(1)

Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (1). Ar Ieteikumu (ES) 2020/1475 tika izveidota koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos.

(2)

Nolūkā dalībvalstīm atvieglot lēmumu pieņemšanu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, vadoties pēc Ieteikumā (ES) 2020/1475 noteiktajiem kritērijiem un robežvērtībām, reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti, kas sadalīta pa reģioniem (2).

(3)

Kā paredzēts Ieteikuma (ES) 2020/1475 15. apsvērumā, Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, būtu regulāri jāizvērtē minētajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji vai jāpielāgo robežvērtības, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu.

(4)

Pēc šāda Komisijas priekšlikuma Padome 2021. gada 1. februārī pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/119, ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (3), ņemot vērā visā Savienībā ļoti augsto pārneses līmeni sabiedrībā, kas, iespējams, saistīts ar to, ka jaunie bažas raisošie SARS-CoV-2 varianti ir transmisīvāki.

(5)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstis var ierobežot pamattiesības brīvi pārvietoties, pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem. Visiem ierobežojumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos Savienībā, kuri tiek ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, būtu jābalstās uz konkrētiem un ierobežotiem apsvērumiem sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības veselības aizsardzību. Šādi ierobežojumi ir jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas principu. Tāpēc visiem veiktajiem pasākumiem vajadzētu būt tvēruma un laika ziņā stingri ierobežotiem atbilstoši centieniem atjaunot brīvu pārvietošanos Savienībā, un tie nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Turklāt šādiem pasākumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Savienības veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu preču un pamatpakalpojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, tai skaitā medicīnas preču brīvu apriti un medicīniskā un veselības aprūpes personāla brīvu pārvietošanos, izmantojot tā dēvētās “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, kas minētas Komisijas 2020. gada 23. marta Paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (4).

(6)

Lai atvieglotu iespēju izmantot tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, Eiropas Parlaments un Padome 2021. gada 20. maijā vienojās izveidot vienotu satvaru sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izdošanai, verifikācijai un akceptēšanai – ES digitālo Covid sertifikātu. ES digitālajam Covid sertifikātam būtu jāveicina tas, ka tiek pakāpeniski un koordinētā veidā atcelti brīvas pārvietošanās ierobežojumi, kuri ieviesti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos. Pārvietošanās brīvības veicināšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai varētu sākties ekonomikas atveseļošana.

(7)

Padome 2021. gada 20. maijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2021/816, ar ko groza Ieteikumu (ES) 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (5), iesakot dalībvalstīm atvieglot ierobežojumus nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, jo īpaši attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kam piešķirta tirdzniecības atļauja, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (6). Turklāt dalībvalstīm ir iespēja atļaut nebūtiskus ceļojumus uz ES tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saņēmuši pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kura iekļauta PVO ārkārtas lietojuma sarakstā (7). Ar Ieteikumu (ES) 2021/816 tika palielinātas arī robežvērtības 14 dienu kumulatīvajam paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājam, ko izmanto, lai noteiktu to trešo valstu sarakstu, no kurām nebūtiskus ceļojumus vajadzētu atļaut. Vienlaikus, lai ierobežotu risku, ka Eiropas Savienībā iekļūst bažas raisoši vai uzmanību prasoši SARS-CoV-2 varianti, Ieteikumā (ES) 2021/816 ir paredzēts “ārkārtas apturēšanas” mehānisms, kas ļauj dalībvalstīm ātri un koordinēti rīkoties, lai visa veida ceļošanu no skartajām trešām valstīm uz laiku ierobežotu līdz stingri noteiktam minimumam. Ieteikums 2020/1475 būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs norises, tostarp izmaiņas paziņoto gadījumu rādītāja robežvērtībā.

(8)

Eiropadome savos 2021. gada 25. maija secinājumos (8) norādīja, ka centieni nodrošināt koordinētu pieeju būtu jāturpina arī pirms vasaras. Šajā saistībā Eiropadome atzinīgi novērtēja par ES digitālo Covid sertifikātu panākto vienošanos un aicināja to ātri īstenot. Eiropadome aicina spert nākamo soli, lai atvieglotu brīvu pārvietošanos ES, proti, līdz jūnija vidum pārskatīt Ieteikumu (ES) 2020/1475. Eiropadome atzinīgi novērtēja arī Ieteikuma (ES) 2021/816 pieņemšanu.

(9)

ES digitālā Covid sertifikāta regulu (9) sāks piemērot no 2021. gada 1. jūlija. No minētā datuma vakcinētām, testētām vai pārslimojušām personām būs tiesības saņemt ES digitālo Covid sertifikātu, tostarp tad, ja tās ir vakcinētas pirms ES digitālā Covid sertifikāta regulas piemērošanas dienas, pat ja vakcinācija ir veikta klīniskā izmēģinājuma ietvaros. Tāpēc Ieteikums 2020/1475 būtu jāpielāgo, lai pēc iespējas labāk izmantotu ES digitālā Covid sertifikāta sistēmu. Proti, ES digitālie Covid sertifikāti nodrošina sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu drošu izdošanu, verifikāciju un akceptēšanu, un saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulu izdotiem sertifikātiem tādējādi vajadzētu būt galvenajam rīkam, kas izmantojams saistībā ar ceļošanu ES.

(10)

ES digitālā Covid sertifikāta regula paredz sešu nedēļu pakāpeniskas ieviešanas periodu, lai dalībvalstīm, kuras no regulas piemērošanas dienas nevar izdot sertifikātus regulai atbilstošā formātā, dotu iespēju turpināt izdot sertifikātus, kas vēl neatbilst ES digitālā Covid sertifikāta regulai. Pakāpeniskas ieviešanas periodā šādi sertifikāti, kā arī pirms ES digitālā Covid sertifikāta regulas piemērošanas dienas izdotie sertifikāti, ir jāakceptē visām dalībvalstīm ar noteikumu, ka tajos ir ietverti vajadzīgie dati. Tāpēc Ieteikuma 2020/1475 vajadzībām šādi sertifikāti arī būtu jāuzskata par tādiem, kas izdoti saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulu.

(11)

Turklāt personām, kurām nav ES digitālā Covid sertifikāta, jo īpaši tāpēc, ka tās ir vakcinētas pirms ES digitālā Covid sertifikāta regulas piemērošanas dienas, būtu jādod visas pienācīgās iespējas ar citiem līdzekļiem pierādīt, ka tām būtu jāgūst labums no attiecīgo brīvas pārvietošanās ierobežojumu atcelšanas, ko dalībvalsts šādu sertifikātu turētājiem noteikusi.

(12)

Būtu jācenšas nodrošināt ES digitālā Covid sertifikāta raitu ieviešanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm, cik vien iespējams, būtu jāizmanto iespējas, kas attiecībā uz Covid-19 sertifikātu izdošanu pastāv valsts tiesību aktos, lai, pamatojoties uz tehniskajām specifikācijām, ko dalībvalstis izstrādājušas e-veselības tīklā (10), sāktu izdot ES digitālā Covid sertifikāta regulai atbilstoša formāta sertifikātus jau pirms regulas piemērošanas sākuma. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēta Covid-19 sertifikātu verifikācija, ES digitālā Covid sertifikāta turētāji ceļošanas laikā tos jau varētu izmantot. Komisija šo procesu atbalsta, uzsākot ES digitālā Covid sertifikāta centrālas daļas – ES vārtejas, kurā glabā ES digitālā Covid sertifikāta verifikācijai vajadzīgās publiskās atslēgas – darbību. Ņemot vērā to, ka ES vārtejā nenotiek apmaiņa ar personas datiem, dalībvalstis tās funkcionalitāti varētu izmantot jau pirms ES digitālā Covid sertifikāta regulas piemērošanas sākuma.

(13)

Galvenokārt saistībā ar ievērojamu vakcinācijas tvēruma palielinājumu visā Savienībā pastāv spēcīga un pastāvīga lejupejoša tendence 14 dienu kumulatīvajā paziņoto Covid-19 gadījumu īpatsvarā ES/EEZ. Vismaz vienas vakcīnas devas kumulatīvais tvērums no 2021. gada 27. maija pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem ir sasniedzis 42,8 %, un pilnas vakcinācijas kumulatīvais tvērums pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem ir sasniedzis 18,9 %. Svarīgi ir tas, ka pilnas vakcinācijas kumulatīvais tvērums ir sasniedzis augstu līmeni tādās prioritārajās grupās, kā piemēram, personas vecumā no 80 gadiem un veselības aprūpes darbinieki (11). Apsverot, vai piemērot ierobežojumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aizsardzības līmenis, ko nodrošina vakcinācijas tvēruma palielinājums, jo īpaši mērķa grupu vidū.

