1.   Šo regulu piemēro visā Savienībā attiecībā uz starptautiskajiem un iekšzemes dzelzceļa braucieniem un pakalpojumiem, kurus sniedz viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir licencēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES (10).

2.   No šīs regulas piemērošanas dalībvalstis var atbrīvot pakalpojumus, ko ekspluatē tikai un vienīgi izmantošanai vēstures vai tūrisma nolūkos. Minētais atbrīvojums netiek piemērots attiecībā uz 13. un 14. pantu.

3.   Atbrīvojumi, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1371/2007 2. panta 4. un 6. punktu piešķirti pirms 2021. gada 6. jūnija, paliek spēkā līdz dienai, kad beidzas minēto atbrīvojumu termiņš. Atbrīvojumi, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1371/2007 2. panta 5. punktu piešķirti pirms 2021. gada 6. jūnija, paliek spēkā līdz 2023. gada 7. jūnijam.

4.   Pirms tam, kad beidzas atbrīvojums, kas iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem piešķirts, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1371/2007 2. panta 4. punktu, dalībvalstis šādus iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus var uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz piecus gadus, atbrīvot no šīs regulas 15., 17. un 19. panta, 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta un 30. panta 2. punkta piemērošanas.

5.   Dalībvalsts līdz 2030. gada 7. jūnijam var paredzēt, ka 10. pantu nepiemēro, ja infrastruktūras pārvaldītājam nav tehnisku iespēju izplatīt reāllaika datus 10. panta 1. punkta nozīmē jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, biļešu pārdevējam, ceļojumu rīkotājam vai stacijas apsaimniekotājam. Dalībvalstis vismaz reizi divos gados atkārtoti izvērtē, cik lielā mērā ir tehniski iespējams izplatīt šādus datus.

6.   Ņemot vērā 8. punktu, dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no šīs regulas piemērošanas šādiem pārvadājumu pakalpojumiem:

7.   Dalībvalstis informē Komisiju par atbrīvojumiem, kas piešķirti, ievērojot 2., 4., 5. un 6. punktu, un izklāsta minēto atbrīvojumu pamatojumu.

8.   Atbrīvojumus, kas piešķirti saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, nepiemēro attiecībā uz 5., 11., 13., 14., 21., 22., 27. un 28. pantu.

Ja minētie atbrīvojumi attiecas uz reģionāliem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, tos nepiemēro arī attiecībā uz 6. un 12. pantu, 18. panta 3. punktu un V nodaļu.

Neatkarīgi no šā punkta otrās daļas atbrīvojumus no 12. panta 1. punkta un 18. panta 3. punkta piemērošanas attiecībā uz reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem var piemērot līdz 2028. gada 7. jūnijam.

1.   Ievērojot 3. punktā izklāstītos ierobežojumus un attiecīgā gadījumā par saprātīgu samaksu pasažieriem ir tiesības vilcienā pārvadāt velosipēdus.

Vilcienos, kuros ir nepieciešama rezervācija, ir iespēja veikt rezervāciju velosipēda pārvadāšanai.

Ja pasažieris ir veicis rezervāciju velosipēda pārvadāšanai un ja minētā velosipēda pārvadāšana tiek atteikta bez pienācīgi pamatota iemesla, pasažierim ir tiesības uz maršruta maiņu vai atlīdzinājumu saskaņā ar 18. pantu, kompensāciju saskaņā ar 19. pantu un palīdzību saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

2.   Ja vilcienā ir velosipēdu novietošanai paredzētas vietas, pasažieri savus velosipēdus novieto šādās vietās. Ja šādu vietu nav, pasažieri uzrauga savus velosipēdus un pieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu, ka to velosipēdi nerada kaitējumu citiem pasažieriem vai bojājumus pārvietošanās palīglīdzekļiem, bagāžai vai dzelzceļa transporta darbībai.

3.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var ierobežot pasažieru tiesības vilcienā pārvadāt velosipēdus drošības vai ekspluatācijas apsvērumu dēļ, jo īpaši sastrēgumstundās piemērojamo ietilpības ierobežojumu dēļ vai ja to neļauj ritošais sastāvs. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var arī ierobežot velosipēdu pārvadāšanu, pamatojoties uz to svaru un izmēru. Tie savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē nosacījumus velosipēdu pārvadāšanai, tostarp atjauninātu informāciju par pieejamo ietilpību, izmantojot telemātikas lietojumprogrammas, kas minētas Regulā (ES) Nr. 454/2011.

4.   Uzsākot iepirkuma procedūras jauna ritošā sastāva iegādei vai veicot ievērojamu esošā ritošā sastāva modernizāciju, kuras dēļ ir nepieciešama jauna atļauja ritekļa laišanai tirgū, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 (12) 21. panta 12. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nodrošina, ka vilciena sastāvi, kuros minēto ritošos sastāvu izmanto, ir aprīkoti ar pienācīgu skaitu velosipēdiem paredzētu vietu. Šo apakšpunktu nepiemēro attiecībā uz restorānvagoniem, guļamvagoniem vai kupeju vagoniem.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nosaka, kāds ir pienācīgs velosipēdiem paredzētu vietu skaits, ņemot vērā vilciena sastāva lielumu, pakalpojuma tipu un pieprasījumu pēc velosipēdu pārvadāšanas. Pienācīgu velosipēdiem paredzētu vietu skaitu nosaka 5. punktā minētajos plānos. Ja šādu plānu nav vai ja šajos plānos šāds skaits nav noteikts, katrā vilcienu sastāvā ir jābūt vismaz četrām velosipēdu vietām.

Konkrēta tipa pakalpojumiem dalībvalstis par minimālo pienācīgo vietu skaitu var noteikt skaitu, kas pārsniedz četras vietas, un šādā gadījumā minēto skaitu piemēro saskaņā ar otro apakšpunktu noteiktā skaita vietā.

5.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var sastādīt un pastāvīgi atjaunināt plānus par to, kā palielināt un uzlabot velosipēdu pārvadāšanu, un par citiem risinājumiem, kas veicina kombinētu dzelzceļa un velosipēdu izmantošanu.

