Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32024D0394

    Padomes Lēmums (ES) 2024/394 (2024. gada 16. janvāris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/869

    ST/13479/2023/INIT

    OV L, 2024/394, 24.1.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/394/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/394/oj

    European flag

    Oficiālais Vēstnesis
    Eiropas Savienības

    LV

    Serija L


    2024/394

    24.1.2024

    PADOMES LĒMUMS (ES) 2024/394

    (2024. gada 16. janvāris)

    par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā, un ar kuru atceļ Lēmumu (ES) 2019/869

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1) Savienība ir pievienojusies Nolīgumam, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (“GFCM nolīgums”). GFCM nolīguma līgumslēdzējas puses ir arī Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija, Slovēnija un Spānija.

    (2)

    Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) ir atbildīga par tādu pasākumu pieņemšanu, kas izstrādāti, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un ilgtspējīgu akvakultūras attīstību GFCM piemērošanas apgabalā. Šādi pasākumi Savienībai var kļūt saistoši.

    (3)

    Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2), Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Turklāt tā nosaka, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā.

    (4)

    Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” un “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” ir svarīgi aizsargāt dabu un apvērst ekosistēmu degradāciju. Klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums nedrīkst apdraudēt to preču un pakalpojumu pieejamību, ko veselīgas jūras ekosistēmas nodrošina zvejniekiem, piekrastes kopienām un cilvēcei kopumā.

    (5)

    Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” ir minēti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt plastmasas radīto piedrazojumu, jūras piesārņojumu, kā arī jūrā nozaudēto vai pamesto zvejas rīku daudzumu. Savukārt Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” mērķis ir par 50 % samazināt jūras piedrazojumu ar plastmasu un par 30 % – vidē nonākušās mikroplastmasas daudzumu.

    (6)

    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kurss – ilgtspējīga zilā planēta” uzsver jūras biodaudzveidības aizsardzības un saglabāšanas nozīmi Savienības ārējā darbībā. Savienība ir nozīmīgākais rīcībspēks reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un zivsaimniecības struktūrās visur pasaulē. Tajās Savienība iestājas par zivju krājumu ilgtspēju, veicina pārredzamu lēmumu pieņemšanu uz rūpīgas zinātniskas analīzes pamata, vairo zinātniskās pētniecības lomu un stiprina atbilstību.

    (7)

    Kā norādīts secinājumos, kas izdarīti Ministru konferencē par Vidusjūras zvejniecību ilgtspēju, kura 2017. gada 30. martā pieņēma Maltas MedFish4Ever ministru deklarāciju, un Augsta līmeņa konferencē par Melnās jūras zvejniecību un akvakultūru, kura 2018. gada 7. jūnijā pieņēma Sofijas ministru deklarāciju, galvenais Savienības darba uzdevums GFCM ir veicināt pasākumus, kas atbalsta un uzlabo datu vākšanu un zinātnisko izvērtēšanu, uz ekosistēmu balstītu zvejniecības pārvaldību, noteikumu ievērošanas kultūru, kas vajadzīga, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, mazapjoma zvejniecību un akvakultūras ilgtspēju, lielāku solidaritāti un koordināciju.

    (8)

    GFCM 2030. gada stratēģija par ilgtspējīgu zvejniecību un akvakultūru Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kas pieņemta 2021. gadā, integrē un pilnveido iepriekšējās ministru deklarācijās paustās saistības un prioritātes, vienlaikus koncentrējoties arī uz darbībām, kuru nolūks ir labāk risināt pieaugošās problēmas tādās jomās kā klimata pārmaiņas, svešzemju sugas, visa veida piesārņojums un vajadzība samazināt un ierobežot jutīgu sugu izmetumus un nejaušas nozvejas.

    (9)

    Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem GFCM sanāksmēs 2024.–2028. gada periodā, jo GFCM pieņemtie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi var būt Savienībai saistoši un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, proti, Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (3) un (EK) Nr. 1224/2009 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2403 (5).

    (10)

    Pašreiz, nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem GFCM sanāksmēs, ir noteikta ar Padomes Lēmumu (ES) 2019/869 (6). Ir lietderīgi minēto lēmumu atcelt un to aizstāt ar jaunu lēmumu, kas attiektos uz 2024.–2028. gada periodu.

    (11)

    Ņemot vērā GFCM piemērošanas apgabala zvejas resursu dinamisko raksturu un no tā izrietošo nepieciešamību Savienības nostājā ņemt vērā jaunākās izmaiņas, to vidū jaunu zinātnisko un citu relevanto informāciju, kas iesniegta pirms GFCM sanāksmēm vai to laikā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 13. panta 2. punktā iestrādāto Savienības iestāžu lojālas sadarbības principu būtu jāizveido procedūras, kas 2024.–2028. gada periodā jāievēro, kad ik gadu tiek precizēta Savienības nostāja,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) sanāksmēs, ir izklāstīta I pielikumā.

    2. pants

    Savienības nostāju, kas jāieņem GFCM sanāksmēs, katru gadu precizē saskaņā ar II pielikumu.

    3. pants

    I pielikumā izklāstīto Savienības nostāju Padome pēc Komisijas priekšlikuma un vajadzības gadījumā pārskata vēlākais līdz GFMC gadskārtējai sanāksmei 2029. gadā.

    4. pants

    Lēmumu (ES) 2019/869 atceļ.

    5. pants

    Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

    Briselē, 2024. gada 16. janvārī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    V. VAN PETEGHEM


    (1)  Padomes Lēmums 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai (OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

    (3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

    (4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

    (6)  Padomes Lēmums (ES) 2019/869 (2019. gada 14. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), un ar kuru atceļ 2014. gada 19. maija Lēmumu par nostāju, kas Savienības vārdā jāpieņem GFCM (OV L 140, 28.5.2019., 84. lpp.).


    I PIELIKUMS

    Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM)

    1.   PRINCIPI

    GFCM satvarā Savienība:

    a)

    nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskanīgi ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, ANO 1995. gada Nolīgumu par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, 1993. gada Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā un FAO 2009. gada Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;

    b)

    tiecas īstenot darbības un saistības, kuras noteiktas 2017. gada 30. martā Maltā parakstītajā MedFish4Ever ministru deklarācijā un 2018. gada 7. jūnijā parakstītajā Sofijas ministru deklarācijā un kuras jo īpaši iecerētas, lai atbalstītu un uzlabotu datu vākšanu un zinātnisko izvērtēšanu, izveidotu uz ekosistēmu balstītas zvejniecības pārvaldības satvaru, iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, atbalstītu mazapjoma zvejniecību un akvakultūras ilgtspēju un nodrošinātu lielāku solidaritāti un koordināciju Vidusjūras reģionā;

    c)

    veicina mērķus, kas nosprausti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādātajā Nolīgumā par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē, jo īpaši attiecībā uz jūras biodaudzveidības aizsardzības pastiprināšanu un 30 % pasaules okeānu aizsardzību, izveidojot aizsargājamas jūras teritorijas;

    d)

    palīdz īstenot Eiropas zaļo kursu saskaņā ar Padomes 2020. gada 23. oktobra secinājumiem “Biodaudzveidība – nepieciešama steidzama rīcība”, Padomes 2021. gada 10. jūnija secinājumiem “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, jo īpaši attiecībā uz dabas aizsardzību, un Padomes 2020. gada 19. oktobra secinājumiem par stratēģiju “No lauka līdz galdam” un spēcīgāku Eiropu pasaulē;

    e)

    rīkojas saskaņā ar mērķiem un principiem, kurus tā tiecas īstenot kopējā zivsaimniecības politikā, jo īpaši izmantojot piesardzīgu pieeju un ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistītos mērķus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā, ar nolūku veicināt uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanu zvejniecības pārvaldībā, nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, pakāpeniski izskaust izmetumus, minimalizēt zvejas darbību ietekmi uz jūras ekosistēmām un to biotopiem, kā arī, veicinot Savienības zvejniecību ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas atkarīgi no zvejas darbībām, un ņemt vērā patērētāju intereses;

    f)

    ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

    g)

    ievēro Padomes 2022. gada 13. decembra secinājumus par starptautisko okeānu pārvaldību drošiem, tīriem, veselīgiem un ilgtspējīgi pārvaldītiem okeāniem un jūrām saistībā ar jūras biodaudzveidības saglabāšanu;

    h)

    tiecas GFCM pasākumu sagatavošanas posmā pienācīgi iesaistīt ieinteresētās personas un nodrošina, ka GFCM pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar GFCM nolīguma mērķiem;

    i)

    veicina nostājas, kas ir saskanīgas ar reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) paraugpraksi;

    j)

    tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;

    k)

    tiecas Savienības flotei GFCM piemērošanas apgabalā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;

    l)

    pēc vajadzības un atbilstoši partnerstruktūru pilnvarojumam veicina GFCM, citu esošo RZPO un reģionālo jūras konvenciju darba koordināciju un attiecīgi sadarbību ar pasaules mēroga organizācijām;

    m)

    veicina mehānismus, kas izmantojami sadarbībai starp RZPO, kuru pārziņā nav tunzivju, un kas ir līdzīgi tā sauktajam Kobes procesam, kurā iesaistījušās tunzivju RZPO.

    2.   ORIENTĒJOŠI NORĀDĪJUMI

    Savienība vajadzības gadījumā cenšas atbalstīt GFCM šādu pasākumu pieņemšanā saskaņā ar 2030. gada stratēģiju:

    a)

    pasākumi, kas veicina biodaudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu, un veicina zivju krājumu ilgtspējību un ar klimata pārmaiņām un svešzemju sugām saistītu apsvērumu integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā, arī pārvaldības plānos integrējot pienācīgus ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumus;

    b)

    GFCM piemērošanas apgabala zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, to vidū kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotas vai zvejas piepūles regulējums zvejniecībās, kurās GFCM reglamentētie dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek iegūti tādā apjomā, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Minētie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi vajadzības gadījumā ietver īpašus pasākumus, kuri vērsti uz pārzvejotiem krājumiem un kuru mērķis ir saglabāt pieejamajām zvejas iespējām atbilstošu zvejas piepūli; ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. pantu, ja Savienības līmenī ir pieņemti daudzgadu plāni attiecībā uz kādu Vidusjūras krājumu vai krājumu grupu, tie būtu jāņem vērā, ja tie attiecas uz maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķrādītāja sasniegšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā;

    c)

    pasākumi, kas veicina datu vākšanu, zinātnisko pētniecību un zinātniski pamatotus pārvaldības lēmumus, tās atbilstības komitejas stiprināšanu, atbilstības kultūru un periodiskus neatkarīgus darbības pārskatus; kā arī veicina labāku sadarbību starp nozari un zinātniekiem;

    d)

    pasākumi, kuru nolūks ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbības GFCM piemērošanas apgabalā, to vidū NNN kuģu sarakstu izveide un citu RZPO sarakstos iekļautu kuģu savstarpēja pārņemšana, ievērojot GFCM Reģionālo rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, un pasākumi zivju un zvejas produktu izsekojamības veicināšanai, pamatojoties uz brīvprātīgām vadlīnijām par nozvejas dokumentēšanas shēmām;

    e)

    GFCM piemērošanas apgabalā veicamie uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumi, ievērojot GFCM Reģionālo rīcības plānu NNN zvejas apkarošanai, kuru mērķis ir izskaust NNN zveju, stiprinot atbilstību un noteikumu izpildi GFCM ietvaros;

    f)

    tādu pasākumu veicināšana, kuru mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem ar trešo valstu operatoriem GFCM līmenī attiecībā uz jaunajiem kontroles noteikumiem, kas tiks īstenoti saskaņā ar pārskatīto Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu, piemēram, mazapjoma un atpūtas zvejas attālinātu elektronisku uzraudzību un kontroli;

    g)

    pasākumi, kuru mērķis ir minimalizēt zvejas darbību un akvakultūras negatīvo ietekmi uz jūras biodaudzveidību, jūras ekosistēmām un to biotopiem, t. sk. tādi jutīgu jūras ekosistēmu un nozīmīgu zivju dzīvotņu aizsardzības pasākumi GFCM piemērošanas apgabalā, kas ir saskaņā ar GFCM nolīgumu un FAO Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, un pasākumi, kuru mērķis ir nepieļaut un, ciktāl iespējams, samazināt nevēlamas nozvejas, jo īpaši jutīgu jūras sugu nozvejas, un pakāpeniski izskaust izmetumus;

    h)

    pasākumi, kuru mērķis ir samazināt jūras piesārņojumu, novērst plastmasas izmešanu jūrā un samazināt jūrā esošās plastmasas ietekmi uz jūras biodaudzveidību un ekosistēmām, to vidū pasākumi, kuru mērķis ir mazināt pamesto, nozaudēto vai citādi izmesto zvejas rīku ietekmi okeānā un palīdzēt šādus zvejas rīkus identificēt un atgūt, pamatojoties uz FAO brīvprātīgām vadlīnijām par zvejas rīku marķēšanu;

    i)

    pasākumi, kuru mērķis ir aizliegt zveju, kuras vienīgais nolūks ir iegūt haizivju spuras, un prasīt, lai visas haizivis tiktu izkrautas ar neatdalītām spurām;

    j)

    darbības, kas veicina ilgtspējīgas akvakultūras attīstību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

    k)

    pēc vajadzības un tādā apmērā, kādā to atļauj attiecīgie dibināšanas dokumenti, – ieteikumi, kas rosina īstenot Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par darbu zvejniecībā;

    l)

    vajadzības gadījumā – vienotas pieejas ar citām RZPO, jo īpaši tām, kas iesaistītas zvejniecības pārvaldībā tajā pašā reģionā;

    m)

    papildu tehniskie pasākumi, kas pamatojas uz GFCM apakšstruktūru un darba grupu ieteikumiem;

    n)

    pasākumi, kas ir saskaņā ar MedFish4Ever ministru deklarācijā un Sofijas ministru deklarācijā noteiktajām saistībām;

    o)

    pasākumi, kas ir atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas piegādes pieejamību.


    II PIELIKUMS

    Kārtība, kādā ik gadu precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) sanāksmēs

    Pirms katras GFCM sanāksmes, kurā minētā struktūra ir aicināta pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām Savienībai, tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nostājā, kas Savienības vārdā paužama saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem, tiktu ņemta vērā jaunākā zinātniskā informācija un cita relevanta informācija, kas nosūtīta Komisijai.

    Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms katras GFCM sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām, lai tās varētu apspriest un apstiprināt Savienības vārdā paužamās nostājas detaļas, nosūta rakstisku dokumentu, kurā detalizēti izklāstīti ierosinātie Savienības nostājas precizējumi.

    Ja GFCM sanāksmes gaitā, arī uz vietas, nav iespējams panākt vienošanos, lai Savienības nostājā ņemtu vērā jaunus elementus, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.


    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/394/oj

    ISSN 1977-0715 (electronic edition)


    Top