This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32022D0173
Commission Implementing Decision (EU) 2022/173 of 7 February 2022 on the harmonisation of the 900 MHz and 1800 MHz frequency bands for terrestrial systems capable of providing electronic communications services in the Union and repealing Decision 2009/766/EC (notified under document C(2022) 605) (Text with EEA relevance)
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/173 (2022. gada 7. februāris) par 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju zemes sistēmām, kuras Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un Lēmuma 2009/766/EK atcelšanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 605) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/173 (2022. gada 7. februāris) par 900 MHz un 1800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju zemes sistēmām, kuras Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un Lēmuma 2009/766/EK atcelšanu (izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 605) (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2022/605
OV L 28, 9.2.2022, p. 29–39
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repeal | 32009D0766 | 07/08/2024 | |||
Repeal | 32009D0766 | Daļēja atcelšana | 09/02/2022 | ||
Implicit repeal | 32011D0251 | 09/02/2022 | |||
Implicit repeal | 32018D0637 | 09/02/2022 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Corrected by | 32022D0173R(01) | (SV) |
9.2.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 28/29 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/173
(2022. gada 7. februāris)
par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju zemes sistēmām, kuras Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un Lēmuma 2009/766/EK atcelšanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 605)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (2) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” teikts, ka digitālie risinājumi ir izšķirīgi, lai palīdzētu Eiropai īstenot virzību uz digitālo pārveidi, kas darbojas pilsoņu un uzņēmumu labā atbilstoši Savienības vērtībām. Tālab ir būtiski, lai cilvēki gūst labumu no tehnoloģijas, tiek nodrošināts vienots tirgus bez robežām, kurā visu lielumu uzņēmumi var konkurēt ar vienādiem noteikumiem, un tiek ievērotas demokrātiskās vērtības, respektētas pamattiesības un piekopta ilgtspējīga, klimatneitrāla un resursefektīva ekonomika. Tādā kontekstā radiofrekvenču spektrs ir svarīgs sabiedriskais resurss, ko arvien vairāk izmanto plašam komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu klāstam. |
(2) |
Radiofrekvenču spektra politika Savienībā tiek veidota un īstenota, ievērojot un veicinot vārda brīvību, ieskaitot uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām, kā arī mediju brīvību un plurālismu atbilstoši Savienības vērtībām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Tomēr, lai plurālismu un informācijas brīvību nodrošinātu, ir vajadzīga vairāku operatoru piekļuve tirgum. |
(3) |
Komisijas Lēmumā 2009/766/EK (3) ir harmonizēti tehniskie noteikumi par radiofrekvenču spektra izmantošanu 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču joslās (“900 MHz frekvenču joslā”) un 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču joslā (“1 800 MHz frekvenču joslā”) zemes sistēmām, kuras Savienībā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, ieskaitot bezvadu platjoslas pakalpojumus. Tas nodrošina atbilstību Padomes Direktīvas 87/372/EEK (4) 1. panta 1. punktam attiecībā uz zemes sistēmu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, līdzāspastāvēšanu ar GSM sistēmām 900 MHz joslā. |
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 243/2012/ES (5) 6. panta 3. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums palīdzēt elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem regulāri modernizēt tīklus atbilstoši jaunākajām, efektīvākajām tehnoloģijām, lai radītu pašiem savas spektra dividendes saskaņā ar pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principu. Līdz ar to, ievērojot ES tiesiskā regulējuma mērķus un izpildot ES tiesību aktus, būtu jāatvieglo 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu ar lieliem, vismaz 5 MHz blokiem izmantošana nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmu atbalstīšanai. |
(5) |
Komisijas paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (6) Savienībai ir noteikti jauni savienojamības mērķi, kas atjaunināti ar Komisijas paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (7). Minētie mērķi sasniedzami, plaši ierīkojot un apgūstot ļoti augstas veiktspējas tīklus. Komisijas paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns” (8) paredzēts koordinēti rīkoties Savienības līmenī un cita starpā uz Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) atzinuma pamata identificēt un harmonizēt spektru 5G vajadzībām, lai tādējādi līdz 2025. gadam nodrošinātu 5G vienlaidu pārklājumu visās pilsētu teritorijās un pie visām nozīmīgākajām zemes transporta maģistrālēm. |
(6) |
Divos – 2016. gada 16. novembra (9) un 2019. gada 30. janvāra (10) – atzinumos par stratēģisko spektra ceļvedi virzībai uz 5G Eiropai RSPG norādīja, ka ir jānodrošina, lai tehniskie un regulatīvie noteikumi visām joslām, kas jau ir harmonizētas mobilajiem tīkliem, būtu piemēroti 5G izmantošanai, ieskaitot 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas, ko pašlaik Savienībā galvenokārt izmanto mobilo sakaru sistēmu otrajai (GSM), trešajai (UMTS) un ceturtajai (LTE) paaudzei. |
(7) |
2017. gada 14. jūlijā Komisija saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu deva uzdevumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) pārskatīt harmonizētos tehniskos noteikumus, kas noteikti 900 MHz un 1 800 MHz joslu izmantošanai zemes bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, nolūkā atļaut šo joslu izmantot arī lietu interneta (IoT) vajadzībām. |
(8) |
Izpildot minēto uzdevumu, 2018. gada 13. martāCEPT pieņēma 66. ziņojumu, kurā noteiktas bezvadu IoT tehnoloģijas, kas saistītas ar mobilo platjoslas (t. i., šūnu) sakaru sistēmām, un harmonizēti tehniskie noteikumi to izmantošanai 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās. Šīs IoT tehnoloģijas ir paplašināta pārklājuma GSM IoT (EC-GSM-IoT), LTE mašīnas–mašīnas sakari (LTE-MTC), LTE attīstītie mašīnas–mašīnas sakari (LTE-eMTC) un šaurjoslas IoT (NB-IoT). CEPT 66. ziņojumā arī secināts, ka EC-GSM-IoT ir GSM sistēmas sastāvdaļa atbilstoši Direktīvai 87/372/EEK. Tādā kārtā EC-GSM-IoT atbilst tehniskajiem noteikumiem, kas piemērojami GSM sistēmai, un minētos noteikumus grozīt nav vajadzīgs. |
(9) |
2018. gada 12. jūlijā Komisija saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu deva uzdevumu CEPT pārskatīt harmonizētos tehniskos noteikumus dažām ES harmonizētām frekvenču joslām, ieskaitot zemes 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslas, un izstrādāt vismazāk ierobežojošus harmonizētus tehniskos noteikumus, kas būtu piemēroti nākamās paaudzes (5G) zemes bezvadu sistēmām. |
(10) |
Izpildot minēto uzdevumu, 2019. gada 5. jūlijāCEPT pieņēma 72. ziņojumu (A ziņojumu), kur secināts, ka 900 MHz frekvenču joslā GSM un šaurjoslas zemes sistēmas, ieskaitot šūnu IoT sistēmas, tuvākā nākotnē turpinās darboties komerciālām vajadzībām. Šis ziņojums paredz 200 kHz frekvenču atdalījumu tur, kur 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās darbojas GSM un šaurjoslas zemes sistēmas, ieskaitot šūnu IoT sistēmas. Bez tam šajā ziņojumā ir informācija par iespējamību 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu izmantot 5G vajadzībām, kā arī par GSM direktīvas ierobežojumiem 900 MHz frekvenču joslai. |
(11) |
Izpildot minēto uzdevumu, 2021. gada 2. jūlijāCEPT pieņēma 80. ziņojumu (B ziņojumu), kurā ierosināts harmonizēts joslu plāns un vismazāk ierobežojoši harmonizēti tehniskie noteikumi par tādu šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu līdzāspastāvēšanu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās, pamatojoties uz bloka malas maskas koncepciju. Minētie noteikumi ir būtiski tehnoloģiskās neitralitātes nodrošināšanai 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās. |
(12) |
CEPT 80. ziņojumā ir noteikta viena bloka malas maska šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmām, kurās izmanto neaktīvās antenas sistēmas, un otra bloka malas maska platjoslas zemes sistēmām, kurās izmanto aktīvās antenas sistēmas. Šīs bloka malas maskas neattiecas uz GSM un EC-GSM-IoT, ko tehniski raksturo ar atsaucēm uz ETSI standartiem. Uz tāda pamata CEPT 80. ziņojumā atšķirīgu šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu (11) līdzāspastāvēšanai paredzēti vismazāk ierobežojoši tehniskie noteikumi, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās. Tajā ir arī noteikumi par šo sistēmu līdzāspastāvēšanu GSM sistēmai 900 MHz frekvenču joslā saskaņā ar Padomes Direktīvu 87/372/EEK. |
(13) |