Kompetentās iestādes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (13) 2. panta b) punktā, šādus plānus var sastādīt pārvadājumu pakalpojumiem, ko veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem. Dalībvalstis var prasīt, lai šādus plānus sastādītu tās kompetentās iestādes vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā.

6.   Šā panta 5. punktā minētos plānus sastāda pēc apspriešanās ar sabiedrību un attiecīgajām pārstāvošajām organizācijām. Minētos plānus attiecīgi publicē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

1.   Šajā regulā paredzētās saistības pret pasažieriem nedrīkst ierobežot un no to izpildes nedrīkst atteikties, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu klauzulu pārvadājuma līgumā. Jebkādi līguma nosacījumi, kuru tiešais vai netiešais nolūks ir atcelt, atteikt vai ierobežot tiesības, kas paredzētas šajā regulā, pasažierim nav saistoši.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji vai biļešu pārdevēji var pasažierim piedāvāt līguma nosacījumus, kas ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētie nosacījumi.

1.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vārdā, pēc pieprasījuma sniedz pasažierim vismaz II pielikuma I daļā noteikto informāciju par braucieniem, par kuriem attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums piedāvā pārvadājuma līgumu.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un, ja iespējams, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji brauciena laikā sniedz pasažierim vismaz II pielikuma II daļā izklāstīto informāciju. Ja stacijas apsaimniekotājam ir šāda informācija, viņš šo informāciju sniedz arī pasažierim.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz vispiemērotākajā formātā, ja iespējams, pamatojoties uz reāllaika ceļošanas informāciju, tostarp, izmantojot piemērotas komunikācijas tehnoloģijas. Īpašu vērību velta tam, lai tiktu nodrošināts, ka šai informācijai var piekļūt saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 un Regulu (ES) Nr. 454/2011 un (ES) Nr. 1300/2014 noteikumiem.

1.   Infrastruktūras pārvaldītāji dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem izplata reāllaika datus saistībā ar vilcienu pienākšanu un atiešanu.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem, kas pārdod viņu pakalpojumus, nodrošina piekļuvi minimālajai ceļošanas informācijai, kas izklāstīta II pielikuma I un II daļā, un II pielikuma III daļā minēto rezervācijas sistēmu darbībām.

3.   Informāciju izplata un piekļuvi nodrošina nediskriminējošā veidā un bez nepamatotas kavēšanās. Ar vienreizēju pieprasījumu pietiek, lai iegūtu nepārtrauktu piekļuvi informācijai. Infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kam ir pienākums darīt pieejamu informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu, var pieprasīt slēgt līgumu vai citu vienošanos, uz kuras pamata tiek izplatīta informācija vai nodrošināta piekļuve.

Neviena informācijas izmantošanu reglamentējoša līguma vai vienošanās noteikumi lieki neierobežo iespējas minēto informāciju izmantot atkārtoti vai to izmantot konkurences ierobežošanas nolūkā.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var no citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ceļojumu rīkotājiem un biļešu pārdevējiem pieprasīt taisnīgu, saprātīgu un samērīgu finanšu kompensāciju par izmaksām, kas radušās piekļuves nodrošināšanā, un infrastruktūras pārvaldītāji var pieprasīt kompensāciju saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

4.   Informāciju izplata un piekļuvi nodrošina, izmantojot attiecīgus tehniskus līdzekļus, piemēram, lietojumprogrammu saskarnes.

5.   Tiktāl, ciktāl informāciju, uz kuru attiecas 1. vai 2. punkts, nodrošina saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1926 (14), uzskata, ka attiecīgie pienākumi saskaņā ar šo pantu ir izpildīti.

1.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji piedāvā biļetes un, ja tās ir pieejamas, tranzīta biļetes un rezervācijas.

2.   Neskarot 3. un 4. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pārdod – vai nu tieši, vai ar biļešu pārdevēju vai ceļojumu rīkotāju starpniecību – biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas līdzekļiem:

Kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta b) punktā, var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pārvadājumu pakalpojumiem, ko veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, biļetes piedāvātu, izmantojot vairāk nekā vienu pārdošanas līdzekli.

3.   Ja iekāpšanas stacijā nav ne biļešu kases, ne biļešu automāta, pasažieri stacijā jāinformē par:

4.   Ja iekāpšanas stacijā nav biļešu kases, nav piekļuves biļešu automātam un nav citu pieejamu līdzekļu, lai biļetes iegādātos iepriekš, personām ar invaliditāti ir atļauts iegādāties biļetes vilcienā bez papildu izmaksām. Tādu pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar drošību vai obligātu vilciena rezervāciju, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var šīs tiesības ierobežot vai liegt.

Ja vilcienā nav darbinieku, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums konsultē personas ar invaliditāti par to, vai iegādāties biļeti, un informē, kā to darīt.

Dalībvalstis var atļaut dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pieprasīt, lai personas ar invaliditāti par tādām ir atzītas saskaņā ar attiecīgajiem viņu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem un praksi.

Dalībvalstis var pirmajā daļā minētās tiesības attiecināt uz visiem pasažieriem. Ja dalībvalstis piemēro šo iespēju, tās par to attiecīgi informē Komisiju. Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra savā tīmekļa vietnē publicē informāciju, kas attiecas uz Regulu (ES) Nr. 454/2011 un (ES) Nr. 1300/2014 īstenošanu.

1.   Ja tālsatiksmes vai reģionālos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ekspluatē viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, minētais uzņēmums par minētajiem pakalpojumiem piedāvā tranzīta biļeti. Attiecībā uz citiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pieliek visas saprātīgās pūles, lai piedāvātu tranzīta biļetes, un šajā nolūkā savā starpā sadarbojas.

Pirmā punkta piemērošanas nolūkā terminā “viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ietilpst arī visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri vai nu pilnībā pieder vienam un tam pašam īpašniekam, vai kuri ir meitasuzņēmumi, kas pilnībā pieder vienam no iesaistītajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

2.   Attiecībā uz ceļojumiem, kas ietver vienu vai vairākas pārsēšanās, pasažieris pirms biļetes vai biļešu iegādes tiek informēts par to, vai minētā biļete vai minētās biļetes ir tranzīta biļete.

3.   Attiecībā uz ceļojumiem, kas ietver vienu vai vairākas pārsēšanās, biļete vai biļetes, ko no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma iegādājas vienā komercdarījumā, ir tranzīta biļete, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu ir atbildīgs, ja pasažieris nokavē vienu vai vairākas pārsēšanās.

4.   Ja biļeti vai biļetes iegādājas vienā komercdarījumā un biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs pēc savas iniciatīvas biļetes ir apvienojis, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs, kas pārdevis biļeti vai biļetes, ir atbildīgs par to, lai atlīdzinātu kopējo summu, kas samaksāta minētajā darījumā par attiecīgo biļeti vai biļetēm un turklāt lai kompensētu 75 % no minētās summas gadījumā, ja pasažieris nokavē vienu vai vairākas pārsēšanās.

Pirmajā daļā minētās tiesības uz atlīdzinājumu vai kompensāciju neskar piemērojamos valsts tiesību aktus, kuri pasažieriem piešķir papildu kompensāciju par zaudējumu.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā izklāstīto atbildību nepiemēro gadījumos, kad biļetēs vai citā dokumentā, vai elektroniski tādā veidā, kas ļauj pasažierim informāciju reproducēt turpmākai atsaucei, ir norādīts, ka biļetes ir atsevišķi pārvadājuma līgumi, un pasažieris pirms iegādes par to ir ticis informēts.

6.   Pienākums pierādīt, ka pasažierim tika sniegta šajā pantā minētā informācija, gulstas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, ceļojumu rīkotāju vai biļešu pārdevēju, kas pārdeva biļeti vai biļetes.

7.   Biļešu pārdevēji vai ceļojumu rīkotāji ir atbildīgi par tādu pasažieru pieprasījumu un iespējamu sūdzību izskatīšanu, kas veikti saskaņā ar 4. punktu. Šā panta 4. punktā minētos atlīdzinājumus un kompensācijas izmaksā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

1.   Pasažiera bojāejas vai miesas bojājumu gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā tas noteikts I pielikuma 26. panta 5. punktā, nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad ir noteikta tās fiziskās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju, proporcionāli ciestajiem zaudējumiem izmaksā avansus, kas ir vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiskās vajadzības.

2.   Neskarot 1. punktu, bojāejas gadījumā attiecībā uz katru pasažieri avansa maksājums nav mazāks par 21 000 EUR.

3.   Avansa maksājums nav atbildības atzīšana, un to var atskaitīt no jebkādām summām, ko turpmāk izmaksā, pamatojoties uz šo regulu, bet tas nav atmaksājams, izņemot gadījumus, kad zaudējumi nodarīti pasažiera nolaidības vai vainas dēļ vai ja avansa maksājumu saņēmusī persona nav tā persona, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju.

1.   Ja atiešanas brīdī vai tāpēc, ka ir nokavēta pārsēšanās, vai tāpēc, ka reiss ir atcelts, ir pamatoti paredzams, ka pienākšana pārvadājuma līgumā paredzētajā galamērķī aizkavēsies par 60 minūtēm vai ilgāk, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, nekavējoties pasažierim piedāvā izvēlēties vienu no šādām iespējām un veic nepieciešamos pasākumus:

2.   Ja 1. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkos līdzvērtīgu mainītu maršrutu nodrošina tas pats dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai ja citam uzņēmumam ir pasūtīts nodrošināt mainīto maršrutu, tas pasažierim nerada papildu izmaksas. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad maršruta maiņa ietver pārvadājumu augstākā apkalpošanas klasē un alternatīvus transporta veidus. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pieliek saprātīgas pūles, lai nebūtu jāveic papildu pārsēšanās un lai nodrošinātu, ka kavējums brauciena kopilgumā būtu pēc iespējas īsāks. Pasažieriem nepiedāvā pārvadājumu zemākā apkalpošanas klasē, ja vien tā nav vienīgā pieejamā iespēja mainīt maršrutu.

3.   Neskarot 2. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pēc pasažiera pieprasījuma var pasažierim atļaut slēgt līgumus ar citiem pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas pasažieriem ļauj sasniegt galamērķi līdzvērtīgos apstākļos, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums šādā gadījumā pasažierim atlīdzina viņam radušās izmaksas.

Ja pieejamie maršruta maiņas risinājumi pasažierim netiek paziņoti 100 minūšu laikā pēc plānotā tā reisa atiešanas laika, kurš ir aizkavējies vai atcelts, vai pēc plānotā nokavētās pārsēšanās laika, pasažierim ir tiesības slēgt šādu līgumu ar citiem sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem pa dzelzceļu vai ar autobusu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pasažierim atlīdzina nepieciešamās, atbilstošās un saprātīgās viņam radušās izmaksas.

Šis punkts neietekmē valstu normatīvos un administratīvos aktus, kas pasažieriem piedāvā labvēlīgākus maršruta maiņas nosacījumus.

4.   Pārvadātāji, kas nodrošina pārvadājumu pakalpojumus mainītajā maršrutā, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošina līdzvērtīga līmeņa palīdzību un piekļūstamību alternatīvā pārvadājuma laikā. Pārvadātāji, kas nodrošina pārvadājumu pakalpojumus mainītajā maršrutā, var personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošināt alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus, kuri atbilst viņu vajadzībām un kuri atšķiras no tiem, ko piedāvā citiem pasažieriem.

5.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 3. punktā minēto atlīdzinājumu izmaksā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Dalībvalstis var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi šādus pieprasījumus pieņemtu, izmantojot konkrētus saziņas līdzekļus, ar noteikumu, ka pieprasījums nerada diskriminējošu ietekmi. Atlīdzinājums var būt kuponu un/vai citu pakalpojumu sniegšanas formā, ar noteikumu, ka minēto kuponu un/vai pakalpojumu nosacījumi ir pietiekami elastīgi, jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un galamērķi, un ka pasažieris piekrīt pieņemt minētos kuponus un/vai pakalpojumus. Biļetes cenas atlīdzinājumu nesamazina, no tās atskaitot ar finanšu darījumiem saistītas izmaksas, piemēram, maksas, tālruņa vai pastmarku izmaksas.

6.   Līdz 2023. gada 7. jūnijam Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru izveido kopēju veidlapu atlīdzinājuma pieprasījumiem saskaņā ar šo regulu. Minēto kopējo veidlapu sastāda formātā, kas ir pieejams personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Pasažieriem ir tiesības iesniegt savus pieprasījumus, izmantojot 6. punktā minēto kopējo veidlapu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi atlīdzinājuma pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka pasažieris nav izmantojis minēto veidlapu. Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums lūdz pasažierim pieprasījumu padarīt skaidrāku un palīdz viņam to izdarīt.

1.   Nezaudējot tiesības uz pārvadāšanu, pasažieris ir tiesīgs no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma saņemt kompensāciju par kavējumu, ja viņš saskaras ar tādu pakalpojuma kavējumu, kas noticis starp biļetē vai tranzīta biļetē norādīto izbraukšanas un galamērķa vietu, par kuru nav atlīdzinātas izmaksas saskaņā ar 18. pantu. Minimālā kompensācija par kavējumiem ir šāda:

2.   Šā panta 1. punkts attiecas arī uz pasažieriem, kuriem ir abonementa biļete vai sezonas biļete. Ja minētie pasažieri ir pieredzējuši vairākkārtējus kavējumus vai reisu atcelšanu abonementa biļetes vai sezonas biļetes derīguma termiņa laikā, viņiem ir tiesības uz atbilstīgu kompensāciju saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kompensēšanas pasākumiem. Šie pasākumi paredz kritērijus, lai noteiktu kavējumu un aprēķinātu kompensāciju. Ja kavējumi, kas ir mazāki par 60 minūtēm, abonementa biļetes vai sezonas biļetes derīguma termiņa laikā atkārtojas vairākkārt, kavējumu ilgumu var summēt un pasažieriem var piešķirt kompensāciju saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kompensēšanas pasākumiem.

3.   Neskarot 2. punktu, kompensāciju par kavējumu aprēķina proporcionāli pilnai cenai, kuru pasažieris faktiski samaksājis par aizkavējušos reisu. Ja pārvadājuma līgums ir noslēgts par braucienu turp un atpakaļ, kompensāciju par kavējumu turpceļā vai atpakaļceļā aprēķina proporcionāli cenai, kas par minēto brauciena posmu norādīta uz biļetes. Ja nav šādas norādes par atsevišķu ceļojuma brauciena posmu cenu, kompensāciju aprēķina proporcionāli pusei cenas, kas samaksāta par biļeti. Tāpat proporcionāli pilnai cenai aprēķina cenu par aizkavējušos reisu, kuru nodrošina saskaņā ar jebkuras citas formas pārvadājuma līgumu, kas pasažierim dod tiesības braukt divos vai vairāk secīgos posmos.

4.   Aprēķinot kavējuma ilgumu, neņem vērā nekādus kavējumus, attiecībā uz kuriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tie notikuši ārpus Savienības.

5.   Līdz 2023. gada 7. jūnijam Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru izveido kopēju veidlapu kompensācijas pieprasījumiem saskaņā ar šo regulu. Minēto kopējo veidlapu sastāda formātā, kas ir pieejams personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Dalībvalstis var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi kompensācijas pieprasījumus pieņemtu, izmantojot konkrētus saziņas līdzekļus, ar noteikumu, ka pieprasījums nerada diskriminējošu ietekmi. Pasažieriem ir tiesības iesniegt savus pieprasījumus, izmantojot 5. punktā minēto kopējo veidlapu. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi kompensācijas pieprasījumu nedrīkst noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka pasažieris nav izmantojis minēto veidlapu. Ja pieprasījums nav pietiekami precīzs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums lūdz pasažierim pieprasījumu padarīt skaidrāku un palīdz viņam to izdarīt.

7.   Biļetes cenas kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst izmaksāt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja nosacījumi ir elastīgi, jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un galamērķi. Pēc pasažiera pieprasījuma kompensāciju izmaksā naudā.

8.   Biļetes cenas kompensāciju nesamazina, no tās atskaitot ar finanšu darījumiem saistītas izmaksas, piemēram, maksas, tālruņa vai pastmarku izmaksas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var noteikt minimālo summu, ko nesasniedzot kompensāciju neizmaksā. Šī minimālā summa nepārsniedz 4 EUR par katru biļeti.

9.   Pasažieriem nav nekādu tiesību uz kompensāciju, ja viņus informē par kavējumu pirms biļetes nopirkšanas vai ja kavējums, kas rodas sakarā ar brauciena turpināšanu, izmantojot citu pārvadājumu vai mainot maršrutu, ir mazāks par 60 minūtēm.

10.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka kavēšanos, nokavēto pārsēšanos vai atcelšanu tiešā veidā izraisījuši vai ka tā ir bijusi neraujami saistīta ar:

Pirmās daļas c) apakšpunkta minētais izņēmums neattiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma darbinieku streikiem, citu tādu uzņēmumu darbībām vai bezdarbību, kas izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, un infrastruktūras pārvaldītāju un staciju apsaimniekotāju darbībām vai bezdarbību.

1.   Ja pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies vai ja reiss ir atcelts, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai stacijas apsaimniekotājs informē pasažierus par stāvokli, kā arī par paredzamo reisa vai aizstājēja reisa atiešanas un pienākšanas laiku, tiklīdz šāda informācija ir pieejama. Ja biļešu pārdevējiem un ceļojumu rīkotājiem ir šāda informācija, tie to sniedz arī pasažierim.

2.   Ja 1. punktā minētais kavējums ilgst 60 minūtes vai vairāk vai ja reiss ir atcelts, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nodrošina aizkavējušos vai atcelto reisu, pasažieriem bez maksas piedāvā:

3.   Ja dzelzceļa pārvadājums ir pārtraukts un to vairs nevar turpināt vai nevar turpināt saprātīgā laikposmā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pēc iespējas drīz pasažieriem nodrošina alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus un veic nepieciešamos pasākumus.

4.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi informē skartos pasažierus par to, kā pieprasīt apliecinājumu tam, ka dzelzceļa pārvadājums ir aizkavējies, izraisījis nokavētu pārsēšanos vai ir atcelts. Šo apliecinājumu piemēro arī saistībā ar 19. pantā paredzētajiem noteikumiem.

5.   Piemērojot 1.–4. punktu, attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī pavadošajām personām un servisa suņiem.

6.   Ja ir izstrādāti ārkārtas rīcības plāni, ievērojot Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi veic koordināciju ar stacijas apsaimniekotāju un infrastruktūras pārvaldītāju, lai tos sagatavotu iespējamībai, ka rodas būtisks darbības traucējums un ilgi kavējumi, kuru rezultātā stacijā iestrēgst ievērojams skaits pasažieru. Šādos ārkārtas rīcības plānos iekļauj prasības par brīdināšanas un informācijas sistēmu piekļūstamību.

1.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji, aktīvi iesaistoties pārstāvošajām organizācijām un – attiecīgā gadījumā – personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārstāvjiem, izveido vai ievieš noteikumus par nediskriminējošu piekļuvi transportam attiecībā uz personām ar invaliditāti, tostarp to personīgajiem asistentiem, kas par tādiem ir atzīti saskaņā ar valsts praksi, un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minētajos noteikumos ņem vērā vienošanos, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1300/2014 pielikuma 4.4.3. punktā, jo īpaši attiecībā uz struktūrvienību, kas ir atbildīga par palīdzības sniegšanu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.   Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs nedrīkst atteikties pieņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai izdot tai biļeti, vai arī pieprasīt, lai šādu personu pavadītu cita persona, ja vien tas nav obligāti nepieciešams, lai ievērotu 1. punktā minētos piekļuves noteikumus.

1.   Pēc pieprasījuma stacijas apsaimniekotājs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniedz informāciju, tostarp pieejamos formātos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 454/2011 un (ES) Nr. 1300/2014 un Direktīvas (ES) 2019/882 noteikumiem, par stacijas un tās aprīkojuma un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību un par iespējām piekļūt ritošajam sastāvam saskaņā ar 21. panta 1. punktā minētajiem piekļuves noteikumiem, kā arī par vilcienā pieejamām ērtībām.

2.   Izmantojot 21. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs pēc pieprasījuma piecās darbdienās pēc atteikuma pieņemt rezervāciju vai izdot biļeti vai pēc prasības būt ar pavadoni piemērošanas rakstiski informē personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs pieliek saprātīgas pūles, lai attiecīgajai personai piedāvātu pieņemamu alternatīvu pārvadājumu, ņemot vērā attiecīgās personas vajadzības, kas saistītas ar piekļūstamību.

3.   Stacijās, kurās nav personāla, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji nodrošina, ka saskaņā ar 21. panta 1. punktā minētajiem piekļuves noteikumiem ir parādīta viegli pieejama informācija, tostarp pieejamos formātos saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 454/2011 un (ES) Nr. 1300/2014 un Direktīvas (ES) 2019/882 noteikumiem, par tuvākajām stacijām, kurās ir personāls, un par tieši pieejamu palīdzība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

1.   Personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām palīdz šādi:

2.   Šīs regulas 21. panta 1. punktā minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno šā panta 1. punktā minētās tiesības.

1.   Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji izraisa pārvietošanās palīglīdzekļu, cita starpā ratiņkrēslu un palīgierīču, zaudējumu vai bojājumu vai personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām izmantoto servisa suņu zaudējumu vai ievainojumu, tad tie ir atbildīgi par minēto zaudējumu, bojājumu vai ievainojumu un bez nepamatotas kavēšanās nodrošina kompensāciju. Minētā kompensācija ietver:

2.   Ja piemēro 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji ātri pieliek visas saprātīgās pūles, lai nodrošinātu nekavējoties vajadzīgus pagaidu aizstājējus pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm. Personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām minētos pagaidu aizstājējus palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm atļauj paturēt līdz 1. punktā minētās kompensācijas izmaksāšanai.

1.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji nodrošina, ka viss personāls, arī nesen darbā pieņemtais personāls, kura regulārajos pienākumos ir sniegt tiešu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, saņem apmācību par invaliditāti, lai zinātu, kā apmierināt vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Tie arī visam personālam, kas strādā stacijā vai vilcienos un tieši saskaras ar pasažieriem, nodrošina apmācību un regulārus zināšanu atjaunināšanas kursus nolūkā uzlabot informētību par vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji var piekrist, ka 1. punktā minētajā apmācībā piedalās darbinieki ar invaliditāti, un var apsvērt iespēju, ka tajā piedalās arī pasažieri ar invaliditāti un pasažieri ar ierobežotām pārvietošanās spējām un/vai viņus pārstāvošās organizācijas.

1.   Katrs dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un stacijas apsaimniekotājs stacijā, kurā gada laikā apkalpo vidēji vairāk nekā 10 000 pasažieru dienā, izveido sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz šajā regulā paredzētajām tiesībām un pienākumiem savās attiecīgajās atbildības jomās. Tie dara pasažieriem plaši zināmu savu kontaktinformāciju un darba valodu vai valodas. Šo mehānismu nepiemēro III nodaļas nolūkā.

2.   Ar 1. punktā minēto mehānismu pasažieri var iesniegt sūdzību jebkuram dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai stacijas apsaimniekotājam sakarā ar to attiecīgajām atbildības jomām. Šādu sūdzību iesniedz trīs mēnešu laikā pēc incidenta, uz kuru tā attiecas. Adresāts viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas vai nu sniedz motivētu atbildi, vai attiecīgi pamatotos gadījumos informē pasažieri par to, ka viņš saņems atbildi ne vēlāk kā trīs mēnešu laikposmā pēc sūdzības saņemšanas dienas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji sūdzības izvērtēšanai vajadzīgos datus glabā visu sūdzību izskatīšanas procedūras, tostarp 33. un 34. pantā minēto sūdzību izskatīšanas procedūru, laiku, un pēc pieprasījuma minētos datus dara pieejamus valsts izpildes iestādēm.

3.   Ziņas par sūdzību izskatīšanas procedūru ir pieejamas sabiedrībai, tostarp personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šī informācija pēc pieprasījuma ir pieejama vismaz tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā darbojas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

4.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums 29. panta 2. punktā minētajā ziņojumā publicē saņemto sūdzību un izskatīto sūdzību skaitu un veidus, atbilžu sniegšanas laikus un veiktās darbības, lai iespējami panāktu uzlabojumus.

1.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izstrādā pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai uzturētu pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz III pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pārrauga savu darbību, kā paredzēts pakalpojumu kvalitātes standartos. Līdz 2023. gada 30. jūnijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem tie publicē ziņojumu par savu pakalpojumu kvalitāti savā tīmekļa vietnē. Šādus ziņojumus dara pieejamus arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tīmekļa vietnē.

3.   Staciju apsaimniekotāji nosaka pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standartus, pamatojoties uz attiecīgajiem III pielikumā minētajiem punktiem. Tie pārrauga savu darbību, ievērojot minētos standartus, un valsts publiskajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošina piekļuvi informācijai par saviem darbības rezultātiem.

1.   Pārdodot dzelzceļa braukšanas biļetes, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji informē pasažierus par šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Lai izpildītu šo informēšanas prasību, tie var izmantot tiem pieejamo Komisijas sagatavoto šīs regulas noteikumu kopsavilkumu visās oficiālajās Savienības valodās. Minēto informāciju tie sniedz papīra vai elektroniskā formātā vai jebkādā citā veidā, tostarp pieejamos formātos saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 un Regulas (ES) Nr. 1300/2014 noteikumiem. Tie norāda, kur šādu informāciju var saņemt reisa atcelšanas, nokavētas pārsēšanās vai ilga kavējuma gadījumā.

2.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji piemērotā veidā, tostarp pieejamos formātos saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/882 un Regulas (ES) Nr. 1300/2014 noteikumiem, stacijā, vilcienā un savā tīmekļa vietnē informē pasažierus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu un par tās struktūras vai to struktūru kontaktinformāciju, kuras dalībvalstis norīkojušas, ievērojot 31. pantu.

1.   Katra dalībvalsts norīko struktūru vai struktūras, kas atbild par šīs regulas izpildi. Katra no minētajām struktūrām veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu.

2.   Visas struktūras savā uzbūvē, lēmumos par finansējumu, juridiskajā formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgas no jebkura infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas iekasēšanu atbildīgās struktūras, par jaudas iedalīšanu atbildīgās struktūras vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru vai struktūrām, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, un par to attiecīgo kompetenci. Komisija un norīkotās struktūras minēto informāciju publicē savās tīmekļa vietnēs.

4.   Šajā nodaļā paredzētos izpildes pienākumus attiecībā uz staciju apsaimniekotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem nepiemēro Kiprai vai Maltai, kamēr to attiecīgajās teritorijās nav izveidota dzelzceļu sistēma, un attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kamēr Kipras vai Maltas norīkota licencēšanas iestāde nav saskaņā ar 2. panta 1. punktu licencējusi nevienu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

1.   Valstu izpildes struktūras rūpīgi uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām, tostarp Regulu (ES) Nr. 454/2011 un (ES) Nr. 1300/2014 prasībām, ciktāl uz minētajām regulām atsaucas šajā regulā, un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, infrastruktūras pārvaldītāji, kā arī biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji valstu izpildes struktūrām pēc to pieprasījuma attiecīgos dokumentus un informāciju iesniedz bez nepamatotas kavēšanās un – jebkurā gadījumā – viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Sarežģītos gadījumos valsts izpildes struktūra šo laikposmu var pagarināt maksimāli līdz trim mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas. Valstu izpildes struktūras, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tām iesniegusi struktūra, kas saskaņā ar 33. pantu norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita struktūra. Tās arī var pieņemt lēmumus par izpildes darbībām, pamatojoties uz atsevišķām šādas struktūras pārsūtītām sūdzībām.

3.   Valstu izpildes struktūras ik pēc diviem gadiem, līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam, publicē ziņojumus ar statistiku par savu darbību, tostarp par piemērotajām sankcijām. Minētos ziņojumus dara pieejamus arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tīmekļa vietnē.

4.   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums paziņo savu kontaktinformāciju valsts izpildes struktūrai vai struktūrām dalībvalstīs, kurās tas darbojas.

1.   Neskarot patērētāju tiesības uz alternatīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES (15), pasažieris pēc tam, kad bez sekmēm ir iesniedzis sūdzību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai stacijas apsaimniekotājam, ievērojot 28. pantu, trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņēmis informāciju par sākotnējās sūdzības noraidīšanu, var iesniegt sūdzību valstu izpildes struktūrai vai jebkurai citai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar šā panta 2. punktu. Ja trīs mēnešu laikā pēc sākotnējās sūdzības iesniegšanas nav saņemta atbilde, pasažierim ir tiesības iesniegt sūdzību valstu izpildes struktūrai vai jebkurai citai struktūrai, kas norīkota saskaņā ar 2. punktu. Vajadzības gadījumā minētā struktūra informē sūdzības iesniedzēju par viņa tiesībām iesniegt sūdzības strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām individuālas pārsūdzības nolūkā.

2.   Ikviens pasažieris var iesniegt sūdzību par varbūtēju šīs regulas pārkāpumu vai nu valsts izpildes struktūrai, vai arī jebkurai citai struktūrai, ko dalībvalsts norīkojusi šādā nolūkā.

3.   Valsts izpildes struktūra vai jebkura cita struktūra, kas norīkota saskaņā 2. punktu, divu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas apstiprina tās saņemšanu. Sūdzību izskatīšanas procedūra ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus, skaitot no sūdzības lietas izveidošanas dienas. Sarežģītos gadījumos minētā struktūra minēto laikposmu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Šādā gadījumā tā informē pasažieri par pagarināšanas iemesliem un paredzamo laiku, kas vajadzīgs procedūras pabeigšanai. Tikai tās lietas, kas saistītas ar tiesvedību, var izskatīt ilgāk nekā sešus mēnešus. Ja minētā struktūra ir arī strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūra Direktīvas 2013/11/ES nozīmē, prevalē minētajā direktīvā noteiktie termiņi.

Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniedz piekļuvi sūdzību izskatīšanas procedūrai.

4.   Pasažieru sūdzības par incidentu, kurā iesaistīts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izskata tās dalībvalsts valsts izpildes struktūra vai jebkura cita struktūra, kas norīkota saskaņā 2. punktu, kura piešķīrusi attiecīgā uzņēmuma licenci.

5.   Ja sūdzība attiecas uz varbūtējiem staciju apsaimniekotāju vai infrastruktūras pārvaldītāju pārkāpumiem, sūdzību izskata tās dalībvalsts valsts izpildes struktūra vai jebkura cita struktūra, kas norīkota saskaņā 2. punktu, kuras teritorijā incidents noticis.

6.   Īstenojot sadarbību saskaņā ar 34. pantu, valsts izpildes struktūras var atkāpties no šā panta 4. vai 5. punkta vai no abiem, ja pamatotu iemeslu dēļ, jo īpaši tādu, kas saistīti ar valodu vai dzīvesvietu, tas ir pasažiera interesēs.

1.   Ja saskaņā ar 31. un 33. pantu ir norīkotas atšķirīgas struktūras, izveido ziņošanas mehānismus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ar kuriem nodrošina informācijas apmaiņu starp tām nolūkā palīdzēt valsts izpildes struktūrai veikt uzraudzības un izpildes uzdevumus un tā, lai saskaņā ar 33. pantu norīkotā sūdzību izskatīšanas struktūra varētu savākt atsevišķu sūdzību izskatīšanai vajadzīgo informāciju.

2.   Valstu izpildes struktūras koordinēšanas nolūkā apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi. Komisija tām palīdz veikt minēto uzdevumu.

3.   Sarežģītos gadījumos, piemēram, tādos, kas saistīti ar vairākām sūdzībām vai vairākiem operatoriem, pārrobežu braucieniem vai nelaimes gadījumiem citas dalībvalsts teritorijā, nevis tajā, kas izdevusi uzņēmuma licenci, un jo īpaši tad, ja nav skaidrs, kura valsts izpildes struktūra ir kompetentā struktūra, vai tad, ja tas atvieglotu vai paātrinātu sūdzības atrisināšanu, valsts izpildes struktūras sadarbojas un noskaidro vadošo struktūru, kura kalpo par vienoto kontaktpunktu pasažieriem. Visas iesaistītās valsts izpildes struktūras sadarbojas, lai atvieglotu sūdzības atrisināšanu, tostarp daloties ar informāciju, palīdzot ar dokumentu tulkošanu un sniedzot informāciju par incidentu apstākļiem. Pasažierus informē par to, kura iestāde darbojas kā vadošā struktūra.

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2.   Īstenojot 34. pantā minēto sadarbību, valsts izpildes struktūra, kas ir kompetenta 33. panta 4. vai 5. punkta nolūkā, pēc sūdzību izskatošās valsts izpildes struktūras pieprasījuma izmeklē šīs regulas pārkāpumu, uz ko norādījusi minētā struktūra, un vajadzības gadījumā nosaka sankcijas.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 36. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 6. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 36. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 36. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajos vienveida noteikumos termins:

6. pants

Pārvadājuma līgums

7. pants

Biļete

8. pants

Braukšanas maksas samaksa un atmaksāšana

9. pants

Tiesības uz pārvadāšanu. Pārvadāšanas atteikums

10. pants

Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jākārto muitas vai citu administratīvo iestāžu prasītās formalitātes.

11. pants

Vilcienu atcelšana un kavēšanās. Nokavētas pārsēšanās

Kur tas nepieciešams, pārvadātājs biļetē apliecina, ka vilciens ticis atcelts vai pārsēšanās tikusi nokavēta.

12. pants

Atļautie priekšmeti un dzīvnieki

13. pants

Pārbaude

14. pants

Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jāpilda muitas un citu administratīvo iestāžu pieprasītās formalitātes, ja brauciena laikā tam ir priekšmeti (rokas bagāža, reģistrētā bagāža, transportlīdzekļi, ieskaitot to kravu) vai dzīvnieki. Pasažierim jābūt klāt šo priekšmetu pārbaudes laikā, izņemot – ja katras valsts normatīvie akti paredz citādi.

15. pants

Kontrole

Pasažieris pats atbild par līdzpaņemtās rokas bagāžas un dzīvnieku uzraudzību.

16. pants

Reģistrētās bagāžas nosūtīšana

17. pants

Bagāžas reģistrācijas kvīts

18. pants

Reģistrēšana un pārvadāšana

19. pants

Reģistrētās bagāžas pārvadāšanas maksas apmaksāšana

Ja vien starp pasažieri un pārvadātāju nav noslēgta citāda vienošanās, maksu par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu apmaksā reģistrēšanas brīdī.

