1.   Lai nodrošinātu atbilstību 6. pantā uzskaitītajām datu kvalitātes prasībām, dalībvalstis izstrādā datu kvalitātes pārvaldības plānu, kas ietver atbilstošas datu kvalitātes pārvaldības procedūras, t. sk. datu kvalitātes nodrošināšanas, validēšanas un kvalitātes kontroles procedūras.

2.   Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu un datu pārvaldītājus saskaņā ar datu kvalitātes pārvaldības plānā noteiktajām datu kvalitātes pārvaldības procedūrām. Valsts kontaktpunkts un datu pārvaldītāji:

3.   Dalībvalstis attiecīgi atjaunina savu 1. punktā minēto datu kvalitātes pārvaldības plānu, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību minētajā jomā.

1.   Aģentūra validē dalībvalstu apkopotos un paziņotos datus, tiklīdz tā ir novērtējusi, ka dati atbilst 6. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām.

2.   Ja Aģentūra novērtē, ka daļa no paziņotajiem datiem vai tie visi neatbilst 6. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām, Aģentūra:

3.   Aģentūra organizē mācības par datu kvalitātes prasībām un datu kvalitātes pārvaldību. Aģentūra vajadzības gadījumā sniedz mērķtiecīgu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pēc pieprasījuma izveido jaunas antimikrobiālo līdzekļu datu vākšanas sistēmas.

1.   Aģentūra izstrādā un uztur tīmekļa saskarni, kas ļauj dalībvalstīm elektroniski un savlaicīgi:

2.   Tīmekļa saskarne ir pieejama vismaz angļu valodā.

3.   Aģentūra veic validācijas darbības, lai nodrošinātu, ka tīmekļa saskarne atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz tās konkrēto lietojumu un paredzēto izmantojumu.

4.   Aģentūra organizē regulāras mācības un attiecīgā gadījumā sniedz dalībvalstīm īpašu papildu palīdzību saistībā ar tīmekļa saskarnes izmantošanu un attiecīgo ziņošanas veidņu aizpildīšanu.

1.   Lai vāktu valsts datus par 1. un 2. pantā minēto veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu, dalībvalstis apsver iespēju izmantot attiecīgi šādus datu sniedzējus: tirdzniecības atļauju turētāji, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji, barības ražotnes, aptiekas vai veterinārārsti.

2.   Attiecībā uz tirdzniecības atļaujas turētāju reģistrēto veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu dalībvalstis par galveno datu avotu pēc iespējas izmanto pārdošanas apjoma datus, ko tirdzniecības atļaujas turētāji snieguši Savienības zāļu datubāzē. Tās šos datus koriģē attiecībā uz zāļu pārvietošanu pāri to robežām paralēlās tirdzniecības ietvaros un vajadzības gadījumā papildina tos ar citu datu sniedzēju datiem. Tās nodrošina, ka minēto datu formāts atbilst prasībām, kas iekļautas protokolos un veidnēs, kuras Aģentūra darījusi pieejamas datu ziņošanai.

1.   Dalībvalstis savus datus par attiecīgo antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu Aģentūrai paziņo ar tīmekļa saskarnes starpniecību, izmantojot protokolus un veidnes, ko Aģentūra šajā nolūkā darījusi pieejamus, un ņemot vērā citus attiecīgos Aģentūras sagatavotos norāžu dokumentus. Ziņojot savus datus Aģentūrai, dalībvalstis izmanto Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/16 (6) 15. panta 2. punktā minēto Savienības zāļu datubāzē norādīto pastāvīgo un unikālo identifikatoru attiecībā uz relevantajiem veterināro antimikrobiālo zāļu prezentējumiem.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam saskaņā ar 6. panta d) punktu paziņo savus datus par to attiecīgo veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu, kas iepriekšējā kalendārajā gadā pārdotas lietošanai to attiecīgajās valsts teritorijās. Pirmo ziņojumu tās Aģentūrai nosūta līdz 2024. gada 30. jūnijam.

3.   Dalībvalstis ar savu valsts kontaktpunktu un datu pārvaldītāju starpniecību, izmantojot tīmekļa saskarni, Aģentūrai paziņo arī šādu informāciju:

4.   Dalībvalstis 3. punktā minēto informāciju pirmajam datu ziņojumam sniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam nākamajos pārskata periodos to attiecīgi atjaunina.

1.   Lai veicinātu standartizētu un saskaņotu datu vākšanu par 3. un 4. pantā minēto antimikrobiālo zāļu lietošanu, dalībvalstis minētos datus vāc:

2.   Dalībvalstis savus datus par attiecīgo veterināro antimikrobiālo zāļu un to cilvēkiem paredzēto antimikrobiālo zāļu lietošanu, kuras izņēmuma kārtā var izmantot dzīvniekiem, paziņo par katru zāļu prezentējumu un par attiecīgajām dzīvnieku sugām, kategorijām vai stadijām, kas aprakstītas 15. pantā. Tās nodrošina, ka dati aptver visus attiecīgo antimikrobiālo zāļu lietojumus iepriekšējā kalendārajā gadā to attiecīgajās dalībvalsts teritorijās saskaņā ar 6. panta e) punktu.

Pirmo ziņojumu Aģentūrai nosūta līdz 2024. gada 30. septembrim, un tajā ietver datus par antimikrobiālajām zālēm, kas iepriekšējā kalendārajā gadā lietotas attiecīgajām dzīvnieku sugām, kategorijām vai stadijām.

Nākamos ziņojumus pēc pirmā ziņojuma Aģentūrai nosūta katru gadu līdz 30. jūnijam, un tajos ietver datus par antimikrobiālajām zālēm, kas iepriekšējā kalendārajā gadā lietotas attiecīgajām dzīvnieku sugām, kategorijām vai stadijām.

3.   Dalībvalstis savus datus par attiecīgo antimikrobiālo līdzekļu lietošanu paziņo ar tīmekļa saskarnes starpniecību, izmantojot protokolus un veidnes, ko Aģentūra šajā nolūkā darījusi pieejamus, un ņemot vērā citus attiecīgos Aģentūras sagatavotos norāžu dokumentus.

4.   Dalībvalstis ar savu valsts kontaktpunktu un datu pārvaldītāju starpniecību, izmantojot tīmekļa saskarni, Aģentūrai paziņo arī šādu informāciju:

5.   Dalībvalstis 4. punktā aprakstīto informāciju pirmajam datu ziņojumam sniedz līdz 2024. gada 30. septembrim un pēc tam nākamajos pārskata periodos to attiecīgi atjaunina.

1.   Dalībvalstis izstrādā daļēji vai pilnībā automatizētas pastāvīgas datu vākšanas sistēmas, lai apkopotu datus par antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem.

2.   Dalībvalstis izstrādā programmatūras risinājumus, kas atvieglo šādu datu vākšanu un atbalsta kvalitātes nodrošināšanu, validēšanu un kvalitātes kontroli.

3.   Ņemot vērā prakses daudzveidību Savienībā un valstu tiesību normu atšķirības, Aģentūra kopā ar dalībvalstīm vajadzības gadījumā organizē paraugprakses apmaiņas pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt savas lietošanas datu vākšanas sistēmas.

4.   Dalībvalstis organizē regulāras apmācības vai citas informācijas kampaņas datu sniedzējiem par to, kā ar attiecīgo valsts datu vākšanas sistēmu starpniecību ziņot datus par antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiem.

1.   Dalībvalstis vāc un katru gadu no 2024. gada 30. septembra Aģentūrai paziņo datus par lietošanu šādām produktīvo dzīvnieku sugām, arī visām to kategorijām un stadijām:

2.   Dalībvalstis vāc un katru gadu no 2027. gada 30. jūnija Aģentūrai paziņo datus par lietošanu šādām produktīvo dzīvnieku sugām, arī visām to kategorijām un stadijām:

3.   Dalībvalstis vāc un katru gadu no 2030. gada 30. jūnija Aģentūrai paziņo datus par lietošanu šādām neproduktīvo dzīvnieku sugām:

1.   Aģentūra savā ziņojumā iekļauj datus par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu un par antimikrobiālo zāļu lietošanu sadalījumā pa dzīvnieku sugām, kā minēts 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā.

2.   Datus, kas iekļauti Aģentūras ziņojumā par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu, salīdzina ar iepriekšējo pārskata periodu datiem, attiecīgā gadījumā arī ar ESVAC projekta ietvaros paziņotiem datiem par pārdošanas apjomu, ciktāl to ļauj datu kvalitāte un formāts.

3.   Sākot ar otro ziņojumu, kas jāpublicē līdz 2025. gada 31. decembrim, datus, kas iekļauti Aģentūras ziņojumā par antimikrobiālo zāļu lietošanu, salīdzina ar iepriekšējo pārskata periodu datiem.

4.   Aģentūra analizē datus par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu un antimikrobiālo zāļu lietošanu un nosaka tendences un paradumu izmaiņas, kas laika gaitā notikušas gan valstu, gan Savienības līmenī. Minētās analīzes veic, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar dalībvalstīm un citām Savienības aģentūrām, un iekļauj Aģentūras ziņojumos kopā ar noteiktajām tendencēm un paradumu izmaiņām un dalībvalstu sniegto informāciju, kas minēta 12. panta 3. punktā un 13. panta 4. punktā.

5.   Aģentūra, analizējot valstu datus par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu un antimikrobiālo zāļu lietošanu, ņem vērā attiecīgās dzīvnieku populācijas katrā dalībvalstī. Šajā nolūkā Aģentūra apzina vajadzīgos datus par attiecīgajām dzīvnieku populācijām katrā dalībvalstī, izmantojot publiski pieejamas esošas Savienības datubāzes, un lūdz dalībvalstis tos verificēt un validēt. Ja nepieciešamie dati par attiecīgajām dzīvnieku populācijām šādās Savienības datubāzēs nav pieejami vai ja minētie dati neatbilst 6. pantā noteiktajām datu kvalitātes prasībām, Aģentūra pieprasa dalībvalstīm sniegt vai grozīt šādus datus, izmantojot tīmekļa saskarni.

6.   Lai ziņotu par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu, Aģentūra paziņo datus par attiecīgajām dzīvnieku populācijām, kuras ziņotājās dalībvalstīs varētu ārstēt ar šīm zālēm. Datus par produktīvajiem dzīvniekiem un citiem dzīvniekiem, ko tur vai audzē, paziņo atsevišķi.

7.   Lai ziņotu par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvajām sugām, ja dati par konkrētām dzīvnieku populācijām valsts līmenī nav pieejami ļoti zema ražošanas līmeņa dēļ, datus par lietošanu šo dzīvnieku populācijām var paziņot attiecībā uz 15. panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto dzīvnieku grupu.

1.   Pirmo ziņojumu par veterināro antimikrobiālo zāļu pārdošanas apjomu un antimikrobiālo zāļu lietošanu pa dzīvnieku sugām Aģentūra publicē līdz 2025. gada 31. martam, un tajā iekļauj šādu informāciju:

2.   No 2025. gada nākamos ziņojumus pēc pirmā ziņojuma Aģentūra publicē līdz 31. decembrim, un tajos iekļauj šādu informāciju: