Vispārīgie jēdzieni

Termins

Definīcija

Pamatkrāsa

Krāsa, kas, uzklāta uz substrāta, nosaka krāsu un efektu (metālisks spīdums, pērļains spīdums utt.)

Partijveida novadīšana

Atsevišķa kādā tilpnē ietverta ūdens daudzuma novadīšana.

Caurspīdīgs pārklājums

Pārklājmateriāls, kas, uzklāts uz substrāta, veido cietu, caurspīdīgu plēvi, kurai ir aizsargājošas, dekoratīvas vai konkrētas tehniskas īpašības.

Kombinētā līnija

Apstrādes līnija, kurā kombinēti veic gan karsto cinkošanu, gan ruļļmateriāla pārklāšanu.

Nepārtraukta mērīšana

Mērīšana ar objektā pastāvīgi uzstādītu automātisku mērīšanas sistēmu nepārtrauktam emisiju monitoringam atbilstoši standartam EN 14181.

Tiešā novadīšana

Novadīšana uz saņēmēju ūdensobjektu bez papildu notekūdeņu attīrīšanas lejasposmā.

Emisijas faktori

Koeficienti, ar kuriem var reizināt datus, kas ir zināmi (piem., datus par staciju/procesu vai caurlaiduma datus), tā aplēšot emisijas.

Esoša stacija

Stacija, kas nav jauna stacija.

Fugitīvās emisijas

Fugitīvās emisijas, kas Direktīvas 2010/75/ES 57. panta 3. punktā definētas kā “difūzās emisijas”.

B vai C šķiras kreozots

Tāds kreozots, kura specifikācijas ir izklāstītas standartā EN 13991.

Netiešā novadīšana

Novadīšana, kas nav tiešā novadīšana.

Ievērojama stacijas modernizācija

Tādas ievērojamas izmaiņas stacijas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami pielāgoti vai nomainīti procesi un/vai pretpiesārņojuma paņēmieni un saistītais aprīkojums.

Jauna stacija

Stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

Izdalgāze

No procesa, aprīkojuma vienības vai zonas ekstrahēta gāze, kas tiek vai nu novadīta uz apstrādi, vai tieši novadīta gaisā pa dūmeni.

Organisks savienojums

Organiskais savienojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 44. punktā.

Organisks šķīdinātājs

Organiskais šķīdinātājs, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 46. punktā.

Stacija

Ikviena iekārtas daļa, kurā tiek veikta kāda Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.7. vai 6.10. punktā minētā darbība un jebkādas citas tieši saistītas darbības, kas ietekmē patēriņu un/vai emisijas.

Stacijas iedalās jaunās stacijās un esošās stacijās.

Grunts

Krāsa, kas izstrādāta klāšanai uz sagatavotas virsmas, lai uzlabotu adhēziju, aizsargātu apakšā esošos slāņus un nolīdzinātu virspusējus nelīdzenumus.

Sektors

Jebkura virsmas apstrādes darbība, kas pieder pie Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.7. punktā minētajām darbībām un ir minētas šo LPTP secinājumu 1. iedaļā.

Sensitīvs objekts

Zonas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība, piem.,

Cietvielu masas ielaide

Visa izmantotā cietvielu masa, kas definēta Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 5. daļas 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

Šķīdinātājs

Ar šķīdinātājiem saprot organiskus šķīdinātājus.

Šķīdinātāju ielaide

Viss izmantotais organisko šķīdinātāju daudzums atbilstoši definīcijai Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļas 3. punkta b) apakšpunktā.

Uz šķīdinātāja bāzes

Tāda krāsa, iespiedkrāsa vai cits pārklājmateriāls, kura nesējs ir viens vai vairāki šķīdinātāji. Koksnes un koksnes produktu konservēšanas kontekstā tās var būt jebkādas apstrādes ķimikālijas.

Jaukts, uz šķīdinātāja bāzes

Pārklājums uz šķīdinātāja bāzes, kam viena no pārklājuma kārtām ir uz ūdens bāzes.

Šķīdinātāju masas bilance

Masas bilance, ko sastāda vismaz reizi gadā saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļu.

Virszemes noteces ūdeņi

Nokrišņu ūdeņi, kas plūst pāri zemei vai necaurlaidīgām virsmām, piemēram, ielām ar cietu segumu un glabāšanas zonām, jumtiem utt., neiesūcoties zemē.

Kopējās emisijas

Fugitīvās emisijas un atlikumgāzēs ietvertās emisijas kopā atbilstoši definīcijai, kas sniegta Direktīvas 2010/75/ES 57. panta 4. punktā.

Apstrādes ķimikālijas

Ķimikālijas, ko izmanto koksnes un koksnes produktu konservēšanā, piem., biocīdi, hidroizolēšanas ķimikālijas (piem., eļļas, emulsijas) un antipirēni. Tās ietver arī aktīvo vielu nesēju (piem., ūdeni, šķīdinātāju).

Derīga stundas/pusstundas vidējā vērtība

Stundas/pusstundas vidējo vērtību uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērīšanas sistēmai attiecīgajā laikā nav veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta.

Atlikumgāzes

Atlikumgāzes, kas Direktīvas 2010/75/ES 57. panta 2. punktā definētas kā “atgāzes”.

Uz ūdens bāzes

Tāda krāsa, iespiedkrāsa vai cits pārklājmateriāls, kurā šķīdinātājs pilnīgi vai daļēji aizstāts ar ūdeni. Koksnes un koksnes produktu konservēšanas kontekstā tās var būt jebkādas apstrādes ķimikālijas.

Koksnes konservēšana

Darbības, kuru mērķis ir koksni un koksnes produktus aizsargāt no sēnīšu, baktēriju, kukaiņu, ūdens, laikapstākļu vai uguns postošās ietekmes, ilgtermiņā aizsargāt strukturālo integritāti un uzlabot koksnes un koksnes produktu izturību.

Piesārņotāji un parametri

Termins

Definīcija

AOH

Adsorbējami organiski saistītie halogēni, izteikti kā Cl; ietver adsorbējamu organiski saistītu hloru, bromu un jodu.

CO

Oglekļa monoksīds.

ĶSP

Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla pilnīgai ķīmiskai oksidācijai par oglekļa dioksīdu, izmantojot dihromātu. ĶSP ir organisko savienojumu masas koncentrācijas indikators.

Hroms

Hroms, izteikts kā Cr; ietver visus neorganiskos un organiskos hroma savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.

DMF

N,N-dimetilformamīds.

Putekļi

Visas daļiņas (gaisā).

F-

Fluorīds.

Sešvērtīgais hroms

Sešvērtīgais hroms, izteikts kā Cr(VI); ietver visus hroma savienojumus, kuros hroma oksidācijas pakāpe ir +6 (gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām).

HOI

Ogļūdeņražu indekss. Visu to savienojumu summa, kas ekstrahējami ar ogļūdeņražu šķīdinātāju (arī garķēdes un sazarotie alifātiskie, alicikliskie, aromātiskie vai alkilaizvietotie aromātiskie ogļūdeņraži).

IPS

Izopropilspirts: propān-2-ols (saukts arī par izopropanolu).

Niķelis

Niķelis, izteikts kā Ni; ietver visus neorganiskos un organiskos niķeļa savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.

NOX

Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2.

PAO

Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži.

KOO

Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C (ūdenī).

KGOO

Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C (gaisā).

KSC

Kopējās suspendētās cietvielas. Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem.

GOS

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 45. punktā definētie gaistošie organiskie savienojumi.

Cinks

Cinks, izteikts kā Zn; ietver visus neorganiskos un organiskos cinka savienojumus, gan izšķīdušus, gan piesaistījušos daļiņām.

Akronīms

Definīcija

BR

Biocīdu regula (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.))

DWI

Izvilktas, ar plāninātām sieniņām (bundžu veids metāla iepakojuma rūpniecībā)

EMS

Vidiskās pārvaldības sistēma

RED

Rūpniecisko emisiju direktīva (Direktīva 2010/75/ES)

IS

Infrasarkanā starojuma

ASR

Apakšējā sprādzienbīstamības robeža – mazākā procentuālā gāzes vai tvaiku koncentrācija gaisā, pie kuras šī gāze vai tvaiki aizdegšanās avota klātbūtnē var spēji uzliesmot. Ja koncentrācija ASR nesasniedz, gāzes vai tvaiku un gaisa maisījums ir pārāk “liess”, lai aizdegtos. To dēvē arī par apakšējo uzliesmošanas robežu.

ĀEA

Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi

VAŠ

Virsmas apstrāde ar organiskajiem šķīdinātājiem

UV

Ultravioletā starojuma

KPK

Koksnes un koksnes produktu konservēšana ar ķimikālijām

Mērīšanas veids

Vidējošanas periods

Definīcija

Nepārtraukta

Dienas vidējā vērtība

Attiecībā uz vienu dienu vidējota vērtība, kuras pamatā ir derīgas stundas vai pusstundas vidējās vērtības.

Periodiska

Paraugošanas perioda vidējā vērtība

Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (3).

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Izmantot izejmateriālus ar mazu vidisko ietekmi

EMS ietvaros (sk. 1. LPTP) sistemātiski izvērtē izmantoto materiālu negatīvo vidisko ietekmi (it sevišķi tādu vielu ietekmi, kas ir kancerogēniskas, mutagēniskas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai, kā arī tādu vielu ietekmi, kas rada ļoti lielas bažas) un tos, ja iespējams, aizstāj ar materiāliem, kas vidi un veselību ietekmē mazāk vai neietekmē nemaz, ņemot vērā produkta kvalitātes prasības un specifikācijas.

Vispārizmantojams.

Izvērtējuma tvērums (piem., detalizācijas līmenis) un veids parasti ir atkarīgs no stacijas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes, kā arī no izmantoto materiālu veida un daudzuma.

b.

Optimizēt šķīdinātāju izmantošanu

Šķīdinātāju izmantojumu optimizē ar pārvaldības plānu (kas ir EMS daļa, sk. 1. LPTP), kura mērķis ir apzināt un īstenot vajadzīgos pasākumus (piem., partiju dalīšanu pēc krāsas, izsmidzināšanas optimizēšanu).

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Izmantot tādas krāsas/pārklājumus/lakas/iespiedkrāsas/adhezīvus uz šķīdinātāja bāzes, kam ir augsts cietvielu saturs

Izmanto krāsas, pārklājumus, šķidrās iespiedkrāsas, lakas un adhezīvus ar zemu šķīdinātāju saturu un paaugstinātu cietvielu saturu.

Virsmas apstrādes paņēmienu izvēle var būt ierobežota atkarībā no darbības veida, substrāta veida un formas, produkta kvalitātes prasībām, kā arī vajadzības nodrošināt, ka izmantotie materiāli, uzklāšanas paņēmieni, žāvēšanas/cietināšanas paņēmieni un izdalgāzu apstrādes sistēmas ir savstarpēji saderīgas.

b.

Izmantot krāsas/pārklājumus/iespiedkrāsas/lakas/adhezīvus uz ūdens bāzes

Izmanto krāsas, pārklājumus, šķidrās iespiedkrāsas, lakas un adhezīvus, kuros organiskais šķīdinātājs daļēji aizstāts ar ūdeni.

c.

Izmantot iespiedkrāsas/pārklājumus/krāsas/lakas/adhezīvus, ko cietina ar starojumu

Izmanto krāsas, pārklājumus, šķidrās iespiedkrāsas, lakas un adhezīvus, ko var sacietināt, īpašas ķīmiskās grupas aktivizējot ar ultravioleto vai infrasarkano starojumu vai ātrajiem elektroniem, bez siltuma un bez GOS emisijas.

d.

Izmantot šķīdinātājus nesaturošus divkomponentu adhezīvus

Izmanto šķīdinātājus nesaturošus divkomponentu adhezīvus, kas sastāv no sveķiem un cietinātāja.

e.

Izmantot karstkausējamus adhezīvus

Izmanto pārklājumu ar adhezīviem, ko iegūst, karstā procesā ekstrudējot sintētisko kaučuku, ogļūdeņražu sveķus un dažādas piedevas. Šķīdinātājus neizmanto.

f.

Izmantot pulverveida pārklājumu

Izmanto šķīdinātājus nesaturošu pulverveida pārklājumu, ko uzklāj kā smalku pulveri un sacietina krāsnī.

g.

Vienlaidu materiālu vai ruļļmateriālu pārklāt ar lamināta klājumu

Ruļļmateriālu vai vienlaidu materiālu pārklāj ar polimēra plēvi, lai materiālam piešķirtu noteiktas estētiskas vai funkcionālas īpašības, tādējādi mazinot vajadzīgo pārklājumu slāņu skaitu.

h.

Izmantot vielas, kas nav GOS vai ir mazāk gaistoši GOS

Ļoti gaistošus GOS aizstāj ar substancēm, kas satur organiskos savienojumus, kuri nav GOS vai ir mazāk gaistoši GOS (piem., esteri).

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Pārvaldības paņēmieni

a.

Sagatavot un īstenot noplūžu un izlijumu nepieļaušanas un kontroles plānu

Noplūžu un izlijumu nepieļaušanas un kontroles plāns ir EMS (sk. 1. LPTP) daļa un cita starpā ietver

Vispārizmantojams. Plāna tvērums (piem., detalizācijas līmenis) parasti ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības, kā arī no izmantoto materiālu veida un daudzuma.

Glabāšanas paņēmieni

b.

Konteinerus un apvaļņoto glabāšanas zonu noslēgt vai apsegt

Šķīdinātājus, bīstamus materiālus, atkritumšķīdinātājus un tīrīšanai izmantotos materiālus glabā slēgtos vai apsegtos konteineros, kas ir atbilstoši ar tiem saistītajam riskam un konstruēti tā, lai minimalizētu emisijas. Nodrošina, ka konteineru glabāšanas zona ir apvaļņota un pietiekami ietilpīga.

Vispārizmantojams.

c.

Bīstamus materiālus minimāli glabāt ražošanas zonās

Ražošanas zonās bīstamus materiālus tur tikai tādā daudzumā, kāds vajadzīgs ražošanai; lielākus daudzumus glabā atsevišķi.

Šķidrumu sūknēšanas un ar tiem izdarāmo manipulāciju paņēmieni

d.

Paņēmieni, ar kuriem novērš noplūdes un izlijumus sūknēšanas laikā

Noplūdes un izlijumus novērš, izmantojot sūkņus un blīvslēgus, kas ir piemēroti attiecīgajam materiālam un nodrošina pietiekamu necaurlaidību. Tas ietver tādu aprīkojumu kā hermētiskos motorsūkņus, magnētiskā pievada sūkņus, sūkņus ar vairākiem mehāniskiem blīvslēgiem un ārēja šķidruma vai bufera sistēmu, sūkņus ar vairākiem mehāniskiem blīvslēgiem un atmosfēras pusē sausiem blīvslēgiem, diafragmas sūkņus vai plēšu sūkņus.

Vispārizmantojami.

e.

Paņēmieni, ar kuriem novērš pārplūdumus sūknēšanas laikā

Piemēram, gādā, lai

f.

Šķīdinātājus saturošu materiālu piegādes laikā uztvert GOS tvaikus

Ja/kad šķīdinātājus saturošus materiālus piegādā bez taras (piem., uzpilda vai iztukšo tvertnes), uztver no saņēmējtvertnēm izspiestos tvaikus, parasti ar atpakaļnovadīšanas metodi.

Var nebūt izmantojams, ja šķīdinātājiem ir mazs tvaika spiediens vai tas ir pārāk dārgi.

g.

Veicot manipulācijas ar šķīdinātājus saturošiem materiāliem, lokalizēt un/vai ātri savākt izlijumus

Izdarot manipulācijas ar šķīdinātājus saturošiem materiāliem konteineros, no iespējamiem izlijumiem izvairās, izmantojot lokalizācijas līdzekļus, piem., ratiņus, paliktņus un/vai statīvus ar iebūvētām lokalizācijas elementiem (piem., uztveršanas paplātēm) un/vai paredzot tūlītēju savākšanu ar absorbentiem.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Centralizēta GOS saturošu materiālu (piem., iespiedkrāsu, pārklājumu, adhezīvu, tīrīšanas aģentu) padeve

GOS saturošus materiālus (piem., iespiedkrāsas, pārklājumus, adhezīvus, tīrīšanas aģentus) uz zonu, kur tos uzklāj, padot tieši pa caurulēm, kas aprīkotas ar gredzeniem, ar sistēmas tīrīšanas opciju (tīrīšana ar virzekli vai gaisu).

Var nebūt izmantojams, ja iespiedkrāsas, krāsas, pārklājumus, adhezīvus vai šķīdinātājus bieži maina.

b.

Moderna jaukšanas sistēma

Datorvadāms jaukšanas aprīkojums vajadzīgās krāsas/pārklājuma/iespiedkrāsas/adhezīva ieguvei.

Vispārizmantojams.

c.

GOS saturošu materiālu (piem., iespiedkrāsu, pārklājumu, adhezīvu, tīrīšanas aģentu) padeve uz uzklāšanas vietu ar slēgtu sistēmu

Ja iespiedkrāsas, krāsas, pārklājumus, adhezīvus un šķīdinātājus bieži maina vai izmanto nelielos daudzumos, tos padod no nelieliem transporta konteineriem, ko novieto netālu no uzklāšanas vietas, izmantojot slēgtu sistēmu.

d.

Krāsas maiņas automatizācija

Automatizēta krāsas maiņa un iespiedkrāsu/krāsu/pārklājumu pievadu iztīrīšana ar šķīdinātāja uztveršanu.

e.

Grupēšana pēc krāsas

Produktu secību maina tā, lai pēc iespējas vairāk produktu pēc kārtas būtu vienā krāsā.

f.

Smidzinātājpistoles vieglā iztīrīšana

Smidzinātājpistoli uzpilda ar jaunu krāsu, starplaikā neveicot skalošanu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Uzklāšana bez smidzināšanas

a.

Uzklāšana ar rullīti

Šķidro pārklājumu uz kustīga lokšņveida substrāta uzklāj vai kontrolētā daudzumā uznes ar rullīšiem.

Izmantojams tikai tad, ja substrāts ir plakans  (4).

b.

Rullītis ar rakeli

Pārklājumu substrātam uznes pa spraugu starp rakeli un rullīti. Pārklājumam un substrātam turpinot kustību, liekais pārklājums tiek noņemts.

Vispārizmantojams  (4).

c.

Ruļļmateriāla pārklāšana bez noskalošanas (ar apžāvēšanu)

Ar rullīšveida uzklājēju vai spiedrullīšiem uzklāj konversijas pārklājumus, kas nav jānoskalo ar ūdeni.

Vispārizmantojams  (4).

d.

Aizkarveida pārklāšana (uzliešana)

Apstrādājamos priekšmetus laiž cauri aizkarveida laminārajai pārklājuma plūsmai no paaugstinātas tvertnes.

Izmantojams tikai tad, ja substrāts ir plakans  (4).

e.

Elektropārklāšana

Ūdensbāzētā šķīdumā disperģētas krāsas daļiņas elektriskā lauka ietekmē nosēžas uz iegremdētā substrāta (elektroforētiskā pārklāšana).

Izmantojams tikai metāla substrātu gadījumā  (4).

f.

Applūdināšana

Apstrādājamos priekšmetus ar konveijeru ievada slēgtā kanālā, ko tad pa iesmidzināšanas sprauslām applūdina ar pārklājmateriālu. Lieko materiālu savāc un atkalizmanto.

Vispārizmantojams  (4).

g.

Koekstrūzija

Apdrukāto substrātu pārklāj ar siltu, sašķidrinātu plastmasas plēvi un tad atdzesē. Plēve aizstāj vajadzīgo pārklājumu. To var izmantot starp diviem dažādu nesēju slāņiem kā adhezīvu.

Paņēmiens nav izmantojams, ja vajadzīga liela līmējuma stiprība vai pretestība pret sterilizācijas temperatūru  (4).

Uzklāšana ar izsmidzināšanu

h.

Bezgaisa izsmidzināšana ar gaisa padevi

Bezgaisa smidzinātājpistoles strūklas formu veido ar gaisa plūsmu.

Vispārizmantojams  (4).

i.

Pneimatiskā izsmidzināšana ar inertām gāzēm

Pneimatiskā krāsas uzklāšana ar inertām gāzēm zem spiediena (piem., slāpekli, oglekļa dioksīdu).

Paņēmiens var nebūt izmantojams koka virsmu pārklāšanai  (4).

j.

Lielapjoma zemspiediena (HVLP) izsmidzināšana

Krāsu izsmidzina, izsmidzināšanas sprauslā krāsu sajaucot ar lielu zemspiediena (ne vairāk kā 1,7 bar) gaisa apjomu. HVLP pistoļu krāsas uzneses efektivitāte ir > 50 %.

Vispārizmantojams  (4).

k.

Elektrostatiskā izsmidzināšana (pilnīgi automatizēta)

Izsmidzināšana ar ātri rotējošiem diskiem un zvanveida izsmidzinātājiem un strūklas formēšana ar elektrostatiskajiem laukiem un gaisu.

l.

Izsmidzināšana ar elektrostatisko strūklas veidošanu, ar gaisa padevi vai bez tās

Pneimatiskās vai bezgaisa izsmidzinājuma strūklas veidošana ar elektrostatisko lauku. Elektrostatiskās krāsošanas pistoļu krāsas uzneses efektivitāte ir > 60 %. Ja izmanto fiksētos elektrostatiskos paņēmienus, uzneses efektivitāte var sasniegt 75 %.

m.

Karstā izsmidzināšana

Pneimatiskā izsmidzināšana, izmantojot karstu gaisu vai uzkarsētu krāsu.

Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja bieži jāmaina krāsa  (4).

n.

Ruļļmateriāla pārklāšana ar apsmidzināšanu, liekā šķidruma noņemšanu ar rakeli un noskalošanu

Ar izsmidzināšanu uzklāj tīrīšanas un priekšapstrādes līdzekļus un veic noskalošanu. Pēc apsmidzināšanas izmanto rakeli, lai mazāk šķīduma nokļūtu nākamajos procesa posmos, bet pēc tam materiālu noskalo.

Vispārizmantojams  (4).

Automatizēta uzklāšana ar izsmidzināšanu

o.

Robotizēta uzklāšana

Robotizēta pārklājumu un hermētiķu uzklāšana iekšējām un ārējām virsmām.

Vispārizmantojams  (4).

p.

Mašīnuzklāšana

Smidzinātājgalviņas/smidzinātājpistoles/sprauslas vadīšana ar krāsošanas mašīnu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Žāvēšana/cietināšana ar inertu gāzi konvekcijas ceļā

Inerto gāzi (slāpekli) krāsnī uzkarsē, lai tā šķīdinātāju varētu uzņemt virs ARS. Iespējams panākt, ka šķīdinātāja daudzums pārsniedz 1 200 g/m3 slāpekļa.

Paņēmiens nav izmantojams, ja žāvētāji regulāri jāatver  (5).

b.

Žāvēšana/cietināšana indukcijas ceļā

Integrēta termiskā cietināšana vai žāvēšana ar elektromagnētiskiem induktoriem, kas apstrādājamajā metāla priekšmetā rada karstumu ar oscilējoša magnētiskā lauka palīdzību.

