(1)

Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 (1) attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 (2) attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl tie ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.

(2)

Saskaņā ar Konvencijas 66. panta 1. punktu Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (“GREVIO”) ir uzdots uzraudzīt, kā Konvencijas Puses to īsteno. Ievērojot Konvencijas 68. panta 11. punktu, GREVIO ir jāpieņem savs ziņojums un secinājumi par pasākumiem, ko attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus.

(3)

Konvencijas Pušu komiteja var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu. Ieteikumu pamatā ir GREVIO ziņojumi, un tajos pasākumus, par kuriem Pušu komiteja uzskata, ka tie Pusei būtu jāveic pēc iespējas ātrāk, ar prasību trīs gadu laikā tai ziņot par šajā sakarā spertajiem soļiem, nošķir no pasākumiem, kurus Pušu komiteja, neraugoties uz to svarīgumu, uzskata par tādiem, kurus varētu īstenot sekundāri. Trīs gadu laikposma beigās Pusei ir jāziņo Pušu komitejai par pasākumiem, kas veikti 10 konkrētās Konvencijas jomās. Pamatojoties uz šo informāciju un jebkādu papildu informāciju, kas iegūta no nevalstiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības un valstu cilvēktiesību aizsardzības iestādēm, Pušu komitejai ir jāpieņem Komitejas sekretariāta sagatavoti secinājumi par ieteikumu īstenošanu.

(4)

Paredzams, ka Pušu komiteja savā 16. sanāksmē 2024. gada 31. maijā pieņems šādu ieteikuma projektu un šādus četrus secinājumu projektus par to, kā piecas valstis, kuras ir Konvencijas Puses, īsteno Konvenciju (ieteikuma un secinājumu projekti):

(5)

Ieteikuma un secinājumu projekti attiecas uz to Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, piemēram, jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzību un atbalstu personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, kā arī uz Konvencijas noteikumiem par patvērumu un neizraidīšanu. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl tie ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1385 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1348 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/33/ES (6), un tādēļ, ka iecerētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.

(6)

Attiecībā uz Lihtenšteinu ieteikuma projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību pieņemt attiecīgās definīcijas un saskaņot tās ar Konvenciju (Konvencijas 3. pants), censties panākt dzimumu līdztiesību, tostarp veicot pasākumus šajā sakarā, un pievērsties to grupu tiesībām un vajadzībām, kuras ir vai varētu tikt pakļautas intersekcionālajai diskriminācijai vai kuras ir pakļautas tās riskam (Konvencijas 4. pants), izstrādāt visaptverošu stratēģiju vai rīcības plānu visu to vardarbības veidu novēršanai un apkarošanai, uz ko attiecas Konvencija (Konvencijas 7. pants), nodrošināt finansējumu attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (Konvencijas 8. pants), piešķirt cilvēkresursus un finanšu resursus koordinējošām struktūrām (Konvencijas 10. pants), saskaņot datu vākšanas sistēmas un regulāri veikt iedzīvotāju apsekojumus par visiem vardarbības veidiem, uz ko attiecas Konvencija (Konvencijas 11. pants), nodrošināt bezmaksas, īpašu valsts mēroga palīdzības tālruni (Konvencijas 24. pants) un izmantot policijas noteiktus aizliegumus tuvoties, lai nodrošinātu cietušo aizsardzību (Konvencijas 52. pants). Tā kā ieteikumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Lihtenšteinai adresētā ieteikuma pieņemšanu.

(7)

Attiecībā uz Andoru secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību nodrošināt, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejami pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi (Konvencijas 8. un 25. pants), nodrošināt koordinētu un transversālu pieeju vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai (Konvencijas 7. pants), nodrošināt datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 11. pants), nodrošināt, ka cietušajiem saskaņā ar Konvenciju ir piekļuve ārkārtas aizliegumiem tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta (Konvencijas 52. pants) un ievērot Konvencijas prasības par uzturēšanās statusu no vardarbības pret sievietēm cietušajām personām (Konvencijas 59. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, patvērums un neizraidīšana un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Andorai adresēto secinājumu pieņemšanu.

(8)

Attiecībā uz Beļģiju secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību nodrošināt datu vākšanu par vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 11. pants), vajadzību nodrošināt, ka specializētie atbalsta dienesti saņemtu finansējumu tā, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību (Konvencijas 8. un 25. pants), un vajadzību nodrošināt, ka attiecīgās kompetentās iestādes, kas lemj par aizgādības un apmeklējuma tiesībām, ņem vērā jautājumus, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm (Konvencijas 31. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Beļģijai adresēto secinājumu pieņemšanu.

(9)

Attiecībā uz Maltu secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību stiprināt sadarbību ar nevalstiskajiem dalībniekiem, tostarp tiem, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus, un nodrošināt to efektīvu līdzdalību attiecīgās politikas izstrādē (Konvencijas 7. pants), nodrošināt visaptverošu datu vākšanu par visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 11. pants), veikt vairākas darbības aizbildnības un apmeklējuma tiesību jomā, lai nodrošinātu cietušo un viņu bērnu drošību (Konvencijas 31. pants), un nodrošināt, ka tiesību akti atbilst Konvencijai attiecībā uz ārkārtas aizliegumiem tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta un aizsardzības rīkojumiem (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā un nerada bažas par Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Maltai adresēto secinājumu pieņemšanu.

(10)

Attiecībā uz Spāniju secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu ietver vajadzību saskaņot cietušo sieviešu atbalsta un aizsardzības līmeni visā valstī (Konvencijas 7., 10. un 25. pants), risināt aizsardzības vajadzības sievietēm, kuras ir pakļautas intersekcionāliem diskriminācijas veidiem (Konvencijas 4. pants), atbalstīt sieviešu tiesību nevalstiskās organizācijas, tostarp finansiāli (Konvencijas 9. pants), un nodrošināt patvēruma meklētāju sieviešu ātru piekļuvi patvēruma procedūrai un drošai izmitināšanai, kā arī nodrošināt, ka tiek apzinātas patvēruma meklētājas sievietes, kurām nepieciešama aizsardzība (Konvencijas 60. un 61. pants). Tā kā secinājumi par minētajiem jautājumiem atbilst Savienības politikai un mērķiem tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, patvērums un neizraidīšana un nerada nekādas bažas par Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret Spānijai adresētā secinājuma pieņemšanu.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

1)

Ieteikums par to, kā Lihtenšteinai īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [IC-CP(2024)1-prov];

2)

Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Andoru [IC-CP(2024)2-prov];

3)

Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Beļģiju [IC-CP(2024)3-prov];

4)

Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Maltu [IC-CP(2024)4-prov]; un

5)

Secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Spāniju [IC-CP(2024)5-prov].