(1)

Ir jāoptimizē un jāatvieglo piekļuve finanšu informācijai, lai novērstu, atklātu, izmeklētu smagus noziegumus, tostarp terorismu, un veiktu kriminālvajāšanu par tiem. Konkrēti, ātra piekļuve finanšu informācijai ir ļoti būtiska, lai veiktu efektīvu kriminālizmeklēšanu un sekmīgi izsekotu un pēcāk konfiscētu nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, jo īpaši organizētas noziedzības un kibernoziegumu izmeklēšanas ietvaros.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1153 (2) iestādes, ko dalībvalstis norīkojušas no to valsts iestāžu vidus, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, var piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, ievērojot noteiktus aizsardzības pasākumus un ierobežojumus. Direktīvā (ES) 2019/1153 informācija par bankas kontiem ir definēta kā konkrēta informācija, kas ietverta centralizētajos automatizētajos mehānismos, kurus dalībvalstis izveidojušas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (3). Šādi centralizēti automatizēti mehānismi Direktīvā (ES) 2019/1153 ir minēti kā centralizēti bankas kontu reģistri.

(3)

To kompetento iestāžu vidū, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, jābūt vismaz līdzekļu atguves dienestiem, un tās var ietvert arī nodokļu iestādes un pretkorupcijas aģentūras, ciktāl tām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetence noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā, izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par tiem. Ievērojot minēto direktīvu, minētās kompetentās iestādes ir pilnvarotas tieši piekļūt tikai tās dalībvalsts centralizētajam bankas kontu reģistram un veikt meklējumus tajā, kura ir tās norīkojusi.

(4)

Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2024/1640 (4), ar ko aizstāj Direktīvu (ES) 2015/849 un saglabā ar minēto direktīvu izveidotās sistēmas galvenos elementus, ir paredzēts, ka centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem jābūt savstarpēji savienotiem ar bankas kontu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (BARIS) starpniecību, kas Komisijai ir jāizstrādā un jāuztur. Tomēr saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1640 tikai finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) arī turpmāk būs tieša piekļuve centralizētajiem automatizētajiem mehānismiem, tostarp ar BARIS starpniecību.

(5)

Ņemot vērā organizētās noziedzības, terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pārrobežu raksturu un to, cik svarīga ir attiecīgā finanšu informācija, lai apkarotu smagus noziedzīgus nodarījumus, tostarp, ja ir iespējams un lietderīgi, ātri izsekojot, iesaldējot un konfiscējot nelikumīgi iegūtus aktīvus, kompetentajām iestādēm, kuras ir norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, būtu jāspēj tieši piekļūt citu dalībvalstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos ar BARIS starpniecību.

(6)

Aizsardzības pasākumi un ierobežojumi, kas noteikti ar Direktīvu (ES) 2019/1153, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz pilnvarām piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā ar BARIS starpniecību. Minētie aizsardzības pasākumi un ierobežojumi attiecas uz to, kuras iestādes ir tiesīgas piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, nolūkiem, kādos var piekļūt informācijai par bankas kontiem un veikt meklējumus tajā, tās informācijas veidiem, kura ir pieejama un kurā var veikt meklējumus, ievērojot datu minimizēšanas principu, prasībām, kas piemērojamas to kompetento iestāžu darbiniekiem, kuras norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, datu drošību un ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklējumiem.

(7)

Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153 norīkoto kompetento iestāžu pārrobežu piekļuve informācijai par bankas kontiem ar BARIS starpniecību ir balstīta uz dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos, kas izriet no tā, ka tās ievēro pamattiesības un principus, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), piemēram, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un procesuālās tiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību un noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, kā arī pamattiesības un pamatprincipus, kas paredzēti starptautiskajās tiesībās un starptautiskajos nolīgumos, kuros Savienība vai visas dalībvalstis ir puses, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, un dalībvalstu konstitūcijās to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(8)

Darījumu ieraksti sniedz būtisku informāciju kriminālizmeklēšanai. Tomēr finanšu izmeklēšanu apgrūtina tas, ka finanšu iestādes un kredītiestādes, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, iestādēm, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana vai kriminālvajāšana par tiem, darījumu ierakstus sniedz dažādos formātos, ko nevar tūlītēji izmantot analīzei. Tas, ka lielākajai daļai smagu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu ir pārrobežu raksturs, darījumu ierakstu sniegšanai izmantotie formāti atšķiras un ir grūtības apstrādāt darījumu ierakstus, kavē informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pārrobežu finanšu izmeklēšanas gaitu. Lai uzlabotu kompetento iestāžu spēju veikt finanšu izmeklēšanu, šajā direktīvā ir izklāstīti pasākumi, kas nodrošina, ka finanšu iestādes un kredītiestādes visā Savienībā, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, darījumu ierakstus sniedz formātā, ko kompetentās iestādes var viegli apstrādāt un analizēt.

(9)

Nosacījumus un procedūras tam, kā kompetentās iestādes var pieprasīt darījumu ierakstus no finanšu iestādēm un kredītiestādēm, reglamentē valstu tiesību aktos paredzētie procesuālie noteikumi. Tehnisko pasākumu saskaņošanai attiecībā uz to, kā finanšu iestādes un kredītiestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sniedz darījumu ierakstus, nebūtu jāietekmē valstu procesuālie noteikumi un aizsardzības pasākumi, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var pieprasīt darījumu ierakstus.

(10)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus tam, kā finanšu iestādes un kredītiestādes sniedz kompetentajām iestādēm darījumu ierakstus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(11)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā to iestāžu un struktūru raksturs, organizatoriskais statuss, loma un prerogatīvas, kuras izveidotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un atbild par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par tiem, tostarp esošie mehānismi finanšu sistēmu aizsardzībai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(12)

Jebkādai personas datu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (6), kurā paredzēti noteikumi par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, saskaņā ar principiem, kas attiecas uz personas datu apstrādi, jo īpaši tādiem kā likumīgums, godprātība un pārredzamība, nolūka ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte, kā arī pārskatatbildība. Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti LES 6. pantā un Hartā, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības uz personas datu aizsardzību.

(13)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, piešķirt kompetentajām iestādēm, kuras norīkotas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1153, pilnvaras piekļūt citu dalībvalstu centralizētajiem bankas kontu reģistriem un veikt meklējumus tajos ar BARIS starpniecību, un atvieglot darījumu ierakstu izmantošanu, ko kompetentās iestādes veic nolūkā novērst, atklāt, izmeklēt smagus noziedzīgus nodarījumus vai veikt kriminālvajāšanu par tiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(14)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Īrija ar 2021. gada 25. oktobra vēstuli ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(15)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(16)

Tāpēc Direktīva (ES) 2019/1153 būtu attiecīgi jāgroza.

(17)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (7) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 6. septembrī sniedza komentārus,

1)

direktīvas 1. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

3)

direktīvas II nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“KOMPETENTO IESTĀŽU PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI PAR BANKAS KONTIEM UN DARĪJUMU IERAKSTU FORMĀTS”

4)

direktīvas 4. pantā iekļauj šādus punktus:

5)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

6)

direktīvas 6. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

7)

direktīvas II nodaļā iekļauj šādu pantu:

8)

direktīvas 12. pantam pievieno šādu punktu:

(*6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1620 (2024. gada 31. maijs), ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 (OV L, 2024/1620, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1620/oj).”;"

9)

direktīvas 22. pantam pievieno šādu punktu: