(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1355/2008 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes citrusaugļu importam. Pasākumi tika noteikti īpaša maksājuma veidā, kura summa vienam uzņēmumam bija no 361,4 EUR līdz 531,2 EUR par tonnu ražojuma neto svara.

(2)

Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 22. martā atcēla šos pasākumus (3), tomēr 2013. gada 18. februārī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 158/2013 (4) tie tika noteikti atkārtoti.

(3)

Pasākumi tika saglabāti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1313/2014 (5) pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu .

(4)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), Federación Nacional de Asociaciones de Transformados Vegetales y Alimentos Procesados (“Fenaval” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), rīkojoties to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) kopējā ražošanas apjoma Savienībā, iesniedza pieprasījumu sākt termiņbeigu pārskatīšanu. Fenaval apgalvoja, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(5)

Komisija 2019. gada 10. decembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāk spēkā esošo pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu.

(6)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim (“attiecīgais periods”).

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā. Jo īpaši tā sazinājās ar pieprasījuma iesniedzējiem, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā, zināmajiem nesaistītajiem importētājiem Savienībā un ĶTR iestādēm.

(8)

Visas ieinteresētās personas tika aicinātas termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus. Ieinteresētajām personām tika dota arī iespēja pieprasīt uzklausīšanu Komisijas izmeklēšanas dienestos un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(10)

Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza sarakstu ar 33 attiecīgā ražojuma eksportētājiem/ražotājiem no Ķīnas (8). Tāpēc, ņemot vērā ĶTR eksportētāju/ražotāju acīmredzami lielo skaitu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja atlasi.

(11)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(12)

Prasīto informāciju sniedza pieci ĶTR ražotāji vai ražotāju grupas un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā lielo skaitu zināmo pārskatāmā ražojuma eksportētāju/ražotāju skaitu Ķīnas Tautas Republikā, šāds sadarbības līmenis tika uzskatīts par zemu.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja provizorisku izlasi no viena ražotāja un divām ražotāju grupām, kam ir lielākā jauda un eksporta apjomi uz Eiropas Savienību. Abas izlasē iekļautās uzņēmumu grupas pārdeva lielus apjomus arī ĶTR iekšzemes tirgū. Šī izlase aptvēra 69 % no paziņotā apjoma, kas laikposmā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim eksportēts uz Eiropas Savienību. Eksportētāju anketa tika darīta pieejama tiešsaistē (9) procedūras sākšanas dienā, un visām ieinteresētajām personām tika nosūtīta saite uz tīmekļa vietni. Izlasē iekļauto uzņēmumu rīcībā bija 30 dienas, lai iesniegtu atbildes uz anketas jautājumiem.

(14)

Tomēr viena grupa un viens ražotājs, kas bija iekļauti izlasē, izlēma atsaukt sadarbību. Tāpēc Komisija izlēma turpināt izmeklēšanu, pamatojoties uz visiem palikušajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās (divi uzņēmumi un uzņēmumu grupa). Drīz pēc tam kad Komisija bija sniegusi informāciju, ka visiem eksportētājiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ir jāaizpilda ražotājiem eksportētājiem paredzētā anketa, divi ražotāji eksportētāji atsauca sadarbību. Tikai viena ražotāju eksportētāju grupa sniedza pieprasīto informāciju. No visa apjoma, kas no ĶTR tiek eksportēts uz Savienību, uz šo grupu attiecināmi [45 %–65 %].

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, visi zināmie importētāji/izplatītāji tikai aicināti aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(16)

Aizpildītu atlases veidlapu iesniedza tikai četri importētāji, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(17)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Procedūras sākšanas dienā Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā tiešsaistē tika darītas pieejamas anketas (10).

(18)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no abiem Savienības ražotājiem, trīspadsmit izejvielu piegādātājiem un viena ražotāja eksportētāja Ķīnas Tautas Republikā. Viens importētājs un viens lietotājs iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. ĶV neatbildēja uz anketas jautājumu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(19)

Tā kā saistībā ar Covid-19 pandēmiju visā pasaulē un Savienībā tiek piemēroti pārvietošanās un ceļošanas ierobežojumi, tad saskaņā ar pamatregulas 16. pantu plānotie pārbaudes apmeklējumi tālāk uzskaitīto juridisko personu telpās galu galā nenotika.

Ražotāji Savienībā:

ĶTR ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītie tirgotāji:

(20)

Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams veikt pārbaudes apmeklējumus uz vietas iepriekš minēto uzņēmumu telpās, Komisija izskatīja informāciju, kuru bija pienācīgi iesniegušas šīs personas (piemēram, atbildes uz anketas jautājumiem vai atbildes uz vēstulēm par nepilnībām), saskaņā ar 2020. gada 16. marta paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (11).

(21)

Komisija attālināti salīdzināja ar citiem avotiem visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Komisija attālināti salīdzināja ar citiem avotiem informāciju, ko bija snieguši abi Savienības ražotāji un ražotāju eksportētāju grupa, kura sadarbojās.

(22)

Divas ieinteresētās personas, proti, Ķīnas Pārtikas, vietējo izstrādājumu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCC”), 2020. gada 16. janvārī vairāku Ķīnas ražotāju eksportētāju un Yiguan grupas vārdā iesniedza piezīmes par sūdzību un izmeklēšanas sākšanu (12).

(23)

CCC galvenokārt apgalvoja, ka pašreizējās termiņbeigu procedūras sākšana bijusi nepamatota un ka tāpēc pašreizējā procedūra būtu nekavējoties jāizbeidz šādu iemeslu dēļ:

(24)

Komisija noraidīja visus CCC argumentus. Konkrēts pamatojums minēto argumentu noraidīšanai ir sniegts:

(25)

Komisija 2020. gada 5. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt antidempinga maksājumu (“izpaustā galīgā informācija”), un aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes iesniedza tikai CCC.

(26)

Uzklausīšanas pieprasījumi netika saņemti.

(27)

Komisija 2020. gada 7. septembrī visām ieinteresētajām personām izpauda papildu galīgo informāciju, kas iekļāva pārraudzības noteikumu. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts trīs dienu termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par papildu galīgās informācijas izpaušanas dokumentu. Komisija piezīmes nesaņēma.

(28)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, sagatavoti vai konservēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, patlaban definēti HS pozīcijā 2008 (“attiecīgais ražojums”), patlaban klasificēti ar KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (“konservēti mandarīni”).

(29)

Attiecīgo ražojumu iegūst, nomizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam, ievietotus cukura sīrupā, sulā vai ūdenī, iepako dažādu izmēru iepakojumos, lai apmierinātu dažādu tirgu īpašās prasības.

(30)

Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu “mandarīns”. Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti patēriņam svaigā veidā vai pārstrādei. Tie ir līdzīgi, tāpēc uzskata, ka tie sagatavotā vai konservētā veidā ir viens un tas pats ražojums.

(31)

Izmeklēšanā atklājās, ka tālāk uzskaitītajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(32)

Komisija nolēma, ka šie ražojumi ir līdzīgie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(34)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konservētu mandarīnu imports turpinājās līdzīgā apjomā kā iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas laikā (t. i., no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim). Absolūtā izteiksmē importa apjoms no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 19 152 tonnas. Ražotāju eksportētāju grupai, kas sadarbojās, Savienības tirgū bija aptuveni [17 %–25 %] liela tirgus daļa.

(35)

Ražotāju eksportētāju grupai, kas sadarbojās, kopējā paziņotā ražošanas jauda sasniedza aptuveni 5 % no kopējās aplēstās Ķīnas ražošanas jaudas. Ņemot vērā zemo sadarbības līmeni, Komisija piemēroja 18. pantu un konstatējumus par Ķīnas konservētu mandarīnu tirgu, arī par ražošanu, jaudu un neizmantoto jaudu, balstīja uz pieejamajiem faktiem.

(36)

Tālāk izklāstītie konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika izdarīti, balstoties it sevišķi uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un statistikas datiem, kuru pamatā bija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu Komisijai paziņotie dalībvalstu dati (“14. panta 6. punkta datubāze”), kā arī uz atlases atbildēm, kas tika sniegtas procedūras sākumā, Yiguan grupas sniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem un CCC sniegto informāciju. Komisija izmantoja arī citus publiski pieejamas informācijas avotus, piemēram, Global Trade Atlas (13) (“GTA”) un Orbis Bureau van Dijk (14) (“Orbis”) datubāzes.

(37)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka ĶTR iekšzemes tirgū pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR.

(38)

Tāpēc, lai savāktu datus, kas vajadzīgi iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visus zināmos ražotājus ĶTR sniegt informāciju, kas prasīta paziņojuma par procedūras sākšanu III pielikumā, attiecībā uz izejresursiem, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā. Pieci ražotāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(39)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumu par nozīmīgajiem kropļojumiem ĶTR iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīja anketu arī ĶV. No ĶV atbilde netika saņemta. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija nesaņēma atbildi no ĶV.