(14)

Ņemot vērā šīs pozitīvās norises, dalībvalstis gan attiecībā uz ceļošanu, gan citām darbībām ir sākušas pakāpeniski atcelt ierobežojumus, kas noteikti SARS-CoV-2 izplatīšanās ierobežošanai. Lai to darītu drošā veidā, daudzas dalībvalstis izmanto Covid-19 sertifikātus attiecībā uz vakcināciju, testu rezultātiem un/vai pārslimošanu. Lai koordinētu centienus pakāpeniski atcelt brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ieviesti, lai ierobežotu SARS-CoV-2 izplatīšanos, būtu jāpielāgo Ieteikums (ES) 2020/1475. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas atšķirības starp apgabaliem, kas klasificēti dažādās krāsās, kuras noteiktas Ieteikumā (ES) 2020/1475, un lai nodrošinātu lielāku skaidrību un noteiktību Savienībā ceļojošām personām, būtu sīkāk jāprecizē ierobežojumi, kurus dalībvalstis varētu piemērot, pamatojoties uz saviem lēmumu pieņemšanas procesiem.

(15)

Ņemot vērā zemo inficēšanās līmeni apgabalos, kas klasificēti kā “oranži”, personām, kas ceļo no šādām teritorijām, nevajadzētu piemērot karantīnu vai pašizolāciju. Tomēr dalībvalstis varētu pieprasīt šādiem ceļotājiem veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu vai piedāvāt testus pēc ierašanās.

(16)

Lai vienkāršotu ceļošanu Savienībā, SARS-CoV-2 infekcijas testiem būtu jānosaka standarta derīguma termiņi, ņemot vērā arī sadarbspējīgā ES digitālā Covid sertifikāta gaidāmo ieviešanu. Lielākā daļa dalībvalstu jau paredz, ka, lai molekulāram nukleīnskābju pastiprināšanas testam (NAAT), vajadzīgā paraugu ņemšana būtu atbilstīga, tā jāveic ne agrāk kā 72 stundas pirms ierašanās. Īsāks derīguma termiņš, kas nepārsniedz 48 stundas, ir pamatots attiecībā uz ātrajiem antigēna testiem, kuri uzskaitīti Covid-19 ātro antigēna testu kopējā saraksta, par ko vienojusies Veselības drošības komiteja, I pielikumā (12), ja šādus testus dalībvalsts ir akceptējusi ceļošanai. Abos gadījumos testi būtu jāveic veselības aprūpes speciālistiem vai kvalificētiem testēšanas darbiniekiem.

(17)

Kā norādīts ES digitālā Covid sertifikāta regulā, lai atvieglotu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt testēšanas iespējas, kas ir par cenām, ko var atļauties, un plaši pieejamas, ņemot vērā to, ka vēl ne visiem iedzīvotājiem ir bijusi iespēja vakcinēties. Ātro antigēna testu izmantošana atvieglotu cenas ziņā pieejamu testa rezultātu sertifikātu izdošanu. Komisija ir arī paziņojusi, ka tā piesaistīs 100 miljonus EUR, lai atbalstītu dalībvalstis cenas ziņā pieejamu testu nodrošināšanā.

(18)

Personām, kas ceļo no apgabaliem, kuri klasificēti kā “sarkani”, joprojām varētu pieprasīt ievērot karantīnu vai pašizolāciju, ja vien tām nav testēšanas sertifikāta ar standarta derīguma termiņu. Personām, kurām nav šāda testēšanas sertifikāta, pēc ierašanās varētu pieprasīt veikt SARS-CoV-2 infekcijas testu un vajadzības gadījumā ievērot karantīnu vai pašizolāciju, līdz tiek iegūts negatīvs testa rezultāts.

(19)

Obligāta karantīna vai pašizolācija personām, kuras ierodas no citām dalībvalstīm, ir būtisks brīvas pārvietošanās ierobežojums. Tas būtu jāpiemēro tikai tad, ja ir absolūti nepieciešams aizsargāt sabiedrības veselību, piemēram, ja attiecīgā persona ierodas no apgabala, kas klasificēts kā “sarkans”, bez SARS-CoV-2 infekcijas testa, ja attiecīgā persona ierodas no apgabala, kurš klasificēts kā “tumši sarkans” vai par kuru tiek ziņots, ka tajā ir augsta SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu izplatība. Personām, kurām šādās situācijās piemēro ar ceļošanu saistītu karantīnu vai pašizolāciju, vajadzētu būt iespējai saīsināt tās ilgumu, ja piecas līdz septiņas dienas pēc ierašanās tiek iegūts negatīvs testa rezultāts, izņemot gadījumus, kad ceļotājam parādās Covid-19 simptomi vai kad viņš ierodas no apgabala, kurā ir augsta SARS-CoV-2 bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu izplatība.

(20)

SARS-CoV-2 varianti joprojām raisa bažas, un dalībvalstīm tie būtu jāņem vērā to brīvas pārvietošanās ierobežojumu kontekstā, kas noteikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri izvērtē jaunus pierādījumus par variantiem, kas atklāti ar epidemioloģiskās informācijas, uz noteikumiem balstīta genomiskā variantu skrīninga vai citu zinātnisko avotu palīdzību (13). Tas jo īpaši attiecas uz bažas raisošiem variantiem, par kuriem ir pieejami skaidri pierādījumi, kas norāda uz būtisku ietekmi uz pārnesi, slimības smagumu un/vai imunitāti un kas varētu ietekmēt epidemioloģisko situāciju ES/EEZ, un uz uzmanību prasošiem variantiem, par kuriem ir pieejami pierādījumi par genomiskajām īpašībām, epidemioloģiski pierādījumi vai in-vitro pierādījumi, kas varētu būtiski ietekmēt pārnesi, slimības smagumu un/vai imunitāti, reāli ietekmējot epidemioloģisko situāciju ES/EEZ. Lai sniegtu pārskatu par ES/EEZ bažas raisošo variantu un uzmanību prasošo variantu proporciju kopā ar sekvencēšanas apjomu, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs dara pieejamu “SARS-CoV-2 variantu infopaneli” (14). Lai iegūtu savlaicīgu un precīzu informāciju par bažas radošo vai uzmanību prasošo SARS-CoV-2 variantu rašanos un cirkulāciju, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka, ka dalībvalstu sekvencēšanas apjomam būtu jāatbilst ieteiktajam līmenim, proti, vismaz 10 % vai 500 sekvencēti SARS-CoV-2 pozitīvi gadījumi nedēļā, kā norādīts arī Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienotība Covid-19 apkarošanā” (15). Ja sekvencēšanas apjoms ir nepietiekams, spēja noteikt cirkulējošos bažas radošos variantus, pirms tie ietekmē vispārējo epidemioloģisko situāciju, ir vāja. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai dalībvalstis ņemtu vērā sekvencēšanas apjoma atšķirības, lai nekavētu augstus sekvencēšanas līmeņus.

(21)

Tāpēc ir lietderīgi arī turpmāk stingri mudināt atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz un no apgabaliem, kuri klasificēti kā “tumši sarkani”, un uz un no tiem apgabaliem, kuros bažas raisoši vai uzmanību prasoši SARS-CoV-2 vīrusa varianti ir ļoti izplatīti, jo īpaši tie varianti, kas palielina pārnesamību, slimības smagumu vai ietekmē vakcīnu iedarbīgumu, un uz un no apgabaliem, kuros nepietiekama sekvencēšanas apjoma dēļ nav zināma izplatība.

(22)

Saskaņā ar pašreizējiem zinātniskajiem pierādījumiem, kas joprojām veidojas, vakcinētajām personām un personām, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir pārslimojušas Covid-19, šķiet, ir samazināts risks inficēt citas personas ar SARS-CoV-2. To personu brīva pārvietošanās, kuras saskaņā ar pamatotiem zinātniskajiem pierādījumiem sabiedrības veselību būtiski neapdraud, piemēram, tāpēc, ka tās ir imūnas pret SARS-CoV-2 un nevar to pārnēsāt, nebūtu jāierobežo, jo izvirzīto sabiedrības veselības aizsardzības mērķi var sasniegt bez šādiem ierobežojumiem. Ja epidemioloģiskā situācija to ļauj, šādām personām nevajadzētu piemērot ar Covid-19 pandēmiju saistītus brīvas pārvietošanās papildu ierobežojumus, piemēram, ar ceļošanu saistītu testēšanu SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistītu pašizolāciju vai karantīnu, izņemot, ja šādi papildu ierobežojumi saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un saskaņā ar piesardzības principu ir nepieciešami un samērīgi sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un ir nediskriminējoši.

(23)

Daudzas dalībvalstis jau ir atbrīvojušas vai plāno atbrīvot vakcinētās personas no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem Savienībā, un sadarbspējīgā ES digitālā Covid sertifikāta gaidāmā ieviešana ceļotājiem atvieglos iespēju pierādīt, ka viņi ir vakcinēti. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2021. gada 21. aprīlī publicētajiem pagaidu norādījumiem par ieguvumiem no pilnīgas vakcinācijas pret Covid-19 attiecībā uz pārnesi un ietekmi uz ierobežošanas pasākumiem (16) pilnībā vakcinētām personām var atcelt vai grozīt prasības attiecībā uz ceļotāju testēšanu un karantīnu, ja vien izcelsmes valsts sabiedrībā nepastāv bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu aprite vai to aprites līmenis ir ļoti zems. Tas ir tāpēc, ka iespējamība, ka pilnībā vakcinēts ceļotājs radīs Covid-19 tālākas pārneses risku, ir novērtēta kā ļoti zema, izņemot, ja to palielina tādi faktori kā bažas raisošu vai uzmanību prasošu variantu augsta izplatība. Tādējādi personas, kuras ir pilnībā vakcinētas ar Covid-19 vakcīnu, kam piešķirta tirdzniecības atļauja, ievērojot Regulu (EK) Nr. 726/2004, nebūtu jāpakļauj papildu ar ceļošanu saistītai testēšanai, lai noteiktu SARS-CoV-2 infekciju, vai ar ceļošanu saistītai pašizolācijai vai karantīnai, kad tās pārvietojas Savienībā. Tajā pašā laikā atbilstoši pašreizējai epidemioloģiskajai situācijai ES/EEZ sabiedriskās vietās un lielas pulcēšanās vietās, tostarp ceļošanas laikā, neatkarīgi no personas vakcinācijas statusa būtu jāsaglabā ierobežošanas pasākumi, piemēram, fiziska distancēšanās, sejas masku nēsāšana un roku un elpceļu higiēna.

(24)

Lai vienkāršotu ceļošanu Savienībā, būtu jāizveido kopīga izpratne par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem vakcinētas personas būtu jāatbrīvo no ceļošanas ierobežojumiem. Vakcinētas personas būtu jāatbrīvo no ierobežojumiem, tiklīdz ir pagājušas vismaz 14 dienas kopš pilnīgas vakcinācijas. Personas, kas divu Covid-19 vakcīnas devu shēmā ir saņēmušas otro devu, tostarp, ja saskaņā ar valsts vakcinācijas stratēģijām ir ievadītas divas dažādu Covid-19 vakcīnu devas, un personas, kas saņēmušas vienas devas vakcīnu, būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētām.

(25)

Lai panāktu ātru vakcinācijas izvēršanu, dažas dalībvalstis ir noteikušas rīcībpolitiku, kas paredz vakcinēt pēc iespējas vairāk personu grupās, kurām ir augsts smagas saslimšanas risks attiecībā uz Covid-19. Cits ieteikums paredz, ka personas, kuras iepriekš bijušas inficētas ar SARS-CoV-2, būtu jāvakcinē ar tikai vienu vakcīnas devu (divu devu shēmas gadījumā). Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2021. gada 6. maija ziņojumu deviņas no 23 ES/EEZ valstīm, kas sniedza atbildes, iesaka iepriekš inficētās personas vakcinēt ar vienu devu (divu devu vakcīnu shēmas gadījumā) (17). Ir gūti jauni pierādījumi, ka personām, kuras iepriekš bijušas inficētas ar SARS-CoV-2, viena deva Comirnaty un Moderna Covid-19 vakcīnas (mRNS vakcīnas) izsauc līdzīgas vai augstākas antivielas, B šūnu un T šūnu atbildes reakcijas salīdzinājumā ar personām, kuras iepriekš nav bijušas inficētas. Turklāt dažos pētījumos ir ziņots, ka viena vakcīnas deva iepriekš inficētām personām, šķiet, rada līdzīgas antivielas, B šūnu un T šūnu atbildes reakcijas kā tām personām, kuras nav bijušas inficētas un kuras saņēmušas divas vakcīnas devas. Ir gūti arī jauni pierādījumi par augstāku antivielu līmeni pēc vienas Vaxzevria vakcīnas devas personām, kuras iepriekš bijušas inficētas, salīdzinājumā ar antivielu līmeni pēc vienas devas iepriekš neinficētām personām, un viena deva iepriekš inficētām personām, šķiet, rada līdzīgas antivielu reakcijas kā neinficētām personām, kuras saņēmušas divas vakcīnas devas. Neskarot dalībvalstu kompetenci noteikt savas vakcinācijas stratēģijas, persona, kas iepriekš bijusi inficēta ar SARS-CoV-2 un kas saņēmusi vienu devu no divu devu Covid-19 vakcīnas, attiecībā uz kuru, ievērojot Regulu (EK) Nr. 726/2004, ir piešķirta tirdzniecības atļauja, ceļošanas kontekstā būtu jāuzskata par pilnībā vakcinētu arī tad, ja vakcinācijas sertifikātā ir norādīts, ka vakcinācijas kursā ir veikta vienas devas ievadīšana.

(26)

Dalībvalstis varētu atcelt ierobežojumus arī citos apstākļos. Saskaņā ar ES digitālā Covid sertifikāta regulas 5. panta 5. punkta pirmo daļu, ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem arī citās situācijās, piemēram, pēc pirmās devas divu devu shēmas gadījumā, tās ar tādiem pašiem nosacījumiem akceptē vakcinācijas sertifikātus arī Covid-19 vakcīnai, uz kuru attiecas minētās regulas 5. panta 5. punkta pirmā daļa. Šim pašam nolūkam dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai akceptēt vakcinācijas sertifikātus, kas izdoti Covid-19 vakcīnai, uz kuru attiecas ES digitālā Covid sertifikāta regulas 5. panta 5. punkta otrā daļa.

(27)

Gūtie pierādījumi atbalsta ieteikumu, ka personām, kuras ir pārslimojušas laboratorijā apstiprinātu Covid-19, vismaz pirmo 180 dienu laikā pēc pirmā pozitīvā NAAT testa nav vajadzīga ar ceļošanu saistīta testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai vai ar ceļošanu saistīta pašizolācija vai karantīna, ar nosacījumu, ka tiek saglabāti ierobežošanas pasākumi, piemēram, fiziska distancēšanās, sejas masku valkāšana un roku un elpceļu higiēna. Tā rezultātā daudzas dalībvalstis jau ir atbrīvojušas vai plāno atbrīvot pārslimojušas personas no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem Savienībā, un sadarbspējīgā ES digitālā Covid sertifikāta gaidāmā ieviešana ceļotājiem atvieglos iespēju pēc pozitīva NAAT testa attiecībā uz SARS-CoV-2 infekciju pierādīt, ka viņi ir pārslimojuši slimību.

(28)

Saskaņā ar piesardzības pieeju būtu jāizveido “ārkārtas apturēšanas” mehānisms, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu atkal jāpieprasa, lai vakcinācijas sertifikātu vai pārslimošanas sertifikātu turētājiem tiktu veikta testēšana SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai un/vai noteikta karantīna/pašizolācija, ja epidemioloģiskā situācija dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā strauji pasliktinās, jo īpaši, kur ir ziņots par bažas raisošu vai uzmanību prasošu SARS-CoV-2 variantu augstu izplatību, kas palielina pārnēsājamību, slimības smagumu vai ietekmē vakcīnu iedarbīgumu. ES digitālā Covid sertifikāta regulas 11. panta 2. punktā ir noteikts, ka šādās situācijās attiecīgā dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja iespējams, 48 stundas pirms šādu jaunu ierobežojumu ieviešanas. Lai nodrošinātu koordināciju, jo īpaši gadījumos, kad tiek noteikti ierobežojumi sakarā ar jauniem bažas raisošiem vai uzmanību prasošiem SARS-CoV-2 variantiem, būtu, pamatojoties uz šādu informāciju, jāuzdod Padomei koordinēti pārskatīt situāciju, cieši sadarbojoties ar Komisiju.