Izmantojams tikai metāla substrātu gadījumā  (5).

c.

Žāvēšana ar mikroviļņu starojumu un augstfrekvences starojumu

Žāvēšana, kurā izmanto mikroviļņu starojumu un augstfrekvences starojumu.

Izmantojams tikai ūdensbāzētu pārklājumu un iespiedkrāsu un nemetālisku substrātu gadījumā  (5).

d.

Cietināšana ar starojumu

Cietināšanu ar starojumu izmanto sveķiem un reaģētspējīgiem diluentiem (monomēriem), kas reaģē uz eksponētību starojumam (infrasarkanajam starojumam, ultravioletajam starojumam vai augstas enerģijas elektronu kūļiem).

Izmantojams tikai noteiktu pārklājumu un iespiedkrāsu gadījumā  (5).

e.

Kombinētā žāvēšana ar konvekciju/infrasarkano starojumu

Mitras virsmas žāvēšana ar karsta gaisa cirkulāciju (konvekcija) kombinācijā ar infrasarkano starojumu.

Vispārizmantojams  (5).

f.

Žāvēšana/cietināšana ar konvekciju kombinācijā ar siltuma atgūšanu

Izdalgāzu siltumu atgūst (sk. 19. LPTP e) punktu) un izmanto uz konvekcijas žāvētāju vai cietināšanas krāsni padodamā gaisa priekškarsēšanai.

Vispārizmantojams  (5).

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Aizsargāt izsmidzināšanas zonas un aprīkojumu

Uzklāšanas zonas un aprīkojumu (piem., izsmidzināšanas kabīnes sienas un robotus), kas var tikt apsmidzināti vai nopilēt/notecēt, apsedz ar auduma pārklājiem vai vienreizlietojamu foliju, kas neplīst un nenolietojas.

Tīrīšanas paņēmienu izvēle var būt atkarīga no procesa, tīrāmā substrāta vai aprīkojuma veida, kā arī kontaminācijas veida.

b.

Pirms pilnīgas tīrīšanas noņemt cieto materiālu

Noņem (sausu) koncentrētu cieto materiālu, parasti ar roku, vai nu izmantojot, vai neizmantojot nedaudz tīrīšanas šķīdinātāja. Līdz ar to samazinās materiāla daudzums, kas nākamajos tīrīšanas posmos jānoņem ar šķīdinātāju un/vai ūdeni, un līdz ar to šķīdinātāja un/vai ūdens patēriņš.

c.

Veikt manuālu tīrīšanu ar priekšpiesūcinātām salvetēm

Manuālai tīrīšanai izmanto salvetes, kas priekšpiesūcinātas ar tīrīšanas līdzekļiem. Tīrīšanas līdzekļi var būt līdzekļi uz šķīdinātāja bāzes, mazgaistoši šķīdinātāji vai līdzekļi bez šķīdinātājiem.

d.

Izmantot mazgaistošus tīrīšanas līdzekļus

Manuālā vai automatizētā tīrīšanā par tīrīšanas līdzekļiem izmantot mazgaistošus šķīdinātājus ar lielu tīrītspēju.

e.

Tīrīšanai izmantot līdzekļus uz ūdens bāzes

Tīrīšanai izmanto līdzekļus uz ūdens bāzes vai tādus ar ūdeni pilnīgi sajaucamus šķīdinātājus kā spirtus vai glikolus.

f.

Izmantot slēgtas mazgājamās mašīnas

Prešu/mašīnu daļas partijās automātiski notīra/attauko slēgtās mazgājamajās mašīnās. To var izdarīt vai nu ar

g.

Veikt iztīrīšanu ar šķīdinātāju atgūšanu

Pistoļu/aplikatoru un pievadu iztīrīšanai (krāsu maiņas dēļ) izmantotos šķīdinātājus savāc, uzglabā un, ja iespējams, atkalizmanto.

h.

Veikt tīrīšanu ar augstspiediena ūdens strūklu

Prešu/mašīnu daļas partijās automātiski notīra ar augstspiediena ūdens strūklas un nātrija bikarbonāta sistēmām vai līdzīgām sistēmām.

i.

Veikt tīrīšanu ar ultraskaņu

Pieķērušos kontaminantus atbrīvot, izmantojot tīrīšanu ar šķidrumu un augstas frekvences vibrācijām.

j.

Veikt tīrīšanu ar sauso ledu (CO2)

Mašīnu daļas un metāla vai plastmasas substrātus notīra, tos appūšot ar CO2 granulu vai “sniega” strūklu.

k.

Veikt tīrīšanu ar plastmasas daļiņu strūklu

Lieko krāsu no stendiem un virsbūves turētājiem noņem, tos appūšot ar plastmasas daļiņu strūklu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Pilnībā identificēt un skaitliski izteikt relevantās šķīdinātāju ielaides un izlaides, norādot arī ar šiem datiem saistīto nenoteiktību

Tā ietvaros:

b.

Ieviest šķīdinātāju uzskaites sistēmu

Šķīdinātāju uzskaites sistēmas mērķis ir iegūt informāciju gan par izmantotajiem, gan neizmantotajiem šķīdinātāju daudzumiem (piem., nosverot neizmantotos daudzumus, kas no uzklāšanas zonas nonāk atpakaļ glabāšanā).

c.

Monitorēt izmaiņas, kas var ietekmēt šķīdinātāju masas bilances datu nenoteiktību

Reģistrē visas izmaiņas, kas varētu ietekmēt šķīdinātāju masas bilances datu nenoteiktību, piemēram,

Viela/parametrs

Sektori/avoti

Standarti

Minimālais monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

Putekļi

parametrsTransportlīdzekļu pārklāšana: apsmidzināšana

EN 13284-1

Reize gadā  (6)

18. LPTP

parametrsCitu metāla un plastmasas virsmu pārklāšana: apsmidzināšana

parametrsGaisa kuģu pārklāšana: sagatavošana (piem., slīpēšana, strūklošana) un pārklāšana

parametrsMetāla iepakojuma pārklāšana un apdruka: apsmidzināšana

Koka virsmu pārklāšana: sagatavošana un pārklāšana

KGOO

Visi sektori

Ikviens dūmenis, kura KGOO slodze ir < 10 kg C/h

EN 12619

Reize gadā  (6)  (7)  (8)

14. LPTP, 15. LPTP

Ikviens dūmenis, kura KGOO slodze ir ≥ 10 kg C/h

Parastie EN standarti  (9)

Nepārtraukts

DMF

parametrsTekstilizstrādājumu, foliju un papīra pārklāšana  (10)

EN standarta nav  (11)

Reize trijos mēnešos  (6)

15. LPTP

NOX

Izdalgāzu termiskā apstrāde

EN 14792

Reize gadā  (12)

17. LPTP

CO

Izdalgāzu termiskā apstrāde

EN 15058

Reize gadā  (12)

17. LPTP

Viela/parametrs

Sektors

Standarti

Minimālais monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

KSC  (13)

Transportlīdzekļu pārklāšana

EN 872

Reize mēnesī  (14)  (15)

21. LPTP

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

ĶSP  (13)  (16)

Transportlīdzekļu pārklāšana

EN standarta nav

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

KOO  (13)  (16)

Transportlīdzekļu pārklāšana

EN 1484

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

Cr(VI)  (17)  (18)

Gaisa kuģu pārklāšana

EN ISO 10304-3 vai EN ISO 23913

Ruļļmateriāla pārklāšana

Cr  (18)  (19)

Gaisa kuģu pārklāšana

Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 11885, EN ISO 17294-2, EN ISO 15586)

Ruļļmateriāla pārklāšana

Ni  (18)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

Zn  (18)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

AOH  (18)

Transportlīdzekļu pārklāšana

EN ISO 9562

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

F-  (18)  (20)

Transportlīdzekļu pārklāšana

EN ISO 10304-1

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Kritiski svarīga aprīkojuma apzināšana

Izmantojot risku novērtēšanu, apzina vides aizsardzībai kritiski svarīgu aprīkojumu (“kritiski svarīgs aprīkojums”). Principā tāds ir viss aprīkojums un sistēmas, kas saistītas ar GOS (piem., izdalgāzu apstrādes sistēma, noplūžu atklāšanas sistēma).

b.

Inspekcijas, tehniskā apkope un monitorings

Strukturēta programma, kuras mērķis ir maksimalizēt kritiski svarīgā aprīkojuma darbgatavību un sniegumu un kurā ir ietvertas darba standartprocedūras, profilaktiska tehniskā apkope, regulārā un ārpuskārtas apkope. ĀEA periodus, to ilgumu, cēloņus un, ja iespējams, to laikā radušās emisijas monitorē.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Izvēlēties piemērotu sistēmu, to konstruēt un optimizēt

Izdalgāzu sistēmu izvēlas, konstruē un optimizē, ņemot vērā dažādus parametrus, piem.:

Izvēloties sistēmu, var izmantot šādu prioritāšu secību:

Vispārizmantojams.

b.

Gaisu ekstrahēt iespējami tuvu GOS saturošo materiālu uzklāšanas vietai

Gaisu ekstrahē iespējami tuvu uzklāšanas vietai, izmantojot pilnīgi vai daļēji norobežotas uzklāšanas vietas (piem., pārklājēji, uzklāšanas mašīnas, izsmidzināšanas kabīnes). Ekstrahēto gaisu var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Var nebūt izmantojams, ja norobežojuma dēļ mašīnām ekspluatācijas laikā ir grūti piekļūt.

Izmantojamību var ierobežot norobežojamās zonas forma un lielums.

c.

Gaisu ekstrahēt iespējami tuvu krāsu/pārklājumu/adhezīvu/iespiedkrāsu sagatavošanas vietai

Gaisu ekstrahē iespējami tuvu krāsu/pārklājumu/adhezīvu/iespiedkrāsu sagatavošanas vietai (piem., sajaukšanas vietā). Ekstrahēto gaisu var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Izmantojams tikai tad, ja/kad krāsas/pārklājumus/adhezīvus/iespiedkrāsas sagatavo.

d.

Ekstrahēt gaisu no žāvēšanas/cietināšanas procesiem

Cietināšanas krāsnis/žāvētājus aprīko ar gaisa ekstrakcijas sistēmu. Ekstrahēto gaisu var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Izmantojams tikai žāvēšanas/cietināšanas procesos.

e.

Minimalizēt fugitīvās emisijas un siltuma zudumus no krāsnīm/žāvētājiem, vai nu cieši noslēdzot cietināšanas krāšņu/žāvētāju ievadpunktus un izvadpunktus, vai žāvēšanai izmantojot negatīvu spiedienu.

Cietināšanas krāšņu/žāvētāju ievadpunktus un izvadpunktus cieši noslēdz, lai minimalizētu fugitīvās GOS emisijas un siltuma zudumus. Ciešo noslēgšanu var realizēt ar gaisa strūklām vai “gaisa asmeņiem”, durvīm, plastmasas vai metāla aizkariem, rakeļiem utt. Alternatīva ir krāsnīs/žāvētājos izmantot negatīvu spiedienu.

Izmantojams tikai tad, ja izmanto cietināšanas krāsnis/žāvētājus.

f.

Ekstrahēt gaisu no dzesēšanas zonas

Ja pēc žāvēšanas/cietināšanas veic substrāta dzesēšanu, gaisu no dzesēšanas zonas ekstrahē un var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Izmantojams tikai tad, ja pēc žāvēšanas/cietināšanas veic substrāta dzesēšanu.

g.