Bloka malas maskas aptver šaurjoslas zemes sistēmas, kuru kanāla joslas platums ir 200 kHz, atskaitot GSM un EC-GSM-IoT. Tās aptver arī platjoslas zemes sistēmas, kuru kanāla joslas platums pārsniedz 200 kHz. Šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu diferenciācija ir nepieciešama, lai dažos scenārijos valsts līmenī varētu īstenot frekvenču atdalīšanu. Šajā sakarā CEPT 80. ziņojumā ir noteikts frekvenču atdalījums starp blakus esošajām šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, nominālajām kanāla malām, kā arī starp atšķirīgu blakus esošo šaurjoslas zemes sistēmu, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un arī GSM un EC-GSM-IoT nominālajām kanāla malām. Frekvenču atdalīšana jāpārvalda valsts līmenī. Var īstenot atšķirīgas pieejas atbilstoši blakus esošo zemes sistēmu spektra malām, kā arī attiecīgai valsts politikai. CEPT 80. ziņojumā ir iekļauta rīkkopa frekvenču atdalīšanas īstenošanai. |
(14) |
CEPT 80. ziņojums nosaka vismazāk ierobežojošos tehniskos noteikumus par šaurjoslas un platjoslas zemes sistēmu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, līdzāspastāvēšanu sistēmām frekvenču blakusjoslās, sevišķi dzelzceļa mobilo radiosakaru sistēmām (RMR). Šajā sakarā dažos scenārijos var piemērot 200 kHz frekvenču atdalījumu starp tādas zemes sistēmas, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, nominālajām kanāla malām un RMR sistēmu, kas ir blakus esošajā frekvencē. GSM sistēmu un RMR līdzāspastāvēšana jāpārvalda valsts līmenī saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. |
(15) |
Šā lēmuma tehniskais pamats ir CEPT 80. ziņojumā izklāstītie harmonizētie tehniskie noteikumi. Tiem jāaizstāj Lēmuma 2009/766/EK saskaņotie tehniskie noteikumi, kuri balstās atsaucēs uz ETSI standartiem, vienlaikus nodrošinot saderību ar minētajiem noteikumiem un to grozījumiem. Tam jāveicina juridiskā noteiktība un tehniskā konverģence visā Savienībā, atbalstot iekārtu apjomradītus ietaupījumus un sadarbspējīgus pakalpojumus vienotajā tirgū. |
(16) |
Pastāvošās spektra izmantošanas tiesības 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās, uz kurām attiecas Lēmums 2009/766/EK, dalībvalstīs atšķiras piešķirto bloku lieluma, frekvenču izvietojuma vai tiesību termiņa ziņā. Tāpēc valstu atšķirīgās situācijas un politikas mērķu dēļ ir vajadzība valstīs saglabāt elastīgumu saskaņoto tehnisko noteikumu īstenošanā atbilstoši šim lēmumam. Valstu elastīgumam jābūt ierobežotam laikā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (12) 53. pantu, ļaujot koordinēti pāriet no spēkā pastāvošajām individuālajām spektra lietošanas tiesībām uz minētajiem harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem. Jaunām vai pagarinātām spektra izmantošanas tiesībām, ko piešķirs pēc šā lēmuma pieņemšanas, jāatbilst minētajiem harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem. Tas palīdzētu veidot iekārtu un pakalpojumu ekosistēmu visā Savienībā un stimulētu 5G ierīkošanu abās frekvenču joslās, kā arī nodrošinātu GSM pakalpojumu nepārtrauktību saskaņā ar GSM direktīvu. |
(17) |
Tāpēc šim lēmumam jāaizstāj Komisijas Lēmums 2009/766/EK. Juridiskas skaidrības labad Komisijas Lēmums 2009/766/EK ir jāatceļ. Pārejas periodā jāpaliek spēkā tā pielikumam un attiecīgajam noteikumam, kas atļauj izmantot spektru 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās sistēmām, kuras pielikumā nav uzskaitītas. |
(18) |
Pārrobežu koordinēšanai var būt nepieciešamas vienošanās starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai izvairītos no kaitīgiem traucējumiem un uzlabotu spektra efektivitāti un spektra izmantošanas nesaskaldīšanu, izpildot Direktīvas (ES) 2018/1972 28. pantu. |
(19) |
“Paredzēt un darīt pieejamu” 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu šā lēmuma sakarā nozīmē šādus darba posmus: i) frekvenču sadalījuma valsts tiesiskā regulējuma pielāgošana, lai iekļautu šīs joslas paredzēto izmantošanu saskaņā ar šā lēmuma harmonizētajiem tehniskajiem noteikumiem, ii) visu nepieciešamo pasākumu sākšana, lai nepieciešamā mērā nodrošinātu līdzāspastāvēšanu ar šajā joslā pastāvošajiem lietojumiem, iii) atbilstošo pasākumu ieviešana, vajadzības gadījumā to atbalstot ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai atļautu šīs joslas izmantot saskaņā ar Savienības līmenī piemērojamo tiesisko regulējumu, ieskaitot šā lēmuma harmonizētos tehniskos noteikumus. |
(20) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šis lēmums nosaka harmonizētos tehniskos noteikumus 900 MHz joslas saskaņā ar Direktīvu 87/372/EEK un 1 800 MHz joslas pieejamībai un efektīvai izmantošanai zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus.
2. pants
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“GSM sistēma” ir elektronisko sakaru tīkls, kas noteikts ETSI standartos, it īpaši EN 301 502, EN 301 511 un EN 301 908-18, ieskaitot paplašināta pārklājuma GSM IoT (EC-GSM-IoT); |
b) |
“900 MHz josla” ir 880–915 MHz un 925–960 MHz frekvenču josla; |
c) |
“1 800 MHz josla” ir 1 710–1 785 MHz un 1 805–1 880 MHz frekvenču josla. |
3. pants
1. Zemes sistēmu, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un pastāvēt līdzās GSM sistēmām 900 MHz joslā Direktīvas 87/372/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē, atbilstība pielikumā noteiktajiem parametriem tiek panākta 30 mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas.
2. 30 mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas dalībvalstis paredz un dara pieejamu 1 800 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai:
a) |
GSM sistēmām; un |
b) |
zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem parametriem. |
4. pants
Dalībvalstis veicina pārrobežu koordinācijas vienošanās, lai saskaņā ar ES tiesību aktiem nodrošinātu 3. panta 1. punktā un 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto zemes sistēmu darbību, ņemot vērā pastāvošās regulatīvās procedūras un tiesības, kā arī attiecīgos starptautiskos nolīgumus.
5. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta 1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētās zemes sistēmas nodrošina pienācīgu aizsardzību sistēmām blakusjoslās.
6. pants
Dalībvalstis pastāvīgi pārskata 900 MHz un 1 800 MHz joslu izmantošanu, lai nodrošinātu to efektīvu izmantošanu, galvenais – tiklīdz nepieciešams, ziņo Komisijai par vajadzību pārskatīt šo lēmumu, izpildot ES tiesību normas.
7. pants
Ar šo tiek atcelts Lēmums 2009/766/EK. Tā 5. pantu un pielikumu turpina piemērot 30 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas.
8. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2022. gada 7. februārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Thierry BRETON
(1) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.
(2) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(3) Komisijas Lēmums (2009. gada 16. oktobris) par 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslu harmonizāciju tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt Eiropas mēroga elektronisko sakaru pakalpojumus 2009/766/EK (OV L 274, 20.10.2009., 32. lpp.). Minētais lēmums ir grozīts ar Komisijas Lēmumiem 2011/251/ES un (ES) 2018/637. Pēdējais attiecas uz harmonizētiem lietu interneta tehniskajiem noteikumiem.
(4) Padomes Direktīva 87/372/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā (OV L 196, 17.7.1987., 85. lpp.). Minētā direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/114/EK.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (2012. gada 14. marts), ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).
(6) COM(2016) 587.
(7) COM(2021) 118 final.
(8) COM(2016) 588.
(9) 2016. gada 9. novembra dokuments RSPG16-032 final Strategic roadmap towards 5G for Europe: opinion on spectrum-related aspects for next-generation wireless systems (5G) (RSPG 1st opinion on 5G).
(10) 2019. gada 30. janvāra dokuments RSPG19-007 final Strategic spectrum roadmap towards 5G for Europe: opinion on 5G implementation challenges (RSPG 3rd opinion on 5G).
(11) Ieskaitot UMTS, saskaņā ar Padomes Direktīvas 87/372/EEK 1. panta 1. punktu.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
3. PANTĀ MINĒTIE PARAMETRI
1. Definīcijas
Aktīvās antenas sistēma (AAS) ir bāzes stacijas un antenas sistēma, kurā amplitūda un/vai fāze starp antenas elementiem tiek nepārtraukti koriģēta, mainot antenas izstarojuma vērsumu atkarībā no radiovides īslaicīgām izmaiņām. Šajā definīcijā nav ietverta kūļa veidošana ilgākā laikā, piemēram, pastāvīgs antenas slīpuma elektriskais leņķis. AAS bāzes stacijās antenas sistēma ir bāzes stacijas sistēmas vai produkta sastāvdaļa.
Neaktīvās antenas sistēma (ne-AAS) ir tāda bāzes stacijas un antenas sistēma, kas nodrošina vienu vai vairākus antenas savienotājus, kuri ir pievienoti vienam vai vairākiem atsevišķi projektētiem pasīviem antenas elementiem radioviļņu izstarošanai. Uz antenas elementiem padoto signālu amplitūda un fāze netiek nepārtraukti koriģēta, reaģējot uz radiovides īslaicīgām izmaiņām.
Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (EIRP) ir antenai pievadītās jaudas un antenas pastiprinājuma dotajā virzienā reizinājums attiecībā pret izotropisku antenu (absolūtais jeb izotropiskais pastiprinājums).
Kopējā izstarotā jauda (TRP) ir mērs, kas raksturo kompozītantenas izstaroto jaudu. Tā ir vienāda ar kopējo pievadīto jaudu antenu bloka sistēmas ieejā, no kā atskaita antenu bloka sistēmā radušos zudumus. TRP ir visā izstarojuma sfērā dažādos virzienos raidītās jaudas integrālis, kas attēlots formulā:
kur P(θ,φ) ir antenu bloka sistēmas noteiktā virzienā (θ,φ) izstarotā jauda, ko aprēķina pēc formulas:
kur PTx apzīmē pievadīto jaudu (mēra vatos), kas ir ieejas jauda antenu bloka sistēmā, bet g(θ,φ) apzīmē tīkla sistēmas vērsuma indeksu atbilstīgi (θ, φ) virzienam.
Šaurjoslas sistēma ir zemes sistēma, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus 200 kHz kanālā (1), neskaitot GSM sistēmas.
Platjoslas sistēma ir zemes sistēma, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus kanālā, kurš pārsniedz 200 kHz (2).
2. Frekvenču izvietojums
900 MHz joslā frekvenču izvietojums ir šāds:
1. |
Dupleksais darbības režīms ir frekvenčdales duplekss (FDD), dupleksais atdalījums ir 45 MHz, galiekārtas pārraidēm (“900 MHz FDD augšuplīnija”) notiekot joslas apakšējā daļā, sākot ar 880 MHz un beidzot ar 915 MHz (“900 MHz apakšējā josla”), un bāzes stacijas pārraidēm (“900 MHz FDD lejuplīnija”) notiekot joslas augšējā daļā, sākot ar 925 MHz un beidzot ar 960 MHz (“900 MHz augšējā josla”). |
2. |
Piešķirtais bloka lielums vispārīgi nodrošina iespēju piekļūt vismaz 5 MHz lielai nepārtrauktā spektra daļai. Ja piešķir mazākus blokus, tie ir 200 kHz daudzkārtņos. |
3. |
900 MHz apakšējo joslu vai tās daļas var izmantot tikai augšuplīnijas vajadzībām (3) bez sapārota spektra 900 MHz augšējā joslā. |
4. |
900 MHz augšējo joslu vai tās daļas var izmantot tikai lejuplīnijas vajadzībām (4) bez sapārota spektra 900 MHz apakšjoslā. |
5. |
Bāzes staciju un galastaciju raidīšana atbilst attiecīgi 4., 5. un 6. iedaļas tehniskajiem noteikumiem. 1 800 MHz joslā frekvenču izvietojums ir šāds: |
6. |
Dupleksais darbības režīms ir frekvenčdales duplekss (FDD), dupleksais atdalījums ir 95 MHz, galiekārtas pārraidēm (“1 800 MHz FDD augšuplīnija”) notiekot joslas apakšējā daļā, sākot ar 1 710 MHz un beidzot ar 1 785 MHz (“1 800 MHz apakšējā josla”), un bāzes stacijas pārraidēm (“1 800 MHz FDD lejuplīnija”) notiekot joslas augšējā daļā, sākot ar 1 805 MHz un beidzot ar 1 880 MHz (“1 800 MHz augšējā josla”). |
7. |
Piešķirtais bloka lielums vispārīgi nodrošina iespēju piekļūt vismaz 5 MHz lielai nepārtrauktā spektra daļai. Ja piešķir mazākus blokus, tie ir 200 kHz daudzkārtņos. |
8. |
1 800 MHz apakšējo joslu vai tās daļas var izmantot tikai augšuplīnijas vajadzībām3 bez sapārota spektra 1 800 MHz augšējā joslā. |
9. |
1 800 MHz augšējo joslu vai tās daļas var izmantot tikai lejuplīnijas vajadzībām4 bez sapārota spektra 1 800 MHz apakšējā joslā. |
10. |
Bāzes staciju un galastaciju raidīšana atbilst attiecīgi 4., 5. un 6. iedaļas tehniskajiem noteikumiem. |
3. Frekvenču atdalījums
Frekvenču atdalīšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu līdzāspastāvēšanu, ja nav divpusējas vai daudzpusējas vienošanās par frekvenču koordināciju starp kaimiņu sistēmām, neizslēdzot mazāk stingrus tehniskos parametrus, ja par tiem vienojas šādu sistēmu operatori.
Ja frekvenču koordinācija nenotiek, starp blakusesošo sistēmu nominālajām kanāla malām piemēro 200 kHz frekvenču atdalījumu šādi:
1) |
šaurjoslas sistēma un platjoslas sistēma, kas abas atbilst bloka malas maskai (5); |
2) |
divi atšķirīgi šaurjoslas sistēmu veidi, kas abi atbilst bloka malas maskai; |
3) |
GSM sistēma un vai nu šaurjoslas sistēma, vai platjoslas sistēma, kas abas atbilst bloka malas maskai. |
Ja šaurjoslas sistēma darbojas attiecīgas platjoslas sistēmas aizsargjoslas režīmā (6), starp šīs šaurjoslas sistēmas kanāla malu un operatora bloka malu piemēro 200 kHz vai lielāku frekvenču atdalījumu, ņemot vērā pastāvošās aizsargjoslas starp operatoru bloka malām vai darbības joslas malu (frekvencē blakus citiem dienestiem). Minētā šaurjoslas sistēma darbojas tikai attiecīgās platjoslas sistēmas kanālu platjoslā, kas ir 10 MHz vai vairāk.
Atkarībā no apstākļiem valstī tādu zemes sistēmu ierīkošanā, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, un dzelzceļa mobilo radiosistēmu (7) ierīkošanā var piemērot 200 kHz frekvenču atdalījumu starp šo sistēmu kanāla nominālajām malām pie 925 MHz frekvenču robežas šādos gadījumos:
a) |
dzelzceļa mobilo radiosakaru sistēma, kura darbojas 200 kHz kanālā un frekvencē ir blakus platjoslas sistēmai; |
b) |
dzelzceļa mobilo radiosakaru sistēma, kura darbojas kanālā, kas pārsniedz 200 kHz, un frekvencē ir blakus šaurjoslas sistēmai; |
c) |
dzelzceļa mobilo radiosakaru sistēma, kura darbojas 200 kHz kanālā un frekvencē ir blakus cita tipa šaurjoslas sistēmai. |
200 kHz frekvenču atdalījuma īstenošanu pārvalda valsts līmenī (8) ar mērķi nodrošināt lietderīgu spektra izmantošanu.
4. Tehniskie noteikumi bāzes stacijām. Bloka malas maska
Šajā iedaļā aprakstītie tehniskie parametri bāzes stacijām, t. s. bloka malas maska (BEM), ir būtiska, lai nodrošinātu kaimiņos esošo elektronisko sakaru tīklu līdzāspastāvēšanu, ja starp kaimiņtīklu operatoriem nav ne divpusējas, ne daudzpusējas vienošanās. BEM attiecas uz radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām piesaistītajiem tehniskiem noteikumiem un izvairīšanos no traucējumiem starp spektra lietotājiem, kuri izmanto šādas tiesības.
Elektronisko sakaru tīklu operatori 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslās var divpusēji vai daudzpusēji vienoties par mazāk stingriem tehniskajiem parametriem, ar nosacījumu, ka tie turpina ievērot tehniskos noteikumus, kas piemērojami citu dienestu, lietojumu vai tīklu aizsardzībai, un pienākumus, ko uzliek pārrobežu koordinācija.
BEM ir izstarojuma maska, kas jaudas līmeņus nosaka kā frekvences funkciju attiecībā pret operatoram piešķirtā (vai licencētā) spektra bloka malu. BEM sastāv no vairākiem elementiem, kas noteikti 1. tabulā.
Bāzlīnijas jaudas robežvērtība nodrošina, ka tiek aizsargāts citu operatoru spektrs 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslā. Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtība ir ārpusjoslas robežvērtība, kas nodrošina, ka tiek aizsargāts spektrs dienestiem un lietojumiem ārpus 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslas. Pārejas apgabala jaudas robežvērtība dod iespēju izlīdzināt jaudas līmeni no robežvērtības bloka ietvaros līdz bāzlīnijas robežvērtībai un nodrošina līdzāspastāvēšanu ar citiem operatoriem blakusblokos.
Šajā pielikumā noteiktās BEM neattiecas uz GSM sistēmām.
1. tabula
BEM elementu definīcijas
BEM elements |
Definīcija |
Bloka ietvaros |
Piešķirtais spektra bloks, kuram nosaka BEM. |
Bāzlīnija |
Spektrs 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslā, ko izmanto zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, neskaitot attiecīgo operatora bloku un atbilstošos pārejas apgabalus. |
Pārejas apgabals |
Spektrs blakus operatora blokam. |
Papildu bāzlīnija |
Spektrs joslās, kas atrodas blakus 900 MHz vai 1 800 MHz joslai, ja citu dienestu aizsardzībai piemēro īpašas jaudas robežvērtības. |
1. attēlā parādīta vispārīga BEM, kas piemērojama 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslai.
Jaudas robežvērtības norāda atsevišķi ne-AAS un AAS. Ne-AAS gadījumā jaudas robežvērtības piemēro vidējai EIRP; AAS gadījumā tās piemēro vidējai TRP. Vidējo EIRP vai vidējo TRP mēra laika intervālā un frekvenču joslas platumā. Laika aspektā vidējā EIRP vai TRP tiek vidējota signāla šaltu aktīvo daļu laikā un atbilst vienam jaudas regulēšanas iestatījumam. Frekvenču aspektā vidējā EIRP vai vidējā TRP tiek mērīta frekvenču joslas platumā, kā norādīts 3., 4. un 5. tabulā. Vispārīgā gadījumā, ja nav noteikts citādi, BEM jaudas robežvērtības atbilst attiecīgās ierīces summārajai izstarotajai jaudai, ieskaitot visas raidošās antenas, izņemot bāzlīnijas, pārejas apgabalu un papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS bāzes stacijām, ko nosaka atsevišķi katrai antenai.
Tehniskie noteikumi ne-AAS bāzes stacijām attiecas uz zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot gan 900 MHz, gan 1 800 MHz frekvenču joslas. Tehniskie noteikumi AAS bāzes stacijām attiecas uz zemes sistēmām, kuras spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot 1 800 MHz frekvenču joslu. AAS bāzes stacijas neizmanto 900 MHz frekvenču joslā.
Iekārtas, kuras darbojas 900 MHz vai 1 800 MHz frekvenču joslā, var izmantot arī tehniskos parametrus, kas nav tālāk minētie, ar nosacījumu, ka tiek izmantoti atbilstoši traucējumu mazināšanas paņēmieni. Šiem traucējumu mazināšanas paņēmieniem jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/53/ES (9) un jānodrošina vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kāds noteikts minētās direktīvas būtiskajās prasībās.
2. tabula
Ne-AAS un AAS bāzes staciju jaudas robežvērtības bloka ietvaros
BEM elements |
Ne-AAS EIRP robežvērtība |
AAS TRP robežvērtība (tikai 1 800 MHz frekvenču joslai) |
Bloka ietvaros |
Nav obligāta. Ja dalībvalsts nosaka augšējo robežu, platjoslas sistēmai var piemērot vērtību no 63 dBm/(5 MHz) līdz 67 dBm/(5 MHz) katrai antenai, bet šaurjoslas sistēmai var piemērot vērtību no 60 dBm/(200 kHz) līdz 69 dBm/(200 kHz) katrai antenai. |
Nav obligāta. Ja dalībvalsts nosaka augšējo robežu, var piemērot vērtību 58 dBm/(5 MHz) katrai šūnai (*1). |
Paskaidrojums par 2. tabulu
Vietās, kur piemēro koordinēšanu ar blakusesošajiem dienestiem, dalībvalstis var noteikt izstarotās jaudas augšējo robežu.
3. tabula
Bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām
BEM elements |
Frekvenču josla |
Ne-AAS maksimālā vidējā EIRP robežvērtība katrai antenai |
AAS maksimālā vidējā TRP robežvērtība katrai šūnai (tikai 1 800 MHz (*2) frekvenču joslā) |
Bāzlīnija |
FDD lejuplīnijas bloki |
+ 3 dBm/MHz |
– 6 dBm/MHz |
4. tabula
Pārejas apgabala jaudas robežvērtības ne-AAS un AAS bāzes stacijām
BEM elements |
Frekvenču josla |
Ne-AAS maksimālā vidējā EIRP robežvērtība katrai antenai (*3) |
AAS maksimālā vidējā TRP robežvērtība katrai šūnai (tikai 1 800 MHz frekvenču joslā) (*4) |
Pārejas apgabals |
0–0,2 MHz nobīde no bloka malas |
32,4 dBm/(0,2 MHz) |
17,4 dBm/(0,2 MHz) |
0,2–1 MHz nobīde no bloka malas |
13,8 dBm/(0,8 MHz) |
4,7 dBm/(0,8 MHz) |
|
1–5 MHz nobīde no bloka malas |
5 dBm/MHz |
– 4 dBm/MHz |
|
5–10 MHz nobīde no bloka malas |
12 dBm/(5 MHz) |
3 dBm/(5 MHz) |
5. tabula
Papildu bāzlīnijas jaudas robežvērtības ne-AAS bāzes stacijām
BEM elements |
Piemērojamā frekvenču josla |
Ne-AAS maksimālā vidējā EIRP robežvērtība katrai antenai (*5) (*6) |
Papildu bāzlīnija |
0–0,2 MHz nobīde no bloka malas |
32,4 dBm/(0,2 MHz) |
0,2–1 MHz nobīde no bloka malas |
13,8 dBm/(0,8 MHz) |
|
1–5 MHz nobīde no bloka malas |
5 dBm/MHz |
|
5–10 MHz nobīde no bloka malas |
12 dBm/(5 MHz) |
|
> 10 MHz nobīde no bloka malas (*7) |
3 dBm/MHz |
Paskaidrojums par 5. tabulu
5. tabula attiecas tikai uz ārpusjoslas apgabalu atbilstoši 1. attēlam un 1. tabulai. Tas nozīmē, ka piemērojamā frekvenču josla pilnīgi ietilpst ārpusjoslas apgabalā.
AAS bāzes stacijām 3. un 4. tabulā norādītās ārpusbloka robežvērtības attiecas arī uz ārpusjoslas apgabalu 0–10 MHz diapazonā no joslas malas, attiecīgi ņemot vērā piešķirtā spektra bloka novietojumu.
5. Citi noteikumi
Blakusizstarojumu apgabals bāzes stacijām 900 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslā sākas 10 MHz frekvenču atstatumā no attiecīgās joslas malas (10).
Zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot AAS, nepiešķir lielāku aizsardzību no sistēmām blakusjoslās kā zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot ne-AAS.
6. Tehniskie noteikumi par galastacijām
AAS galastacijas neizmanto 900 MHz un 1 800 MHz joslā.
6. tabula
Galastaciju jaudas ierobežojums bloka ietvaros
BEM elements |
Maksimālā vidējā jaudas robežvērtība (*8) |
Bloka ietvaros |
25 dBm (*9) |
(1) Tādas sistēmas piemērs ir NB-IoT.
(2) Tādu sistēmu piemēri: LTE, ieskaitot LTE mašīnas-mašīnas sakarus un LTE attīstītos mašīnas-mašīnas sakarus, UMTS, WiMAX, 5G “New Radio”.
(3) Piemēram, papildu augšuplīnija.
(4) Piemēram, papildu lejuplīnija.
(5) Sk. šā pielikuma 4. iedaļu.
(6) T. i., frekvenču bloka pusē, kuru izmanto platjoslas sistēmai.
(7) Dzelzceļa mobilais radio aptver globālo mobilo sakaru sistēmu dzelzceļam (GSM-R) un tās pēcteces, ieskaitot nākotnes dzelzceļa mobilo sakaru sistēmu (FRMCS). Uz dzelzceļa mobilo radiosistēmu harmonizēto spektru attiecas Komisijas Lēmums (ES) 2021/1730.
(8) CEPT 80. ziņojumā ir rīkkopa frekvenču atdalīšanai starp dažādām zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).
(*1) Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotās jaudas robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.
(*2) Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotās jaudas robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.
(*3) Ne-AAS EIRP robežvērtības var valsts līmenī mīkstināt, ja par to vienojas visi skartie tādu zemes sistēmu operatori, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, vai saskaņā ar valstī jau ieviesto īstenošanu.
(*4) Daudzsektoru bāzes stacijā izstarotās jaudas robežvērtība attiecas uz katru atsevišķo sektoru.
(*5) Ja blakusesošie dienesti, lietojumi un tīkli paliek aizsargāti virs 960 MHz, zem 1 805 MHz un virs 1 880 MHz, ne-AAS bāzes stacijām var valsts līmenī piemērot augstākas EIRP robežvērtības, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Proti: a) EIRP robežvērtības līdz 6 dB ir pieļaujamas 0–0,2 MHz diapazonā no joslas malas, lai atbalstītu šaurjoslas sistēmas pievadīto jaudu bloka ietvaros, kas lielāka par 49 dBm/(200 kHz) (t. i., līdz 55 dBm/(200 kHz)), b) EIRP robežvērtības, kas ir līdz 11 dB augstākas, ir pieļaujamas 0–10 MHz diapazonā no joslas malas, lai atbalstītu antenas pastiprinājumu, kas lielāks par 18 dBi (t. i., līdz 29 dBi).
(*6) Ja blakusesošie dienesti, lietojumi un tīkli paliek aizsargāti zem 925 MHz, ne-AAS bāzes stacijām var valsts līmenī piemērot augstākas EIRP robežvērtības, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
(*7) Blakusizstarojumu vērtība 5. iedaļā attiecas uz frekvenču atstatumu, kas pārsniedz 10 MHz no joslas malas.
(10) Attiecīgie ierobežojumi ir noteikti EPP Ieteikumā 74-01.
(*8) Te ieteiktā jaudas robežvērtība mobilajām galastacijām ir norādīta kā TRP. Par fiksēto/nomadisko galastaciju izstarotās jaudas robežvērtību bloka ietvaros var vienoties valsts līmenī, ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta citu dienestu, tīklu un lietojumu aizsardzība un tiek izpildīti pārrobežu pienākumi.
(*9) Tiek atzīts, ka šajā vērtībā ietilpst iespējama pielaide līdz +2 dB, ņemot vērā darbību ekstremālos vides apstākļos un izstrādājumu dažādību. Šī vērtība neietver testa pielaidi.