(1)

Ar Līgumu starp Franciju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ko veic privāti koncesionāri, kas parakstīts Kenterberijā 1986. gada 12. februārī (“Kenterberijas līgums”), tika izveidota Starpvaldību komisija, lai uzraudzītu visus jautājumus, kas saistīti ar Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju (“Starpvaldību komisija”).

(2)

Līdz pārejas perioda beigām, kas paredzēts Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“pārejas periods”), Starpvaldību komisija ir struktūra, kurai vairākas dalībvalstis uzticējušas uzdevumus saistībā ar dzelzceļa drošību Lamanša pastāvīgajā savienojumā. Tādēļ šajā nolūkā Starpvaldību komisija ir valsts drošības iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 (4) nozīmē. Šajā statusā tā piemēro Savienības tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz dzelzceļa drošību un, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 (5), dzelzceļa savstarpēju izmantojamību.

(3)

Pārejas perioda beigās Starpvaldību komisija kļūs par struktūru, kas izveidota ar starptautisku nolīgumu starp dalībvalsti, proti, Franciju, un trešo valsti, proti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (“Apvienotā Karaliste”). Turklāt, un ja vien Apvienotajai Karalistei saistošā starptautiskā nolīgumā nebūs noteikts citādi, Savienības tiesību akti vairs nebūs piemērojami Lamanša pastāvīgā savienojuma daļai, kas ir Apvienotās Karalistes jurisdikcijā.

(4)

Starptautisks nolīgums ar trešo valsti par dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu pārrobežu situācijās var ietekmēt jomu, uz kuru lielā mērā attiecas Savienības tiesību akti un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798. Tāpēc jebkurš šāds nolīgums ietilpst Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Dalībvalstis drīkst risināt sarunas vai slēgt šādu nolīgumu tikai tad, ja Savienība tās ir pilnvarojusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. panta 1. punktu. Ņemot vērā mijiedarbību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, ir arī nepieciešams, lai šādu pilnvarojumu piešķirtu Savienības likumdevējs saskaņā ar LESD 91. pantā minēto likumdošanas procedūru.

(5)

Ar 2020. gada 16. jūlija vēstuli Francija lūdza Savienību pilnvarot to risināt sarunas un noslēgt ar Apvienoto Karalisti starptautisku nolīgumu, ar ko papildina Kenterberijas līgumu.

(6)

Lai nodrošinātu Lamanša pastāvīgā savienojuma drošu un efektīvu darbību, ir lietderīgi saglabāt Starpvaldību komisiju kā vienotu drošības iestādi, kas būtu atbildīga par visu šo infrastruktūru. Ņemot vērā Lamanša pastāvīgā savienojuma īpašo stāvokli, proti, tas ir dzelzceļa savienojums, kas ietver vienotu, kompleksu inženiertehnisko struktūru, kura daļēji atrodas Francijas un daļēji trešās valsts teritorijā, ir lietderīgi pilnvarot Franciju risināt sarunas, parakstīt un noslēgt starptautisku nolīgumu ar Apvienoto Karalisti par Savienības dzelzceļa drošības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajam savienojumam, lai saglabātu vienotu drošības režīmu, ievērojot konkrētus nosacījumus.

(7)

Starpvaldību komisija spēj pildīt savas funkcijas kā valsts drošības iestāde, kas ir atbildīga par Lamanša pastāvīgā savienojuma daļu, kas ir Francijas jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tiek grozīta Direktīva (ES) 2016/798 un tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.

(8)

Starpvaldību komisijai būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz visu Lamanša pastāvīgo savienojumu. Minētajiem noteikumiem vajadzētu būt Savienības tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem, un jo īpaši Regulai (ES) 2016/796 un Direktīvām (ES) 2016/797 un (ES) 2016/798, kas grozītas vai aizstātas, kā arī uz minēto tiesību aktu pamata pieņemtajiem aktiem.

(9)

Saskaņā ar Kenterberijas līgumu strīdus starp Franciju un Apvienoto Karalisti saistībā ar minētā līguma interpretāciju vai piemērošanu jāizšķir šķīrējtiesā. Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu gadījumā, ja šādos strīdos rodas jautājumi par Savienības tiesību aktu interpretāciju, šķīrējtiesai būtu jālūdz Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem un tās nolēmums tai būtu saistošs.

(10)

Ir jāparedz īpaši noteikumi par Savienības tiesību aktu īstenošanu Francijas jurisdikcijā esošajā Lamanša pastāvīgā savienojuma daļās, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesību akti vienmēr tiek pareizi īstenoti un ka Komisija var pārraudzīt to piemērošanu Tiesas kontrolē, tostarp steidzamības apstākļos vai gadījumā, ja Starpvaldību komisija nepilda šķīrējtiesas lēmumu. Šajā nolūkā Francijai vajadzības gadījumā būtu jāsaglabā tiesības rīkoties vienpusēji, lai nodrošinātu, ka Lamanša pastāvīgā savienojuma daļā, kas ir tās jurisdikcijā, tiek pilnībā, pareizi un ātri piemēroti Savienības tiesību akti.

(11)

Lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti, tiesām, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punkts, vajadzētu būt ekskluzīvai kompetencei attiecībā uz pieteikumiem, ko pret Starpvaldību komisijas lēmumiem iesniedz Lamanša pastāvīgā savienojuma koncesionāri un lietotāji.

(12)

Elementi, kas aprakstīti 8.–11. apsvērumā, būtu jāatspoguļo starptautiskajos nolīgumos starp Franciju un Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgo savienojumu. Minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem visos aspektos vajadzētu būt saderīgiem ar Savienības tiesību aktiem,