(1)

Papildu pašu kapitāla prasība, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 104.a pantā, un apvienoto rezervju prasība, kas definēta minētās direktīvas 128. panta pirmās daļas 6. punktā, ir ievaddati absorbējamo zaudējumu un rekapitalizācijas summu aprēķināšanai, kas noteiktas Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punktā. Minētās prasības noregulējuma iestādēm jāizmanto, lai noteiktu minētās direktīvas 45. panta 1. punktā minēto minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.e panta 1. punktu noregulējuma vienībām MREL jāizpilda konsolidēti noregulējuma grupas līmenī. Noregulējuma grupa, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā, var ne vienmēr būt identiska grupai, kas definēta minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 26. apakšpunktā, jo īpaši, ja šādu grupu veido vairāk nekā viena noregulējuma grupa. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 11. pantu papildu pašu kapitāla prasību un apvienoto rezervju prasību piemēro Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī. Tomēr minētās prasības var nebūt piemērojamas noregulējuma vienībai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, jo noregulējuma grupa var neaptvert visu grupu. Tādēļ ir jāprecizē metodes minēto prasību aplēšanai minētajā situācijā.

(3)

Apstāklis, ka noregulējuma grupas kopējā riska darījumu vērtība atbilst gandrīz visai grupas riska darījumu vērtībai, liecina par to, ka minētajā noregulējuma grupā pastāvošie riski vai riska elementi būtiski neatšķiras no grupā pastāvošajiem riskiem vai riska elementiem. Minētajā gadījumā noregulējuma iestādei, nosakot MREL, kura noregulējuma vienībai piemērojama noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, kā papildu pašu kapitāla prasības aplēse būtu jāizmanto papildu pašu kapitāla prasība, kas piemērojama Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī.

(4)

Tāpat apstāklis, ka noregulējuma grupas kopējo riska darījumu vērtību gandrīz pilnībā var attiecināt uz vienu minētās noregulējuma grupas vienību, liecina par to, ka minētajā noregulējuma grupā pastāvošie riski vai riska elementi būtiski neatšķiras no minētajā noregulējuma grupas vienībā pastāvošajiem riskiem vai riska elementiem. Attiecīgi, ja noregulējuma grupas kopējā riska darījumu vērtība būtiski neatšķiras no minētās noregulējuma grupas lielākās vienības riska darījumu vērtības, noregulējuma iestādei, nosakot MREL noregulējuma vienībai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, kā papildu pašu kapitāla prasības aplēse būtu jāizmanto minētās lielākās vienības papildu pašu kapitāla prasība.

(5)

Ja noregulējuma grupa ir sarežģītāka un tās specifiku nevar pilnībā aptvert, pārņemot papildu pašu kapitāla prasību, kas piemērojama vai nu Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī, vai lielākajai noregulējuma grupas vienībai, noregulējuma iestādēm būtu jāizmanto atšķirīgas aplēses noregulējuma vienības papildu pašu kapitāla prasībai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī. Ja papildu pašu kapitāla prasība, kas piemērojama Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī, ir augstāka nekā katras noregulējuma grupas vienības papildu pašu kapitāla prasība, noregulējuma vienības papildu pašu kapitāla prasības aplēšanai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī par pamatu būtu jāizmanto papildu pašu kapitāla prasība, kas piemērojama Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī. Tādā gadījumā noregulējuma iestādēm, pamatojoties uz kompetentās iestādes sniegto informāciju, būtu jācenšas koriģēt minēto aplēsi, lai atspoguļotu noregulējuma grupas konkrētos riskus salīdzinājumā ar Savienības mātes iestādes riskiem grupas konsolidētajā līmenī. Minētajā korekcijā būtu jāņem vērā, ka daži noregulējuma grupas riski var nepastāvēt citās grupas vienībās, kas neietilpst noregulējuma grupā, vai ka daži riski, kuri pastāv minētajās grupas vienībās, pašā noregulējuma grupā nepastāv.

(6)

Apstāklis, ka viena vai vairākas individuālās prasības noregulējuma grupā ir augstākas nekā papildu pašu kapitāla prasība, kas piemērojama Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī, liecina par specifiskiem riskiem vai riska elementiem noregulējuma grupā. Minētie specifiskie riski vai riska elementi var būt mazāk nozīmīgi, ja tos vērtē grupas mērogā konsolidētajā līmenī, piemēram, tāpēc, ka tos var atsvērt kompensējoši riska faktori ārpus noregulējuma grupas. Tādēļ, lai aplēstu noregulējuma vienības papildu pašu kapitāla prasību noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, noregulējuma iestādei, ja tiek konstatēts šāds apstāklis, koriģētā papildu pašu kapitāla prasības aplēse, kura piemērojama Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī, būtu jāsalīdzina ar aplēsi, kuras pamatā ir visu noregulējuma grupas vienību papildu pašu kapitāla prasību svērtais vidējais. Noregulējuma iestādei būtu kā ievaddati noregulējuma vienības MREL noteikšanai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī jāizmanto aplēse, kas atbilst augstākajai prasībai.

(7)

Lai aplēstu noregulējuma vienības papildu pašu kapitāla prasību noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī sarežģītākām grupām, noregulējuma iestādēm, ja iespējams, pamatojoties uz kompetentās iestādes sniegto informāciju, būtu jākoriģē Savienības mātes iestādes papildu pašu kapitāla prasība grupas konsolidētajā līmenī, lai atspoguļotu to, ka daži riski vai riska elementi, uz kuriem attiecas minētā papildu pašu kapitāla prasība, attiecīgajai noregulējuma grupai nav relevanti, piemēram, to rakstura vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Noregulējuma iestādēm, ja iespējams, pamatojoties uz kompetentās iestādes sniegto informāciju, minētā prasība būtu jākoriģē arī, lai ņemtu vērā to, ka daži noregulējuma grupas riski vai riska elementi nav pilnībā atspoguļoti minētajā prasībā vai tajā savstarpēji kompensējas, tomēr ir noregulējuma grupai relevanti. Visas korekcijas būtu jābalsta uz attiecīgo kompetento iestāžu sniegto informāciju, ja tāda ir pieejama, jo minētās iestādes ir atbildīgas par to esošo risku aplēšanu, kuriem ir pakļautas grupas vienības. Ja šādas korekcijas nav iespējamas, noregulējuma iestādei, lai aplēstu noregulējuma vienības papildu pašu kapitāla prasības noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, būtu jāizmanto nekoriģētā papildu pašu kapitāla prasība Savienības mātes iestādei grupas konsolidētajā līmenī.

(8)

Kapitāla saglabāšanas rezervju likme dažādās iestādēs neatšķiras. Tāpēc minētā likme būtu jāizmanto kā noregulējuma vienības kapitāla saglabāšanas rezervju aplēse noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī.

(9)

Lai atspoguļotu grupas plānoto struktūru pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas, rezervju prasības, kuru mērķis ir segt sistēmisko risku, proti, globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves un sistēmiskā riska rezerves, pēc noklusējuma būtu jāuzskata par identiskām tām prasībām, kas noteiktas vienībai, kura kopējās riska darījumu vērtības izteiksmē ir vistuvākā noregulējuma grupai.

(10)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktu rekapitalizācijas summa ir summa, kas no noregulējuma izrietošai noregulējuma grupai ļauj citu prasību starpā pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas atjaunot atbilstību papildu pašu kapitāla prasībai konsolidētajā noregulējuma grupas līmenī. Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta septīto daļu summai, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka noregulējuma vienība pēc noregulējuma pienācīgu laikposmu spēj saglabāt pietiekamu tirgus uzticēšanos, ir jābūt līdzvērtīgai apvienoto rezervju prasībai, kas jāpiemēro pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas, atskaitot pretcikliskās kapitāla rezerves. Rekapitalizācijas summa, tajā skaitā summa, kas vajadzīga, lai saglabātu tirgus uzticēšanos, ir MREL daļa, un to var koriģēt lejupēji vai augšupēji saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. un 7. punktu, lai atspoguļotu izmaiņas noregulējuma grupā pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas. Attiecīgi būtu jāaplēš tikai tās papildu pašu kapitāla un apvienoto rezervju prasības, kas piemērojamas noregulējuma vienībai noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, kuras izmanto MREL kalibrēšanai. Tomēr, nosakot MREL saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, minētajai aplēsei nebūtu jāskar korekcijas attiecībā uz rekapitalizācijas summu, tajā skaitā summu, kas vajadzīga, lai saglabātu tirgus uzticēšanos.

(11)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(12)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (4),