(1)

Paralēlā banku sistēma var izraisīt palielinātus riskus finanšu stabilitātei. Atļauju piešķiršana un uzraudzība saskaņā ar Savienības tiesību aktiem mazina minēto risku. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka vienības, kurām piemēro šādu atļauju piešķiršanu un uzraudzību, nav uzskatāmas par paralēlās banku sistēmas vienībām. Šajā nolūkā ir jāprecizē attiecīgie Savienības tiesību akti.

(2)

Nesenās Covid-19 krīzes laikā naudas tirgus fondi piedzīvoja nopietnas likviditātes problēmas. Tas izgaismoja to, ka ar naudas tirgus fondiem saistītos riskus, jo īpaši saspringtos tirgus apstākļos, pilnībā nemazina spēkā esošās prudenciālās prasības Savienībā, un tādējādi tie var izraisīt palielinātu risku finanšu stabilitātei. Šā iemesla dēļ riska darījumi ar naudas tirgus fondiem būtu jāuzskata par riska darījumiem ar paralēlās banku sistēmas vienībām.

(3)

Alternatīvo ieguldījumu fondi, kuri būtiski izmanto saistību īpatsvara palielināšanu, rada papildu riskus, kurus no prudenciālās uzraudzības viedokļa neuzskata par pienācīgi mazinātiem ar prasībām, kas to aktīvu pārvaldniekiem noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (2). Tādēļ ir jānodrošina, ka iestādes uzskata alternatīvo ieguldījumu fondus par paralēlās banku sistēmas vienībām, ja šie uzņēmumi būtiski izmanto saistību īpatsvara palielināšanu, iniciē aizdevumus parastajā uzņēmējdarbības gaitā vai iegādājas trešo personu kreditēšanas riska darījumus uz sava rēķina.

(4)

Iestādēm par paralēlās banku sistēmas vienībām nebūtu jāuzskata finanšu iestādes, ko par iestādēm uzskata riska svērto aktīvu aprēķināšanai saskaņā ar standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 119. panta 5. punktā, jo šīm finanšu iestādēm atļauju piešķir un tās uzrauga kompetentās iestādes un tām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā ir salīdzināmas ar iestādēm piemērotajām prasībām.

(5)

Konkrētas vienības, ņemot vērā to publisko vai daļēji publisko raksturu vai kooperatīvas sabiedrības statusu, ir nepārprotami izslēgtas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (4) un Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomas. Šā iemesla dēļ iestādēm šīs vienības nebūtu jāuzskata par paralēlās banku sistēmas vienībām.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (5) 4. pants no minētās direktīvas darbības jomas izslēdz konkrētas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības to lieluma dēļ. Tā kā minētās sabiedrības ir mazas, tās nerada būtisku risku finanšu stabilitātei. Šā iemesla dēļ iestādēm šīs sabiedrības nebūtu jāuzskata par paralēlās banku sistēmas vienībām.

(7)

Kredītstarpniecības darbībām, ko nefinanšu grupā ietilpstošas vienības veic citu minētās nefinanšu grupas vienību vārdā, ir ierobežots tvērums. Šā iemesla dēļ tās nerada būtisku risku finanšu stabilitātei, un tāpēc arī tās nebūtu jāidentificē kā paralēlās banku sistēmas vienības.

(8)

Vienības, kas ir iekļautas tādu iestāžu konsolidētajā uzraudzībā, uz kurām attiecas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prudenciālās prasības, nebūtu jāidentificē kā paralēlās banku sistēmas vienības, jo šo vienību riski ir ietverti konsolidētā līmenī.

(9)

Bāzeles pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību ietver starptautiski saskaņotus principus un veido stabilu pamatu banku nozares regulējumam, uzraudzībai, pārvaldībai un riska pārvaldībai valsts līmenī. Tāpēc trešās valsts iestādei, kam ir piešķirta atļauja un ko uzrauga uzraudzības iestāde, kura piemēro minētos Bāzeles pamatprincipus, nevajadzētu radīt būtisku risku finanšu stabilitātei, un to nevajadzētu identificēt kā paralēlās banku sistēmas vienību.

(10)

Tā paša iemesla dēļ mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju un tiek uzraudzīti saskaņā ar Bāzeles pamatprincipiem un kas ir iekļauti šā mātesuzņēmuma prudenciālajā konsolidācijā un konsolidētajā uzraudzībā, nebūtu jāuzskata par paralēlās banku sistēmas vienībām.

(11)

Konkrēti pakalpojumi un darbības ir norādīti Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 1., 2., 3., 6., 7., 8. un 10. punktā kā banku pakalpojumi un darbības. Tomēr dažas vienības veic citus pakalpojumus un darbības, kas ir ļoti līdzīgas minētajiem banku pakalpojumiem un darbībām, ietverot termiņu pārveidošanu, likviditātes pārveidošanu, saistību īpatsvara palielināšanu vai kredītriska pārvešanu. Tādēļ paralēlās banku sistēmas vienību identificēšanas nolūkā minētie pakalpojumi un darbības būtu jāuzskata par banku pakalpojumiem un darbībām.

(12)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(13)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (6) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,