Ekstrahēt gaisu no izejmateriālu, šķīdinātāju un šķīdinātājus saturošu atkritumu glabāšanas zonām

Gaisu no izejmateriālu glabāšanas zonām un/vai individuāliem izejmateriālu, šķīdinātāju un šķīdinātājus saturošu atkritumu konteineriem ekstrahē un var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja konteineri ir slēgti vai ja glabātajiem izejmateriāliem, šķīdinātājiem un šķīdinātājus saturošajiem atkritumiem ir zems tvaika spiediens un mazs toksiskums.

h.

Ekstrahēt gaisu no tīrīšanas zonām

Gaisu no zonām, kur ar organiskajiem šķīdinātājiem tiek tīrītas mašīnu daļas un aprīkojums (manuāli vai automātiski), ekstrahē un var apstrādāt izdalgāzu apstrādes sistēmā.

Izmantojams tikai zonās, kurās mašīnu daļas un aprīkojums tiek tīrīts ar organiskajiem šķīdinātājiem.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

I. Uztvert un atgūt šķīdinātājus no izdalgāzēm

a.

Kondensēšana

Paņēmiens, ar ko atdala organiskos savienojumus, temperatūru pazeminot tā, ka tā ir zem to rasas punkta, lai tvaiks pārvērstos šķidrumā. Atkarībā no vajadzīgā ekspluatācijas temperatūras diapazona izmanto dažādus aukstumaģentus, piem., dzesēšanas ūdeni, atdzesētu ūdeni (parasti aptuveni 5 °C temperatūrā), amonjaku vai propānu.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja zemā GOS satura dēļ atgūšana patērē pārlieku daudz enerģijas.

b.

GOS adsorbēt, izmantojot aktivēto ogli vai ceolītus

GOS adsorbē uz aktivētās ogles, ceolītu vai oglekļa šķiedru papīra virsmas. Adsorbātu pēc tam desorbē, piem., ar tvaiku (bieži vien turpat objektā), atkalizmantošanai vai likvidēšanai, bet adsorbentu atkalizmanto. Nepārtrauktas darbības režīmā parasti paralēli izmanto vairāk par diviem adsorbētājiem un vienu no tiem darbina desorbcijas režīmā. Adsorbciju turklāt nereti izmanto arī koncentrēšanai, lai uzlabotu vēlāk veicamās oksidācijas efektivitāti.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja zemā GOS satura dēļ atgūšana patērē pārlieku daudz enerģijas.

c.

Piesārņotājus absorbēt, izmantojot piemērotu šķidrumu

Piesārņotājus (it sevišķi šķīstošus savienojumu un cietvielas (putekļus)) no izdalgāzes absorbē ar piemērotu šķidrumu. Var veikt šķīdinātāju atgūšanu destilācijas vai termiskās desorbcijas ceļā.

(Padomus, kā atdalīt putekļus, sk. 18. LPTP.)

Vispārizmantojams.

II. Izdalgāzēs esošos šķīdinātājus termiski apstrādāt un enerģiju atgūt

d.

Izdalgāzes nosūtīt uz sadedzināšanas staciju

Daļu izdalgāzu vai tās visas nosūta uz sadedzināšanas staciju (kas var būt koģenerācijas stacija) kā degšanas gaisu un papildkurināmo tvaika un/vai elektroenerģijas ražošanai.

Nav izmantojams izdalgāzēm, kas satur RED 59. panta 5. punktā minētās vielas. Izmantojamība var būt ierobežota drošības apsvērumu dēļ.

e.

Rekuperatīvā termiskā oksidācija

Veic termisko oksidāciju, izmantojot atlikumgāzu siltumu, piem., ienākošo izdalgāzu priekškarsēšanai.

Vispārizmantojams.

f.

parametrsReģeneratīvā termiskā oksidācija ar vairākiem slāņiem vai rotējošu bezvārstu gaisa sadalītāju

Oksidizators ar vairākiem keramikas pildījuma slāņiem (trim vai pieciem). Slāņi ir siltummaiņi: tos uzkarsē ar oksidācijas dūmgāzēm un tad plūsmu apvērš, lai uzsildītu oksidizatorā padodamo gaisu. Plūsmu regulāri pavērš pretējā virzienā. Rotējošajā bezvārstu gaisa sadalītājā keramikas substrāts ir vienā rotējošā traukā, kas sadalīts vairākos nodalījumos.

Vispārizmantojams.

g.

Katalītiskā oksidācija

GOS oksidē, izmantojot katalizatoru, lai samazinātu oksidācijas temperatūru un kurināmā patēriņu. Izplūdsiltumu var atgūt ar rekuperatīvajiem vai reģeneratīvajiem siltummaiņiem. Apstrādājot izdalgāzes no tinumu stieples ražošanas, izmanto augstāku oksidācijas temperatūru (500–750 °C).

parametrsIzmantojamību var ierobežot katalizatora inžu klātbūtne.

III. Izdalgāzēs esošos šķīdinātājus termiski apstrādāt bez enerģijas atguves

h.

Bioloģiskā izdalgāzu apstrāde

Izdalgāzes atputekļo un nosūta uz reaktoru ar biofiltra substrātu. Biofiltrs ir organiska materiāla (piem., kūdra, sila virsis, komposts, saknes, koku mizas, skujkoku koksne un dažādas šo materiālu kombinācijas) vai kāda inerta materiāla (piem., māls, aktivētā ogle un poliuretāns) slānis, kurā dabiski sastopamie mikroorganismi izdalgāzes bioloģiskās oksidācijas ceļā pārvērš par oglekļa dioksīdu, ūdeni, neorganiskajiem sāļiem un biomasu. Biofiltrs ir sensitīvs pret putekļiem, augstu temperatūru un lielām izdalgāzu izmaiņām, piem., ieplūdes temperatūras svārstībām vai GOS koncentrācijas izmaiņām. Var būt vajadzīga papildu barības vielu padeve.

parametrsIzmantojams tikai bionoārdāmu šķīdinātāju apstrādei.

i.

Termiskā oksidācija

GOS oksidē, gaisu vai skābekli saturošas izdalgāzes degkamerā sakarsējot līdz temperatūrai, kas pārsniedz to pašaizdegšanās punktu, un augstu temperatūru saglabājot tik ilgi, līdz GOS ir pilnīgi sadeguši, aiz sevis atstājot oglekļa dioksīdu un ūdeni.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Uzturēt uz izdalgāzu apstrādes sistēmu nosūtīto GOS koncentrāciju, izmantojot frekvenčregulējamas piedziņas ventilatorus

Lai gaisa plūsmu pielāgotu izmantojamā aprīkojuma izplūdgāzēm, izmanto frekvenčregulējamas piedziņas ventilatoru ar centralizētas izdalgāzu apstrādes sistēmām.

Izmantojams tikai centralizētas izdalgāzu termiskās apstrādes sistēmās tādos partijveida procesos kā druka.

b.

Procesa ietvaros palielināt šķīdinātāju koncentrāciju izdalgāzēs

Izdalgāzes cietināšanas krāsnīs/žāvētājos un/vai izsmidzināšanas kabīnēs recirkulē tajā pašā procesā, lai GOS koncentrācija izdalgāzēs palielinātos un līdz ar to pieaugtu arī izdalgāzu apstrādes sistēmas attīrīšanas efektivitāte.

Izmantojamību var ierobežot tādi darba aizsardzības faktori kā ARS un produkta kvalitātes prasības vai specifikācijas.

c.

Ārpus procesa palielināt šķīdinātāju koncentrāciju izdalgāzēs adsorbcijas ceļā

Šķīdinātāju koncentrāciju izdalgāzēs palielina, nodrošinot izsmidzināšanas kabīņu procesa gaisa (iespējams, kombinācijā ar cietināšanas krāšņu/žāvētāju izdalgāzēm) nepārtrauktu cirkulāru plūsmu caur adsorbcijas aprīkojumu. Šis aprīkojums var ietvert šādus elementus:

Izmantojamība var būt ierobežota, ja zemā GOS satura dēļ tas prasītu pārlieku daudz enerģijas.

d.

Samazināt atlikumgāzu tilpumu ar spiedkameru

Izdalgāzes no cietināšanas krāsnīm/žāvētājiem nosūta uz lielu kameru (spiedkameru) un daļēji recirkulē uz cietināšanas krāsnīm/žāvētājiem kā pievadāmo gaisu. Lieko gaisu no spiedkameras nosūta uz izdalgāzu apstrādes sistēmu. Šis cikls palielina cietināšanas krāšņu/žāvētāju gaisa GOS saturu un samazina atlikumgāzu daudzumu.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Optimizēt termiskās apstrādes apstākļus (konstrukciju un darbību)

Izmanto labu degkameru, degļu un saistītā aprīkojuma/ierīču konstrukciju un nodrošina optimizētus sadedzināšanas apstākļus (piem., kontrolējot tādus sadedzināšanas parametrus kā temperatūra un rezidences laiks) ar automātiskām sistēmām vai bez tām, kā arī veic regulāru plānoto sadedzināšanas sistēmas apkopi atbilstoši piegādātāju rekomendācijām.

Esošu staciju gadījumā iespējas izmantot ieteikumus, kas attiecas uz konstrukciju, var būt ierobežotas.

b.

Izmantot mazu NOX emisiju degļus

Pazemina maksimālo liesmas temperatūru degkamerā, tā palēninot degšanu (tomēr materiālu sadedzinot pilnīgi) un kāpinot siltumpārnesi (palielināta liesmas starojamība). Lai panāktu vēlamo GOS likvidēšanas rādītāju, šo paņēmienu kombinē ar ilgāku rezidences laiku.

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL  (21)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Orientējošais emisiju līmenis  (21)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

NOX

mg/Nm3

20–130  (22)

Orientējošā līmeņa nav

CO

LPTP SEL nav

20–150

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Izsmidzināšanas kabīne ar ūdens aizkaru

Ūdens aizkars, kas vertikāli krīt gar izsmidzināšanas kabīnes aizmugurējo paneli, uztver pārsmidzinājuma daļiņas. Ūdens un krāsas maisījumu savāc rezervuārā un ūdeni recirkulē.

b.

Attīrīšana slapjajā skruberī

Krāsas daļiņas un citus putekļus, ko satur izdalgāzes, separē skrubersistēmās, izdalgāzi intensīvi sajaucot ar ūdeni. (Padomu, kā atdalīt GOS, sk. 15. LPTP c) punktā.)

c.

=Sausā pārsmidzinājuma separēšana ar priekšpārklātu materiālu

Sausā pārsmidzinājuma separēšana ar membrānfiltriem kombinācijā ar kaļķakmeni priekšpārklāšanai, lai membrānas nepieķeptu.

d.

Sausā pārsmidzinājuma separēšana ar filtriem

Mehāniskas separācijas sistēmas, kurās izmanto, piem., kartonu, audumu vai aglomerāciju.

e.

Elektrostatiskais precipitators

Elektrostatiskajos precipitatoros daļiņas elektrizē un separē ar elektrisko lauku. Sausajos elektrostatiskajos precipitatoros (ESP) savākto materiālu noņem mehāniski (ar kratīšanu, vibrāciju, saspiestu gaisu). Savukārt slapjajos ESP to noskalo ar piemērotu šķidrumu, parasti ūdensbāzētu separācijas aģentu.

Parametrs

Sektors

Process

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Putekļi

Transportlīdzekļu pārklāšana

Apsmidzināšana

mg/Nm3

< 1–3

Citu metāla un plastmasas virsmu pārklāšana

Apsmidzināšana

Gaisa kuģu pārklāšana

Sagatavošana (piem., slīpēšana, strūklošana), pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka

Apsmidzināšana

Koka virsmu pārklāšana

Sagatavošana, pārklāšana

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Pārvaldības paņēmieni

a.

Energoefektivitātes plāns

=Energoefektivitātes plāns ir EMS (sk. 1. LPTP) daļa, un tā izstrāde ietver darbības definēšanu un īpatnējā enerģijas patēriņa aprēķinu, galveno snieguma rādītāju ikgadēju noteikšanu (piem., MWh uz tonnu produkta) un periodisku uzlabojumu mērķrādītāju un saistītu darbību plānošanu. Plānu pielāgo stacijas specifikai, proti, procesiem, materiāliem, produktiem utt.

Energoefektivitātes plāna un enerģijas bilances uzskaites detalizācijas līmenis un veids parasti ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības un tajā izmantotajiem energoresursiem. Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja virsmas apstrāde ar šķīdinātājiem (VAŠ) tiek veikta lielākā iekārtā, ja vien šīs lielākās iekārtas energoefektivitātes plāns un enerģijas bilances uzskaite šo VAŠ jau pietiekamā mērā aptver.

b.

Enerģijas bilances uzskaite

Katru gadu sagatavo enerģijas bilances uzskaiti, kurā redzams enerģijas patēriņš un saražotais enerģijas daudzums (arī eksportētais enerģijas daudzums) sadalījumā pa resursiem (piem., elektroenerģija, fosilais kurināmais, atjaunojamo energoresursu enerģija, importētais siltums un/vai aukstums). Tā ietvaros

Uzskaiti pielāgo stacijas specifikai, proti, procesiem, materiāliem utt.

Ar procesu saistīti tehniskie paņēmieni

c.

Atdzesētu vai sakarsētu šķidrumu tvertņu un vannu un sadedzināšanas un tvaika sistēmu siltumizolēšana

To var panākt, piemēram:

Vispārizmantojams.

d.

Siltuma atgūšana koģenerācijas (kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana) un triģenerācijas (kombinēta aukstuma, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana) ceļā

Siltuma atgūšana (galvenokārt no tvaika sistēmas) ūdens uzkarsēšanai/tvaika ieguvei, kurā iegūto karsto ūdeni vai tvaiku izmanto rūpnieciskos procesos/darbībās. Triģenerācija ir sistēma, kurā izmanto absorbtīvo dzesētāju, kas izmanto vāju siltumu atdzesēta ūdens ieguvei.

Izmantojamību var ierobežot stacijas izkārtojums, karsto gāzu plūsmu raksturlielumi (piem., caurplūdums, temperatūra) vai nepietiekams attiecīgs pieprasījums pēc siltuma.

e.

Siltuma atgūšana no karsto gāzu plūsmām

Enerģijas atgūšana no karsto gāzu plūsmām (piem., no žāvētājiem vai dzesēšanas zonām), piem., tās recirkulējot kā tehnoloģisko gaisu, izmantojot siltummaiņus, tehnoloģiskajos procesos vai ārēji.

f.

Tehnoloģiskā gaisa un izdalgāzu plūsmas pielāgošana

Tehnoloģiskā gaisa un izdalgāzu plūsmas pielāgošana pēc vajadzības. Tās ietvaros samazina gaisa ventilēšanu tukšgaitas vai apkopes laikā.

Vispārizmantojams.

g.

Izsmidzināšanas kabīņu izdalgāzu recirkulēšana

Izsmidzināšanas kabīņu izdalgāzu uztveršana un recirkulēšana kombinācijā ar efektīvu krāsas pārsmidzinājuma separēšanu. Enerģijas patēriņš ir daudz mazāks nekā tad, ja izmanto svaigu gaisu.

Izmantojamība var būt ierobežota darba aizsardzības apsvērumu dēļ.

h.

Optimizēta silta gaisa cirkulēšana lielapjoma cietināšanas kabīnē ar gaisa turbulizatoru

Gaisu iepūš tikai vienā cietināšanas kabīnes daļā un tālāk izkliedē, izmantojot gaisa turbulizatoru, kas lamināro gaisa plūsmu pārvērš vajadzīgajā turbulentajā plūsmā.

Izmantojams tikai apsmidzināšanā.

Sektors

Produkta veids

Mērvienība

LPTP SVSL

(gada vidējā vērtība)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Vieglie automobiļi

MWh uz pārklātu transportlīdzekli

0,5–1,3

Furgoni

0,8–2

Kravas automobiļu abīnes

1–2

Kravas automobiļi

0,3–0,5

Ruļļmateriāla pārklāšana

Tērauda un/vai alumīnija ruļļi

kWh/m2 pārklātā ruļļmateriāla

0,2–2,5  (23)

Tekstilizstrādājumu, foliju un papīra pārklāšana

Tekstilizstrādājumu ārklāšana ar poliuretānu un/vai polivinilhlorīdu

kWh/m2 pārklātās virsmas

1–5

Tinumu stieples ražošana

Stieple ar vidējo diametru > 0,1 mm

kWh/kg pārklātas stieples

< 5

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka

Visu veidu produkti

kWh/m2 pārklātās virsmas

0,3–1,5

Rotācijas ofsetdruka ar termofiksāciju

Visu veidu produkti

Wh/m2 apdrukātās virsmas

4–14

Fleksogrāfija un rotācijas dobspiede, izņemot žurnālu rotācijas dobspiedi

Visu veidu produkti

Wh/m2 apdrukātās virsmas

50–350

Žurnālu rotācijas dobspiede

Visu veidu produkti

Wh/m2 apdrukātās virsmas

10–30

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Ūdensefektivitātes plāns un ūdens auditi

Ūdensefektivitātes plāns un ūdens auditi ir EMS (sk. 1. LPTP) daļa, un tam ir šādi elementi:

Ūdens auditus veic vismaz reizi gadā.

Ūdensefektivitātes plāna un ūdens auditu detalizācijas līmenis un veids parasti ir atkarīgs no stacijas veida, lieluma un sarežģītības. Paņēmiens var nebūt izmantojams, ja virsmas apstrāde ar šķīdinātājiem (VAŠ) tiek veikta lielākā iekārtā, ja vien šīs lielākās iekārtas ūdensefektivitātes plāns un ūdens auditi šo VAŠ jau pietiekamā mērā aptver.

b.

Reversā kaskādveida skalošana

Vairākposmu skalošana, kurā ūdens plūst apstrādājamajiem priekšmetiem/substrātam pretējā virzienā. Tā var panākt pamatīgu noskalošanu ar zemu ūdens patēriņu.

Izmantojams, ja veic skalošanu.

c.

Ūdens atkalizmantošana un/vai reciklēšana

Ūdens plūsmas (piem., nostrādāto skalošanas ūdeni, slapjā skrubera efluentu) atkalizmanto un/vai reciklē, ja vajadzīgs pēc attīrīšanas ar tādiem paņēmieniem kā jonu apmaiņa vai filtrēšana (sk. 21. LPTP). Ūdens atkalizmantošanas un/vai reciklēšanas pakāpi ierobežo stacijas ūdens bilance, piemaisījumu saturs un/vai ūdens plūsmu raksturlielumi.

Vispārizmantojams.

Sektors

Produkta veids

Mērvienība

LPTP SVSL

(gada vidējā vērtība)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Vieglie automobiļi

m3 uz pārklātu transportlīdzekli

0,5–1,3

Furgoni

1–2,5

Kravas automobiļu kabīnes

0,7–3

Kravas automobiļi

1–5

Ruļļmateriāla pārklāšana

Tērauda un/vai alumīnija ruļļi

l/m2 pārklātā ruļļmateriāla

0,2–1,3  (24)

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka

Divdaļīgas DWI dzērienu bundžas

l/1 000 bundžām

90–110

Tehniskie paņēmieni

Apraksts

Tipiski mērķpiesārņotāji

Priekšapstrāde, pirmējā apstrāde un vispārīgā apstrāde

a.

Izlīdzināšana

Plūsmu un piesārņotāju slodzes līdzsvarošana ar tvertnēm vai citiem pārvaldības paņēmieniem.

Visi piesārņotāji

b.

Neitralizācija

Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālai vērtībai (aptuveni 7).

Skābes, sārmi

c.

Fiziska separācija, piem., ar sietiem, kāstuvēm, smelknes separatoriem, pirmējās nostādināšanas tvertnēm un magnētiskās separācijas ceļā

Rupjās cietvielas, suspendētās cietvielas, metāla daļiņas

Fizikāli ķīmiskā attīrīšana

d.

Adsorbcija

Šķīstošu vielu (izšķīdušu vielu) atdalīšana no notekūdeņiem, tām tiekot pārnestām uz cietu, ļoti porainu daļiņu (parasti aktivētās ogles) virsmas.

Izšķīduši bioloģiski nenoārdāmi vai inhibējoši adsorbējami piesārņotāji, piem., AOH.

e.

Vakuumdestilācija

Piesārņotāju likvidēšana ar notekūdeņu termisko apstrādi pie pazemināta spiediena.

Izšķīduši bioloģiski nenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji, kurus iespējams destilēt, piem., daži šķīdinātāji

f.

Izgulsnēšana

Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju vai filtrāciju.

Izgulsnējami izšķīduši bioloģiski nenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji, piem., metāli

g.

Ķīmiskā reducēšana

Ķīmiskā reducēšana ir piesārņotāju pārveidošana par līdzīgiem, bet mazāk kaitīgiem vai bīstamiem savienojumiem, izmantojot ķīmiskos reducētājus.

Reducējami izšķīduši bioloģiski nenoārdāmi vai inhibējoši piesārņotāji, piem., sešvērtīgais hroms (Cr(VI))

h.

Jonu apmaiņa

Notekūdeņu jonveida piesārņotāju aizturēšana un to aizvietošana ar pieņemamākiem joniem, izmantojot jonu apmaiņas sveķus. Piesārņotāji tiek uz laiku aizturēti un pēc tam atbrīvoti reģenerācijas vai pretplūsmas šķidrumā.

Izšķīduši bioloģiski nenoārdāmi vai inhibējoši jonveida piesārņotāji, piem., metāli

i.

Stripings

Izpūšamu piesārņotāju atdalīšana no ūdens fāzes, šķidrumu caurpūšot ar gāzi (piem., tvaiku, slāpekli vai gaisu). Atdalīšanas efektivitāti var kāpināt, palielinot temperatūru vai samazinot spiedienu.

Izpūšami piesārņotāji, piem., daži adsorbējami organiski saistīti halogēni (AOH)

Bioloģiskā attīrīšana

j.

Bioloģiskā attīrīšana

Notekūdeņu attīrīšana ar mikroorganismiem (piem., anaerobiskā apstrāde, aerobiskā apstrāde).

Bionoārdāmi organiskie savienojumi

Galīgā cietvielu atdalīšana

k.

Koagulācija un flokulācija

Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulācijā šķidrumu viegli sajauc, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās. Lai to veicinātu, var pievienot polimērus.

Suspendētas cietvielas un daļiņām piesaistīti metāli

l.

Nostādināšana

Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību.

m.

Filtrācija

Cietvielu separēšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu – izmantojot, piem., filtrāciju caur smiltīm, nanofiltrāciju, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.

n.

Flotācija

Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem.

Viela/parametrs

Sektors

LPTP SEL  (25)

Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

5–30 mg/l

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)  (26)

30–150 mg/l

Adsorbējami organiski saistītie halogēni (AOH)

0,1–0,4 mg/l

Fluorīds (F-)  (27)

2–25 mg/l

Niķelis (izteikts kā Ni)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

0,05–0,4 mg/l

Cinks (izteikts kā Zn)

0,05–0,6 mg/l  (28)

Kopējais hroms (izteikts kā Cr)  (29)

Gaisa kuģu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

0,01–0,15 mg/l

Sešvērtīgais hroms (izteikts kā Cr(VI))  (30)

0,01–0,05 mg/l

Viela/parametrs

Sektors

LPTP SEL  (31)  (32)

Adsorbējami organiski saistītie halogēni (AOH)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

Metāla iepakojuma pārklāšana un apdruka (tikai DWI bundžas)

0,1–0,4 mg/l

Fluorīds (F-)  (33)

2–25 mg/l

Niķelis (izteikts kā Ni)

Transportlīdzekļu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

0,05–0,4 mg/l

Cinks (izteikts kā Zn)

0,05–0,6 mg/l  (34)

Kopējais hroms (izteikts kā Cr)  (35)

Gaisa kuģu pārklāšana

Ruļļmateriāla pārklāšana

0,01–0,15 mg/l

Sešvērtīgais hroms (izteikts kā Cr(VI))  (36)

0,01–0,05 mg/l

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Atkritumu apsaimniekošanas plāns

Atkritumu apsaimniekošanas plāns ir EMS (sk. 1. LPTP) daļa, un tas ir tādu pasākumu kopums, kuru mērķis ir 1) minimalizēt atkritumu rašanos, 2) optimizēt atkritumu atkalizmantošanu, reģenerāciju un/vai reciklēšanu, un/vai to enerģijas atgūšanu un 3) nodrošināt, ka atkritumi tiek pienācīgi likvidēti.

b.

Atkritumu daudzumu monitorings

Ik gadu reģistrē, kāds daudzums katra veida atkritumu radies. Periodiski (vismaz reizi gadā) ar analīzi vai aprēķinu nosaka šķīdinātāju daudzumu atkritumos.

c.

Šķīdinātāju atgūšana/reciklēšana

Te ietilpst tādi tehniskie paņēmieni kā:

d.

Atkritumu plūsmai specifiski paņēmieni

Te ietilpst tādi tehniskie paņēmieni kā:

Pārklāšanas sistēma

Apraksts

Izmantojamība

a.

Jauktais pārklājums (jaukts, uz šķīdinātāja bāzes)

Pārklāšanas sistēma, kurā viena no pārklājuma kārtām (grunts vai pamatkrāsa) ir uz ūdens bāzes.

Izmantojams tikai jaunās vai ievērojami modernizētās ražotnēs.

b.

Pārklājums uz ūdens bāzes

Pārklāšanas sistēma, kurā gan grunts, gan pamatkrāsa ir uz ūdens bāzes.

c.

Integrētā pārklāšana

Pārklāšanas sistēma, kurā grunts un pamatkrāsas funkcijas ir kombinētas un pārklājumu uzklāj, substrātu apsmidzinot divos posmos.

d.

Slapjā trīskārtainā uzklāšana

Pārklāšanas sistēma, kurā grunti, pamatkrāsu un caurspīdīgo pārklājumu uzklāj tā, ka katra kārta starplaikā nenožūst. Grunts un pamatkrāsa var būt uz šķīdinātāja bāzes vai uz ūdens bāzes.

Parametrs

Transportlīdzekļa tips

Mērvienība

LPTP SEL  (37)

(gada vidējā vērtība)

Jauna stacija

Esoša stacija

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Vieglie automobiļi

g GOS uz m2 virsmas laukuma  (38)

8–15

8–30

Furgoni

10–20

10–40

Kravas automobiļu kabīnes

8–20

8–40

Kravas automobiļi

10–40

10–50

Autobusi

< 100

90–150

Parametrs

Transportlīdzekļa tips

Relevantās atkritumu plūsmas

Mērvienība

Orientējošais līmenis

(gada vidējā vērtība)

No objekta izsūtīto atkritumu daudzums

Vieglie automobiļi

kg uz pārklātu transportlīdzekli

3–9  (39)

Furgoni

4–17  (39)

Kravas automobiļu kabīnes

2–11  (39)

Parametrs

Process

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Metāla virsmu pārklāšana

kg GOS uz kg cietvielu masas ielaides

< 0,05–0,2

Plastmasas virsmu pārklāšana

< 0,05–0,3

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–10

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

1–20  (40)  (41)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

a.

Atkritumu un notekūdeņu plūsmu segregēšana

Dokus un eliņus būvē tā, lai tiem būtu:

Izmantojams tikai jaunās vai ievērojami modernizētās ražotnēs.

Ar sagatavošanas un pārklāšanas procesiem saistītie tehniskie paņēmieni

b.

Ierobežojumi nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ

Ja apstrādes zonas nav pilnīgi norobežotas, strūklošanu un/vai apsmidzināšanu bez gaisa padeves neveic, ja novērojami vai prognozēti nelabvēlīgi laikapstākļi.

Vispārizmantojams.

c.

Daļēja apstrādes zonu norobežošana

Lai novērstu putekļu emisijas, ap zonām, kurās veic strūklošanu un/vai apsmidzināšanu bez gaisa padeves, izvieto smalkus tīklus un/vai ūdens aizkarus. Tie var būt pastāvīgs vai pagaidu risinājums.

Izmantojamību var ierobežot norobežojamās zonas forma un lielums. Ūdens aizkari var nebūt izmantojami aukstos klimatiskajos apstākļos.

d.

Pilnīga apstrādes zonu norobežošana

Strūklošanu un/vai apsmidzināšanu bez gaisa padeves veic zālēs, slēgtās darbnīcās, auduma teltīs vai zonās, kas pilnīgi norobežotas ar tīkliem, lai novērstu putekļu emisijas. Gaisu no apstrādes zonām ekstrahē un var nosūtīt uz izdalgāzu apstrādi; sk. arī 14. LPTP b) punktu.

Izmantojamību var ierobežot norobežojamās zonas forma un lielums.

e.

Sausā strūklošana slēgtā sistēmā

Sauso strūklošanu ar šķeltajām vai lietajām tērauda skrotīm veic slēgtās appūšanas sistēmās, kas aprīkotas ar sūcēju un centrifugālās appūšanas ratiem.

Vispārizmantojams.

f.

Slapjā strūklošana

Strūklošanu veic ar ūdeni, kas satur smalku abrazīvu materiālu, piem., smalkus sārņus (piem., vara sārņus) vai silīcija dioksīdu.

Tā kā veidojas stiprs miglojums, paņēmiens var nebūt izmantojams vēsos klimatiskajos apstākļos un/vai slēgtās zonās (kravas tilpnēs, tvertnēs ar dubultdibenu).

g.

(Ultra)augstspiediena ūdensstrūklošana

(Ultra)augstspiediena ūdensstrūklošana ir bezputekļu virsmas apstrādes metode, kurā izmanto ūdeni zem ārkārtīgi augsta spiediena. To var izmantot ar abrazīvu materiālu vai bez tā.

Var nebūt izmantojams vēsos klimatiskajos apstākļos vai konkrētas virsmas apstrādes specifikas dēļ (piem., jaunas virsmas, lokalizēta strūklošana).

h.

Pārklājumu noņemšana ar induktīvo sildīšanu

Pāri virsmai virza induktora galviņu, kas tērauda virsmu lokāli ātri uzkarsē, ļaujot nolobīties vecajam pārklājumam.

Var nebūt izmantojams virsmām, kuru biezums nesasniedz 5 mm, un/vai virsmām, kuru komponenti pret induktīvo sildīšanu ir sensitīvi (piem., izolācijas materiāls, uzliesmojošs materiāls).

i.

Korpusu un propelleru zemūdens tīrīšanas sistēma

Zemūdens tīrīšanas sistēma, kurā izmanto ūdeni zem spiediena un rotējošas polipropilēna sukas.

Paņēmiens nav izmantojams kuģiem, kas pilnīgi atrodas sausajā dokā.

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

kg GOS uz kg cietvielu masas ielaides

< 0,375

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Norobežošana

Komponentu daļas pārklāj norobežotās izsmidzināšanas kabīnēs (sk. 14. LPTP b) punktu).

Vispārizmantojams.

b.

Tiešā druka

Sarežģīti izkārtotu elementu tieša uzdrukāšana gaisa kuģa daļām.

Izmantojamību var ierobežot tehniski apsvērumi (piem., drukai vajadzīgā portālceltņa pieejamība, pielāgotas krāsas).

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

kg GOS uz kg cietvielu masas ielaides

0,2–0,58

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–3

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

1–20  (42)  (43)

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–3  (44)

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

2–20  (45)  (46)

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–5

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

5–20  (47)  (48)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Procesā integrēta GOS oksidēšana

Gaisa un šķīdinātāju maisījumu, kas rodas, šķīdinātājiem izgarojot atkārtotajā emaljas cietināšanas procesā, apstrādā katalītiskajā oksidizatorā (sk. 15. LPTP g) punktu), kas integrēts cietināšanas krāsnī/žāvētājā. Atlikumsiltumu no katalītiskā oksidizatora izmanto žāvēšanas procesā cirkulējošā gaisa uzsildīšanai un/vai kā tehnoloģisko siltumu citām vajadzībām tajā pašā stacijā.

Vispārizmantojams.

b.

Šķīdinātājus nesaturošas smērvielas

Šķīdinātājus nesaturošas smērvielas uzklāj šādi:

Izmantojamību var ierobežot produkta kvalitātes prasības vai specifikācijas, piem., diametrs.

c.

Pašeļļojoši pārklājumi

No ieeļļošanas ar šķīdinātāju saturošu smērvielu izvairās, izmantojot pārklājuma sistēmu, kas satur arī smērvielu (īpašu vasku).

Izmantojamību var ierobežot produkta kvalitātes prasības vai specifikācijas.

d.

Pārklāšana ar emalju ar augstu cietvielu saturu

Izmanto emalju, kuras cietvielu saturs var sasniegt 45 %. Smalku stiepļu gadījumā (diametrs nepārsniedz 0,1 mm) cietvielu saturs ir līdz 30 %.

Parametrs

Produkta veids

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Tādas tinumu stieples pārklāšana, kuras vidējais diametrs pārsniedz 0,1 mm

g GOS uz kg pārklātas stieples

1–3,3

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

5–40

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

g GOS uz m2 pārklātā/apdrukātā virsmas laukuma

< 1–3,5

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–12

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

1–20  (49)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Ar materiāliem un druku saistīti paņēmieni

a.

Mitrināšanas šķīdumos izmantot piedevas, kas satur maz IPS vai to nesatur vispār

Mitrināšanas šķīdinātājos par mitrinātāju izvairās lietot izopropilspirtu (IPS) vai to lieto mazāk, to aizstājot ar tādu citu organisku savienojumu maisījumiem, kuri nav gaistoši vai kam raksturīga zema gaistamība.

Izmantojamību var ierobežot tehniskas prasības un produkta kvalitātes prasības vai specifikācijas.

b.

Bezūdens ofsetdruka

Iespiešanas un pirmsiespiešanas procesus pārveido tā, lai būtu iespējams izmantot īpaši pārklātas ofsetplates, kas nav jāsamitrina.

Tā kā plates tad jāmaina biežāk, šis paņēmiens var nebūt izmantojams lielām tirāžām.

Tīrīšanas paņēmieni

c.

Automātiskajai ofseta gumiju tīrīšanai izmantot GOS nesaturošus šķīdinātājus vai mazgaistošus šķīdinātājus

Automātiskajai ofseta gumiju tīrīšanai izmanto negaistošus vai mazgaistošus organiskos savienojumus.

Vispārizmantojams.

Izdalgāzu apstrādes paņēmieni

d.

Rotācijas ofsetdrukas žāvētājs ar integrētu izdalgāzu apstrādes bloku

Rotācijas ofsetdrukas žāvētājs ar integrētu izdalgāzu apstrādes bloku, kas dod iespēju ienākošo žāvētāja gaisu sajaukt ar daļu atlikumgāzu, kuras atgrieztas no izdalgāzu termiskās apstrādes sistēmas.

Izmantojams jaunās vai ievērojami modernizētās ražotnēs.

e.

Ekstrahēt un apstrādāt gaisu no iespiedceha vai iespiedmašīnas apvalkojuma

No iespiedceha vai iespiedmašīnas apvalkojuma ekstrahēto gaisu novada uz žāvētāju. Tā daļa no šķīdinātājiem, kas iztvaikojuši iespiedcehā vai iespiedmašīnas apvalkojumā, tiek likvidēti termiskajā apstrādē (sk. 15. LPTP) kādā pēcžāvētāja posmā.

Vispārizmantojams.

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

kg GOS uz kg iespiedkrāsas ielaides

< 0,01–0,04  (50)

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–10  (51)

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

1–15

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

kg GOS uz kg cietvielu masas ielaides

< 0,1–0,3

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 1–12

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

1–20  (52)  (53)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Lēni žūstošu iespiedkrāsu izmantošana

Lēni žūstošas iespiedkrāsas palēnina virsmas klājuma nožūšanu, līdz ar to toluols ilgāk izgaro un tādējādi vairāk toluola izdalās vēl žāvētājā, kur to var atgūt ar toluola atguves sistēmu.

b.

Automātiskas tīrīšanas sistēmas, kas savienotas ar toluola atguves sistēmu

Automātiska cilindru tīrīšana ar gaisa ekstrahēšanu un padošanu uz toluola atguves sistēmu.

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 2,5

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

10–20

Parametrs

Pārklāti substrāti

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Kopējās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Plakani substrāti

kg GOS uz kg cietvielu masas ielaides

< 0,1

Substrāti, kas nav plakani

< 0,25

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

Fugitīvās GOS emisijas, aprēķinātas pēc šķīdinātāju masas bilances

Šķīdinātāju ielaides procentuālā daļa (%)

< 10

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

5–20  (54)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Izmantot efektīvu konservantu uzklāšanas sistēmu

Uzklāšanas sistēmas, kurās koksne tiek iegremdēta konservantu šķīdumā ir efektīvāka nekā, piemēram, apsmidzināšana. Vakuumprocesu (slēgtas sistēmas) uzklāšanas efektivitāte nav tālu no 100 %. Izvēloties uzklāšanas sistēmu, ņem vērā pielietojuma klasi un vajadzīgo iespiešanās līmeni.

Izmantojams tikai jaunās vai ievērojami modernizētās ražotnēs.

b.

Kontrolēt un optimizēt apstrādes ķimikāliju izmantojumu konkrētajam galalietojumam

Apstrādes ķimikāliju izmantojumu kontrolē un optimizē,

Apstrādes ķimikāliju patēriņā ievēro piegādātāju ieteikumus un nepārsniedz aiztures prasības (kas noteiktas, piem., produkta kvalitātes standartos).

Vispārizmantojams.

c.

Šķīdinātāju masas bilance

Vismaz reizi gadā sagatavo šķīdinātāju masas bilanci, kurā apkopota stacijas šķīdinātāju ielaide un izlaide (atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļas 2. punkta definīcijām).

Izmantojams tikai stacijās, kurās izmanto apstrādes ķimikālijas uz šķīdinātāju bāzes vai kreozotu.

d.

Pirms apstrādes izmērīt un pielāgot koksnes mitrumu

Pirms apstrādes izmēra koksnes mitrumu (piem., izmērot elektrisko pretestību vai koksni nosverot) un vajadzības gadījumā to pielāgo (piem., koksni vēl papildus žāvējot), lai impregnēšanu optimizētu un panāktu vajadzīgo produkta kvalitāti.

Izmantojams tikai tad, ja vajadzīga koksne ar noteiktu mitruma saturu.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Atpakaļnovadīšana

To sauc arī par tvaiku līdzsvarošanu. Šķīdinātāju vai kreozota tvaikus, kas uzpildes laikā tiek izspiesti no pildāmās tvertnes, savāc un atgriež tvertnē vai cisternā, no kuras šķidrums iepildīts.

b.

Izspiestā gaisa uztveršana

Šķīdinātāju vai kreozota tvaikus, kas uzpildes laikā tiek izspiesti no pildāmās tvertnes, savāc un novada uz apstrādes bloku, piem., aktivētās ogles filtru vai termiskās oksidācijas bloku.

c.

Tehniskie paņēmieni, kā mazināt glabāto ķimikāliju zudumus ar tvaikiem uzsilšanas dēļ

Ja virszemes glabāšanas tvertnēs glabātie šķīdinātāji un kreozots saules gaismas ietekmē var iztvaikot, tvertnes pārsedz ar jumtu vai pārklāj ar gaišu krāsu, lai glabātie šķīdinātāji un kreozots mazāk uzsiltu.

d.

Piegādes pievadu noslēgšana

Piegādes pievadus uz glabāšanas tvertnēm apvaļņotajā/norobežotajā zonā laikā, kad tos neizmanto, noslēdz.

e.

Paņēmieni, ar kuriem novērš pārplūdumus sūknēšanas laikā

Piemēram, gādā, lai

f.

Slēgti glabāšanas konteineri

Apstrādes ķimikāliju glabāšanai izmanto slēgtus konteinerus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Sapakotus kokmateriālus atdalīt ar starplikām

Pakās regulāros atstatumos izvieto starplikas, lai apstrādes ķimikālijas vieglāk plūstu cauri pakai un pēc apstrādes no tās izplūstu.

Vispārizmantojams.

b.

Sapakotus kokmateriālus tradicionālās horizontālās apstrādes tvertnēs ievietot slīpi

Sapakotos kokmateriālus apstrādes tvertnē ievieto slīpi, lai apstrādes ķimikālijas vieglāk plūstu cauri pakai un pēc apstrādes no tās izplūstu.

Vispārizmantojams.

c.

Izmantot sasveramas spiedienapstrādes tvertnes

Visu apstrādes tvertni pēc apstrādes sasver, lai būtu vieglāk novadīt liekās apstrādes ķimikālijas un tās atgūt no tvertnes apakšas.

Izmantojams tikai jaunās vai ievērojami modernizētās ražotnēs.

d.

Optimizēt piegriezto koka sagatavju novietojumu

Piegrieztās koka sagataves novieto tā, lai apstrādes ķimikālijas netiktu aizturētas (varētu notecēt).

Vispārizmantojams.

e.

Sapakotos kokmateriālus nostiprināt

Sapakotos kokmateriālus apstrādes tvertnē nostiprina, lai tie nekustētos, citādi var mainīties pakojuma struktūra un mazināties impregnēšanas efektivitāte.

Vispārizmantojams.

f.

Maksimalizēt tvertnes piepildījumu ar koksni

Tvertnes piepildījumu ar koksni maksimalizē, lai panāktu optimālu apstrādājamās koksnes un apstrādes ķimikāliju daudzuma attiecību.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

a.

Apstrādes tvertnes ar dubultsieniņām un automātiskas noplūžu atklāšanas ierīcēm

b.

Apstrādes tvertnes bez dubultsieniņām, bet ar pietiekami lielu un pret koksnes konservantiem noturīgu lokalizācijas sistēmu, aizsargu un automātiskas noplūžu atklāšanas ierīci

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Procesu kontrolierīces, kas bloķē darbību, ja vien apstrādes tvertnes durvis nav aizslēgtas un hermētiski noslēgtas

Pēc apstrādes tvertnes piepildīšanas, bet pirms apstrādes sākšanas tvertnes durvis aizslēdz un hermētiski noslēdz. Ievieš procesu kontrolierīces, kas bloķē darbību, ja vien apstrādes tvertnes durvis nav aizslēgtas un hermētiski noslēgtas.

b.

Procesu kontrolierīces, kas bloķē apstrādes tvertnes atvēršanu, kamēr tā ir zem spiediena un/vai piepildīta ar konservantu šķīdumu

Procesu kontrolierīces uzrāda spiedienu un to, vai apstrādes tvertnē ir šķidrums. Tās neļauj apstrādes tvertni atvērt, kamēr tā vēl ir zem spiediena un/vai piepildīta.

c.

Ar aizvaru aprīkotas apstrādes tvertnes durvis

Apstrādes tvertnes durvis ir aprīkotas ar aizvaru, kas notur vietā šķidrumu, ja apstrādes tvertnes durvis jāatver ārkārtas situācijā (piem., durvis vairs neveido hermētisku noslēgumu). Aizvars dod iespēju durvis daļēji atvērt, lai nolaistu spiedienu, tomēr neļaujot izplūst šķidrumam.

d.

Izmantot un uzturēt drošības vārstus

Apstrādes tvertnes ir aprīkotas ar drošības vārstiem, lai tās aizsargātu pret pārmērīgu spiedienu.

Caur vārstiem izplūdušās ķimikālijas novada uz pietiekami ietilpīgu tvertni.

Drošības vārstus regulāri (piem., reizi 6 mēnešos) inspicē, raugoties, lai tiem nebūtu korozijas vai kontaminācijas pazīmju vai tie nebūtu nepareizi uzstādīti, un tos pēc vajadzības iztīra un/vai remontē.

e.

Kontrolēt emisijas gaisā no vakuumsūkņa izplūdatveres

Gaisu, kas ekstrahēts no spiedienapstrādes tvertnēm (pa vakuumsūkņa izplūdatveri) apstrādā (piem., tvaika–šķidruma separatorā).

f.

Mazināt tās emisijas gaisā, kas rodas, atverot apstrādes tvertni

Starp spiediena samazināšanu un apstrādes tvertnes atvēršanu paredz pietiekamu laiku, lai pagūtu beigties notecēšana un kondensēšanās.

g.

Liekās apstrādes ķimikālijas no apstrādātās koksnes virsmas noņem ar galīgo vakuumapstrādi

Lai izvairītos no notecēšanas, apstrādes tvertnē pirms atvēršanas veic galīgo vakuumapstrādi, kurā no apstrādātās koksnes virsmas tiek noņemtas liekās apstrādes ķimikālijas.

Galīgā vakuumapstrāde var nebūt vajadzīga, ja lieko apstrādes ķimikāliju noņemšanu no apstrādātās koksnes virsmas nodrošina pietiekama sākotnējā vakuumapstrāde (piem., mazāk nekā 50 mbar).

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Pirms apstrādes noņemt gružus

Pirms apstrādes no koksnes un koksnes produktu virsmas noņem gružus (piem., zāģskaidas, koksnes šķeldas).

b.

Vaskus un eļļas atgūt un atkalizmantot

Kad impregnēšanai izmanto vaskus vai eļļas, lieko vasku vai eļļu no procesa atgūst un atkalizmanto.

c.

Izmantot apstrādes ķimikāliju vairumpiegādi

Apstrādes ķimikālijas piegādā tvertnēs, lai samazinātu iepakojuma daudzumu.

d.

Izmantot atkalizmantojamus konteinerus

Atkalizmantojamos apstrādes ķimikāliju konteinerus (piem., vidējas kravnesības konteinerus) nodod atpakaļ piegādātājam atkalizmantošanai.