20. pants

Reģistrētās bagāžas marķēšana

Pasažierim uz katras reģistrētās bagāžas vienības skaidri saredzamā vietā un pietiekami skaidrā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

21. pants

Tiesības atteikties no reģistrētas bagāžas

22. pants

Izsniegšana

23. pants

Pārvadāšanas noteikumi

Īpašie noteikumi par transportlīdzekļu pārvadāšanu, kas ietilpst Vispārējos pārvadāšanas noteikumos, ietver nosacījumus attiecībā uz transportlīdzekļu pieņemšanu pārvadāšanai, reģistrēšanu, iekraušanu un pārvadāšanu, izkraušanu un izsniegšanu, kā arī pasažiera pienākumus.

24. pants

Pārvadāšanas kvīts

25. pants

Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šo nodaļu III nodaļas noteikumi attiecībā uz bagāžas pārvadāšanu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

26. pants

Atbildības pamats

27. pants

Zaudējumu atlīdzība nāves gadījumā

28. pants

Zaudējumu atlīdzība personiska ievainojuma gadījumā

Pasažiera personiska ievainojuma vai jebkura cita tam nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā zaudējumu atlīdzība ietver:

29. pants

Kompensācijas citu miesas bojājumu gadījumā

Attiecīgās valsts tiesību akti nosaka, vai un cik lielā mērā pārvadātājs maksā zaudējumu atlīdzību par citiem miesas bojājumiem, kurus neparedz 27. un 28. pants.

30. pants

Zaudējumu atlīdzības forma un apjoms bojāejas un personiska ievainojuma gadījumā

31. pants

Citi transporta veidi

32. pants

Atbildība vilciena atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās gadījumā

33. pants

Atbildība

34. pants

Zaudējumu atlīdzības limits mantu zaudējuma vai tām nodarīta kaitējuma gadījumā

Ja pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 33. panta 1. punktu, tas maksā kompensāciju, kas nepārsniedz 1 400 norēķinu vienības vienam pasažierim.

35. pants

Atbrīvošana no atbildības

Pārvadātājs nav atbildīgs pasažierim par zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījis tas, ka pasažieris nav izpildījis muitas vai citu administratīvo iestāžu prasītās formalitātes.

36. pants

Atbildības pamats

37. pants

Pierādīšanas pienākums

38. pants

Secīgie pārvadātāji

Ja pārvadājumu, ko nosaka viens pārvadājuma līgums, veic vairāki secīgi pārvadātāji, katrs pārvadātājs ar to vien, ka pieņem bagāžu saskaņā ar bagāžas reģistrācijas kvīti vai transportlīdzekli saskaņā ar pārvadāšanas kvīti, kļūst par pārvadājuma līguma pusi attiecībā uz bagāžas nosūtīšanu vai transportlīdzekļa pārvadāšanu saskaņā ar bagāžas reģistrācijas kvīts vai pārvadāšanas kvīts noteikumiem un uzņemas tādējādi radušās saistības. Tādā gadījumā katrs pārvadātājs ir atbildīgs par pārvadājumu visa maršruta garumā līdz pat izsniegšanai.

39. pants

Pārvadātāja aizvietotājs

40. pants

Pieņēmums par zaudējumu

41. pants

Kompensācija zaudējuma gadījumā

42. pants

Kompensācija par zaudējumu

43. pants

Kompensācija piegādes kavējuma gadījumā

44. pants

Kompensācija kavējuma gadījumā

45. pants

Kompensācija zaudējuma gadījumā

Transportlīdzekļa pilnīga vai daļēja zaudējuma gadījumā kompensāciju, kas maksājama tiesīgajai personai par pierādīto zaudējumu vai kaitējumu, aprēķina no transportlīdzekļa parastās vērtības. Tā nedrīkst pārsniegt 8 000 norēķinu vienības. Piekrauta vai nepiekrauta autopiekabe tiek uzskatīta par atsevišķu transportlīdzekli.

46. pants

Atbildība attiecībā uz citiem priekšmetiem

47. pants

Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šīs daļas noteikumiem 2. daļas noteikumi attiecībā uz atbildību par bagāžu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

48. pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Atbildības ierobežojumi, ko paredz šie vienveida noteikumi, kā arī attiecīgo valstu tiesību akti, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums ir radies vai nu pārvadātāja darbības vai bezdarbības dēļ ar nodomu izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu, vai arī neapdomības dēļ, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

49. pants

Konvertēšana un procenti

50. pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Pārvadātāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar šiem vienveida noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc attiecīgās valsts tiesību aktiem un noteikumiem, kas reglamentē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas to aizvieto.

51. pants

Personas, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs

Pārvadātājs ir atbildīgs par saviem darbiniekiem un jebkurām citām personām, kuru pakalpojumus tas izmanto pārvadājuma veikšanai, kamēr šie darbinieki un citas personas darbojas savu funkciju ietvaros. Tās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, kurā notiek pārvadājums, tiek uzskatīti par personām, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto pārvadājuma veikšanai.

52. pants

Citas prasības

53. pants

Īpaši atbildības principi

Pasažieris pret pārvadātāju ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu:

ja vien viņš nepierāda, ka zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši apstākļi, no kuriem, lai gan viņš rīkojies rūpīgi kā apzinīgs pasažieris, viņš nav varējis izvairīties un kuru sekas nav bijis spējīgs novērst. Šis noteikums neietekmē pārvadātāja atbildību, kas tam noteikta 26. pantā un 33. panta 1. punktā.

54. pants

Daļēja zaudējuma vai kaitējuma konstatēšana

55. pants

Prasījumi

56. pants

Pārvadātāji, pret kuriem var izvirzīt prasību

58. pants

Prasības celšanas tiesību izbeigšanās pasažiera bojāejas vai personiska ievainojuma gadījumā

59. pants

Prasības celšanas tiesību izbeigšanās sakarā ar bagāžas pārvadāšanu

60. pants

Prasības celšanas noilgums

61. pants

Pārvadāšanas maksas sadalījums

62. pants

Regresa prasība

63. pants

Regresa prasības kārtība

64. pants

Regresa prasības līgumi

Pārvadātāji var slēgt līgumus, kuri atšķiras no 61. un 62. panta noteikumiem.