i)

sadarbības starp reģionālajām un valstu iestādēm, izglītības un mācību organizācijām un to kopdarbības;

ii)

nozaru un starpnozaru sociālā dialoga (šajā sociālajā dialogā būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv darba ņēmējus un darba devējus gan privātajā, gan publiskajā sektorā, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un profesionālos un vadošos darbiniekus).

a)

dotu cilvēkiem iespēju apgūt, atjaunināt un uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus mainīgajā darba tirgū un sabiedrībā un pilnībā izmantotu ieguvumus, ko sniedz sociāli taisnīga atveseļošana un taisnīga pārkārtošanās uz zaļo un digitālo ekonomiku, un būt labāk sagatavotiem pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem;

b)

atbalstītu mikroapliecinājumu sniedzēju sagatavotību, lai uzlabotu mācīšanās piedāvājuma kvalitāti, pārredzamību, pieejamību un elastību nolūkā dot cilvēkiem iespēju veidot personalizētus mācīšanās un karjeras ceļus;

c)

veicinātu iekļautību, piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas, palīdzot sasniegt noturību, sociālo taisnīgumu un labklājību visiem demogrāfisko un sociālo pārmaiņu kontekstā un visos ekonomikas ciklu posmos.

a)

“mikroapliecinājums” ir mācīšanās rezultātu dokuments, ko izglītojamais ir ieguvis pēc neliela apjoma mācību apguves. Minētie mācīšanās rezultāti tiks novērtēti saskaņā ar pārredzamiem un skaidri definētiem kritērijiem. Mācīšanās pieredze, kuru iegūstot tiek piešķirti mikroapliecinājumi, ir izstrādāta tā, lai izglītojamajam sniegtu konkrētas zināšanas, prasmes un kompetences, kas atbilst sabiedrības, personiskajām, kultūras vai darba tirgus vajadzībām. Mikroapliecinājumi pieder izglītojamajam, tos var koplietot un pārnest. Tie var būt atsevišķi vai apvienoti lielākos apliecinājumos. To pamatā ir kvalitātes nodrošināšana atbilstoši saskaņotiem standartiem attiecīgajā nozarē vai darbības jomā;

b)

“mikroapliecinājumu sniedzējs” ir izglītības un mācību iestādes un organizācijas, sociālie partneri (t. i., organizācijas, kas pārstāv darba ņēmējus un darba devējus), darba devēji un nozare, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts nodarbinātības dienesti (VND) un reģionālās un valsts iestādes, un citu veidu dalībnieki, kas izstrādā, nodrošina un izsniedz mikroapliecinājumus formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās kontekstā. Tas neskar reģionālos un valsts tiesību aktus un apstākļus;

c)

“mācīšanās vide” ir dažādas fiziskas, tiešsaistes, kombinētas (21), virtuālas un digitālas vietas, konteksti un kultūras, kurās cilvēki mācās, aptverot visus apstākļus, kuros var notikt formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās;

d)

“formālā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek organizētā un strukturētā vidē, kura īpaši paredzēta mācīšanās nolūkiem, un pēc tās parasti piešķir kvalifikāciju, visbiežāk izsniedzot sertifikātu vai diplomu; tā aptver vispārējās izglītības, sākotnējās izglītības, tālākizglītības un terciārās profesionālās izglītības un apmācības, un augstākās izglītības sistēmas (22);

e)

“neformālā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek plānotu aktivitāšu veidā ārpus formālās izglītības un mācībām un ir strukturēta mācīšanās mērķu un laika ziņā, un kurā tiek sniegts noteikta veida mācīšanās atbalsts (23);

f)

“ikdienējā mācīšanās” ir mācīšanās, kas notiek ikdienas aktivitātēs vai pieredzē, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā; attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos (24). Par to netiek automātiski iegūts mikroapliecinājums, bet to var ņemt vērā validēšanas kārtībā, kurā var noteikt, dokumentēt, novērtēt un/vai sertificēt personas mācīšanās rezultātus;

g)

“pārnesamība” ir apliecinājuma dokumenta īpašnieka spēja glabāt savus mikroapliecinājumus paša izvēlētā sistēmā, kopīgot apliecinājuma dokumentu ar izvēlēto (valsts vai transnacionāla līmeņa) personu, nodrošinot, ka visas apmaiņā iesaistītās personas spēj saprast apliecinājuma dokumentu saturu un pārbaudīt to autentiskumu. Tas nodrošina pārnesamību starp izglītības un mācību nozarēm un to ietvaros, darba tirgū un starp valstīm;

h)

“savienojamība” ir iespēja attiecīgā gadījumā apvienot dažādus mikroapliecinājumus, tiem loģiski pamatojoties vienam uz otru. Lēmumi par apliecinājumu savienošanu vai sasaistīšanu ir jāpieņem uzņēmējai organizācijai (piemēram, izglītības un mācību iestādēm, darba devējiem u. c.) saskaņā ar tās īstenoto praksi, un ar tiem būtu jāatbalsta izglītojamā mērķi un vajadzības. Savienošana nenozīmē automātiskas tiesības uz kvalifikāciju vai akadēmisku grādu. Šādus lēmumus pieņem reģionālās un valsts iestādes, ievērojot savas piešķiršanas procedūras;

i)

“novērtējums” ir process vai metode, ko izmanto, lai novērtētu un aprakstītu mācīšanās rezultātus, ko personas ieguvušas formālā, neformālā vai ikdienējā vidē. Novērtēšanu veic pakalpojumu sniedzējs vai citi atzīti novērtējuma sniedzēji.

a)

5. punkta a) apakšpunktā paredzētā mikroapliecinājumu definīcija;

b)

Eiropas standarta elementi mikroapliecinājumu aprakstīšanai (kā izklāstīts I pielikumā), tostarp šādi obligāti elementi:

c)

Eiropas principi attiecībā uz mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu (kā aprakstīts II pielikumā).

a)

atbalstot augstākās izglītības iestāžu veiktu izpēti par mikroapliecinājumu nozīmi mācīšanās iespēju piedāvāšanā dažādiem izglītojamajiem, jo īpaši, paplašinot pievilcīgu, pieejamu, iekļaujošu un uz izglītojamo vērstu mūžizglītības pasākumu piedāvājumu, tostarp vajadzības gadījumā ar Eiropas universitāšu alianšu īstenotu darbību palīdzību (25);

b)

atbalstot profesionālās izglītības un apmācības iestāžu un citu PIA sniedzēju veikto izpēti par mikroapliecinājumu nozīmi tālākajā profesionālajā izglītībā un apmācībā, lai atbalstītu pieaugušo kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot PIA profesionālās izcilības centru darbības;

c)

apsverot publiskā finansējuma sniegšanu – atkarībā no valsts apstākļiem – tādu neliela apjoma izglītības un mācību darbību izstrādei un nodrošināšanai, kuru apguves rezultātā tiek izsniegti mikroapliecinājumi, visos izglītības un mācību līmeņos, vienlaikus ņemot vērā iestāžu autonomiju, lai nodrošinātu daudzveidību un radošumu.

a)

atbalstot mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri nav minēti 7. punktā (šie pakalpojumu sniedzēji var ietvert uzņēmumus, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās iestādes, kopienu centrus, profesionālās apvienības, pētniecības un inovācijas organizācijas un privātos pakalpojumu sniedzējus), tostarp, sekmējot finansējuma avotu daudzveidību;

b)

veicinot tādu mikroapliecinājumu pilnveidi, kurus izstrādā un apstiprina darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, vajadzības gadījumā izmantojot sociālo dialogu;

c)

apsverot iepriekšējas mācīšanās atzīšanas un neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas procedūru pielāgošanu, lai varētu piešķirt mikroapliecinājumus.

a)

piemērojot, pielāgojot un pilnveidojot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus mikroapliecinājumiem, ko izsniedz dažādu veidu pakalpojumu sniedzēji, pēc iespējas izmantojot esošos mehānismus (sk. 2. pielikumu);

b)

atbalstot prasmju apzināšanas sistēmu izmantošanu darba tirgus vajadzību un demogrāfisko pārmaiņu analizēšanai, lai ar to palīdzību varētu identificēt gadījumus, kad jāizstrādā vai jāatjaunina mikroapliecinājumi;

c)

mudinot pakalpojumu sniedzējus publicēt to piedāvāto mikroapliecinājumu katalogus, kā arī attiecīgā gadījumā savu rīcībpolitiku attiecībā uz citu pakalpojumu sniedzēju izdoto mikroapliecinājumu atzīšanu;

d)

integrējot mikroapliecinājumus nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās un sistēmās. Lēmumus par mikroapliecinājumu integrēšanu reģionālajās un valsts ietvarstruktūrās vai sistēmās pieņem valsts iestādes vai institūcijas atbilstoši valsts apstākļiem.

i)

izglītības un mācību iestādēm;

ii)

sociālajiem partneriem;

iii)

darba devējiem un nozarēm;

iv)

pētniecības un inovācijas organizācijām;

v)

pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

vi)

nodarbinātības un sociālās iekļaušanas dienestiem;

vii)

vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm.

a)

veicinot tādu izglītības un mācību piedāvājumu, kas dod iespēju iegūt mikroapliecinājumus, iekļaušanu piedāvāto izglītības un mācību iespēju katalogos;

b)

attiecīgā gadījumā izmantojot mikroapliecinājumus, lai uzlabotu izglītības un mācību pieejamību visiem izglītojamajiem, arī nelabvēlīgā situācijā esošām un neaizsargātām grupām (piemēram, personām ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, mazkvalificētām personām, minoritātēm, migrantu izcelsmes personām, bēgļiem un personām, kurām ir mazāk iespēju viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un/vai sociālekonomiski nelabvēlīgā stāvokļa dēļ);

c)

izmantojot mikroapliecinājumus, lai atbalstītu elastīgus mācīšanās ceļus un pāreju no vidējās izglītības vai PIA uz augstāko izglītību un attiecīgā gadījumā pieaugušo izglītību;

d)

attiecīgā gadījumā izmantojot mikroapliecinājumus, ko var integrēt augstākās izglītības studiju programmās vai kas var papildināt tās;

e)

izmantojot mikroapliecinājumus kā papildu līdzekli, lai uzlabotu plašāka izglītojamo loka digitālās pamatprasmes un padziļinātas prasmes un kompetences saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu;

f)

izmantojot mikroapliecinājumus, lai atbalstītu mācību izstrādi zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai kā daļu no valsts līmenī īstenotā Padomes ieteikuma par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai;

g)

veicinot to, ka izglītības un mācību iestādes un citi pakalpojumu sniedzēji – sadarbībā ar to zināšanu un inovācijas ekosistēmu – izmanto mikroapliecinājumus, lai palielinātu mikroapliecinājumu nozīmi un to iespējamo pozitīvo ietekmi uz ekonomiku vietējā un reģionālajā līmenī;

h)

veicinot izpratni par mikroapliecinājumiem un to izmantošanu, nodrošinot skolotāju un pasniedzēju, atbalsta speciālistu (piemēram, “Erasmus+” skolotāju akadēmiju kontekstā), kā arī akadēmisko aprindu pārstāvju, pētnieku un cita saistītā personāla pastāvīgu profesionālo izaugsmi;

i)

atbalstot mikroapliecinājumu izmantošanu, lai jaunākos pētījumu rezultātus ātri integrētu mācīšanās iespējās, stiprinot sinerģiju starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas pētniecības telpu;

j)

pētot mikroapliecinājumu izmantošanu Eiropas izglītības telpā, lai cīnītos pret aizspriedumiem, kas saistīti ar dzimumu, un citiem diskriminējošiem stereotipiem attiecībā uz studiju izvēli, kā arī izglītības praksēs un materiālos.

a)

attiecīgā gadījumā izmantojot mikroapliecinājumus, lai:

b)

iekļaujot mācības, pēc kuru apguves tiek piešķirti mikroapliecinājumi, atzītu mācību iespējās, kas var būt saistītas ar individuāliem mācību kontiem, ja tādi ir, un citām mācību atbalsta sistēmām;

c)

veicinot mikroapliecinājumu izmantošanu kā līdzekli, lai atjauninātu un uzlabotu pašnodarbināto un nestandarta nodarbinātībā iesaistīto darbinieku prasmes, arī to cilvēku prasmes, kuri strādā, izmantojot platformas, un MVU;

d)

pētot mikroapliecinājumu izmantošanu mērķorientētās iniciatīvās, lai atbalstītu un motivētu nelabvēlīgā situācijā esošas un neaizsargātas grupas (piemēram, minimālo ienākumu saņēmējus, personas ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbniekus un mazkvalificētas personas) atgriezties darba tirgū vai turpināt strādāt;

e)

pētot mikroapliecinājumu nozīmi sistēmās, ar kurām īsteno pastiprināto Garantiju jauniešiem, lai atbalstītu jauniešus, arī saistībā ar sagatavošanas mācību un kvalitatīviem tālākizglītības vai mācību piedāvājumiem;

f)

pētot mikroapliecinājumu nozīmi, valsts līmenī īstenojot Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (EASE);

g)

pētot mikroapliecinājumu izmantošanu, lai atbalstītu darbinieku profesionālo izaugsmi, izpildītu obligātās prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju konkrētās darbvietās un darba veidos (piemēram, attiecībā uz licencēm, nepieciešamajām mācībām un atļaujām).

a)

definēt pasākumus, pamatojoties uz attiecīgo esošo valsts noteikto kārtību un finanšu shēmām šā ieteikuma īstenošanai. Tas varētu ietvert saiknes ar individuāliem mācību kontiem, ja tādi ir, (pienācīgi ņemot vērā izglītības, mācību un darba tirgus organizāciju atbildību un autonomiju valsts kontekstā);

b)

pēc iespējas labāk izmantot Savienības fondus un instrumentus, lai atbalstītu vajadzīgās reformas, sākot no veicinoša satvara līdz mikroapliecinājumu izstrādei un izmantošanai.

a)

atbalstot pamatnostādņu izstrādi par to, kā veicināt pārredzamību un piemērot pašreizējos ES un Boloņas instrumentus augstākās izglītības jomā mikroapliecinājumu iekšējās un ārējās kvalitātes nodrošināšanai;

b)

pētot, kā pielāgot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas lietotāja rokasgrāmatu augstākās izglītības jomā, lai integrētu mikroapliecinājumus;

c)

pētot, kā pielāgot un attīstīt ES rīkus prasmju un kvalifikāciju jomā, lai integrētu mikroapliecinājumus PIA sistēmās;

d)

veicinot ENIC un NARIC un citu atbilstošo struktūru ieguldījumu mikroapliecinājumu atzīšanā tālākizglītības un/vai nodarbinātības nolūkiem, arī izstrādājot norādījumus un mācības;

e)

atbalstot strukturētu diskusiju par iespēju iekļaut mikroapliecinājumus nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās (NKI);

f)

izpētot Eiropas studentu kartes iniciatīvas izstrādi, lai ļautu studentiem droši kopīgot mikroapliecinājumu rezultātus, kas iegūti ārvalstīs pavadītu studiju posmā, ar citām izglītības un mācību iestādēm.

a)

atbalstot informācijas apmaiņu starp reģionālajām un valsts iestādēm par attiecīgām reģionālām un valsts politikas iniciatīvām un pierādījumiem par to ietekmi, pēc iespējas labāk izmantojot stratēģisko satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk;

b)

veicinot Eiropas sadarbību mikroapliecinājumu kvalitātes nodrošināšanā, tādējādi veidojot savstarpēju uzticēšanos;

c)

stimulējot eksperimentus ar mikroapliecinājumiem un to izmantošanu augstākās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs, tostarp Eiropas universitāšu aliansēs un PIA izcilības centros, lai veicinātu un sekmētu mikroapliecinājumu ieviešanu plašākā izglītības un mācību kopienā;

d)

atbalstot mikroapliecinājumu izmantošanu “Erasmus+” skolotāju akadēmijās un citos skolotāju izglītības un skolotāju mācību nodrošinātāju pasākumos, lai attiecīgā gadījumā risinātu skolotāju pastāvīgas profesionālās izaugsmes vajadzības;

e)

izpētot sociālo partneru, darba devēju un nozaru iesaisti mikroapliecinājumu izsniegšanā, tostarp, izmantojot Prasmju pilnveides paktu un saistītās sadarbības iniciatīvas, piemēram, Plānu nozaru sadarbībai prasmju jomā, kā arī pastiprināto Eiropas Māceklību aliansi un Digitālo prasmju un darbvietu koalīciju;

f)

atbalstot VND un darba devēju sadarbību un paraugprakses apmaiņu saistībā ar to, kā izmantot mikroapliecinājumus, lai atbalstītu nodarbināmību VND tīkla kontekstā;

g)

veicinot sadarbības projektus starp sociālajiem partneriem un izglītības un mācību iestādēm saistībā ar to, kā izmantot un ieviest mikroapliecinājumus, lai apmierinātu prasmju vajadzības Eiropas, valstu, vietējā un reģionālā līmenī, kā arī dažādās nozarēs.

a)

informāciju par tādām mācīšanās iespējām, kuru apguves rezultātā tiek iegūti mikroapliecinājumi, un par pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno Eiropas pieeju attiecībā uz mikroapliecinājumiem;

b)

atbalstu mikroapliecinājumu autentifikācijai, izmantojot Eiropas digitālos apliecinājuma dokumentus par mācīšanās sasniegumiem;

c)

atbalstu mikroapliecinājumu pārnesamībai, savienojamībai, sadarbspējai, informācijas par mikroapliecinājumiem apmaiņai un kopīgošanai, izmantojot Eiropas atvērto standartu, kas nosaka vienotu mikroapliecinājumu formātu.

i)

Eiropas pieejas attiecībā uz mikroapliecinājumiem ieviešanu, kā arī attiecībā uz to, kā tos izmanto izglītības un mācību sniedzēji, darba devēji un sociālie partneri;

ii)

konkrētiem rezultātiem un ieguvumiem izglītojamajiem;

iii)

to pievienoto vērtību salīdzinājumā ar pilno studiju programmām vai kvalifikācijām un papildinājumā tām;

iv)

papildu pierādījumiem par faktoriem, kas ietekmē cilvēku stimulus un motivāciju iesaistīties mācībās.