(40)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un apstiprinošus pierādījumus par to, vai attiecībā uz ĶTR ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(41)

CCC un Yiguan grupa iesniedza piezīmi par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas Tautas Republikā. Komisija šos argumentus ir aplūkojusi iepriekš 54. apsvērumā.

(42)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija bija norādījusi arī to, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai ražotājiem eksportētājiem noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(43)

Ar pirmo paziņojumu par lietas materiāliem (15) (“pirmais PLM”), kurā lūdza viedokli par attiecīgajiem avotiem, ko Komisija var izmantot normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem, Komisija 2020. gada 23. janvārī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunkta otro ievilkumu informēja visas ieinteresētās personas. Minētajā paziņojumā Komisija ir uzskaitījusi visus ražošanas faktorus, kā materiālus, enerģiju, darbaspēku un atlikumus, ko ražotāji eksportētāji izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija par visatbilstošāko attiecīgo reprezentatīvo valsti šajā posmā noteica Turciju.

(44)

Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no FENAVAL un FRUCOM (16).

(45)

Komisija aplūkoja šīs piezīmes 2020. gada 29. maija otrajā paziņojumā par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“otrais PLM”). Minētajā paziņojumā Komisija papildus precizēja ražošanas faktoru sarakstu un atkārtoti nonāca pie secinājuma, ka visatbilstošākā attiecīgā reprezentatīvā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē ir Turcija. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(46)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(47)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka tad, “[j]a (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības,” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”). Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos un to, ka ražotāji eksportētāji nenāca klajā ne ar kādiem pamatotiem apgalvojumiem, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(48)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citustarp ņem vērā faktoru neizsmeļošo sarakstu, kas iekļauts pirmajā minētajā noteikumā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no šādiem faktoriem uz cenām un izmaksām attiecīgā ražojuma eksportētājvalstī. Faktiski, tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, tad nozīmīgu kropļojumu konstatācijai nav jāņem vērā visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktiskos apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, jo īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi nodrošina valdībai ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvas tirgus spēku attīstības ietekmē.

(50)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir paredzēts: “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē (sektorā), iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(51)

Ievērojot minēto noteikumu, Komisija ir publicējusi valsts ziņojumu par ĶTR (“Ziņojums”) (17), kas apliecina, ka ir būtiska valdības iejaukšanās gan daudzos ekonomikas līmeņos, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), gan arī konkrētos sektoros (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu sektorā). Izmeklēšanas sākumposmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos.

(52)

Kā norādīts 18. apsvērumā, ĶV neiesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas apstiprinātu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu, un kuri attiecas uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(53)

Kā minēts 23. apsvērumā, CCC un Yiguan grupa par šo jautājumu iesniedza piezīmes. Abi apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošana nav nedz juridiski, nedz faktu ziņā pamatota. Kā norādīja CCC un Yiguan grupa, tas tā ir tāpēc, ka PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantā nav atzīts nozīmīgu kropļojumu jēdziens. Turklāt, pēc CCC un Yiguan grupas domām, ES izmantotais saliktās normālās vērtības aprēķins neatbilst PTO Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantam un tā interpretācijai, ko Apelācijas institūcija sniegusi lietā EU – Biodiesel (Argentina) un ar ko saskaņā saliktas normālās vērtības noteikšana ir pieļauta tikai tad, ja “līdzīgais ražojums netiek pārdots parastā tirdzniecības apritē eksportētājvalsts iekšzemes tirgū vai ja konkrētās tirgus situācijas dēļ (..) tirdzniecība neļauj izdarīt pienācīgu salīdzinājumu”. CCC apgalvoja, ka nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana neietilpst nevienā no šīm pārdošanas kategorijām, proti, ne tirdzniecībā, kas nenotiek “parastā tirdzniecības apritē”, ne “konkrētā tirgus situācijā”. Turklāt CCC un Yiguan grupa apgalvoja, ka nav pietiekami pierādīts, kā tieši valdības iejaukšanās ietekmē cenas un attiecīgi rada kropļojumus. Tāpat CCC un Yiguan grupa jautāja, vai atbalsta shēmas, kas pastāv Savienības kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros un/vai saskaņā ar Spānijas valsts tiesību aktiem, nenoved pie valdības iejaukšanās un tādējādi pie Savienības konservētu mandarīnu ražotāju attiecīgo izmaksu un cenu izkropļošanas. Šajā saistībā CCC un Yiguan grupa lūdza Komisiju nepiemērot 2. panta 6.a punktu lauksaimniecības sektora specifikas dēļ, jo, viņuprāt, tā ir unikāla nozare, kurā visas pasaules valstis īsteno tādu vai citādu atbalstošu politiku.

(54)

Šajā izmeklēšanā Komisija 110. apsvērumā ir secinājusi, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Komisija nepiekrita CCC un Yiguan grupas apgalvojumam, ka Komisija nedrīkst piemērot 2. panta 6.a punktu. Tieši pretēji, Komisija uzskatīja, ka 2. panta 6.a punkts ir piemērojams un ir jāpiemēro šajā lietā esošajos apstākļos. Komisija uzskatīja, ka minētais noteikums ir saderīgs ar Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Komisija šajā saistībā arī atgādināja, ka strīds DS473 EU – Biodiesel (Argentina) neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu un minētais punkts šajā izmeklēšanā ir attiecīgais normālās vērtības noteikšanas juridiskais pamats. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(55)

Runājot par CCC un Yiguan atsaukšanos uz ES kopējo lauksaimniecības politiku un/vai atbalsta shēmām, ko paredzot Spānijas valsts tiesību akti, Komisija atgādināja, ka, lai konstatētu, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tiek analizēta viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru iespējamā ietekme uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Šajā kontekstā neņem vērā ne izmaksu struktūru un cenu veidošanas mehānismus citos tirgos, ne sektora konkrētās situācijas vispārējus kvalitatīvos novērtējumus. Tāpēc CCC un Yiguan izvirzītajam argumentam nav nozīmes un tas tika noraidīts.

(56)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CCC atkārtoja argumentus, kas izklāstīti 53. apsvērumā, apgalvojot, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ko vienpusēji izveidojusi ES, pārsniedz spēkā esošās Antidempinga nolīguma tiesību normas, kurās nav attiecīga noteikuma. Turklāt CCC apgalvoja, ka Apelācijas institūcijas nolēmums strīdā DS473 izklāsta noteikumus par to, kā noteikt normālās vērtības, un ka ES ir jāievēro Apelācijas institūcijas nolēmumi.

(57)

Komisija atkārtoja, – kā jau minēts 54. apsvērumā, strīds DS473 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais normālās vērtības noteikšanas juridiskais pamats. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālajai vērtībai izcelsmes valstī būtu jāatspoguļo nekropļotā izejvielu cena reprezentatīvajā valstī. Turklāt Apelācijas institūcijas nolēmumā strīdā DS473 EU–Biodiesel (Argentina) ir apstiprināts, ka pastāv apstākļi, kuros normālo vērtību izcelsmes valstī var aprēķināt, ņemot vērā informāciju no reprezentatīvas trešās valsts.

(58)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot Ziņojumā ietvertos pierādījumus, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā sektorā, kas ietver attiecīgo ražojumu. Pamatojoties uz minēto analīzi, kas izklāstīta tālāk 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, tiek noraidīts arguments par to, ka nav pierādīts, kā valdības iejaukšanās ietekmē cenas konservētu mandarīnu sektorā.

(59)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka ĶTR ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums”. Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (18). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet šādi iejaukties tā ir tieši pilnvarota. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips. Lielisks piemērs ir Ķīnas īpašuma tiesības: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (19).

(60)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma. Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā. Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (20). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār ĶTR ekonomikas sistēmu. Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(61)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (21). Ķīnas iestāžu izmantotie intervencionistiskie ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi, un tie ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(62)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Šo plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un transversālu politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus. Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķi. Plānos precizēti arī līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgos sektorus/nozares, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Dažos plānos joprojām ir tieši formulēti produkcijas izlaides mērķi, savukārt iepriekšējos plānošanas ciklos tādi tika izvirzīti vienmēr. Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izcelti atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.). Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir efektīvi jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (sk. arī tālāk 3.2.1.5. iedaļu) (22).

(63)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī ĶTR finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (sk. arī 3.2.1.8. iedaļu tālāk) (23). Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas elementiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi u. c. Arī šīs finanšu sektora daļas, kas neietilpst banku sektorā, institucionāli un darbības ziņā nav veidotas tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu iejaukties valstij un ĶKP (24).

(64)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumi regulāri tiek izmantoti, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (25). Līdzīgi arī ieguldījumu jomā ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi kā pār valsts, tā pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgākajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (26).

(65)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kas paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (27).

(66)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CCC norādīja, ka sociālistisko tirgus ekonomiku, kurā valstij piederošā ekonomika ieņem dominējošu stāvokli Ķīnā un ĶKP nostiprina šādu stāvokli, Komisija uzskata par iemeslu, lai normālās vērtības noteikšanai izmantotu citādu metodiku. Šajā sakarā CCC kritizēja Komisiju par to, ka tā uzskata, ka valsts attīstība panākta, “kropļojot tirgu”. Pēc CCC domām, ikviena politiskā partija šajā pasaulē rūpētos par savas valsts ekonomiku un censtos uzlabot dzīves līmeni sava zemē. Tādējādi CCC uzskatīja, ka Komisijas pieeja ir politiski orientēta un manāmi neobjektīva.

(67)

Komisija noraidīja apgalvojumu par neobjektivitāti. Kā jau norādīts 48. apsvērumā, analīze, kas veikta atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punktam, ir vērsta vienīgi uz nozīmīgiem kropļojumiem, proti, uz tiem kropļojumiem, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Tādējādi Komisija pamatojās uz faktiskajiem apstākļiem eksportētājvalstī.

(68)

Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri pieder valstij, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem tā sniedz norādes.

(69)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, it sevišķi valsts īpašumā esošajos uzņēmumos (“VU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijas uzņēmumos (sk. arī 3.2.1.4. iedaļu), kā arī veidojot VU sektora korporatīvo struktūru (28). Savukārt VU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu (29).

(70)

Konservētu augļu sektorā ir daudz mazu ražotāju, un šim sektoram parasti ir raksturīgs liels skaits MVU. Tādējādi nebija iespējams noteikt VU un privātā īpašumā esošo uzņēmumu attiecību. Tā kā nebija informācijas, kas liecinātu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka arī valsts ir diezgan pārstāvēta šajā sektorā. Katrā ziņā neatkarīgi no īpašumtiesībām uz visiem ražotājiem attiecas Ķīnas valsts politikas pamatnostādnes, kas sīkāk aprakstītas 3.2.1.5. iedaļā.

(71)

Papildus tam, ka ĶV īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz VU un citus instrumentus, Ķīnas valsts, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var iejaukties cenās un izmaksās. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības (30), turklāt ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (31)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (32). Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (33). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visos sektoros, ieskaitot konservētu mandarīnu ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(72)

Lai gan attiecībā uz konservētu mandarīnu sektoru tā sadrumstalotības dēļ ir pieejama tikai ierobežota informācija par valsts klātbūtni, izmeklēšanā tika konstatēts, ka aptuveni 21 % no ražošanas izmaksām veido tērauds, tādējādi līdzās citrusaugļiem (kas veido aptuveni 25 %–30 % no ražošanas izmaksām) konservētu mandarīnu ražošanai tas ir vissvarīgākā izejviela. Tomēr tērauda sektorā ir ievērojams valsts dominējošais stāvoklis (34). Tērauda sektorā daudzi no lielākajiem tērauda ražotājiem ir VU. Daži no tiem ir konkrēti minēti Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam (35) kā piemēri 12. piecgades sasniegumiem (piemēram, Baosteel, Anshan Iron and Steel, Wuhan Iron and Steel). Ņemot vērā, ka konservu kārbu ražošanā tērauds ir nozīmīgs izejresurss, konservētu mandarīnu ražotāji gūst labumu no cenu kropļojumiem, kurus rada valsts iejaukšanās tērauda sektorā.

(73)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CCC nepiekrita Komisijas pieejai. Pēc tās domām, Komisija bija atzinusi, ka valsts klātbūtne citrusaugļu nozarē ir diezgan ierobežota, bet pēc tam novirzījusies no jautājuma, pievēršoties izejresursam no tērauda sektora, nevis aplūkojot valsts klātbūtni pašā citrusaugļu sektorā.

(74)

Komisija noraidīja šo piezīmi. Kā atgādināts tālāk 96. un 97. apsvērumā, Ķīnas sistēmas attiecīgās iezīmes, kas rada nozīmīgus kropļojumus, ir attiecināmas uz visu valsti un visiem sektoriem, ieskaitot ražošanas faktorus, ko izmanto konservētu mandarīnu ražošanā. Ņemot vērā tērauda kā izejresursa nozīmi un to, ka visi izejresursi, izņemot daļu cukura, tiek iegūti ĶTR, konservētu mandarīnu izmaksas nepārprotami ir pakļautas šādiem sistēmiskiem kropļojumiem, arī tādēļ, ka tērauda sektorā valstij ir ievērojams dominējošs stāvoklis.

(75)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos (sk. arī 3.2.1.8. iedaļu tālāk), kā arī papildu izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (36).

(76)

Tādējādi tas, ka valsts ir pārstāvēta un iejaucas uzņēmumos, ieskaitot VU un citus sektorus (piemēram, finanšu un izejresursu sektorus), ļauj ĶV iejaukties cenās un izmaksās.

(77)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visus ekonomikas sektorus. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tiem sektoriem, kurus valdība atzinusi par stratēģiskiem vai citādi politiski nozīmīgiem, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (37).

(78)

Konkrēti, konservētu mandarīnu sektorā, kā jau norādīts 72. apsvērumā iepriekš, tērauds ir svarīgs ražošanas izejresurss. Lai gan konservētu mandarīnu sektors pats par sevi ir neliela daļa no ražošanas nozares un uz to tieši neattiecas ĶV galvenie plāni, ražotāji šajā sektorā gūst labumu no izmantoto izejvielu, galvenokārt tērauda un dzelzs, cenu kropļojumiem.

(79)

Ķīnas valdība atzīst tērauda ražošanas nozari par nozīmīgu nozari (38). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (39). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (40). Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (41) (“Katalogs”) dzelzs un tērauda ražošanas nozare iekļauta veicināmo nozaru sarakstā. Kataloga piemērojamību ir apstiprinājusi nesena antisubsidēšanas izmeklēšana, kas attiecās uz konkrētiem ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumiem (42).

(80)

ĶV sniedz arī papildu norādījumus par sektora attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām, kas citustarp attiecas uz tirgus struktūru un pārstrukturēšanu, izejvielām, ieguldījumiem, jaudas likvidēšanu, ražojumu klāstu, pārvietošanu, modernizāciju u. c. Ar šādiem un citādiem līdzekļiem ĶV dod rīkojumus praktiski par ikvienu tērauda sektora attīstības un darbības aspektu un kontrolē tos (43).

(81)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda un dzelzs – attiecīgā ražojuma ražošanā izmantotās galvenās izejvielas – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem normāli darboties.

(82)

Piezīmēs par izpausto galīgo informāciju CCC apgalvoja, ka Komisijas argumentācija esot tāda, it kā resursi Ķīnas Tautas Republikā tiktu piešķirti, neievērojot tirgus spēkus un tādējādi kavējot valsts vispārējo ekonomikas attīstību, bet tas tā nav. Turklāt CCC norādīja, ka visi ES ekonomikas dalībnieki – gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši – arī rīkojas saskaņā ar ES plāniem vai dalībvalsts izstrādāto politiku.

(83)

Šajā sakarā Komisija atkārtoja, ka, veicot analīzi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, netiek analizēti tādi jautājumi kā vispārējā ekonomikas attīstība vai dzīves līmeņa uzlabošana. Toties, kā norādīts 48. apsvērumā, analīze ir vērsta tikai uz jautājumiem par to, kādā mērā paziņotās cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu un enerģijas izmaksas, nenosaka brīvu tirgus spēku ietekme, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Attiecībā uz CCC atsaukšanos uz ES ekonomikas dalībnieku darbībām Komisija atgādināja, kā jau noradīts 55. apsvērumā, analizējot nozīmīgus kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tiek aplūkota viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru iespējamā ietekme uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Šajā kontekstā netika ņemtas vērā ekonomikas dalībnieku darbības citos tirgos.

(84)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā attiecīgie tiesību akti citās valstīs, izņemot ĶTR, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde. Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir ārkārtīgi maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (44).

(85)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR (45). Visa zeme pieder Ķīnas valstij (kopīpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētas zeme). Tās sadale joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (46). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, ieskaitot ekonomikas plānu īstenošanu (47).

(86)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros, arī uz konservētu mandarīnu ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas, kas liktu apšaubīt šos konstatējumus, jo CCC un Yiguan grupa tikai apgalvoja, ka zemes piešķiršana nav līdzvērtīga komerciālas zemes izmantošanas ierobežošanai vai aizliegšanai, ka visas valstis aizsargā lauksaimniekus un ka lauksaimniecība ir būtiska ikvienas valsts saimnieciskās darbības daļa, kas ir cieši saistīta ar sociālo stabilitāti un drošību. Tāpēc Komisija provizoriski secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas un rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un bez informācijas, kas liecinātu par pretējo, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz konservētu mandarīnu sektoru.

(87)

Pēc tam kad bija izpausta galīgā informācija CCC un Yiguan grupa apgalvoja, ka, tā kā Komisija nespēja atrast pierādījumus, kas pamatotu tās secinājumu par tirgus kropļojumiem, jo citrusaugļu nozarē trūka faktu, tā pievērsās Ķīnas vispārējai ekonomikas struktūrai, kam raksturīga “sociālistiska ekonomika”, ĶV administrācijas struktūrai un ĶKP lomai. Savās piezīmēs CCC norādīja, ka citrusaugļu sektorā nav konstatēti tādi faktori kā bankrota, uzņēmējdarbības vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(88)

Tomēr CCC argumenti netika pieņemti. Komisija atgādināja, ka Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma tiesību akti ir vispārēji piemērojami (48), arī konservētu mandarīnu nozarē. Nav precīzu un atbilstošu pierādījumu, kas ļautu nešaubīgi noteikt, ka citrusaugļu nozari neietekmē kropļojumi, kuri izriet no bankrota, uzņēmējdarbības vai īpašuma tiesību trūkuma, diskriminējošas piemērošanas vai neatbilstīgas izpildes.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka konservētu mandarīnu sektorā bankrota un īpašuma tiesības tiek diskriminējoši piemērotas vai neatbilstīgi izpildītas, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(90)

Uz tirgu balstīta algu sistēma ĶTR nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. ĶTR nav ratificējusi vairākas būtiskas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (49). Valsts tiesību aktos noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (50). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas piekļuvi pilnam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam piešķir tikai konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā darba ņēmēji, kuriem nav reģistrēta dzīvesvieta vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kam ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (51). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnas Tautas Republikā ir izkropļotas.

(91)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz konservētu mandarīnu nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Drīzāk pretēji, proti, CCC un Yiguan grupa norādīja, ka nozīmīga daļa darbaspēka, kas nodarbināts citrusaugļu pārstrādes uzņēmumos, parasti ir pagaidu vai sezonas darba ņēmēji, kurus pieņem darbā no lauku apgabaliem, kuri ar uzņēmumiem neslēdz darba līgumu un kuru samaksa pilnībā balstās uz darba rezultātiem, ko nosaka pēc saražotā vai apstrādātā daudzuma. CCC un Yiguan grupa neiesniedza informāciju, kas būtu pretrunā 90. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem. Toties tās vienkārši norādīja, ka nav apstrīdama Ķīnas straujā urbanizācija un ka miljoniem cilvēku pārvietošanās daudzās pilsētās liecina par cilvēku mobilitāti Ķīnā. Tomēr, kā norādīts 90. apsvērumā, nevis darba ņēmēju fiziskā mobilitāte, bet gan mājsaimniecību reģistrācijas sistēma dažu kategoriju darba ņēmēju neaizsargātības dēļ rada algu izkropļojumus. Turklāt CCC un Yiguan atsaucās uz sākotnējo izmeklēšanu, bet nenorādīja nevienu konkrētu minētās izmeklēšanas konstatējumu, kas liktu apšaubīt, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka sākotnējā izmeklēšanā nav vis atbalstīta CCC un Yiguan nostāja, bet gan norādītas vairākas nepilnības, kas skar veidu, kā tiek noslēgts darba līgums un atalgoti darba ņēmēji.

(92)

Pēc tam kad bija izpausta galīgā informācija, CCC atkārtoja savus argumentus attiecībā uz divām darba ņēmēju grupām augļu pārstrādes nozarē, proti, pilnslodzes nodarbinātajiem un sezonas darba ņēmējiem. Šajā sakarā CCC uzstāja, ka tas, ka augļu pārstrādes uzņēmumi nodarbina sezonas darba ņēmējus no ĶTR ziemeļu daļas, apliecina gan brīvību nodarbināt darba ņēmējus, gan brīvību izvēlēties būt nodarbinātam. Tādējādi CCC uzskatīja, ka Komisijas novērtējums par kropļojumiem, kas saistīti ar algām, ir faktu ziņā aplams.

(93)

Tomēr Komisija nebija apgalvojusi, ka nozīmīgus kropļojumus radītu tas, ka pastāv tādas dažādas darba ņēmēju kategorijas kā pilnslodzes nodarbinātie vai sezonas darba ņēmēji. Iepriekš 90. apsvērumā aprakstītās ar algām saistītās nepilnības un kropļojumus turpretim rada tieši darba tiesību sistēmas īpatnības apvienojumā ar mājsaimniecību reģistrācijas sistēmu un tādu kolektīvu darbaspēka organizāciju trūkumu, kas pārstāvētu darba ņēmēju intereses. Tāpēc CCC argumentus nav iespējams pieņemt.

(94)

Tādējādi konservētu mandarīnu sektoru skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (kad tai ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(95)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā ir dažādos veidos izkropļota.

(96)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs spēcīgs valsts īpašumā esošu banku stāvoklis (52), un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VU, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus ieceļ amatā ĶKP) (53), un, tāpat kā nefinanšu VU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumus saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (54). To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (55).

(97)

Lai gan tiek atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(98)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks. Aplēses pārliecina, ka Ķīnas kredītvērtējumi sistemātiski atbilst zemākiem starptautiskajiem vērtējumiem (56).

(99)

To papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kuri virza finanses uz nozarēm, ko valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (57). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajos rūpniecības sektoros, kas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas nav vienādas visiem tirgus dalībniekiem.

(100)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(101)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts izraisīti kropļojumi. Faktiski to aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, joprojām ir 45 % no visiem aizdevumiem, un šķiet, ka ir pastiprināta mērķtiecīgu kredītu izmantošana, jo kopš 2015. gada šī daļa ir ievērojami palielinājusies, kaut arī ekonomikas apstākļi ir pasliktinājušies. Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantošanu.

(102)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnas Tautas Republikā liecina par kapitāla sadales efektivitātes pasliktināšanos, un nav pazīmju, ka kredītresursu pieejamības ierobežojumi kļūtu stingrāki, kā to varētu gaidīt neizkropļotā tirgus vidē. Rezultātā pēdējos gados ir strauji palielinājies ienākumus nenesošu aizdevumu apjoms. Saskaroties ar situāciju, kad riskanto parādu kļūst aizvien vairāk, ĶV ir izvēlējusies izvairīties no maksājumu saistību neizpildes. Tāpēc ar sliktajiem parādiem saistītie jautājumi tiek risināti, refinansējot parādu un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(103)

Būtībā, kaut arī nesen veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnas Tautas Republikā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos.

(104)

Nav sniegti pierādījumi par to, ka konservētu mandarīnu nozare būtu brīva no iepriekš aprakstītajiem valdības iejaukšanās veidiem finanšu sistēmā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(105)

Piezīmēs par galīgo izpausto informāciju CCC apgalvoja, ka Komisija pēc paziņojuma, ka valsts īpašumtiesības uz finanšu institūcijām Ķīnā un ĶKP klātbūtne kropļojot piekļuvi finansējumam un procentu likmes, nonāk pie pārsteidzīga secinājuma, ka lauksaimniecība un tās pārstrādes sektors ir izkropļoti. CCC konstatēja, ka Komisija nav izskaidrojusi, vai citrusaugļu nozarei ir grūtības piekļūt finansējumam, un pēc tam pauda viedokli, ka ES grozītā tirdzniecības aizsardzības instrumenta nolūks un pamatojums ir radīt jaunus noteikumus, kas nav ietverti PTO Antidempinga nolīgumā.

(106)

Atbildot uz šīm piezīmēm, Komisija norādīja, ka tās analīze, kas norādīta iepriekš, par kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē ir balstīta uz objektīviem pierādījumiem, kuri iekļauti lietas materiālos un par kuriem CCC tika dota iespēja izteikt piezīmes. Pamatojoties uz visu pieejamo pierādījumu kopumu, Komisijas rīcībā nebija precīzu un atbilstošu pierādījumu par to, ka piekļuve finansējumam netiktu izkropļota. CCC piezīmes par pamatregulas 2. panta 6.a punkta saderību ar PTO noteikumiem jau ir aplūkotas iepriekš 54. un 57. apsvērumā.

(107)

Komisija norādīja, ka Ķīnas ekonomikai ir raksturīgi Ziņojumā aprakstītie kropļojumi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka 3.2.1.1.–3.2.1.5. iedaļā un Ziņojuma A daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par 3.2.1.6.–3.2.1.8. iedaļā un Ziņojuma B daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(108)

Komisija atgādina, ka konservētu mandarīnu ražošanai ir vajadzīgs plašs izejresursu klāsts. Lietas materiāli liecina, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, visus izejresursus, izņemot daļu cukura, iegūst Ķīnas Tautas Republikā. Kad konservētu mandarīnu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visos sektoros.

(109)

Rezultātā ne vien nav pareizi izmantot konservētu mandarīnu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka utt. izmaksas), tāpēc ka to cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk. Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(110)

Analīze 3.2.1.2.–3.2.1.9. iedaļā, kurā aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī konservētu mandarīnu sektorā (kas aptver arī attiecīgo ražojumu), liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, kā arī ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(111)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(112)

Reprezentatīvās valsts izvēle tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(113)

Kā paskaidrots 43.–45. apsvērumā, Komisija ieinteresētajām personām darīja pieejamus divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem. Otrajā PLM Komisija secināja, ka Turcija ir uzskatāma par attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Komisija nesaņēma piezīmes par reprezentatīvās valsts izvēli.

(114)

Pirmajā PLM Komisija bija norādījusi – lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantos Global Trade Atlas (“GTA”), savukārt neizkropļotu darbaspēka, enerģijas un atlikumu izmaksu noteikšanai izmantotais avots būs atkarīgs no izraudzītās reprezentatīvās valsts.

(115)

Turklāt, pamatojoties uz lēmumu izmantot Turciju par reprezentatīvo valsti atbilstīgi otrajā PLM norādītajam, Komisija informēja ieinteresētās personas, ka neizkropļotu ražošanas faktoru izmaksu noteikšanai tā plāno izmantot GTA un neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai – Turcijas Statistikas institūtu.

(116)

Komisija pirmajā un otrajā PLM norādīja, ka saliktās normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tā ir iecerējusi izmantot šādus avotus:

(117)

Nākamajā tabulā ir apkopoti aprēķinos izmantotie ražošanas faktori ar to attiecīgajiem HS kodiem un vienības vērtībām no GTA vai Turcijas datubāzēm, ieskaitot ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

1. tabula

(118)

Attiecībā uz visām izejvielām Komisija balstījās uz importa cenām, jo nebija pieejama informācija par reprezentatīvās valsts tirgu. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Līdzīgi arī netika iekļauti importa dati par importu reprezentatīvajā valstī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (61) 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs, un šādi importa dati katrā ziņā bija nenozīmīgi. Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1.10. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Komisija konstatēja, ka imports no citām trešām valstīm saglabājās reprezentatīvs 70 %–100 % apmērā no kopējā Turcijā importētā apjoma.

(119)

Komisija centās noteikt neizkropļotu cenu konservētu mandarīnu ražošanā izmantotajām izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcai atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam. Tālab tā piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitu katrai attiecīgajai izcelsmes valstij un importa cenai pieskaitīja iekšzemes transporta izmaksas. Visu izejvielu iekšzemes transporta izmaksas tika aplēstas, pamatojoties uz datiem, ko bija snieguši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un konfidencialitātes apsvērumu dēļ tās nav iekļautas 1. tabulā norādītajā atsauces vērtību sarakstā.

(120)

Komisija ieguva darbaspēka izmaksu statistikas datus no Turcijas Statistikas institūta, kas publicē detalizētu informāciju par algām dažādos Turcijas ekonomikas sektoros. Lai noteiktu neizkropļotas darbaspēka izmaksas (62) atbilstīgi NACE 2. redakcijas klasifikācijai (63), Komisija izmantoja algas, kas norādītas Turcijas ražošanas sektorā 2016. gadā (jaunākie pieejamie dati) par saimniecisko darbību C.10 (Pārtikas produktu ražošana) Turcijā saskaņā ar NACE 2. redakcijas klasifikāciju. Balstoties uz šo informāciju, nav iespējams nodalīt strādniekus no biroja darbiniekiem. Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu (64), 2016. gada vidējā mēneša vērtība tika pienācīgi koriģēta, ņemot vērā inflāciju.

(121)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces vērtību, Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta publicētos elektroenerģijas tarifus (65). Komisija izmantoja rūpnieciskās elektroenerģijas cenu datus attiecīgajā patēriņa grupā.

(122)

Tā kā ražošanas faktoru ir daudz un dažu izejvielu (piemēram, citronskābes, šķidro sārmu, sālsskābes, kalcija laktāta, dažādu iepakojuma materiālu) kopējā daļa kopējās ražošanas izmaksās ir nebūtiska (tie kopā veido mazāk nekā 2 % no kopējām izgatavošanas izmaksām), un dempings jau tika konstatēts, balstoties uz pārējiem svarīgākajiem ražošanas faktoriem, Komisija aprēķināja normālo vērtību uz šādu faktoru pamata: sacumas, cukurs, skārda kārba, vāks, kartona kaste, papīra paplāte un papīra birkas un etiķetes. Pārējos ražošanas faktorus iekļāva patērējamo preču grupā.

(123)

Komisija aprēķināja patērējamo preču procentuālo daļu kopējās izejvielu izmaksās, balstoties uz ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, datiem, un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(124)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(125)

PVA un peļņai Komisija izmantoja Turcijas ražotāja (66) finanšu datus, kas bija publiski pieejami par 2019. gada janvāri–decembri, kā norādīts otrajā PLM.

(126)

Rezultātā neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām tika pieskaitītas šādas pozīcijas:

(127)

Salikto normālo vērtību Komisija noteica tālāk izklāstītajos posmos.

(128)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotas konservētu mandarīnu izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, atsevišķo ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, Komisija piemēroja neizkropļotās vienības izmaksas.

(129)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, neizkropļotajām konservētu mandarīnu izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekš.

(130)

Visbeidzot, Komisija noteiktajām neizkropļotajām ražošanas izmaksām piemēroja PVA un peļņu, kā skaidrots 126. apsvērumā.

(131)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(132)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražotāju eksportētāju grupa, kas sadarbojās, tieši eksportēja pārskatāmo ražojumu neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tāpēc, ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, ko eksportē uz Savienību pārdošanai.

(133)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar EXW līmenī noteikto eksporta cenu.

(134)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz iekšzemes pārvadājumiem, kravas apstrādi, iekraušanu un papildizmaksām robežās no 2 % līdz 8 %, kredīta izmaksām robežās no 0,1 % līdz 3 %, komisijām robežās no 0,1 līdz 3 % un maksājumiem par banku pakalpojumiem robežās no 0,1 % līdz 3 %.

(135)

Pamatotos gadījumos Komisija koriģēja salikto normālo vērtību, ņemot vērā PVN procentuālo daļu, kas netika atmaksāta par eksporta pārdošanas apjomiem.

(136)

Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(137)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, Yiguan grupai ir 184 %.

(138)

Komisija aprēķināja vidējo dempinga starpību arī ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus.

(139)

Pirmkārt, lai noteiktu normālo vērtību, Komisija izmantoja ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, vidējo normālo vērtību. Otrkārt, lai noteiktu eksporta cenu, Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzi pēc tam, kad bija atņēmusi ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, eksporta apjomu. Salīdzināšanai Komisija koriģēja eksporta cenu līdz EXW līmenim, izmantojot ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, vidējās pārbaudītās summas, ieskaitot transporta izmaksas.

(140)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 206 %.

(141)

Tāpēc nav šaubu, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(142)

Komisija tāpēc secina, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(143)

Komisija ne vien konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings, bet arī analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi netiktu turpināti. To darot, tā pētīja Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, Ķīnas eksportētāju rīcību citos tirgos, stāvokli ĶTR iekšzemes tirgū un Savienības tirgus pievilcīgumu.

(144)

Kā minēts iepriekš, tikai pieci Ķīnas ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas atsaucās un aizpildīja paziņojuma par procedūras sākšanas I pielikumu. Tāpēc Komisijai no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem pieejamā informācija par ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu bija ierobežota.

(145)

Šā iemesla dēļ lielākā daļa tālāk izklāstīto konstatējumu par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību bija jābalsta uz citiem avotiem, proti, Eurostat un GTA datubāzēm un informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā bija iesniegušas CCC un Savienības ražošanas nozare. Šīs informācijas analīze atklāja tālāk minēto.

(146)

Ķīna noteikti ir pasaules lielākā konservētu mandarīnu ražotājvalsts, kuras aplēstais ražošanas apjoms ir no 540 000 līdz 700 000 tonnām (67).

(147)

Attiecībā uz kopējo Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Komisija par ĶTR neieguva vispārēju informāciju. Tāpēc Komisija izdarīja savus konstatējumus, balstoties uz informāciju, kuru bija iesnieguši pieci ražotāji/ražotāju grupa, kas atbildēja uz atlases anketas jautājumiem. Šie pieci ražotāji/ražotāju grupa norādīja, ka Ķīnas neizmantotā jauda ir aptuveni 40 000–60 000 tonnu (t. i., aptuveni 40 % no ražošanas jaudas), kas jau ir lielāka par Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu.

(148)

Balstoties uz pieejamajiem GTA eksporta statistikas datiem (68), proti, balstoties uz eksporta apjomiem un vērtībām no ĶTR (FOB līmenī), tika noteikta eksporta cena no Ķīnas uz trešo valstu tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP). Savienība ir Ķīnas ražotāju eksportētāju trešais svarīgākais eksporta tirgus. Vidējā vienības cena eksportam uz Savienību ir 1,17 USD par kilogramu. Pirmais un otrais svarīgākais eksporta tirgus ir ASV un Japāna. Vidējā vienības cena ir attiecīgi 1,19 USD un 1,15 USD par kilogramu.

(149)

GTA un CCC informācija liecina, ka laikā no 2018. līdz 2019. gadam, eksporta apjoms uz ASV ievērojami samazinājās, proti, no 195 066 tonnām līdz 139 682 tonnām (55 384 tonnu atšķirība, kas atbilst Savienības kopējam patēriņam). Šis samazinājums galvenokārt skaidrojams ar papildu tarifa 25 % apmērā noteikšanu konservētiem mandarīniem (plašāka tarifu kopuma ietvaros, kas importam no Ķīnas noteikts ar ASV 301. panta (Section 301) pasākumiem) (69).

(150)

Savienības tirgus ir ievērojami mazāks par Ķīnas ražotāju neizmantoto jaudu. Turklāt ar ASV izveidojušos tirdzniecības problēmu dēļ (70) Ķīnas ražotāji ir zaudējuši eksporta iespējas uz ASV aptuveni 55 000 tonnu apmērā, ko var viegli pārvirzīt uz Savienības tirgu. Šis apjoms ir ievērojami lielāks nekā Savienības patēriņš. Pirms AD pasākumu ieviešanas Savienība Ķīnai bija tradicionāls tirgus, uz kuru tā eksportēja apjomu, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pašlaik uz Savienību eksportēto apjomu. Vidējā cena eksportam uz Savienības tirgu (1,17 USD/kg) ir nedaudz augstāka nekā eksportam uz Japānu (1,15 USD/kg) un ievērojami augstāka nekā eksportam uz Taizemi (1,04 USD/kg). Tiek norādīts arī, ka cena eksportam uz ASV (1,19 USD/kg) ir līdzīgā cenu diapazonā kā cena eksportam uz Savienību.

(151)

Kopumā, ņemot vērā Ķīnā pieejamo lielo ražošanas jaudu (un tādējādi spēju ātri palielināt ražošanas apjomus) un tās iepriekšējo dempinga praksi, ir pamatoti secināt, ka pašreizējo pasākumu atcelšana izraisītu to, ka Savienības tirgū pieaugtu imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(152)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja spēkā esošie pasākumi netiktu turpināti, dempings turpinātos. Jo īpaši Ķīnas eksportētājiem/ražotājiem noteikto normālo vērtību līmenis, ražotāja, kas sadarbojās, cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem, Savienības tirgus pievilcīgums un ievērojamas ražošanas jaudas pieejamība Ķīnas Tautas Republikā norāda uz lielu dempinga turpināšanās iespējamību tad, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(153)

Kā minēts 165. apsvērumā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas salīdzinājumā ar patēriņu Savienībā saglabājās ievērojams. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka imports no Ķīnas Savienības tirgū turpinājās par dempinga cenām. Turklāt konstatētās dempinga starpības apstiprina analīze par eksporta cenām uz citām trešām valstīm, kas šķiet vēl zemākas nekā 150. apsvērumā aprakstītās. Ņemot vērā 3.7.2. un 3.7.3. iedaļā izvērtētos faktorus, Komisija secināja arī, ka ir ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi netiktu turpināti, Ķīnas ražotāji uz Savienību eksportētu ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus par dempinga cenām. Tādējādi ir pierādījumi par dempinga turpināšanās iespējamību un katrā ziņā – par dempinga atkārtošanās iespējamību tad, ja pasākumi netiktu trupināti.

(154)

Mandarīnu ražu novāc rudenī un ziemā, un ražas novākšanas un pārstrādes sezona ilgst no oktobra sākuma līdz aptuveni nākamā gada janvāra beigām (attiecībā uz konkrētām šķirnēm – līdz februārim vai martam). Par lielāko daļu pirkšanas un pārdošanas līgumu sarunas risina katras sezonas pirmajos mēnešos. Mandarīnu konservēšanas nozarē parasti par pamatu salīdzināšanai izmanto sezonu (periodu no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim). Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija šo metodi izmantoja savā analīzē.

(155)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā divi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražoja līdzīgo ražojumu. Līdz 2017./2018. gada sezonas beigām Savienībā bija trīs ražotāji. Trešais Savienības ražotājs (71) izbeidza ražošanu 2017./2018. gada sezonas beigās. Dati par šo bijušo ražotāju ir iekļauti dažos makrorādītājos saskaņā ar Komisijas standarta praksi iekļaut visus zināmos skaitliskos rādītājus, kas saistīti ar attiecīgo periodu, lai analizētu kaitējumu nolūkā gūt uz labāko informāciju balstītu priekšstatu par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, kā paredzēts pamatregulas 4. panta 1. punktā.

(156)

Līdzīgā ražojuma kopējais ražošanas apjoms Savienībā tika noteikts, balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras par attiecīgo periodu sniedza abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Bijušā ražotāja ražošanas apjoma noteikšanai tika izmantota informācija, kas sniegta Fenaval sūdzībā, un tas ir atspoguļots līdz 2017./2018. gada sezonai.

(157)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās un veidoja visu Savienības ražošanas apjomu, ir Savienības ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(158)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, visi skaitliskie rādītāji, kas attiecas uz sensitīviem datiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ bija jāindeksē vai jānorāda diapazonā.

(159)

Tika noteikts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas apjoms bija no 18 000 līdz 24 000 tonnām.

(160)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu. Lai gan izmeklējamā ražojuma ražošana ir sezonāla, tā patēriņš notiek vienmērīgi visu gadu.

(161)

Tādējādi attiecīgajā periodā patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(162)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā svārstījās atkarībā no ražas kvalitātes Savienībā.

(163)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datubāzes datiem. Importa tirgus daļu tika noteikta, salīdzinot importa apjomus ar patēriņu Savienībā, kas sniegts iepriekš 2. tabulā.

(164)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(165)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR samazinājās par 35 %. Līdzīgi kā importa apjoms, Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā sekoja lejupējai tendencei un samazinājās par 34 %. Neraugoties uz šo tendenci samazināties, attiecīgā ražojuma tirgus daļa joprojām bija ievērojama.

(166)

Komisija noteica Ķīnas izcelsmes importa cenu tendenci, pamatojoties uz Eurostat statistiku. ĶTR izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas

(167)

Kā parādīts tabulā iepriekš, attiecīgajā periodā cenas importam no Ķīnas pastāvīgi pieauga, kopā par 16 %.

(168)

Tā kā vienīgā eksportētāja, kurš sadarbojās, importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 45 %–65 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no visa apjoma, kas importēts no Ķīnas, cenu samazinājuma esība tika izvērtēta arī attiecībā uz kopējo eksportu no Ķīnas, pamatojoties uz importa statistiku.

(169)

Šim nolūkam Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām (izmaksas, apdrošināšana un vedmaksa), kas atbilstoši Eurostat datiem bija noteiktas importam no Ķīnas. Šīs CIF cenas (izmaksas, apdrošināšana un vedmaksa) tika koriģētas, lai ņemtu vērā izmaksas, kas bija saistītas ar muitošanu, proti, muitas tarifu un pēcimportēšanas izmaksas. Atbildot uz CCC piezīmi par izpausto galīgo informāciju, Komisija apstiprināja, ka cenu samazinājuma analīzē piemērojamais antidempinga maksājums netika pieskaitīts vidējām svērtajām CIF vērtībām.

(170)

Balstoties uz minēto, salīdzinājums parādīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma importa cenas bija par 9 %–11 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ja importa cenas aplūko bez antidempinga maksājumiem. Komisija konstatēja, ka tad, ja tiek ņemti vērā antidempinga maksājumi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenu samazinājuma nebija.

(171)

Attiecībā uz importa cenām, par kurām bija ziņojis tikai Ķīnas eksportētājs, kas sadarbojās, un kuras attiecīgi koriģētas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēta cenu samazinājuma starpība 9 % līdz 11 % apmērā, neņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus. Komisija atkal konstatēja, ka cenu samazinājuma nav, ja ņem vērā antidempinga maksājumus.

(172)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm ievērojami pieauga. Lielākā daļa no šā importa (82 % attiecīgajā periodā) bija no Turcijas.

5. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(173)

Attiecīgajā periodā ir palielinājies Turcijas eksportētāju un ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū. Tomēr, neraugoties uz šo pieaugumu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražotāji eksportētāji joprojām bija lielākie attiecīgā ražojuma piegādātāji Savienībā.

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(175)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, izaugsme, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpību lielums) tika noteikti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Šajā nolūkā Komisija izmantoja sūdzībā sniegto informāciju, datus, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Kā minēts 156. apsvērumā, par trešo ražotāju, kas izbeidza darbību 2017./2018. gada sezonas beigās, Komisija ņēma vērā Fenaval sūdzībā sniegtos datus.

(176)

Mikroekonomisko rādītāju (pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu, krājumu, algu un ražošanas izmaksu) analīze tika veikta abu Savienības ražotāju, kas sadarbojās, līmenī attiecība uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(177)

Attiecībā uz trim attiecīgajā periodā aktīvajiem Savienības ražotājiem Savienības kopēja ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika bija šāda:

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(178)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējais ražošanas apjoms vidēji saglabājās stabils, svārstības bija saistītas ar ražas kvalitāti (2016./2017. gadā bija sevišķi laba raža, savukārt nākamajā sezonā – slikta) un to, ka trešais Savienības ražotājs izbeidza ražošanu 2017./2018. gada sezonas beigās. Tādējādi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai abi Savienības ražotāji, kas sadarbojās, ražoja attiecīgo ražojumu.

(179)

Jaudas izmantojuma rādītājs attiecīgajā periodā pastāvīgi bija mazāks par 50 %. Šo samērā zemo rādītāju skaidro tas, ka konservētu mandarīnu ražotāju izmantotā galvenā izejviela ir svaigi augļi, kas ātri bojājas. Tāpēc jaudai ir jābūt pieejamai ražas maksimuma laikā, lai svaigos augļus pārstrādātu samērā īsā laikposmā.

(180)

Attiecībā uz trim attiecīgajā periodā aktīvajiem Savienības ražotājiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika Savienības tirgū bija šāda:

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(181)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi kopumā atbilda līdzīgai tendencei kā Savienības ražošanas apjomi. Kopumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi laikā no 2015./2016. gada sezonas līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par 14 %, lai gan patēriņš šajā periodā saglabājās samērā stabils. Turklāt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 4 procentpunktiem.

(182)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(183)

Kopējā nodarbinātība attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %. Ražīgums, kas izteikts kā ražošanas apjoms uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā samazinājās un 2017./2018. gada sezonā, kad viens no Savienības ražotājiem izbeidza darbību, nokritās līdz zemākajam punktam. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka šīs nozares ražīgumu ietekmē pieejamo svaigo augļu kvalitāte un daudzums un ka tas nozīmē, ka gadā, kad raža ir laba, ražīgums pieaug un gadā, kad raža ir slikta, tas samazinās. 2016./2017. gada sezonā bija īpaši laba citrusaugļu raža, tāpēc ražīgums šajā sezonā bija visaugstākais.

(184)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā svārstījās, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 14 %, daļēji tāpēc, ka attiecīgajā periodā tika slēgts viens ražotājs. Tādējādi Savienības ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu (4 procentpunktus), tāpat kā tirgus daļu zaudēja imports no attiecīgās valsts (17 procentpunktus).

(185)

Savienības ražotāju vidējās vienības pārdošanas cenas (EUR/t) dinamika Savienības tirgū attiecīgajā periodā bija šāda:

9. tabula

Pārdošanas cenas brīvajā tirgū Savienībā

(186)

Tabulā iepriekš ir parādīta arī vienības vidējās pārdošanas cenas dinamika Savienības tirgū salīdzinājumā ar atbilstošajām ražošanas izmaksām. Pārdošanas cena attiecīgajā periodā pieauga par 4 %, savukārt ražošanas izmaksas tajā pašā periodā saglabājās samērā stabilas. Ražošanas izmaksas ārkārtēji pieauga 2017./2018. gada sezonā sliktas ražas dēļ.

(187)

Kopumā Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā izdevās ierobežot ražošanas izmaksas un palielināt pārdošanas cenas par 4 %, tādējādi attiecīgajā periodā nodrošinot ievērojamu rentabilitātes pieaugumu.

(188)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(189)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā saglabājās stabilas, lielā mērā izvairoties no 2017./2018. gada sezonas negatīvās ietekmes.

(190)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākumu no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(191)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(192)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte ievērojami paaugstinājās. Rentabilitātes skaitliskie rādītāji krasi pazeminājās 2017./2018. gada sezonā. Kā jau skaidrots iepriekš, 2017./2018. gada sezona nesa zaudējumus lielākoties izteikti skarbu laika apstākļu dēļ, kā rezultātā palielinājās izmaksas. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare atjaunoja rentabilitāti un gandrīz sasniedza savu mērķa peļņu 6,8 % apmērā.

(193)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsmas dinamika lielākoties atbilda attiecīgā ražojuma Savienības ražošanas nozares rentabilitātes dinamikai.

(194)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare ieguldīja pastāvošo ražošanas mehānismu apkopē un optimizēšanā ar mērķi ierobežot izmaksas. Ieguldījumu līmenis it sevišķi pieauga pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ko, visticamāk, veicināja tajā sezonā gaidāmās peļņas līmenis, par kuru liecināja agrīnās prognozes par labu ražu. Tāpat ieguldījumus veica, lai uzlabotu atbilstību vides tiesību aktiem.

(195)

Ienākuma no ieguldījumiem tendence attiecīgajā periodā bija ļoti līdzīga rentabilitātes tendencei.

(196)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Krājumi

(197)

Savienības ražotāji PIP laikā ievērojami palielināja savus krājumus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare izveidoja ievērojamus krājumus, taču tiek norādīts arī tas, ka tā vienlaikus panāca veselīgu peļņu. Konkrēta krājumu līmeņa uzturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārdošanas apjomus, tieši pirms sākas ražošana no jaunās ražas. Tāpēc to nevar uzskatīt par pazīmi, kas liecinātu par situāciju, kad tiek nodarīts kaitējums.

(198)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza nelielas starpības līmeni un pašreizējo pasākumu līmeni (sk. 137. apsvērumu iepriekš). Turklāt, ņemot vērā neizmantoto jaudu un importa no ĶTR cenas (sk. 147. un 167. apsvērumu), faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(199)

Sākotnējie pasākumi tika noteikti 2008. gada decembrī. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare pirmo reizi kopš tā laika sasniedza tādu ienesīgumu, ka gandrīz sasniedza mērķa peļņu 6,8 %, kā tā noteikta sākotnējā izmeklēšanā. Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares vispārējo situāciju, kā arī joprojām ievērojamos importa apjomus no ĶTR pēdējos gados, var secināt, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabila un viegli iedragājama.

(200)

Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no ietekmes, ko izraisījis iepriekšējais dempinga, kas izraisīja kaitējumu. Spēkā esošie pasākumi ir palīdzējuši ierobežot importu par dempinga cenām, un, uzskatot, ka šī problēma ir samazināta, Savienības ražošanas nozares stāvoklis atkal uzlabojas. Tādējādi šie pasākumi ir arī palīdzējuši Savienības ražošanas nozarei koncentrēt uzmanību uz godīgu konkurenci vidē, kurā strauji pieaug starptautisku jaunpienācēju skaits. Visbeidzot, spēkā esošie maksājumi bija faktors, kas ietekmēja ieguldījumu lēmumus attiecīgajā periodā.

(201)

Tomēr nevar secināt, ka stāvoklis Savienības ražošanas nozarē ir stabils. Lai gan konkrēti kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražotāju finanšu rezultātiem, proti, rentabilitāte, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma, liecina par stabilāku stāvokli, šie sasniegumi nav nostiprināti. Citi kaitējuma rādītāji, proti, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un ražošanas apjoms, gandrīz nav mainījušies. Vērtējot rādītājus kopumā, jāsecina, ka tie skaidri rāda uzlabojumu pazīmes, bet ražošanas nozare joprojām ir samērā nestabila.

(202)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā nav nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(203)

Iesniedzot informāciju par izpausto galīgo informāciju, CCC iesniedza vairākas piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli un norādīja uz tādiem faktoriem kā vispārējais klimats, imports no Turcijas, kas varētu būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr, kā minēts iepriekš 202. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc šīm piezīmēm ir maz praktiskas vērtības.

(204)

Tā kā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums, tad Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi pret ĶTR netiktu turpināti, varētu atkārtoties kaitējums, kuru sākotnēji izraisīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(205)

Savienības konservētu augļu tirgus šobrīd ir stabils, un tajā valda konkurence. Izmeklēšana parādīja, ka, šķiet, nav faktoru, kas apdraudētu iekšzemes ražošanas nozari, piemēram, pieprasījuma samazināšanās, patēriņa tendenču izmaiņas, tehnoloģiju attīstība vai eksporta rādītāji. Turklāt izmeklēšanas laikā Savienības ražošanas nozares pārstāvji apgalvoja, ka nebaidās no nesenā importa apjoma pieauguma no trešām valstīm, kas nav ĶTR, jo trešo valstu ražotāji konkurē ar taisnīgām cenām un to jauda ir ierobežota.

