža tonnu, reizinātu ar ūdeņraža daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās ūdeņraža, 0,24 tonnas oglekļa dioksīda uz etilēna tonnu, reizinātu ar etilēna daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās etilēna, un 0,16 tonnas oglekļa dioksīda uz tonnu HVC, reizinātu ar vērtīgo ķimikāliju (izņemot ūdeņradi un etilēnu) daudzumu, kas vēsturiski saražots no papildu ievadmateriāla, izteiktu tonnās HVC.

    10.1.7.

    Emisiju attiecināšana uz ūdeņradi vinilhlorīda līmeņatzīmei

    Atbilstīgi 20. panta kvotu iedales noteikumiem attiecinātajām emisijām pieskaita sadedzinātā ūdeņraža daudzumu, kas izteikts teradžoulos, reizinātu ar siltuma starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz tiem relevantajiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām.

    10.1.8.

    Emisiju attiecināšana uz ūdeņraža līmeņatzīmi

    Ja galaprodukta gāze satur oglekļa monoksīdu (CO), izmanto produkta gāzē esošā CO daudzuma stehiometrisko ekvivalentu, pārrēķinot CO2 un pieskaitot attiecinātajām emisijām. Pieņemot, ka notiek ūdensgāzes konversijas reakcija un pieņemot, ka efektivitāte ir 99,5 %, no attiecinātajām emisijām atskaita eksotermiskās reakcijas atgūstamā siltuma ekvivalentu 1,47 GJ/t CO, reizinātu ar siltuma starpposma līmeņatzīmes vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ikgadējo samazinājuma likmi no 2007./2008. gada līdz tiem relevantajiem diviem gadiem, kas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktā noteikti par pamatu līmeņatzīmju vērtībām. Attiecīgi, aprēķinot apakšiekārtas siltumnīcefekta gāzu intensitāti, saucējam pieskaita tā ūdeņraža stehiometrisko ekvivalentu, kas tiktu saražots no tā paša CO daudzuma, izmantojot ūdensgāzes konversijas reakciju.”;

    iii)

    iedaļas 10.2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

    “e)

    emisijas, kas attiecināmas uz īpašām līmeņatzīmēm, noteiktas saskaņā ar attiecīgi 10.1.6., 10.1.7. un 10.1.8. iedaļu.”


    (*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).”;”


    VI PIELIKUMS

    “VIII PIELIKUMS

    Tiesīgo dalībvalstu noteikšana saskaņā ar 22.b panta 3. punktu

    Iekārtām dažās dalībvalstīs var bez maksas iedalīt papildu kvotas centralizētajai siltumapgādei saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktu.

    1.   METODIKA

    Lai dalībvalstis būtu tiesīgas pretendēt uz papildu kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar 22.b panta 3. punktu, atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.b panta 4. punktam attiecībā uz 2014.–2018. gada vidējo rādītāju ir jāizpildās šādam nosacījumam:

    Formula

    2.   TIESĪGĀS DALĪBVALSTIS

    Saskaņā ar 1. punktā aprakstīto metodiku uz papildu kvotu bezmaksas iedali saskaņā ar 22.b panta 3. punktu var pretendēt iekārtas šādās dalībvalstīs:

    a)

    Bulgārija;

    b)

    Čehija;

    c)

    Latvija;

    d)

    Polija.


    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/873/oj

    ISSN 1977-0715 (electronic edition)


    Top