(29)

Lai nodrošinātu ceļojošu ģimeņu vienotību, nepilngadīgajiem, kuri ceļo kopā ar vecāku vai vecākiem vai citas personas pavadībā, nebūtu jāievēro ar ceļošanu saistīta karantīna/pašizolācija, ja šāda prasība nav izvirzīta pavadošajai personai, piemēram, tāpēc, ka viņiem ir vakcinācijas sertifikāts vai pārslimošanas sertifikāts. Turklāt bērni, kas jaunāki par 12 gadiem, būtu jāatbrīvo no prasības veikt ar ceļošanu saistītus testus SARS-CoV-2 infekcijas noteikšanai.

(30)

Dalībvalstis tiek mudinātas pēc iespējas atvieglot ceļošanu no aizjūras zemēm vai teritorijām, kas minētas LESD 355. panta 2. punktā un uzskaitītas tā II pielikumā, vai no Fēru salām.

(31)

Kontaktu izsekošana ir svarīgs faktors cīņā pret vīrusa izplatīšanos, sevišķi saistībā ar jaunu variantu parādīšanos. Tajā pašā laikā efektīva un savlaicīga kontaktu izsekošana ir sarežģītāka, ja tā jāveic pāri robežām un lielam skaitam pasažieru, kas ceļo cits cita ciešā tuvumā. Lai to risinātu, dalībvalstīm būtu jāapsver prasība personām, kas ieceļo to teritorijā, izmantojot kolektīvos transporta veidus ar iepriekš piešķirtu sēdvietu vai kajīti, iesniegt pasažieru lokalizācijas veidlapas (PLF) atbilstoši datu aizsardzības prasībām, sevišķi tad, ja šīm personām veic testu tikai pēc ierašanās. Šim nolūkam ES Healthy Gateways ir izstrādāta vienota digitāla pasažieru lokalizācijas veidlapa (18), ko varētu izmantot dalībvalstis. Lai dalībvalstis uzlabotu savas pārrobežu kontaktu izsekošanas spējas attiecībā uz visiem transporta veidiem, tās būtu jāmudina pievienoties PLF datu apmaiņas platformai, kas ietilpst Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā. PLF datu apmaiņas platforma nodrošinās drošu, savlaicīgu un efektīvu datu apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ļaujot tām sadarbspējīgā un automātiskā veidā pārsūtīt informāciju no savām esošajām valsts digitālajām PLF sistēmām, kā arī attiecīgo epidemioloģisko informāciju citām kompetentajām iestādēm. Šajā nolūkā Komisija 2021. gada 27. maijā pieņēma Īstenošanas lēmumu, ar ko Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/253 groza attiecībā uz brīdinājumiem, ko izraisījuši nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, un tādu pasažieru kontaktu izsekošanu, kuri identificēti, izmantojot pasažieru lokalizācijas veidlapas (19).

(32)

Dalībvalstis būtu jāmudina publicēt attiecīgo informāciju arī mašīnlasāmā formātā, lai atvieglotu datu apstrādi ieinteresētajām personām, piemēram, pasažieru pārrobežu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(33)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, kā arī to, ka kļūst pieejami nozīmīgāki zinātniskie pierādījumi, t. sk. par atkārtotas imunizācijas nepieciešamību aizsardzības nodrošināšanai pret jauniem variantiem vai par nepieciešamību regulāri saņemt atkārtotas devas, Komisijai arī turpmāk ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jāpārskata šis ieteikums, jo īpaši tad, kad būs sasniegts ievērojams vakcinācijas tvēruma līmenis. Minētajā pārskatīšanā būtu arī jāizvērtē šajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji, piemēram, testēšanas rādītājs, hospitalizācijas rādītāji, vakcinācijas tvērums un sekvencēšanas apjoms, vai būtu jāpielāgo robežvērtības, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu.