(1)

Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju (1). Ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos svarīgos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid-19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos.

(2)

Lai atbalstītu dalībvalstis lēmumu pieņemšanā, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti dalījumā pa reģioniem, kas sagatavota, izmantojot minētajā ieteikumā noteiktos kritērijus un robežvērtības (2).

(3)

Kā paredzēts minētā ieteikuma 15. apsvērumā, Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, būtu regulāri jānovērtē šajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji vai jāpielāgo robežvērtības, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu.

(4)

Pandēmijas pašreizējo attīstību ietekmē divi faktori. No vienas puses, kopš 2021. gada sākuma notiek masveida vakcinācija, un miljoniem Eiropas iedzīvotāju jau ir vakcinēti pret Covid-19. Tomēr, kā norādīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei "Vienotība Covid-19 apkarošanā" (3), kamēr inficēšanās gadījumu skaits pieaug un līdz brīdim, kad vakcinācija būs veikta pietiekamā apjomā, lai pandēmija atkāptos, jāsaglabā modrība, ierobežošanas pasākumi un jāveic sabiedrības veselības kontroles. Konkrētāk, ES un dalībvalstīm jārīkojas, lai ierobežotu risku, ka sāksies nākamais, iespējams, spēcīgāks inficēšanās vilnis, kam raksturīgi jau visā Eiropā sastopamie SARS-CoV-2 vīrusa jaunie, transmisīvākie varianti.

(5)

Nesen ir parādījušies jauni vīrusa varianti, kas rada nopietnu pamatu bažām. Lai gan pašlaik nav pierādījumu, ka šie varianti izraisa smagāku slimības gaitu, šķiet, ka tie ir par 50–70 % transmisīvāki (4). Tas nozīmē, ka vīruss var izplatīties vieglāk un straujāk, tādējādi palielinot slogu tā jau pārslogotajām veselības aprūpes sistēmām. Tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējo nedēļu laikā lielākajā daļā dalībvalstu ievērojami pieaudzis inficēšanās gadījumu skaits.

(6)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs savā jaunākajā riska novērtējumā par SAR-CoV-2 jauno, bažas raisošo variantu izplatīšanos Eiropas Savienībā / Eiropas Ekonomikas zonā (5) norāda, ka ar vīrusa bažas raisošo variantu ievazāšanu un izplatīšanos sabiedrībā saistītais risks ir palielinājies, proti, tas ir augsts / ļoti augsts.

(7)

Viens no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteiktajiem risinājumiem, kā reaģēt uz šo risku un palēnināt SARS-CoV-2 jauno bažas raisošo variantu ievešanu un izplatīšanos, ir atturēšanās no nebūtiskiem ceļojumiem. Papildus ieteikumam atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem un inficētajām personām piemērojamiem ceļošanas ierobežojumiem būtu jāsaglabā ar ceļošanu saistīti pasākumi, piemēram, ceļotāju testēšana un karantīna, it īpaši attiecībā uz tiem ceļotājiem, kas ieceļo no apgabaliem, kuros ir augsta saslimstība ar jaunajiem vīrusa variantiem. Ja sekvencēšanas apmēri joprojām nav pietiekami, lai izslēgtu lielākas saslimstības ar jaunajiem variantiem iespējamību, kā paredzēts ECDC pamatnostādnēs par genoma sekvencēšanu, būtu jāapsver arī samērīgi pasākumi attiecībā uz ceļošanu no apgabaliem, kuros joprojām vērojams augsts vīrusa pārneses līmenis sabiedrībā.

(8)

Ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus, būtu attiecīgi jāgroza Ieteikums (ES) 2020/1475.

(9)

Lai ņemtu vērā ļoti augsto pārneses sabiedrībā līmeni, kam par iemeslu, iespējams, ir tas, ka vīrusa jaunie bažas raisošie varianti ir transmisīvāki, kartē, ko katru nedēļu publicē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, būtu jāievieš vēl viena, proti, tumši sarkana krāsa. Šo krāsu vajadzētu izmantot, lai norādītu tos apgabalus, kuros vīruss ir ļoti izplatīts, piemēram, bažas raisošo lipīgāku vīrusa variantu dēļ.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī SARS-CoV-2 jaunu bažas raisošu variantu izplatība, vienlaikus ņemot vērā citu dalībvalstu veiktās genoma sekvencēšanas līmeni. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei "Vienotība Covid-19 apkarošanā" ir uzsvērts, ka nolūkā noteikt vīrusa variantu attīstību vai atklāt jaunus vīrusa variantus dalībvalstīm, vajadzības gadījumā izmantojot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra spējas, steidzami ir jāpalielina genoma sekvencēšana, proti, sekvencēšana jāveic 5–10 % pozitīvo testu rezultātu.

(11)

Vairumā dalībvalstu pārneses sabiedrībā līmenis ir augsts, un tas nozīmē, ka ceļošana arī turpmāk būs īpašs izaicinājums. Jo īpaši ņemot vērā jaunu variantu uzliesmojumu, līdz brīdim, kad epidemioloģiskā situācija būs ievērojami uzlabojusies, vajadzētu stingri atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem, it sevišķi uz un no augsta riska apgabaliem. Ceļošana iekšzemē un pārrobežu ceļošana ir saistīta ar līdzīgu infekcijas vai pārnešanas risku, tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nebūtiskiem ceļojumiem iekšzemē un nebūtiskiem pārrobežu ceļojumiem piemērotie pasākumi ir saskaņoti.

(12)

Eiropadomes priekšsēdētājs pēc 2021. gada 21. janvārī notikušās Eiropadomes locekļu videokonferences (6) izdarīja mutiskus secinājumus un norādīja, ka robežām ir jāpaliek atvērtām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tostarp būtisku preču un pakalpojumu plūsmu. Nevajadzētu noteikt nepamatotus ceļošanas aizliegumus. Tomēr, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, var būt vajadzīgi pasākumi nebūtisku ceļojumu ierobežošanai ES. Ņemot vērā riskus, ko rada jaunie vīrusa varianti, Padomei, iespējams, būs jāpārskata ieteikumi par nebūtiskiem ceļojumiem ES iekšienē un nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.

(13)

Koordinētas pieejas mērķis ir novērst iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Robežu slēgšana vai vispārēji ceļošanas aizliegumi, kā arī lidojumu, satiksmes pa sauszemi un ūdensceļiem apturēšana nav pamatota, jo mērķtiecīgāki pasākumi, piemēram, karantīna vai testēšana, ir pietiekami efektīvi un rada mazāk traucējumu. “Zaļo joslu”sistēmai (7) vajadzētu nodrošināt pastāvīgu transporta plūsmu kustību, it īpaši nolūkā nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tādējādi novērst piegādes ķēdes traucējumus.

(14)

Arī turpmāk personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, it īpaši proporcionalitātes un nediskriminācijas principu, ieskaitot nediskrimināciju pilsonības dēļ. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Lai nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka pilsoņi ievēro noteikumus, joprojām ir ļoti svarīgi sabiedrībai laikus sniegt skaidru un visaptverošu informāciju. Ierobežojumi būtu pienācīgi jāpiemēro, un noteiktajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām un samērīgām.

(15)

Veselības drošības komiteja 2021. gada 11. janvārī vienojās par ieteikumiem kopīgai ES pieejai attiecībā uz izolācijas pasākumiem Covid-19 pacientiem un karantīnas pasākumiem kontaktpersonām un ceļotājiem. Dalībvalstīm, nosakot karantīnu saistībā ar ceļošanu, būtu jāpiemēro Veselības drošības komitejas ieteikumi (8) par karantīnas pasākumiem ceļotājiem. It īpaši, ja prasība ievērot karantīnu ir noteikta ceļotājiem no augsta riska apgabaliem, būtu jāapsver iespēja saīsināt noteikto karantīnas ilgumu gadījumos, kad 5–7 dienas pēc ieceļošanas tiktu saņemts negatīvs tests, ar nosacījumu, ka ceļotājam nav simptomu.

(16)

Tā kā testēšanas jauda attiecībā uz Covid-19 ir palielinājusies, būtu jāgroza Ieteikums (ES) 2020/1475, lai dalībvalstis tiem ceļotājiem, kas ierodas no apgabaliem, kuri nav klasificēti kā “zaļi”, varētu pieprasīt testu veikt pirms došanās ceļā.

(17)

Apgabalos, kas klasificējami kā “tumši sarkani”, ir augsts pārneses sabiedrībā līmenis, tāpēc attiecībā uz personām, kas ceļo no šādiem apgabaliem nebūtisku iemeslu dēļ, būtu jānosaka prasība veikt testu pirms došanās ceļā, kā arī ievērot karantīnu pēc ierašanās galamērķī, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja. Gadījumos, kad ceļotāji karantīnas ievērošanas laikā neuzturas savā dzīvesvietā, būtu jānodrošina pienācīgi un PVO pamatnostādnēm (9) atbilstoši fiziskie apstākļi karantīnas telpās, kā arī bērnu aizsardzība un aprūpe karantīnas apstākļos.

(18)

Personām, kas atgriežas savas dzīvesvietas dalībvalstī un nav varējušas veikt testu pirms došanās ceļā, būtu jāatļauj testu veikt pēc ierašanās valstī, lai izvairītos no tā, ka viņas nevar atgriezties savās mājās.

(19)

Tumši sarkanā krāsā iezīmētajos apgabalos ir liels inficēšanās gadījumu skaits, un tāpēc veikt Covid-19 infekcijas testu un ievērot karantīnu būtu jāpieprasa arī personām ar būtisku ceļošanas iemeslu, bet ar nosacījumu, ka šādām prasībām nav nesamērīgas ietekmes uz viņu būtisko funkciju vai vajadzību izpildi, piemēram, tāpēc ka ceļotājam ceļojuma galamērķī ir ļoti ierobežota saskarsme ar plašu sabiedrību. Ja dalībvalsts, ņemot vērā īpašo epidemioloģisko situāciju, tomēr pieprasa testus transporta darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, šādai prasībai nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus (10). Lai saglabātu piegādes ķēdes, prasība ievērot karantīnu nebūtu jāpiemēro transporta darbiniekiem laikā, kad viņi veic šo būtisko funkciju.

(20)

Ar pārrobežu ceļošanu saistītie ierobežojumi īpaši apgrūtina personas, kas robežas šķērso katru dienu vai bieži, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem. Šādām personām, kad tās šķērso robežas šādā būtiskā nolūkā, nebūtu jāpiemēro prasība ievērot karantīnu, jo šāda prasība apgrūtina cilvēku dzīvi un iztikas līdzekļu sagādāšanu, kā arī rada traucējumus ekonomikai kopumā. Kamēr epidemioloģiskā situācija abās robežas pusēs ir līdzīga, šķiet lieki pieprasīt šādām personām bieži veikt testus tāpēc vien, ka tās šķērso robežu. Īpaši svarīga joprojām būs cieša koordinācija starp dalībvalstīm un pārrobežu reģioniem.

(21)

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, Komisijai arī turpmāk ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jāizvērtē šajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji vai jāpielāgo robežvērtības, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi, nepieciešamības gadījumā kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu,

1.

ieteikuma 10. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2.

ieteikuma 10. punktā iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

3.

ieteikuma 13. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4.

ieteikuma 13. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

5.

ieteikuma 13. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

6.

aiz virsraksta "Kopējais satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem" iekļauj šādu 16.a punktu:

7.

17. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj šādiem:

8.

17. punktā svītro šādu rindkopu:

“Dalībvalstis var piedāvāt ceļotājiem iespēju b) apakšpunktā minēto testu aizstāt ar Covid-19 infekcijas testu, kas veikts pirms ierašanās.”;

9.

17. punktam pievieno šādu rindkopu:

“Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pietiekama testēšanas jauda un jāakceptē digitāli testa sertifikāti, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšana, it īpaši saistībā ar laboratoriju jaudu.”;

10.

iekļauj šādu 17.a punktu:

11.

iekļauj šādu 17.b punktu:

12.

iekļauj šādu 19.a punktu:

13.

iekļauj šādu 19.b punktu:

14.

21. punktu aizstāj ar šādu: