“I PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa metodes

A.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU APRĒĶINĀŠANA (9. pants)

1.   Formulas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai

Aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzņēmumi izmanto šādu formulu:

Uzņēmumi aprēķina CO2 emisijas, summējot visu izmantoto degvielu i CO2 emisijas, pielietojot šādu formulu:

Uzņēmumi aprēķina CH4 emisijas, summējot CH4 emisijas, kas rodas, sadedzinot visas izmantotās degvielas i, un pieskaitot emisijas, ko rada CH4 noplūde jeb caurslīde, izmantojot šādu formulu:

Uzņēmumi aprēķina N2O emisijas, summējot visu izmantoto degvielu i N2O emisijas, pielietojot šādu formulu:

Degvielas patēriņu aprēķina atsevišķi emisijām reisos starp dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām, reisos no dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām, reisos uz dalībvalsts jurisdikcijā esošām ostām un emisijām dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās. Degvielas patēriņu dalībvalsts jurisdikcijā esošās ostās pie piestātnes aprēķina atsevišķi.

Termins	Skaidrojums
GHGMRV	Siltumnīcefekta gāzu emisijas, par kurām jāziņo saskaņā ar šo regulu, izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta, kur “CO2 ekvivalents” ir metriskā mērvienība, ko izmanto, lai aprēķinātu CO2, CH4 un N2O emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu, un pārvēršot CH4 un N2O daudzumus ekvivalentā oglekļa dioksīda daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu.
	Kopējais agregētais emitētais CO2.
	Kopējais agregētais emitētais CH4.
	Kopējais agregētais emitētais N2O.
	CH4 globālās sasilšanas potenciāls 100 gados, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044  (1) pielikumā.
	N2O globālās sasilšanas potenciāls 100 gados, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1044 pielikumā.
i	Indekss, kas atbilst ziņošanas laikposmā uz kuģa izmantotajām degvielām.
j	Indekss, kas atbilst uz kuģa esošajiem emisiju avotiem. Šīs regulas vajadzībām par avotiem uzskata vismaz galvenos dzinējus, palīgdzinējus, gāzturbīnas, katlus un inertās gāzes ģeneratorus.
Mi	Degvielas patēriņš kā izmantotās konkrētās degvielas i kopējā masa (kopā visiem emisiju avotiem).
Mi, j	Degvielas patēriņš kā emisijas avotā j izmantotās konkrētās degvielas i masa.
Cj	Caurslīdējušas degvielas “no tvertnes līdz ķīļūdenim” emisijas faktors (caurslīdes koeficients) procentos no degvielas i masas, ko izmantojis emisijas avots j [%]. Cj ietver fugitīvās un caurslīdes emisijas. Fugitīvās un caurslīdes emisijas ir emisijas, ko rada degvielas daudzums, kas nesasniedz emisijas avota sadegšanas kameru vai ko emisijas avots nepatērē, jo tā nav sadedzināta, ir izlaista vai noplūdusi no sistēmas.
Mi,NC	Tā degvielas i kopējā masa, kas nav sadedzināta, bet nonāk atmosfērā.
	Nesadedzināta CH4 daudzums, kas nonāk atmosfērā. Lai aprēķinātu šādu daudzumu, uzņēmumi izmanto šādu formulu:
	“No tvertnes līdz ķīļūdenim” CO2 emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.
	“No tvertnes līdz ķīļūdenim” CH4 emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.
	“No tvertnes līdz ķīļūdenim” N2O emisijas faktors degvielai i, kā noteikts šīs daļas 2. punkta tabulā.

2.   Emisijas faktoru standartvērtības

Nākamajā tabulā:

—	TBM nozīmē “jāizmēra”,

—	N/A nozīmē “neattiecas”,

—	domuzīme nozīmē “nepiemēro”.

Šīs regulas vajadzībām piemēro uz kuģa izmantoto degvielu un emisijas avotu emisijas faktoru standartvērtības, kas norādītas nākamajā tabulā.

Ja šūnā norādīts vai nu TBM, vai N/A, izmanto tajā pašā slejā norādītās degvielas klases augstāko standartvērtību. Ja attiecībā uz konkrētu degvielas klasi visās slejas šūnās norādīts vai nu TBM, vai N/A, izmanto visnevēlamākā fosilās degvielas veida standartvērtību. Šis noteikums neattiecas uz 6. sleju, kur TBM vai N/A attiecas uz emisiju avotam nepieejamām vērtībām. Ja Cj nav standartvērtības, izmanto sertificētu vērtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1805* 10. panta 6. punktu.

Uzņēmumi drīkst izmantot vērtības, kas atšķiras no nākamajā tabulā uzskaitīto emisijas faktoru standartvērtībām, attiecīgi piemērojot Regulas (ES) 2023/1805 10. panta 5. un 6. punktā paredzētos nosacījumus un ierobežojumus.

Nefosilajām degvielām, kas tabulā nav uzskaitītas, uzņēmums emisijas faktorus nosaka saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066** 32.–35. pantu.

Ja tiek izmantoti degvielu maisījumi, katru degvielu ņem vērā atsevišķi.

1	2	3	4	5	6
Degvielas klase	Degvielas veids				Cj % no emisijas avota izmantotās degvielas masas
Fosilās degvielas	HFO ISO 8217, RME līdz RMK kategorija	3,114	0,00005	0,00018	—
	LFO ISO 8217, RMA līdz RMD kategorija	3,151	0,00005	0,00018	—
	MDO MGO ISO 8217, DMX līdz DMB kategorija	3,206	0,00005	0,00018	—
	LNG	2,750	0	0,00011	3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)
					1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)
	LPG (butāns)	3,03	TBM	TBM	N/A
	LPG (propāns)	3,00	TBM	TBM	N/A
	H2 (fosilais)	0	0	— degvielas elementiem	—
				TBM – iekšdedzes motoram (ICE)
	NH3 (fosilais)	0	N/A	TBM	N/A
	Metanols (fosilais)	1,375	TBM	TBM	—
Biodegvielas	Etanols	1,913	TBM	TBM	—
	Biodīzeļdegviela	2,834	TBM	TBM	—
	Hidroapstrādāta augu eļļa (HVO)	3,115	0,00005	0,00018	—
	Sašķidrināts biometāns kā transporta degviela (bio-LNG)	2,750	0	0,00011	3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)
					1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)
	Biometanols	1,375	TBM	TBM	—
	Cita	3,115	0,00005	0,00018	—
	Bio-H2	0	0	0 – degvielas elementiem	—
				TBM attiecībā uz ICE
Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) – e-degvielas	e-dīzeļdegviela	3,206	0,00005	0,00018	—
	e-metanols	1,375	TBM	TBM	—
	e-LNG	2,750	0	0,00011	3,1 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, vidējs apgriezienu skaits)
					1,7 – Otto cikla LNG dzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					0,2 – LNG dīzeļdzinējam (duālas degvielas dzinējs, mazs apgriezienu skaits)
					2,6 – liesdedzes dzirksteļaizdedzes dzinējam (LBSI)
	e-H2	0	0	0 – degvielas elementiem	—
				TBM attiecībā uz ICE
	e-NH3	0	N/A	TBM	N/A
	e-LPG	N/A	N/A	N/A	N/A
	e-DME	N/A	N/A	N/A	—

1. slejā ir norādīta degvielu klase.

2. slejā ir norādīti katras klases attiecīgo degvielas veidu nosaukumi.

3. slejā ir norādīts emisijas faktors EF oglekļa dioksīdam, izteikts gCO2/g degvielas.

4. slejā ir norādīts metāna emisijas faktors EF, izteikts gCH4/g degvielas.

5. slejā ir norādīts dislāpekļa oksīda emisijas faktors EF, izteikts gN2O/g degvielas.

6. slejā ir norādīta degvielas daļa, kas zaudēta kā fugitīvās un caurslīdes emisijas (Cj), izteiktas % no konkrētā emisijas avota patērētās degvielas masas. Tādām degvielām kā LNG, kurām ir fugitīvās emisijas un caurslīdes emisijas, tabulā norādīto fugitīvo emisiju un caurslīdes emisiju daudzumu izsaka % no patērētās degvielas masas. Cj vērtības tabulā aprēķina pie 50 % no dzinēja pilnas slodzes.

*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 234, 22.9.2023., 48. lpp.).

**	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

B.   SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU NOTEIKŠANAS METODES

Uzņēmums monitoringa plānā norāda, kāda monitoringa metode jāizmanto, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas katram tā pārziņā esošam kuģim, un nodrošina, ka tad, kad metode ir izraudzīta, to konsekventi piemēro.

Var izmantot šādu A, B, C un D metodi, kuru pamatā ir aprēķinu pieeja vai mērījumu pieeja.

Saskaņā ar aprēķinu pieeju (A, B un C metode) emisijas aprēķina, izmantojot A daļā noteiktās formulas. Šajā nolūkā faktisko degvielas patēriņu katrā reisā nosaka, izmantojot jebkuru no A, B vai C metodēm, kas aprakstītas turpmāk un izmantotas aprēķina vajadzībām. Izvēloties kādu no A, B vai C metodēm, ņem vērā nenoteiktības avotus un saistītos nenoteiktības līmeņus. Uzņēmums regulāri veic piemērotas kontroles darbības, tostarp kontrolpārbaudes starp uzpildīto degvielas daudzumu, kas norādīts degvielas piegādes pavaddokumentā (DPP), un daudzumu, kas iegūts, veicot mērījumos uz kuģa, un veic korektīvus pasākumus, ja ir novērojamas būtiskas novirzes.

Saskaņā ar mērīšanas pieeju (D metode) izmanto tiešus siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumus.

Kad verificētājs tās izvērtējis, drīkst izmantot A, B, C un D metožu jebkādu kombināciju, ja tādējādi tiek uzlabota mērījuma kopējā precizitāte.

1.   A metode: degvielas piegādes pavaddokuments (DPP) un periodiska degvielas tilpņu inventarizācija

Šīs metodes pamatā ir degvielas daudzums un veids, kā norādīts DPP, kombinācijā ar periodisku degvielas tilpņu inventarizāciju, pamatojoties uz tilpņu rādījumu nolasījumiem. Laikposmā patērētā degviela ir laikposma sākumā tilpnē esošā degviela plus piegādātā degviela, mīnus laikposma beigās pieejamā degviela un laikā starp laikposma sākumu un beigām no tilpnes izsūknētā degviela.

Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jānorāda laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

Šo metodi neizmanto, ja uz kuģa nav pieejams DPP, īpaši tad, ja kā degvielu izmanto kravu, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) tvaikus.

Saskaņā ar pašreizējiem MARPOL konvencijas VI pielikuma noteikumiem DPP izmantošana ir obligāta, un tie jāglabā uz kuģa trīs gadus pēc degvielas piegādes, un tiem jābūt viegli pieejamiem. Periodiska kuģa degvielas tilpņu inventarizācija balstās uz degvielas tilpņu rādījumu nolasījumiem. Veicot inventarizāciju, katrai tilpnei tiek izmantotas attiecīgas tilpņu tabulas, lai noteiktu tilpumu degvielas tilpnes nolasījuma brīdī. Ar DPP saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā. Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

a)	izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

b)	izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

c)	izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā, – ja šādi dati ir pieejami.

Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

2.   B metode: degvielas tilpnes monitorings uz kuģa

Šīs metodes pamatā ir visu uz kuģa esošo degvielas tilpņu rādījumu nolasījumi. Tilpņu rādījumus nolasa katru dienu, kad kuģis atrodas jūrā, un katru reizi, kad kuģa tilpnēs iepilda degvielu vai no tām izsūknē degvielu.

Laikposmā patērētā degviela ir tilpnes degvielas līmeņa kumulatīvās variācijas starp diviem nolasījumiem.

Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jānorāda laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

Degvielas tilpņu rādījumus nolasa ar atbilstīgām metodēm, piemēram, automatizētām sistēmām, zondēšanu un iegremdējamām mērlentēm. Tilpnes zondēšanas metodi un ar to saistīto nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

Ja iepildītās degvielas daudzums vai degvielas daudzums, kas paliek tilpnēs, tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

a)	izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

b)	izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

c)	izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā – ja šādi dati ir pieejami.

Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

3.   C metode: plūsmas mērītāji attiecīgajiem sadegšanas procesiem

Šīs metodes pamatā ir degvielas plūsmu mērījumi uz kuģa. Lai noteiktu degvielas patēriņu konkrētā laikposmā, summē datus no visiem plūsmas mērītājiem, kas saistīti ar attiecīgajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.

Laikposms ir laiks starp divām ienākšanām ostā vai ostā pavadītais laiks. Ir jāmonitorē laikposmā izmantotās degvielas veids un sēra saturs.

Izmantotās kalibrēšanas metodes un ar izmantotiem plūsmas mērītājiem saistītu nenoteiktību norāda monitoringa plānā.

Ja patērētās degvielas daudzums tiek noteikts tilpuma vienībās, kā tilpuma mērvienību izmantojot kubikmetru, uzņēmums pārrēķina šo daudzumu no tilpuma uz masu, izmantojot faktiskā blīvuma vērtības. Faktisko blīvumu uzņēmums nosaka ar kādu no šiem paņēmieniem:

a)	izmantojot uz kuģa esošas mērīšanas sistēmas;

b)	izmantojot blīvumu, ko, iepildot degvielu tilpnēs, izmērījis degvielas piegādātājs un kas reģistrēts degvielas rēķinā vai DPP;

c)	izmantojot blīvumu, kas izmērīts pārbaudes analīzē akreditētā degvielas testēšanas laboratorijā – ja šādi dati ir pieejami.

Faktisko blīvumu izsaka kilogramos uz kubikmetru un nosaka piemērojamai temperatūrai konkrētā mērījumā. Ja faktiskā blīvuma vērtības nav pieejamas, piemēro attiecīgā degvielas veida standarta blīvuma koeficientu, kad to novērtējis verificētājs.

4.   D metode: tieši siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi

Tiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumus drīkst izmantot reisos un tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai, kas rodas dalībvalstu jurisdikcijā esošās ostās. Ja ziņošanai par kuģu CO2 izmanto šo metodi, piemērojot to visiem kuģa emisiju avotiem, degvielas patēriņu aprēķina, izmantojot izmērītās CO2 emisijas un attiecīgajām degvielām un emisiju avotiem piemērojamos emisijas faktorus.

Šīs metodes pamatā ir siltumnīcefekta gāzu emisiju plūsmu noteikšana izplūdes gāzu dūmeņos, siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas izplūdes gāzē reizinot ar izplūdes gāzes plūsmu.

Šīs metodes piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai neliedz uzņēmumiem jebkurai citai siltumnīcefekta gāzei piemērot citas šajā daļā aprakstītās metodes.

Monitoringa plānā norāda izmantotās kalibrēšanas metodes un ar izmantotajām ierīcēm saistīto nenoteiktību.

C.   DATU PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

1.   Kontroles sistēma

1.1.

Uzņēmums veic riska novērtējumu, lai konstatētu kļūdu riska avotus datu plūsmā no primārajiem datiem līdz galīgajiem datiem emisiju ziņojumā un izveido, dokumentē, īsteno un uztur efektīvu kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka ziņojumi, kuru pamatā ir datu plūsmas darbības, nesatur nepareizas ziņas un atbilst monitoringa plānam un šai regulai. Uzņēmums pirmajā daļā minēto riska novērtējumu pēc pieprasījuma dara pieejamu atbildīgajai administrējošajai iestādei. Uzņēmums to dara pieejamu arī verifikācijas vajadzībām.

1.2.

Uzņēmums 1.1. punkta pirmās daļas vajadzībām nodalīti no monitoringa plāna izveido, dokumentē, īsteno un uztur rakstiskas procedūras datu plūsmu darbībām, kā arī kontroles darbībām un monitoringa plānā iekļauj atsauces uz šīm procedūrām un to aprakstu. Uzņēmums pēc pieprasījuma atbildīgajai administrējošajai iestādei dara pieejamu procedūru jebkādu rakstisku dokumentāciju. Uzņēmums šādu dokumentāciju dara pieejamu arī verifikācijas vajadzībām.

1.3.

Kontroles darbības, kas minētas 1.2. punktā, attiecīgā gadījumā ietver: a) attiecīgo mērinstrumentu kvalitātes nodrošināšanu; b) informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes nodrošināšanu, proti, nodrošināšanu, ka attiecīgās sistēmas ir projektētas, dokumentētas, testētas, ieviestas, kontrolētas un uzturētas tā, ka, ņemot vērā saskaņā ar 1.1. punktu apzinātos riskus, tiek nodrošināta ticamu, pareizu un savlaicīgu datu apstrāde; c) pienākumu sadali datu plūsmas darbībās un kontroles darbībās, kā arī vajadzīgo kompetenču pārvaldību; d) iekšējās pārskatīšanas un datu validēšanu; e) labojumus un korektīvus pasākumus; f) ārpakalpojumu sniedzējam uzticētu procesu kontroli; g) reģistrēšanu un dokumentēšanu, tostarp dokumentu versiju pārvaldību.

1.4.

Uzņēmums 1.3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka visi attiecīgie mērinstrumenti tiek regulāri kalibrēti, pieregulēti un pārbaudīti, tostarp pirms lietošanas, kā arī pārbaudīti, salīdzinot ar mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi pieejami, samērīgi ar apzinātajiem riskiem. Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, uzņēmums šādus komponentus norāda monitoringa plānā un ierosina alternatīvas kontroles darbības. Ja izrādās, ka aprīkojums neatbilst snieguma prasībām, uzņēmums tūlīt veic nepieciešamos korektīvos pasākumus.

1.5.

Uzņēmums 1.3. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārskata un validē datus, kas izriet no 1.2. punktā minētajām datu plūsmas darbībām. Šāda datu pārskatīšana un validēšana ietver: a) datu pilnīguma pārbaudi; b) to datu salīdzinājumu, kurus uzņēmums ir ieguvis, monitorējis un paziņojis vairāku gadu garumā; c) to datu un vērtību salīdzinājums, kas iegūtas no dažādām monitoringa metodēm, ja izmanto vairāk nekā vienu monitoringa metodi.

1.6.

Uzņēmums 1.3. punkta e) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka tad, ja tiek konstatēts, ka datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nefunkcionē efektīvi vai neatbilst šo darbību procedūru dokumentācijā izklāstītajiem noteikumiem, tiek veikti korektīvi pasākumi un skartie dati bez liekas kavēšanās tiek izlaboti.

1.7.

Ja uzņēmums 1.3. punkta f) apakšpunkta vajadzībām nodod ārpakalpojumā vienu vai vairākas datu plūsmas darbības vai kontroles darbības, kas minētas 1.1. punktā, tas veic visu turpmāk minēto: a) pārbauda ārpakalpojumā nodoto datu plūsmas darbību un kontroles darbību kvalitāti saskaņā ar šo regulu; b) norāda pienācīgas prasības ārpakalpojumā nodoto procesu rezultātiem, kā arī šajos procesos lietotās metodes; c) pārbauda b) apakšpunktā minēto rezultātu un metožu kvalitāti; d) nodrošina, lai ārpakalpojumā nodotās darbības tiktu veiktas tādā veidā, ka tās novērstu raksturīgos riskus un kontroles riskus, kas apzināti 1.1. punktā minētajā riska novērtējumā.

1.8.

Uzņēmums monitorē kontroles sistēmas efektivitāti, cita starpā veicot iekšējas izskatīšanas un ņemot vērā konstatējumus, kurus izdarījis verificētājs, verificējot emisiju ziņojumus un 11. panta 2. punktā minētos ziņojumus. Ja uzņēmums konstatē, ka kontroles sistēma ir neefektīva vai nav samērīga ar apzinātajiem riskiem, tas mēģina kontroles sistēmu uzlabot un atjaunināt monitoringa plānu vai rakstiskās procedūras, kas ir tā pamatā, attiecībā uz datu plūsmas darbībām, risku novērtējumiem un kontroles darbībām (pēc vajadzības).

2.   Datu iztrūkumi

2.1.

Ja trūkst datu, kas ir būtiski kuģa siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai vienā vai vairākos reisos, uzņēmums izmanto aizstājējdatus, kas aprēķināti saskaņā ar alternatīvu(-ām) metodi(-ēm), kas norādīta(-as) monitoringa plānā, kuru novērtējis verificētājs un attiecīgā gadījumā apstiprinājusi atbildīgā administrējošā iestāde. Ja trūkst datu, kas ir būtiski kuģa siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai vienam vai vairākiem reisiem, attiecībā uz kuriem monitoringa plānā nav uzskaitītas alternatīvas monitoringa metodes vai alternatīvi datu avoti datu apstiprināšanai vai datu iztrūkuma novēršanai, uzņēmums izmanto piemērotu aplēses metodi, lai noteiktu konservatīvus aizstājējdatus par attiecīgo laikposmu un trūkstošo parametru.

2.2.

Ja tehnisku iemeslu dēļ uz laiku nav iespējams piemērot verificētāja apmierinoši novērtēto un attiecīgā gadījumā atbildīgās administrējošās iestādes apstiprināto monitoringa plānu, uzņēmums, lai veiktu apstiprinošas pārbaudes, izmanto metodi, kuras pamatā ir monitoringa plānā uzskaitīti alternatīvi datu avoti, vai, ja šāda alternatīva monitoringa plānā nav iekļauta, alternatīvu metodi, kas nodrošina aizstājējdatus vai konservatīvu aplēsi, līdz ir atjaunoti apstiprinātā monitoringa plāna piemērošanas nosacījumi. Uzņēmums veic visus vajadzīgos pasākumus, lai monitoringa plānu varētu piemērot nekavējoties.

2.3.

Ja saskaņā ar 2.1. punktu izmanto aplēses metodi vai ja notiek īslaicīga novirze no monitoringa plāna saskaņā ar 2.2. punktu, uzņēmums bez liekas kavēšanās izstrādā rakstisku procedūru, lai turpmāk izvairītos no šāda veida datu iztrūkuma, un groza monitoringa plānu saskaņā ar 7. pantu.