(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/148/EK (4) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret risku, ko viņu drošībai un veselībai rada pakļaušana azbesta iedarbībai darba vietā. Minētajā direktīvā ar vispārēju principu sistēmu, kas ļauj dalībvalstīm nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir noteikts konsekvents aizsardzības līmenis pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Minēto minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī, savukārt dalībvalstis var noteikt stingrākus noteikumus.

(2)

Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (5) noteikumus, kas darba ņēmējiem ir labvēlīgāki attiecībā uz veselību un drošību darbā.

(3)

Azbests ir ļoti bīstams kancerogēns, kas joprojām ietekmē dažādas ekonomikas nozares, piemēram, ēku renovāciju, kalnrūpniecību un karjeru izstrādi, atkritumu apsaimniekošanu un ugunsdzēsību, kurās darba ņēmēji ir pakļauti lielam iedarbības riskam. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (6) VI pielikuma 3. daļu, azbestu klasificē kā 1A kategorijas kancerogēnu. Saskaņā ar Eiropas arodslimību statistiku tas neapšaubāmi ir galvenais arodvēža gadījumu cēlonis, jo līdz 78 % dalībvalstīs atzīto arodvēža gadījumu tiek saistīti ar pakļaušanu azbesta iedarbībai. Gaisā esošo azbesta šķiedru ieelpošana var izraisīt tādas nopietnas slimības kā mezoteliomu un plaušu vēzi, bet pirmās slimības pazīmes var parādīties vidēji 30 gadus pēc pakļaušanas brīža, galu galā iestājoties ar darbu saistītai nāvei. Tāpēc šī direktīva attiecas uz visām darbībām, tostarp tādās jomās kā celtniecība, renovācija un nojaukšana, atkritumu apsaimniekošana, kalnrūpniecība un ugunsdzēsība, kuru laikā darba ņēmēji darba gaitā ir vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, ko rada azbests vai azbestu saturoši materiāli.

(4)

Atbilstīgi pieejai “veselība visās politikas jomās” darba ņēmēju veselības aizsardzībai pret pakļaušanu azbesta iedarbībai ir transversāls raksturs, un tā ir saistīta ar vairākām Savienības rīcībpolitikām un darbībām, jo īpaši vides jomā, kurā ar Savienības rīcību cita starpā būtu jāveicina cilvēku veselības aizsardzība. Savienībai ir arī svarīga starptautiska līmeņa loma – rādīt piemēru ar azbestu saistītu slimību profilakses jomā un sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, lai panāktu globālu azbesta aizliegumu. Turklāt šo direktīvu piemēro sinerģijā ar citām Savienības iniciatīvām.

(5)

Pastāv tāda veida pakļaušana azbesta iedarbībai, kas nerodas aktīva darba ar azbestu dēļ. Šādi pakļaušanas veidi iekļauj pasīvu pakļaušanu, ja darba ņēmēji, kas strādā vai nu tāda cilvēka tuvumā, kurš strādā ar azbestu saturošiem materiāliem, vai telpās, kuru būvkonstrukcijās degradējas azbestu saturoši materiāli, kā arī sekundāru pakļaušanu, ja cilvēki ir pakļauti azbesta šķiedru iedarbībai gadījumos, ja tās uz mājām, galvenokārt ar apģērbu un matiem, atnes cilvēki, kas ir pakļauti azbesta šķiedru iedarbībai savā darba vietā. Gan pasīvie, gan sekundārie pakļaušanas veidi var būtiski ietekmēt veselību. Lai gan Savienībā visu veidu azbests ir aizliegts, dažās konstrukcijās, jo īpaši ēkās, kas būvētas pirms aizlieguma, tas joprojām ir un var izraisīt gan ar darbu saistītu, gan ar darbu nesaistītu pakļaušanu, ja ēkā tiek atsegti azbestu saturoši materiāli vai tie tiek bojāti. Tāpēc joprojām ir obligāti jāizvairās no jebkādas azbesta iedarbībai. Attiecībā uz darba ņēmēju pasīvu pakļaušanu azbesta iedarbībai Padomes Direktīvā 89/391/EEK (7) un Direktīvā 2009/148/EK ir noteikts, ka darba devējiem ir jābūt novērtējumam par visiem riskiem darba ņēmēju drošībai un veselībai darbā, apzinot iespējamos apdraudējumus, tostarp tos, kas izriet no pasīvas pakļaušanas azbesta iedarbībai, un jāievieš vajadzīgie preventīvie un aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmēju drošību un veselību, ievērojot to, ka izvairīšanās no riska vienmēr ir jebkuru īstenojamo pasākumu galvenais pamats. Attiecībā uz sekundāru pakļaušanu azbesta iedarbībai vai azbestu saturošiem materiāliem šajā direktīvā paredzētās darba drošības un veselības aizsardzības prasības ir svarīgi līdzekļi, kas jāizmanto, lai izvairītos no šādas pakļaušanas.

(6)

Sievietes pret konkrētu veidu pakļaušanu azbesta iedarbībai, tostarp sekundāru pakļaušanu, ir jo īpaši neaizsargātas. Darbību dalījums pa dzimumiem darba vietā ir riska faktors ar azbestu saistītu slimību uzraudzīšanai, diagnosticēšanai, ārstēšanai un atzīšanai. Tādēļ ir būtiski ņemt vērā dzimumatšķirības attiecībā uz pakļaušanu azbesta iedarbībai un veselības komplikācijām pēc šādas pakļaušanas, lai uzlabotu tādu slimību profilaksi un atklāšanu, ko izraisa šāda pakļaušana.

(7)

Ņemot vērā jaunos zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus šajā jomā, ir iespējams uzlabot to darba ņēmēju aizsardzību, kuri ir pakļauti azbesta iedarbībai, un tādējādi samazināt iespējamību, ka pakļautie darba ņēmēji saslimst ar slimībām, kas saistītas ar azbestu. Tā kā azbests ir kancerogēns visās devās, zinātniski nav iespējams noteikt robežvērtības, zem kurām pakļautībai nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Tā vietā var noteikt pakļautības un riska attiecību, kas atvieglo arodpakļautības robežvērtības (“robežvērtība”) noteikšanu, ņemot vērā pieņemamu palielināta riska līmeni. Tādēļ, lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību pret azbesta izraisītām ar darbu saistītām slimībām, robežvērtība un mērīšanas metodoloģija azbestam būtu jāpārskata, lai samazinātu risku, pazeminot pakļautības līmeņus.

(8)

Šajā direktīvā paredzētā atkāpe no dažiem Direktīvas 2009/148/EK noteikumiem attiecībā uz sporādisku un zemas intensitātes pakļautību nebūtu jāpiemēro tādai kancerogēnai vielai bez robežvērtības kā azbests attiecībā uz šajā direktīvā noteiktajām prasībām, kas saistītas ar pakļautības reģistrēšanu un darba ņēmēju medicīnisko uzraudzību.

(9)

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, kas izklāstīts Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumā, atbalsta nepieciešamību rīkoties, lai aizsargātu darba ņēmējus pret kancerogēnām vielām. Azbesta iedarbībai pakļauto darba ņēmēju aizsardzības uzlabošana būs svarīga arī zaļās pārkārtošanās un Eiropas zaļā kursa īstenošanas kontekstā, cita starpā jo īpaši saistībā ar Eiropas Renovācijas vilni, kas uzsākts ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu. Arī Konferences par Eiropas nākotni, kas ilga no 2021. gada aprīļa līdz 2022. gada maijam, paustajos pilsoņu ieteikumos tika uzsvērts, cik svarīgi ir taisnīgi darba apstākļi, jo īpaši Direktīvas 2009/148/EK pārskatīšana.

(10)

Sakarā ar Savienības iniciatīvu “Eiropas Renovācijas vilnis”, kuras mērķis ir dekarbonizēt ēkas, risināt enerģētiskās nabadzības problēmu un palielināt Savienības suverenitāti, izmantojot energoefektivitāti, ir būtiski, lai azbestu saturošu materiālu droša aizvākšana un likvidēšana būtu prioritāte, jo remonta, apkopes, iekapsulēšanas vai hermetizācijas rezultātā aizvākšana var tikt atlikta, kas savukārt var palielināt darba ņēmēju pakļautības riskus. Tāpēc darba devējiem, novērtējot, vai kāda darbība ietver vai, ticamākais, ietvers pakļautības azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbības risku, būtu jāapsver azbesta pilnīga aizvākšana kā vēlamais risinājums salīdzinājumā ar jebkuru citu darbību visos gadījumos, kad tas ir iespējams un nāk par labu darba ņēmēju aizsardzībai. Turklāt steidzami jāapmāca darba ņēmēji, kas ir vai, ticamākais, tiks pakļauti azbesta iedarbībai. Lai nodrošinātu minimālās kvalitatīvas apmācības prasības, Direktīvas 2009/148/EK pielikumā būtu jānosaka minimālās apmācības prasības, tostarp īpašas prasības darba ņēmējiem, kas strādā specializētos azbesta aizvākšanas uzņēmumos.

(11)

Saistoša robežvērtība, kuru nedrīkst pārsniegt, ir svarīgs elements vispārējā sistēmā, kas ar Direktīvu 2009/148/EK ir izveidota darba ņēmēju aizsardzībai, papildus pienācīgiem riska pārvaldības pasākumiem un adekvātu elpošanas un citu individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

(12)

Direktīvā 2009/148/EK noteiktā azbesta robežvērtība būtu jāpārskata, ņemot vērā Komisijas izvērtējumus un jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehniskos datus. Ir vajadzīgi pastiprināti profilaktiskie un aizsardzības pasākumi, lai visās dalībvalstīs ieviestu minēto pārskatīto robežvērtību.

(13)

Šajā direktīvā būtu jānosaka pārskatīta robežvērtība, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunākos zinātniskos pierādījumus par ietekmi uz veselību un tehniskos datus, kā arī pamatīgi novērtējot sociālekonomisko ietekmi un to, kādi protokoli un metodes ir pieejamas pakļautības mērīšanai darba vietā. Minētās informācijas pamatā vajadzētu būt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (8) izveidotās Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komitejas atzinumiem un ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu (9) izveidotās Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas (ACSH) atzinumiem.

(14)

Pašreizējās pieejamās azbesta šķiedru mērīšanas tehnoloģijas nedod iespēju veikt mērījumus ļoti zemā koncentrācijā, ja tiek skaitītas smalkas šķiedras. Tādējādi, lai nodrošinātu augstu darba ņēmēju veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus pienācīgi apsverot iespējas veikt mērījumus, izmantojot šādas tehnoloģijas, ir jāizdara izvēle uzskaitīt smalkās šķiedras vai piemērot zemas koncentrācijas robežvērtības. Dažas dalībvalstis ir izvēlējušās zemāku robežvērtību un neskaitīt smalkākas šķiedras, savukārt citas ir izvēlējušās augstāku robežvērtību un skaitīt smalkās šķiedras. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, būtu jānosaka dažādas robežvērtības atkarībā no tā, kādu šķiedras izmēru ņem vērā azbesta šķiedru koncentrācijas mērīšanai gaisā, proti, šķiedras, kuru platums ir no 0,2 līdz 3 mikrometriem, kā arī, sākot no tehnoloģiskās pārejas uz elektronmikroskopiju, šķiedras, kuru platums ir mazāks nekā 0,2 mikrometri.

(15)

Ņemot vērā attiecīgo zinātnisko pieredzi un līdzsvarotu pieeju, kas vienlaikus nodrošina pienācīgu darba ņēmēju aizsardzību Savienības līmenī, būtu jānosaka pārskatītas robežvērtības, kurām atkarībā no konkrētā dalībvalstī izmantotās šķiedru skaitīšanas metodes vajadzētu būt vienādām ar 0,002 šķiedrām uz cm3, skaitot šķiedras, kuru platums ir no 0,2 līdz 3 mikrometriem, vai vienādām ar 0,01 šķiedru uz cm3, skaitot arī šķiedras, kuru platums ir mazāks par 0,2 mikrometriem, kā vidējam daudzumam astoņās stundās (TWA).

(16)

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Savienības līmenī divos posmos ir īstenojusi apspriešanos ar darba devējiem un darba ņēmējiem. Komisija ir arī apspriedusies ar ACSH, kas ir pieņēmusi atzinumu, kurā sniegta informācija par pārskatīto robežvērtību variantu sekmīgu īstenošanu. Eiropas Parlaments 2021. gada 20. oktobrī pieņēma rezolūciju (10), kurā aicināja iesniegt priekšlikumu atjaunināt Direktīvu 2009/148/EK, lai stiprinātu Savienības pasākumus darba ņēmēju aizsardzībai pret azbesta radītajiem draudiem.

(17)

Optiskā mikroskopija ir pašlaik visbiežāk lietotā metode azbesta koncentrācijas ikdienas mērījumiem, lai arī tās izšķirtspēja neļauj uzskaitīt vissmalkākās veselībai kaitīgās šķiedras. Robežvērtību, kas vienāda ar 0,01 šķiedru uz cm3, ir iespējams izmērīt ar fāžu kontrasta mikroskopiju (PCM), tādēļ minētās robežvērtības ieviešanai nav vajadzīgs pārejas periods. Saskaņā ar ACSH atzinumu būtu jāizmanto modernāka un sensitīvāka metode, kuras pamatā ir elektronmikroskopija, vai jebkura cita metode, kas dod līdzvērtīgus vai precīzākus rezultātus, vienlaikus ņemot vērā to, ka ir vajadzīgs pienācīgs tehniskās pielāgošanās periods un lielāka saskaņotība starp dažādām metodēm, ko pašlaik izmanto Savienībā. Lai dotu pietiekami daudz laika tam, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām attiecībā uz azbestu saturošu šķiedru mērīšanu, būtu jānosaka sešu gadu transponēšanas periods. Komisija ir labi piemērota, lai atbalstītu dalībvalstis attiecībā uz metodoloģijas aizstāšanu, it sevišķi izstrādājot vadlīnijas.

(18)

Azbesta šķiedru koncentrācijas gaisā mērīšana ar analītiskajām metodēm, kuru pamatā ir elektronmikroskopija, ievērojami uzlabotu azbesta monitoringu, jo būs iespējams uzskaitīt smalkākas šķiedras. Pārejot uz elektronmikroskopiju vai jebkādu citu metodi, kas dod līdzvērtīgus vai precīzākus rezultātus, varētu identificēt ievērojami lielāku skaitu šķiedru nekā tās, kuras iespējams detektēt ar PCM. Dalībvalstīm un darba devējiem būs vajadzīgs laiks, lai gūtu pieredzi šķiedru skaitīšanā ar elektronmikroskopiju, īstenotu uzlabotus preventīvus pasākumus un vāktu jaunus datus par pakļautību, kas iegūti, kombinēti piemērojot robežvērtību un metodi, kuras pamatā ir elektronmikroskopija. Minētā pieredze būs svarīga, lai varētu novērtēt, vai ir iespējams vēl vairāk samazināt robežvērtības.

(19)

Azbesta paraugu ņemšanai vajadzētu atspoguļot darba ņēmēja pakļautību azbesta iedarbībai. Tādēļ paraugi būtu jāņem regulāros intervālos konkrētos darbības posmos reprezentatīvās un reālistiskās situācijās, kādās darba ņēmēji ir pakļauti azbesta putekļu iedarbībai.

(20)

Ņemot vērā Direktīvās 2009/148/EK un 2004/37/EK noteiktās pakļautības samazināšanas prasības, darba devējiem būtu jānodrošina, ka riski, kas saistīti ar darba ņēmēju pakļautību azbesta iedarbībai darbā, tiek samazināti līdz minimumam un jebkurā gadījumā tiktāl, cik tas tehniski iespējams.

(21)

Attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir vai, ticamākais, tiks pakļauti azbesta iedarbībai, ir vajadzīgi īpaši kontroles un piesardzības pasākumi, tostarp ar mūsdienīgas tehnoloģijas līdzekļiem, lai azbesta šķiedru koncentrāciju gaisā samazinātu līdz tik zemam līmenim, kāds tehniski iespējams zem robežvērtības, izmantojot tādus pasākumus kā putekļu nosūkšana to rašanās vietā un telpu tīrīšana un apkope. Ja darbs tiek veikts slēgtā vidē, ir vajadzīgi īpaši darba ņēmēju aizsardzības pasākumi, piemēram, putekļu nosēdināšana, svaiga gaisa padeve un HEPA filtru izmantošana. Dekontaminācijas procedūras izmantošana darba ņēmējiem un saistītās apmācības prasību stiprināšana ir būtiski elementi, lai ievērojami samazinātu ar šādu pakļautību saistītos riskus.

(22)

Būtiska nozīme ir azbesta iedarbībai pakļauto darba ņēmēju veselības aizsardzības preventīviem pasākumiem, kā arī dalībvalstīm paredzētajām saistībām attiecībā uz minēto darba ņēmēju veselības uzraudzību, jo īpaši iespēju turpināt veselības uzraudzību pēc pakļautības. Direktīvas 2009/148/EK I pielikums, kas attiecas uz darba ņēmēju medicīnisko uzraudzību, būtu jāatjaunina, ņemot vērā pašreizējās zināšanas par slimībām, kuras var izraisīt pakļautība azbesta iedarbībai. Ir svarīgi, lai minētais I pielikums tiktu regulāri pārskatīts, lai atspoguļotu zinātnes atziņu attīstību.

(23)

Lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu uzraudzīt tādus darbus, kuru laikā var tikt atsegts azbests, un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes varētu iejaukties nolūkā nodrošināt darbā iesaistīto darba ņēmēju aizsardzību, būtiska nozīme ir paziņošanas sistēmai.

(24)

Darba devējiem būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai identificētu iespējamos azbestu saturošos materiālus, vajadzības gadījumā iegūstot informāciju no telpu īpašniekiem, kā arī no citiem informācijas avotiem, arī no attiecīgajiem reģistriem. Ja šāda informācija nav pieejama, darba devējam būtu jānodrošina, ka kvalificēts operators saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi pārbauda azbestu saturošu materiālu klātbūtni, un tam būtu jāiegūst šādas pārbaudes rezultāti pirms darba sākšanas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, darba devējam pirms azbesta aizvākšanas projekta sākšanas vai pirms nojaukšanas, apkopes vai renovācijas darbu sākšanas būtu jāreģistrē informācija par azbesta klātbūtni vai iespējamo klātbūtni ēkās, kuģos, gaisa kuģos vai citās iekārtās, kas uzbūvētas pirms dalībvalsts azbesta aizlieguma stāšanās spēkā. Ir svarīgi, lai darba devēji paziņotu minēto informāciju tiem darba ņēmējiem, kuri var būt pakļauti azbesta iedarbībai, strādājot ar to, apkopes darba vai citu darbību dēļ. Azbestu saturošu materiālu identificēšanai nevajadzētu atbrīvot darba devēja no šajā direktīvā paredzētā pienākuma veikšanas.

(25)

Direktīva 2009/148/EK būtu regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunākās zinātniskās atziņas un tehnisko attīstību. Šādos atjauninājumos būtu jāņem vērā dažādu azbesta šķiedru veids un to nelabvēlīgās ietekmes uz veselību novērtējums. Nākamā veicamā izvērtējuma kontekstā, ievērojot minētās direktīvas 22. pantu, Komisijai būtu jānovērtē, vai ir nepieciešamība paplašināt minētās direktīvas darbības jomu, un jo īpaši jānovērtē, vai tajā iekļaut erionītu, rībekītu, vinčītu, rihterītu un fluoroedenītu, kā arī to, vai ir nepieciešamība pēc papildu pasākumiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret sekundāru pakļautību azbesta iedarbībai darba vietā. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā tā izklāsta novērtējuma rezultātus pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu Direktīvā 2009/148/EK.

(26)

Ir jāsniedz pietiekams un koncentrēts tehniskais atbalsts, lai palīdzētu darba devējiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, īstenot šo direktīvu.

(27)

Pirms nojaukšanas vai azbesta aizvākšanas darbu veikšanas uzņēmumiem būtu jāsaņem kompetento iestāžu atļaujas, kas ir atjaunojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(28)

Ugunsdzēsēji un avārijas dienestu darbinieki, pildot savus darba pienākumus, ir pakļauti azbesta iedarbībai. Tādēļ ir svarīgi, lai minēto darba ņēmēju darba devēji saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem novērtētu risku, kas saistīts ar darba ņēmēju pakļautību azbesta iedarbībai, un lai darba devēji veiktu nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu minēto darba ņēmēju drošību un veselību. Lai palīdzētu darba devējiem veikt šādus pasākumus, ir svarīgi, lai Komisija izstrādātu vadlīnijas, kurās būtu ņemtas vērā minēto darba ņēmēju darba īpatnības un informācija par riskiem, kas saistīti ar viņu pakļautību azbesta iedarbībai. Šādu vadlīniju pamatā vajadzētu būt dalībvalstīs pieejamām paraugpraksēm un apspriedēm ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā dalībvalstu starpā būtu jāiedibina arī sistemātiskāka paraugprakšu apmaiņa.

(29)

Ir svarīgi, lai Komisija sadarbībā ar ACSH vadlīnijas izstrādātu un izdotu ne vēlāk kā divus gadus no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, lai sniegtu atbalstu šīs direktīvas īstenošanā. Minētajās vadlīnijās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj konkrētām nozarēm paredzēti risinājumi. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj arī norādes darba devējiem par to, kā, novērtējot pakļautības azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbībai risku, piešķirt prioritāti azbesta vai azbestu saturoša materiāla aizvākšanai salīdzinājumā ar citiem veidiem, kā apieties ar azbestu. Ja nepieciešams, minētās vadlīnijas būtu jāpārskata reizi piecos gados pēc to izdošanas, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju un zinātnes attīstību azbesta identificēšanas, mērīšanas un brīdināšanas tehnoloģiju jomā.

(30)

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu rada ne tikai ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem, bet arī ievērojamu kaitējumu infrastruktūrai, mājokļiem un būvētajai videi kopumā. Tā kā līdz 2017. gadam Ukraina azbesta izmantošanu nebija aizliegusi, gaidāmā valsts rekonstrukcija rada ievērojamu risku darba ņēmējiem, jo īpaši tiem, kuri novāc drupas. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienības darba devēji, veicot atjaunošanas darbības trešās valstīs, pienācīgi ņemtu vērā darba ņēmēju riskus tikt pakļautiem azbesta iedarbībai.

(31)

Ņemot vērā gaidāmo ēku termiskās renovācijas darbu pieaugumu, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt pētniecību un izstrādi, lai darba ņēmējiem, kas ir vai, ticamākais, tiks pakļauti azbesta iedarbībai, nodrošinātu visaugstāko iespējamo aizsardzības līmeni.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt darba ņēmējus pret risku, ko viņu veselībai un drošībai rada vai varētu radīt pakļautība azbesta iedarbībai darba vietā, tostarp novērst šādu risku, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(33)

Tāpēc Direktīva 2009/148/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 1. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja darba ņēmēju veselībai un drošībai darbā labvēlīgāki ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (*1) noteikumi, piemēro tos.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).”;"

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.)."

(*3)  Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numurs.”;"

3)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 4. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Paziņojumā iekļauj vismaz īsu aprakstu, kurā norāda:

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem glabā otrās daļas d) punktā minēto informāciju ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams nolūkiem, kādos nodrošina, ka darba ņēmēji, kas veic ar azbestu saistītu darbu, tiek pienācīgi apmācīti, pienācīgi ņemot vērā azbesta ilgtermiņa ietekmi uz darba ņēmēju veselību.”;

5)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

6)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

8)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

9)

direktīvas 11. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pirms sākt nojaukšanas, apkopes vai renovācijas darbus telpās, kas izbūvētas pirms dalībvalsts noteiktā azbesta aizlieguma stāšanās spēkā, darba devēji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu iespējamo azbestu saturošo materiālu klātbūtni, jo īpaši iegūstot informāciju no telpu īpašniekiem vai citiem darba devējiem un citiem informācijas avotiem, tostarp attiecīgajiem reģistriem. Ja šāda informācija nav pieejama, darba devējs nodrošina, ka kvalificēts operators saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi pārbauda azbestu saturošu materiālu klātbūtni, un šādas pārbaudes rezultātus iegūst pirms darbu sākšanas. Darba devēji pēc pieprasījuma un tikai un vienīgi šajā daļā noteiktā pienākuma izpildes nolūkā dara pieejamu citam darba devējam jebkādu informāciju, kas iegūta šādā pārbaudē.”;

10)

direktīvas 12. panta pirmo daļu groza šādi:

11)

direktīvas 13. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

12)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

13)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

14)

direktīvas 18. panta 1. punktu svītro;

15)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

16)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

17)

direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

18)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

19)

direktīvas I pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

20)

šīs direktīvas pielikumā izklāstīto tekstu iekļauj kā Ia pielikumu.