Viela/parametrs

Standarti

Biocīdi  (55)

Atkarībā no biocīdu sastāva var būt pieejami EN standarti

Cu  (56)

Pieejami dažādi EN standarti

(piem., EN ISO 11885, EN ISO 17294-2, EN ISO 15586)

Šķīdinātāji  (57)

Dažu šķīdinātāju gadījumā ir pieejami EN standarti

(piem., EN ISO 15680)

PAO  (58)

EN ISO 17993

Benz[a]pirēns  (58)

EN ISO 17993

HOI

EN ISO 9377-2

Viela/parametrs  (59)

Standarti

Biocīdi  (60)

Atkarībā no biocīdu sastāva var būt pieejami EN standarti

As

Pieejami dažādi EN standarti

(piem., EN ISO 11885, EN ISO 17294-2, EN ISO 15586)

Cu

Cr

Šķīdinātāji  (61)

Dažu šķīdinātāju gadījumā ir pieejami EN standarti

(piem., EN ISO 15680)

PAO

EN ISO 17993

Benz[a]pirēns

EN ISO 17993

HOI

EN ISO 9377-2

Parametrs

Process

Standarti

Monitorings saistīts ar

KGOO  (62)

Koksnes un koksnes produktu konservēšana ar kreozotu un apstrādes ķimikālijām uz šķīdinātāju bāzes

EN 12619

49. LPTP, 51. LPTP

PAO  (62)  (63)

Koksnes un koksnes produktu konservēšana ar kreozotu

EN standarta nav

51. LPTP

NOX  (64)

Koksnes un koksnes produktu konservēšana ar kreozotu un apstrādes ķimikālijām uz šķīdinātāju bāzes

EN 14792

52. LPTP

CO  (64)

EN 15058

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Stacijas un aprīkojuma norobežošana vai apvaļņošana

Stacijas daļas, kurās tiek turētas apstrādes ķimikālijas vai ar tām notiek manipulācijas, t. i., apstrādes ķimikāliju glabāšanas zona, apstrādes, pēcapstrādes kondicionēšanas un pagaidu glabāšanas zonas (kur ietilpst apstrādes tvertne, darba tvertne, izkraušanas/izvilkšanas aprīkojums, notecināšanas/nožāvēšanas zona, dzesēšanas zona), apstrādes ķimikāliju caurules un kanālus un zonas (re)kondicionēšanai ar kreozotu norobežo vai apvaļņo. Norobežojumus un apvaļņojumus veido no necaurlaidīga un pret apstrādes ķimikālijām noturīga materiāla, un to ietilpībai ir jābūt pietiekamai, lai tur satilptu tāds ķimikāliju daudzums, ar kādu stacijā/aprīkojumā notiek manipulācijas vai kāds tur tiek glabāts.

Lai lokalizētu (proti, savāktu un atgūtu) maza mēroga apstrādes ķimikāliju notecējumus un izlijumus no kritiski svarīga aprīkojuma vai procesiem (t. i., vārstiem, glabāšanas tvertņu ieplūdatverēm/izplūdatverēm, apstrādes tvertnēm, darba tvertnēm, izkraušanas/izvilkšanas zonām, zonām, kas paredzētas manipulācijām ar svaigi apstrādātu koksni, dzesēšanas/žāvēšanas zonām), var izmantot arī notecējumu paplātes (no materiāla, kas noturīgs pret apstrādes ķimikālijām).

Norobežojumā/apvaļņojumā nokļuvušos šķidrumus savāc un atgūtās apstrādes ķimikālijas atkalizmanto apstrādes ķimikāliju sistēmā. Savākšanas sistēmā radušās nogulsnes likvidē kā bīstamos atkritumus.

b.

Necaurlaidīgas grīdas

Tādu zonu grīdām, kuras nav norobežotas vai apvaļņotas, bet kurās ķimikālijas var notecēt, izlīt, nejauši noplūst vai izsūkties cauri konteineram, jābūt attiecīgās vielas necaurlaidīgām (piem., ja tā prasīts apstrādei izmantotā koksnes konservanta atļaujā, kas izdota saskaņā ar Biocīdu regulu, apstrādāto koksni glabā uz necaurlaidīgām grīdām). Uz grīdas nokļuvušos šķidrumus savāc un atgūtās apstrādes ķimikālijas atkalizmanto apstrādes ķimikāliju sistēmā. Savākšanas sistēmā radušās nogulsnes likvidē kā bīstamos atkritumus.

c.

Brīdinājuma sistēmas aprīkojumam, kas atzīts par kritiski svarīgu

Kritiski svarīgu aprīkojumu (sk. 30. LPTP) aprīko ar brīdināšanas sistēmām, kas brīdina par darbības traucējumiem.

d.

Pazemes glabātavās un kanālos radušos kaitīgu/bīstamu vielu noplūžu nepieļaušana un atklāšana, kā arī uzskaitvedība

Pazemes komponentu izmantojumu minimalizē. Ja kaitīgu/bīstamu vielu glabāšanai izmanto pazemes komponentus, veic sekundārās lokalizācijas pasākumus (piem., dubultsienu norobežojumu). Pazemes komponentus aprīko ar noplūžu atklāšanas ierīcēm.

Lai atklātu iespējamas noplūdes, pazemes glabātavām un kanāliem veic gan riska izvērtēšanā balstīto monitoringu, gan regulāro monitoringu; ja vajadzīgs, aprīkojumu, no kura notiek noplūde, salabo. Incidentus, kas varētu novest pie augsnes un/vai pazemes ūdeņu piesārņojuma, uzskaita.

e.

Regulāra stacijas un aprīkojuma inspicēšana un apkope

Staciju un aprīkojumu regulāri inspicē un veic tā apkopi, lai nodrošinātu pareizu darbību; tā ietvaros, piemēram, pārliecinās, ka vārsti, sūkņi, caurules, tvertnes, spiedientvertnes, notecējumu paplātes un norobežojumi/apvaļņojumi ir veseli un/vai nepieļauj noplūdes un ka brīdinājuma sistēmas darbojas pareizi.

f.

Šķērskontaminācijas novēršanas paņēmieni

Šķērskontamināciju (t. i., tādu stacijas zonu kontamināciju, kas parasti saskarē ar apstrādes ķimikālijām nenonāk) novērš, izmantojot piemērotus paņēmienus, piem.:

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Paņēmieni, kā novērst lietusūdens un virszemes noteces ūdeņu kontamināciju

Lietusūdenim un virszemes noteces ūdeņiem neļauj iekļūt zonās, kur tiek glabātas apstrādes ķimikālijas vai ar tām notiek kādas manipulācijas, vai zonās, kur tiek turēta svaigi apstrādāta koksne, un gādā, lai tas būtu nošķirts no kontaminēta ūdens. To panāk ar šādu paņēmienu minimumu:

Esošu staciju gadījumā drenāžas kanālu un ārēja nomales tipa apvaļņojuma ieviešanas iespējas var ierobežot stacijas lielums.

b.

Iespējami kontaminētu virszemes noteces ūdeņu savākšana

Virszemes noteces ūdeņus no zonām, kas varētu būt kontaminētas ar apstrādes ķimikālijām, savāc atsevišķi. Savāktos notekūdeņus novada tikai tad, kad ir veikti attiecīgi pasākumi, piem., monitorings (sk. 43. LPTP), attīrīšana (sk. 47. LPTP e) punktu), atkalizmantošana (sk. 47. LPTP c) punktu).

Vispārizmantojams.

c.

Iespējami kontaminētu virszemes noteces ūdeņu izmantošana

Savāktos iespējami kontaminētos virszemes noteces ūdeņus izmanto ūdensbāzētu koksnes konservantu šķīdumu sagatavošanā.

Izmantojams tikai stacijās, kurās izmanto apstrādes ķimikālijas uz ūdens bāzes. Izmantojamību var ierobežot tas, vai tie ir pietiekami kvalitatīvi iecerētajam izmantojumam.

d.

Tīrīšanas ūdens atkalizmantošana

Aprīkojuma un konteineru mazgāšanai izmantoto ūdeni atgūst un atkalizmanto ūdensbāzētu koksnes konservantu šķīdumu sagatavošanā.

Izmantojams tikai stacijās, kurās izmanto apstrādes ķimikālijas uz ūdens bāzes.

e.

Notekūdeņu attīrīšana

Ja tiek konstatēta vai ir paredzama savākto virszemes noteces ūdeņu un/vai tīrīšanas ūdens kontaminācija un ūdeni izmantot nevar, notekūdeņus attīra tam piemērotā notekūdeņu attīrīšanas stacijā (turpat objektā vai ārpus tā).

Vispārizmantojams.

f.

Bīstamo atkritumu likvidēšana

Ja tiek konstatēta vai ir paredzama savākto virszemes noteces ūdeņu un/vai tīrīšanas ūdens kontaminācija un ūdeni nevar ne attīrīt, ne izmantot, savāktos virszemes noteces ūdeņus un/vai tīrīšanas ūdeni likvidē kā bīstamos atkritumus.

Vispārizmantojams.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Termiskā oksidācija

Sk. 15. LPTP i) punktu. Izplūdsiltumu var atgūt ar siltummaiņiem.

Vispārizmantojams.

b.

Izdalgāzes nosūtīt uz sadedzināšanas staciju

Daļu izdalgāzu vai tās visas nosūta uz sadedzināšanas staciju (kas var būt koģenerācijas stacija) kā degšanas gaisu un papildkurināmo tvaika un/vai elektroenerģijas ražošanai.

Nav izmantojams izdalgāzēm, kas satur RED 59. panta 5. punktā minētās vielas. Izmantojamība var būt ierobežota drošības apsvērumu dēļ.

c.

Adsorbcija uz aktivētās ogles

Organiskie savienojumi tiek adsorbēti uz aktivētās ogles virsmas. Adsorbētos savienojumus pēc tam var desorbēt, piem., ar tvaiku (bieži vien turpat objektā), atkalizmantošanai vai likvidēšanai, bet adsorbentu atkalizmantot.

Vispārizmantojams.

d.

Piesārņotājus absorbēt, izmantojot piemērotu šķidrumu

Piesārņotājus (it sevišķi šķīstošus savienojumus) no izdalgāzēm absorbē ar piemērotu šķidrumu.

Vispārizmantojams.

e.

Kondensēšana

Paņēmiens, ar ko atdala organiskos savienojumus, temperatūru pazeminot tā, ka tā ir zem to rasas punkta, lai tvaiks pārvērstos šķidrumā. Atkarībā no vajadzīgā ekspluatācijas temperatūras diapazona izmanto dažādus aukstumaģentus, piem., dzesēšanas ūdeni, atdzesētu ūdeni (parasti aptuveni 5 °C temperatūrā), amonjaku vai propānu.

Šo paņēmienu izmanto kombinācijā ar vēl kādu citu pretpiesārņojuma paņēmienu.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja zemā GOS satura dēļ atgūšana patērē pārlieku daudz enerģijas.

Parametrs

Mērvienība

Process

LPTP SEL

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

KGOO

mg C/Nm3

Apstrāde ar kreozotu un ķimikālijām uz šķīdinātāju bāzes

< 4–20

PAO

mg/Nm3

Apstrāde ar kreozotu

< 1  (65)

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Optimizēt termiskās apstrādes apstākļus

(konstrukciju un darbību)

Sk. 17. LPTP a) punktu.

Esošu staciju gadījumā iespējas izmantot ieteikumus, kas attiecas uz konstrukciju, var būt ierobežotas.

b.

Izmantot mazu NOX emisiju degļus

Sk. 17. LPTP b) punktu.

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

Parametrs

Mērvienība

LPTP SEL  (66)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Orientējošais emisiju līmenis  (66)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

NOX

mg/Nm3

20–130

Orientējošā līmeņa nav

CO

LPTP SEL nav

20–150

Tehniskais paņēmiens

Izejmateriālu glabāšana un manipulācijas ar tiem

a.

Ierīkot prettrokšņa sienas un/vai izmantot/optimizēt to, kā troksni slāpē ēkas

b.

Vietas, kur tiek veiktas trokšņainas darbības, pilnīgi vai daļēji norobežot

c.

Izmantot klusus transportlīdzekļus/transportsistēmas

d.

Īstenot trokšņa pārvaldības pasākumus (piem., uzlabot aprīkojuma inspicēšanu un apkopi, aizvērt durvis un logus)

Žāvēšana kaltēs

e.

Veikt ventilatoru trokšņa mazināšanas pasākumus