(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (4) zaudēs spēku 2020. gada 31. decembrī. Lai saglabātu Savienības ārējās darbības efektivitāti, laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būtu jāturpina piemērot ārējās palīdzības plānošanas un sniegšanas satvars.

(2)

Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta mērķis ir sagatavot saņēmējus turpmākai dalībai Savienībā un atbalstīt to pievienošanās procesu. Tāpēc ir svarīgi ieviest īpašu pirmspievienošanās palīdzības instrumentu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (IPA III) paplašināšanās atbalstam, vienlaikus nodrošinot, ka tā mērķi un darbība atbilst Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā izklāstītajiem Savienības ārējās darbības vispārīgajiem mērķiem, tostarp tādiem kā pamattiesību un principu ievērošana, kā arī cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzība un veicināšana, un papildina šos mērķus. Šim instrumentam būtu arī jāpapildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments – “Eiropa pasaulē” (NDICI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (5).

(3)

LES 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas sekmēt minētās vērtības, var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, nediskriminēšana, iecietība, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(4)

Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par Savienības dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā pilnībā atbilst pievienošanās kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka Savienība spēj integrēt jauno dalībvalsti. Kopenhāgenas kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp īstenot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

(5)

Savienības paplašināšanās politika ir stratēģisks ieguldījums Eiropas mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā un dod Savienībai lielākas iespējas pievērsties globālām problēmām. Tā arī nodrošina plašākas ekonomiskās un tirdzniecības iespējas, kas sniedz abpusēju ieguvumu gan Savienībai, gan valstīm, kuras vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, un vienlaikus nodrošina pakāpenisku saņēmēju pārveidi. Iespējai kļūt par Savienības dalībvalsti piemīt spēcīga transformējoša ietekme, un tā rada pozitīvas izmaiņas demokrātijā, politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

(6)

Paplašināšanās procesa pamatā ir noteikti kritēriji, kā arī taisnīgi un stingri nosacījumi. Katrs saņēmējs tiek novērtēts, pamatojoties uz nopelniem. Panāktā progresa novērtējuma un trūkumu uzskaites mērķis ir I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem sniegt stimulus un vadlīnijas vajadzīgo tālejošo reformu turpināšanā. Lai paplašināšanās izredzes kļūtu par realitāti, joprojām būtiska ir stingra apņemšanās ievērot “pamatjautājumi vispirms”. Pieeja “pamatjautājumi vispirms” sasaista tiesiskumu un pamattiesības ar divām citām izšķiroši svarīgām pievienošanās procesa jomām: ekonomikas pārvaldību, kur lielāks uzsvars likts uz ekonomikas attīstību un uzlabotu konkurētspēju, un demokrātisku iestāžu stiprināšanu un valsts pārvaldes reformu. Katrs no šiem trim pamatprincipiem ir izšķiroši svarīgs reformu procesos pie I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un risina galvenos jautājumus, par kuriem cilvēki pauduši bažas. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt un īstenot nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm.

(7)

Labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība ir būtiski paplašināšanās procesa elementi, un tās ir ļoti svarīgas Savienības drošībai un stabilitātei kopumā. Svarīga ir arī galīga, iekļaujoša un saistoša divpusējo strīdu atrisināšana.

(8)

Pieņemt Eiropas pamatvērtības un apņemties tās ievērot ir izvēle, un tas ir būtiski visiem partneriem, kas vēlas pievienoties Savienībai. Ņemot to vērā, partneriem būtu jāuzņemas atbildība un pilnībā jāapņemas ievērot Eiropas vērtības, kā arī atbalstīt noteikumos un vērtībās balstītu globālo kārtību un savu iedzīvotāju interesēs aktīvi veikt nepieciešamās reformas. Tas nozīmē arī pakāpeniski pieskaņoties Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai, īpaši jautājumos, kas skar būtiskas kopīgās intereses, piemēram, jautājumos par ierobežojošiem pasākumiem un dezinformācijas un citu hibrīddraudu apkarošanu.

(9)

Komisija savā 2018. gada 6. februāra paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” uzsvēra noteiktas, uz sasniegumiem balstītas Rietumbalkānu izredzes dalībai Savienībā. 2020. gada 5. februārī Komisija savā paziņojumā “Pievienošanās procesa uzlabošana – ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” nāca klajā ar pārstrādātu metodoloģiju pievienošanās procesam, kuru apstiprināja Padome. Komisija arī nāca klajā ar ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem, lai tie ilgtermiņā atgūtos no Covid-19 krīzes.

(10)

Savienība un tās dalībvalstis 2018. gada 17. maija Sofijas deklarācijā un 2020. gada 6. maija Zagrebas deklarācijā ir atkārtoti apliecinājušas viennozīmīgo atbalstu Rietumbalkānu Eiropas perspektīvai, kā arī savas saistības visos līmeņos atbalstīt reģiona politisko, ekonomisko un sociālo pārveidi. Zagrebas deklarācijā Savienība un tās dalībvalstis ir atkārtoti paudušas savu stingro solidaritāti ar Rietumbalkānu partneriem, jo īpaši Covid-19 krīzes kontekstā.

(11)

Eiropadome kandidātvalsts statusu ir piešķīrusi Albānijas Republikai, Islandei, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijas Republikai, Serbijas Republikai un Turcijas Republikai. Tā ir apstiprinājusi Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu, kā pamatā ir stabilizācijas un asociācijas process, kurš joprojām ir vienots satvars attiecībām ar Rietumbalkāniem. Neskarot nostājas par statusu vai jebkādus turpmākus lēmumus, kas jāpieņem Eiropadomei vai Padomei, valstis, kuras izmanto šādas Eiropas perspektīvas radītās priekšrocības un kurām vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss, var uzskatīt par potenciālajām kandidātvalstīm tikai šīs regulas īstenošanas nolūkos. Islandes valdība 2015. gada martā lūdza Savienībai vairs neuzskatīt Islandi par kandidātvalsti, tomēr oficiāli neatsaucot Islandes dalības pieteikumu.

(12)

Palīdzība būtu arī jāsniedz saskaņā nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu galvenokārt jākoncentrē uz to, kā I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem palīdzēt stiprināt demokrātijas institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības, tostarp pie minoritātēm piederošo personu pamattiesības, un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un aizliegt diskrimināciju jebkādu iemeslu dēļ, tostarp personu, kas atrodas neaizsargātās situācijās, bērnu vai personu ar invaliditāti diskrimināciju. Tai būtu arī jāsekmē sociālas tirgus ekonomikas attīstība atbilstoši galvenajiem principiem un tiesībām, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi proklamēja un parakstīja 2017. gada 17. novembrī (6). Tai nebūtu jāsekmē darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai sociālo atstumtību.

(13)

Labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība ir būtiski paplašināšanās procesa elementi, tāpēc, sniedzot palīdzību, būtu arī jāturpina atbalstīt I pielikumā uzskaitīto saņēmēju centienus sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, un teritoriālo attīstību, tostarp, īstenojot Savienības makroreģionālās stratēģijas. Šīm programmām būtu vēl vairāk jāveicina plaša palīdzības redzamība Savienībā un I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos. Palīdzībai saskaņā ar šo regulu būtu arī jāveicina saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība un ekonomikas pārvaldība, jāsekmē ekonomiskā integrācija Savienības vienotajā tirgū, tostarp sadarbība muitas jomā, jāveicina atklāta un taisnīga tirdzniecība, kas atbalsta gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu, tostarp ar reģionālās attīstības un kohēzijas politikas, lauksaimniecības un lauku attīstības politikas, sociālās un nodarbinātības politikas, tostarp darbaspēka mobilitātes, īstenošanu, digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību, un veicinot pētniecību un inovāciju, arī saistībā ar 2018. gada pamatiniciatīvu “Digitalizācijas programma Rietumbalkāniem”.

(14)

Ar IPA III paredzētajām darbībām būtu jāatbalsta samierināšana, miera veidošana un konfliktu novēršana, izmantojot starpniecības centienus, uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, ar ko veicina tiesiskumu, patiesības noskaidrošanu, reparācijas un neatkārtošanās garantijas.

(15)

Saskaņā ar šo regulu sniegtā palīdzība būtu jāizmanto, lai stiprinātu veselības drošību un sagatavotību sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, kā arī lai, papildinot citus Savienības instrumentus, vērstos pret būtisko ekonomikas satricinājumu, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, un mazinātu tā smagās sociālekonomiskās sekas, mobilizējot resursus nolūkā paātrināt reģiona ekonomikas atveseļošanu.

(16)

Īpašs uzsvars būtu jāliek uz papildu iespēju radīšanu jaunatnei, tostarp jaunajiem profesionāļiem, vienlaikus nodrošinot, lai šādas iespējas veicinātu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju sociālekonomisko attīstību. Saskaņā ar šo regulu sniegtās palīdzības mērķim vajadzētu arī būt novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju.

(17)

Gan I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, gan Savienībai būtu labi jāinformē par centieniem, ko Savienība, izmantojot IPA III finansējumu, īsteno, lai atbalstītu reformu progresu pie minētajiem saņēmējiem. Šajā sakarā Savienībai būtu jāpastiprina saziņas un kampaņu centieni, lai nodrošinātu IPA III finansējuma redzamību.

(18)

Savienībai būtu jāsniedz atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi, dotu ieguvumu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šādā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tās pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstis guvušas savu reformu procesā.

(19)

Tiesiskuma, tostarp tiesu iestāžu neatkarības, stiprināšana, cīņa pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un organizēto noziedzību, kā arī pārredzamība, laba pārvaldība visos līmeņos un valsts pārvaldes reforma, tostarp tādās jomās kā publiskais iepirkums, konkurence un valsts atbalsts, joprojām ir galvenie uzdevumi, un saņēmējiem tie ir būtiski, lai tuvinātos Savienībai un sagatavotos pilnībā uzņemties Savienības dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāatrisina minētie jautājumi.

(20)

Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē parlamenta spēju stiprināšana, parlamentārā uzraudzība, demokrātiskās procedūras un taisnīga pārstāvība katrā no I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

(21)

Uzlabota stratēģiskā un operatīvā sadarbība drošības jomā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir būtiska, lai efektīvi un sekmīgi vērstos pret drošības apdraudējumiem un organizētās noziedzības un terorisma draudiem.

(22)

Svarīgs aspekts sadarbībā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir starptautiskā un reģionālā sadarbība migrācijas jomā, tostarp turpmāka robežu un migrācijas pārvaldības spēju konsolidācija, starptautiskās aizsardzības pieejamības nodrošināšana, apmaiņa ar attiecīgo informāciju, robežkontroles uzlabošana un centieni vērsties pret neatbilstīgu migrāciju, piespiedu pārvietošanas novēršana un cīņa pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu.

(23)

Būtu jāuzlabo I pielikumā uzskaitīto saņēmēju komunikācijas spējas, lai nodrošinātu sabiedrības atbalstu un izpratni par Savienības vērtībām un priekšrocībām un pienākumiem, kādi ir iespējamai dalībai Savienībā, vienlaikus pievēršoties dezinformācijas jautājumam.

(24)

Savienībai ir jāuzņemas vadība pārejā uz veselīgu planētu un ciešāk savienotu pasauli. Eiropas zaļais kurss, kas noteikts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, nodrošina atjaunotu apņemšanos un jaunu stratēģisko satvaru šā globālā mērķa sasniegšanai. Savienībai būtu jāizmanto sava ietekme, speciālās zināšanas un finansiālā palīdzība, lai rosinātu I pielikumā uzskaitītos saņēmējus pievienoties tai ceļā uz ilgtspējas sasniegšanu. Tāpēc ar šo regulu būtu jāveicina zaļā programma, pastiprinot vides aizsardzību, palīdzot mazināt klimata pārmaiņas un palielināt klimatnoturību un paātrinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

(25)

I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem, lai pievērstos globālām problēmām, piemēram, tām, kas ir saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (7) un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, IPA III būtu jāpalīdz Savienības politikā integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt vispārējo mērķi – ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu – un mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos. Gaidāms, ka saskaņā ar IPA III veikto darbību ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā būs 18 % no IPA III kopējā finansējuma, ar mērķi līdz 2027. gadam šo procentuālo daļu palielināt līdz 20 %. Sagatavojot un īstenojot IPA III, ir jāapzina attiecīgās darbības, un IPA III kopējais ieguldījums būtu jāņem vērā attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(26)

IPA III darbībām būtu jāpalīdz īstenot 2015. gada septembrī pieņemtās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, kas ir universāla programma, kuru Savienība un tās dalībvalstis ir pilnībā apņēmušās īstenot un kuru atbalsta visi I pielikumā uzskaitītie saņēmēji. Lai sasniegtu šos mērķus, papildus darbībām, kurās viens no galvenajiem mērķiem ir klimats, ar darbībām, ko veic saskaņā ar IPA III, kad vien iespējams, būtu jāintegrē vides ilgtspējas un klimata pārmaiņu mērķi visās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai un pārrobežu piesārņojuma novēršanai, un zaļā izaugsme būtu jāiekļauj valsts un vietējās stratēģijās, tostarp, atbalstot ilgtspējas kritēriju publiskajā iepirkumā. Darbībām, ko veic saskaņā ar IPA III, vajadzētu būt saskanīgām ar principu “nekaitēt” un pēc iespējas būtu jāievēro Savienības taksonomija, jo īpaši, lai nodrošinātu investīciju ilgtspēju Rietumbalkānos un Turcijā.

(27)

Īstenojot šo regulu, būtu jāvadās pēc dzimumu līdztiesības principa un pēc principa – pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm, kā arī būtu jācenšas aizsargāt un veicināt sieviešu un meiteņu tiesības saskaņā ar ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāniem un attiecīgajiem Padomes secinājumiem un starptautiskajām konvencijām, tostarp Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumiem par sievietēm, mieru un drošību. Stiprinot dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm Savienības ārējā darbībā un palielinot centienus sasniegt minimālos snieguma standartus, kas norādīti ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānos, būtu jāpanāk dzimumsensitīva un pārveidojoša pieeja sadarbībā starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Dzimumu līdztiesība būtu jāatspoguļo un jāintegrē visā šīs regulas īstenošanas gaitā.

(28)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam IPA III laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedī jaunu pašu resursu ieviešanai (8).

(29)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība, konsekvence un papildināmība, jo īpaši, regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju dažādos palīdzības sniegšanas cikla posmos, tostarp vietējā līmenī. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību ar citiem līdzekļu devējiem, tostarp, regulāri apspriežoties. Komisijai būtu jānodrošina, ka ar attiecīgajām I pielikumā uzskaitīto saņēmēju ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgi vietējām un reģionālām iestādēm, notiek pienācīga apspriešanās un tām ir savlaicīgi nodrošināta piekļuve attiecīgajai informācijai, tādējādi ļaujot tām veikt nozīmīgus uzdevumus programmu plānošanas un īstenošanas un ar to saistītos uzraudzības procesos. Vajadzētu palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi –programmās, kuras īsteno valdības struktūras un pilsoniskās sabiedrības kā tiešas Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi. Tāpat ar Savienības palīdzību būtu jāatbalsta arī cilvēktiesību aizstāvji.

(30)

To darbību prioritātes, ar kurām cenšas sasniegt to attiecīgo politikas jomu mērķus, kas tiek atbalstītas ar šo regulu, būtu jānosaka plānošanas satvarā, ko Komisija ir izstrādājusi Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (“IPA plānošanas satvars”). IPA plānošanas satvars būtu jāizstrādā partnerībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem atbilstoši vispārējam politikas satvaram un principiem, kā arī vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas noteikti šajā regulā, un tajā būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgās nacionālās stratēģijas. IPA plānošanas satvarā būtu jānosaka atbalstāmās jomas, izmantojot indikatīvu sadalījumu katrai atbalsta jomai, tostarp ar klimatu saistīto izdevumu aplēses.

(31)

Savienības un I pielikumā uzskaitīto saņēmēju kopējās interesēs ir pastiprināt šo saņēmēju centienus reformēt savas politiskās, tiesību un ekonomikas sistēmas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzības pamatā vajadzētu būt gan uz sniegumu balstītai pieejai, gan taisnīgas daļas principam, nodrošinot progresu attiecībā uz visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Palīdzībai vajadzētu būt mērķtiecīgai un pielāgotai saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā jebkādus turpmākus centienus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus. I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas būtu jāņem vērā saskaņā ar taisnīgas daļas principu, lai izvairītos no nesamērīgi zema palīdzības līmeņa salīdzinājumā ar citiem saņēmējiem. Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jādiferencē pēc apjoma un intensitātes atbilstoši I pielikumā uzskaitīto saņēmēju sniegumam, jo īpaši to apņēmībai īstenot reformas un progresam to īstenošanā, sevišķi tādās jomās kā tiesiskums un pamattiesības, demokrātijas institūcijas un valsts pārvaldes reforma, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja.

(32)

Ja attiecīgie rādītāji uzrāda būtisku I pielikumā uzskaitīto saņēmēju regresu vai pastāvīgu progresa trūkumu jomās, uz kurām attiecas pieeja “pamatjautājumi vispirms”, būtu attiecīgi jāpielāgo palīdzības tvērums un intensitāte, neskarot Padomes pilnvaras pieņemt ierobežojošus pasākumus pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu ir pieņemts lēmums daļēji vai pilnībā pārtraukt vai samazināt ekonomiskās un finanšu attiecības ar vienu vai vairākām trešām valstīm, un neskarot Komisijas pilnvaras apturēt maksājumus vai finansēšanas nolīgumu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) (“Finanšu regulu”). Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai saņēmēji ievērotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus.

(33)

Komisijai ik gadu būtu jānovērtē IPA plānošanas satvara īstenošana, aprakstot, kā tika īstenota uz sniegumu balstīta pieeja un taisnīgas daļas princips. Šajā novērtējumā būtu jāiekļauj arī pašreizējais stāvoklis attiecībā uz finansējuma līmeni katram mērķim, kā arī katram I pielikumā minētajam saņēmējam. Tam būtu arī jādod ar šo regulu izveidotajai komitejai iespēja saņemt pienācīgu informāciju, lai palīdzētu Komisijai.

(34)

Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti skaidri uzraudzības un izvērtēšanas mehānismi, lai garantētu efektīvu pārskatatbildību un pārredzamību Savienības budžeta īstenošanā un nodrošinātu efektīvu novērtējumu par virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Ja vien tas ir iespējams un lietderīgi, Savienības darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem un konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti IPA III specifikai un mērķiem.

(35)

Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešās pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešo pārvaldību, ko veic saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā attiecīgās minēto saņēmēju spējas, ievērojot labas pārvaldības principus. Komisijai būtu jāveic piemēroti uzraudzības pasākumi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, un vajadzības gadījumā jāspēj anulēt minēto pāreju. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību.

(36)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību, konsekvenci un papildināmību, kā arī sinerģiju ar citām Savienības politikas jomām un programmām, piemēram, pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (10), Erasmus, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/817 (11), programma “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/818 (12), Eiropas zaļo kursu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (13) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (14), tostarp attiecīgā gadījumā saskaņotību un papildināmību ar makrofinansiālo palīdzību.

(37)

Lai maksimāli palielinātu apvienoto pasākumu ietekmi kopīga mērķa sasniegšanai, IPA III būtu jāspēj dot ieguldījumu saskaņā ar citām programmām veiktās darbībās, ja vien ar ieguldījumu netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas.

(38)

Saskaņā ar IPA III Savienības piešķirtais finansējums būtu jāizmanto, lai finansētu saskaņā ar programmas Erasmus+ starptautisko dimensiju veiktās darbības, kas būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2021/817.

(39)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz 322. pantu LESD, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši ievieš procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, iepirkumu, un netiešu pārvaldību, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudi. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(40)

Tā kā būtiska nozīme saistībā ar pareizu finanšu pārvaldību un efektīvu Savienības finansējumu ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanai, kā minēts Finanšu regulā, palīdzību varētu apturēt, ja I pielikumā minētais saņēmējs pasliktina situāciju demokrātijas, cilvēktiesību vai tiesiskuma jomā.

(41)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju izpildīt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(42)

Savienībai būtu jāturpina piemērot kopīgos noteikumus savas ārējās darbības īstenošanai. Noteikumi un procedūras, kas paredzēti, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Regulā (ES) 2021/947. Būtu jāparedz sīki izstrādāti papildu noteikumi, lai risinātu konkrētas situācijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbību, lauksaimniecības un lauku attīstības politikas jomās.

(43)

Ārējās darbības bieži vien tiek īstenotas ļoti nestabilā vidē, kur nepieciešams pastāvīgi un ātri pielāgoties Savienības partneru mainīgajām vajadzībām un globāliem izaicinājumiem, piemēram, tādiem kā cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība, drošība un stabilitāte, klimata pārmaiņas un vide, neatbilstīga migrācija un iedzīvotāju piespiedu pārvietošana un tās pamatcēloņi. Tādējādi, lai paredzamības principu konsekventi saskaņotu ar vajadzību ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām, ir jāpielāgo programmu finansiālā īstenošana. Lai palielinātu Savienības spēju reaģēt uz neparedzētām vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu par Savienības budžeta ikgadēju noteikšanu, šajā regulā būtu jāsaglabā elastība, kas jau ir atļauta saskaņā ar Finanšu regulu attiecībā uz citām politikas jomām, proti, piešķirto līdzekļu pārnesumus un atkārtotu piešķiršanu, vienlaikus ievērojot šajā regulā noteiktos mērķus un uzdevumus. Tas nodrošinās Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu gan attiecībā uz Savienības pilsoņiem, gan I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tādējādi maksimāli palielinot Savienības līdzekļus, kas pieejami Savienības ārējās darbības pasākumiem.

(44)

Jaunajam Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947, balstoties uz iepriekšējo fondu, būtu jāveido integrēta finanšu pakete, kas pasaules mērogā nodrošina finansēšanas spējas dotāciju, budžeta garantiju un citu finanšu instrumentu veidā, tostarp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Saskaņā ar šo regulu veikto EFIA+ darbību, kas aptver Rietumbalkānus, pārvaldība arī turpmāk būtu jānodrošina ar Rietumbalkānu ieguldījumu sistēmu (WBIF). WBIF koordinācijas komiteja pašlaik ietver I pielikumā uzskaitītos Rietumbalkānu saņēmējus, Eiropas Rietumbalkānu kopīgā fonda ieguldītājus, attiecīgās finanšu iestādes un attiecīgā gadījumā attiecīgās reģionālās organizācijas. Īpašajai stratēģiskajai padomei EFIA+ darbībām, kas aptver Rietumbalkānus, arī turpmāk vajadzētu būt iekļaujošai, kā minēts iepriekš.

(45)

Ar garantiju ārējai darbībai, kura izveidota ar Regulu (ES) 2021/947, atbalsta EFIA+ darbības, un IPA III vajadzētu palīdzēt nodrošināt vajadzīgo uzkrājumu attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas par labu I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, tostarp uzkrājumu un saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem.

(46)

Svarīgi ir nodrošināt, ka pārrobežu sadarbības programmas tiek īstenotas saskaņā ar ārējās darbības programmās izveidoto satvaru un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1059 (15). Šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par līdzfinansējumu.

(47)

Gada vai daudzgadu rīcības plāni un pasākumi, kas minēti šajā regulā, veido darba programmas saskaņā ar Finanšu regulu. Gada vai daudzgadu rīcības plāni ietver virkni pasākumu, kas sagrupēti vienā dokumentā.

(48)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17), (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (18) un (ES) 2017/1939 (19) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem būtu arī nekavējoties jāziņo Komisijai par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, par kuriem ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija, un tā jāinformē par administratīvā un tiesas procesa gaitu. Tā kā mērķis ir panākt atbilstību labai praksei dalībvalstīs, šī ziņošana būtu jāveic elektroniski, izmantojot Komisijas izveidoto Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.

(49)

Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāīsteno pārredzami, atbildīgi un depolitizēti. Komisijai tas būtu cieši jāuzrauga – arī vietējā līmenī.

(50)

Komunikācija sekmē demokrātiskas debates, pastiprina institucionālu Savienības finansējuma kontroli un rūpīgu tā pārbaudi un palīdz vairot Savienības uzticamību. Savienībai un Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāpalielina Savienības darbību redzamība un būtu pienācīgi jāziņo par Savienības atbalsta pievienoto vērtību. Šajā sakarībā, ievērojot Finanšu regulas noteikumus, ar Savienības finansējuma saņēmējiem noslēgtajos nolīgumos būtu jāiekļauj pienākumi, kas nodrošina pienācīgu redzamību, un Komisijai būtu pienācīgi un laikus jārīkojas, ja minētie pienākumi netiek pildīti.

(51)

Lai ņemtu vērā jebkādas izmaiņas paplašināšanās politikas regulējumā vai būtiskas izmaiņas I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz II un III pielikumā uzskaitīto palīdzības tematisko prioritāšu pielāgošanu un atjaunināšanu, kā arī pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, nosakot palīdzībai atsevišķus konkrētus mērķus un tematiskās prioritātes. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (21). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(52)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz īpašajiem nosacījumiem un struktūrām netiešai pārvaldībai ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un lauku attīstības palīdzības īstenošanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22). Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.

(53)

Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (23) un Regulu (ES) Nr. 231/2014, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/2006 (24) 3. panta īstenošanai.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(55)

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību attiecīgajā politikas jomā un lai to varētu īstenot no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku – no 2021. gada 1. janvāra,