(206)

Lai noteiktu, vai šādas bailes būtu pamatotas, Komisija izvērtēja ĶTR ražošanas apjomus un neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un cenu dinamikas iespējamo ietekmi uz importa apjomiem un cenām no Ķīnas, kā arī šādas dinamikas ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, cenām un rentabilitāti.

(207)

Kā jau izklāstīts iepriekš 146. un 147. apsvērumā, ĶTR ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda. ĶTR ir lielākā svaigu mandarīnu ražotāja pasaulē, un tās ražotāji eksportētāji spēj apgādāt tirgus, kas ir vairākas reizes lielāki par Savienības tirgu. Šiem ražotājiem ir spēcīga vēlme un motivācija savus ražojumus lielos apjomos pārdot eksporta tirgos. Nesenā pagātne ir arī parādījusi, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji spēj ātri pielāgoties, lai apgādātu Savienības tirgu ar importa precēm par dempinga cenām. Jāatgādina, ka attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjomi strauji pieauga pēc atcelšanas sprieduma, ar ko 2012. gada martā sākotnējo regulu atzina par spēkā neesošu (72).

(208)

Attiecībā uz importa cenas līmeņiem izmeklēšana parādīja, ka tad, ja tiktu atcelti spēkā esošie pasākumi un ja pieņemtu, ka cena importam no attiecīgās valsts un Savienības ražošanas nozares cena saglabājas tāda pati, kāda tā ir bijusi pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, importa cenas būtu par 9 %–11 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (visiem attiecīgā ražojuma veidiem). Tādējādi Savienības ražošanas nozare varētu zaudēt pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļas Savienības tirgū.

(209)

Komisija īstenoja simulāciju, lai novērtētu, kā Savienības ražošanas nozari varētu ietekmēt importa apjomu pieaugums no Ķīnas. Tiklīdz, pieaugot konservētu mandarīnu importam no Ķīnas, Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjoms būtu samazinājies par 6 200 tonnām, vienības ražošanas izmaksas palielinātos par 7,1 %, pasliktinot Savienības ražotāju stāvokli un liekot tiem ciest zaudējumus. Ķīnas ražotāji eksportētāji šādu apjoma pieaugumu spētu viegli panākt, ņemot vērā to lielo neizmantoto jaudu, kas noteikta 3.7.1. iedaļā iepriekš.

(210)

Ņemot vērā, ka 82 % no importa no trešām valstīm, kas nav ĶTR, ir no Turcijas, nevar izslēgt, ka Ķīnas konservētie mandarīni par dempinga cenām aizstātu daļu no šā importa apjoma. Tomēr vidējā pārdošanas cena importam no Turcijas Savienībā ir zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, tātad tad, ja Savienības tirgū palielinātos konservētu mandarīnu importa apjoms no Ķīnas par dempinga cenām, tas, visticamāk, vispirms palielinātu savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina un tikai pēc tam pārņemtu tirgus daļu, ko ieņem Turcijas ražotāju veiktais eksports uz Savienību. Tomēr katrā ziņā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju neizmantoto jaudu, tie varētu viegli pārņemt gan citu trešo valstu (arī Turcijas), gan Savienības ražotāju tirgus daļu.

(211)

Savienības tirgus lielums (trešais lielākais pasaulē) nepārprotami ir svarīgs faktors, kas vairo tā pievilcīgumu. Turklāt tas, ka imports no ĶTR ir turpinājies, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, parāda, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji uzskata Savienības tirgu par pievilcīgu un vēlas tajā pārdot arī turpmāk. Tāpat, kā tika novērots pēc atcelšanas sprieduma, ar ko 2012. gada martā sākotnējo regulu atzina par spēkā neesošu, Ķīnas ražotāji eksportētāji spēkā esošo pasākumu atcelšanas gadījumā ir motivēti pārvirzīt eksportu no citām trešām valstīm uz Savienības tirgu, kurā cena ir augstāka. Turklāt Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tagad tiek piemērots papildu tarifs 25 % apmērā sūtījumiem uz to lielāko eksporta tirgu ASV (73). Šie jaunie tarifi ir piemēroti ĶTR un ASV pašreizējo tirdzniecības saspīlējumu rezultātā. Tie ir daļa no ASV tarifu pasākumiem, kas tās veikušas saskaņā ar pašreiz notiekošo 301. panta izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnu (74).

(212)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu tūlītēju un krasu cenu spiedienu no ĶTR, ko tai palīdzētu īstenot tai pieejamie ievērojamie krājumi un jauda. Tas Savienības ražošanas nozarei liktu samazināt cenas vai apjomus. Ja ražošanas nozare pazeminātu savas cenas, tās īstermiņā tā vairs negūtu peļņu, bet ciestu zaudējumus. Ja ražošanas nozare zaudētu pārdošanas apjomu, pieaugtu tās vienības izmaksas un vēl vairāk samazinātos rentabilitāte. Ilgtermiņā Savienības ražošanas nozarei būtu jāpielāgo (jāsamazina) ražošanas jauda.

(213)

Ņemot vērā Savienības ražošanas nozares samērā nestabilo situāciju, kā tā skaidrota 201. apsvērumā iepriekš, un ja turklāt strauji pieaugtu importa apjoms par dempinga cenām no Ķīnas, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums Savienības ražošanas nozares stāvoklim, novedot pie tās finanšu stāvokļa straujas pasliktināšanās.

(214)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pasākumu atcelšana, visticamāk, izraisītu tūlītēju un krasu apjoma un cenu spiedienu no ĶTR, jo tai ir pieejama ievērojama neizmantota jauda. Tas Savienības ražošanas nozarei liktu samazināt cenas vai apjomus. Ja ražošanas nozare pazeminātu savas cenas, tās īstermiņā tā vairs negūtu peļņu, bet ciestu zaudējumus. Ja ražošanas nozare zaudētu pārdošanas apjomus, tā zaudētu tirgus daļu palielinātos tās vienības izmaksas un samazinātos vai zustu rentabilitāte.

(215)

Ņemot vērā aprakstīto Savienības ražošanas nozares situāciju, ja pasākumi netiktu turpināti, Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis, visticamāk, strauji pasliktinātos neatkarīgi no tā, vai nozare izvēlētos konkurēt ar apjomu vai ar cenu. Tāpēc Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas rezultātā, visticamāk, atkārtotos kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(216)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(217)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare spēja atjaunot rentabilitāti. Ja pasākumus atceltu, Savienības ražošanas nozare būtu daudz sliktākā situācijā, nekā aprakstīts iepriekš 5. iedaļā (“Kaitējuma atkārtošanās iespējamība”). Patiešām, ņemot vērā gaidāmos attiecīgā ražojuma importa apjomus un cenas no ĶTR, Savienības ražošanas nozare tiktu pakļauta lielam zemākas pārdošanas cenas riskam (cenu nospiešana) un, visticamāk, atkal sāktu ciest zaudējumus (sk. 212. apsvērumu). Būtu apdraudēti arī jauni ieguldījumi, kas paredzēti, lai nostiprinātu uzņēmumus un uzlabotu to konkurētspēju līdzīgā ražojuma tirgū.

(218)

Tāpēc pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs, jo nozare tādā gadījumā varētu vēl vairāk atgūties no ietekmes, ko radījis pastāvīgs dempings. Turpretim pasākumu neturpināšana apturētu Savienības ražošanas nozares atlabšanu, būtiski apdraudot tās dzīvotspēju, līdz ar to pakļaujot riskam tās pastāvēšanu un tādējādi samazinot piedāvājumu un konkurenci tirgū.

(219)

Komisija nosūtīja anketas četriem nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem. Tikai viens no šiem uzņēmumiem sniedza daļējas atbildes.

(220)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(221)

Komisija nosūtīja anketas diviem attiecīgā ražojuma lietotājiem. Tikai viens no šiem lietotājiem atsūtīja atpakaļ anketu, nepilnīgi aizpildītu.

(222)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tāda ievērojama negatīva ietekme uz lietotājiem, kura atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(223)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu ĶTR izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu.

(224)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu.

(225)

No iepriekš minētā izriet, ka antidempinga pasākumi, kas piemērojami dažiem Ķīnas izcelsmes sagatavotiem vai konservētiem citrusaugļiem (proti, mandarīniem utt.), būtu jāsaglabā.

(226)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs komercrēķins. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(227)

Kaut arī šā rēķina uzrādīšana ir vajadzīga dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Patiešām pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var pieprasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka pēc tam zemākā maksājuma likme tiek piemērota pamatoti.

(228)

Ja vienam no uzņēmumiem, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms [atkarībā no gadījuma var ieviest procentuālu vērtību], šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(229)

Ja uzņēmums, kam noteikta individuālā antidempinga maksājuma likme, pēc tam maina sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt arī turpmāk piemērot šo likmi. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (75). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj apliecināt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi.

(230)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (76) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(231)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,