Paziņojumi attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (1)

(2021/C 488/01)

Padomes paziņojums par KLP vienkāršošanu

Jaunā īstenošanas modeļa rezultātā būtu jāvar principu, saskaņā ar kuru izdevumus noskaidro uz atbilstības pamata, aizstāt ar principu, saskaņā ar kuru izdevumus noskaidro uz snieguma pamata, un jāļauj kontroles un sankciju sistēmas veidot valsts līmenī, jo tas ir subsidiaritātes jautājums, kas atstāts dalībvalstu ziņā.

Padome lūdz, lai noteikumos, ko Komisija ietvers norādījumos, kurus tā turpmāk izdos, tiktu pilnībā ņemta vērā jaunā īstenošanas modeļa būtība. Minēto noteikumu ietekmē nevajadzētu atkal ieviest atbilstības prasības, kuru darbības joma ir plašāka par to, kas definēta horizontālās regulas 37. pantā.

Konkrēti, tiem būtu jānodrošina labāks satvars procedūrai, ar kuru nosaka no ES finansējuma izslēdzamās summas, nodrošinot atbilstību esošajai plānošanas sistēmai, un tajos būtu jāņem vērā pārkāpuma būtība, lai nodrošinātu, ka tās ir samērīgas ar Eiropas Savienībai nodarītā finansiālā kaitējuma līmeni, jo īpaši ar ietekmi, ko izraisa novirzes no nosacījumu sistēmas. Tāpēc mēs mudinām precizēt definīciju, kas raksturo būtiskus trūkumus pārvaldības sistēmās. Trūkumu var konstatēt, izvērtējot pārvaldības struktūru un Savienības pamatprasību, tostarp ziņošanas sistēmu, darbību. To var paveikt, pārskatot iekšējās kontroles sistēmu, tostarp, testējot atbilstību. Finanšu korekcijas būtu jāveic tikai tajos gadījumos, kad pārvaldības sistēmās ir konstatēti būtiski sistemātiski trūkumi. Izslēdzamajai summai vajadzētu būt saistītai ar nepamatoti iztērēto summu vai ar administratīvajām sankcijām, kas būtu tikušas piemērotas. Vienotas likmes korekcijas būtu jāveic tikai tajos gadījumos, kad nav iespējams precīzi aprēķināt nepamatoti iztērēto summu.

Turklāt ar minētajiem norādījumiem būs jānodrošina, ka verifikācija, ko sagaida no sertifikācijas struktūrām, pārvaldības sistēmu izvērtēšanas gadījumā attiecas tikai uz to, kā šīs sistēmas pārvalda Savienības noteikumus, un nevis uz KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem individuālu labuma guvēju atbilstības nosacījumiem.

Padome lūdz Komisiju saskaņā ar izziņotajiem mērķiem nodrošināt, ka jaunais īstenošanas modelis neizraisa ievērojamu sloga pieaugumu dalībvalstīm, bet ka drīzāk tiek panākta vispārēja vienkāršošana un garantēta Savienības finanšu interešu aizsardzība, jo īpaši KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas procedūrā un horizontālās regulas 59. panta īstenošanā. Padome arī lūdz Komisiju – lai nemazinātu jaunā īstenošanas modeļa ieviešanas radītos ieguvumus administrēšanas jomā, neprasīt papildu ziņojumus par uzraudzību un izvērtēšanu.

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums par kopējās lauksaimniecības politikas sociālo dimensiju

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju ar pētījuma palīdzību, kas jāveic divus gadus pēc pirmajiem diviem sociālās nosacītības piemērošanas gadiem visās dalībvalstīs, uzraudzīt mehānisma ietekmi uz darba ņēmēju apstākļiem un sodu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot KLP sociālo dimensiju.

Līdz 2025. gadam Komisija izvērtēs, vai ir iespējams XX pielikumā iekļaut Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos 7. panta 1. punktu, un vajadzības gadījumā nāks klajā ar attiecīgiem priekšlikumiem.

Komisijas paziņojums par Beļģijas iespēju iesniegt divus KLP stratēģiskos plānus

Ņemot vērā KLP stratēģisko plānu regulas 104. panta noteikumus, par kuriem vienojušies likumdevēji, un Beļģijas īpatnējo konstitucionālo sistēmu, Komisija apstiprina, ka tā pieņems Beļģijas iesniegtos KLP stratēģiskos plānus par katru no tās attiecīgajām federālajām vienībām. Šis paziņojums neietekmē un nemaina Beļģijas juridiskās saistības, kas noteiktas KLP stratēģisko plānu regulā.

Eiropas Parlamenta paziņojums par Eiropadomes lomu attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanas elementiem

Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos ir pieņēmusi lēmumus par kopējās lauksaimniecības politikas likumdošanas elementiem, par kuriem atbilstoši Līgumiem būtu bijis jālemj saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments uzskata, ka šie vienpusējie, bez apspriešanās pieņemtie lēmumi nav pieņemami un ka tie apdraud Eiropas Parlamenta kā viena no likumdevējiem – kuram šajā jomā ir līdzvērtīgas pilnvaras kā Padomei – tiesības.

Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Padome tādēļ nevēlējās sākt jēgpilnas sarunas ar Eiropas Parlamentu par šiem elementiem, pamatojoties uz to, ka par tiem jau ir lēmusi Eiropadome.

Eiropas Parlaments īpaši norāda uz to, ka Padome nav sākusi jēgpilnas sarunas par 17. pantā paredzētajiem maksimuma noteikšanas un pakāpeniskas samazināšanas noteikumiem un 96. pantā paredzēto elastību starp tiešo maksājumu un ELFLA piešķīrumiem, un uzskata, ka sarunu rezultāti par minētajiem pantiem ir neapmierinoši.

Eiropas Parlaments pauž dziļu nožēlu par Padomes pieeju un uzskata, ka tā apdraud parastās likumdošanas procedūras pareizu piemērošanu. Tādēļ Eiropas Parlaments uzstāj, ka to nedrīkstētu atkārtoti pieļaut nekādās turpmākās sarunās parastās likumdošanas procedūras kontekstā.

(1)  OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).